Vēstis jaunatnei

Mūzikas labvēlīgais iespaids

Slavas un teikšanas melodijas piepilda visas Debesis, un Debesīm nākot saskarē ar Zemi, atskan mūzika un dziesmas — "pateicības un slavas dziesmas".

Uz tikko radītās Zemes, kad tā vēl bija gaiša un nesamaitāta, baudot Dieva labvēlību, "rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja". Jūtot ilgas pēc Debesīm un atsaucoties Kunga labvēlībai, cilvēku sirdis arī vēlāk savu atzinību ir paudušas priecīgās slavas skaņās. Daudzi cilvēces vēstures notikumi ir apvīti ar dziesmām. (..)

Mūzika kā dārga dāvana

Bībeles dziesmu vēsture ir pilna ar rosinošiem mājieniem par mūzikas un dziesmu pielietojumu un derīgumu. Mūzika bieži ir izlietota ļaunos nolūkos un tā kļuvusi par vienu no pavedinošākajiem kārdināšanas līdzekļiem. Bet, pareizi lietota, tā ir dārga Dieva dāvana, kas spēj prātu vadīt pie augstām un cēlām domām, iedvesmojot un apgarojot visu dvēseli.

Kā Israēla tauta, ceļojot pa tuksnesi, savu gājumu atviegloja ar mūziku un svētām dziesmām, tieši tāpat Dievs aicina savus bērnus šodien darīt līksmu savu dzīvi svešumā. Nav daudz līdzekļu, kas Dieva vārdus atmiņā spētu iespiest vēl efektīvāk, kā to atkārtošana dziesmā. Šādai dziesmai ir apbrīnojama ietekme. Tai ir spēks savaldīt cilvēka rupjo un mežonīgo dabu, spēks paātrināt domu gaitu [292] un pamodināt atsaucību labajam, sekmēt saskaņotu darbību un padzīt grūtsirdību un tumšas nojautas, kas atņem drosmi un enerģiju.

Tā ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sirdī nostiprinātu dievišķo patiesību. Cik bieži, kad dvēsele ir nospiesta un tuvu izmisumam, atmiņā ataust daži Dieva teiktie vārdi - varbūt kādas sen aizmirstas bērnībā dziedātas dziesmas piedziedājums, - un kārdināšanas zaudē savu spēku, dzīve iegūst jaunu nozīmi un jaunus mērķus, un drosme un prieks plūst tālāk arī uz citām dvēselēm!

Nekad nevajadzētu aizmirst dziesmas audzinošo nozīmi. Lai ģimenē atskan garīgi tīras un skaidras dziesmas, tad būs mazāk skarbu vārdu un vairāk laipnības, cerības un prieka! Lai dziesmas skan arī skolā, un audzēkņi vairāk pieķersies Dievam, skolotājiem un viens otram!

Kā dievkalpojuma daļa dziedāšana ir tikpat nozīmīga kā lūgšana. Ja bērnam to iemācīs saprast, tad viņš vairāk domās par dziedātās dziesmas vārdu nozīmi un būs atvērtāks to ietekmei.

Kad Pestītājs mūs vada pie Dieva godības apspīdētā mūžības sliekšņa, mēs varam uztvert augšā ap troni stāvošā Debesu kora slavas un pateicības melodijas, un, eņģeļu dziesmām atbalsojoties mūsu mājās, sirds nonāk tuvākās attiecībās ar Debesu būtnēm. Debesu sadraudzība iesākas jau virs Zemes. Jau šeit mēs uzņemam toni viņu slavas dziesmai. [293]

Mūzikas pielietošana

Mūzika tika radīta, lai kalpotu svētiem mērķiem, lai vadītu domas pie visa, kas šķīsts, cēls un stiprinošs un pamodinātu dvēselē vēlēšanos pateikties un nodoties Dievam. Ak, kāda liela atšķirība starp mūzikas pielietojumu senatnē un to, kādam mērķim tā visai bieži tiek veltīta tagad! Cik daudzi šo dāvanu izlieto, lai izceltu sevi, nevis lai pagodinātu Dievu! Mīlestībā uz mūziku nepiesardzīgie vienojas ar šīs pasaules mūzikas mīļotājiem dažādās izpriecu sanāksmēs, kur Dievs saviem bērniem ir aizliedzis iet. Tādā veidā tas, kas, pareizi pielietots, ir liela svētība, var kļūt par vienu no sātana vissekmīgākajiem ieročiem, lai novērstu prātu no pienākuma un domām par mūžību.

Mūzika ir daļa no Dievam veltītajiem pagodināšanas pasākumiem Debesu pagalmos, un mums savās slavas dziesmās, cik vien iespējams, jācenšas tuvoties Debesu koru harmonijai. Pareiza balss izkopšana ir svarīga kristīgās izglītības daļa, un to nevajadzētu atstāt novārtā.

Iespaidīga dāvana

Ir ļaudis, kam piemīt sevišķa dāvana dziedāt, un ir brīži, kad īpašu vēsti nepieciešams nest ar atsevišķa cilvēka solo dziesmu vai arī nelielas grupas kopēju dziedājumu. Tomēr tikai reti vajadzētu dziedāt nedaudziem. Spēja dziedāt ir iespaidīga dāvana, un Kungs vēlas, lai visi to izkoptu un lietotu, pagodinot Viņa vārdu. [294]

Saskaņā ar debesu mūziķiem

Kad cilvēciskās būtnes dzied ar izjūtu un izpratni, tad Debesu mūziķi uztver šo melodiju un pievienojas pateicības dziesmai. Kungs, kurš mums piešķīris visas nepieciešamās dāvanas, lai mēs varētu kļūt par Dieva līdzstrādniekiem, sagaida, lai Viņa kalpi savu balsi attīstītu tik pilnīgi, ka spētu visiem saprotami runāt un dziedāt. Nav vajadzīga skaļa dziedāšana, bet skaidra un tīra intonācija, pareiza izruna un noteikta izteiksme. Lai visi atrod laiku izkopt balsi tā, ka Dievam par godu varētu dziedāt tīros, maigos toņos, ne skarbi vai spalgi, kas ausīm tik nepa-tīkami! Spēja dziedāt ir Dieva dāvana, tāpēc to vajadzētu lietot Viņam par godu.

Noturot kopējās sanāksmes, izraugieties zināmu skaitu cilvēku, kas piedalītos kalpošanā ar dziesmām. Lai dziedājumu papildina prasmīgs pavadījums uz mūzikas instrumentiem. Nevienam nevajadzētu pretoties tādu instrumentu lietošanai mūsu darbā. Šī kalpošanas daļa rūpīgi jāuzrauga, jo tā ir Dieva pagodināšana dziesmās.

Ne vienmēr dziedāt vajag tikai nedaudziem. Cik bieži vien iespējams, ļaujiet, lai pievienojas visi klātesošie!

Dieva pagodināšana ar dziesmām

Dievs tiek pagodināts ar slavas dziesmām, kas plūst no tīras mīlestības un pielūgsmes pilnas sirds. [295]

Nepareiza mūzikas lietošana

Ap kādu namu lidinās eņģeļi. Tur sapulcējušies jaunieši; var saklausīt dziesmas un mūzikas instrumentu skaņas. Kopā ir sanākuši kristieši, bet ko jūs dzirdat? - Kādu

vieglprātīgu dziesmu, kas piemērota dejas zālei. Var redzēt, kā šķīstie eņģeļi sakopo gaismu ap sevi un sapulcējušos ietin tumsa. Eņģeļi novēršas no šī skata, tie ir noskumuši. Redzi, eņģeļi raud. To es esmu skatījusi atkārtoti vairākas reizes par daudzām Sabata ievērotāju grupām, un it īpaši (...). Mūzika aizņem stundas, ko vajadzētu veltīt lūgšanām. Mūzika ir elks, kuram kalpo daudzi Sabatu ievērojošie vārda kristieši. Sātanam nav nekādu iebildumu pret mūziku, ja viņš to var izlietot kā līdzekli, lai piekļūtu jauniešu apziņai. Ienaidnieka nodomiem atbilst itin viss, kas novērš domas no Dieva un atņem laiku, ko vajadzētu veltīt kalpojot Viņam. Tas izlieto visiespaidīgākos līdzekļus, lai iespējami lielāku cilvēku skaitu turētu patīkamā savaldzinājumā, līdz tie tiek no ļaunā spēka paralizēti. Pareizi izmantota mūzika ir svētība, bet tā bieži kļūst par vienu no sātana vissekmīgākajiem līdzekļiem dvēseļu ievilināšanai valgos. Nepareizi izmantota, tā nesvētījušos cilvēkus vada uz lepnību, iedomību un neprātīgu rīcību. Ja tai atļauj ieņemt nodošanās un pielūgsmes vietu, tad tā kļūst par briesmīgu lāstu. Jaunieši, kas sapulcējas uz kopēju dziedāšanu, kaut arī saucas par kristiešiem, [296] ar vieglprātīgām sarunām un mūzikas izvēli bieži vien apkauno Dievu un savu ticību. Garīga mūzika neatbilst viņu gaumei. Man tika norādīts, ka skaidrās Dieva Vārda mācības līdz ar to tiek atstātas novārtā. Lielajā tiesas dienā visi šie inspirētie vārdi notiesās daudzus, kas tos nebūs ņēmuši vērā.

Mūzika - spēks uz labu

Mūzika var būt ievērojams spēks uz labu; tomēr mēs nedarām visu, lai izvērstu šo dievkalpojuma daļu. Dziedāšana parasti norit impulsīvi vai vadoties no kāda īpaša gadījuma, bet citā laikā dziedātājiem atļauj klaiņot apkārt, kā rezultātā mūzika zaudē savu labvēlīgo iespaidu uz klausītājiem. Mūzikai vajadzētu būt skaistai, apgarotai un spēcīgai. Lai balsis paceļas slavas un nodošanās dziesmās! Un, ja vien praktiski iespējams, lai skan arī instrumentāla mūzika, un augšup pie Dieva kā Viņam pieņemams upuris plūst harmonisks, iespaidīgs veltījums! [297]

[298] Lai cik niecīgas arī nebūtu jūsu spējas, Dievs tām ir paredzējis atbilstošu vietu. Un, ja tās tiks saprātīgi izlietotas, tad paveiks savu uzdevumu. Ar uzticību mazajos pienākumos mums jārīkojas pēc saskaitīšanas principa, tad Dievs mūsu labā darbosies pēc reizināšanas principa. Šīs sīkās vienības Viņa darbā ienesīs visvērtīgāko iespaidu.

Pamācības namturībā

Ar jauniešiem bieži vajadzētu pārrunāt priekštiesību piedalīties Dieva darbā, apgūstot līdzekļu pārvaldības un pašaizliedzības principus. Daudziem šķiet, ka viņi var atļauties izbaudīt vienu vai otru prieku, bet, tā darīdami, tie pieradinās dzīvot, iztērējot visus savus ienākumus. Kungs vēlas, lai mēs šajā ziņā labotos.

Apmierinot visas savas iegribas ēšanā, dzeršanā un apģērba izvēlē, mēs grēkojam paši pret sevi. Dievs mums ir paredzējis kaut ko vairāk. Kad mēs būsim gatavi atteikties no savtīgajām iegribām un visus miesas un gara spēkus veltīsim Kunga lietai, ar mums sadarbosies Debesu spēki, padarot mūs par svētību cilvēcei.

Ietaupīt misijas darbam

Pat trūcīgs jaunietis, būdams čakls un taupīgs, var kaut ko sakrāt Dieva darbam. Kad man bija tikai divpadsmit gadi, es jau zināju, ko nozīmē taupīt. Kopā ar māsu arī es iemācījos amatu un, lai gan mēs dienā nopelnījām tikai divdesmit piecus centus, tomēr varējām nedaudz atlicināt misijas darbam. Beidzot mēs tā bijām sakrājušas trīsdesmit dolārus. Un, kad pie mums nonāca vēsts par Kunga drīzo atnākšanu un izskanēja aicinājums pēc palīgiem un līdzekļiem, mēs uzskatījām par priekštiesību nodot tēvam vairāk kā trīsdesmit dolārus un lūdzām viņu šo summu izlietot traktātiem un brošūrām, lai vēsti varētu nosūtīt tiem, kas vēl atradās tumsā. [300]

Visiem, kas nonāk saskarē ar Dieva darbu, ir pienākums mācīties taupību laika un naudas izlietošanā. Tie, kas ļaujas slinkumam, līdz ar to apliecina, ka visai maz vērtē mums uzticēto brīnišķo patiesību. Viņiem nepieciešams apgūt čaklas dzīves iemaņas un tad darboties Dievam par godu.

Pašaizliedzība

Visiem, kam nav labas izpratnes par laika un naudas pareizu izlietošanu, vajadzētu mācīties no tiem, kam jau ir pieredze. Mēs ar māsu sev apģērbu iegādājāmies par pašu nopelnīto naudu, bet šo darījumu parasti sākumā uzticējām mātei, sakot: "Pērc tā, lai tad, kad mēs būsim samaksājušas par drēbēm, vēl kaut kas atliktu, ko ziedot misijas darbam." Un, atbalstot mūsu misijas garu, viņa tā arī izdarīja. Devība kā pašaizliedzības auglis brīnišķi palīdz pašam devējam. Tā nodrošina audzināšanu, kas mūs dara spējīgus pilnīgāk izprast Tā darbu, kas gāja apkārt labu darīdams, atvieglodams ciešanas un apmierinādams atstumto vajadzības. Pestītājs nedzīvoja, lai meklētu savu labumu. Viņa dzīvē nebija ne vismazākās savtības. Uzturēdamies pasaulē, kuru pats bija radījis, Viņš tomēr nepieprasīja sev mājvietu. "Lapsām ir alas un putniem zem debess ligzdas," Viņš sacīja, "bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt."

Dāvanu pareiza izlietošana

Ja mēs savas spējas izlietojam, cik vien labi varam, tad Dieva Gars mūs veidos arvien lietderīgākus. [301] Cilvēkam, kas bija godīgi izturējies pret tam uzticēto mantu, Kungs sacīja: "Labi tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, Es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava Kunga priekā." No kalpa, kam bija iedots tikai viens talents (sena naudas vienība), tāpat sagaidīja, lai tas no savas puses darītu vislabāko. Ja viņš uzticēto kapitālu būtu pareizi lietojis, Kungs būtu to pavairojis.

Dievs katram ir devis darbu pēc spējām, jo Viņš apzinās mūsu spēkus un zina tieši kādu uzdevumu katram paredzēt. Ikvienam, kurš rīkojas uzticīgi, tūlīt tiek uzlikta vēl lielāka atbildība. Ja viņš arī tad ir uzticīgs, atkal atskan pavēle: "Dodiet tam vēl vairāk!" Tā beidzot Jēzus Kristus žēlastībā šis cilvēks pieaug līdz pilnīgam vīra briedumam Jēzū Kristū.

Vai jūs esat saņēmuši tikai vienu talentu? Laidiet to apgrozībā; gudri izlietots, tas dubultosies! Dariet visu iespējamo, ko varat paveikt ar savām rokām! Izlietojiet jums piešķirto dāvanu tik gudri, lai veiktu tai paredzēto uzdevumu! Ir vērts pielikt visas pūles, lai reiz dzirdētu vārdus: "Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps!" Bet tādā veidā Kungs uzrunās tikai tos, kas būs rīkojušies pareizi.

Nav laika, ko drīkstētu atļauties zaudēt

Jaunie ļaudis, jums nav laika, ko drīkstētu atļauties zaudēt! Meklējiet rūpīgi, lai savai rakstura celtnei izvēlētos tikai labu materiālu! Mēs jūs Jēzus dēļ ļoti lūdzam: esiet uzticīgi! Centieties izlietot savu laiku! Katru dienu svētījieties kalpošanai Dievam, un jūs drīz vien sapratīsiet, ka jums nav nepieciešamas daudzas [302] brīvdienas, ko pavadīt dīkā, vai daudz naudas personīgo iegribu apmierināšanai. Debesis raugās pēc tādiem, kas cenšas būt pilnīgi, kļūt līdzīgi savam Pestītājam. Kad cilvēciskais līdzstrādnieks pakļaujas Kristum, Svētais Gars viņa labā var darīt bezgala daudz.

Katrs patiess, sevi aizliedzošs Dieva kalps vēlēsies darboties un arī strādās citu labā. Kristus saka: "Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet, kas savu dzīvību šajā pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvei." Nopietni un pārdomāti pūloties to labā, kam nepieciešama palīdzība, patiess kristietis atklās mīlestību pret Dievu un citiem cilvēkiem. Šādā kalpošanā tas var zaudēt pat dzīvību, bet, kad parādīsies Kristus, lai savāktu savus dārgakmeņus, viņš to atkal atgūs.

Upuris tiks atalgots

Līdzekļi, kas tiks izlietoti, lai sagādātu svētību citiem, nesīs augļus. Pareizi izmantota, bagātība paveiks ļoti daudz laba. Kristum tiks mantotas dvēseles. Cilvēks, kurš savā dzīvē seko Dieva plānam, Debesu pagalmos ieraudzīs tos, kuru labā ir strādājis un pienesis upurus uz Zemes. Atpestītie pateicībā atcerēsies ikvienu, kurš darbojās, lai viņi tiktu glābti. Tiem, kas būs uzticīgi pūlējušies dvēseļu mantošanas darbā, Debesis būs ļoti dārgas. [303]

Upura gars

Pasaulē dominē alkatības gars, tiekšanās pēc visaugstākās vietas un vislielākā atalgojuma. Seno dienu pašaizliedzība un uzupurēšanās ir visai reti sastopamas. Un tomēr, vienīgi pēc tā var noteikt patiesos Kristus sekotājus. Dievišķais Meistars ir atstājis piemēru, kā mums jāstrādā. Un tiem, kurus Viņš aicināja: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem!", Kungs nepiedāvāja noteiktu algu kā atlīdzību par paredzamo kalpošanu. Tiem vajadzēja dalīties ar Jēzu Viņa labprātībā aizliegt sevi un uzupurēties citu labā.

Visiem, kas vēlas būt par Lielā Darbu Vadītāja sekotājiem un kas, kalpojot Viņam, iesaistījušies kā Dieva līdzstrādnieki, savus pienākumus pildot jāparāda noteiktība un prasme, smalkjūtība un gudrība — īpašības, kādas Kungs kādreiz sagaidīja no Zemes svētnīcas cēlājiem. Un tagad, tāpat kā Kristus zemes dzīves dienās, galvenie priekšnoteikumi, lai mūsu

kalpošana būtu pieņemama, ir nodošanās Dievam un pašuzupurēšanās gars. Kungs nevēlas, ka Viņa darba audumā parādītos kaut viens vienīgs savtīguma pavediens.

Žēlastības pierādījumi sirdī

Pazemība, pašaizliedzība, labdarība un uzticība desmitās daļas nodošanā pierāda, ka sirdī darbojas Dieva žēlastība. [304]