Vēstis jaunatnei

Bībele kā audzinātāja

Audzināšanā un izglītībā Svētie Raksti ir ārpus konkurences. Bībele ir senākā un visaptverošākā cilvēces vēstures grāmata, kāda mums pieejama. Tā svaiga izplūst no mūžīgās patiesības Avota, un, ejot cauri gadsimtiem, dievišķā roka ir saglabājusi tās tīrību. Tā apgaismo vistālāko pagātni, kur cilvēciskie meklējumi veltīgi mēģina iespiesties. Vienīgi Dieva Vārdā mēs iepazīstamies ar spēku, kas lika pamatus Zemei un izpleta debesis. Tikai tur mēs atrodam ticamu ziņojumu par tautu izcelsmi. Vienīgi tur sastopamies ar pasaules vēsturi, kas nav cilvēciskās augstprātības un aizspriedumu izkropļota.

Mūžīgā balss

Dieva Vārdā prāts rod ierosmes visdziļākajām pārdomām un augstākajiem centieniem. Tur mēs nonākam saskarē ar sentēviem un praviešiem un dzirdam Mūžīgā balsi runājam ar cilvēkiem. Mēs ieraugām Debesu Majestāti, kurš pazemojās, kļūdams par mūsu aizvietotāju un garantu, viens pats izejot cīņā pret visiem tumsības spēkiem un gūstot uzvaru mūsu labā. Tādi temati noteikti aizkustina, šķīsta un dara cēlāku sirdi, vienlaikus dodot spēku un iedvesmojot prātu jauniem sasniegumiem.

Tie, kas par drosmi un vīrišķību uzskata vienaldzīgu vai nicinošu izturēšanos pret Dieva prasībām, atklāj savu ģeķību un [264] nezināšanu. Kamēr viņi lielās ar brīvību un neatkarību, tie patiesībā atrodas grēka un sātana verdzībā.

Patiesā dzīves gudrība

Skaidrs priekšstats par to, kas ir Dievs un ko Viņš no mums vēlas, vedīs pie veselīgas pazemības. Tie, kas pareizi pētīs svēto Vārdu, sapratīs, ka cilvēka intelekts nav visvarens. Viņi apzināsies, ka bez palīdzības, ko vienīgi Dievs var sniegt, cilvēciskais stiprums un gudrība ir tikai vājums un neziņa.

Kas sekos dievišķajai vadībai, tie noteikti atradīs patieso glābjošās žēlastības un īstās laimes avotu un varēs tajā dalīties ar citiem. Ārpus reliģijas nevienam nevar būt reāls prieks par dzīvi. Mīlestība uz Dievu apskaidro un veido cēlāku gaumi un ikkatru vēlmi, tā pastiprina izjūtas un dara gaišāku ikvienu atzīstama prieka brīdi, Tā ļauj cilvēkam lietas pareizi novērtēt un līksmoties par visu patieso, labo un skaisto.

Bet pāri visam, tā mudina vērtēt Bībeli, jo tur mums ir atklāta Dieva griba. Tur mēs uzzinām par savas radīšanas mērķi un arī par līdzekļiem, kā to sasniegt. Mēs mācāmies, kā saprātīgi uzlabot zemes dzīvi un nodrošināt nākamo, mūžīgo. Neviena cita grāmata nevar tā apmierināt prāta meklējumus vai sirds ilgas. Iegūstot zināšanas no Dieva Vārda un apzinīgi tās īstenojot dzīvē, cilvēks no pagrimuma vislielākajiem dziļumiem var pacelties Dieva bērna stāvoklī un kļūt par bezgrēcīgo eņģeļu sabiedroto. [265]

Godbijība

Mīļie jaunie draugi, dzīvojot uz šīs Zemes, jums ir priekštiesība pagodināt Dievu, taču, lai to panāktu, ir jāatsakās no visa seklā, vieglprātīgā un mazsvarīgā, pievēršoties lietām ar mūžības vērtību.

Mēs dzīvojam laikā, kad ikvienam īpašu uzmanību vajadzētu veltīt Pestītāja norādījumam: "Esiet modri un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā!" Viena no jūsu stiprākajām kārdināšanām būs tieksme uz negodbijību. Dievs ir augsts un svēts; un pazemīgai, ticīgai dvēselei Viņa nams uz Zemes, kur ļaudis pulcējas Kungu pielūgt, ir kā vārti uz Debesīm. Slavas dziesmas un Kristus kalpu runātie vārdi ir Dieva paredzētie līdzekli, lai katru cilvēku draudzē sagatavotu augstākai kalpošanai, kur nevarēs piedalīties neviens, kas nav tīrs un svēts.(..)

Izturēšanās Dieva namā

Mūsdienu jaunatnei ļoti pietrūkst godbijības. Redzot, cik pavirši ticīgu vecāku bērni attiecas pret kārtību un pieklājību, kādai vajadzētu valdīt Kunga namā, es jūtos visai uztraukta. Kamēr Dieva kalpi ļaudīm pasniedz dzīvības Vārdu, daži kaut ko lasa, bet citi sačukstas un smejas. Viņi grēko, skatoties apkārt un novēršot savu biedru uzmanību. Ja tādus ieradumus neierobežos, tie arvien pieaugs un nevēlami iespaidos visus apkārtējos ļaudis. [266]

Bērniem un jauniešiem tomēr būtu jāapzinās, kāda iedomība no viņu puses ir izturēties vienaldzīgi un bezrūpīgi sanāksmēs, kur pielūdz Dievu. Kungs ievēro katru negodbijīgo domu vai rīcību, un tā tiek reģistrēta Debesu grāmatās. Viņš saka: "Es zinu tavus darbus." Dieva visu redzošajam skatam nekas nav apslēpts. Ja jums kaut kādā ziņā ir izveidojies ieradums Dieva namā uzvesties neuzmanīgi vai vienaldzīgi, tad saņemieties un labojieties, pierādot savu pašcieņu! Vingrinieties godbijībā, līdz tā kļūst par daļu no jūsu būtības!

Neizturieties tik negodbijīgi pret Kunga namu un Viņa pielūgšanu, ka svētrunas laikā atļautos viens ar otru sarunāties! Ja vainīgie spētu saskatīt, kā uz tiem noraugās Dieva eņģeli, veicot pierakstus par viņu slikto uzvedību, tos pārņemtu kauna izjūtas un riebums pret sevi. Dievs ilgojas pēc uzmanīgiem klausītājiem, jo citādi, kamēr ļaudis guļ, ienaidnieks sēj nezāli.

Nevienā jomā, kas ir svēta un attiecas uz Kunga pielūgšanu, jūs nedrīkstat izturēties bezrūpīgi un vienaldzīgi. Kad jūs klausāties dzīvības vārdus, vajadzētu atcerēties, ka tā ir paša Dieva balss, kas skan caur Viņa nozīmētajiem vēstnešiem. Nepalaidiet garām šos vārdus, jo, sirdī uzņemti, tie jūs pasargās no nepareiziem ceļiem!

Jokošanās attiecībā uz reliģiskām lietām

Man ļoti sāp, ka daudziem jauniešiem, kas apliecina ticību, trūkst jebkādu zināšanu par atgriešanos. Nav vērojama rakstura pārmaiņa. Viņi nav sapratuši, cik nopietni tas ir [267] — uzskatīt sevi par kristieti: viņu dzīve rit pilnīgā pretrunā ar ticīga cilvēka nostāju. Ja viņi tiešām piederētu patieso Dieva dēlu un meitu pulkam, tad vairs neaizrautos ar muļķīgu niekošanos un jokošanos, neizteiktu ģeķīgas piezīmes, pavedinot citus rīkoties līdzīgi viņiem. Cilvēks, kas ilgojas pēc Dieva atzinības un Debesu garantijām, stingri un noteikti noraidīs ikkatru muļķīgu joku attiecībā uz garīgām lietām.

Vienaldzība šajā ziņā slēpj lielas briesmas; nav lielāka neprāta par bezrūpību un nevietā izteiktiem jokiem. Vieglprātīga rakstura jauniešus mēs varam sastapt it visur. Lai jums ar viņiem nav nekā kopīga, jo tas ir bīstami. Un, ja šie jaunieši sevi apliecina par kristiešiem, tad jāuzmanās vēl vairāk. Viņu domas plūst seklā gultnē, un tiem daudz vieglāk būs novest jūs lejup līdz savam līmenim, nekā jums tos pacelt augšup, padarot cēlākas viņu domas un labojot rīcības vaidu. Izvēlieties tādus biedrus, kas ir pieklājīgi vārdos un visā savā uzvedībā!

Lai pagodinātu Dievu, jums no savas puses jādara vislabākais, tāpēc arī biedroties vajadzētu ar tādiem cilvēkiem, kas palīdz saglabāt atšķirību starp svēto un parasto. Ja vēlaties sev plašu redzesloku, cēlas domas un centienus, tad izvēlieties biedrus, kuru ietekme stiprinātu pareizos pamatprincipus. Lai katra doma un katrs rīcības motīvs tiek pakļauts vienam mērķim - aizsniegt mūžīgo, laimes pilno dzīvi. [268]

Labi nopamatota cerība

Kā jūs varat zināt, vai Dievs jūs ir pieņēmis? Pētiet ar lūgšanu Viņa Vārdu un nenolieciet to pie malas kādas citas grāmatas dēļ! Bībele pārliecinās par grēku. Tā skaidri atklās pestīšanas ceļu un iepazīstinās ar krāšņo, godības pilno atalgojumu. Šī grāmata stāstīs par bezgrēcīgo Glābēju un mācīs, ka jūs varat saņemt piedošanu, pateicoties vienīgi Viņa neierobežotajai žēlastībai.

Nepametiet novārtā lūgšanu vienatnē, jo tā ir kā jūsu reliģijas dvēsele! Nopietni un ar pārliecību sauciet pēc sirds skaidrības! Lūdziet tik apņēmīgi un dedzīgi, it kā no tā būtu atkarīga jūsu fiziskā dzīvība! Palieciet Dieva priekšā tik ilgi, līdz jūsos pamostas dziļas, sirsnīgas ilgas pēc pestīšanas un jūs pārņem skaidra apziņa par grēku piedošanu!

Mūžīgās dzīvības cerība nav iedomājama bez stipra pamata. Tā ir noteikta vienošanās starp Dievu un jums— vienošanās uz mūžību.

Nedroša cerība ved vienīgi pretī bojāejai un nekur citur. Tā kā no Dieva Vārda pieņemšanas ir atkarīgs vai jūs pastāvēsiet vai kritīsiet, tad no šī Vārda arī vajadzētu meklēt pierādījumus savam stāvoklim. Tas atklās, ko jums vēl nepieciešams darīt, lai kļūtu par īstu kristieti. Nenolieciet savas bruņas un neatstājiet cīņas lauku, pirms neesat ieguvuši uzvaru un nevarat gavilēt kopā ar Glābēju!

Mani jaunie draugi, iepazīstieties ar literatūru, kas jums var sniegt patiesas zināšanas un kas var palīdzēt visai jūsu ģimenei! Apņemieties stingri: "Es neizšķiedīšu dārgos mirkļus, lasot to, kas man nevar dot neko labu, bet tikai padara nederīgu kalpošanai citiem. Savu laiku un domas tagad izlietošu tā, lai kļūtu derīgs Dieva darbam. Es aizvēršu acis pret grēcīgām un vieglprātīgām lietām, un, tā kā manas ausis pieder Kungam, es neklausīšos ienaidnieka viltīgajos prātojumos. Arī mana balss vairs nekādā ziņā nepakļausies iespaidiem, ko nepārvalda Dieva Gars. Mana miesa ir Svētā Gara mājoklis, tāpēc visus savas būtnes spēkus tagad veltīšu vērtīgiem un cēliem darbiem."

Lasāmvielas izvēle

Audzināšana ir fizisko, intelektuālo un garīgo spēju sagatavošana vislabākajai dzīves pienākumu izpildei. Fiziskā izturība un smadzeņu stiprums un aktivitāte samazinās vai pieaug atkarībā no tā, ar ko mēs nodarbojamies. Tāpēc prātu vajadzētu tik ļoti disciplinēt, lai līdzsvaroti attīstītos visas spējas.

Daudzi jaunieši ir dedzīgi grāmatu lasītāji. Viņi vēlas iepazīties ar visu, ko vien var dabūt, bet lai tie pret lasīto ir tikpat uzmanīgi kā pret to, ko dzird! Es esmu pamācīta, ka nepiemērotas lasāmvielas dēļ tiem draud lielas briesmas zaudēt morālo skaidrību. Sātanam ir tūkstošiem iespēju, kā paralizēt prātu. Viņi nevar būt droši nevienu acumirkli. Ir nepieciešama liela uzmanība, lai nekristu par upuri ienaidnieka kārdinājumiem.

Neveselīgas lasāmvielas iespaids

Sātans zina, cik liela ietekme uz garu ir barībai, kādu tas lieto. Gan jauniešus, gan piedzīvojušus ļaudis ienaidnieks cenšas pavedināt uz dažādu stāstu, izdomātu pasaku un citas tamlīdzīgas literatūras lasīšanu. Nonākot tādas lasāmvielas iespaidā, cilvēki parasti kļūst nederīgi tiem priekšā stāvošo dzīves pienākumu izpildei. Viņi dzīvo nereālā pasaulē, un tiem nav vēlēšanās meklēt Rakstos, lai baudītu Debesu mannu. Prāts, kuru bija nepieciešams nostiprināt, kļūst vājš un pazaudē [272] spējas apgūt lielās patiesības par Kristus misiju un darbu — patiesības, kas to padarītu spēcīgāku, paplašinātu uztveres spējas un iedegtu karstas, nopietnas ilgas uzvarēt tā, kā Kristus uzvarēja.

Garīguma ienaidnieki

Ja būtu iespējams iznīcināt lielu daļu no grāmatām, kas nonāk pārdošanā, tad tiktu novērsta sērga, kas visai postoši iedarbojas uz cilvēku sirdi un prātu. Mīlas stāsti, viegla satura uzbudinoši sacerējumi un pat tā sauktās reliģiskās noveles— grāmatas, kurās autors savam darbam ir pievienojis kādu garīgu pamācību,— ir lāsts lasītājam. Var jau būt, ka saturā viscaur manāmas reliģiskas izjūtas, bet vairākumā gadījumu sātans, tērpies eņģeļa drēbēs, tikai vēl iespaidīgāk var pievilt un kārdināt. Neviens nav tā nostiprinājies pareizos pamatlikumos un tik drošs pret jebkādiem uzbrukumiem, ka mierīgi varētu lasīt tādas grāmatas.

Daiļliteratūras lasītāji izdabā ļaunumam, kas izposta garīgumu un aptumšo Svēto Rakstu lappušu skaistumu. Tas rada neveselīgu uzbudinājumu, satrauc iztēli, samazina prāta lietderību, novērš dvēseli no lūgšanām un padara cilvēku nederīgu jebkādam garīgam pienākumam.

Daudzus mūsu jauniešus Dievs ir apveltījis ar izcilām spējām, bet tie bieži vien novājina savus spēkus un ieved apmulsumā prātu, tā ka gadiem ilgi viņi nepieaug žēlastībā vai mūsu ticības pamatlikumu atziņās; bet par iemeslu kalpojusi vienīgi negudra lasāmvielas izvēle. Tiem, kas domā par Kristus drīzo atnākšanu un kāro [273] pēc brīnišķās pārvēršanas, "kad iznīcīgais apvilks neiznīcību", šajā pārbaudes laikā vajadzētu dzīvot pēc augstāka rīcības plāna.

Jautājiet paši sev, mani jaunie draugi, kādi piedzīvojumi jums ir bijuši ar šo uzbudinošo literatūru? Vai pēc tādu grāmatu lasīšanas jūs varat atvērt Bībeli un ar interesi iedziļināties dzīvības Vārdā? Vai Dieva Grāmata jums tad nešķiet neinteresanta? Mīlas stāstu burvība ir pārņēmusi jūsu prātu, iznīcinot veselīgo gaumi un padarot jūs

nespējīgus pievērst uzmanību nopietnām, svinīgām patiesībām, kas saistās ar jūsu mūžīgo labklājību.

Bez šaubīšanās šķirieties no jebkuras nevērtīgas lasāmvielas! Tā nestiprina garīgumu, bet modina izjūtas, kas samaitā jūsu iztēli un pamudina mazāk domāt par Pestītāju un Viņa brīnišķajām mācībām. Pasargiet savu prātu no visa, kas to varētu novērst nepareizā virzienā! Neapgrūtiniet sevi ar sekliem romāniem, kas garīgajiem spēkiem nesniedz nekādu labumu! Kādu barību jūs izvēlēsities savam prātam, tādas būs arī jūsu domas.

Grāmatu grāmata

Cilvēka ticības piedzīvojumus lielā mērā iespaido grāmatas, kuras tas lasa brīvajā laikā. Lai saglabātu veselīgu spriedumu un skaidrus reliģiskos principus, jaunatnei jāizveido sadraudzība ar Dievu, pamatojoties uz Viņa Vārdu. Norādot uz pestīšanu Jēzū Kristū, Bībele mūs vada uz augstāku, labāku dzīvi. Tā satur vispievilcīgāko un [274] pamācošāko vēsturi un biogrāfiskos aprakstus, kādi jebkad nākuši atklātībā. Ja cilvēka spriedumu nav samaitājusi izdomātu stāstu lasīšana, viņš Bībeli uzskatīs par saturā interesantāko grāmatu.

Bībele ir grāmatu Grāmata. Ja jūs mīlat Dieva Vārdu, lasot un pētot to katrā izdevīgā brīdī, lai savā īpašumā iegūtu tās dārgās vērtības un pastāvīgi būtu gatavi uz katru labu darbu, tad varat būt droši, ka Jēzus jūs velk pie sevis. Tomēr nav pietiekoši lasīt Rakstus tikai gadījuma pēc, necenšoties aptvert Kristus mācības, lai jūs varētu saskaņoties ar Viņa norādījumiem. Dieva Vārdā apslēptos dārgumus var atklāt vienīgi dziļi, dziļi nolaižoties patiesības raktuvju šahtās.

Miesīgais prāts no patiesības atsakās, bet atgriezta dvēsele piedzīvo apbrīnojamu pārmaiņu. Grāmata, kas agrāk šķita tik nepievilcīga, jo grēcinieka acīm atklāja viņa pārkāpumus, tagad sniedz dvēselei barību, prieku un dzīves piepildījumu. Taisnības Saule apgaismo svētās lappuses, un Dieva Gars tās izlieto, lai runātu uz sirdi.(..)

Lai visi, kas savu mīlestību veltījuši vieglai lasāmvielai, tagad uzmanību pievērš drošajam praviešu Vārdam. Ņemiet savu Bībeli un ar svaigu interesi pētiet Vecās un Jaunās Derības svētos vēstījumus! Jo biežāk un cītīgāk jūs pārdomāsiet Rakstos teikto, jo vairāk atklāsies tā skaistums, bet patika uz vieglo lasāmvielu izzudīs. Uzņemiet šo svēto Sējumu savā sirdī, tad tas jums kļūs par draugu un vadoni! [275]

Efeziešu piemērs

Pēc atgriešanās efezieši mainīja savus ieradumus un dzīvesveidu. Svētā Gara pārliecināti, tie nekavējoties rīkojās un atklāti atstāja visus buršanas noslēpumus. Tie sanāca kopā, nožēloja pagātnē pieļauto kļūdu —- svētā sašutumā par to, kā agrāk bija varējuši tā nodoties buršanai un tik augstu vērtēt grāmatas, kas iepazīstina ar sātana iedvesmotajiem maģijas likumiem un buršanas paņēmieniem. Tagad viņi stingri apņēmās novērsties no kalpošanas ļaunajam, tāpēc atnesa dārgos sējumus un tos publiski sadedzināja, ar to pierādot savas atgriešanās patiesumu.(..)

Grāmatas, kuras efezieši, atzīstot Evaņģēlija patiesību, atdeva liesmām, tiem agrāk bija ļoti mīļas, viņi bija ļāvuši tām pārvaldīt savu sirdsapziņu un vadīt prātu un domas. Arī

tagad viņi vēl varēja tās pārdot, bet tā ļaunums būtu saglabājies; taču tiem riebās sātaniskie brīnumi un visa burvju māksla, un tie izjuta nepatiku pret zināšanām, kuras kādreiz no šīm grāmatām bija ieguvuši. — Un te es vēlētos jautāt jauniešiem, kas iepazinušies ar patiesību: "Vai jūs savas maģiskās grāmatas esat sadedzinājuši?"

Mūsdienu maģiskās grāmatas

Mēs negribam jūs apsūdzēt ļaunumā, ar kuru kādreiz bija sapinušies efezieši, vai arī apgalvot, ka jūs būtu nodarbojušies ar maģiju un piedalījušies dažos viņu praktizētajos [276] buršanas mākslas ieradumos.

Mēs nevaram sacīt, ka jūs būtu zīlējuši vai stājušies sakaros ar ļaunajiem gariem. Bet vai tomēr jums nav zināmas saistības ar visa ļaunuma autoru, ar šo tumšo noslēpumu un ellišķīgās mākslas izgudrotāju? Vai jūs neesat uzklausījuši čukstus no būtnes, kas ir šīs pasaules dievs un valdnieks pār ļaunajiem gariem pasaules telpā? Vai neesat pakļāvušies viņa meliem un kalpojuši kā viņa aģenti, darīdami to pašu, ko darījāt pirms atgriešanās? Vai jūs neesat nodevušies viņam, un - plašāk raugoties, — vai jūs neuzturat sakarus ar ļaunajiem eņģeļiem, mācīdamies no tiem, kā piekrāpt savas un citu dvēseles?

Un kā ar maģiskajām grāmatām? Ko jūs esat lasījuši? Ar ko kopā esat pavadījuši laiku? Vai jūs esat centušies pētīt svēto praviešu rakstus, lai dzirdētu Dieva balsi, kas runā no Viņa Vārda?

Pasaule ir pārpludināta ar grāmatām, kas izkaisa šaubu, neticības un bezdievības sēklu; un lielākā vai mazākā mērā jūs savas zināšanas esat ieguvuši tieši no šīm grāmatām, kas taču ir maģiskas. Tas Dievam neatstāj vietu jūsu prātā un dvēseli šķir no patiesā Gana.

Kad prāts vairs nespēj uztvert nopietnas domas

Sējumus, kurus jūs esat lasījuši, ir sacerējuši sātana pārstāvji, lai savaldzinātu prātu ar sātana skolas izstrādātām teorijām, norādot uz veidu, kā jūs, kalpojot ļaunajam, viņu varētu pagodināt. Cik daudz ir neticību iedvesošu [277] grāmatu, kas radītas, lai satrauktu prātu ar īpašām šaubām! Sātans tās apdvesis ar savu saindēto elpu, un šo darbu lasītājus pārņem nāvīgs garīgais drudzis.

Ak, cik daudz pasaulē ir dažādu izdomātu sacerējumu, kas prātā rada nereālas un neprātīgas izjūtas, padarot nepatīkamus patiesības un taisnības vārdus! Tos lasot, gars kļūst nespējīgs uzņemt nopietnas domas un pacietīgi un neatlaidīgi pētīt Rakstus, kas ir kā rokasgrāmata, kurā var atrast norādījumus ceļā uz Dieva valstību.

Daudz tiek rakstīts par bagātības iegūšanu šeit virs zemes, it kā ar šīs pasaules dārgumiem mēs varētu iegādāties vīzu uz Debesīm. Tāpat pastāv daudz vēstures sējumu, kas stāsta par cilvēku pārdrošību un lielību, par viņu sasniegumiem, kuri tomēr neuzrāda nevienu gaismas staru ceļā uz labāku dzīvi.

Grāmatas, kas maldina

Kāds neskaitāms daudzums grāmatu sarakstīts par kariem un asins izliešanu, kas jaunatni ieved maldos! Tas lasot, velns stāv jauniešiem blakus, iedvešot nežēlības garu, ar kuru tie

šeit saskārās; asinis viņu dzīslās tiek sakarsētas, un satraukums ved pretī ļauniem darbiem. Un cik daudz ir amorālas literatūras, kas izraisa nesvētas vēlmes un uzkurina sirdī kaislības, novēršot prātu no visa tīrā un skaidrā!

Jums tiešām ir bijušas savas maģiskās grāmatas, kurās aprakstītās ainas un notikumus ir iedvesis tas, kurš reiz bija godības pilns eņģelis Debesīs.(..) [278]

Sātana burvestības pārvarēšana

Es vēlos jums jautāt, vai šīs maģiskās grāmatas nevajadzētu sadedzināt? Sātaniskie spēki gādā, lai būtu vilinošas vietas, kur tiek saudzēta un paciesta izlaidība, bet katrā tādā vietā ir klāt neredzams liecinieks, kas ievēro tumsībā darītos darbus. Vieglprātīgo, lepno un izlaidīgo sa-biedrībā sātans ir vadītājs un galvenais kūdītājs uz izpriecām. Viņš tur uzturas maskējies. Burvestība ir sastopama visās malās, un pasaule un draudze atrodas tās būtnes iespaidā, kura vada ļaudis darīt lietas, ko tie nekad nav domājušas darīt. Ja tie jau iepriekš būtu informēti par saviem darbiem, tad būtu tikpat pārsteigti kā Hazaēls, kad pravietis tam atklāja nākotni. (..)

Katrs vīrietis, sieviete un bērns, kuru nepārvalda Dieva Gars, atrodas sātana burvības iespaidā un ar saviem vārdiem un darbiem arī citus novērš no patiesības ceļa. Bet, ja sirdī valdīs Kristus pārveidojošā žēlastība, dvēsele sajutīs taisnīgas dusmas par to, ka tā tik ilgi atraidījusi grēciniekiem piedāvāto lielo atpirkšanas maksu. Un Kunga piešķirtajā žēlastībā tā atteiksies no sadarbības ar sātanu un nodos visu sevi — miesu, dvēseli un garu — kalpošanā Dievam. Tāds ticīgais, kā kādreiz efezieši, ienīdīs burvestību un pārraus pēdējo pavedienu, kas to saista ar sātanu. Viņš atstās tumsības lielkunga karogu un nostāsies zem valdnieka Imanuēla asinīm slacītā karoga. Maģiskās grāmatas tiks sadedzinātas. [279]