Liecības draudzei 7

51.nodaļa

Komiteju sanāksmes

(256) Lai tie, kas piedalās komiteju sanāksmēs, atceras, ka viņiem jāsastopas ar Dievu, kas tiem ir devis viņu darbu. Lai tie nāk kopā godbijīgi un ar svētotām sirdīm. Viņi sapulcējas, lai apsvērtu ar Dieva darbu saistītus svarīgus jautājumus. Katrā savas rīcības sākumā tiem jārāda, ka vēlas izprast Viņa gribu par plāniem, kas liekami Viņa darba virzīšanai uz priekšu. Lai tie ne mirkli nepazaudē mazsvarīgās sarunās; jo Kunga darījumu lietas vajadzētu vadīt darījumu labākajā veidā. Ja kādas komitejas loceklis izturas bezrūpīgi un negodbijīgi, tad atgādiniet tam, ka viņš atrodas Liecinieka klātbūtnē, Kas sver visus darbus un lēmumus.

Es esmu pamācīta, ka komiteju sanāksmes ne vienmēr ir Dievam patīkamas. Daži uz šīm sanāksmēm atnāk ar aukstu, cietsirdīgu, kritisku un nemīlošu garu. Tādi var nodarīt lielu ļaunumu; jo viņu tuvumā ir ļaunais, kas tos notur nepareizajā pusē. Ne reti viņu neiejūtīgā izturēšanās pret apsriežamajiem pasākumiem izraisa sajukumu un vajadzīgo lēmumu atlikšanu. Dieva kalpus, kam vajadzīga atpūta un miegs, šīs lietas ļoti sāpina un apgrūtina. Cerēdami nonākt pie kāda lēmuma, tie turpina sapulci līdz dziļai naktij. Tomēr dzīvība ir pārāk dārga, lai tiktu apdraudēta šādā veidā. Ļaujiet šo nastu nest Kungam. Gaidiet, līdz Viņš nokārto šīs grūtības. Dodiet nogurušajām smadzenēm atpūtu. Ja strādā stundās, kas nav darbam domātas, tad tas postoši ietekmē fiziskos, intelektuālos un morālos spēkus. Ja smadzenēm tiktu dots vajadzīgais laiks atpūtai, tad domas kļūtu skaidras un asas un veikala lietas tiktu ātri nokārtotas.

Kāds iespaids ir ēšanas paradumiem uz komiteju sapulcēm

(257) Pirms mūsu brāļi sanāk kopā padomes vai valdes sapulcēs, katram vajadzētu stāties Dieva priekšā, rūpīgi pārmeklējot savu sirdi un kritiski pārbaudot motīvu. Lūdziet, lai Kungs jums atklātu jūsu pašu “es”, lai jūs negudri nekritizētu un nenosodītu priekšlikumus.

Pie bagātīgi klātiem galdiem cilvēki bieži vien ēd daudz vairāk, nekā spēj sagremot. Pārslogotais kuņģis nevar labi veikt savu darbu. Rezultātā rodas nepatīkama truluma sajūta smadzenēs, un prāts nespēj ātri strādāt. Traucējumus rada arī nepareizs uzturvielu savienojums; iesākas rūgšanas process, asinis kļūst netīras un smadzeņu darbība - neskaidra.

Pārēšanās ieradums vai pārāk dažādu uzturvielu lietošana vienā reizē bieži izraisa gremošanas traucējumus. Ar to tiek nodarīts nopietns ļaunums jūtīgajiem gremošanas orgāniem. Kuņģis velti protestē un sauc uz cilvēka saprātu. Pārmērīgais apēstās barības daudzums vai nepareizais savienojums dara savu kaitīgo darbu. Veltīgi cilvēku brīdina nepatīkamās priekšsajūtas. Seko ciešanas. Veselības vietā nāk slimība.

Dažs var jautāt: kāds tam sakars ar valdes sapulcēm? Ļoti liels. Nepareiza ēšana atstāj iespaidu uz padomes un valdes sanāksmēm. Kuņģa stāvoklis ietekmē smadzenes. Ja kuņģa darbība ir traucēta, tad arī domas kļūst nemierīgas un neskaidras. Slims kuņģis ir par iemeslu slimīgai smadzeņu darbībai un bieži liek atsevišķam cilvēkam stūrgalvīgi turēties pie maldīgiem uzskatiem. Tāda cilvēka iedomātā gudrība Dievam ir ģeķība. (258)

Es to rādu kā iemeslu, kāpēc daudzās padomes un valdes sapulcēs jautājumiem, kas prasa rūpīgu apsvēršanu, ir piegriezta maza vērība un sasteigti pieņemti vissvarīgākie lēmumi. Bieži, kad vajadzētu valdīt apstiprinošai uzskatu vienprātībai, noteikta pretošanās ir pilnīgi izmainījusi sapulces atmosfēru. šādi rezultāti man ir rādīti atkal un atkal.

Es par šiem jautājumiem tagad runāju tāpēc, ka esmu pamācīta teikt saviem brāļiem sludināšanas darbā: Ar nesātību ēšanā jūs padarāt sevi nespējīgus skaidri redzēt starpību starp svētu un parastu uguni. Un ar šo nesātību jūs arī atklājat savu necieņu pret brīdinājumiem, ko Kungs jums ir devis. Viņa Vārds priekš jums ir: “Kurš jūsu starpā bīstas Kungu un klausa Viņa kalpa balsi? Kas tumsībā staigā, kur gaismas nav, tas lai paļaujas uz Kunga Vārdu un cerē uz savu Dievu. redzi, jūs visi, kas uguni sakurat un sataisat ugunīgas bultas, ejat paši savās uguns liesmās un tais bultās, ko esat iededzinājuši! Tas jums notiek no Manas rokas; sāpēs jums jāguļ.” (Jes.50:10,11).

Vai mums nevajadzētu tuvoties Kungam, lai Viņš mūs izglābtu no visas nesātības ēšanā un dzeršanā, no visādām nesvētām, iekārojošām kaislībām, no visas bezdievības> Vai mums nevajadzētu pazemoties Dieva priekšā, noliekot visu, kas samaitā miesu un garu, ka Viņa bijībā mēs varētu aizsniegt pilnīgu rakstura svētumu? (259)

Lai ikviens, kas sēž padomju un komiteju sapulcēs, ieraksta savā sirdī vārdus: Es strādāju laikam un mūžībai; un es esmu atbildīgs Dievam par motīviem, kas mani ierosina rīkoties. Lai tāds ir viņa moto. Lai dziesminieka lūgšana ir viņa lūgšana: “Kungs, sargi manu muti un pasargi manas lūpas. Nedodi manai sirdij griezties uz ļaunu )bezdievīgu darbu darīt ar ļaundarītājiem, ka nebaudu no viņu kārumiem)”. (Ps.141:3,4).

Spriežot par darba attīstību, nevienam cilvēkam nav jāuzņemas noteicošā vara, nav jāsaka vārds visu vietā. Ieteiktie plāni un metodes rūpīgi jāapsver, lai visi brāļi varētu spriest par to relatīvo labumu un lemt, kam piekrist. Pētot laukus, kur, kā liekas, mūs sauc pienākums, ir labi ņemt vērā grūtības, ar ko šajos laukos būs jāsastopas.

Cik tālu vien iespējams, komitejām vajadzētu ļaut ļaudīm izprast viņu plānus, lai viņu pūles atbalstītu draudzes spriedums. Daudzi draudzes locekļi ir saprātīgi, un tiem ir arī citas izcilas prāta spējas. Viņos vajadzētu pamodināt interesi par darba attīstību. Daudzi var tikt vadīti dziļāk izprast Dieva darbu un meklēt gudrību no augšienes, lai paplašinātu Kristus valsti, glābjot dvēseles, kas iet bojā, trūkstot Dzīvības Vārdam. Cēli domājoši vīri un sievas vēl tiks pievienoti to skaitam, par kuriem ir teikts: “Jūs Mani neesat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis, ... ka jums būs noiet un augļus nest.” (Jāņa 15:16).

52.nodaļa

Draudzes disciplīna

(260) Attiecībās ar nomaldījušamies draudzes locekļiem Dieva ļaudīm rūpīgi jāseko Mateja 18.nodaļā Glābēja dotajiem norādījumiem.

Cilvēcīgās būtnes ir Kristus īpašums, ko Viņš ir atpircis ar bezgalīgu maksu un kas piesaistītas Viņam ar mīlestību, kādu Viņš un Viņa Tēvs tām ir parādījis. Cik apdomīgiem mums tāpēc vajadzētu būt savās savstarpējās attiecībās! Cilvēkiem nav tiesību nodoties ļaunām aizdomām par saviem līdzcilvēkiem. Draudzes locekļiem nav tiesību sekot savām iegribām un tieksmēm attiecībās ar citiem locekļiem kas ir kļūdījušies. Viņiem nevajadzētu pat izteikt savus aizspriedumus par maldošo; jo tā viņi citu prātā ieliek ļaunuma raugu.

Nelabvēlīgas baumas par kādu brāli vai māsu draudzē tiek izplatītas no viena draudzes locekļa uz otru. Tiek pielaistas kļūdas un nodarīta netaisnība, tāpēc ka daži nav labprātīgi paklausīt Kunga Jēzus dotajiem norādījumiem.

Kristus sacīja: “Ja tavs brālis pret tevi grēko, tad noej un pamāci viņu starp sevi un viņu vienu pašu.” (Mat.18:15). Nestāsti citiem par šo pārkāpumu. Ja pasaka vienai personai, tad tiek pateikts otrai un vēl kādai citai; baumas nepārtraukti aug un ļaunums palielinās, līdz visai draudzei ir jācieš. Nokārto lietu “starp sevi un viņu vienu pašu”. Tāds ir Dieva plāns. “Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānīs. Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāku un neatklāj cita noslēpumu.” (Sal.Pam.25:8,9). Neciet grēku pie sava brāļa; tomēr neapkauno viņu un nepalielini grūtības, rājienu izsakot tādā veidā, ka tas skan kā atriebība. Pamāci viņu tā, kā norādīts Dieva Vārdā. (261)

Neļauj aizvainojumam nobriest par ļaunprātību. Neļauj vainai pūžņot un parādīties citiem indīgos vārdos, kas aptraipa prātu tiem, kas to dzird. Neļauj rūgtām domām mājot tavā un viņa prātā. Ej pie sava brāļa un pazemīgi un sirsnīgi runā ar viņu par šo lietu.

Lai arī kāds būtu pārkāpuma raksturs, tas tomēr negroza plānu, ko Dievs noteicis nesaskaņu un personīgu pārestību nokārtošanai. Runāšana vienatnē un Kristus Garā ar vainīgo bieži novērsīs grūtības. Ej pie maldošā ar Kristus mīlestības un līdzjūtības pilnu sirdi un centies nokārtot šo lietu. Pārliecini viņu lēni un mierīgi. Lai neviens dusmīgs vārds neizlaužas no tavām lūpām. Runā tādā veidā, kas viņu ierosinātu visu labi pārdomāt un apspriest. Atceries vārdus: “Kas grēcinieku atgriež no viņa maldīšanās ceļa, tas viņa dvēseli izglābs no nāves un apklās grēku pulku.” (Jēk.5:20).

Aiznesiet savam brālim zāles, kas dziedinātu viņa neapmierinātības slimību. Dariet savu daļu, lai viņam palīdzētu. Darīt šo darbu draudzes miera un vienprātības labā uzskatiet gan par priekšrocību, gan par pienākumu. Ja viņš jūs klausīs, jūs viņu būsiet ieguvuši sev par draugu.

Visas Debesis ir ieinteresētas sarunā starp to, kam nodarīts pāri, un to, kas ir kļūdījies. Kad maldīgais pieņem rājienu, kas izteikts Kristus mīlestībā, un atzīst savu vainu, lūdzot piedošanu no Dieva un no sava brāļa, tad viņa sirdi piepilda Debesu saules gaisma. Strīds ir izbeigts; atjaunota draudzība un uzticība. Mīlestības eļļa dziedē netaisnības radīto aizvainojumu. Dieva Gars savieno sirdi ar sirdi; un Debesīs atskan mūzika par jaunradīto saskaņu. (262)

Lielas svētības nāk pār ļaudīm, kas, tā vienoti kristīgā sadraudzībā, pienes Dievam lūgšanas, soloties darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt ar Dievu. Ja tie ir nodarījuši citiem pāri, tie turpina nožēlas, atzīšanas un atlīdzināšanas darbu, pilnīgi apņēmušies darīt viens otram labu. Tā ir Kristus baušļa piepildīšana.

“Un ja viņš negrib klausīt, tad ņem klāt vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes ikkatrs vārds top apstiprināts.” (Mat.18:16). Ņemiet sev līdzi garīgi domājošus cilvēkus un runājiet ar maldīgo par viņa nepariezo rīcību. Viņš var pakļauties savu brāļu vienprātīgam aicinājumam. Redzot viņu saskaņu šajā lietā, viņa prāts var tikt apgaismots.

“Bet, ja viņš tos neklausīs”, ko darīt tad? Vai nedaudziem cilvēkiem valdes sapulcē uzņemties uz sevis atbildību par vainīgā izslēgšanu? “Ja viņš tos neklausa, tad saki to draudzei.” (Mat.18:17). Lai draudze izšķir savu locekļu lietas.

“Bet ja viņš arī draudzei neklausa, tad turi viņu par pagānu un muitinieku.” (Mat.18:17). Ja viņš neņem vērā draudzes balsi, ja viņš atraida visas pūles viņu labot, tad uz draudzes gulstas atbildība atšķirt to no sadraudzības. Viņa vārds tad jāizsvītro no grāmatām.

Nevienai draudzes amatpersonai nevajadzētu dot padomu, nevienai konitejai nevajadzētu izteikt, ne arī kādai draudzei balsot, lai netaisnības darītāja vārds tiktu izsvītrots no draudzes grāmatām, kamēr nav uzticīgi izpildīta Kristus dotā pamācība. (263)

Kad šai pamācībai ir paklausīts, tad draudze sevi Dieva priekšā ir attaisnojusi. Tad grēkam jāļauj parādīties, kāds tas ir, un tas jāizmet ārā, lai neizplatītos vēl plašāk. Ir jāsaglabā draudzes veselība un skaidrība, lai tā Dieva priekšā var stāvēt neaptraipīta, ietērpta Kristus taisnības drēbēs.

Ja maldīgais nožēlo, atgriežas un pakļaujas Kristus pārmācībai, tad viņam jādod vēl viens pārbaudes laiks. Un pat tad, ja viņš nenožēlo un neatgriežas, pat tad, ja viņš atrodas ārpus draudzes, Dieva kalpiem tomēr vēl ir jāstrādā viņa labā. Tiem neatlaidīgi jācenšas viņu pārliecināt atgriezties. Un, lai cik smags būtu viņa pārkāpums, ja viņš padodas Svētā Gara darbam un, atzīstot un atstājot savu grēku, dod atgriešanās pierādījumu, tad viņam jāpiedod un viņš atkal laipni jāuzņem ganāmpulkā. Viņa brāļiem jāpaskubina viņu iet pa pareizo ceļu, izturoties pret to tā, kā viņi vēlētos, lai izturas pret viņiem, ja tie atrastos vainīgā vietā, ņemot vērā pašiem sevi, ka arī netiek kārdināti.

“Patiesi Es jums saku, ko vien jūs virs zemes siesiet, tas arī būs siets Debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsiet, tas arī būs atraisīts Debesīs.” (Mat.18:18).

šis apgalvojums paliek spēkā visos laikmetos. Draudzei piešķirta vara rīkoties Kristus vietā. Tā ir Dieva starpniece kārtības un disciplīnas saglabāšanā Viņa ļaužu starpā. Tai KUngs ir devis varu nokārtot visus jautājumus par draudzes labklājību, šķīstumu un kārtību. Draudzes pienākums ir izslēgt no sadraudzības locekļus, kas ir necienīgi, kas ar savu nekristīgo uzvešanos apkauno patiesību. Viss, ko draudze dara saskaņā ar Dieva Vārdā dotajiem norādījumiem, tiks apstiprināts Debesīs. (264)

Draudzei jāizšķir nopietni un svarīgi jautājumi. Dieva kalpiem, kas iesvētīti par Viņa ļaužu vadītājiem, pēc sava darba veikšanas visas lietas jānodod draudzei, lai pieņemtajā lēmumā būtu vienprātība.

Kungs vēlas, lai Viņa sekotāji savstarpējās attiecībās būtu ļoti uzmanīgi. Viņiem jāpaceļ, jāatjauno un jādziedina. Tomēr draudze nedrīkst nevērīgi izturēties pret vajadzīgo disciplīnu. Locekļiem jāuzskata sevi par skolniekiem skolā, kas mācās, kā izveidot viņu augstā aicinājuma cienīgu raksturu. Draudzē šeit virs zemes Dieva bērniem jātiek sagatavotiem lielajai draudzes apvienošanai augšā. Kas šeit dzīvo saskaņā ar Kristu, tie var ar prieku gaidīt nebeidzamu dzīvi atpestīto ģimenē.

Dieva mīlestība uz kritušo cilvēci ir īpašs mīlestības izpausmes veids - tā ir mīlestība, kas dzimusi žēlastībā; jo visas cilvēcīgās būtnes nav to pelnījušas. Žēlastība

ņem vērā tās būtnes nepilnību, kam tā tiek parādīta. Grēks ir tieši tas, kas lika spēcīgi darboties žēlastībai.

Var būt, ka jūsu rakstura izveidošanai ir nepieciešams liels darbs, ka jūs esat rupjš akmens, kas jālīdzina un jāslīpē, pirms tas var ieņemt vietu Dieva templī. Jums nav jābūt pārsteigtiem, ja Dievs ar āmuru un kaltu nolīdzina jūsu rakstura asos stūrus, līdz jūs esat sagatavoti ieņemt vietu, kas Viņam ir priekš jums. Neviena cilvēcīga būtne nevar veikt šo darbu. To spēj vienīgi Dievs. Un esiet droši, ka Viņš neizdarīs nevienu nevajadzīgu sitienu. Katrs Viņa sitiens ir izdarīts mīlestībā jūsu mūžīgās laimes labā. Viņš zina jūsu nespēku, un Viņš strādā, lai atjaunotu, bet ne lai iznīcinātu.

53.nodaļa

Cieniet cits citu

(265) Jūs bieži sastapsieties ar dvēselēm, kam uzmācas kārdināšanas. Jūs nezināt, cik smagi sātans varbūt cīnās ar tām. Sargieties, ka nepadarāt šādas dvēseles mazdūšīgas un ka ar to nesagādājat priekšrocību kārdinātājam.

Kad vien jūs redzat vai dzirdat kaut ko tādu, kas nepieciešami jālabo, tad meklējiet no Kunga gudrību un žēlastību, lai jūs, cenšoties būt uzticīgi, nekļūstiet bargi. Norādīšana uz kļūdām vainīgajam vienmēr ir pazemojoša. Ar nevajadzīgu nopelšanu nepadariet šo piedzīvojumu vēl rūgtāku. Nelapina kritika atņem drosmi, darot dzīvi tumšu un nelaimīgu.

Mani brāļi, valdiet ar mīlestību, bet ne ar bardzību. Ja kāds vainīgais sāk apzināties savu kļūdu, tad uzmanieties, ka neiznīcinat viņa pašcieņu. Necentieties satriekt un ievainot, bet labāk gan sasieniet un dziediniet.

Neviena cilvēcīga būtne nav tik iejūtīga, ne arī pēc savas dabas tik šķīsta, kāds ir mūsu Glābējs. Un kādu iecietību Viņš parāda pret mums. Gadu pēc gada Viņš panes mūsu vājības un nezināšanu, kā arī mūsu nepateicību un dīvainības. Neskatoties uz visu mūsu maldīšanos, mūsu apcietināto sirdi, un Viņa svēto vārdu nievērošanu, Viņa roka tomēr vēl ir izstiepta. Un Viņš mums pavēl: “Cits citu mīlējiet, itin kā Es jūs esmu mīlējis.” (Jāņa 13:34).

Brāļi, raugieties uz sevi kā uz misionāriem, ne starp pagāniem, bet starp jūsu līdzstrādniekiem. Lai pārliecinātu kādu dvēseli par šim laikam dotajām īpašajām patiesībām, ir vajadzīgs ļoti daudz laiks un darbs. Un, kad dvēseles tiek atgrieztas no grēkiem taisnībā, tad eņģeļu sabiedrībā valda līksmība. Vai domājat, ka kalpojošiem gariem, kas ir nomodā par šīm dvēselēm, ir patīkami redzēt, cik vienaldzīgi pret tām izturas daudzi, kas sevi sauc par kristiešiem? Cilvēki tiecas valdīt. Savstarpējās attiecībās parādās netaisna šķirošana. Vienam dāvā labvēlību, bet pret otru izturas skarbi.

Eņģeļi godbijīgā izbrīnā vēro Kristus darbu pasaulē. Tie apbrīno mīlestību, kas lika Viņam atdot Sevi par cilvēku grēku upuri. Bet cik nevērīgi cilvēcīgās būtnes raugās uz Viņa asinīm atpirkto īpašumu!

Mums nevajag sākt censties mīlēt vienam otru. Kristus mīlestība sirdī ir tā, kas mums vajadzīga. Kad paša “es” pazūd Kristū, tad pati no sevis plūst patiesa mīlestība.

Mēs uzvarēsim ar pacietīgu izturību. Dusu dvēselei dod tieši pacietīgs kalpošanas darbs. Tikai pateicoties pazemīgiem, čakliem un uzticīgiem darba darītājiem, tiek veicināta Israēla labklājība. Mīlošs un iedrošinošs vārds panāks vairāk pārsteidzīgas dabas un ietiepīgas nostājas pārvarēšanā nekā visa kļūdu meklēšana un rājieni, ar ko jūs varat vērsties pret maldošo.

Kunga vēsts jāpasludina Kunga garā. Mūsu vienīgā drošība ir turēt savas domas un vēlēšanās lielā Skolotāja uzraudzībā. Tā rīkojoties, Dieva eņģeļi dos katram patiesam strādniekam bagātus piedzīvojumus. Pazemības jaukā dāvana piešķirs mūsu vārdiem Kristum līdzīgu saudzīgu izteiksmi.

54.nodaļa

Skolotājiem mūsu mācību iestādēs

(267) Mani mīļie brāļi un māsas: Kungs strādās visu to labā, kas pazemīgi staigās kopā ar Viņu. Viņš jūs ir ielicis uzticības darbā. Staigājiet apdomīgi Viņa priekšā. Dieva roka ir uz stūres rata. Viņš ievedīs kuģi ostā, garām klintīm un rifiem. Viņš lietos šīs pasaules vājos, lai liktu kaunā, to kas ir stiprs.

Es lūdzu, lai jūs par savu Padomdevēju darītu Dievu. Jūs neesat atbildīgi kādam cilvēkam, bet esat pakļauti Dieva vadībai. Turieties cieši pie Viņa. Nepieņemiet pasaulīgos uzskatus par savu mērauklu. Lai nenotiek nekāda novēršanās no Kunga darba metodēm. Nelietojiet parasto uguni, bet gan svēto Kunga iededzināto uguni.

Esiet ļoti drosmīgi savā darbā. Jau daudzus gadus es esmu norādījusi mūsu ļaudīm uz vienlīdzīgas fiziskas un garīgas slodzes nepieciešamību jauniešu audzināšanas darbā. Bet tiem, kas nekad nav pārbaudījuši, cik svētīgi ir dotie norādījumi par fiziska darba savienošanu ar grāmatu studijām, ir grūti dotos norādījumus izprast un piepildīt dzīvē.

Dariet vislabāko, lai pasniegtu saviem audzēkņiem svētības, ko Dievs devis jums. Dziļi un nopietni vēloties viņiem palīdzēt, vadīt tos pa zinātnes laukiem. Nāciet viņiem tuvu. Ja skolotāju sirdīs nevalda Kristus mīlestība un Viņa saudzīgā laipnība, tad tie parādīs paŗāk daudz skarba, valdonīgs gars.

Kungs vēlas, lai jūs mācītos, kā jālieto evaņģēlija tīkls. Lai jums jūsu darbā būtu panākumi, tad jums jābūt plāksteriem visiem ievainojumiem. Rakstu pielietošanai jābūt tādai, lai to nozīme būtu viegli izprotama. Tad dariet visu iespējamo, lai ievilktu tīklā. Ķerieties tieši pie lietas. Lai cik lielas ir cilvēka zināšanas, tās neder nekam, ja viņš nespēj tās darīt zināmas citiem. Lai jūsu balss pacēlums un spēks, tās dziļi skarošais tembrs iespaido sirdis. Pārlieciniet savus audzēkņus nodot sevi Dievam. “Turieties Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus apžēlošanu uz mūžīgu dzīvošanu. Un citiem jūtiet līdzi, darīdami starpību; un citus izglābiet, tos no uguns izraudami, ienīdēdami pat miesas apgānītās drēbes.” (Jūdas 21-23).(Eng) Sekojot Kristus priekšzīmei, jūs saņemsiet dārgu atalgojumu, redzot savus audzēkņus mantotus Viņam.

Uzbrūkošs darbs

Israēla Kungs Dievs ilgojas pēc augļiem. Viņš aicina Savus strādniekus plašāk izvērst darbu, nekā tie to dara. Viņš vēlas, lai tie par savu darba lauku darītu pasauli un nevis strādātu tikai priekš mūsu draudzēm. Apustulis Pāvils gāja no vienas vietas uz otru, sludinot patiesību tiem, kas atradās maldu tumsā. Gadu un sešus mēnešus viņš strādāja Korintā un ar ziedošas draudzes uzcelšanu, kas sastāvēja no jūdiem un pagāniem, pierādīja, ka viņa misijai ir dievišķs raksturs.. Kristus nekad nenorobežoja Savu darbu vienā vietā. No Viņa lūpām nākošās patiesības atbalsoja Palestīnas lielās un mazās pilsētiņas.

Kristus sveiciens pasaulei

Svētruna uz kalna ir Debesu svētība pasaulei, tā ir balss no Dieva troņa. Tā tika dota cilvēcei, lai būtu tai par pienākuma likumu un Debesu gaismu, par cerību un mierinājumu izmisuma brīžos. šeit sludinātāju Valdnieks, vislielākais Skolotājs izsaka vārdus, ko runāt Viņam ir licis Tēvs. (269)

šie svētību vārdi ir Kristus sveiciens, ne tikai ticīgiem, bet arī visai cilvēces ģimenei. Liekas, ka Viņš uz mirkli ir aizmirsis, ka atrodas pasaulē, bet ne Debesīs; un Viņš lieto gaismas pasaulē parasto sveicināšanu. No Viņa lūpām plūst svētību vārdi līdzīgi ilgi aizzīmogotas bagātas dzīvības straumes izvirdumam.

Kristus mums neatstāj nekādas šaubas par tiem rakstura vilcieniem, kādus Viņš vienmēr atzīs un svētīs. No godkārajiem pasaules mīluļiem Viņš pievēršas ļaudīm, ko tie atstumj, paziņodams, ka svētīgi visi, kas pieņem Viņa gaismu un dzīvi. Garā nabadzīgajiem, lēnprātīgajiem, pazemīgajiem, bēdīgajiem, nicinātajiem un vajātajiem Viņš izplēš Savas sargājošās rokas, sacīdams: “Nāciet šurp pie Manis, ... un Es jums došu dusu.” (Mat.11:28).

Kristus var raudzīties uz pasaules postu bez vismazākās skumju ēnas par to, ka ir radījis cilvēku. Cilvēcīgajā sirdī Viņš redz vairāk nekā grēku, vairāk nekā postu. Savā bezgalīgajā gudrībā un mīlestībā Viņš redz cilvēka iespējas, augstumus, kādus tas var aizsniegt. Viņš zina, ka, ja arī cilvēcīgās būtnes ļaunprātīgi izlietojušas žēlastības dāvanas un izpostījušas tām no Dieva doto cieņu, tomēr Radītājs ir slavējams par viņu atpestīšanu.

Kalna svētruna ir paraugs, kā mums jāmāca. Kā Kristus ir pūlējies, lai noslēpumi vairs ilgāk nepaliktu noslēpumi, bet kļūtu par vienkāršām, skaidrām patiesībām! Viņa pamācībās nav nekā neskaidra, nekā grūti saprotama.

“Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja.” (Mat.5:2). Savus vārdus Viņš neizteica čukstošā tonī. Viņa izruna nebija skarba un nepatīkama. Viņš runāja skaidri un ar uzsvaru, ar svinīgu, pārliecinošu spēku. (270)

“Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis, tad ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību. Jo Viņš tos mācīja kā pats varenais un ne kā rakstu mācītāji.” (Mat.7:28,29).

Lūgšanu pavadīta, nopietna kalna svētrunas studija sagatavos mūs patiesības pasludināšanai, saņemtās gaismas pasniegšanai citiem. Vispirms mums jāņem vērā pašiem sevi, ar pazemīgu sirdi pieņemot patiesības pamatlikumus un liekot tiem parādīties pilnīgas paklausības darbos. Tas sniegs prieku un mieru. Tā mēs ēdam Dieva Dēla miesu

un dzeram Viņa asinis un kļūstam stipri Viņa spēkā. Mūsu dzīve pielīdzinās Viņa dzīvei. Mūsu gars, mūsu tieksmes, mūsu ieradumi saskaņojas ar Viņa gribu, par Kuru Dievs ir sacījis: “šis ir Mans mīļais Dēls, pie Kā Man labs prāts.” (Mat.3:17).

No Svētību Kalna teiktie Kristus vārdi saglabās savu spēku visos laikos. Katrs teikums ir dārgakmens no patiesības mantu nama. šajā svētrunā svinīgi paziņotie pamatlikumi ir priekš visiem laikmetiem un visām ļaužu šķirām. Kristus ar dievišķu spēku izteica Savu ticību un cerību, norādot kā svētīgas vienu šķiru pēc otras, kas izveidojušas taisnīgus raksturus. Dzīvojot Dzīvības Devēja dzīvi, caur ticību Viņā katrs var aizsniegt Viņa Vārdos izcelto standartu. Vai tāds ieguvums nav visas dzīves laika nenogurstošo pūļu vērts?

Izredzes

Mēs tuvojamies šīs zemes vēstures noslēgumam. Mūsu priekšā ir liels darbs, noslēdzošais pēdējās žēlastības vēsts pasniegšanas darbs grēcīgajai pasaulei. Ir tādi ļaudis, kas tiks ņemti no arkla, no vīna dārza, no dažādiem citiem darba nozarojumiem un kurus Kungs izsūtīs dot šo vēsti pasaulei. (271)

Pasaule ir “izsista no sliedēm”. Raugoties šajā ainā, izredzes šķiet drosmi atņemošas. Tomēr Kristus ar cerības pilnu paļāvību apsveic tieši tos vīrus un sievas, kas mūs dara mazdūšīgus. Viņš šajos cilvēkos redz īpašības, kas tos darīs spējīgus ieņemt vietu Viņa vīna dārzā. Ja tie pastāvīgi būs skolnieki, tad caur Savu aizgādību Viņš tos izveidos par vīriem un sievām, kas būs derīgi darbam, kas neatrodas ārpus viņu iespējām; līdzdalot Svēto Garu, Viņš to teiktajiem vārdiem piešķirs spēku.

Iesācējiem jāieiet daudzos neauglīgajos, neapstrādātajos laukos. Kristus gaišais skats uz pasauli iedvesīs uzticību daudzos strādniekos, kas, pazemīgi uzsākot darbu un ieliekot šajā darbā savu sirdi, izrādīsies par īstajiem cilvēkiem šim laikam un vietai. Kristus redz visu pasaules postu un izmisumu; tas ir skats, kas ar tik lielu bezcerības svaru tā varētu noliekt pie zemes vienu otru ļoti spējīgu strādnieku, ka tas nezinātu, pat kā iesākt darbu, lai vadītu vīrus un sievas pie kāpņu pirmā pakāpiena. Viņu precīzajām metodēm ir pavisam maza vērtība. Viņi nostāsies uz kāpņu zemākā pakāpiena, sacīdami: “Nāciet augšā, kur mēs esam.” Bet nabaga dvēseles nezina, kurp likt savu kāju.

Kristus sirds jūtas apmierināta un droša, redzot nabagus šī vārda jebkurā izpratnē; apmierināts un drošs, redzot ļaudis, pret kuriem izturas ļauni, bet kas tomēr paliek lēnprātīgi; apmierināts un iedrošināts, redzot šķietami neapmierinātos alkstam pēc taisnības, redzot daudzo cilvēku nespēju uzsākt pirmo soli. Viņš itkā apsveic tieši tādu lietu stāvokli, kas daudzus sludinātājus padarītu mazdūšīgus. Viņš labo mūsu kļūdaino dievbijību, nododot darba nastu par nabagiem un trūcīgiem zemes neapstrādātajās vietās tādiem vīriem un sievām, kuru sirds var just līdzi nezinošiem (272)

un tiem, kas nomaldījušies no ceļa. Kungs māca šos strādniekus, kā iet pretī ļaudīm, kuriem tiem saskaņā ar Viņa gribu jāpalīdz. Tie jutīsies iedrošināti, redzot atveramies durvis vietās, kur tie var darīt ārstniecisko misijas darbu. Pavisam maz paļaudamies uz sevi, tie visu godu atdod Dievam. Viņu rokas var būt rupjas un neveiklas, bet viņu sirdis spēj just līdzi; viņi piepildīti ar dedzīgu vēlēšanos kaut ko darīt, lai atvieglotu visur valdošās bēdas; un Kristus ir ar viņiem, lai tiem palīdzētu. Viņš strādā caur ļaudīm, kas postā saskata žēlastību un visu lietu zaudējumā - ieguvumu. Pasaules Gaismai ejot garām, visās grūtībās ir redzamas priekšrocības, sajukumā - kārtība, un šķietamās neveiksmēs - Dieva gudrība un panākumi.

Mani brāļi un māsas, savā kalpošanas darbā nāciet tuvu ļaudīm. Paceliet nospiestos. Izturieties pret nelaimēm kā pret apslēptām svētībām, pret postu kā pret žēlastību. Strādājiet tādā veidā, kas liktu cerībai uzaust izmisuma vietā.

Vienkāršajiem ļaudīm jāieņem savas vietas kā strādniekiem. Daloties savu līdzcilvēku bēdās, kā Pestītājs dalījās cilvēces bēdās, tie ticībā redzēs Viņu strādājam kopā ar tiem.

“Kunga lielā diena ir tuvu un ļoti steidzas.” (Cef.1:14). Katram strādniekam es vēlētos teikt: Ejiet uz priekšu vienkāršā ticībā, un Kungs ies jums līdzi. Tomēr esiet nomodā lūgšanās. Tā ir jūsu darba zinātne. Spēks nāk no Dieva. Strādājiet, juzdamies atkarīgi no Viņa, pieminot, ka jūs esat Viņa darba biedri. Viņš ir jūsu palīgs. Jūsu stiprums nāk no Viņa. Viņš būs jūsu gudrība, jūsu taisnība, jūsu svētošanās, jūsu pestīšana. Nesiet Kristus jūgu, ikdienas mācoties no Viņa Viņa lēnprātību un piemīlīgumu. Viņš būs jūsu Ieprieca, jūsu Miers.

Spēks no augšienes

(273) Kā dievišķā dāvana - Svētā Gara spēks - tika dots mācekļiem, tā tas šodien tiks dots visiem, kas to pareizi meklē. Vienīgi šis spēks spēj darīt mūs gudrus uz izglābšanos un sagatavot mūs pagalmiem augšā. Kristus vēlas dot mums svētību, kas mūs darīs svētus. Viņš saka: “To Es jums esmu runājis, lai Mans prieks paliek jūsos un jūsu prieks top pilnīgs.” (Jāņa 15:11). Prieks Svētajā Garā ir veselību un dzīvību dodošs prieks. Dodot mums Savu Garu, Dievs dod mums Pats Sevi, darot Sevi par dievišķu iespaidu avotu, lai pasniegtu pasaulei veselību un dzīvību.

Kad Dievs tik devīgi jūs apdāvina ar Savām dāvanām, atcerieties, ka tas notiek tāpēc, lai jūs tās, pavairotas ar sniegšanu tālāk, varētu atdot Devējam atpakaļ. Ienesiet citu dzīvē gaismu, prieku un mieru. Katru dienu mums ir nepieciešama stingra, sevi pazeminoša audzināšana, lai mēs būtu sagatavoti Debesu dāvanas saņemšanai, ne lai to krātu, ne lai atņemtu Dieva bērniem Viņa svētības, bet lai tās visā to pilnībā sniegtu citiem. Kad gan vairāk kā tagad mums būs vajadzīga atvērta, saņemt sagatavojusies sirds, kas, tā sakot, smeldz ilgās saņemto sniegt tālāk?

Pienākums mūs saista bagātīgi ņemt no dievišķās atzīšanas mantu nama. Dievs vēlas, ka mēs daudz saņemtu, lai varētu daudz dot tālāk. Viņš vēlas, lai mēs būtu kanāli, pa kuriem Viņš varētu bagātīgi pasniegt Savu žēlastību pasaulei.

Lai jūsu lūgšanas raksturo patiess godīgums un ticība. Kungs ir labprātīgs mums “pārlieku vairāk darīt pār visu, ko mēs lūdzam vai domājam.” (Efez.3:20). Runājiet par to; lūdziet to. Neizsakiet neticību. Mēs nedrīkstam atļauties dot sātanam iespēju redzēt, ka viņam ir vara aptumšot mūsu sejas un apbēdināt mūsu dzīvi. (274)

Lūdziet ticībā. Un dzīvojiet tā, lai nebūtu jāšaubās, vai jūsu dzīve saskan ar jūsu lūgumiem, ka varat saņemt lūgtās svētības. Neļaujiet savai ticībai kļūt vājākai, jo saņemtās svētības ir proporcionālas dzīvē parādītai ticībai. “Lai jums notiek pēc jūsu ticības.” “Un visu, ko jūs savā lūgšanā lūgsiet ticēdami, to jūs dabūsiet.” (Mat.9:29., 21:22). Lūdziet, ticiet, priecājieties. Dziediet slavas dziesmas Dievam, jo Viņš ir atbildējis jūsu lūgšanas. Turiet Viņu pie Viņa vārda. “Tas ir uzticīgs, Kas to apsolījis.” (Ebr.10:23). Neviena patiesa,

godīga lūgšana nav gājusi zudumā. Kanāls paliek atvērts; straume turpina plūst. Tai ir dziedinošas īpašības, un savā tecējumā tā no jauna dod dzīvību, veselību un glābšanu.

Katram skolotājam dota svēta priekšrocība pārstāvēt Kristu. Un, skolotājiem cenšoties to darīt, viņi var no jauna pārliecināties, ka Glābējs ir tiem cieši blakus, dodot tiem vārdus, ko runāt priekš Viņa, norādot uz ceļiem, kādos tie var atklāt Viņa brīnišķo skaistumu.

Skolotājiem jāsastopas ar daudzām grūtībām. Viņiem uzmācas mazdūšība, redzot, ka skolnieki ne vienmēr atzinīgi novērtē viņu pūles. Sātans pūlas tos apbēdināt ar miesīgu vājumu, cerēdams viņus pamudināt kurnēt pret Dievu, lai tie aizmirstu Viņa laipnību, Viņa žēlastību, Viņa mīlestību un pārmērīgi lielo godību, kas sagaida uzvarētāju. Lai tie atceras, ka ar grūtībām Dievs tos vada uz vēl pilnīgāku paļāvību Viņā. Viņa acs vienmēr tos vēro, un, ja savās grūtībās tie ticībā raudzīsies uz Viņu, tad Viņš tos izvedīs no cepļa tīrītus un šķīstītus kā ugunī pārbaudītu zeltu. Viņš ļauj pārbaudījumiem nākt pār tiem, lai vilktu tos tuvāk Sev; tomēr Viņš tiem neuzliek smagāku nastu par to, ko tie spēj panest. (275)

Viņš paziņo: “Es tevi neatstāšu, nedz tevi pametīšu.” (Ebr.13:5). Viņš vienmēr ir gatavs atbrīvot tos, kas Viņam uzticas. Lai ļoti nomāktais un grūti pārbaudītais skolotājs saka: “Jebšu Viņš mani nokaus, tomēr es uz Viņu gribu cerēt.” “Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!” (Īj.13:15., Habak.3:17,18).

Audzēkņi, sadarbojieties ar saviem skolotājiem. Tā rīkojoties, jūs sniedzat viņiem cerību un drosmi. Jūs palīdzat viņiem un tajā pašā laikā palīdzat paši sev tikt uz priekšu. Pieminiet, ka no jums lielā mērā ir atkarīgs, vai jūsu skolotājiem ir iespējams labi strādāt un vai viņu darbam ir atzīstami panākumi.

Jums jābūt skolniekiem visaugstākajā izpratnē, redzot aiz skolotāja Dievu un skolotāju sadarbojamies ar Dievu.

Jūsu izdevības strādāt paiet ātri. Jums nemaz nav laika, ko izšķiest sava prieka meklēšanā. Patiesu laimi jūs iegūsiet, tikai dedzīgi tiecoties pēc panākumiem. Dārgas ir šīs izdevības, kas jums piedāvātas skolas laikā. Izveidojiet savu studentu dzīvi tik pilnīgu, cik vien iespējams. Pa šo ceļu jūs iesiet tikai vienu reizi. Un jūs paši izšķirat, vai jūsu darbs būs sekmīgs vai neveiksmīgs. Ja jums ir sekmes Bībeles atziņu iegūšanā, tad jūs uzkrājat mantu, ko dot tālāk.

Ja kāds jūsu beidrs stundents ir atpalicis, tad izskaidrojiet viņam mācības vielu, ko tas nesaprot. Tas jums pašiem palīdzēs to labāk izprast. Lietojiet vienkāršus vārdus; izsakiet savas domas skaidrā un viegli saprotamā valodā. (276)

Palīdzot savam biedram studentam, jūs palīdzat saviem skolotājiem. Un bieži tas, kura prāts ir šķietami kūtrs, ātrāk uztvers domas no studiju biedra nekā no skolotāja.

šī ir tā sadarbība, ko ieteic Kristus. Lielais Skolotājs stāv jums blakus, palīdzot jums sniegt palīdzību nesekmīgajiem.

Savā skolas dzīvē jums var rasties izdevības stāstīt nabagiem un nezinošiem par Dieva Vārda brīnišķajām patiesībām. Izmantojiet katru šādu izdevību. Kungs svētīs katru šādā veidā pavadītu mirkli.

Mēs dzīvojam laikā, kad sātans strādā ar visu spēku, lai padarītu mazdūšīgus un uzvarētu ļaudis, kas kalpo Dievam. Mums tomēr nav jācieš neveiksme, ne arī jākļūst mazdūšīgiem. Mums jāparāda dzīvē lielāka ticība Dievā. Mums jāuzticas Viņa dzīvajam Vārdam. Ja mums nebūs stiprāks atbalsts no augšienes, tad mēs nekad nespēsim cīnīties ar tumsības spēkiem, kas būs redzami un jūtami katrā darba nozarē.

Zemes ūdens tvertnes bieži kļūs tukšas, tās dīķi izžūs; bet Kristū ir dzīvs avots, no kura mēs pastāvīgi varam smelt. Lai cik daudz mēs smeltu un dotu citiem, vienmēr vēl paliks pāri ļoti daudz. Nedraud nekādas briesmas, ka šie krājumi var izsīkt; jo Kristus ir neizsmeļamais patiesības avots.

Ētikas normas, ko pavēl evaņģēlijs, neatzīst nekādu citu standartu kā vien Dieva prāta, Dieva gribas pilnīgu izpildi. Visas rakstura pareizās īpašības atrodamas Dievā kā kaut kas pilnīgs un saskanīgs. Katram, kas pieņem Kristu par savu personīgo Glābēju, ir dota priekšrocība iegūt šīs īpašības. Tā ir svētuma zinātne.

55.nodaļa

Uzmanīga attieksme pret tiem, kas cīnās ar grūtībām

(277) Jau gadiem ilgi ir parādīts gudrības trūkums izturēšanās veidā pret cilvēkiem, kas uzsāk un turpina virzīt uz priekšu Kunga darbu grūtās vietās. Bieži šie cilvēki strādā tālu pāri saviem spēkiem. Viņiem ir maz naudas, ko ieguldīt darba izvēršanai, un, lai darbu virzītu uz priekšu, viņi ir spiesti pienest upurus. Viņi strādā par mazām algām un ievēro visstingrāko taupību. Viņi aicina ļaudis sniegt līdzekļus, un devībā paši rāda priekšzīmi. Par to, kas padarīts, viņi slavu atdod Dievam, atzīdami, ka Dievs ir viņu ticības iesācējs un pabeidzējs un ka, tikai pateicoties Viņa spēkam, tiem ir bijis iespējams gūt sekmes.

Reizēm, kad šie strādnieki ir panesuši nastu smagumu un dienas karstumu un ar pacietīgām, neatlaidīgām pūlēm iekārtojuši kādu skolu vai sanatoriju vai kaut ko citu darba tālākai attīstībai, viņu brāļi pieņem lēmumu, ka kāds cits varētu strādāt labāk un tāpēc tam jāuzņemas atbildība par darbu, ko tie ir darījuši. Dažos gadījumos lēmumu pieņem, neveltot pienācīgu cieņu un uzticību tiem, kas veikuši darba nepatīkamāko daļu, kas pūlējušies, lūguši un cīnījušies, ieliekot darbā visus savus spēkus un enerģiju.

Dievam nepatīk tāda izturēšanās pret Viņa strādniekiem. Dievs aicina Savus ļaudis atbalstīt to rokas, kas stiprina darbu jaunās, grūtās vietās, sakot tiem iepriecinošus un iedrošinošus vārdus. (278)

Savā degsmē, savā centībā izvērst darbu šie strādnieki varbūt ir pielaiduši kļūdas. Viņi varbūt, vēloties iegūt līdzekļus grūtībās iestigušo uzņēmumu atbalstīšanai, ir ielaidušies pasākumos, kas priekš darba nav vislabākie. Kungs, redzēdams, ka šie pasākumi tos novērsīs no tā, kas tiem jādara saskaņā ar Viņa gribu, pieļauj, ka tie piedzīvo vilšanos, kas satriec viņu cerības. Ir upurēta nauda, un tās ir lielas bēdas tiem, kas stipri cerēja gūt līdzekļus darba atbalstīšanai.

Kamēr šie strādnieki sasprindzināja katru nervu līdzekļu sagādāšanai, kas tiem palīdzētu pārvarēt kritisko stāvokli, daži no viņu brāļiem stāvēja blakus, kritizējot un paredzot ļaunu, izskaidrojot smagi noslogoto strādnieku motīvus tā, it kā viņi tīši gribētu kaitētm un padarot viņu darbu vēl grūtāku. Savtīguma apstulboti, šie kļūdu meklētāji nesaprata, ka viņu brāļiem ietika bēdu un ciešanu arī bez nosodošām piezīmēm no cilvēkiem, kas nav nesuši smagas nastas un atbildības. Vilšanās cerībās ir liels pārbaudījums, tomēr kristīga mīlestība sakāvi var pārvērst uzvarā. Sāpīgie zaudējumi mācīs būt piesardzīgiem. Mēs mācamies no ciešanām. Tā mēs iegūstam pieredzi.

Gudri un gādīgi izturieties pret strādniekiem, kas, kaut arī kļūdījušies, darbā ir parādījuši dedzīgu un pašuzupurīgu ieinteresētību. Lai viņu brāļi saka: “Mēs lietas nedarīsim vēl sliktākas, liekot jūsu vietā citu, pirms neesam devuši jums izdevību izlabot jūsu kļūdu un nostāties izdevīgā gaismā, atbrīvoties no netaisnas kritikas sloga.” Dodiet viņiem laiku visu nokārtot, pārvarēt viņus apņemošās grūtības un nostāties eņģeļu un cilvēku priekšā kā cienījamiem strādniekiem. Viņi ir kļūdījušies, bet vai tie, kas apšaubījuši un kritizējuši, būtu rīkojušies labāk? Apsūdzošajiem farizejiem Kristus teica: “Kurš no jums bez grēka, tas lai met pirmo akmeni.” (Jāņa 8:7). (279)

Atrodami ļaudis, kas ir pārāk karsti savās ilgās reformēt lietas, kas tiem liekas kļūdainas. Viņi domā, ka tiem vajadzētu tikt izraudzītiem ieņemt to vietas, kas pielaiduši kļūdas. Viņi pārāk zemu novērtē darbu, ko šie strādnieki darījuši, kamēr citi ir tikai skatījušies un kritizējuši. Ar savu rīcību viņi saka: “Es varu veikt lielas lietas. Es darbu varu virzīt uz priekšu sekmīgi.” Tiem, kas domā, ka viņi tik labi zina, kā izvairīties no kļūdām, es esmu pamācīta teikt: “Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.” (Mat.7:1). Jūs varbūt novērsīsiet kļūdas dažos punktos, bet citās lietās jūs esat spējīgi pielaist sevišķi smagas kļūdas, ko būtu ļoti grūti izlabot un kas ienestu darbā sajukumu. šīs kļūdas var būt par iemeslu lielākam ļaunumam nekā tās, ko pielaiduši jūsu brāļi.

Man dots norādījums, ka cilvēkus, kas likuši pamatu kādam darbam un kas, sastopoties ar aizspriedumiem, ir izlauzuši ceļu uz priekšu, nedrīkst nostādīt nelabvēlīgā gaismā, lai citi varētu ieņemt viņu vietas. Atrodami nopietni strādnieki, kas, neskatoties uz dažu savu brāļu kritizēšanu, ir gājuši uz priekšu darbā, par ko Dievs sacījis, ka tas jādara. Ja viņiem liktu atstāt savas atbildīgās vietas, tad rastos iespaids, ko viņi nav pelnījuši un kas būtu nelabvēlīgs darbam, jo izdarītās pārmaiņas tiktu uzskatītas kā pastāvošo nepareizo aizspriedumu un netaisnās kritikas attaisnojums. Kungs vēlas, lai netiktu sperti nekādi soļi, kas nodarītu netaisnību tiem, kas ir ilgi un no visas sirds strādājuši tiem dotā darba stiprināšanā.

Nesaprātīgas pārmaiņas

(280) Ir izdarītas daudzas maiņas, ko būtu bijis labāk nekad neizdarīt. Bieži, kad darbinieki kļūst neapmierināti, tos nevis iedrošina palikt tur, kur viņi ir, un padarīt darbu sekmīgi, bet aizsūta uz citu vietu. Tomēr līdzi viņi paņem tos pašus rakstura vilcienus, kas pagātnē sabojāja viņu darbu. Viņi parādīs to pašu nekristīgo garu; jo viņi nav apguvuši pacietīgas un pazemīgas kalpošanas mācību.

Es aicinu uz savādāku lietu kārtību. Maiņām jānotiek mūsu savienību un iestāžu darbinieku vienībās. Ir jāmeklē spējīgi un svētojušies ļaudis un tie jāpamudina savienoties ar nastu nesējiem kā palīgiem un līdzstrādniekiem. Lai starp jauniem un veciem valda harmoniska saskaņa brālīgas mīlestības garā. Tomēr lai vadītāju maiņas nenotiek pēkšņi, tādā veidā, kas padarītu mazdūšīgus tos, kas nopietni un ar panākumiem ir pūlējušies

novest darbu līdz zināmai attīstības pakāpei. Dievs neatzīs par labu neko, kas atņemtu drosmi Viņa uzticīgajiem kalpiem. Lai tie, kuru uzdevums ir nodrošināt mūsu izdevniecībām, mūsu sanatorijām un mūsu skolām visspējīgākos vadītājus, ievēro taisnības pamatlikumus.

Aicinājums kalpošanā

(281) Dievs aicina strādniekus. Darbam vajadzīgi ļaudis, kas paši audzinājuši sevi, kas, atdodamies Kunga rokās kā pazemīgi skolnieki, ir pierādījuši, ka viņi ir Kunga līdzstrādnieki. šie ir tie ļaudis, kas vajadzīgi sludināšanas un skolas darbā. Lai tie, kas sevi ir parādījuši kā vīrus, iziet uz priekšu un dara Kunga darbā, kas viņiem ir iespējams. Lai tie stājas strādnieku rindās un ar pacietīgām, nepārtrauktām pūlēm pierāda savu vērtību. Tieši ūdenī un ne uz sauszemes mēs iemācāmies peldēt. Lai tie uzticīgi izpilda darbu, uz ko tie ir aicināti, ka kļūtu derīgi nest vēl augstākas atbildības. Dievs dod visiem izdevību pilnveidot sevi Viņa kalpošanas darbā.

Kas ietērpjas bruņās, lai cīnītos labo cīnīšanos, mantos arvien lielākas un lielākas spējas, tiecoties pilnveidot savas zināšanas par Dievu un strādājot saskaņā ar plānu, kādu Dievs ir nospraudis garīgo, fizisko un prāta spēju pilnīgai attīstībai.

Jaunieši un jaunietes, sakrājiet zināšanas. Negaidiet, līdz kāda cilvēcīga pārbaude atzīst jūs par piemērotiem darbam, bet izejiet uz lielceļiem un sētmalās un sāciet strādāt priekš Dieva. Gudri izlietojiet savas zināšanas. Uzticīgi izmantojiet savas spējas, augstsirdīgi sniedzot tālāk gaismu, ko Dievs jums devis. Mācieties, kā vislabāk pasniegt citiem mieru, gaismu un patiesību un daudzas citas dārgās Debesu svētības. Pastāvīgi pilnveidojieties. Turpiniet sniegties arvien augstāk un augstāk. Spējas noslogot prāta un miesas spēkus, pastāvīgi raugoties uz mūžīgajām īstenībām, ir tas, kas tagad ir vērtējams. Meklējiet Kungu vissirsnīgākā un nopietnākā veidā, lai jūs kļūtu arvien skaidrāki un skaidrāki un garīgi attīstītāki. Tad jūs iegūsiet vislabāko diplomu, kādu vien kāds var iegūt - Dieva apstiprinājumu. (282)

Lai cik lielas, lai cik mazas ir jūsu spējas, pieminiet, ka tās ir tikai uzticētas jūsu pārziņā. Tā Dievs jūs pārbauda, dodot jums izdevību pierādīt savu godīgumu. Jūs Viņam esat parādā par visām savām spējām. Viņam pieder jūsu miesīgie, garīgie un dvēseles spēki, un šie spēki jāizlieto priekš Viņa. Jūsu laiks, jūsu iespaids, jūsu spējas, jūsu prasme - par visu jāatbild Viņam, Kas visu dod. Vislabāk savas dāvanas izlieto tas, kas, nopietni pūloties, cenšas piepildīt Kunga lielo cilvēces pacelšanas plānu, vienmēr pieminot, ka viņam jābūt skolniekam, kā arī skolotājam.

Ja jaunieši iziet šajā darbā un, neskatoties uz daudzajām grūtībām, gūst panākumus, tad neizsakiet priekšlikumus, ka tiem jāuzņemas kāds cits darbs un ka viņu iesāktais darbs jānodod vecāku un vairāk pieredzējušu cilvēku uzraudzībā. Kad mūsu jaunieši cīnās ar grūtībām, tie varbūt kļūdīsies, bet, ja viņi neatlaidīgi dosies uz priekšu, tad viņu sakāve tiks pārvērsta uzvarā.

Mani līdzstrādnieki, neatlaidīgi turpiniet darīt to darbu, ko jūs esat iesākuši. Turieties pie tā, līdz jūs gūstat uzvaru pēc uzvaras. Audziniet sevī mērķtiecību. Turiet acu priekšā augsto standartu, ka varat padarīt arvien vairāk un vairāk laba, tā atstarojot Dieva godību.

Dievs dažus Savus kalpus ir apdāvinājis ar īpašām spējām, un neviens nav aicināts noniecināt viņu pārākumu. Tomēr lai neviens neizlieto savas spējas sevis izcelšanai. Lai

tie neuzskata sevi kā lielāku labvēlību baudošus, salīdzinot ar citiem cilvēkiem, un arī nepaaugstinās pāri citiem patiesiem un godīgiem strādniekiem. Kungs uzlūko sirdi. Debesu Universs visaugstāk cienī to, kas visvairāk nodevies Dieva darbam. Debesis uzmanīgi vēro, lai redzētu, kā tie, kas ieņem ietekmīgas vietas, izpilda savu pārvaldnieku darbu. Prasības no viņiem kā pārvaldniekiem nosaka viņu iespaida apjoms. Savā izturēšanās veidā pret līdzcilvēkiem viņiem vajadzētu būt kā tēviem - taisnīgiem, maigiem un godīgiem. Raksturā viņiem vajadzētu līdzināties Kristum, apvienojoties ar saviem brāļiem visciešākām vienprātības un sadraudzības saitēm.