Vēstis jaunatnei

Mūsu izdevību laiks

Šodien mēs varam mācīties no to vīru piedzīvojumiem, kas kopā ar Dievu staigājuši iepriekšējās paaudzēs, un tomēr cik maz mēs zinām par viņu cīņām, darbiem un pārbaudījumiem, kad tiem nācās sastapties ar sātana armiju! Tērpti pilnā Dieva apbruņojumā, tie spēja pretoties ļaunā uzbrukumiem. (..)

Nodevušies Dievam un Viņa valstības uzcelšanai, šie vīri savā laikā par pamatprincipiem stāvēja stipri kā klints. Tie neatkāpās un neļāvās iebaidīties, tie bija vīri, kurus, līdzīgi Daniēlam, uz priekšu virzīja dievbijība un dedzība, cēli mērķi un labi nodomi. Būdami tikpat vāji un bezpalīdzīgi kā jebkurš no tiem, kas tagad iesaistās šajā darbā, viņi atšķīrās tikai ar to, ka pilnībā uzticējās Dievam. Tiem piederēja bagātība, kas izpaudās prāta un dvēseles kultūrā, un to var iegūt ikviens, kas Kungu būs darījis par pirmo, pēdējo un vislabāko. Ja arī mums šobrīd vēl trūkst gudrības, atziņas, spēka vai kādas labas rakstura īpašības, mēs visu to varam iegūt, mācoties no Kristus, jo Viņš tādu priekšrocību ir paredzējis.

Mums nepieciešamie darbinieki

Šodien mums pieder izdevības un priekšrocības, kādas pagātnē nebija viegli pieejamas. Pateicoties uzticīgo sargu pūlēm, kuri paļāvās vienīgi uz Dievu un saņēma spēku [34] no Viņa, mums ir pieaugoša gaisma, kas pasaulē izlejas skaidros, spožos staros. Tomēr arī tagad šī gaisma vēl arvien jāpavairo, kā to pagātnē darīja cēlie kristieši ar patiesību, ko Dievs tiem bija piešķīris. Viņi pastāvīgi pūlējās apgūt Kristus skolā pasniegtās mācības, un to pūles nebija veltīgas. Viņu neatlaidīgā piespiešanās atmaksājās: tie sevi savienoja ar vislielāko spēka Avotu, jo tiecās pēc plašākas, dziļākas un augstākas mūžīgo patiesību izpratnes, lai varētu tās sekmīgi nodot tālāk pasaules vajadzību apmierināšanai.

Tagad mums nepieciešami tieši šāda rakstura strādnieki, vīri, kuri tādi ir Dieva skatījumā, par kuriem liecību dod Debesu grāmatas, kuri, līdzīgi Daniēlam, savas spējas cenšas attīstīt tik ļoti, lai ļaunumā grimstošajā pasaulē vislabāk pārstāvētu Dieva valstību. Progress zināšanās ir būtiski nepieciešams, jo, nododoties Kunga darbam, zināšanas ir spēks uz labu. Pasaulei ir vajadzīgi domājoši vīri, kas turas pie principiem un pastāvīgi pieaug izpratnē un pieredzē. Izdevniecībai ir nepieciešami līdzstrādnieki, kas izmantotu vislabākās metodes, sniedzot patiesībai spārnus, lai to ātri aiznestu pie visām tautām, ciltīm un valodām.

Mūsu panākumu avots

Mums jāuzmeklē jaunieši, kas tiecas pēc patiesa čakluma un nebaidās darbam ziedot visus spēkus. Tādi jaunieši sev visur atradīs vietu, jo tie ejot nesvārstīsies, bet garā un sirdī līdzi nesīs dievišķu līdzību. Viņu skats būs atklāts, un tie pastāvīgi tieksies uz priekšu [35] un uz augšu, alkstot pēc uzvaras. Bet nav vērts aicināt kūtros, bailīgos un neticīgos, kas ar savu pārliecības trūkumu un neizlēmību darba attīstību tikai kavēs, jo nav pilnībā nodevušies Kristum. (..)

Dievs aicina tos, kas vēlas strādāt kopā ar Viņu. Savienībā ar Kristu cilvēka daba kļūst tīra un patiesa. Kungs gādā par iespējām iegūt prasmi, lai cilvēks spētu darīt labu. Patiesums un taisnīgums ir Dieva rakstura īpašības, un, kas tās apgūst, līdz ar to saņem neuzvaramu spēku.

Sirds taisnīgums

Par taisnu sirdi liecinās ārējais godīgums. Iekšēji taisns cilvēks nevar būt cietsirdīgs un nejūtīgs, jo tas dienu no dienas pieaug Kristus līdzībā, kļūstot arvien stiprāks. Patiesībā svētojies cilvēks vienmēr būs savaldīgs un sekos Jēzus pēdās, līdz žēlastība viņa dzīvē pāries godībā. Taisnība, kas mūs attaisno, tiek mums pieskaitīta, bet taisnība, kas svēto, tiek piešķirta. Pirmā dod tiesības uz Debesīm, otrā - sagatavo dzīvei Debesīs. [36]

Augstums, kas jāaizsniedz

Kāds ir jūsu dzīves mērķis un nolūks, dārgie jaunieši? Vai jūsu vēlmi pēc izglītības nosaka godkāre iegūt vārdu un stāvokli pasaulē? Varbūt jūs nodarbina vēl neizteiktas domas, ka kādu dienu jūs varētu pacelties ievērojamos intelekta augstumos un sēdēt lēmēju un likumdevēju koncilos, lai palīdzētu noteikt tautu likteni? Tādos centienos nav nekā slikta. Ikviens no jums var izvirzīt sev īpašu mērķi un uzdevumu dzīvē. Nekad nevajadzētu apmierināties ar pieticīgiem sasniegumiem. Spraudiet sev augstu mērķi un netaupiet pūles, lai to sasniegtu!

Ticība kā dzīves pamats

Patieso lielumu dzīvē nosaka dievbijība. Godīgums, tieši nelokāms godīgums ir tas princips, kuru jums nepieciešams ietvert visās savas darbības sfērās. Gan skolas gaitās ejot, gan uzturoties kopmītnē, ņemiet sev līdzi ticību, un iekļaujiet to visos savos pienākumos. Jums tagad vissvarīgākais ir izvēlēties un pilnveidot savu izglītību tā, lai iegūtu neaptraipīta kristīga rakstura skaidrību un stingrību, kas visas pasaulīgās intereses un vērtības pakļautu Jēzus Kristus Evaņģēlija augstākajām prasībām.

Tagad jums jāizlieto visi iespējamie līdzekļi, lai sabiedrībā un personīgajā dzīvē panāktu tādas attiecības, kas atbilstu Dieva radīšanas nodomam. Kā Kristus mācekļi jūs neesat atbrīvoti [37] no laicīgiem pienākumiem, bet jums vienmēr jāiet kopā ar savu ticību. Lai arī kādos pasākumos jums nebūtu jāiesaistās, nekad nepieļaujiet domu, ka panākumu nodrošināšanai varētu upurēt pamatlikumus.

Lielas atbildības

Balstoties uz stipriem ticības pamatprincipiem, jūs varat sasniegt jebkurus vēlamos augstumus. Mēs no sirds priecātos, ja jūs nonāktu pie mērķa, kuru Dievs jums paredzējis. Jēzus mīl dārgos jauniešus, un Viņam nepatīk, ja tie uzaug, neizglītojot un neattīstot savas spējas. Tiem jākļūst par cilvēkiem, kuri dzīvē vadās no stingriem pamatlikumiem un kuriem var uzticēt lielas atbildības, bet, lai viņi tādi varētu būt, tiem noteikti nāksies sasprindzināt visus spēkus.

Pasaulē nav lielāka nozieguma, kā Dieva dāvātos spēkus izmantot ļauniem nolūkiem, vēl kaitējot citiem. Ir apdāvināti ļaudis, kas savas spējas izlieto, sekmējot sabiedrības morālo sabrukumu un samaitātību, bet šādai sējai sekos pļauja, ar kuras ražu tie nevarēs lepoties. Ir briesmīgi mums piešķirtos talantus ietīt autos un apslēpt šajā pasaulē, jo tā tiek pazaudēts

dzīvības vainags. Dievs no mums prasa kalpošanu. Viņš katram ir paredzējis zināmu atbildību, un mēs savu dzīves uzdevumu varam izpildīt tikai tad, ja šo atbildību pilnībā uzņemamies un uzticīgi un apzinīgi īstenojam dzīvē. [38]

Ticības iespaids

Gudrais vīrs saka: "Piemini Radītāju savā jaunībā!" Un tāpēc pat uz brīdi nepieļaujiet domu, ka reliģija jūs grib padarīt skumjus un grūtsirdīgus, kļūstot jums par kavēkli ceļā uz panākumiem. Ticība Kristum nekādā ziņā neiznīcinās un pat nevājinās jūsu spējas. Tā neierobežos jūsu patieso laimi un prieku, tā nesamazinās interesi par dzīvi un nepadarīs jūs vienaldzīgus pret draugiem un sabiedrību. Jums nevajag savas dienas pavadīt "maisā un pelnos", vaidos un nopūtās. Tik tiešām nē! Tas, kuram Dievs vienmēr ir pirmais, pēdējais un vislabākais, pieder pie laimīgākajiem ļaudīm uz šīs Zemes. Smaids un saulains gaišums nekad nenozūd no tāda cilvēka sejas. Ticība tās saņēmēju nepadarīs rupju, nekārtīgu vai nepieklājīgu, bet gan — pilnīgi pretēji - tā to paaugstinās un izveidos cēlāku, izsmalcinās gaumi un svētos spriedumu, sagatavojot to Debesu eņģeļu sabiedrībai un tiem mājokļiem, kurus Jēzus ir aizgājis sataisīt. Nekad neaizmirsīsim, ka Jēzus Kristus ir prieka avots. Viņš nevar justies apmierināts, ja cilvēciskās būtnes ir

nomāktas, jo ļoti vēlas, lai tās būtu laimīgas. Kristiešiem ir norādījumi par daudziem laimes ieguves avotiem, un tie var nekļūdīgi noteikt, par ko var un par ko nevar priecāties. Viņi var atļauties līksmību, kas nekaitē prātam un nepazemo dvēseli, kas nepieviļ, neatstāj sliktas sekas, neizposta pašcieņu un neatņem spējas derīgam darbam. Ja tādos priekos ticīgais var piedalīties kopā ar Jēzu un tur tiek saglabāts lūgšanu gars, tad viss ir pilnīgā kārtībā. (..) [39]

Mūsu spēju pārvaldība

īsto pamatu jūsu sekmēm, mani jaunie draugi, veido dievbijība, jo tā ir gudrības iesākums. Debesu Tēvam pret jums ir noteiktas prasības; bez jūsu lūguma vai kāda nopelna, Viņš jūs devīgi apgādā, un — pat vēl vairāk, - ar vienu, sava mīļotā Dēla, dāvanu, Viņš jums atver visas Debesis, pretī šai nenovērtējamajai balvai prasot labprātīgu paklausību. Tā kā jūs esat atpirkti ar Dieva Dēla asinīm, Viņš vēlas, lai jūs izlietotu pareizi tās svētības, kas jūs iepriecina. Intelektuālās un tikumiskās spējas ir Dieva dāvanas, kas piešķirtas gudrai lietošanai, un jums nav tiesību ļaut tām nīkuļot vai, lietderīgi neizmantojot, atstāt pilnīgā bezdarbībā. Jūs paši nosakāt, vai būsiet uzticīgi jums uzliktajiem svarīgajiem pienākumiem, vai jūsu pūles būs vērstas uz to, lai darītu vislabāko.

Mēs dzīvojam pēdējo dienu briesmu laikā. Visas Debesis ir ieinteresētas, kā jūs veidojat savu raksturu. Jūsu labā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekli, lai jūs varētu kļūt par dievišķās dabas dalībniekiem, izbēgot no posta, kas pasaulē radies kārību dēļ. Cīņā pret ļaunā varu cilvēks nav atstāts viens ar saviem vājajiem spēkiem. Palīdzība ir tepat blakus un tiks piešķirta katram, kas to vēlēsies. Dieva eņģeļi, kas kāpj augšup un lejup pa Jēkaba sapnī redzētajām kāpnēm, grib palīdzēt ikvienai dvēselei, kura ilgojas sasniegt visaugstākās Debesis. Viņi apsargā Kunga ļaudis un ir nomodā [40] par katru viņu soli. Tie, kas dosies pa šo apgaismoto ceļu, noteikti saņems atalgojumu — viņi ieies sava Kunga priekā.

Augsts ideāls

Dieva bērniem izvirzītais Kunga ideāls sniedzas augstāk par viscēlākajām cilvēku domām. Svētums, līdzība Dievam — tāds ir mērķis, pēc kura ilgoties. Katram ieinteresētajam ir atvērts ceļš uz pastāvīgu izaugsmi. Ir zināms standarts, pēc kura tiekties, attīstības pakāpe, kas sevī ietver visu labo, tīro un cēlo. Ikvienā patiesās zinātnes nozarē tāds cilvēks virzīsies uz priekšu tik ātri un tik tālu, cik vien iespējams. Turklāt viņa pūles būs pievērstas lietām, kas no savtīgām un laicīgām interesēm atrodas tik tālu, kā Zeme no debesīm.

Dieva žēlastības kanāli

Katrai dvēselei ir priekštiesība būt par dzīvu kanālu, pa kuru Dievs pasaulei var piegādāt savas žēlastības dāvanas un neizmērojamās Kristus bagātības. Nav nekā cita, pēc kā Kungs ilgotos vēl vairāk, kā pēc vēstnešiem, kas apkārtējos ļaudīs varētu pārstāvēt Viņa Garu un raksturu. Un arī pasaulei nekas nav tik ļoti nepieciešams, kā mūsu Glābēja mīlestības atklāsme cilvēkos. Visas Debesis gaida uz tādiem kanāliem, pa kuriem svētā eļļa varētu plūst par prieku un svētību cilvēku sirdīm. [41]

Lietderības standarti

Uz jaunatni gulstas nopietna atbildība. No šīs paaudzes jauniešiem, kas dzīvo pieaugošās gaismas un atziņas laikā, Dievs sagaida visai daudz, jo viņi ir aicināti šo gaismu izplatīt. Kungs ilgojas tos izlietot, lai likvidētu maldus un māņticību, kas daudziem cilvēkiem aptumšo prātu. Jauniešiem jāizglītojas, ievērojot pat visniecīgākās atziņas un pamācības. Dievs no tiem sagaida atbildību par visām piešķirtajām priekšrocībām un svētībām. Viņiem uzticētā uzdevuma izpildei nepieciešama vislielākā piepūle, lai šo darbu virzītu uz priekšu punktu pa punktam, kā laiks to prasa.

Ja jaunieši savu sirdi un prātu svētīs kalpošanai Dievam, tiem būs iespējams sasniegt augstu prasmes un lietderības līmeni. Šo mērķi viņiem ir paredzējis Kungs, un darīt mazāk nozīmētu atteikties izlietot daudzās Dieva piešķirtās iespējas. Nevēlēšanās strādāt cilvēces labā tiks uzskatīta par nodevību pret Kungu.

Sagatavošanās kalpošanai

Kas cīnās, lai kļūtu par Dieva līdzstrādnieku, un nopietni pūlas kaut ko iegūt, lai būtu ko dot, tas pastāvīgi saņems jaunu gaismu no Kunga un kļūs par Viņa izlietotu gaismas kanālu. Ja jaunieši visus savus ieradumus, tieksmes un vēlmes saskaņotu ar Dieva prasībām, tad, līdzīgi Daniēlam, tie spētu izpildīt [42] daudz lielākus uzdevumus. Dzīvē ir jāatsakās no visa mazvērtīgā un vieglprātīgā. Nekāds neprāts vai patika uz izpriecām vairs nedrīkst izpausties to rīcībā un uzvedībā, kas dzīvo ticībā uz Dieva Dēlu, kas ēd Viņa miesu un dzer Viņa asinis.

Jauniešiem būtu jāsaprot, ka, neraugoties uz visām tiem pieejamajām izglītības iespējām, viņiem tomēr vēl var pietrūkt tādas audzināšanas, kas tos darītu derīgus darbam kādā Dieva vīna kalna daļā. Bez izpratnes par dievbijību, viņi nav sagatavoti kalpošanai Kungam. Ja laikā, kad dārgās prāta spējas vajadzētu nostiprināt ar augstām un cēlām domām, tie vēl piedalās pasaulīgās izpriecās, viņi novājina Dieva piešķirtos spēkus un, tos pareizi neizlietojot, Viņa priekšā kļūst noziedzīgi.

Viņu panīkušais garīgums Dievu apkauno, un tie samaitā un saindē prātu arī citiem, ar kuriem satiekas. Ar saviem vārdiem un darbiem tie veicina bezrūpīgu attieksmi pret svētām lietām, apdraudot ne tikai paši savu dvēseli, bet ar slikto piemēru kaitējot visiem apkārtējiem ļaudīm. Tie ir pilnīgi nespējīgi pārstāvēt Kristu, jo, kalpodami grēkam un būdami bezrūpīgi, pārgalvīgi un nesaprātīgi, tie arvien tiecas prom no Jēzus.

Arī tie, kas apmierinās ar niecīgiem sasniegumiem, kļūdās, domājot, ka var strādāt kopā ar Dievu. Kas ļauj domām klejot bez kādas kontroles, to prātu sātans piepildīs ar saviem ierosinājumiem, padarot viņus par slazdu citiem. Tie var izlikties ārēji reliģiozi [43] un saglabāt dievbijības formu, tomēr izpriecas viņi vienmēr mīlēs vairāk nekā Dievu.

Apdāvinātība nav dievbijība

Ir zināmā mērā apdāvināti jaunieši, kurus viņu apkārtnē ciena un apbrīno, kaut gan to spējas nav svētītas Dievam. Tās nav nostiprinātas žēlastībā un dzīves pārbaudījumos un Kungs tās nevar izlietot par labu cilvēcei vai sava Vārda pagodināšanai. Zem dievbijības

maskas viņu spē-ki tiek lietoti nepareizu mērķu atbalstīšanai, un neatgrieztiem ļaudīm tie noder kā labs piemērs

savas ļaunās rīcības attaisnošanai. Sātans tos kārdina pakavēt laiku biedriem ar tukšām sarunām un asprātīgiem jokiem. Viss, ko viņi uzņemas, nes vieglprātības zīmogu, jo tos pārvalda kār-dinātājs, kas nosaka un veido raksturu, lai tie varētu sekmēt viņa darbu.

Tiem ir spējas, bet tās nav attīstītas; viņiem ir dotības, kas netiek pilnveidotas. Savu apdāvinātību tie ir izlietojuši ļaunprātīgi, to muļķīgi degradējot un novedot arī citus līdz savam zemajam līmenim. Kristus par viņu dvēselēm ir samaksājis ar aizliegšanos, pazemošanos un sevis upurēšanu, ar kaunu un negodu, ko Viņš izcieta. Kungs to darīja, lai viņus atbrīvotu no grēka saitēm un ļaunā varas, kurš tos vēlējās izlietot vienīgi dvēseļu samaitāšanai. Bet viņi tiem piedāvāto Glābēja mīlestību padarīja par neko, tāpēc Jēzus uz tādu rīcību var tikai skumji noskatīties.

Tādi jaunieši gatavojas mūžīgai pazušanai. Kā gan viņi savus tukšos jokus un vieglprātību attaisnos tajā dienā, kad [44] ikviens no visas pasaules Soģa saņems pēc darbiem, ko tas ir darījis? Tie par būvmateriālu būs lietojuši vienīgi koku, sienu un salmus, tāpēc viss viņu dzīves darbs ies bojā. Ak, kas par zaudējumu!

Cik daudz labāks būs to stāvoklis, kas piedalījušies Dieva darbā, meklējot atzinību no Jēzus un katru dienu atzīmējot dienasgrāmatā savas kļūdas, pārkāpumus un maldus, pār kārdināšanām gūtās uzvaras un Kristū mantoto mieru! Tādiem jauniešiem par savu dzīves pārskatu nevajadzēs uztraukties, tiem nebūs ko kaunēties.

Īpaši liecinieki

Mūsu pašu paļāvība Kristus uzticībai, ir Debesu izvēlētais līdzeklis, kā pasaulei atklāt Dievu. Kaut arī mums ir labi zināmi Viņa žēlastības darbi senatnes vīru dzīvē, tomēr mūsu personīgie piedzīvojumi noteikti var sniegt daudz iespaidīgāku liecību. Par Dieva lieciniekiem mēs kļūstam atklājot, kā dievišķais spēks ir darbojies mūsos. Ikviena atsevišķa cilvēka dzīve atšķiras no pārējo dzīves, un arī piedzīvojumi ir būtiski citādi. Kungs vēlas, lai mūsu slava un pateicība pie Viņa nonāktu, katra personības iezīmēta. [45]

Tiekšanās uz augšu

Kristīga rakstura veidošanā vienmēr ir svarīgi rīkoties pareizi. Mūsu jaunatnei tās centienos pēc kristīga rakstura es vēlētos atgādināt enerģiskas rīcības un izturības nozīmi. Lai jaunieši varētu aizsniegt cilvēkiem iespējamās pilnības augstāko pakāpi, tad jau no agras bērnības ir nepieciešams iekalt raksturā stingra taisnīguma pamatlikumus. Acu priekšā vienmēr dzīvu vajadzētu uzturēt atziņu, ka tie ir dārgi atpirkti, lai pagodinātu Dievu savā miesā un garā, kas pieder Viņam. (..)

Ik dienas gūti panākumi

Jaunatnei ir pienākums ar katru dienu virzīties arvien tālāk uz priekšu. Pēteris saka: "Parādiet savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību,

pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību." "Jo, ja tas viss jums bagātīgi ir, tad jūs nepaliksit kūtri un neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā."

Visas šīs viena otrai sekojošās pakāpes nav jāpatur prātā, lai zinātu, no kuras sākt, bet jāiet uz priekšu, pievēršot skatu Jēzum un vienmēr pagodinot Dievu. Kristus pilnību jums nebūs iespējams sasniegt vienā dienā, jo jūs nonāktu izmisumā, uzreiz kopumā ieraugot visas tās grūtības, kas būs [46] jāsastop un jāpārvar. Jums nāksies cīnīties ar sātanu, kurš izlietos visu iespējamo viltību, lai prātu novērstu no Kristus.

Sastapšanās ar šķēršļiem

Mums ceļā būs jāsastopas ar daudziem šķēršļiem un katrs no tiem savā laikā jāpārvar. Tikuši pāri pirmajām grūtībām, mēs jau būsim stiprāki, lai stātos pretī nākamajām, un ar katru jaunu

piepūli varēsim drošāk virzīties uz priekšu. Raugoties uz Jēzu, mēs spēsim uzvarēt, bet ja skatīsimies tikai uz grūtībām un izvairīsimies no katras nopietnākas cīņas par taisnību, tad kļūsim vāji un zaudēsim ticību.

Sperot soli aiz soļa, ir iespējams pārvarēt stāvākos kāpumus un beidzot aizsniegt kalna virsotni. Nebaidieties no savai dzīvei izvirzītā augstā uzdevuma, jo jums taču tas nav jāpaveic uzreiz. Pielieciet visus spēkus, lai padarītu katrai dienai paredzēto darbu, izmantojiet katru dārgo priekšrocību, pieņemiet Dieva piedāvāto palīdzību un soli pa solim dodieties augšup pa attīstības kāpnēm. Atcerieties, ka jums vienmēr dzīvei ir dota tikai viena diena, ka Kungs jums ir piešķīris tikai šo dienu, un Debesu grāmatu pārskati atklās, kā jūs būsiet izmantojuši šīs dienas priekšrocības un izdevības. Kaut jūs katru Dieva dāvāto dienu izlietotu tā, lai beidzot varētu dzirdēt Meistaru sakām: "Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps!" [47]

Partnerattiecības ar Dievu

Jūsu rīcībā ir vairāk nekā tikai parastas iespējas. Saskaņā ar to, ko teicis Kungs, cilvēks ir Dieva bērns. "Tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts." Jums ir iespējams novērsties no visa, kas netīrs un zemisks, lai sasniegtu augstāku dzīves standartu, — kļūt cilvēku cienītiem un Dieva mīlētiem.

Reliģiskie pienākumi, ko Kungs uzticējis gan jauniem, gan gados vecākiem ļaudīm, pierāda, ka Viņš pret tiem izturas kā pret saviem bērniem. Viņš skubina tos valdīt pār sevi. Viņš aicina piedalīties lielajā cilvēces glābšanas un atjaunošanas darbā. Kā tēvs iesaista dēlu savā uz-ņēmējdarbībā, tā Kungs saviem bērniem ļauj piedalīties Viņa pasākumos. Līdz ar to mēs kļūstam par Dieva darbabiedriem. Jēzus sacīja: "Kā Tu Mani esi sūtījis pasaulē, tā Es arī viņus sūtu pasaulē." - Vai jūs labāk nevēlaties būt Dieva bērni nekā sātana un grēka kalpi, Debesu grāmatās atzīmēti kā Kristus ienaidnieki?

Lai jaunieši kristietības principus spētu ieviest ikdienas dzīvē, tiem nepieciešams vairāk izmantot Kristus žēlastību. Sagatavošanās Jēzus Otrai atnākšanai nozīmē gatavību Viņa labā [48] izlietot mūsu labākos dvēseles spēkus. Katram jaunietim ir dota iespēja attīstīt

patīkamu raksturu. Bet šajā nolūkā tam jāuztur ciešas attiecības ar Jēzu. Viņš ir mūsu stipruma, spēka un panākumu avots. Uz sevi mēs nedrīkstam paļauties pat vienu acumirkli. (..)

Tiekšanās vienmēr augstāk un augstāk

Lai kāda būtu jūsu apdāvinātība — liela vai maza, atcerieties, ka tas viss jums ir tikai uzticēts. Kungs jūs vienkārši pārbauda, sniedzot iespējas un vērojot jūsu atsaucību. Par visām savām spējām jūs esat parādā Viņam. Jūsu fiziskie, prāta un dvēseles spēki pieder Kungam, un Viņa labā tie arī būtu jāizlieto. Par laiku, iespaidu, prasmi un veiklību darbā — jā, par visu jums vajadzētu norēķināties ar Viņu. Vislabāk savas dāvanas būs izlietojis tas, kurš nopietni pūlēsies iesaistīties Kunga lielajā cilvēces atbrīvošanas plānā.

Neatstājieties no darba, kuru esat iesākuši, līdz jūs gūstat uzvaru pēc uzvaras! Audziniet paši sevi noteiktam nolūkam! Paturiet prātā augsto mērķi, lai jūs varat paveikt vairāk un arvien vairāk laba, tā pagodinot Dievu! [50]

Kristus piemērs rāda, ka mūsu vienīgā cerība uzvarēt ir neatlaidīgi pretoties sātana uzbrukumiem. Viņš, kurš, pakļauts kārdināšanām, pārspēja dvēseļu ienaidnieku, pazīst sātana varu pār cilvēkiem un to ir uzvarējis mūsu labā. Un tagad kā Valdnieks Viņš šīs uzvaras sasniegumus ir atdevis mums, lai mēs savās pūlēs stāties pretī sātana uzbrukumiem savu vājumu varētu savienot ar Viņa spēku un savu necienību ar Viņa nopelnu. Tāpēc, nonākot

smagās kārdināšanās, mēs varam balstīties uz Kristus varu, mēs varam pretoties Viņa visspēcīgajā vārdā un uzvarēt, kā Viņš ir uzvarējis.

[51]