Vēstis jaunatnei

Izglītība uz veselības rēķina

Daži studenti ar visu savu būtni nododas mācībām un koncentrē prātu vienīgi uz izglītības iegūšanu. Tie nodarbina smadzenes, bet ļauj panīkt fiziskajiem spēkiem. Līdz ar to smadzenes tiek pārslogotas, bet muskuļi, nepietiekoši vingrināti, atslābst. Pēc mācību iestādes absol-vēšanas ir acīm redzams, ka izglītība iegūta uz dzīvības spēku rēķina. Viņi ir studējuši dienu un nakti, gadu pēc gada, sasprindzinot savus garīgos spēkus, bet kļūdījušies, nenodarbinot ķermeņa muskuļus.(..)

Jaunas meitenes dažreiz nododas studijām, atstājot novārtā izglītošanos tajās jomās, kas praktiskai dzīvei ir pat svarīgākas par grāmatu gudrību, un tā, mācību kursu beidzot, viņas iziet dzīvē kā invalīdes. Ilgstoši uzturoties slēgtās telpās un par maz kustoties svaigā gaisā un Dieva dāvātajā saules gaismā, tās nav domājušas par savu veselību. Šīs jaunās sievietes skolu varēja atstāt spirgtas un veselas, ja vien studijas būtu savienojušas ar pienākumu pildīšanu mājas dzīvē un fiziskiem vingrinājumiem brīvā dabā.

Veselība ir dārga manta. Tā ir visbagātākais mirstīgām būtnēm uzticētais īpašums. Labklājība, gods un zināšanas tiek pirktas pārāk dārgi, ja par tām jāsamaksā ar veselības zaudēšanu. Nevienā no iepriekš minētajām jomām mēs nejutīsimies laimīgi, ja pietrūks veselības. [241]

Dvēseles cēluma apliecinājums

Trīsgadīgā audzināšanas kursa laikā Daniēls un viņa biedri nostiprināja savus atturības ieradumus, uzticību Dievam un nešaubīgu paļaušanos uz Viņa spēku. Pienākot laikam, kad ķēniņam vajadzēja pārbaudīt viņu spējas un zināšanas, tos eksaminēja kopā ar citiem kalpošanai galmā izraudzītajiem kandidātiem, un "izrādījās, ka no visiem jaunekļiem nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja". Viņu asā uztvere, izmeklētā un tīrā valoda un daudzpusīgās zināšanas liecināja par nesamaitātām un enerģiskām prāta spējām. Tādi viņi stāvēja ķēniņa priekšā, "un visos gadījumos, kad ķēniņš griezās pie tiem, izrādījās, ka tie savās zināšanās, apķērībā un prāta asumā bija desmitreiz pārāki par visiem gudrajiem un zīlniekiem visā viņa valstī".

Dievs vienmēr pagodina tos, kas rīkojas pareizi. Lielais iekarotājs Babilonijas galmā bija

sapulcinājis visapsološākos jauniešus no visām apspiestajām zemēm, tomēr starp tiem nebija līdzvērtīgu ebreju gūstekņiem. Nevainojamā stāja, stingrais, elastīgais solis, gaišās sejas, ne-aptumšotais saprāts un nesamaitātā elpa — viss liecināja par tādu dvēseles cēlumu, ar kādu daba apveltī katru, kas paklausa tās likumiem.

Fizisko ieradumu ietekme uz prātu

Šos secinājumus vajadzētu stingi ievērot. Pilnīga saskaņošanās ar Bībeles [242] norādījumiem nesīs bagātīgas svētības miesai un dvēselei. Gara augļa īpašības nav tikai mīlestība, prieks un miers, bet arī atturība. Mēs nedrīkstam aptraipīt savu miesu, jo tā ir Svētā Gara mājoklis.

Ebreju gūstekņi bija cilvēki ar mums līdzīgām tieksmēm un izjūtām, tomēr, Babilonijas ķēniņa galma pavedinošās greznības apņemti, tie palika nelokāmi. Arī mūsdienu jaunatni apņem vilinājumi izdabāt pašiem sev. It īpaši lielajās pilsētās ikkatra veida juteklības apmierināšana tiek padarīta viegli pieejama un izaicinoša. Tie, kas līdzīgi Daniēlam, atteiksies sevi aptraipīt, kā atlīdzību iegūs atturības ieradumus. Ar lielāku fizisko izturību un pieaugošu savaldību viņi sev būs izveidojuši depozītu banku, uz kuru varēs paļauties vajadzības brīdī.

Labi fiziskie ieradumi veicina garīgo pārākumu. Intelektuālais spēks, miesīgais stiprums un dzīves ilgums ir atkarīgs no nemainīgiem likumiem. Dabas Kungs neiejaucas, lai cilvēkus pasargātu no dabas likumu pārkāpšanas sekām. Tam, kas tiecas pēc augstākās attīstības, jābūt atturīgam visās lietās. Daniēla prāta skaidrība un mērķtiecība, viņa spējas iegūt zināšanas un pretoties kārdināšanām lielā mērā bija saistītas ar vienkāršo diētu un lūgšanu dzīvi.

Sava likteņa veidošana

Sakāmvārds "Katrs pats ir savas laimes kalējs" satur daudz patiesības. Kaut arī vecāki ir atbildīgi par savu dēlu un meitu raksturu, tāpat kā par audzināšanu un izglītību, tomēr jāatzīst, ka mūsu stāvoklis [243] un lietderība pasaulē galvenokārt ir atkarīga no mūsu pašu rīcības.

Daniēls un viņa biedri jau bērnībā baudīja labas audzināšanas un izglītības priekšrocības, tomēr tas vien vēl viņus nedarīja par mums zināmajiem vīriem. Pienāca laiks, kad tiem pašiem vajadzēja izšķirties, kad viņu nākotne kļuva atkarīga no viņu pašu rīcības veida. Tad arī tie nolēma palikt uzticīgi bērnībā apgūtajām atziņām. Šo jaunekļu lielumam pamatu veidoja dievbijība, kas ir gudrības iesākums.

apspiestajām zemēm, tomēr starp tiem nebija līdzvērtīgu ebreju gūstekņiem. Nevainojamā stāja, stingrais, elastīgais solis, gaišās sejas, neaptumšotais saprāts un nesamaitātā elpa — viss liecināja par tādu dvēseles cēlumu, ar kādu daba apveltī katru, kas paklausa tās likumiem.

Fizisko ieradumu ietekme uz prātu

Šos secinājumus vajadzētu stingi ievērot. Pilnīga saskaņošanās ar Bībeles [242] norādījumiem nesīs bagātīgas svētības miesai un dvēselei. Gara augļa īpašības nav tikai mīlestība, prieks un miers, bet arī atturība. Mēs nedrīkstam aptraipīt savu miesu, jo tā ir Svētā Gara mājoklis.

Ebreju gūstekņi bija cilvēki ar mums līdzīgām tieksmēm un izjūtām, tomēr, Babilonijas ķēniņa galma pavedinošās greznības apņemti, tie palika nelokāmi. Arī mūsdienu jaunatni apņem vilinājumi izdabāt pašiem sev. It īpaši lielajās pilsētās ikkatra veida juteklības apmierināšana tiek padarīta viegli pieejama un izaicinoša. Tie, kas līdzīgi Daniēlam, atteiksies sevi aptraipīt, kā atlīdzību iegūs atturības ieradumus. Ar lielāku fizisko izturību un pieaugošu savaldību viņi sev būs izveidojuši depozītu banku, uz kuru varēs paļauties vajadzības brīdī.

Labi fiziskie ieradumi veicina garīgo pārākumu. Intelektuālais spēks, miesīgais stiprums un dzīves ilgums ir atkarīgs no nemainīgiem likumiem. Dabas Kungs neiejaucas, lai cilvēkus pasargātu no dabas likumu pārkāpšanas sekām. Tam, kas tiecas pēc augstākās attīstības, jābūt atturīgam visās lietās. Daniēla prāta skaidrība un mērķtiecība, viņa spējas iegūt zināšanas un pretoties kārdināšanām lielā mērā bija saistītas ar vienkāršo diētu un lūgšanu dzīvi.

Sava likteņa veidošana

Sakāmvārds "Katrs pats ir savas laimes kalējs" satur daudz patiesības. Kaut arī vecāki ir atbildīgi par savu dēlu un meitu raksturu, tāpat kā par audzināšanu un izglītību, tomēr jāatzīst, ka mūsu stāvoklis [243] un lietderība pasaulē galvenokārt ir atkarīga no mūsu pašu rīcības.

Daniēls un viņa biedri jau bērnībā baudīja labas audzināšanas un izglītības priekšrocības, tomēr tas vien vēl viņus nedarīja par mums zināmajiem vīriem. Pienāca laiks, kad tiem pašiem vajadzēja izšķirties, kad viņu nākotne kļuva atkarīga no viņu pašu rīcības veida.

Tad arī tie nolēma palikt uzticīgi bērnībā apgūtajām atziņām. Šo jaunekļu lielumam pamatu veidoja dievbijība, kas ir gudrības iesākums.

Daniēla un viņa jauno biedru piedzīvojumi inspirētajā Vārdā uzrakstīti par labu visu tālāko gadsimtu jauniešiem. Ar ziņojumu par viņu uzticību sātības pamatlikumiem, Kungs vēl arvien runā uz jauniem vīriešiem un sievietēm, aicinot apkopot Viņa dotos dārgos gaismas starus attiecībā uz kristīgo atturību un izturēties pareizi pret veselības pamatlikumiem.

Atturības bagātais atalgojums

Mums tagad nepieciešami vīri, kas, līdzīgi Daniēlam, uzdrošinās un spēj rīkoties. Šodien pasaulei pietrūkst cilvēku ar skaidru sirdi un stiprām, bezbailīgām rokām. Dievs vēlas, lai ikviens pastāvīgi pieaugtu un dienu no dienas tiektos pēc augstākas krietnuma pakāpes. Viņš grib palīdzēt, ja mēs paši centīsimies sev palīdzēt. Mūsu cerība uz laimi šeit un mūžībā atkarīga no tā, kā mēs pilnveidojamies un pieaugam Zemes dzīves laikā, tāpēc ir jānodrošinās pret pirmo soli uz nesātību jebkurā dzīves jomā.

Dārgie jaunieši, Kungs jūs aicina pie darba, kuru Viņa žēlastībā ir iespējams paveikt. "Nododiet [244] sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana!" Stāviet stipri un nezaudējiet savu Dieva piešķirto cilvēka cieņu! Pēc Daniēla priekšzīmes, izvēlieties šķīstību garšas, barības lietošanas un arī visos citos ieradumos! Tad Dievs jūs atalgos ar stipriem nerviem, skaidru galvu, nevainojamu spriedumu un asu uztveri. Arī mūsdienu jaunatne, turoties pie stingriem, negrozāmiem pamatlikumiem, tiks svētīta ar veselu miesu, prātu un garu.

Ticība un veselība

"Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums." Kad ļaudis ar sliktiem ieradumiem un grēcīgu dzīvesveidu piekāpjas dievišķās patiesības spēkam, tad Dieva Vārds atveroties tos apgaismo un dara vientiesīgos gudrus. Patiesība veic savu darbu sirdī, un morālie spēki, kas šķita jau gandrīz vai paralizēti, atdzīvojas, un pats cilvēks iegūst daudz skaidrāku un noteiktāku izpratni. Viņš savu dvēseli ir nopamatojis uz Mūžīgās Klints. Veselība, vārda tiešā nozīmē, palielina šī cilvēka drošību Kristū. Tādā veidā reliģija iet roku rokā ar veselības likumiem.

Ar Dieva svēto un audzinošo Garu mēs sastopamies Viņa Vārdā. No katras lappuses izstaro gaisma, jauna un dārga gaisma. Tur ir atklāta patiesība; un vārdi un teikumi kļūst tik piemēroti katram brīdim, it kā uz dvēseli runātu paša Dieva balss.

Svētajam Garam patīk uzrunāt jauniešus un atklāt tiem Dieva Vārda skaistumu un bagātību. Lielā Skolotāja izteiktie apsolījumi pārņem apziņu un atdzīvina dvēseli ar garīgu, dievišķu spēku. Mūžīgās lietas kļūst prātam saprotamas un nākotnē var kalpot kā aizsprosts pret kārdināšanām.

Lūgšana kā aizsargmūris

Šo pēdējo dienu briesmu vidū jaunatnes vienīgā drošība ir pastāvīgi pieaugošā modrībā un lūgšanās. Jaunieši, kas ar prieku lasa Dieva Vārdu un vērtē lūgšanas stundu, pastāvīgi

atspirdzināsies, dzerot no dzīvības Avota. Viņi sasniegs tādu morālo pārākumu un atziņu bagātību, ko citi pat nespēs aptvert. Sadarbība ar Kungu veicinās labas domas, cēlus centienus,

skaidru patiesības uztveri un augstsirdību visā rīcības veidā. Tos, kas tā savienosies ar Dievu, Viņš atzīs par saviem dēliem un meitām. Tie pastāvīgi celsies arvien augstāk un augstāk, iegūstot skaidrāku izpratni par Dievu un mūžību, līdz beidzot Kungs tos darīs par gaismas un gudrības kanāliem pasaulei.

Kā lūgt?

Ļaudis ne vienmēr saprot, ko un kā vajadzētu lūgt. Lūgšanas nav domātas, lai informētu Dievu par kaut ko tādu, ko Viņš nezinātu, jo Kungs zina katras dvēseles noslēpumus. Mūsu lūgšanām nevajadzētu būt ne garām, ne skaļām. Dievs spēj lasīt pat slepenākās domas. Mēs varam lūgt klusībā, un Kungs, kas to redz, uzklausīs un izpildīs.

Lūgšanas, kurās mēs Dievam stāstam par savu nevērtību, kad paši tā nemaz nejūtamies, ir tīrā liekulība. Toties Kungs noteikti atbildēs uz nožēlas pilnām lūgšanām. "Jo tā [248] saka tas Augstais un Varenais, kas mūžīgi dzīvo, Viņa vārds ir Svētais: "Es dzīvoju augšā un svētnīcā un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem.""

Mums nevajadzētu censties ar lūgšanām noskaņot Dievu sev par labu; tām mūs jāieved saskaņā ar Viņu, un tās mūs neatbrīvo no pienākumiem. Lai cik nopietni un bieži mēs arī nelūgtu, Kungs to nekad nepieņems kā atvietojumu desmitā maksāšanai. Ar lūgšanu nav iespējams nolīdzināt parādu.(..)

Lūgšana dod spēku

Spēks, ko lūgšanā saņemam no Kunga, mūs uztur ikdienas dzīves pienākumos, bet kārdinājumi, ar kuriem pastāvīgi sastopamies, dara lūgšanu nepieciešamu. Lai mēs Dieva spēkā ticībā tiktu pasargāti, mūsu ilgām nemitīgi klusībā jāpaceļas pretī Debesīm. Kad apkārtējie iespaidi tiecas atšķirt no Kunga, mums nenogurstoši jāsauc pēc palīdzības un spēka. Ja to nedarīsim, tad nekad nespēsim atteikties no lepnības un pretoties grēcīgo kārdinājumu varai, kas ved prom no Pestītāja. Patiesības gaisma, šķīstot mūsu dzīvi, atklās sirdī paslēptās grēcīgās tieksmes, kas tur cīnās, lai gūtu virsroku, un rādīs, cik nepieciešami ir no visa spēka pretoties ļaunajam, lai Jēzus nopelnā kļūtu par uzvarētājiem. [249]

Lūgšanas spēks

Tas bija kalnā kopā ar Dievu, kad Mozus skatīja tās brīnišķās celtnes paraugu, kurai vajadzēja kļūt par Viņa godības mājvietu. Un tieši tāpat, "kalnā" kopā ar Dievu - kādā apslēptā pielūgšanas vietā - mēs varam pārdomāt cilvēcei no Kunga paredzēto godības pilno mērķi. Tad arī mēs spēsim izveidot savu rakstura ēku tā, lai mūsu dzīvē varētu piepildīties apsolījums: "Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis."

Lūgšanā savā sirdī tiekties pretī Debesīm mēs varam, arī ejot ikdienas darba gaitās. Tāda klusa piesaukšana līdzīgi vīrakam paceļas pie žēlastības troņa un aizkavē sātana darbību. Kristietis, kura sirds atrodas tādās attiecībās ar Kungu, nav uzvarams. Nekāda velnišķa māksla nespēj iztraucēt viņa mieru. Visi Dieva Vārda apsolījumi, viss dievišķās žēlastības spēks un Jehovas līdzekļu resursi ir kā galvojums viņa glābšanai. Tā Ēnohs staigāja ar Dievu, un Dievs bija ar viņu, palīdzot ikvienā vajadzības brīdī.

Saskare ar bezgalīgo

Lūgšana ir dvēseles elpošana. Tā ir garīgā spēka noslēpums. Neviens cits žēlastības līdzeklis to nevar aizvietot un pasargāt dvēseles veselību. Lūgšanā sirds nonāk tiešā saskarē ar dzīvības Avotu; tā stiprina ticības dzīves nervus un muskuļus. Ja jūs ignorēsiet lūgšanu ieradumu vai lūgsiet tikai [250] gadījuma pēc reizēm, kad šķiet izdevīgi, jūs pazaudēsiet savu atbalstu Dievā. Garīgās spējas zaudēs vitalitāti un ticības dzīvei pietrūks veselības un enerģijas. (..)

Tas ir kaut kas brīnišķīgs, ka mums ir pieejama iedarbīga lūgšana; ka nevērtīgai, maldīgai

mirstīgai būtnei ir iespējams savas vēlmes izteikt pašam Dievam! Kādu gan vēl lielāku priekšrocību cilvēks varētu vēlēties, kā būt savienotam ar mūžīgo Radītāju? Vājajam, grēcīgajam radījumam tiek dota iespēja runāt ar savu Meistaru! Mēs izsakām vārdus, un tie aizsniedz Universa Valdnieka troni. Vienkārši, kā kopīgi pa ceļu ejot, mēs varam sarunāties ar Jēzu, un uzklausīt Viņa apgalvojumu: "Es esmu tepat pie tavas labās rokas."

Katra sirsnīga lūgšana tiek atbildēta

Mēs savā sirdī varam sarunāties ar Dievu un iet caur dzīvi kopā ar Jēzu Kristu. Pildot ikdienas pienākumus, mēs, citiem nedzirdot, drīkstam izteikt savas sirds sāpes, bet šie vārdi neizgaist klusumā, neviens no tiem nepazūd. Nekas nespēj apklusināt dvēseles ilgas. Tas pārspēj ielu troksni un mašīnu dārdoņu. Mēs sarunājamies ar Kungu, un mūsu lūgšana tiek uzklausīta.

Lūdziet, tikai lūdziet, un jūs saņemsiet! Lūdziet pazemību, gudrību, drosmi un pieaugšanu ticībā! Katrai sirsnīgai lūgšanai tiks dota atbilde. Tā varbūt nenāks tieši tā, kā jūs gribējāt, vai arī jūsu paredzētajā laikā, tomēr atbildi saņemsiet tad un tādā veidā, kas vislabāk apmierinās jūsu vajadzību. Dievs atbildēs jūsu vientulībā, nogurumā un grūtībās raidītās lūgšanas — ne vienmēr atbilstoši jūsu domām, bet vienmēr jums par labu. [251]

Stāvoklis lūgšanā

Gan publiski, gan vienatnē lūdzot un izsakot savas vajadzības, mums ir iespēja Kunga priekšā locīt ceļus. Mūsu priekšzīme, Jēzus, "zemojās un lūdza". Arī par Kristus mācekļiem ziņots, ka tie "nometās ceļos un lūdza". Un apustulis Pāvils apliecina: "Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā". Tāpat darīja Ezra, izsūdzot Dievam Israēla grēkus, bet Daniēls pat "trīs reizes dienā nometās ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu".

Kunga bezgalīgais lielums un Viņa klātbūtnes apziņa iedveš patiesu godbijību. Šīm jūtām pret Neredzamo vajadzētu dziļi ietekmēt ikkatru sirdi. Lūgšanas vieta un stunda ir svēta, tāpēc ka klāt ir Dievs; un, ja cieņa tiek izteikta gan ar stāju, gan uzvedību, tad godbijības

izjūta vēl padziļinās. "Svēts un bijājams ir Viņa vārds", atzīst dziesminieks, un, izrunājot Kunga vārdu, eņģeļi aizklāj savu vaigu. Ar kādu gan daudz lielāku cieņu mums, kritušajiem un grēcīgajiem cilvēkiem, vajadzētu ņemt mutē Viņa vārdu!

Būtu labi, ja mēs, vai nu esam veci vai jauni, atkal un atkal rūpīgi apsvērtu Svēto Rakstu vārdus, kas norāda, cik svēta ir vieta, kur atklājas Kunga klātbūtne. "Novelc savas kurpes no savām kājām", Dievs pavēlēja Mozum pie degošā krūma, "jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme." Un Jēkabs pēc tam, kad sapnī bija redzējis eņģeļus, izsaucās: "Tiešām, tas Kungs ir šajā vietā, bet es to nezināju." [252]