Vēstis jaunatnei

Izpatikšana sev

Apmeklējot mūsu ļaužu mājas un mūsu skolas, es vēroju, ka visas iespējamās vietas — galdi, kamīni un plaukti — ir pārpildīti ar dažādām fotogrāfijām. Gan pa labi, gan pa kreisi bija skatāmas cilvēku sejas, bet Kungs šajā ziņā vēlas pārmaiņu. Ja Kristus vēl atrastos uz Zemes, Viņš sacītu: "Noņemiet šos attēlus!" Es esmu pamācīta, ka šīs daudzās fotogrāfijas ir kā elki, kas aizņem laiku un domas, ko vajadzētu veltīt Dievam.

Fotoattēli taču maksā naudu. Vai mums, kas apzināmies šajā laikā darāmā darba apjomu, pieklājas Dievam piederošo naudu izdot, lai izgatavotu savas vai savu draugu fotogrāfijas? Vai katru dolāru, ko varam ietaupīt, nevajadzētu izlietot Dieva darba veicināšanai? Šie attēli paņem līdzekļus, ko vajadzēja ziedot garīgai kalpošanai; turklāt tie vēl arī prātu novērš no Dieva Vārda patiesībām.

Elku kalpošanas veids

Fotogrāfiju izgatavošana un apmaiņa ar tām ir viens no elku kalpošanas veidiem. Sātans dara visu iespējamo, lai aptumšotu mūsu skatu uz Debesīm; tāpēc nepalīdzēsim viņam, izgatavojot bilžu elkus! Mums jāaizsniedz augstāks dzīves standarts par to, ko var ierosināt šie attēli. Kungs saka: "Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā!" Kas apliecina ticību Kristum, tam jāatceras, ka viņam jāatspoguļo Jēzus līdzība. [317] Mums prātā vienmēr vajadzētu glabāt Kristus attēlu, un vārdiem, kurus runājam, vajadzētu būt Debesu inspirācijas caurstrāvotiem(..).

Galvenais lai ir galvenais

Tie, kas piedalījušies svinīgajā kristību rituālā, ir solījušies tiekties pēc tā, kas augšā, kur Kristus sēž pie Tēva labās rokas; tie ir solījušies nopietni iesaistīties grēcinieku glābšanā. Dievs visiem, kas pieņem Viņa vārdu, jautā: "Kā jūs izlietojat spēkus, kas jums sagādāti ar mana Dēla nāvi? Vai jūs darāt visu iespējamo, lai sasniegtu iespējami lielāko garīgo izpratni? Vai jūs savas intereses un rīcību esat saskaņojuši ar mūžības svarīgajām prasībām?"

Ak, kaut ar Kunga ļaudīm notiktu pārmaiņa! "Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu." Tie vīri, kuriem Kungs uzlicis sava darba nastu, cīnās par vēsts pasludināšanu, lai brīdinātu visus, kas nezināšanā var aiziet bojā. Vai arī jūs, sevi aizliedzot, nevarētu izdarīt kaut ko, lai viņiem palīdzētu? Celieties un ar pašaizliedzīgu dedzību un nopietnību pierādiet savu atgriešanos!

Dvēseļu glābšanas darbā nozīmīgs ir katrs dolārs. Ar summām, ko par fotogrāfijām un gleznām nevajadzīgi izdod ļaudis, kas sevi uzskata par Dieva bērniem, būtu iespējams atbalstīt veselu rindu misionāru viņu darba laukos. Daudzas mazas straumītes, saplūstot kopā, izveido lielu upi. Izlietojot savtīgiem mērķiem līdzekļus, kuriem jākalpo, lai pasludinātu brīdinājuma vēsti, mēs šīs Dieva uzticētās vērtības aprokam zemē. [318] Ja jūs Kunga piešķirtos līdzekļus izšķiežat savu iegribu apmierināšanai, kā gan jūs varat sagaidīt, ka Viņš piešķirs tālākas svētības? Kā lai Meistars skatās uz tiem, kas savu naudu savtīgi iegulda fotogrāfijās? Šo pašu naudu varēja izlietot rakstu iegādei, lai tos nosūtītu ļaudīm, kas dzīvo tumsā un nezināšanā.

Patiesība, kuru mums devis Dievs, svinīgi jāpasludina visai pasaulei, un mums ir dāvāta dārga iespēja darīt šo darbu. Patiesības sēkla jāsēj pie visiem ūdeņiem, tāpēc Kungs mūs aicina būt pašaizliedzīgiem un svētīties šim pasākumam, jo Evaņģēlijs prasa nodošanos. Dieva darbs prasa visu, ko vien mēs varam dot, bet aizraušanās ar fotogrāfijām ir savu iegribu apmierināšana, kas kā kluss liecinieks reiz nostāsies pret mums.

Ar tādu izdabāšanu sev mēs dzīves pamatos iebūvējam daudz koka, siena un salmu, ko aprīs pēdējo dienu uguns.

Pienākums sevi aizliegt

Pēc tam, kad biju apmeklējusi māju pēc mājas un redzējusi daudzās fotogrāfijas, Kungs mani pamācīja mūsu ļaudis no šī ļaunumu brīdināt.

Šajā ziņā mēs vēl varam daudz ko darīt. Mēs šos bilžu elkus varam noglabāt tā, lai tie nebūtu redzami, jo tiem nav nekāda spēka uz labu, bet patiesībā tie nostājas starp mums un Dievu. Tie neko nevar palīdzēt patiesības sēklas sēšanā. No visiem, kas uzdodas par Kristus sekotājiem, Viņš prasa, lai tie apvilktu pilnu Dieva apbruņojumu.

Mūsu audzināšanas iestādēm vajadzētu izjust nepieciešamību pēc Dieva Gara pārveidojošā spēka. "Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? [319] Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un no ļaudīm saminama." Tiem, kas mūsu skolās un sanatorijās strādā par skolotājiem, jāaizsniedz augsta nodošanās pakāpe. Un šo iestāžu audzēkņiem, kuri vēlas sagatavoties par misionāriem, jāapgūst praktiska pašaizliedzība.

Mēs esam Dieva namturi, no kuriem "galvenokārt prasa, ka tie būtu uzticami". Mūsu rīcībā nodotos līdzekļus vajadzētu pārvaldīt ar vislielāko rūpību. Visas spējas jāizlieto vislabākajā veidā, ar pieaugošu lietderību, lai, Kungam atnākot, mēs Viņa īpašumu varētu atdot ar augļiem.

Bieža fotografēšanās

Jaunieši savu sirdi piepildījuši ar mīlestību uz sevi. Tas izpaužas viņu tieksmē arvien no jauna ieraudzīt savu seju fotoattēlos, jo tie nevar apmierināties ar kādu vienu uzņēmumu, bet gatavi pozēt atkal un atkal, ar katru reizi cerot, ka pēdējais uzņēmums pārspēs visus iepriekšējos un izrādīsies daudz skaistāks par pašu oriģinālu. Tā tiek izšķiesta Kunga nauda, bet kas ar to ir iegūts? [320]

Taupība un labdarība

Daudzi taupību nicina, nosaucot to par skopumu un šaursirdību. Tomēr tai ir ciešs sakars ar visplašāko labdarību. Tik tiešām, bez taupības patiesa labdarība nemaz nav iedomājama. Lai būtu ko dot, mums ir jātaupa.

Neviens nevar reāli praksē īstenot labdarību, ja viņš kādā lietā sevi neaizliedz. Vienīgi ar vienkāršu dzīvesveidu, pašaizliedzību un stingru taupību būs iespējams paveikt mums kā Kristus pārstāvjiem uzticēto darbu. Lepnums un pasaulīgā godkāre no sirds ir vienkārši jāizraida, un jebkurās attiecībās ar cilvēkiem jāuzrāda Kristus dzīvē atklātā nesavtība. Lai mūsu māju sienas, gleznas un telpu iekārtojums pastāvīgi atgādina: "Ieved pie sevis to, kas ir zaudējis savas mājas!" Lai uz drēbju skapja, it kā ar Dieva pirkstu iegravēti vienmēr acu priekšā parādās vārdi: "Apģērb kailo!" Un, lai ēdamistabā, bagātīgi klātais galds arvien no jauna iesaka: "Lauz savu maizi izsalkušam!"

Atvērtas durvis

Mūsu priekšā ir atvērtas tūkstošiem lietderīgi izmantojamu iespēju durvju. Mēs bieži sūdzamies par līdzekļu trūkumu, bet, ja kristieši par to domātu nopietni, tie savus krājumus varētu pavairot tūkstoškārt. Tā ir savtība un pašaizliedzības trūkums, kas aizsprosto ceļu labiem darbiem.

Ak, cik daudz līdzekļu tiek iztērēts par lietām, kas nav nekas vairāk kā elki, par lietām, kas atņem laiku [321] un spēkus, kurus vajadzēja izlietot cēlākiem mērķiem! Cik daudz naudas ļaudis izšķiež par dārgām mājām un to iekārtojumu, par savtīgām izpriecām, neveselīgu barību un kaitīgam baudām! Ak, cik daudz tiek nevajadzīgi izdots par dāvanām, kas nevienam nesniedz nekādu labumu! Par lietām, kas nav nepieciešamas un bieži pat kaitīgas, vārda kristieši šodien iztērē vairāk, daudz reizes vairāk, nekā cenšoties glābt dvēseles no kārdinātāja varas.

Daudzi, kas sevi uzskata par kristiešiem, par drēbēm izdod tik daudz, ka citu vajadzībām tiem nekas vairs neatliek. Viņi domā, ka tiem nepieciešami dārgi tērpi un rotas, nemaz nerēķinoties ar ļaudīm, kas tikai ar lielām pūlēm spēj iegādāties visvienkāršāko apģērbu.

Salasiet druskas

Ja jūs, manas māsas, ģērbtos saskaņā ar Bībelē sniegtajiem norādījumiem, tad jums vienmēr pietiktu ko palīdzēt trūcīgākām sievietēm. Tad jums būtu ne tikai nauda, bet arī laiks, jo ļoti bieži tā pietrūkst visvairāk. Ir daudzas ģimenes, kurām jūs varētu palīdzēt ar savu padomu, māku un izpratni. Parādiet, kā iespējams ģērbties vienkārši un tomēr gaumīgi. Daudzas sievietes neapmeklē dievnamu tāpēc, ka to nodilušās, sliktās drēbes visai krasi atšķiras no citu apģērba. Daudzas ir ļoti kautrīgas un šīs atšķirības dēļ jūtas pazemotas un apbēdinātas, sakot šaubīties par reliģijas patiesumu un nocietinot sirdi pret Evaņģēliju.

Kristus mūs aicina: "Salasiet atlikušās druskas, lai [322] nekas neiet bojā!" Kamēr tūkstoši katru dienu mirst no bada, iet bojā karos, ugunsgrēkos un slimību epidēmijās, katram krietnam cilvēkam pienākas vērot, lai nekas nepazustu un neko neizlietotu veltīgi, ja tas var noderēt citām cilvēciskām būtnēm.

Ir netaisni izšķiest mūsu laiku, ir netaisni neizlietot dotās spējas. Katrs savtīgi pavadīts acumirklis ir zaudēta izdevība. Ja mēs vērtētu un pareizi izmantotu katru brīdi, tad pietiktu laika visam, kas nepieciešams mums pašiem un pasaulei. Lai katrs kristietis lūdz Kunga vadību, kā izlietot naudu, laiku, spēku un izdevības. "Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots."

Ceļvedis uz taupību

Nav nepieciešams sīki noteikt, kā taupību ievērot katrā atsevišķā gadījumā. Tie, kuru sirdis būs pilnībā pakļāvušās Dievam un kuri par savu vadoni būs izraudzījušies Viņa Vārdu, zinās, kā izturēties it visos dzīves pienākumos. Tie mācīsies no Jēzus, kurš ir lēnprātīgs un no sirds

pazemīgs, un, praktizējot dzīvē Kristus laipnību, aizvērs durvis neskaitāmām kārdināšanām. [323]

Cilvēces atjaunošana un patīkamu attiecību veidošana sākas ģimenē. Šai ziņā vecāku darbs ir svarīgāks par visu citu. Sabiedrība sastāv no ģimenēm, un ģimenes ir tādas, kādas tās izveidojusi ģimenes galva. No sirds, „iziet dzīvība", bet sabiedrības, draudzes un tautas sirds ir ģimene. Tāpēc arī sabiedrības, draudzes un pat veselas tautas labklājība ir atkarīga no mājās un ģimenē saņemtajiem iespaidiem.

Kristīga ģimenes māja

Visiem, kas apliecina mīlestību uz Dievu, ikvienā vietā, kur tie izpleš savu telti, vajadzētu celt altāri Kungam, kā to agrāk darīja sentēvi. Ja vispār kādreiz ir bijis laiks, kad katrai mājai vajadzētu būt kā lūgšanas namam, tad tas ir tagad. Lai tēvi un mātes par saviem bērniem bieži paceļ sirdis lūgšanās uz Dievu! Lai tēvs kā ģimenes priesteris noliek uz altāra rīta un vakara upurus, un lai sieva ar bērniem pateicībā viņam pievienojas! Tādā ģimenē labprāt uzkavēsies Jēzus.

No katrām kristīgām mājām vajadzētu plūst svētai gaismai. It visā rīcībā jāatklājas mīlestībai. Tai jāizstaro no saimes cilvēku savstarpējām attiecībām, izpaužoties apdomīgā rīcībā un nesavtīgā laipnībā. Ir ģimenes, kur šie principi tiek īstenoti, mājas, kur pielūdz

Dievu un kur valda īsta mīlestība. No šīm ģimenēm kā salds vīraks pie Dieva paceļas rīta un vakara lūgšanas, un pār pazemīgajiem lūdzējiem līdzīgi rīta rasai nāk Viņa žēlastības dāvanas un svētības.

Pareizi iekārtotas kristīgas mājas sniedz spēcīgu liecību par ticības patieso vērtību, kuru neticīgajiem nav iespējams noliegt. Visi var redzēt, ka ģimenē darbojas kāds spēks, kas atstāj iespaidu uz bērniem, ka ar viņiem ir Ābrahama Dievs. [326]

Uzticība mājas pienākumos

Jauniešu visaugstākais pienākums ir kalpot pašiem savā ģimenē, ar mīlestību un patiesu līdzdalību darot laimīgus tēvu un māti, brāļus un māsas. Šeit, rūpējoties un gādājot par tuviem cilvēkiem, viņi var atklāt pašaizliedzību un ieinteresētību par citiem. Tāds darbs sievieti nekad nepazemos. Tas ir vissvētākais un cēlākais pienākums, kuru tā vispār var veikt. Ak, kādu iespaidu māsa var atstāt uz brāļiem! Ar pareizu izturēšanos tai iespējams veidot brāļu raksturu, un mājas dzīvē daudz var panākt viņas lūgšanas, maigums un mīlestība.

Mana māsa, šīs cēlās īpašības tu nekad nespēsi pamodināt citos, ja tās nebūs tev pašai. Miers, mīlestība, laipnība un rakstura saulainais noskaņojums, kad tu tieksies aizsniegt katru sirdi, to darot, atstarosies uz tevi pašu. Bet, ja sirdī nevaldīs Kristus, tad tur būs redzama neapmierinātība un morāls kroplums. Savtīgums parasti no citiem prasa to, ko mēs paši viņiem negribam dot. (..)

Ne tikai lieli darbi un lielas cīņas pārbauda dvēseli un prasa drosmi. Arī ikdienas dzīve sagādā savas grūtības, bēdas un neveiksmes. Tieši vienkāršais darbs bieži vien ir tas, kas pārbauda pacietību un rakstura stingrību. Lai pārvarētu visas grūtības, būs nepieciešama patstāvība un stingra apņēmība. Tāpēc nodrošini sev Kunga klātbūtni, lai Viņš vienmēr varētu būt tavs Padomdevējs un Iepriecinātājs. [327]

Mājas reliģija

Mājās ir ļoti nepieciešama praktiska reliģija; tur vienmēr vajadzētu atskanēt pareizi lietotiem vārdiem, jo citādi mūsu liecībai draudzē nav nekādas vērtības. Ja jūs mājās nevarat būt maigi,

laipni un pieklājīgi, tad jūsu ticība ir veltīga. Tik tiešām, ja būtu vairāk īstas ticības mājas dzīvē, tad arī draudzē būtu vairāk spēka.

Nelaipni vārdi mājās

Ak, kādu ļaunumu ģimenes lokam nodara neiecietība vārdos; jo tā viena uzbudinātais garastāvoklis arī citus pamudina izturēties līdzīgā veidā. Pēc tam seko atmaksas un attaisnošanās vārdu plūdi, kas jūsu kaklam uzliek smagu, grūti panesamu jūgu, jo visi rūgtumā izteiktie vārdi kā neizbēgama pļauja atgriežas uz jums pašiem.

Kas ļauj vaļu tādai valodai, piedzīvos kaunu, zaudēs uzticību un cieņu pret sevi un izjutīs rūgtu nožēlu un sirdsapziņas pārmetumus, ka nav spējuši savaldīties, bet atļāvušies tā izteikties. Cik daudz labāk būtu bijis, ja tādi vārdi nekad nebūtu atskanējuši! Un, cik daudz skaistāka būtu dzīve, ja sirdi pildītu žēlastības eļļa, kad cilvēks mierīgi spētu skatīties pāri katram izaicinājumam un visu panest kristīgā lēnprātībā un pazemībā!

Ja jūs pildīsiet ar Kunga apsolījumiem saistītos nosacījumus, šie apsolījumi īstenosies jūsu dzīvē. Ja [328] uzticēsieties Dievam, tad grūtību un kārdinājuma brīdī no sajūsmas augstumiem neiekritīsiet grūtsirdības bezdibenī. Tad jūs sarunās arī citus neapgrūtināsiet ar savām šaubām un drūmo noskaņojumu.

Sātans nevar lasīt mūsu domas, bet viņš redz mūsu darbus un dzird izrunātos vārdus, un, jau ilgus gadus pazīdams cilvēku cilti, tagad kārdināšanās savā labā prot izmantot mūsu rakstura vājības. Un cik bieži mēs tādā veidā atklājam savus noslēpumus un ļaujam viņam gūt uzvaru! Ak, kaut mēs vairāk kontrolētu savus vārdus un izturēšanos! Cik gan stipri mēs varētu būt, ja mūsu vārdi jau tagad būtu tādi, ka tiesas laikā par tiem nevajadzētu kaunēties, tomēr Dieva dienā tos izjutīsim pavisam citādi nekā tagad izrunājot.

Mājas kā piemērs citiem

Kristīgai ģimenei ir savs uzdevums arī ārpus mājas robežām. Tai jābūt par paraugu citiem, atklājot skaidru sadzīves pamatlikumu vērtību. Tādā veidā tā pasauli varētu iespaidot uz labu, jo runātu uz cilvēku sirdīm un dzīvi daudz spēcīgāk par jebkuru svētrunu. Un jaunieši no tādām ģimenēm tur apgūtās atziņas izplatītu tālāk, lai šie cēlie dzīves pamatprincipi ieviestos arī citās mājās, labvēlīgi iespaidojot visu sabiedrību. [329]