Vēstis jaunatnei

Centieni pēc izaugsmes

Ja katrs cilvēks par savu personīgo iespaidu justos atbildīgs Dieva priekšā, tad nekad neļautos laiskumam, bet attīstītu un vairotu visas spējas, lai varētu kalpot Jēzum, kas viņu atpircis ar savām asinīm.

It īpaši jauniešiem vajadzētu atcerēties, cik ļoti nepieciešams vingrināt domas un pilnveidot katru prāta spēju, lai pienācīgi kalpotu Tam, kurš par tiem atdevis savu dārgo dzīvību. Lai neviens neļaujas maldīgām iedomām, savu izglītību vērtējot tik augstu, ka tam vairs ne-vajadzētu mācīties ne no grāmatām, ne no dabas. Katram ir pienākums pūlēties, lai pēc iespējas lietderīgāk izlietotu Kunga piedāvātās labvēlīgās izdevības ne tikai ticības dzīvē, bet arī vispārējās izglītības jomā.

Mums jāmācās novērtēt Dieva piešķirtos spēkus. Ja arī kādam jaunietim savs dzīves ceļš jāiesāk no pašas kāpņu apakšas, tomēr nevajadzētu padoties izmisumam, bet nopietni kāpt arvien augstāk un augstāk, līdz viņš dzird Jēzu sakām: "Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava Kunga priekā." [189]

Patiesa gudrība

Jaunekļi un jaunavas var iegūt visaugstāko šīs Zemes izglītību un tomēr palikt neziņā par svarīgākajiem principiem, kas tos varētu darīt par Dieva valstības pilsoņiem. Šajā valstībā neviens nenonāk, pildot dažādas formas un ceremonijas, nedz arī ar ilgstošām grāmatu studijām. "Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un To, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu."

Bībele un zinātne

Veco un Jauno Derību nepieciešams pētīt katru dienu. Pie patiesas atziņas un Dieva gudrības nonāks tikai tas, kas pastāvīgi centīsies izprast Kunga ceļus un darbus. Bībelei jābūt mūsu gaismai un audzinātājai. Kad jaunietis iemācīsies ticēt, ka Kungs ir tas, kas no

debesīm sūta rasu, lietu un saules gaismu, lai zaļotu un ziedētu apkārtējā augu valsts, kad viņš sapratīs, ka visas svētības nāk no augšienes un ka pateicība un gods par to pienākas Dievam, tad viņš arī visos savos ceļos ņems vērā Radītāju un apzinīgi un rūpīgi pildīs ikdienas dzīves pienākumus, jo Dievs būs pārņēmis visas viņa domas. (..)

Runājot un diskutējot par zinātni, daudzi jaunieši iedomājas, ka ar to stāv pāri Svēto Rakstu gudrībai; viņi ar savu ierobežoto saprašanu cenšas izskaidrot Dieva ceļus un darbu, bet cieš [190] nožēlojamu neveiksmi. Patiesā zinātne pilnībā saskan ar Inspirāciju, bet neīstai zinātnei ar Dievu nav nekā kopīga. Tā ir tikai pretencioza neziņa.

Viens no lielākajiem ļaunumiem, kāds var rasties, iedziļinoties un meklējot atziņas zinātnē, ir tas, ka šie cilvēki tā bieži vien zaudē izpratni par dievišķo raksturu un tīru, neviltotu ticību. Pasaulīgā gudrība Dieva Gara iespaidu uz sirdi ir centusies izskaidrot ar zinātniskām metodēm,

bet katrs solis uz šī ceļa ved dziļāk šaubu labirintos. Bībeles reliģija ir dievbijības noslēpums: neviena cilvēka prāts to pilnībā nespēj aptvert un neatgrieztai sirdij tā ir galīgi neizprotama.

Dieva pamācīti

Nododoties kalpošanā Kungam, jaunatne nekļūs ne gļēva, ne atpalikusi. Daudzi ar izglītību saprot vienīgi grāmatu zināšanas, bet gudrības sākums ir "bijība tā Kunga priekšā". Vismazākais bērns, kas mīl un bīstas Dievu, Viņa skatījumā ir lielāks par visapdāvinātāko un

izglītotāko cilvēku, kas nemaz nedomā par savas dvēseles labklājību. Un jaunieši, kas Kungam nodod savu sirdi un dzīvi, līdz ar to savienojas ar visas gudrības un neierobežota spēka Avotu.

Ja tikai jaunieši kā Daniēls vēlētos mācīties no Debesu Skolotāja, tad drīz vien saprastu, ka dievbijība tiešām ir gudrības iesākums, un, stāvot uz tāda droša pamata, tie, līdzīgi Daniēlam, varētu sev par labu izlietot ikkatru priekšrocību, lai [191] paceltos intelektuālo sasniegumu virsotnē. Nododoties Dievam un žēlastībā baudot Viņa aizsardzību un Svētā Gara atspirdzinošo iespaidu, tie iegūtu daudz dziļākas prāta spējas nekā pasaules ļaudis.

Iedziļināties zinātnēs vienīgi to cilvēciskajā izpratnē nozīmē iegūt nevērtīgu izglītību, jo gudrība, kas nāk no Dieva un Jēzus Kristus, ir atklāta Svētajos Rakstos. Kam skaidra sirds, tas Dievu saskatīs katrā Viņa aizgādības darbā un katrā vērtīgā pamudinājumā un pamācībā. Tie atzīs jau pašus pirmos gaismas starus no Dieva troņa, un, tos satverot, viņiem tiks nodrošināta tālākā sadarbības iespēja.

Mūsu mācību iestāžu audzēkņiem atziņu par Dievu vajadzētu vērtēt augstāk par visu citu, bet to var iegūt vienīgi rūpīgi iepazīstoties ar Svētajiem Rakstiem. "Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tā ir Dieva spēks. Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudro gudrību un likšu kaunā prātnieku prātu. (..) Jo Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēki. (..) Pateicoties Viņam, jūs esat vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par

dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar to Kungu." [192]

Tiecieties pēc augsta standarta!

Dievs grib, lai mēs izmantotu katru izdevību pavairot jau esošās zināšanas, nolūkā ieguldīt tās Viņa darbā. Viņš sagaida, lai šajā ziņā mēs pūlētos ar visiem spēkiem, turklāt saglabājot sirdī izpratni par Kunga svētumu un izjūtot nopietnu atbildību.

Daudzi, kas varētu veikt lielu darbu, padara pavisam maz, jo viņi maz uzdrošinās. Tūkstoši iet caur dzīvi, bez kāda cienījama mērķa, nemaz netiecoties realizēt kādu vērtīgu nodomu. Un viens no iemesliem šajā ziņā ir sevis zemais novērtējums. Bet Kristus par mums ir atdevis neizmērojami augstu maksu, lai mēs sevi arī atbilstoši vērtētu.

Neapmierinieties ar zemu standartu! Mēs vēl neesam tādi, kādiem mums vajadzētu būt vai kādus Dievs mūs vēlētos redzēt. Ne jau bezdarbībai vai zemisku un ļaunu nodomu realizēšanai Kungs cilvēkam ir piešķīris prāta spējas, bet gan — lai tās pēc iespējas plašāk attīstītu, attīrītu no visa nevērtīgā un izlietotu par labu Dieva valstībai.

Saglabājiet savu individualitāti!

Nevienam nevajadzētu kļūt līdzīgam mašīnai, kustoties vienīgi pēc citu cilvēku prāta. Dievs mums ir devis spējas patstāvīgi domāt un rīkoties, un, ja mēs būsim rūpīgi un vienmēr meklēsim gudrību no Viņa, tad spēsim uzņemties lielus pienākumus. Saglabājiet savu jums no Dieva piešķirto individualitāti! Nekļūstiet par cita cilvēka ēnu! Tiecieties pēc tā, lai jūs būtu derīgi Kunga darbā! [193]

Nekad neiedomājieties, ka jau esat pietiekoši gudri un turpmāk varat daudz nepūlēties, lai savas zināšanas papildinātu! Cilvēka vērtību nosaka attīstīts prāts. Centieniem pēc izglītības jāturpinās visu dzīves laiku, ik dienas mācoties un izlietojot praktiski jau iegūtās zināšanas.

Atcerieties: lai arī kādā jomā jūs nestrādātu, attieksmē pret darbu atklāsies jūsu uzskati un veidosies raksturs! Tāpēc visus pienākumus izpildiet akurāti un centīgi, uzvarot tieksmi meklēt dzīvē vieglāko ceļu.

Kalpošana no visas sirds

Tas pats gars un principi, ko kāds uzrāda veicot ikdienas pienākumus, raksturos visu viņa dzīvi. Tie, kas vienmēr izvirza prasības par noteiktu darbu un noteiktu algu, kas ilgojas precīzi saglabāt ierasto dzīves ritmu, lai nebūtu jāsastopas ar grūtībām pierodot vai vingrinoties, nebūs tie ļaudis, kurus Dievs aicinās savā darbā. Kas gan fiziski, gan garīgi cenšas pielikt vismazāko piepūli, nekļūs par strādniekiem, pār kuriem Viņš varētu izliet savas bagātās svētības. Tāds piemērs ir ļoti lipīgs, jo to nosaka savtīgums. Ja kāds vienmēr ir jāuzrauga un nekad nevēlas izdarīt vairāk par to, cik prasa pienākums, — nebūs tas kalps, kuru uzteiks kā godīgu un uzticīgu. Kungam ir nepieciešami enerģiski, apzinīgi un dedzīgi darbinieki, kas gatavi jebkuriem pienākumiem.

Daudzi tā arī paliek nespējīgi, jo, baidoties kļūdīties, izvairās uzņemties jebkādu atbildību. Tā viņi pazaudē izdevības iegūt to izglītību, ko dod pieredze un ko nevar aizvietot ar lasīšanu, studijām vai teorētisku mācību vielas apguvi. [194]

Cilvēkam jāveido apstākļi, nevis jāļauj lai apstākļi veido viņu. Tos vajadzētu izmantot kā darba instrumentus, kurus pārvaldām mēs, un nevis otrādi.

Stipri ir tie, kas pastāv cīņā pret naidu un pretestību. Pieliekot visus spēkus, lai pārvarētu kavēkļus, šie kavēkļi tiem kļūst par svētību, un viņi paši iegūst noteiktu pārliecību. Dažādi konflikti un grūtības prasa, lai mēs vingrinātos uzticēties Dievam, jo līdz ar to vairojas spēks un rakstura stingrība.

ņemiet no dzīves vairāk !

Lai gan laba audzināšana, savienota ar nodošanos Dievam, ir liela svētība, tomēr nevienam, kam nav bijusi priekšrocība baudīt augstāko izglītību, nekad nevajadzētu domāt, ka tam intelektuāli un garīgi nav iespējams pieaugt. Ja viņi vislabākā veidā izlietos tās zināšanas, kas tiem jau ir, ja tie ik dienas centīsies tās pavairot un, apzinīgi izkopjot kristīgos tikumus, pārvarēs savas rakstura kļūdas, Kungs tiem atvērs pieeju gudrībai, lai arī par viņiem, tāpat kā kādreiz par Israēla bērniem, varētu sacīt: Dievs tiem deva gudrību un izpratni.

[196] Ak, cik ātri gan vēsti par krustā piesisto, nāvi uzvarējušo Glābēju, kurš drīz atkal nāks, varētu pasludināt visai pasaulei ar tādu strādnieku armiju kā mūsu jaunatni, ja vien tā tiktu pareizi apmācīta un nodrošināta! Cik drīzi tad pienāktu gals,

—

gals sāpēm, ciešanām un grēkam! Cik drīzi tad mūsu bērni šīs Zemes bēdu un moku dvesmas skarto īpašumu vietā iemantotu zemi, kur taisnība mājo, un varētu dzīvot mūžīgi tur, kur "neviens iedzīvotājs nesacīs: es ciešu", kur "vairs nedzirdēs raudāšanu, nedz sāpju kliedzienus".

Kungs jaunatni aicina darbā

Daudzi jauni kristieši varētu paveikt ievērojamu darbu, ja tie Kristus skolā būtu mācījušies no lielā Skolotāja. Pat ja draudžu vadītāji, evaņģēlisti un mācību iestāžu pasniedzēji dvēseļu glābšanas darbu pamestu novārtā, bērniem un jauniešiem nevajadzētu atteikties kļūt par Vārda darītājiem. (..)

Lai jauni vīrieši, sievietes un pat bērni iziet darbā Kristus vārdā! Lai viņi apvienojas un strādā pēc noteikta plāna! Vai tad jūs nevarat izveidot atsevišķas darba grupas, izraudzīties īpašus lūgšanu laikus, kad saukt uz Kungu pēc žēlastības, un tad vienoti strādāt? Jums vajadzētu apspriesties ar cilvēkiem, kas mīl un bīstas Kungu un kam darbā jau ir piedzīvojumi, lai, tādā veidā sadarbojoties, Dieva Gara iespaidā pieņemtu plānus un atrastu metodes, kas pavērtu

iespējas nopietni un sekmīgi strādāt. Kungs palīdzēs ikvienam, kas tam uzticētās spējas izlietos par godu Viņa vārdam. Vai mūsu zēni un meitenes, kas tic patiesībai, nevēlas kļūt par aktīviem misionāriem?

Darbojieties ticībā!

Kad jūs kaut ko darīsiet citu labā, šo cilvēku sirdīs spēcīgi darbosies Svētai Gars, jo viņi ir atpirkti ar Dieva vienpiedzimušā Dēla asinīm. Dvēseļu mantošanā mēs varam būt sekmīgi vienīgi tad, ja paļaujamies uz Dieva žēlastību un Viņa varu, kas [198] vienīgais spēj pārliecināt un atbrīvot no grēka cilvēku sirdis. Kamēr jūs ļaudīm skaidrosiet patiesību, par viņu prātu cīnīsies arī neticība un šaubas. Bet lai tikai par Dievu un Viņa Vārdu nav šaubu jūsu pašu sirdī!

Turiet Dievu pie vārda un strādājiet ticībā! Sātans ar saviem ierosinājumiem centīsies radīt aizdomas par to, ko teicis Debesu Tēvs, tādēļ vienmēr atcerieties: "Viss, kas nav no ticības, ir grēks." Ticībā spiedieties cauri sātana radītajai tumsai un noenkurojieties pie žēlastības troņa, lai nekādām šaubām vairs vienkārši nebūtu vietas! Tikai tā jums būs iespējams iegūt drošu pieredzi un pārliecību, kas tik nepieciešama mieram un paļāvībai.

Pieaugot pieredzei, jums pieaugs arī rūpes par citiem cilvēkiem un mīlestība uz Dieva lietu, jo jūs vienos kopīgs mērķis ar Jēzu Kristu. Savstarpējās simpātijas radīs Svētais Gars. Jūs būsiet uzņēmušies Kristus jūgu un kļuvuši par Dieva līdzstrādniekiem.

Aicinājums brīvprātīgajiem

Kungs aicina brīvprātīgos, kas stingri nostātos Viņa pusē un apsolītos darboties kopā ar nācarieti Jēzu, pildot ikvienu pienākumu, kuru nepieciešams veikt tagad, tieši tagad. [199]

Atbildība par dvēseļu mantošanu

Uz jaunatni gulstas milzīga atbildība. Šajā pieaugošās atziņas un gaismas laikmetā Kungs no tās sagaida ļoti daudz. Viņš vēlas to izlietot, lai kliedētu maldus un māņticību, kas tik lielā mērā aptumšo cilvēku prātu. Jaunatnei jāievēro katrs vārds un burts, kas nepieciešams zināšanu un pieredzes ieguvei, jo Dievs prasīs atbildību par tai piešķirtajām priekšrocībām. Darbā būtu jāieliek visnopietnākās pūles, lai tas virzītos uz priekšu soli pa solim, atbilstoši laika prasībām.

Ja jaunieši savu prātu un sirdi svētīs kalpošanā Kungam, tad sasniegs augstu prasmes un lietderības pakāpi. Tāds ir dzīves standarts, kuru Dievs no tiem sagaida. Darīt mazāk par to nozīmē noniecināt Kunga piešķirtās izdevības. Atteikšanās no darba cilvēces labā patiesībā jāuzskata par nodevību pret Dievu.

Ko jūs darāt, dārgie jaunieši, lai sev apkārt esošajiem cilvēkiem liktu saprast, cik svarīgi ir vadīties pēc Dieva Vārda un ievērot Jehovas likumus? Vai jūs ar vārdiem un savu piemēru atklājat, ka cilvēks var izglābties, vienīgi paklausot Dieva norādījumiem? Ja jūs darīsiet visu, kas jūsu spēkos, tad noteikti būsit par svētību citiem, un tā, atbilstoši izmantojot visas priekšrocības jums darbam pavērsies vēl plašākas iespējas. [200]