Liecības draudzei 7

36.nodaļa

Dieva darba rīku svētums

(191) Ir daudz cilvēku, kas neredz nekādu atšķirību starp parasto darbu darbnīcā, fabrikā vai labības laukā un darbu iestādē, kas dibināta tieši Dieva lietas sekmēšanai. Tomēr pastāv tāda pat atšķirība, kādu senos laikos Dievs noliks starp svētu un parastu, kā arī starp garīgu un pasaulīgu. Dievs vēlas, lai šo starpību katrs iestādes strādnieks saskatītu un vērtētu. Ļaudis, kas ieņem amatus mūsu izdevniecībās, ir ļoti pagodināti. Viņiem uzticēts svēts uzdevums. Viņi aicināti par Dieva līdzstrādniekiem. Viņiem vajadzētu vērtēt šo izdevību tik cieši sadarboties ar Debesu pārstāvjiem un saprast, ka tā ir augsta priekšrocība, ja tiem atļauts atdot Kunga iestādei savas spējas, savu darbu un savu nenogurstošo modrību. Viņiem vajadzētu būt stiprai apņēmībai, cēlām tieksmēm un dedzībai veidot izdevniecību tieši par to, kam tai saskaņā ar Dieva gribu jābūt - par gaismu pasaulei, par uzticīgu Viņa liecinieku, ceturtā baušļa Sabata pieminekli.

“Viņš manu muti darījis kā asu zobenu, Savas rokas ēnā Viņš mani apslēpis. Viņš mani iecēlis par spožu bultu un glabājis Savā bultu makā. Un Viņš uz mani sacījis: tu esi Mans kalps, Israēl, pie kā Es pagodināšos... Tas ir maz, ka tu esi Mans Kalps, uztaisīt Jēkaba ciltis un atkal atvest Israēla izsargātos; bet Es tevi arī pagāniem esmu iecēlis par gaišumu, ka tu esi Mana pestīšana līdz pasaules galiem.” (Jes.49:2-6). (192)

Tā ir Kunga vēsts visiem, kas kādā veidā ir saistīti ar Viņa izraudzītajām iestādēm. Dievs viņiem parādījis labvēlību, jo viņi ir ievadīti kanālā, kur spīd gaisma. Tie iekļauti Viņa īpašā darbā, un tiem to nevajadzētu vērtēt kā kādu mazu lietu. Izpratnei par savu atbildību un to, cik ļoti viņiem jānododas Dievam, jāatbilst viņu uzticības vietas svētumam. Nevajadzētu paciest lētas, parastas sarunas un vieglprātīgu izturēšanos. Vajadzētu atbalstīt un audzināt izjūtu, ka šī vieta ir svēta.

Kungs pastāvīgi un modrīgi rūpējas par šo Viņa izraudzīto darba rīku. Visas mašīnas var vadīt lietpratīgi vadītāji; tomēr cik viegli kāda maza skrūvīte, kada maza mašīnas detaļa varētu sabojāties un cik postošas tad būtu sekas! Kas novērš nelaimes gadījumus? - Dieva eņģeļi uzrauga šo darbu. Ja to acis, kas vada mašīnas, varētu tikt atvērtas, tad tie saskatītu Debesu aizgādību. Katrā izdevniecības telpā, kur noris darbs, atrodas kāds liecinieks, kas vēro garu, kādā darbu veic, un atzīmē parādīto uzticību un nesavtību.

Ja man nav izdevies parādīt, kādā gaismā Dievs raugās uz Savām iestādēm - kā uz centriem, caur kuriem Viņš darbojas īpašā veidā - tad kaut Viņš to atklātu jūsu prātam caur Svēto Garu, lai jūs izprastu atšķirību starp parastu un svētu darbu. (193)

Kā draudzes locekļiem, tā izdevniecības kalpotājiem vajadzētu saprast, ka kā Dieva līdzstrādniekiemm tiem ir darāma sava darba daļa Viņa iestādes aizsargāšanā. Tiem vajadzētu būt uzticīgiem tās interešu sargiem visās līnijās, cenšoties to pasargāt ne tikai no zaudējumiem un nelaimēm, bet arī no visa tā, kas varētu apgānīt vai aptraipīt. Nekad nevajadzētu pieļaut, ka viņu rīcība vai pat tikai nevērīgas kritikas vai nosodošas piezīmes dvesma ir par iemeslu, ka zūd iestādes labā slava. Dieva iestādes viņiem vajadzētu uzlūkot kā svētu pārvaldīšanai nodotu mantu un sargāt to tikpat dedzīgi, kā senais Israēls sargāja šķirstu.

Kad darbinieki izdevniecībā tiks mācīti domāt par šo lielo centru kā tādu, kas saistīts ar Dievu un atrodas Viņa uzraudzībā; kad tie sapratīs, ka tas ir kanāls, caur kuru Debesu gaisma jāpasniedz pasaulei, tad tie uz šo iestādi raudzīsies ar lielu cieņu un godbijību. Viņi rūpīgi kops vislabākās domas un viscēlākās jūtas, lai savā darbā varētu iegūt Debesu būtņu līdzdarbību. Kad strādnieki sapratīs, ka viņi atrodas eņģeļu klātbūtnē, kuru acis ir pārāk šķīstas, lai uzlūkotu netaisnību, tad domas, vārdi un darbi tiks stipri savaldīti. Tiem tiks piešķirts morāls spēks; jo Kungs saka: “Kas Mani godā, tos Es sargāju.” (1.Sam.2:30). Katrs strādnieks iegūs dārgus piedzīvojumus, kā arī ticību un spēku, kas pacelsies pāri apstākļiem. Visi spēs sacīt: “Kungs ir šajā vietā.”

37.nodaļa

Atkarība no Dieva

(194) Pirmā mācība, kas jāsniedz strādniekiem mūsu iestādēs, ir mācība par paļaušanos uz Dievu. Pirms tie jebkurā var gūt sekmes, tiem katram pašam priekš sevis jāpieņem patiesība, kas ietverta Kristus vārdos: “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”

Taisnības saknes atrodas dievbijībā. Ikviena cilvēcīga būtne var būt taisna tikai tik ilgi, kamēr tai ir ticība Dievā un tā saglabā dzīvu savienību ar Viņu. Kā puķei uz lauka saknes atrodas zemē, kā tai jāsaņem gaiss, rasa, lietusgāzes un saules gaisma, tā mums no Dieva jāsaņem tas, kas kalpo dvēseles dzīvībai. Vienīgi kļūstot par Viņa dabas līdzdalībniekiem, mēs saņemam spēku paklausīt Viņa baušļiem. Neviens cilvēks, augsts vai zems, piedzīvojis vai nepiedzīvojis, nevar pastāvīgi būt skaidrs savu līdzcilvēku priekšā un atstāt spēcīgu iespaidu, ja viņa dzīve nav apslēpta ar Kristu Dievā. Jo lielāka ir rosība cilvēku starpā, jo ciešākai vajadzētu būt sirds savienībai ar Dievu.

Kungs ir devis norādījumus, ka kalpotāji izdevniecībās jāapmāca reliģiskos virzienos. šim darbam ir bezgalīgi lielāka nozīme nekā finansiālam ieguvumam. Vispirms uzmanība jāpievērš strādnieku garīgai veselībai. Ik rītus ņemiet laiku sākt darbu ar lūgšanu. Nedomājiet, ka šis laiks ir izšķiests; tas ir laiks, kas pastāvēs mūžīgos laikmetos. šāda rīcība vadīs uz garīgu uzvaru un dos panākumus. Mašīnas atsauksies Kunga rokas pieskārienam. Noteikti ir vērts izlūgties Dieva svētību, un darbs nevar tikt pareizi padarīts, ja to pareizi nesāk. Katra strādnieka rokām jātiek stiprinātām, viņa sirdij šķīstītai, pirms Kungs to var iespaidīgi izlietot. (195)

Ja mēs vēlamies dzīvot patiesu kristīgu dzīvi, tad sirdsapziņai jātiek atdzīvinātai pastāvīgā saskarē ar Dieva Vārdu. Visas dārgās lietas, ko Dievs mums ir sagādājis par bezgalīgu maksu, nedos mums nekādu labumu; tās nevar mūs stiprināt un izraisīt garīgu augšanu, ja mēs tās piemērotā veidā neizmantojam. Mums jāēd Dieva Vārds - jādara par daļu no mums.

Lai uz Bībeles studijām sapulcējas mazas grupiņas vakaros, pusdienā vai agri no rīta. Lai tiem ir lūgšanas brīdis, ka Svētais Gars var tos stiprināt, apgaismot un svētot. Kristus vēlas, lai šis darbs tiktu padarīts katra strādnieka sirdī. Jūs iegūsiet lielu svētību, ja paši atvērsiet sirds durvis, lai to saņemtu. Dieva eņģeļi būs jūsu sanāksmēs. Jūs ēdīsiet no dzīvības koka lapām. Kādas liecības jūs varbūt varēsiet sniegt par mīlestības apdvesto iepazīšanos ar saviem līdzstrādniekiem šajos dārgajos mirkļos, kad jūs meklēsiet Dieva svētību. Lai katrs vienkāršos vārdos atstāsta savu piedzīvojumu. Tas atnesīs vairāk prieka

un līksmības dvēselei nekā visi jaukie mūzikas instrumenti, kādus vien var ienest draudzēs. Kristus ieies jūsu sirdīs. Tikai šādā veidā jūs varat palikt neskarti un godīgi.

Daudzi domā, ka Kunga meklēšanai veltītais laiks ir pazaudēts. Bet, ja Viņš ienāks, lai sadarbotos ar cilvēcīgajām pūlēm, un vīri un sievas sadarbosies ar Viņu, tad darbā un rezultātos būs redzama ievērojama pārmaiņa. Katra sirds, ko būs skāruši Taisnības Saules spožie stari, atklās Dieva Gara darbību balsī, prātā un raksturā. Mašīnas darbosies, it kā tās eļļotu un vadītu meistarīga roka. Būs mazāk domstarpību, kad strādnieku gars saņems eļļu no eļļas koka diviem zariem. Svētais iespaids tiks līdzdalīts citiem laipnos, saudzīgos, mīlošos un iedrošinošos vārdos. (196)

Dievbijīgiem evaņģēlistiem vajadzētu čakli pūlēties mācekļu labā, lai tie tiktu atgriezti. Viņus vajadzētu rūpīgi iepazīstināt ar patiesību un paskubināt ik dienas pētīt Bībeli. Viņiem vajadzīgs arī skolotājs, kas lasītu un pētītu kopā ar tiem.

Pieaugošas zināšanas par Kristu, ko iegūst, pētot Rakstus Svētā Gara pamācošā iespaida vadībā, darīs cilvēku spējīgu visos dzīves pasākumos atšķirt pareizo no nepareizā. Ja ļaudis, kas saistīti ar mūsu izdevniecībām, iegūs šīs zināšanas un tiks iesakņoti un nopamatoti patiesībā, tad tie sargās Kunga ceļu, lai darītu tiesu un taisnību.

Kas rīkojas ar svētām lietām izdevniecībās un kurā katrā Dieva darba nozarē, tiem savā darbā jāiegulda visaugstākie garīgie un morālie spēki. Viņiem pastāvīgi jāpētī ne cilvēku prāts, bet Dieva prāts. Visā viņu darbā jāatklājas Dieva žēlojošai laipnībai.

Mums jāpaklausa vārdiem: “Neesiet kūtri iekš tā, kas jums jādara; esiet dedzīgi garā, kalpojiet Kungam.” (Rom.12:11). Mums jābūt rosīgiem savā darbā; tomēr šajā rosībā jāiekļaujas vēl citam elementam - dzīvai dedzībai kalpošanā Kungam. Savā ikdienišķajā darbā mums jāienes nodošanās, svētošanās un dievbijība. Ja jūs veicat savus darbus, to neņemot vērā, tad jūs pielaižat vislielāko kļūdu savā dzīvē; jūs aplaupat Dievu, kaut arī sakat, ka kalpojat Viņam.

38.nodaļa

Sadarbība

(197) Dibinot iestādes jaunos laukos, bieži jāuzliek atbildības cilvēkiem, kas pilnībā vēl nepazīst šī darba detaļas. šie cilvēki strādās ar lieliem zaudējumiem, un, ja viņiem un viņu līdzstrādniekiem nebūs nesavtīga interese par šo Kunga iestādi, tad radīsies tāds lietu stāvoklis, kas traucēs šīs iestādes uzplaukšanai.

Daudzi domā, ka tā darba līnija, kurā viņi strādā, pieder tikai viņiem un ka nevienam citam par to nevajadzētu izteikt nekādus ierosinājumus. Tieši šie cilvēki var nepazīt darba vadīšanas vislabākās metodes; tomēr, ja kāds iedrošinās sniegt tiem padomu, tie jūtas apvainoti un tikai vēl noteiktāk apņemas sekot savam pastāvīgajam spriedumam. Bez tam daži darbinieki nav labprātīgi pamācīt vai palīdzēt saviem līdzstrādniekiem. Citi, kam nav piedzīvojumu, nevēlas, ka kļūst zināma viņu nezināšana. Viņi pielaiž kļūdas, maksājot par tām ar daudz laika un līdzekļiem, jo ir par lepniem, lai prasītu padomu.

Nelaimes cēloni nav grūti noteikt. Darbinieki ir strādājuši kā no citiem meatkarīgi pavedieni, kad viņiem vajadzētu sevi uzskatīt par pavedieniem, kam jābūt saaustiem kopā ar citiem, palīdzot veidot auduma rakstu.

šīs lietas apbēdina Svēto Garu. Dievs vēlas, lai mēs viens no otra mācītos. Nesvēta neatkarība nostāda mūs tur, kur Viņš ar mums nevar strādāt. Par tādu lietu stāvokli ļoti priecājas sātans.

Nevajadzētu būt nekādai noslēpumainībai, nekādām bažām par to, ka citi iegūs nedaudziem piederošās zināšanas. Tāds gars izraisa pastāvīgas aizdomas un noslēgšanos. Cilvēki ļauj vaļu ļaunām domām un ļaunām nojautām, un sirdī mirst brāļu mīlestība. (198)

Katra Dieva darba nozare ir saistīta ar jebkuru citu šī darba līniju. Iestādē, ko vada Dievs, nevar pastāvēt noslēgtība; jo Viņš ir visu izdomas spēju un visa takstiskuma Kungs; Viņš ir visu pareizo metožu pamats. Viņš ir Tas, Kas sniedz zināšanas par metodēm, un neviens cilvēks nedrīks šīs zināšanas uzskatīt kā tikai viņam piederošas.

Katram darbiniekam vajadzētu interesēties par jebkuru citu darba nozari, un, ja Dievs viņam ir devis tālredzību, spējas un zināšanas, kas būtu derīgas kādā citā darba nozarē, tad saņemto viņam vajadzētu nodot tālāk.

Visas spējas, ko var savienot ar šo iestādi, nesavtīgi pūloties, arī vajadzētu tai atdot, lai to padarītu par panākumiem bagātu, dzīvu un darbīgu Dieva pārstāvi. Svētījušies strādnieki, kas ir talantīgi un kam ir iespaids, ir tie, kas vajadzīgi mūsu izdevniecībām.

Katrs darbinieks tiks pārbaudīts, lai zinātu, vai viņš strādā Kunga iestādes labā vai arī kalpo pats savām interesēm. Kas ir atgriezušies, tie ik dienas dos pierādījumu, ka viņi iegūtās priekšrocības un zināšanas necenšas izmantot personīga labuma nodrošināšanai. Viņi atzīs, ka dievišķa aizgādība tiem ir devusi šīs priekšrocības, lai kā Kunga darba rīki tie varētu kalpot Viņa lietai, darot augstāku darbu.

Nevienam nevajadzētu strādāt, kārojot uzslavas vai tiecoties pēc pārākuma. Patiess darbinieks darīs vislabāko, ko viņš spēj, jo ar tādu rīcību viņš var pagodināt Dievu. Viņš centīsies izmantot un uzlabot visas savas spējas. Savus pienākumus viņš izpildīs kā Dievam. Viņš vēlēsies tikai vienu, lai Kristus tiktu pagodināts un kalpošana Viņam būtu pilnīga.

Lai strādnieki atdod visus savus spēkus, cenšoties gūt labumu Kunga darbam. To darot, viņi paši kļūs stiprāki un derīgāki.

39.nodaļa

Pašsavaldīšanās un uzticība

(199) Mums nav nekādu tiesību pārslogot garīgos vai fiziskos spēkus, tā ka kļūstam viegli satraucami un atļaujamies teikt vārdus, kas dara negodu Dievam. Kungs vēlas, lai mēs vienmēr būtu mierīgi un pacietīgi. Lai arī ko citi darītu, mums jāpārstāv Kristus, rīkojoties, kā Viņš rīkotos līdzīgos apstākļos.

Uzticības vietā stāvošam cilvēkam katru dienu ir jāpieņem lēmumi, no kā atkarīgi ļoti svarīgi rezultāti. Bieži viņam jādomā ātri, un sekmīgi to var izdarīt vienīgi tie, kuru dzīves veidu raksturo stingra sātība. Pareizi lietojot fiziskos un garīgos spēkus, prāts kļūst

stiprāks. Ja slodze nav par lielu, tad ar katru prāta piepūli tas iegūs jaunus intelektuālus spēkus.

Vienīgi sirsnīgs Dievam nodevies kristietis var būt īss džentlmenis.

Nesaskaņošanās ar visiem Dieva prasību atsevišķajiem norādījumiem nozīmē noteiktu neveiksmi un zaudējumu pārkāpējam. Nesargājot Kunga ceļu, viņš nolaupa Dievam kalpošanu, kas Tam pienākas. Tas atsaucas atpKļ uz viņu pašu; viņš neiegūst to žēlastību, to spēku, to rakstura stiprumu, ko iespējams saņemt katram, kas visu pakļauj Dievam. Dzīvojot bez Kristus, viņš ir padots kārdināšanām. Viņš pielaiž kļūdas savā darbā, ko viņš dara Kungam. Neuzticīgi izturēdamies pret pamatlikumu mazās lietās, viņš neizdara Dieva prātu arī lielākās lietās. Viņš rīkojas pēc pamatlikumiem, pie kuriem pats sevi ir pieradinājis. (200)

Dievs nevar savienoties ar tiem, kas dzīvo, izpatikdami paši sev, stādīdami sevi pirmajā vietā. Kas tā rīkojas, tie beigās būs paši pēdējie. Grēks, kas vistuvāk bezcerībai un nedziedināmībai, ir iedomība, lepošanās ar saviem uzskatiem. Tas stāv ceļā visai augšanai. Ja cilvēkam ir rakstura trūkumi, bet viņš tos neatzīst, ja viņš ir tik ļoti apmierināts ar sevi, ka nevar saskatīt savu vainu, kā gan viņu varētu šķīstīt? “Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem.” (Mat.9:12). Kā gan kāds var kļūt labāks, ja viņš domā, ka viņa paša ceļi ir pilnība?

Ja cilvēks, par kuru domā, ka viņu vada un māca Dievs, novēršas no ceļa, paļaudamies uz sevi, tad daudzi seko viņa priekšzīmei. Viņa nepareizās rīcības rezultātā var nomaldīties tūkstoši.

Pārdomājiet līdzību par vīģes koku:

“Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst.” (Lūk.13:6-9).

“Tad tu vari nocirst.” šajos vārdos ietverta mācība visiem, kas savienoti ar Dieva darbu. Kokam, kas nenesa augļus, tika dāvāts pārbaudes laiks. Un līdzīgā veidā Kungs ilgi pacieš Savus ļaudis. Tomēr pār tiem, kam bijušas lielas priekšrocības un kas ieņem augstas un svētas uzticības vietas un tomēr nenes augļus, Viņš saka: “Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi?” (201)

Lai tie, kas savienoti ar Kunga īpašiem darba iekārtojumiem, atceras, ka Viņš prasīs augļus no Sava vīna dārza. Augļi tiks prasīti proporcionāli dāvātajām svētībām. Debesu eņģeļi ir nākuši un ir kalpojuši visās vietās, kur ir dibinātas Dieva iestādes. Neuzticība šajās iestādēs ir lielāks grēks nekā neuzticība jebkur citur, jo šeit tai ir lielāks iespaids nekā citās vietās. Neuzticība, netaisnība, negodīgums un nepareizību paciešana aptumšo gaismu, kam pēc Dieva nodoma jāizstaro no visām iestādēm, ko Viņš izlieto par Saviem starpniekiem.

Pasaule vēro un ir gatava asi un bargi kritizēt jūsu vārdus, jūsu izturēšanos un jūsu veikalnieciskos darījumus. Katrs, kam ir ar Dieva darbu saistīti pienākumi, tiek novērots un svērts cilvēcīgo izšķiršanas spēju svaru kausos. Bībeles reliģijai labvēlīgi vai nelabvēlīgi iespaidi pastāvīgi ietekmēs visus tos cilvēkus, ar ko jums iznāk saskarties.

Pasaule vēro, lai redzētu, kādus augļus nes ļaudis, kas saucas par kristiešiem. Tai ir tiesības sagaidīt pašaizliedzību un uzupurēšanos no tiem, kas sakās ticam uz priekšu ejošai patiesībai.

Mūsu darbinieku vidū ir bijuši un vienmēr būs ļaudis, kas neizjūt, ka Jēzus tiem ir vajadzīgs katrā solī. Viņi domā, ka nevar veltīt laiku lūgšanai un reliģisku sapulču apmeklēšania. Viņiem ir tik daudz, ko darīt, ka nevar atrast laiku savu dvēseļu pasargāšanai Dieva mīlestībā. šādos gadījumos klāt ir sātans, lai radītu tukšus un uzpūstus priekšstatus. (202)

Darbinieki, kas nav čakli un uzticīgi, izdara neaprēķināmu ļaunumu. Viņi rāda priekšzīmi citiem. Katrā iestādē ir daži, kas kalpo Dievam priecīgi un no visas sirds; bet vai raugs neskāra arī tos? Vai iestādei jāpaliek pat bez dažiem patiesiem kristīgas uzticības piemēriem? Kad cilvēki, kas sevi sauc par Kristus pārstāvjiem, parāda, ka viņi nav atgriezti, ka viņu raksturs ir rupjš, savtīgs, netīrs, tad tos vajadzētu atšķirt no darba.

Darbiniekiem jāizprot tā uzticības amata svētums, ar kādu Dievs viņus pagodinājis. Nedrīkst vadīties no nepārdomātiem, acumirklī radušamies motīviem un strādāt it kā lēkmjveidīgi. Kas nevar atšķirt svētu no parastā, tie nav droši augstu atbildību pārvaldnieki. Kārdināti tie nodos tiem uzticēto lietu. Kas nevērtē priekšrocības un izdevības, ko sniedz savienība ar Dieva darbu, tie nepastāvēs, kad ienaidnieks liks priekšā savas īpašās kārdināšanas. Tie ir viegli nomaldināmi ar savtīgiem, godkāriem plāniem. Ja pēc gaismas pasniegšanas tie turpina neatšķirt taisnību no netaisnības, tad, jo ātrāk tie tiek atšķirti no iestādes, jo šķīstāks un cēlāks būs darba raksturs.

Kunga iestādē nevajadzētu paturēt nevienu, kas kritiskos brīžos nesaprot, ka Viņa darba iekārtojumi ir svēti. Ja strādniekiem patiesība neliekas patīkama; ja savienošanās ar iestādi nedara viņus labākus un neizraisa viņos mīlestību uz patiesību, tad pēc pietiekošas pārbaudes atbrīvojiet viņus no šī darba; jo viņu negodbijība un neticība iespaido citus. Caur viņiem ļaunie eņģeļi nomaldina tos, kas ienāk kā mācekļi. Par mācekļiem jums vajadzētu iegūt apsološus jauniešus, kas mīl Dievu. Bet, ja jūs tos saistat ar citiem, kas nemaz nemīl Dievu, tad tos pastāvīgi apdraud viņu neticības iespaids. Pasaulīgos un nenoteiktos, svārstīgos cilvēkus, kas nododas tenkošanai, kas kavējas pie citu kļūdām, neņemot vērā savējās, vajadzētu atbrīvot no darba.

40.nodaļa

Briesmas, kas draud no nepiemērotas lasāmvielas

(203) Redzot briesmas, kas draud jauniešiem no nepiemērotas lasāmvielas, es nevaru klusēt, nesniedzot vēl citus brīdnājumus, kas man doti par šo lielo ļaunumu.

Par maz ir izprasts ļaunums, kas rodas, strādniekiem savās rokās ņemot apšaubāma rakstura literatūru. Apstrādājamās literatūras saturs saista viņu uzmanību un pamodina viņu interesi. Atsevišķi teikumi iespiežas viņu atmiņā. Tiek ierosinātas domas. Gandrīz neapzinīgi lasītāju iespaido rakstītāja gars, un prāts; kā arī raksturs saņem ietekmi uz ļaunu. Ir daži, kam maza ticība un mazs savaldīšanās sepks, un tādiem ir grūti aizdzīt šādas literatūras iedvestās domas.

Pirms tagadējās patiesības pieņemšanas dažiem par ieradumu bija kļuvusi romānu lasīšana. Savienojoties ar draudzi, tie centās pārvarēt šo ieradumu. Nolikt šādu ļaužu priekšā lasāmvielu, līdzīgu tai, ko viņi atmetuši, ir tas pats, kas piedāvāt reibinošus dzērienus alkoholiķim. Padodoties pastāvīgi viņu priekšā esošam kārdinājumam, tie drīz vien pazaudē patiku uz labu lasāmvielu. Bībeles studijas tos vairs neinteresē. Viņu morālie spēki kļūst vājāki. Grēks kļūst arvien mazāk un mazāk atbaidošs. Dzīvē atklājas pieaugoša neuzticība un nepatika pret dzīves praktiskajiem pienākumiem. Prātam kļūstot nenosvērtam, tas ir gatavs tvert jebkuru uzbudinoša rakstura lasāmvielu. Tā tiek atvērts ceļš, lai sātans iegūtu dvēseli pilnīgi savā pārvaldībā. (204)

No darbiem, kas nemaz tik noteikti nemaldina un nesamaitā, tomēr jāizvairās, ja tie izraisa nepatiku uz Bībeles studijām. šis Vārds ir patiesā manna. Lai visi apspiež ilgas pēc lasāmvielas, kas nav barība garam. Kamēr prātu nodarbina šāda veida lasāmviela, ir iespējams, ka jūs nevarat ar skaidru uztveri strādāt Dieva darbā. Kas iesaistījušies Dieva darbā, tiem tukšai lasāmvielai nevajadzētu atdot ne laiku, ne naudu. Kāda daļa pelavām ar kviešiem?

Nav nemaz laika vieglprātīgiem uzjautrinājumiem un savtīgu tieksmju apmierināšanai. šis laiks jāizlieto nopietnām pārdomām. Un jūs nevarat domās kavēties pie pašaizliedzīgās un uzupurīgās pasaules Glābēja dzīves, atrodot prieku jokos un niekos pavadot savu laiku neprātībā. Jums ļoti vajadzīgi praktiski piedzīvojumi kristīgā dzīvē. Jums jāvingrina prāts Dieva darbam. Reliģisko dzīvi lielā mērā noteic grāmatu raksturs, ko jūs lasāt savos vaļas brīžos.

Ja jūs mīlat Rakstus un, kad vien ir izdevība, meklējiet tajos, lai iegūtu savā īpašumā to bagātās vērtības, tad jūs varat būt droši, ka Jēzus jūs velk pie Sevis.

“Pielūkojiet, ka neviens jūs neaplaupa caur pasaules gudrību un tukšu viltību pēc cilvēku stāstīšanām, pēc pasaules likumu sākumiem un ne pēc Kristus. Jo Viņā mājo Dievības pilnība cilvēka miesās. Un jūs esat pilnīgi Viņā.” (Kol.2:8-10).

Jūs nevarat būt pilnīgi Kristū un tomēr būt labprātīgi tvert lietas, kas nāk no tā saucamiem zemes lielajiem vīriem, un viņu gudrību vērtēt pāri pār gudrību, kāda ir vislielākajam Skolotājam, kāds jebkad ir pazīts. Gudrības meklēšana no šādiem avotiem Rakstos ir ainota ar cenšanos padzerties no salauztām cisternām, kas nevar saturēt ūdeni.

(205 )

Lai Dieva patiesība ir mūsu pārdomu un mūsu apceres temats. Lasiet Bībeli un uzlūkojiet to kā Dieva balsi, kas runā tieši uz jums. Tad jūs atradīsiet iedvesmu un gudrību, kas ir dievišķa.

Daudzu grāmatu savākšana studijām pārāk bieži nostāda starp Dievu un cilvēku tādu atziņu daudzumu, kas novājina prātu un dara to nespējīgu apgūt to, kas jau ir saņemts. Prāts kļūst nespēcīgs. Ir nepieciešama gudrība, lai cilvēks pareizi varētu izvēlēties starp šiem daudzajiem autoriem un dzīvības Vārdu, ka viņš ēstu Dieva Dēla miesu un dzertu Viņa asinis.

Mani brāļi, atsakieties no zemes strautiem un nāciet pie skaidrajiem Libanona ūdeņiem. Jūs nekad nevarēsiet staigāt Dieva gaismā, kamēr jūs pārslogojat prātu ar lielu daudzumu literatūras, ko tas nevar sagremot. Ir pienācis laiks apņemties iegūt sev Debesu palīdzību un atļaut Dieva Vārdam iespaidot prātu. Aizvērsim durvis tik lielai lasīšanai.

Vairāk lūgsim un ēdīsim dzīvības Vārdus. Mēs nekad nevarēsim skatīt Dieva vaigu, ja nenotiks dziļāks žēlastības darbs prātā un sirdī.