Lai pamodinātu un stiprinātu mīlestību uz Bībeles izpēti, liela nozīme ir ģimenes lūgšanu stundai. Rīta un vakara lūgšanu brīžiem vajadzētu būt visjaukākajiem un ierosinošākajiem visā
dienas gājumā. Visiem vajadzētu saprast, ka šajās stundās nav vietas satrauktām, nelaipnām domām, jo vecāki un bērni sanāk kopā, lai satiktos ar Jēzu un ielūgtu mājā svētos eņģeļus. Lai šie kalpošanas brīži ir īsi un pilni dzīvības, piemēroti mājas apstākļiem un laiku pa laikam ar citu ievirzi. Lai visi piedalās, kopīgi lasot Bībelei, mācoties un bieži atkārtojot Dieva likumus. Ja arī bērniem kādreiz atļaus izvēlēties lasāmvielu, tas tikai pamodinās to interesi. Izjautājiet viņus par izlasīto un atļaujiet arī viņiem jautāt! Lai patiesību labāk nostiprinātu prātā, miniet kādu piemēru vai salīdzinājumu. Ja vien kalpošana līdz ar to neievelkas pārāk gara, lai ikviens no mazajiem piedalās lūgšanās, un nodziediet ar tiem kopā kaut vienu pantu no kādas jums visiem pazīstamas dziesmas!
Lai šādu kalpošanu izvērstu tā, kā tai vajadzētu norisināties, būs nepieciešama sagatavošanās. Vecākiem ik dienas kopā ar bērniem būs jāatrod laiks, lai pētītu Bībeli. Bez šaubām, lai to īstenotu, būs nepieciešamas pūles, plānošana un daži upuri, bet tas viss bagātīgi atmaksāsies. [342]
Mēs būtu daudz laimīgāki un sabiedrībai derīgāki, ja mūsu mājas dzīvē un sabiedriskajās attiecībās valdītu Jēzus lēnprātība un vienkāršība. Tā vietā, lai veiktu lielus ārējus pārkārtojumus, kas izsauktu apmeklētāju apbrīnu vai skaudību, mums vajadzētu pacensties savu apkārtni darīt laimīgu ar priecīgu noskaņojumu, līdzjūtību un mīlestību. Lai mūsu viesi redz, ka mēs tiecamies saskaņoties ar Kristus gribu, un, ja arī dzīvojam visai pieticīgos apstākļos, lai viņi pie mums sastop apmierinātu un pateicīgu garu. Visai patiesi kristīgas mājas atmosfērai jāizstaro klusums un miers. Tāds piemērs nepaliks bez iespaida. (..)
Pūloties sniegt viesiem patīkamu un ērtu uzņemšanu, neaizmirsīsim pienākumus pret Dievu. Dažādu citu apsvērumu dēļ nevajadzētu palaist garām lūgšanu brīžus. Neaizraujieties un nerunājiet tik daudz, lai justos noguruši un par lūgšanu laiku vairs nevarētu priecāties! Tā izturoties, jūs Kungam pienesīsiet kroplu upuri. Agrās vakara stundās, kad varam lūgt bez steigas un pārdomāti, mums jāizsaka Dievam savas vajadzības un jāpaceļ balss priecīgā slavā un pateicībā.
Lai visi, kas apmeklē kristieša māju, atzīst, ka lūgšanas brīži ir dienas visdārgākā, svētākā un laimīgākā stunda. Tāds nodošanās gars uz klātesošajiem atstās šķīstījošu un paceļošu iespaidu. Tas sniegs mieru un pateicīgu noskaņojumu. [343]
Par cilvēka raksturu spriež pēc viņa drēbēm. Izsmalcināta gaume un izglītots prāts atklāsies pieticīga un piemērota apģērba izvēlē. Vienkāršība tērpos, līdz ar pazemīgu izturēšanos atstās milzīgu iespaidu un apņems jaunu sievieti ar svētas atturības atmosfēru, kas tai kalpos par vairogu neskaitāmās briesmās.
Bērnus un jauniešus ir svarīgi pamācīt, lai tie rūpīgi izvēlētos savus vārdus un rīcību, jo viņu izturēšanās var būt par iemeslu gan saulainam, gan drūmam noskaņojumam ne tikai mājās, bet arī visu to cilvēku dzīvē, ar kuriem viņi nonāk saskarē. Lai jaunatne varētu mierīgi un apdomīgi stāties pretī ikvienam ļaunuma uzbrukumam, tai vispirms jāiegūst tā gudrība, kas nāk no augšienes, un tas spēks, ko vienīgi Jēzus var dot. (..)
Daudzi sevi pieviļ, domādami, ka ar labu izskatu un spilgtu apģērbu iespējams pievērst pasaules uzmanību. Tomēr šarms, ko rada vienīgi ārējais izskats, ir visai sekls un nenoturīgs, uz to nav droši paļauties. Vienīgi skaistums, ko Kristus ieteic saviem sekotājiem, nekad nenobāl.
Viņš saka: "Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties, bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs."
Ja jaunieši tikai pusi no laika, ko parasti veltī savas ārienes izskaistināšanai, atvēlētu rakstura veidošanai un sirds kultūras izkopšanai, ak, kādas pārmaiņas būtu vērojamas viņu izturēšanās veidā, vārdos un darbos! Tie, kas patiesi vēlas [346] sekot Kristum, visai apzinīgi izturēsies arī pret saviem tērpiem un šai ziņā rīkosies pēc Kunga dotajiem nepārprotamajiem norādījumiem. Naudu, ko tagad izšķiež par stilīgiem apģērbiem, tad izlietos Dieva lietas nostiprināšanai, iegūstot lietderīgas zināšanas, kas pavērs iespējas darboties atbildīgās vietās. Tādi cilvēki vienmēr centīsies atbilst ideālam, ko no viņiem sagaida Jēzus, kurš par tiem ir tik dārgi samaksājis.
Mīļie bērni un jaunieši, Jēzus ir izdarījis visu, kas bija Viņa spēkos, lai jums būtu vieta mājokļos, kas sagatavoti visiem, kuri Viņu mīl un Viņam kalpo. Mūsu Kungs atstāja Debesu mājas un nonāca grēka samaitātajā pasaulē — nonāca pie tautas, kas Viņu nepieņēma, kas nemīlēja Viņa skaidrību un svētumu, nicināja Kristus mācību un beidzot nodeva Viņu visnežēlīgākajā nāvē. "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību."
Par lielo upuri, kas pienests jūsu labā, Dievs kaut ko gaida pretī. Viņš vēlas, lai jūs būtu kristieši ne tikai vārda pēc, bet lai par to liecinātu arī jūsu apģērbs, visa izturēšanās un sarunas. Viņš vēlas, lai jūs apmierinātos ar vienkāršu ietērpu, lai neuzcirstos, nelepotos un nevajadzīgi neizgreznotos. Jums vajadzētu atšķirties ar pievilcīgām manierēm, ko par labu varētu atzīt Debesis. Mīļie jaunieši, jūs taču negribat pievilt Viņa cerības?
Pēc cilvēka ārienes visai bieži vērtē arī viņa [347] garīgumu, un mums vajadzētu rūpīgi pārdomāt, pēc kādām pazīmēm pasaule spriedīs par mūsu ticību. Mēs vēlamies, lai jūs sekotu Jēzum kā mīļi bērni, visās lietās paklausot Viņa izteiktajai gribai. Mēs vēlamies, lai jūs censtos iepriecināt savu Glābēju, nopietni tiecoties pēc iekšējā skaistuma. Diendienā turpinot šo cīņu, ar Jēzus palīdzību jūs nonāksiet pie uzvaras pār sevi. Visa lepnība un kāre izrādīties tiks izskausta no jūsu sirds un dzīves, jo vietu tur arvien drošāk ieņems pazemība un mīlestība uz vienkāršību. Tā jūs, jaunieši, kļūsiet par uzticīgiem Kristus armijas kareivjiem.
Mēs dzīvojam briesmu pilnā laikā, kad tie, kas apgalvo, ka mīl un bīstas Dievu, ar ikdienas dzīvi Viņu aizliedz. "Jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kāri, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesa-valdāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami baudas vairāk nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami." Dievs nevēlas, ka jūs, mīļie jaunieši, būtu starp tiem. No Viņa Vārda jūs varat mācīties, kā izsargāties no šīm ļaunajām īpašībām un beidzot kļūt par uzvarētājiem. (..)
"Viņi to uzvarējuši ar Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu." "Bet tie, kas bīstas Dievu, savā starpā mierina cits citu: "Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa Vārdu." [348]
Jūs nedrīkstat apmierināties vienīgi ar izsargāšanos no ļauna: jums jāiet tālāk— jāiemācās darīt labu! Pasaule ir jāiepazīstina ar Kristu, tāpēc jums ik dienas vajadzētu apgūt prasmi Dieva darbā. Katram Jēzus sekotājam ir jābūt kā dzīvai vēstulei, kas "zināma un lasāma visiem cilvēkiem".
Jūs nekad neiegūsiet cēlu raksturu vienīgi ar labu vēlēšanos, jo to var sasniegt tikai ar darbu. Jūsu ilgām šajā ziņā jāizpaužas patiesās, nopietnās un neatlaidīgās pūlēs! Ik dienas soli pa solim paceļoties augšup pa rakstura attīstības kāpnēm, jūs beidzot nonāksiet pie gala mērķa —
ka uzvarētāji un vēl vairāk kā uzvarētāji, pateicoties Jēzum, kas jūs tik ļoti mīlējis.
Dārgie jaunieši, tieksme ģērbties pēc modes, nēsāt mežģīnes, zeltu vai citas rotaslietas neieteiks citiem jūsu ticību vai patiesību, kuru jūs apliecināt. Ļaudis ar asām uztveres spējām tieksmi pēc ārējā skaistuma izskaidros kā sirds pārliecības vājumu un lepnību. Turpretī vienkāršas, pieticīgas un neuzkrītošas drēbes, manas jaunākās māsas, būs jums kā neapstrīdams ieteikums. Lai liktu savai gaismai spīdēt uz citiem, nav labāka varianta par vienkāršību apģērbā un izturēšanās veidā. Tā jūs varēsiet visiem parādīt, ka protat pareizi izšķirties starp šīs zemes lietām un mūžīgajām vērtībām. [349]
Jēzus savus sekotājus nosauca par zemes sāli un pasaules gaismu. Ja nebūtu kristiešu dziedinošā iespaida, pasaule savā samaitātībā jau būtu aizgājusi bojā. Taču pavērojiet vārda kristiešus, kas ir tik bezrūpīgi pret sevi un drēbēm, tik neuzticami savos darījumos, rupji, nolaidīgi, slikti audzināti un sarunās nepieklājīgi, tomēr savas rakstura īpašības uzskata par kristīgas dzīves un pazemības apliecinājumu! Padomājiet, vai mūsu Pestītājs, ja Viņš vēl atrastos uz Zemes, tādus cilvēkus būtu nosaucis par zemes sāli un pasaules gaismu? — Nē, nekad!
Īsti kristieši vienmēr lieto izmeklētu valodu, un, labi zinot, ka glaimot ir grēks, sarunās tomēr paliek pieklājīgi, laipni un pretimnākoši. Viņu vārdi ir sirsnīgi un patiesi, un saskarē
ar brāļiem un pasauli, tie ir uzticami. Savā apģērbā tie izvairās no greznības un visa liekā, viņu drēbes ir kārtīgas, bet neuzkrītošas, pieticīgas un attiecīgai personai piemērotas. It sevišķi tie rūpējas par savu ietērpu svētajā Sabatā un nākot pie Dieva lūgšanā.
Robežlīnijai starp kristiešiem un pasauli ir jābūt tik skaidrai, lai nepaliktu iespēja kļūdīties. Ticīgo iespaids būtu desmitkārt lielāks, ja [350] visi, kas dzīvē bijuši nolaidīgi un nevērīgi, patiesību pieņēmuši, kļūtu cēlāki un svētāki, kas ikdienā izpaustos viņu tīrības, kārtības un labas gaumes ieradumos attiecība uz apģērbu. Mūsu Dievs ir kārtības Dievs; un Viņš nekad nevar samierināties ar sajukumu, netīrību vai grēku.
Kristiešiem nevajadzētu censties pievērst apkārtējo uzmanību, ģērbjoties citādi nekā pasaule, bet, ja, atbilstoši viņu ticībai un pienākumam valkāt pieticīgas un veselīgas drēbes, tie neatbilst modei, tad tomēr nevajadzētu neko mainīt tikai tādēļ, lai līdzinātos citiem. Tiem vajadzētu parādīt cēlu neatkarību un morālu drosmi darīt pareizi, kaut arī visi pārējie no tiem atšķirtos. Ja tiek ieviesta vienkārša, pieklājīga un veselīga mode, kas saskan ar Svētajiem Rakstiem, tad ne attiecības ar Dievu vai pasauli mūs nekavē sekot tādam ģērbšanās stilam. Kristiešiem vajadzētu līdzināties savam Kungam un tērpus darināt saskaņā ar Dieva Vārdu. Tiem jāizvairās no pārspīlējumiem un pazemīgi jāturpina taisnais ceļš, nerespektējot ne aplausus, ne kritiku, darot pareizi tāpēc, ka tas ir pareizi. [351]
Bībele māca apģērbā būt pieticīgiem. "Tāpat lai sievietes pieklājīgās drēbēs kaunīgi un godīgi ģērbjas." (Pēc Glika tulk.) Šis padoms aizliedz greznību, uzkrītošas krāsas un pārmērīgu izrotāšanos. It visam, kas veidots ar nolūku pievērst uzmanību sev vai izsaukt apbrīnu, nav nekā kopīga ar vienkāršu tērpu, kādu nēsāt iesaka Dieva Vārds.
Mūsu tērpi nedrīkst būt dārgi — " ne ar zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku". Naudu mums ir uzticējis Kungs, un mēs to nedrīkstam izdot lepnuma vai godkāres apmierināšanai. Dieva bērnu rokās tā ir barība izsalkušajiem un apģērbs kailajiem, patvērums apbēdinātajiem un līdzeklis, ar ko dziedināt slimos un pasludināt Evaņģēliju trūcīgajiem. Saprātīgi izlietojot naudu, ko tagad izšķiež par niekiem, varētu ienest prieku daudzu citu cilvēku sirdīs. Pavērojiet Pestītāja dzīvi, iepazīstieties ar Viņa raksturu un kļūstiet līdzdalībnieki Viņa pašaizliedzībā!
Vārda kristiešu pasaulē tik daudz tiek izdots par dārgakmeņiem un nevajadzīgiem, dārgiem tērpiem, ka ar šo naudu pietiktu, lai paēdinātu visus izsalkušos un apģērbtu visus kailos. Mode un kāre greznoties aprij līdzekļus, ar ko varētu apmierināt trūcīgos un cietējus. Tieši tā pasaulei tiek nolaupīta Labā vēsts par Pestītāja mīlestību. (..)
Mūsu tērpiem, kaut arī pieticīgiem un vienkāršiem, tomēr vajadzētu būt gatavotiem no mērķim atbilstoša, piemērotas krāsas un labas kvalitātes auduma. [352] Apģērba
izturībai jāveltī vairāk uzmanības nekā izskatam. Drēbēm ir jāsilda organisms un jāsargā tā veselība. Par kārtīgu namamāti gudrais vīrs savās pamācībās saka: "Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārt apģērbta."
Apģērbam jābūt tīram, jo netīras drēbes ir kaitīgas veselībai un samaitā miesu un dvēseli. "Vai nezināt, ka jūs esat Dieva nams? (..) Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās."
Vairāk par visu jādomā, lai apģērbs būtu veselīgs. "Pār visām lietām es vēlēju, lai tev labi klājas un tu esi vesels" - vesels miesīgi un garīgi! Kopā ar Kungu mums jādomā par savas miesas un gara veselību, un šajās abās jomās liela nozīme ir veselīgam apģērbam.
Pievilcība un skaistums iet roku rokā ar dabisko vienkāršību.
Kristus mūs ir brīdinājis no dzīves lepnības, bet ne no pievilcības un dabiska skaistuma. Viņš pievērsa uzmanību lauka ziediem, plaukstošajām lilijām to tīrībā, un sacīja: "Pat Salamans visā savā godībā nav bijis apģērbts tā, kā viena no šīm." Tā Kristus, ņemot par piemēru dabiskus ziedus, norādīja uz patieso skaistumu un jaukumu, ko vērtē Debesis, — uz vienkāršību, šķīstumu, piemērotību, kas nosaka, vai mūsu ietērps būs Viņam patīkams. [353]