Vēstis jaunatnei

Saderināšanās ar neticīgajiem

Mīļā māsa, es uzzināju par Tavu iecerēto laulību ar cilvēku, kam nav tāda pati ticība kā Tev, un es baidos, ka Tu šo svarīgo lietu neesi pietiekoši labi apdomājusi. Pirms Tu sper šo soli, kas ietekmēs visu Tavu turpmāko dzīvi, es Tevi sirsnīgi aicinu: veltī tam vairāk uzmanības un

nopietnu lūgšanu! Vai šīs jaunās attiecības Tev var izvērsties par patiesas laimes avotu? Vai tās Tev palīdzēs kristīgajā dzīvē? Vai tās būs patīkamas Dievam, un vai Tavs piemērs būs tik drošs, lai arī citi tam varētu sekot?

Mīlestības pārbaude

Katrai sievietei, pirms tā savu roku dod laulībā, vajadzētu jautāt, vai tas, ar kuru viņa nodomājusi saistīt savu likteni, ir cienījams cilvēks. Kāda ir bijusi viņa pagātne, un vai viņa dzīve ir skaidra? Vai mīlestība, ko tas apliecina, ir cēla un augsta savā raksturā, vai arī tā ir vienīgi jutekliska aizraušanās? Vai viņam ir rakstura īpašības, kas sievu darīs laimīgu? Vai viņa pieķeršanās sniegs tai patiesu mieru un prieku? Vai tā varēs saglabāt savu individualitāti, vai varbūt savu spriedumu un sirdsapziņu nāksies pakļaut vīra kontrolei? Viņa kā Kristus sekotāja nepieder pati sev, bet ir dārgi atpirkta. Vai viņa spēs pāri visam godāt sava Glābēja prasības? Vai miesa un dvēsele, domas un mērķi tiks saglabāti tīri un svēti? Šiem jautājumiem ir vitāli svarīga nozīme katras sievietes labklājībā, kura uzņemas laulības attiecības. [440]

Kristīga reliģija ģimenē ir visai nepieciešama. Vienīgi tā spēj pasargāt no smagās netaisnības, kas tik bieži sarūgtina laulības dzīvi. Vienīgi tur, kur valda Kristus, var būt dziļa, patiesa un nesavtīga mīlestība. Tad dvēsele būs savienota ar dvēseli un divas dzīves saklausies kopā savstarpējā saskaņā. Dieva eņģeļi būs viesi viņu namā un to modrā sardze svētīs laulības guļamistabu. Zemiska juteklība no tās tiks izraidīta. Domas virzīsies augšup pie Dieva, kur pacelsies viņu sirds karstākās ilgas.

Nepaklausības sekas

Sirds alkst pēc cilvēcīgas mīlestības, tomēr šī mīlestība nav tik stipra, tik tīra un tik vērtīga, lai aizvietotu Jēzus mīlestību. Vienīgi Glābējā sieva var rast sev gudrību, spēku un žēlastību, lai stātos pretī dzīves rūpēm, atbildībai un bēdām. Jēzu Kristu viņai vajadzētu padarīt par savu stiprumu un padomdevēju. Sievietei, pirms viņa sevi atdod kādam zemes draugam, jānododas Kristum, neielaižoties nekādās attiecībās, kas runā pretī savienībai ar Viņu. Tiem, kas vēlas atrast patiesu laimi, nepieciešama Debesu svētība pār visu, kas viņiem pieder un ko viņi dara. Nepaklausība Dievam ir iemesls, kāpēc tik daudzas sirdis un mājas pilda posts un bēdas. Mana māsa, ja Tu vēlies māju, kurā nav tumšu ēnu, tad nesaisties ar cilvēku, kas patiesībā ir Kunga ienaidnieks!

Sagaidot, ka ar šiem vārdiem vajadzēs sastapties Dieva tiesā, es Tevi lūdzu apsvērt soli, kuru Tu esi nodomājusi spert. Jautā sev: "Vai neticīgais vīrs nenovērsīs manas domas no Jēzus? Viņš taču vairāk mīl izpriecas nekā [441] Dievu, un vai viņš pamazām neliks arī man baudīt to, ko bauda pats?" Ceļš uz mūžīgo dzīvi ir nelīdzens un stāvs. Neuzņemies nekādu papildus slodzi, kas Tevi varētu kavēt virzīties uz priekšu! (..)

Es gribu Tevi brīdināt par draudošajām briesmām, kamēr nav par vēlu. Tu uzklausi glaimojošus, patīkamus vārdus un domā, ka viss būs labi, bet Tu neņem vērā motīvus, kas pamudina uz šīm skaistajām runām. Tu nespēj saskatīt sirdī apslēptos ļaunuma dziļumus, Tu nevari ielūkoties acīm neredzamajā, lai uzzinātu par slazdiem, ko sātans izlicis Tavai dvēselei. Viņš Tevi tiecas vadīt pa tādu ceļu, kur Tu būtu viegli pieejama ļaunā kārdinājumu bultām. Neizrādi viņam ne vismazāko pretimnākšanu! Kamēr Dievs ietekmē

savu kalpu prātu, sātans savukārt strādā caur nepaklausības bērniem. Kristum ar Beliāru nav nekā kopēja.

Starp viņiem saskaņa nav iespējama. Saistīties ar neticīgo nozīmē nostāties uz sātana ieņemtās zemes. Tu apbēdini Dieva Garu un zaudē tiesības uz Viņa apsardzību. Vai Tu vari pieļaut, ka cīnoties par mūžīgo dzīvību, pret Tevi vērsīsies tik briesmīgs grēks?

Saderināšanās atteikums

Tu vari iebilst, ka esi devusi solījumu — kā lai to tagad atsauc? Bet es saku: ja tiešām ir dots Rakstiem neatbilstošs solījums, tad katrā ziņā to nekavējoties atsauc, pazemojies Dieva priekšā

un nožēlo aizraušanos, kas Tevi ierosinājusi pieņemt tik pārsteidzīgu lēmumu. Daudz labāk ir, bīstoties Dievu, tādu solījumu atsaukt, nekā to turēt un tā apkaunot savu Radītāju. [442]

Atceries, ka Tev tiek piedāvātas Debesis - Tev tās jāiegūst - vai arī atvērts ceļš uz pazušanu — no kā Tev jāizvairās! Ko Dievs saka, to Viņš ari domā. Kungs mūsu pirmajiem vecākiem aizliedza ēst laba un ļauna atzīšanas koka augļus, bet viņi nepaklausīja un tā visai pasaulei atvēra ciešanu slūžas. Ja mēs rīkosimies pret Dieva gribu, tad ari Viņš nostāsies pret mums. Mūsu vienīgais drošais ceļš - paklausīt visām Viņa prasībām, lai ko tas nemaksātu. Tās visas pamatojas uz bezgalīgu mīlestību un gudrību.

Nobrieduša sprieduma būtiskā nozīme

Sabiedrības labklājības un studentu augstāko interešu dēļ, tiem nevajadzētu izraudzīties sev dzīvesbiedrus, kamēr pašu raksturs vēl nav attīstījies, nav nobriedušas spriešanas spējas un tie vēl ir atkarīgi no vecāku rūpēm un vadības.

Kas cenšas jaunatni pasargāt no kārdināšanām un sagatavot lietderīgai dzīvei, tie dara ļoti vērtīgu darbu. Mēs priecājamies, ka katrā mācību iestādē ir izprasta jaunatnes disciplīnas un nepieciešamo ierobežojumu nozīme. Ak, kaut audzinātāju pūles vainagotos ar panākumiem! [443]

Nepieciešams padoms un vadība

Šajās briesmu pilnajās un pavedinošajās dienās jaunatne ir pakļauta neskaitāmiem pārbaudījumiem un kārdināšanām. Daudzi tiecas piestāt bīstamā ostā. Viņiem nepieciešams labs locis, bet tie ar nicinājumu noraida tik ļoti vajadzīgo palīdzību, jo paši jūtas pietiekoši stipri vadīt savu dzīves laivu, un saprātīgi nenovērtē zemūdens klintis, kur var piedzīvot ticības un dzīves laimes bojāeju. Attiecībā uz saderināšanos un laulībām viņi ir kā apmāti un galvenokārt rūpējas, lai tikai varētu iet paši savu ceļu. Šajā vissvarīgākajā dzīves periodā tiem nepieciešams nekļūdīgs padomdevējs un uzticams vadonis. To viņi var atrast Dieva Vārdā. Bet, ja tie pret Rakstiem izturēsies vieglprātīgi, tad pieļaus liktenīgas kļūdas, kas izpostīs viņu pašu un arī vēl citu laimi šajā un nākamajā dzīvē.

Daudzi pēc dabas ir strauji un ietiepīgi. Tie nav vērtējuši Dieva Vārda gudro padomu, nav cīnījušies ar sevi, lai gūtu dārgas uzvaras, un savā lepnumā un stūrgalvībā ir novērsušies

no pienākuma un paklausības ceļa. Paverieties uz savu dzīvi pagātnē, mani jaunie draugi, un uzticīgi pārdomājiet tās gājumu Dieva Vārda gaismā! Vai jūs esat apzinīgi pildījuši savus pienākumus pret vecākiem, kā Bībele to prasa? Vai māte, kas par jums rūpējās no mazām dienām, ir saņēmusi laipnu un mīlošu atsaucību? Vai jūs esat [444] ņēmuši vērā viņas vēlmes, vai arī, sekojot personīgiem nodomiem, radījuši viņas sirdī sāpes un rūgtumu? Vai patiesība, ko jūs apliecināt, ir svētojusi sirdi un savaldījusi un ietekmējusi gribu? Ja nē, tad jums vēl daudz kas jāgriež par labu.

Nevainojams vadonis

Bībele sniedz ideālu rakstura mērauklu. Šī Dieva inspirētā, svētu vīru sarakstītā īpašā Grāmata ir nevainojams vadonis visos dzīves apstākļos. Tā skaidri un noteikti atklāj gan jauniešu, gan vecākās paaudzes ļaužu pienākumus. Kas to izvēlas par padomdevēju, tos šīs grāmatas mācības darīs arvien cēlākus. Bībeles izpēte stiprinās prātu, pilnveidos raksturu un piepildīs sirdi ar mieru un prieku. Bet daudzi jaunieši par padomdevējiem un vadoņiem uzskata paši sevi, savu likteni ņemot savās rokās. Tādiem iepazīšanās ar Svēto Rakstu mācībām būtu it sevišķi ne-pieciešama. Tur tie atrastu norādes par pienākumiem pret vecākiem un ticības brāļiem un māsām. Piektais bauslis iesaka: "Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tai zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dod!" Un vēl mēs varam lasīt: "Bērni, klausiet saviem vecākiem, jo tas pienākas!"

Vienu no pēdējo dienu pazīmēm varam saskatīt tieši bērnu nepaklausībā, viņu nepateicībā un

dzīvē, kurai trūkst svētības. Dieva Vārds savos priekšrakstos un pārliecinošajos padomos ļoti uzsver vecākiem pienākošos cieņu. Tas jauniešiem liek atcerēties svēto mīlestības un pateicības pienākumu pret tiem, kas tos vadījuši bērnībā, jaunībā un līdz pat brieduma gadiem, [445] kuru miers un laime tagad ir daļēji atkarīga no viņiem. Bībele šajā ziņā runā ļoti skaidru valodu, tomēr, neskatoties uz to, tās mācības bieži vien pavisam maz tiek ievērotas.

Jauniešiem vēl daudz kas jāiemācās, un vissvarīgākais ir— iepazīt pašiem sevi. Tiem jābūt skaidram priekšstatam par pienākumiem pret vecākiem un tāpēc pastāvīgi jāpilnveidojas Kristus skolā, lai kļūtu lēnprātīgi un no sirds pazemīgi. Ja viņi pret vecākiem izturēsies ar mīlestību un godbijību, tad uzklausīs arī citu piedzīvojušu cilvēku padomus, ar kuriem iznāks sastapties draudzē.

Godājama izturēšanās

Jauns vīrietis, kas pēc kādas meitenes sabiedrības un draudzības tiecas, viņas tēvam un mātei nezinot, neizturas kristieša cienīgi nedz pret šo meiteni, nedz viņas vecākiem. Slepeni sazinoties un satiekoties, viņš gan var iegūt iespaidu pār meitenes prātu, bet tā rīkojoties uzrāda krietnuma un cēluma trūkumu dvēselē, kam vajadzētu raksturot katru Dieva bērnu. Tiecoties sasniegt savu mērķi, viņi abi neizturas vaļsirdīgi un atklāti, pēc Bībeles norādījumiem, un kļūst nepatiesi pret tiem, kas viņus mīl un vēlas uzticīgi pasargāt. Tādu iespaidu rezultātā noslēgtas laulības neatbilst Dieva Vārdam. Jaunietis, kas kādai meitenei liek aizmirst viņas pienākumu, kas sajauc viņas domas par Dieva skaidrajiem un noteiktajiem norādījumiem godāt vecākus un tiem paklausīt, nav tas vīrs, kas varētu būt uzticīgs laulības saistībām. [446]

Dziesminieks jautā: "Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu?" un tūlīt arī atbild: "Kad turēsies pie Taviem vārdiem." Jaunietis, kas dzīvē par savu vadoni būs izraudzījies Svētos Rakstus, nekļūdīsies vienīgā drošā pienākuma ceļa izvēlē. Šī dārgā Grāmata tam mācīs saglabāt rakstura godīgumu, būt patiesam un nepieļaut nekādu viltību. Dievs ar savu pirkstu uz akmens plāksnes jau sen ir uzrakstījis: "Tev nebūs zagt," tomēr vēl tik daudzas tuvas attiecības tiek veidotas slepus, it kā zagšus, un tiek attaisnotas.

Viltīgā tiekšanās pēc tuvām attiecībām turpinās un slepenā sazināšanās tiek uzturēta, līdz nepiedzīvojušās puses jūtas, kura neizprot notikumu gaitu, zināmā mērā tiek no vecākiem novērstas, lai pieķertos tam, kura izturēšanās rāda, ka viņš nav šīs mīlestības cienīgs. Bībele nosoda jebkādu negodīgu rīcību un prasa atklātu un pareizu izturēšanos it visos apstākļos. Kas to jau no jaunības izraudzīsies par vadoni un gaismu uz sava ceļa, tas visās lietās paklausīs šīs Grāmatas padomiem.

Tas savu mērķu sasniegšanai nepārkāps ne vismazāko burtu vai rakstu zīmīti, kaut arī tādēļ vajadzētu daudz ko upurēt. Ticēdams Bībelei, viņš apzināsies, ka, novēršoties no pareizā ceļa, Kunga svētība to vairs nepavadīs. Kaut ari kādu brīdi viss var izskatīties pavisam labi, tāda rīcība noteikti nesīs savus augļus.

Uz daudzām mūsdienu pasaulē nelaikā noslēgtām nepiemērotām laulībām guļ Dieva lāsts. Ja Svētie Raksti visus šos jautājumus būtu atstājuši nedrošā, neskaidrā gaismā, tad [447] jauniešu izturēšanās viņu savstarpējās attiecībās būtu daudz maz attaisnojama, bet Bībeles norādījumos nav aptuvenu priekšrakstu; tie prasa pilnīgu skaidrību domās, vārdos un darbos. Mēs esam Dievam pateicīgi, ka Viņa Vārds ir kā gaisma uz ceļa, un nevienam nav jāmaldās, izvērtējot savus pienākumus. Jauniešiem būtu jāpierod meklēt padomu svētajās lappusēs un ņemt vērā tur atrodamos norādījumus, jo citādi viņi noteikti pieļaus nopietnas kļūdas.

Nepieciešams veselīgs spriedums

Ja ir kaut kas, ko vajadzētu aplūkot ar vēsu prātu, neļaujot kaislībām iespaidot veselīgo spriedumu — tas ir jautājums par laulībām. Ja vien Bībele ir nepieciešama kā padomdevēja, tad it īpaši pirms divas personas ir spērušas kādu soli, lai saistītu savu dzīvi kopā uz visu mūžu. Tomēr vispārībā valda uzskats, ka noteicējām jābūt jūtām, kaut arī daudzos gadījumos slimīgas mīlas izjūtas ir novedušas pie drošas bojāejas. Šajā jautājumā jaunieši uzrāda mazāk izpratnes

nekā jebkurā citā: viņi vienkārši atsakās no saprātīga sprieduma. Šķiet, ka precību valdzinājumam pār tiem ir apburoša vara. Te jaunieši nepavisam negrib pakļauties savam Radītājam. Viņu prāts ir it kā paralizēts, tie turpina rīkoties slepeni, kā baidīdamies, lai tikai kāds nešķērsotu viņu nodomus.

Slepenība, ar kādu tiek veikta saderināšanās un laulības, rada priekšnoteikumus lielam postam, kura pilnos apmērus zina vienīgi Dievs. Pie šīs zemūdens klints jau tūkstoši piedzīvojuši savas dvēseles bojāeju. Te briesmīgi kļūdās pat tādi kristieši, [448] kuru dzīve šķiet krietna un visādi citādi saprātīga. Viņi uzrāda tik cietu un apņēmības pilnu gribu, kas vairs nepakļaujas prāta slēdzieniem. Pastāv tāds cilvēcīgo jūtu un kaislību valdzinājums, kas atņem jebkādu vēlēšanos pētīt Bībeli un izveidot ciešākas attiecības ar Dievu.

Sātans šo stāvokli pavisam labi apzinās, un ar savu velnišķo viltību uzbrūk visdažādākajos veidos, lai tikai sagūstītu un iznīcinātu dvēseles. Viņš uzmana katru soli un nāk ar daudziem priekšlikumiem, kam ļaudis bieži vien seko vairāk nekā Dieva Vārda padomiem. Šis smalki izaustais, bīstamais tīkls tiek tik veikli izlikts, ka tur var sapīties ikviens neuzmanīgs jaunietis. Parasti tas tiek paslēpts zem gaismas pārvalka, bet saviem upuriem sagādā daudz ciešanu. Un rezultātā mēs visapkārt redzam cilvēces postu.

Vajadzētu lūgt vecāku padomu

Kad gan mūsu jaunatne reiz kļūs saprātīga? Cik ilgi tas tā var turpināties? Vai bērni sekos tikai savām tieksmēm un iegribām, nicinot tēva un mātes padomu un spriedumu? Daži, šķiet, vispār vairs neņem vērā vecāku vēlmes un ieteikumus, ne arī rēķinās ar viņu dzīves pieredzi. Patmīlība ir aizslēgusi sirds durvis bērnu mīlestībai pret vecākiem. Šajā ziņā jauniešos vajadzētu atmodināt veselīgu izpratni. Piektais bauslis ir vienīgais, kas satur apsolījumu, bet tam paklausa pavisam pavirši un, pēc iemīlētās personas prasības, kādreiz pat vispār neņem vērā. [449] Debesīs pret daudzu jauniešu vārdiem tiek atzīmēti tādi grēki kā mātes mīlestības noniecināšana un tēva rūpju neatzīšana.

Viena no lielākajām kļūdām šajā ziņā ir uzskats, ka jaunu un nepiedzīvojušu ļaužu simpātijas nedrīkst traucēt, ka nedrīkst iejaukties viņu mīlestības attiecībās. Bet, ja vispār ir kāda lieta, ko nepieciešams vispusīgi apsvērt, tad tas noteikti ir jautājums par laulībām. Te būtiska nozīme var būt citu, piedzīvojušu cilvēku palīdzībai un mierīgai, rūpīgai attiecību izvērtēšanai. Tomēr lielākais vairums pret to izturas pārāk vienaldzīgi.

Mani jaunie draugi, ņemiet vērā Dieva un jūsu dievbijīgo vecāku padomus! Lūdziet par to! Pārbaudiet katru izjūtu un novērojiet tā cilvēka rakstura izpausmes, ar kuru vēlaties savienot savu likteni. Šis nodomātais solis ir viens no vissvarīgākajiem jūsu dzīvē— to nevajadzētu veikt pārsteidzīgi. Ja jūs mīlat, tad nemīliet akli!

Rūpīgi izvērtējiet, lai redzētu, vai jūsu laulības dzīve var būt laimīga vai arī — nesaskanīga un nožēlojama. Lai tiek apspriesti jautājumi: vai šī savienība tuvinās Debesīm? vai tā vairos mīlestību pret Dievu? un vai tā palielinās manu lietderību jau šajā dzīvē? Ja tādos apsvērumos nerodas šaubas, tad, bīdamies Dievu, ejiet uz priekšu!

Tomēr, ja pat pēc saderināšanās neesat pilnīgā skaidrībā par tās personas raksturu, ar kuru vēlaties veidot šīs attiecības, nedomājiet, ka tāds solis jau katrā ziņā padara neatliekamu laulības [450] zvērestu, lai uz visu dzīvi savienotos ar cilvēku, kuru nevarat mīlēt un cienīt. Esiet ļoti rūpīgi pirms vēl uzņematies saderināšanās saistības, tomēr katrā gadījuma ir labāk, daudz labāk saderināšanos atkal atsaukt, nekā drīz vien šķirt laulību, kā tas bieži notiek.

Izturēšanās pret māti kā mēraukla

Patiesa mīlestība ir stāds, kam nepieciešama kopšana. Katrai sievietei, kas sev vēlas miera pilnu un laimīgu laulības dzīvi un nākotnē grib izsargāties no bēdām un nepatikšanām, pirms tuvāku sakaru uzņemšanās vajadzētu jautāt, vai viņas mīļotajam vēl ir māte? Kāds ir tās raksturs? Vai viņš pilda savus dēla pienākumus? Vai rēķinās ar tās

laimi un vēlmēm? Ja viņš neciena un negodā savu māti, kā tad spēs parādīt cieņu un mīlestību, laipnību un uzmanību pret sievu? Vai

viņa mīlestība neizsīks līdz ar medusmēneša beigām? Vai viņš būs pacietīgs, sastopoties ar kļūdām, vai arī izturēsies tiesājoši, pašpārliecināti un valdonīgi? Patiesas jūtas piedos daudzas kļūdas, mīlestība tās nekad neizcels.

Jūtu saviļņojumā nav drošības

Jaunieši parasti par daudz paļaujas uz impulsīvām izjūtām. Viņiem šajā jautājumā nevajadzētu tik ātri izšķirties, ne arī pakļauties iemīlētā cilvēka ārējā izskata uzvarošajam iespaidam. Mūsu dienās praktizētā uzmanības parādīšana ir pievilšanas un liekuļošanas veids, ar ko daudz vairāk kopēja dvēseļu ienaidniekam sātanam, nekā Kungam. Šeit pāri pār visu nepieciešams labs veselīgs spriedums, bet patiesība ir tāda, ka to reti ņem vērā.

Ja bērniem būtu daudz tuvākas attiecības ar saviem vecākiem, ja viņi tiem vairāk uzticētos un nāktu [451] pie tiem ar saviem priekiem un bēdām, tad nākotnē aiztaupītu sev daudzas sirdssāpes. Ja viņi kādreiz nezina, kā pareizi rīkoties, lai viņi šo lietu pēc savas izpratnes pastāsta vecākiem un lūdz to padomu! Kas gan vēl labāk spēj izprast tiem draudošās briesmas kā dievbijīgi vecāki? Kas gan vēl labāk pazīst to īpašās noslieces?

Kristīgiem bērniem savu dievbijīgo vecāku mīlestība un piekrišana jāvērtē augstāk par visām šai zemē iegūstamajām svētībām. Vecāki taču bērnu dzīvē spēj iejusties labāk par visiem citiem, var par tiem un arī kopā ar tiem lūgt Kunga vadību un apsardzību. Bet pāri visam viņi bērniem var norādīt uz nekad nekļūdīgo Draugu un Padomdevēju, kurš vienmēr saprotoši izturēsies pret to vājībām. Viņš, kurš "visās lietās kārdināts tā kā mēs, tikai bez grēka", zina, kā palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.

Dievišķa mīlestība

Kopdzīvē jūsu simpātijām un mīlestības jūtām jābūt kā divām kopā saplūstošām straumēm, vairojot vienam otra laimi. Katrs lai kalpo otra labklājībai! Tāda ir Dieva griba. Tomēr, saplūstot vienā veselā, neviens no jums otra dēļ nezaudē savu personību. Uz jūsu individualitāti tiesības ir vienīgi Dievam. (..)

Nododoties Kungam, dvēsele Viņam veltī savas vislabākās un cēlākās jūtas. Ja jūsu mīlestība vispirms pieder Tam, kurš mira, lai jūs dzīvotu, tad arī jūsu savstarpējā mīlestība būs atbilstoša Debesīs valdošajiem principiem. [452]

Pārāk agras laulības

Jaunieši laulības attiecības parasti veido, balstoties uz nenobriedušu mīlestību un neizkoptu spriedumu, bez kādām cēlākām jūtām, un svinīgo laulības solījumu dod vienīgi uz bērnišķu simpātiju pamata. (..)

Pāragru saistību briesmas

Saistības, kas veidojušās bērnībā, izpaužas visai vārgā savienībā vai noved pie apkaunojošas šķiršanās. Bez vecāku atļaujas noslēgta pāragra vienošanās reti kad būs

laimīga. Tāpēc jauniešiem savas simpātijas vajadzētu savaldīt līdz zināmam laikam, kad viņu pietiekošais vecums un pieredze šo jūtu izpausmi ir padarījusi drošu un godājamu. Kas sevi nevar pārvarēt, tiem draud briesmas, ka visa dzīve pārvērtīsies vienīgi par nožēlojamu eksistenci. Neviens jaunietis, kam vēl nav divdesmit gadu, nepavisam nespēj novērtēt otru tikpat jaunu cilvēku, lai izvēlētos sev dzīvesbiedru. Pēc tam, kad viņu uzskati ir daudz vairāk nobrieduši, tie atskārst, ka ir saistījušies uz mūžu, tomēr nekādā ziņā nevar viens otru darīt laimīgu. Un tā vietā, lai izvēlētos labāko turpinājumu, sākas savstarpēji apvainojumi, plaisa palielinās, līdz vienam pret otru rodas vienaldzība un necieņa. Savstarpējās sarunās vairs nav nekā svēta. Mājas atmosfēra tiek saindēta ar nepiedienīgiem vārdiem un rūgtiem pārmetumiem. [453]

Gudras un nesaprātīgas precības

Pārsteidzīgas laulības visbiežāk izraisa mūsu laika ļaunums. Pārāk agri noslēgtas, tās neveicina ne fizisko veselību, ne garīgo stiprumu. Tomēr jaunieši diemžēl par to pavisam maz domā: viņi tā rīkojas vadoties vienīgi no zināmiem jūtu uzplūdiem. Šis solis, kas var atstāt iespaidu gan uz labu, gan ļaunu, kas var izvērsties par visas dzīves svētību vai lāstu, pārāk bieži tiek sasteigts, un sperts kādā jūtu saviļņojuma brīdī. Jaunieši pat neieklausās padomos, kas tiek doti vadoties no kristīgā redzes viedokļa. (..)

Pasaule šodien ir posta un grēka pārņemta, ko izraisījusi slimīga laulības partneru izvēle. Daudzos gadījumos ir vajadzīgi tikai daži mēneši, lai jaunais vīrs un sieva atzītu, ka viņu uzskati nekad nesakritīs, kā rezultātā ģimenē sāk valdīt nesaskaņas, kaut gan tur vajadzēja mājot vienīgi mīlestībai un Debesu harmonijai.

Strīdos par mazsvarīgām lietām arvien vairāk pieaug savstarpējs rūgtums, līdz atklātas nesaskaņas un ķildas mājās ienes neizsakāmu postu un šķir tos, kuriem vajadzēja būt vienotiem ar mīlestības saitēm. Ar nesaprātīgām precībām tūkstoši jau ir upurējuši sevi — gan miesu, gan dvēseli, — un aizgājuši mūžīgā pazušanā.

Nevienlīdzīgas saistības

Ļoti bīstami ir veidot laulības savienību ar pasaulīgu cilvēku. Sātans labi apzinās, [454] ka daudziem jauniešiem laulības noslēgšanas brīdis nozīmē arī ticības piedzīvojumu un garīgās lietderības beigas. Kādu laiku tie gan vēl centīsies dzīvot kā ticīgi cilvēki, bet, saskaroties ar pastāvīgu pretestību, visas viņu pūles drīz vien izsīks. Ja kādreiz tie sarunas par kristīgo cerību un prieku uzskatīja par priekštiesību, tad nepaies ilgs laiks, kad to vairs nepieminēs, apzinoties, ka tam otrajam, ar kuru ir savienojuši savu likteni, par to nav nekādas intereses. Tā sātans tos viltīgi sagūsta skepticisma tīklos, līdz ticība dārgajai patiesībai sirdī nomirst.

Velns pieliek pārdomātas pūles, lai jauniešus sasaistītu grēkā, jo tad viņš par tiem var būt drošs. Ļaunuma valdnieks ar dziļu naidu vēršas pret visiem nodomiem vadīt jaunatni pa taisnības ceļu. Viņš neieredz it visu, kas var sniegt pareizu priekšstatu par Dievu un Jēzu Kristu, tāpēc savās pūlēs sevišķi vēršas pret tiem, kam ir lielākas priekšrocības saņemt gaismu no Debesīm, jo labi saprot, ka katra cenšanās izveidot tuvākas attiecības ar Dievu vairos tiem spēku pastāvēt kārdināšanās. Viņš nāk pie jaunatnes kā gaismas eņģelis, ar īpašu viltību un pārāk bieži to arī pārspēj, soli pa solim aizvedot prom no pienākumu takas.

Piemērota biedrošanās

Nonākot savstarpējā saskarē, jaunie ļaudis savu biedrošanos var izvērst vai nu par svētību, vai par lāstu. Viņi viens otru var pamācīt un stiprināt, būt par svētību uzvedības, rakstura veidošanas [455] un zināšanu apguves jomā vai arī, ļaujoties bezrūpībai un neticībai, atstāt vie-nīgi samaitājošu iespaidu.

Sasteigtas laulības

Sātans pastāvīgi darbojas, lai nepieredzējušus jauniešus pamudinātu veidot laulības attiecības, bet, jo mazāk mēs lepojamies ar tādām precībām, jo labāk. Ja vien tiktu izprasta laulības savienības svētā daba un prasības, tad arī šodien Debesis to atzītu par labu, laimīgi būtu abi partneri un tiktu pagodināts Dievs. (..)

Patiesa reliģija izdaiļo prātu, izsmalcina gaumi, svēto spriedumu un tās īpašnieku dara par Debesu iespaida un skaidrības līdzdalībnieku; tā cilvēkus tuvina eņģeļiem un arvien vairāk un vairāk atšķir tos no pasaules gara un iespaida.

Sātana iespaidā veidotas laulības

Sātans ļoti cenšas, lai savas intereses savienotu personas, kas viena otrai ir pilnīgi nepiemērotas. Tāds darbs viņam sagādā prieku, jo ar to viņš cilvēces lielajā saimē var radīt vairāk posta un bezcerīgu ciešanu nekā savu prasmi izlietodams jebkurā citā veidā. [456]

Bildināt un pieņemt bildinājumu

Dievs šajā pasaulē radīja cilvēkus un deva tiem iespējas ēst, dzert, darboties, precēties un tapt precētiem, bet droši to darīt ir vienīgi bīstoties Kungu. Šeit mums vajadzētu dzīvot ar skatu uz mūžību. Noas dienu galvenais noziegums bija Dieva bērnu savienošanās ar cilvēku meitām. Tie, kas atzina Dievu, slēdza derības ar sirdī samaitātiem ļaudīm, bez kādas izšķirības precoties ar ko vien gribēja. Un arī šodien ir daudz tādu, kam trūkst dziļāku reliģisku piedzīvojumu un kas rīkojas tāpat kā Zemes iedzīvotāji Noas dienās. Tie precas bez rūpīgām pārdomām, bez Dieva lūgšanas. Daudzi šī svētā solījuma saistības uzņemas tik nebēdnīgi, it kā tas būtu vienkāršs biznesa darījums. Laulības savienības pamatā nav patiesas mīlestības motīvu.

Nesvēta apmātība

Tieksmei apprecēties, šķiet, pār daudziem jauniešiem ir milzīga vara. Divi cilvēki iepazīstas, kļūst kā bez prāta viens pēc otra, un tas aizņem visu viņu uzmanību. Veselais saprāts it kā aptumšojas, un spriešanas spējas tiek paralizētas. Katru padomu vai ieteikumu tie noraida un stūrgalvīgi iet paši savu ceļu, nerēķinoties ar sekām.

Apmātība tos pārņem līdzīgi [457] postošai epidēmijai vai sērgai, kad šķiet, ka nekas to vairs nespēj aizkavēt. Iespējams, viņu tuvumā ir daži, kas saprot, ka šo divu personu laulība var izvērsties vienīgi par visas viņu dzīves nelaimi, tomēr visi sirsnīgie lūgumi un padomi ir veltīgi. Varbūt ar šo savienību tiek iedragāta un zūd tieši tā cilvēka lietderība,

kuru Dievs būtu varējis svētīt kalpošanā Viņam, bet iebildumi un ieteikumi paliek bez ievērības.

Viss, uz ko var norādīt piedzīvojuši vīrieši un sievietes, izrādās neefektīvs; tas nespēj grozīt lēmumu, pēc kura jaunie ļaudis tik ļoti tiecas. Viņi zaudē interesi par lūgšanu stundām un visu pārējo, kas attiecas uz reliģiju. Tie ir pilnīgi apmāti viens ar otru, pamet novārtā dzīves pienākumus, it kā tiem nebūtu nekādas nozīmes. Vakaru pēc vakara tie sēž līdz pusnaktij, savā starpā sarunādamies — vai par nopietnām un svarīgām lietām? - ak, nē, drīzāk gan par sekliem un mazvērtīgiem tematiem!

Tikumības un veselības likumu pārkāpšana

Sātana eņģeļi modri uzmana ikvienu, kas lielāko nakts daļu pavada glaimojošu sarunu gaisotnē. Ja jauniešu acis būtu atvērtas, tie ievērotu vēl kādu citu eņģeli, kas ved pārskatu par katru vārdu un rīcību. Tikumības un veselības likumi tiek pārkāpti. Būtu daudz piemērotāk, ja dažas no šīm īpašās uzmanības parādīšanas stundām saderināšanās laikā atstātu uz vēlāko laulības dzīvi, jo gandrīz vai par parastu parādību ir kļuvis tas, ka savstarpējās simpātijas izbeidzas līdz ar kopdzīves sākumu.

Tāda izlaidība nakts stundās mūsu samaitātajā laikmetā [458] pa lielākai daļai ir vienādi pazemojoša abiem partneriem. Ja cilvēki paši sev ceļ neslavu, sātans uzgavilē un Dievam tiek laupīts gods. Ļaudis savu labo slavu upurē maldīgiem uzskatiem par mīlestību, tāpēc viņu laulības nevar būt saskaņā ar Dieva nodomu. Tie apprecas, kaislību skubināti, un, kad izgaist jauno attiecību kairinājums, sāk saprast, ko ir izdarījuši. Kādu pusgadu pēc svinīgā laulības solījuma došanas viņu jūtās vienam pret otru jau vērojama zināma pārmaiņa. Kopdzīves laikā katrs no tiem jau ir labāk iepazinies ar otra raksturu. Katrs tagad otrā saskata nepilnības, kuras iepriekšējās pazīšanās aklumā un neprātā nemaz neievēroja. Pie altāra dotais solījums tos nav savienojis. Un tādu pārsteidzīgu laulību sekas, pat starp tā sauktajiem Dieva ļaudīm, draudzē ienes šķelšanos un sajukumu.

Noniecinātie padomi

Šāds precēšanās un laulībā došanās veids pieder pie sātana īpašajām viltībām, ar ko viņš gandrīz vienmēr gūst panākumus. Kad jaunais pāris nāk prasīt padomu, mani pārņem sāpīga bezpalīdzības izjūta. Es varu tiem ieteikt, ko Dievs man ir atklājis, bet, pa lielākajai daļai, viņi visu apšauba, aizstāv paši savus uzskatus un beidzot tā arī rīkojas.

Viņiem, šķiet, nav spēka pārvarēt savas personīgās tieksmes, tāpēc tie riskē un [459] apprecas. Viņi šo lietu nav rūpīgi un ar lūgšanām pārdomājuši, atdodot sevi Dieva rokās, lai Viņa Gars tos vadītu un pārvaldītu. Tie nevērtē dievbijību, bet domā, ka paši visu labi saprot - kālab te vēl gudrība no Dieva vai padoms no cilvēkiem!

Tikai tad, kad jau ir par vēlu, tie atskārst, ka ir pieļāvuši kļūdu, ka ir riskējuši ar savu dzīves laimi un dvēseles glābšanu. Tie nav spējuši atzīt, ka citi šo jautājumu varētu saprast labāk par viņiem pašiem un ka, padomu pieņemot, tie savai dzīvei aiztaupītu daudz nemiera un bēdu. Ar tiem, kas nolēmuši iet paši savu ceļu, ir pilnīgi veltīgi runāt. Viņu kaislības parasti ņem virsroku pār visiem saprāta un veselīga sprieduma ieteiktajiem ierobežojumiem.

Patiesas mīlestības raksturs

Mīlestība ir Debesu izcelsmes stāds. Tā nav nesaprātīga, nedz arī akla. Tā ir tīra un svēta. Bet miesīgās sirds kaislības ir pavisam kas cits. Kamēr skaidra mīlestība savus plānus saskaņo ar Dievu un rīkojas pilnībā pakļaujoties Viņa Garam, kaislību vadīts cilvēks ir ietiepīgs, pārsteidzīgs, nesaprātīgs un klaji nevaldāms, savu izvēles objektu uzskatot gandrīz vai par dievu.

Ikviens, kam piemīt patiesa mīlestība, savā izturēšanās veidā atklās Dieva žēlastību. Tādā laulības savienībā katru soli raksturos pieticība, vienkāršība, morāls cēlums un ticības pārliecība. Tos, kas vadīsies pēc šiem principiem, [460] nenoslāpēs otra sabiedrība, tie nezaudēs interesi par lūgšanas stundām un kalpošanas pienākumiem. (..)

Meklējiet dievišķo vadību

Ja kādam ir ieradums lūgt divas reizes dienā, tad, pirms viņš domā par precībām, vajadzētu lūgt četras reizes, lai varētu labāk apsvērt šādu soli. Laulība ir kaut kas tāds, kas noteikti ietekmēs un atstās vērā ņemamu iespaidu gan uz šo, gan nākamo dzīvi. Katrs nopietns kristietis šajā ziņā nesekos saviem plāniem, pirms nebūs pārliecinājies, ka Dievs tos var atzīt par labiem. Viņš nepieņems izšķirošus lēmumus, bet gribēs, lai Kungs to izdara viņa vietā. Viņš nevēlēsies izpatikt sev, tieši tāpat kā to nedarīja Kristus. Es negribētu, lai mani pārprot, it kā cilvēkam vajadzētu apprecēt otru, kuru tas nemīl. Tas būtu grēks. Tomēr nedrīkst pieļaut, ka iztēle un emociju uzplūdi noved pie bojāejas. Cilvēciskās būtnes labākās jūtas un sirdi Dievs pieprasa sev.

Lielākā daļa no mūsu laikā noslēgtajām laulībām un veids, kā to dara, kļūst par pēdējo dienu laika zīmi. Gan vīrieši, gan sievietes ir tik nepiekāpīgi un pašpārliecināti, ka Dievu pat nepiemin. Reliģija tiek atstāta malā, it kā tai šajā svinīgajā un svarīgajā lietā nebūtu nekādas daļas. Bet, ja ļaudis, kas apliecina ticību patiesībai, netiek no tās svētoti un nekļūst cēlāki domās un raksturā, tie Dieva priekšā nav labākā stāvoklī kā grēcinieki, kuriem par Viņa prasībām nav bijis nekādas gaismas. [461]