Liecības draudzei 7

6.nodaļa

Darbs pilsētās

(34) Oklandē, Kal., 1874.g.1.apr.

Es sapņoju, ka vairāki mūsu brāļi kādā sanāksmē apsprieda šīs sezonas darba plānus. Viņi domāja, ka vislabākais būtu neieiet lielajās pilsētās, bet sākt darbu mazākās apdzīvotās vietās, tālāk no lielpilsētām; jo tur viņi sadurtos ar mazāku garīdzniecības pretestību un darbam nebūtu vajadzīgi lieli zdevumi. Viņi sprieda, ka, tā kā mums ir maz sludinātāju, tad tos nevar uz ilgāku laiku atstāt lielpilsētās, lai viņi pamācītu un aprūpētu cilvēkus, kas tur pieņemtu patiesību un kam sakarā ar lielāku pretestību, ko tie tur sastaptu, būtu vajadzīga lielāka palīdzība kā draudzēm mazajos lauku centros. Tādā veidā lielā mērā zudumā aizietu augļi, ko dotu priekšnesumu sērijas noturēšana lielpilsētā. Atkal tika uzsvērts, ka mūsu ierobežotie līdzekļu krājumi un biežā dzīves vietu maiņa, ko varētu sagaidīt lielā pilsētā dibinātā draudzē, ir liels šķērslis tādas draudzes izveidošanai, kas būtu spēcīgs atbalsts darbam. Mans vīrs skubināja brāļus nekavējoties spraust plašākus plānus un izvērst lielajās pilsētās plašu un pamatīgu darbu, kas labāk atbilstu mūsu vēsts raksturam. Viens strādnieks atstāstīja atsevišķus gadījumus no saviem piedzīvojumiem

lielpilsētās, rādīdams, ka darbs tur ir bijis gandrīz pilnīga neveiksme, un tai pašā laikā liecināja, ka mazās apdzīvotās vietās gūti labāki panākumi.

Kāda cienīga un autoritatīva Persona, Kas ir klāt visās mūsu apspriedēs, ar dziļu interesi klausījās katru vārdu. Viņš sacīja ar pilnīgu pārliecību, izsverot katru vārdu: “Visa pasaule ir Dieva lielais vīna dārzs. Lielpilsētas un ciemati ir daļa no šī vīnadārza. (35) šīs vietas ir jāapstrādā. Sātans centīsies iejaukties un padarīt strādniekus mazdūšīgus kavējot tos nodot gaismas un brīdinājuma vēsti kā ievērojamās, tā arī noslēgtajās vietās. Ar izmisīgām pūlēm viņš centīsies ļaudis novērst no patiesības pie meliem. Debesu eņģeļiem uzdots sadarboties ar Dieva iecelto vēstnešu pūlēm virs zemes. Sludinātājiem jāatbalsta un jāuztur nesvārstīga ticība un cerība, pastāvīgi raugoties uz Kristu, savu dzīvo Vadoni. Tiem Dieva priekšā jāstāv pazemīgiem un sirdīs sagraustiem.”

Dievs vēlas, lai Viņa dārgais Vārds ar tajā ietvertajām brīdinājuma un iedrošinājuma vēstīm nonāktu pie ļaudīm, kas atrodas tumsā un neko nezina par mūsu ticību. Tam jātiek pasniegtam visiem, un tas būs tiem par liecību, vai viņi grib dzirdēt vai arī negrib. Nedomājiet, ka uz jums gulstas atbildība pārliecināt un atgriezt tos, kas klausās. Vienīgi Dieva spēks var mīkstināt ļaužu sirdis. Jums jāizskaidro dzīvības Vārds, lai visiem būtu izdevība pieņemt patiesību, ja tie to vēlas. Ja viņi novēršas no Debesu izcelsmes un patiesības, tad tā viņus notiesās.

Mēs nedrīkstam apslēpt patiesību zemes kaktos. Tā jādara zināma; tai jāspīd mūsu lielajās pilsētās. Kristus, darot Savu darbu, bija atrodams ezera malā un lielajos ceļu krustojumos, kur Viņš varēja sastapt ļaudis no visām pasaules daļām. Viņš sniedza patiesu gaismu; Viņš sēja evaņģelija sēklu; Viņš atbrīvoja patiesību no maldu pavadonības un pasniedza to tās sākotnējā vienkāršībā un skaidrībā, tā ka ļaudis to varēja saprast.

Debesu Vēstnesis, Kas bija ar mums, sacīja: (36) “Nekad nepazaudējiet no skata patiesību, ka vēsts, ko jūs nesat, ir pasaulplaša vēsts. Tā jāsniedz visām lielpilsētām, visiem ciemiem; tā jāsludina uz lielceļiem un sānceļiem. Jūs nedrīkstat vēsts sludināšanu aprobežot ar atsevišķām vietām.” Līdzībā par sējēju Kristus uzskatāmi ainoja Savu un Savu kalpu darbu. Sēkla krita visādā augsnē. Daža sēkla krita neauglīgā augsnē, tomēr sējējs tāpēc nepārtrauca savu darbu. Jums patiesības sēkla jāsēj visur. Kur vien jūs varat gūt pieeju, tur izskaidrojiet Dieva Vārdu. Sējiet pie visiem ūdeņiem. Jūs varbūt uzreiz neredzēsiet sava darba rezultātus, tomēr nekļūstiet mazdūšīgi. Runājiet vārdus, ko Kristus jums devis. Strādājiet Viņa rindās. Ejiet uz priekšu visur, kā Viņš darīja Savas kalpošanas laikā virs zemes.

Pasaules Pestītājam bija daudz klausītāju, bet maz sekotāju. Noa simts divdesmit gadu sludināja ļaudīm, kas dzīvoja pirms plūdiem, un tomēr maz bija to, kas novērtēja šo dārgo pārbaudes laiku. Bez Noa un viņa ģimenes neviens cits netika pieskaitīts ticīgiem un neiegāja šķirstā. No visiem zemes iedzīvotājiem tikai astoņas dvēseles pieņēma vēsti; tomēr šī vēsts notiesāja pasauli. Gaisma tika dota, lai tie varētu ticēt; gaismas atmešana no viņu puses izsauca viņu bojā eju. Mūsu vēsts pasaulei būs dzīvības smarža uz dzīvību visiem, kas to pieņems, un tai pat laikā notiesās visus, kas to atmetīs.

Vēstnesis pievērsās vienam klātesošajam un sacīja: “Jūsu uzskati par šī laika darbu visā visumā ir pārāk aprobežoti. Jūsu gaisma nedrīkst tikt norobežota šaurā lokā, nolikta zem pūra vai zem gultas, tā jānovieto uz luktura, lai tā var spīdēt visiem, kas atrodas Dieva namā - pasaulē. Jums jāpieņem plašāki uzskati par darbu.”

7.nodaļa

Darbs lielajā Ņujorkā

(37) St.Helena, Kal., 1902.g. 1.sept.

Ir pienācis laiks veltīt izšķirošas pūles patiesības pasludināšanai mūsu lielajās pilsētās. Vēsts jāsniedz ar tādu spēku, kas pārliecina klausītājus. Dievs modinās strādniekus šī darba veikšanai. Lai neviens nekavē šos Dieva nozīmētos vīrus. Neliedziet tiem. Dievs viņiem ir devis viņu darbu. Viņi ieņems īpašas ietekmes sfēras un aiznesīs patiesību uz visneapsološākām vietām. Daži, kas savā laikā bija ienaidnieki, kļūs par vērtīgiem palīgiem, atbalstot darbu ar saviem līdzekļiem un savu iespaidu.

šajās lielajās pilsētās jādibina misijas, kur strādniekus var apmācīt, kā ļaudīm pasniegt šī laika īpašo vēsti. Ir vajadzīgas visas pamācības, ko šādas misijas var dot.

Dieva vadībā misija Ņujorkā jau sākusi strādāt. šo darbu vajadzētu turpināt tā paša Gara spēkā, kas izraisīja misijas dibināšanu. Kas nes darba nastu lielajā Ņujorkā, tiem vajadzētu saņemt vislabāko strādnieku palīdzību, kādu vien iespējams dabūt. šeit izveidojiet Dieva darba centru, un lai viss, kas tiek darīts, simbolizē to darbu, kādu Kungs vēlas redzēt padarītu pasaulē.

Ja pieredzējuši vīri un sievas, kas varētu sniegt pareizu priekšstatu, kādi ir ārstnieciskās misijas pamatlikumi, šai lielajā centrā liktu pamatus ārstnieciskajam misijas darbam, tad tas būtu liels spēks pareiza iespaida atstāšanā uz ļaudīm. (38)

Katrā pilsētā, kur jau ir ieiets, jāliek stipri pamati paliekošam darbam. Jāatdarina Kunga metodes. Strādājot no mājas mājā, noturot ģimenēs Bībeles lasījumus, strādnieks var gūt pieeju daudziem patiesības meklētājiem. Atverot Rakstus, lūdzot, parādot ticību dzīvē, viņam jāmāca ļaudīm Kunga ceļš.

Lielajā Ņujorkā Kungam ir daudzas dārgas dvēseles, kas nav locījušas ceļus Baāla priekšā; un tur ir arī tādi, kas nezināšanas dēļ staigājuši maldu ceļos. Pār tiem jāatspīd patiesības gaismai, lai tie var ieraudzīt Kristu kā Ceļu, Patiesību un Dzīvību.

Mums patiesība jāpasniedz Kristus mīlestībā. Darbu nevajadzētu pavadīt nekādiem pārspīlējumiem vai ārišķībām. Tas jādara Kristus veidā. Tas jāvirza uz priekšu pazemībā un evaņģēlija bezviltīgajā vienkāršībā. Lai darbinieki neļauj sevi iebiedēt ārējam izskatam, kaut arī tas būtu nezin cik atbaidošs. Māciet Vārdu, un Kungs ar Svētā Gara starpniecību pārliecinās klausītājus.

Kad patiesība ir iespaidojusi sirdis - un vīri un sievas ir to pieņēmuši, tad pret tiem jāizturas kā pret Kristus īpašumu un nekā pret cilvēka īpašumu. Nevienai cilvēcīgai būtnei nevajadzētu censties piesaistīt citus sev, it kā viņam tie būtu jāpārvalda, sakot tiem, lai dara šo, un kaut ko citu aizliedzot darīt, pavēlot, diktējot, un rīkojoties līdzīgi virsniekam, kam padota kareivju grupa. Tāda bija priesteru un vadītāju izturēšanās Kristus dienās; tomēr tas nav pareizais rīcības veids. Strādniekiem jāspiežas kopā kristīgā vienprātībā, bet tie, kas pieņem patiesību, nav jāpakļauj negudrai autoritātei. Kristus lēnprātībai jāparādās visā, ko saka un dara. (39)

Lai darbinieks parāda savu augšanu žēlastībā, padodoties Dieva prātam. Tā viņš iegūs bagātu pieredzi. Ticībā pieņemot Kristus vārdus, tiem uzticoties un paklausot, cilvēks sāks spraigi, enerģiski strādāt, tiks kopta ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Dzīvē būs redzami Gara augļi, un darbā parādīsies Gara spēks.

Kristus ir mūsu priekšzīme, mūsu iedvesma un mūsu neizsakāmi lielā alga. “Jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva ēka.” (1.Kor.3:9.) Dievs ir priekšstrādnieks, bet cilvēkam ir jādara sava daļa. Viņam jāsadarbojas ar Dievu. “Mēs esam Dieva darba biedri.” 1.Kor.3:9. Nekad neaizmirstiet vārdus: “Dieva darba biedri.”

Atcerieties, ka strādāšana kopā ar Kristu kā jūsu personīgo Pestītāju ir jūsu stiprums un jūsu uzvara. šis ir uzdevums, kas dots visiem. Kas tā rīkosies, tiem ir drošība: “Cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem.” (Jāņa 1:12.) Kristus saka: “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa 15:5.) Un pazemīgā, ticīgā dvēsele atbild: “Es spēju visas lietas iekš Tā, Kas mani dara spēcīgu, proti, Kristū.” (Filip.4:13.)

Kristus ir līdzjūtīgais, labu vēlošais Pestītājs. Viņš ir devis Savu uzdevumu: “Ejiet pa visu pasauli.” (Marka 16:15.) Brīdinājuma vēsts ir jādzird visiem. Vislielākās vērtības godalga apsolīta tiem, kas skrien kristiešu skrējienu. Kas skrien pacietīgi, tie saņems nevīstošu dzīvības kroni.

8.nodaļa

Turpmāk kavēties vairs nedrīkst

(40)Mūsu darbinieki nesniedzas uz ārpusi tā, kā viņiem to vajadzētu darīt. Mūsu vadošie vīri nav atmodušies darbam, kam jātiek padarītam. Domājot par pilsētām, kurās tik maz strādāts, kurās tik daudz dvēseļu jābrīdina par drīzo Pestītāja atnākšanu, es ļoti, ļoti ilgojos redzēt vīrus un sievas izejam darbā Gara spēkā, pildītus ar Kristus mīlestību uz pazušanā ejošām dvēselēm.

Ļaudis mūsu pilsētās, kas dzīvo mūsu durvju ēnā, savādā kārtā ir atstāti novārtā. Tagad jāpūlas organizēti, lai pasniegtu tiem vēsti par tagadējo patiesību. Viņu mutē jāliek jauna dziesma. Tiem jāiet tālāk, sniedzot citiem, kas vēl atrodas tumsā, trešā eņģeļa vēsts gaismu.

Mums visiem jābūt pilnīgi nomodā, lai, atveroties ceļam, mēs varētu virzīt darbu uz priekšu lielajās pilsētās. Mēs esam ļoti atpalikuši aiz gaismas, kas rāda, ka mums jāieiet šajās pilsētās un jāuzceļ pieminekļi Dievam. Soli pa solim mums dvēseles jāvada pilnā patiesības gaismā. Un darbs mums jāturpina, līdz ir noorganizēta draudze un uzcelts vienkāršs lūgšanas nams. Es esmu stipri iedrošināta ticēt, ka daudzi, kas nav no mūsu ticības, mums ievērojami palīdzēs ar saviem līdzekļiem. Man dota gaisma, ka daudzās vietās, īpaši Amerikas lielajās pilsētās, palīdzību sniegs šādi ļaudis.

Darbiniekiem pilsētās vajadzētu rūpīgi lasīt vēstules Ebrejiem 10 un 11 nodaļu, attiecinot uz sevi šajās Rakstu vietās ietvertos norādījumus. 11.nodaļā ir uzrakstīti uzticīgo piedzīvojumi. Kas šajās pilsētās strādā priekš Dieva, tiem jāiet uz priekšu ticībā, darot vislabāko, ko tie spēj. (41)

Ja tie būs modri, strādās un lūgs, tad Dievs uzklausīs viņu lūgumus un tiem atbildēs. Tie iegūs piedzīvojumus, kas būs nenovērtējami viņu vēlākajā darbā. “Ticība ir

paļaušanās uz lietām, kas ceramas, un pārliecināšanās par lietām, kas neredzamas.” (Ebr.11:1.)

Mans prāts ir dziļi satraukts. Darbs ir darāms visās pilsētās. Darbiniekiem jāiet mūsu lielajās pilsētās un jānotur telts sapulces. šajās sapulcēs jāizlieto vislabākie talanti, lai patiesība tiktu pasludināta ar spēku. Jāpiedalās cilvēkiem ar dažādām dāvanām. Vienam cilvēkam nav visu dāvanu, kādas prasa darbs. Lai telts sapulcei būtu sekmes, ir nepieciešami vairāki darbinieki. Nevienam cilvēkam nevajadzētu iedomāties, ka viņam iespējams veikt visu šo svarīgo darbu.

Sirdis tiks skārtas, kad runātāji šajās sapulcēs pasludinās patiesību Gara spēkā. Sirdī uzņemta mīlestība uz Kristu aizdzīs mīlestību uz maldiem.

Vajadzīgas telts sapulces līdzīgas tām, kas tika noturētas darba sākotnējā periodā, - telts sapulces, kas atšķirtas no Savienības darbu kārtošanas. Telts sapulcē darbiniekiem vajadzētu justies brīviem, lai pasniegtu patiesības atzīšanu apmeklētājiem no ārpuses.

Mūsu telts sapulcēs vajadzētu veikt pasākumus, lai trūcīgie varētu iegūt veselīgu, labi pagatavotu uzturu, cik lēti vien iespējams. Tur vajadzētu būt arī restorānam, kas gatavotu veselīgus ēdienus un tos pasniegtu ieaicinošā veidā. Tā daudzi, kas nav no mūsu ticības, tiks pamācīti. Neuzskatiet šo darba līniju kā atšķirtu no cita telts sapulces darba. Katra Dieva darba līnija ir cieši vienota ar visām citām līnijām, un darbs visos virzienos jāattīsta pilnīgā saskaņā.

9.nodaļa

Ģimenes dievkalpojumi

(42) Ja jebkad ir bijis laiks, kad katram namam vajadzētu būt lūgšanas namam, tad tāds laiks ir tagad. Valda bezdievība un neticība. Visur redzama netaisnība. Spitālība plūst dvēseles dzīvības straumēs, un dzīvē uzliesmo sacelšanās pret Dievu. Grēka verdzināti, morālie spēki pakļauti sātana tirānijai. Dvēsele ir padarīta par rotaļlietu viņa kārdināšanām; un, ja cilvēku glābt neizstiepj Kāda varenāka Roka, tad tas iet tur, kur dumpinieku vadonis tam liek.

Un tomēr šajā ārkārtīgi bīstamajā laikā dažiem, kas sevi sauc par kristiešiem, nav ģimenes lūgšanu brīžu. Viņi negodā Dievu savās mājās; tie nemāca savus bērnus Viņu mīlēt un bīties. Daudzi tik tālu atšķīrušies no Viņa, ka tuvošanos Dievam izjūt kā smagu pienākumu, ko tie nedrīkst nepildīt. Tie nevar droši pieiet žēlastības krēslam (Ebr.4:16.), “paceldami svētas rokas bez dusmības un šaubīšanās.” (1.Tim.2:8.) Tiem nav dzīvas savienības ar Dievu. Tiem ir dievbijības forma bez spēka.

Doma, ka lūgšana nav svarīga, ir viena no sātana viltībām, ar ko viņš gūst sevišķas sekmes dvēseļu iznīcināšanā. Lūgšana ir sazināšanās ar Dievu, - gudrības, spēka, miera un laimes Avotu. Jēzus lūdza Tēvu “ar stipru brēkšanu un asarām.” Pāvils māca ticīgos - “lūdziet Dievu bez mitēšanās”, - visās lietās ar lūgšanām un aizlūgšanām, ar pateicību darot zināmus savus lūgumus Dievam. “Lūdziet cits par citu”, saka Jēkabs. “Taisna cilvēka sirsnīga lūgšana daudz ko iespēj.” (Ebr.5:7., 1.Tes.5:17., Jēk.5:16.) (43)

Ar sirsnīgām, nopietnām lūgšanām vecākiem vajadzētu uzcelt sētu ap saviem bērniem. Viņiem vajadzētu lūgt pilnā ticībā, ka Dievs būs ar tiem un ka svētie eņģeļi pasargās viņus un viņu bērnus no sātana nežēlīgās varas.

Katrā ģimenē vajadzētu būt noteiktam rīta un vakara lūgšanu laikam. Cik labi vecākiem pirms brokastīm sapulcēt savus bērnus ap sevi, lai pateiktos Debesu Tēvam par viņa aizsardzību naktī un izlūgtos Viņa palīdzību, vadību un sargājošo gādību visai dienai! Cik piemēroti, arī vakaram pienākot, vecākiem un bērniem vēlreiz sapulcēties Viņa priekšā, lai pateiktos Viņam par pagājušās dienas svētībām!

Tēvam un viņa prombūtnes laikā mātei vajadzētu vadīt šo lūgšanas sanāksmi, izmeklējot kādu Rakstu daļu, kas ir interesanta un viegli saprotama. šim lūgšanu brīdim vajadzētu būt īsam. Ja lasa garu nodaļu un pienes garu lūgšanu, tad lūgšanas brīdis kļūst nogurdinošs, un, tam noslēdzoties - klātesošie izjūt atvieglojumu. Dievs tiek apkaunots, ja lūgšanas brīdi padara sausu un apnicīgu, tik garlaicīgu un tik neinteresantu, ka bērni no tā baidās.

Tēvi un mātes, izveidojiet lūgšanu brīdi ļoti interesantu. Nav nekāda iemesla, lai šī stunda nebūtu dienas vispatīkamā un priecīgākā stunda. Sagatavojoties uz šo brīdi, vajag tikai nedaudz pārdomāt, un jūs varēsiet to padarīt ļoti interesantu un lietderīgu. Rūpējieties, lai laiku pa laikam mainītos kalpošanas veids. Var jautāt par izlasīto Rakstu daļu un izteikt dažas nopietnas, piemērotas piezīmes. Var nodziedāt kādu slavas dziesmu. Pienestai lūgšanai jābūt īsai un skaidri izteiktai. Lai tas, kas ievada lūgšanu, vienkāršos, sirsnīgos vārdos slavē Dievu par Viņa laipnību un izlūdzas Viņa palīdzību. Skatoties pēc apstākļiem, lai lasīšanā un lūgšanā piedalās arī bērni. (44) Vienīgi mūžības atklās labumu, ar ko pildīti šādi lūgšanu brīži.

Ābraāma, Dieva drauga, dzīve bija lūgšanas dzīve. Kur vien viņš izplēta savu telti, cieši blakus tika uzcelts arī altāris, uz kura pienesa rīta un vakara upuri. Viņam aizceļojot un telti aizvedot, altāris palika. Un klejojošais kānānietis, nonākot pie šāda altāra, zināja, kas te bija apmeties. Izplētis savu telti, viņš salaboja altāri un pielūdza dzīvo Dievu.

Tā kristiešu mājām vajadzētu būt kā gaismas punktiem pasaulē. Rītos un vakaros lūgšanām kā saldai vīraka smaržai vajadzētu no tām uzkāpt pie Dieva. Un pār lūdzējiem līdzīgi rīta rasai nonāks Viņa žēlastības dāvanas un svētības.

Tēvi un mātes, katru rītu un vakaru sapulcējiet bērnus ap sevi un pazemīgā lūgšanā paceliet savas sirdis pie Dieva pēc palīdzības. Jūsu mīļieir pakļauti kārdināšanām. Ikdienas grūtības apstāj jauno un veco tekas. Kas grib dzīvot pacietīgu, mīlošu, priecīgu dzīvi, tiem vajag lūgt. Tikai pastāvīgi saņemot palīdzību no Dieva, mēs varam iegūt uzvaru pār sevi.

Katru rītu attiecīgajai dienai nododiet Dievam sevi un savus bērnus. Nedomājiet mēnešiem un gadiem uz priekšu, tie nepieder jums. Jums dota viena īsa diena. Strādājiet šīs dienas stundās priekš Kunga, it kā tā būtu jūsu pēdējā diena virs zemes. Atklājiet Dievam visus savus plānus, lai tos piepildītu vai atmestu, kā Viņa aizgādība norādīs.

Pieņemiet Viņa plānus savējo vietā, kaut arī to pieņemšana prasītu atsacīšanos no iecerētiem nodomiem. Tā dzīve arvien vairāk līdzināsies Dievišķai priekšzīmei; un “Dieva miers, kas augstāks nekā visa saprašana, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filip.4:7.)

10.nodaļa

Laulības dzīves atbildības

(45) Mans mīļais brāli un māsa: Jūs esat savienojušies derībā uz visu mūžu! Ir sākusies jūsu audzināšana laulības dzīvē. Pirmais laulības dzīves gads ir pieredzes gads. Gads, kurā vīrs un sieva iepazīst viens otra īpatnējos rakstura vilcienus, kā bērns skolā apgūst mācības. šajā ziņā lai jūsu laulības dzīves pirmajā gadā nav nevienas nodaļas, kas aptraipītu jūsu nākotnes laimi.

Iegūt pareizu izpratni par laulības attiecībām ir viss dzīves laika darbs. Kas dodas laulībā, tie iestājas skolā, kuru tie nekad šajā dzīvē nevar pabeigt.

Mans brāli, tavas sievas laiks, spēks un laime tagad ir saistīti ar tavējo. Tavs iespaids uz viņu var būt dzīvības smarža uz dzīvību vai nāves smarža uz nāvi. Esi ļoti uzmanīgs, ka nesabojā viņas dzīvi.

Mana māsa, tev tagad jāmācās pirmās praktiskās mācības par laulības dzīves atbildīgajiem uzdevumiem. Neaizmirsti dienu no dienas uzticīgi apgūt šīs mācības. Nedod vietu neapmierinātībai un untumiem. Neilgojies pēc vieglas un bezdarbīgas dzīves. Pastāvīgi sargies, ka nepaver ceļu savtīgumam.

Jūsu savienībā jūsu jūtām jāveicina otra laime. Ikvienam jākalpo otra laimei. To Dievs prasa no jums. Bet, kaut arī jums jābūt kā vienam, nevienam sava individualitāte nav jāzaudē, pakļaujoties otram. Dievs ir jūsu individualitātes īpašnieks. Jums Viņam jājautā: Kas ir pareizi un labi? Kas ir slikti? Kā es vislabāk varu piepildīt manis radīšanas nolūku? “Jūs nepiederat sev pašiem; jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu godiniet Dievu savā miesā un savā garā, kas pieder Dievam.” (1.Kor.6:19,20.) Jūsu mīlestībai uz to, kas cilvēcīgs, jānostājas otrā vietā aiz jūsu mīlestības uz Dievu. Jūsu mīlestības bagātībai jāplūst uz Viņu, Kurš par jums atdeva Savu dzīvību. Dzīvojot Dievam, dvēsele Viņam sūta savas vislabākās un visaugstākās jūtas. Vai jūsu vislielākā mīlestība pieder Viņam, Kas nomira par jums? Ja tā ir. tad jūsu mīlestība vienam uz otru būs tāda, kādu atzīst Debesis.

Mīlestība var būt tik skaidra kā kristāls un jauka savā šķīstumā; tomēr tā var būt arī sekla, tāpēc ka nav tikusi pārbaudīta un tīrīta. Dariet Kristu visās lietās par pirmo un pēdējo, un vislabāko. Pastāvīgi raugieties uz Viņu, un jūsu mīlestība uz Viņu, pakļaujoties grūtību pārbaudījumiem, ik dienas kļūs dziļāka un stiprāka. Pieaugot jūsu mīlestībai uz Viņu, dziļāka un spēcīgāka kļūs arī jūsu mīlestība vienam uz otru. “Mēs visi, atsegtā vaigā skatīdami Kunga spožumu kā spogulī, topam pārvērsti tai pašā ģīmī no spožuma uz spožumu.” (2.Kor.3:18.)

Tagad jums jāpilda pienākumi, kādu pirms laulībām jums nebija. “Tad nu apvelciet... laipnību, pazemību, lēnību, lēnprātību.” “Staigājiet mīlestībā, kā arī Kristus mūs ir mīlējis.” Rūpīgi izpētiet tālāko pamācību: “Sievas, esiet paklausīgas vīriem kā Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, kā arī kristus draudzes galva... Kā draudze Kristum ir paklausīga, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. Jūs vīri, mīliet savas sievas, tā kā arī kristus draudzi mīlējis un pats par to ir nodevies.” (Kol.3:12., Efez.5:2, 22-25.)

Laulība, savienošanās uz visu mūžu, simbolizē savienību starp Kristu un Viņa draudzi. Gars, kādu Kristus parāda pret draudzi, ir tas pats gars, kādu vīram un sievai jāparāda vienam pret otru. (47)

Ne vīram, ne sievai nav jātiecas pēc noteicēja tiesībām. Kungs ir devis pamatlikumu, pēc kura jāvadās šajā jautājumā. Vīram jāmīl sava sieva, kā kristus mīl draudzi. Un sievai jācienī un jāmīl savs vīrs. Abiem jākopj laipnības gars, apņemoties otru neapbēdināt un neapvainot.

Mans brāli un māsa, jums abiem ir stiprs gribas spēks. Jūs varat šo spēku padarīt par lielu svētību vai par lielu lāstu sev pašiem un tiem, kas ir jūsu tuvumā. Nemēģiniet viens otru spiest darīt tā, kā jūs vēlaties. Jūs nevarat tā rīkoties un saglabāt viens otra mīlestību. Ietiepības izpausmes iznīcina mājas mieru un laimi. Lai jūsu laulības dzīvi neveido strīdi. Pretējā gadījumā jūs abi būsiet nelaimīgi. Esiet laipni valodā un saudzīgi rīcībā, atsakoties no savām personīgām iegribām. Rūpīgi uzmaniet savus vārdus; jo tiem ir varens iespaids uz labu vai ļaunu. Neļaujiet nekādam skarbumam ieskanēties jūsu balsī. Ienesiet savā kopējā dzīvē Kristus līdzības jauko smaržu.

Pirms cilvēks iesaistās tik ciešā savienībā kā laulības attiecības, tam vajadzētu iemācīties, kā savaldīt sevi un kā izturēties pret citiem.

Bērna audzināšanā ir brīži, kad mātes stingrā, nobriedusī griba sastopas ar bērna neprātīgo, nedisciplinēto gribu. Tādās reizēs no mātes puses vajadzīga liela gudrība. Ar negudru rīcību, ar stingru piespiešanu bērnam var nodarīt lielu ļaunumu.

Kad vien iespējams, no šādiem kritiskiem stāvokļiem ir jāizvairās; jo tas nozīmē smagu cīņu kā mātei, tā bērnam. Bet, ja šāds kritisks stāvoklis ir iestājies, tad bērns jāmāca pakļaut savu gribu gudrākajai vecāku gribai. (48)

Mātei pilnībā vajadzētu valdīt pār sevi, nedarot neko, kas bērnā pamodinātu spītību. Pavēles viņai nav jāizsaka skaļā balsī. Viņa daudz iegūs, paturot klusu un laipnu balsi. Viņai jāizturas pret bērnu tādā veidā, kas to vilktu pie Jēzus. Viņai jāsaprot, ka Dievs ir viņas Palīgs un mīlestība - viņas spēks. Ja viņa ir gudra kristiete, tad tā nemēģina piespiest bērnu padoties. Viņa nopietni lūdz, lai ienaidnieks negūtu uzvaru, un lūdzot viņa jūt, ka atjaunojas viņas garīgā dzīve. Viņa redz, ka tas pats spēks, kas darbojas viņā, darbojas arī viņas bērnā. Tas kļūst laipnāks un pakļāvīgāks. Kauja ir uzvarēta. Viņas pacietība, viņas laipnība un viņas gudrie savaldīgie vārdi ir padarījuši savu darbu. Ir iestājies miers pēc vētras, kā saule spīd pēc lietus. Un eņģeļi, kas vēroja šo ainu, nevar atturēties no prieka dziesmām.

šādas krīzes rodas arī vīra un sievas dzīvē, kas, ja tos nepārvalda Dieva Gars, šādās reizēs parāda to pašu impulsīvo, neprātīgo garu, kādu tik bieži novērojam bērnos. Kā krama sišanās pret kramu būs šāda gribas sadursme ar gribu.

Mans brāli, esi laipns, pacietīgs, saucīgs. Atceries, ka tava sieva pieņēma tevi par savu vīru, ne lai tu valdītu pār viņu, bet lai tu būtu viņas palīgs. Nekad neesi valdonīgs un pavēlniecisks. Nelieto savu stipro gribas spēku, lai piespiestu savu sievu darīt tā, kā tu vēlies. Atceries, ka viņai arī ir griba un ka viņa var vēlēties rīkoties pēc sava prāta, tāpat kā tu vēlies rīkoties pēc savējā. Atceries arī, ka tev ir priekšrocības, ko dod tava tava plašākā pieredze. Esi apdomīgs un uzmanīgs. “Gudrība, kas ir no augšienes, vispirms ir šķīsta, pēc tam mierīga, lēna, paklausīga, pilna apžēlošanās un labu augļu.” (Jēk.3:17.) (49)

Vienu uzvaru iegūt jums abiem ir noteikti nepieciešami - uzvaru pār stūrgalvīgo gribu. šajā cīņā jūs varat uzvarēt tikai ar Kristus palīdzību. Jūs varat cīnīties ilgi un

enerģiski, lai apspiestu savu es, tomēr panākumu jums nebūs, ja jūs nesaņemsiet spēku no augšienes. Ar Kristus žēlastības palīdzību jūs varat gūt uzvaru pār sevi un savtīgumu. Dzīvojot Viņa dzīvi, uzupurējoties katrā solī, pastāvīgi ar darbiem apliecinot, ka jūs jūtat līdzi tiem, kam vajadzīga palīdzība, jūs gūsiet uzvaru pēc uzvaras. Dienu pēc dienas jūs labāk sapratīsiet, kā uzvarēt sevi un kā stiprināt sava rakstura vājos punktus. Kungs Jēzus būs jūsu gaisma, jūsu stiprums, jūsu līksmības kronis, jo jūs savu gribu pakļausiet Viņa gribai.

Vīri un sievas var aizsniegt Dieva paredzēto pilnību, ja tie par savu palīgu pieņems Kristu. Nododieties Dievam bez atlikuma. Apziņa, ka jūs cīnaties par mūžīgo dzīvību, jūs stiprinās un iepriecinās. Kristus var jums dot spēku uzvarēt. Ar Viņa palīdzību jūs varat pilnīgi iznīcināt savtīguma sakni.

Kristus mira, lai cilvēka dzīvi varētu saistīt ar Viņa dzīvi dievišķības un cilvēcības savienībā. Viņš nāca uz mūsu pasauli un dzīvoja dievišķi cilvēcīgu dzīvi, lai vīru un sievu dzīves varētu būt tik saskanīgas, kādas Dievs vēlas tās redzēt. Pestītājs jūs aicina aizliegt sevi un uzņemties krustu. Tad nekas nekavēs visas būtnes attīstību. Ikdienas dzīvi raksturos veselīga un saskanīga rīcība.

Atcerieties, mīļais brāli un māsa, ka Dievs ir mīlestība un ar Viņa palīdzību jūs varat darīt viens otru laimīgu, kā savā laulības solījumā jūs solījāties. Un Pestītāja spēkā jūs varat strādāt ar gudrību un spēku, lai palīdzētu dažai sakropļotai dzīvei kļūt taisnai un pareizai iekš Dieva. (50) Kas ir, ko Kristus nespēj darīt? Viņš ir pilnīgs gudrībā, taisnībā, mīlestībā. Nenoslēdzieties sevī, juzdamies apmierināti, visu savu mīlestību un labvēlību atdodot tikai viens otram. Satveriet katru izdevību, lai kaut ko upurētu to cilvēku labā, kas ir ap jums, daloties ar tiem savā mīlestībā. Laipni vārdi, līdzjūtīgi skati, atzinīgi izteicieni daudziem vientuļiem cīnītājiem var būt kā vēsa ūdens glāze izslāpušai dvēselei. Iepriecinošs vārds un laipna rīcība var darīt daudz, lai atvieglotu nastas, kas smagi gulstas uz nogurušiem pleciem. Tikai nesavtīgā kalpošanā ir atrodama patiesa laime. Un katru šādas kalpošanas vārdu un darbu pieraksta Debesu grāmatās kā darītu Kristum. Viņš saka: “Ko jūs darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” (Mat.25:40.)

Dzīvojiet Pestītāja mīlestības saulstaros. Tad jūsu iespaids aplaimos pasauli. Ļaujiet jūsos valdīt Kristus Garam. Lai jūsu lūpas vienmēr ievēro laipnības likumu. Iecietība un nesavtīgums iezīmē to cilvēku vārdus un darbus, kas piedzimuši no jauna, lai dzīvotu jaunu dzīvi Kristū.

“Neviens nedzīvo sev pašam.” Raksturs pats sevi parādīs. Skatiem, balss tonim, rīcībai - visam ir savs iespaids, lai sekmētu vai postītu ģimenes laimi. Tas viss veido bērnu dabu un raksturu; modinot uzticību un mīlestību vai arī tiecoties to izpostīt. šie iespaidi visus dara labākus vai sliktākus, laimīgākus vai nelaimīgākus. Savām ģimenēm mēs esam parādā Dieva Vārda atziņu ieaušanu praktiskajā dzīvē. Mums vajadzētu darīt visu, kas mums iespējams, lai šķīstītu, apgaismotu, iepriecinātu un iedrošinātu tos, kas ar mums dzīvo zem viena jumta.

“Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.” (3.Jāņa 2.p.)