Liecības draudzei 7

46.nodaļa

Pamācība darbiniekiem

(235) Aizgādības stūres rats griežas lēnām, bet noteikti. Mēs nezinām, cik drīz mūsu Kungs teiks: “Ir padarīts.” Viņa atnākšana tuvojas. Drīz mūsu izdevības strādāt būs uz visiem laikiem aizgājušas. Tikai mazu brīdi vēl mums atļauts strādāt. Mani brāļi, vai jūs dedzīgi necentīsities uzcelt Dievam pieminekļus visos Dienvidu štatos? Vajag organizēt draudzes, celt lūgšanas namus, atvērt nelielas skolas un sanatorijas un nostiprināt izdevniecību darbu.

Darba nozarēm, kas jāizveido dažādās vietās Dienvidos, būs vajadzīgi gudri un lūdzoši vīri un sievas, kas veselīgi, saprātīgi virzīs darbu uz priekšu no vienas pakāpes uz otru - pūloties, lūdzot un taupīgi strādājot kā Dieva izraudzīti darbinieki. Apstākļi prasa personīgas, nenogurstošas un vienotas pūles.

“Viens ķieģelis virs otra, un uzcelta tiek visaugstākā siena;

Viena pārsla virs otras, un sanesti tiek dziļākie sniegi.”

Pacietīgi turpināt darīt labu - tam jābūt mūsu moto. Mums neatlaidīgi jāpūlas, soli pa solim ejot uz priekšu, līdz sacensības skrējiens ir nobeigts un gūta uzvara.

Kad Nešvillē sāka izdevniecības darbu, strādnieki atklāti apņēmās sargāties no parādiem; bet izmisīgi pūloties izveidot ķieģeļus bez salmiem, mūsu brāļi tika ierosināti atteikties no šī nodoma, un rezultātā darbs ir nonācis grūtībās. (236)

Tomēr Dieva strādniekiem Nešvillē tāpēc nevajadzētu zaudēt drosmi. Darbs nedrīkst apstāties. Lai visi tagad visnopietnākā veidā cenšas izvairīties no pagātnes kļūdām. Lai viņi sevi sargā kā ar dzeloņstiepļu žogu no tieksmes kaut ko darīt uz parāda. Lai viņi stingri saka: “Turpmāk mēs neiesim uz priekšu ātrāk, kā Kungs rādīs un kā atļaus mūsu rokās esošie līdzekļi, pat ja labam darbam tāpēc vajadzētu uz īsu brīdi pagaidīt. Sākumā jaunās vietās mēs labāk strādāsim šaurās telpās, nekā pieļausim Kunga lietas iestigšanu parādos.”

Lai nezaudē drosmi tie, kas tik dedzīgi ir pūlējušies, lai nostādītu darbu Dienvidu laukā tā tagadējā paaugstinātajā stāvoklī. Lai visi tagad dara savu vislabāko, darbu Nešvillē nostiprinot uz drošiem pamatiem. Kungs rūpējas par tiem, kas ir drosmīgi centušies darīt to, ko tik ļoti vajadzēja darīt. Savā līdzjūtībā, laipnībā un mīlestībā Kungs tos žēlo. Viņš joprojām tos atzīst par Saviem līdzstrādniekiem. Viņš zina visu par ikvienu no tiem. Strādājot celmlaužu darbu, tiem bija jāiet cauri bēdu ugunīm. Dievs pagodināsies cilvēkos, kas bijuši Viņa līdzstrādniekim uzplēšot zemi laukos, kas nekad vēl nav bijuši apstrādāti.

Brāļi, Dienvidu laukā mūsu priekšā ir liels darbs, ko līdz šim mēs esam tikai iesākuši. Mēs nedrīkstam palikt stāvam, kā mēs esam stāvējuši gadiem ilgi, baidoties no šī darba. Te ir ļaudis, kas darījuši grūtu un smagu darbu, un Kungs atzīst un uzteic viņu pašuzupurīgās pūles. Viņš tos ir svētījis. Viņi ir saņēmuši savu atalgojumu, redzot ļaudis, kam viņi palīdzēja, liekam savas kājas uz Laikmetu Klints un savukārt palīdzot citiem. (237)

Mani brāļi Dienvidu laukā, es jūs lūdzu Israēla Dieva un Kunga vārdā, rīkojieties kā vīri. Viņš saviem kalpiem dos žēlastību un gudrību. Dieva nodoms ir, lai ļaudis, kam

uzticētas atbildības, kopā apspriestos un lūgtu kristīgā vienprātībā. Vienprātībā ir dzīvība un spēks, ko nevar iegūt nekādā citā veidā. Draudzē būs milzīgs spēks, kad tās locekļu enerģija apvienosies Gara vadībā. Tad Dievs spēs vareni strādāt caur Saviem ļaudīm, atgriežot grēciniekus.

Dievs dzīvo un valda. Viņš atvērs ceļu, lai novārtā atstāto Dienvidu lauku apstrādātu priekš Viņa. Lai darbinieki tur iziet palīgā Kungam un līksmi pasludina patiesību. Kungs nāks drīz. Runājiet par to, lūdziet par to, ticiet tam. Dariet to par daļu no dzīves. Jums būs jāsastopas ar šaubīgu, iebildumus ceļošu garu, bet tas atkāpsies, ja tam pretī stāsies stingra, nesatricināma uzticēšanās Dievam. Rodoties sarežģījumiem un kavēkļiem, pateicības dziesmās paceliet dvēseli pretī Dievam. Apjoziet kristiešu apbruņojumu un pārliecinieties, ka jūsu kājas ir “apautas ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam.” Pasludiniet patiesību drosmīgi un dedzīgi. Pieminiet, ka Kungs līdzjūtībā raugās uz šo lauku un ka Viņš pazīst tā navadzību un tā vajadzības. Jūsu pūles nebūs veltīgas.

Mūsu draudzēm Dienvidos vajadzīga garīga augšāmcelšanās. Liels un svinīgs darbs gaida visu draudžu locekļus. Tiem jānāk tuvu pie Kristus sevis aizliegšanā un sevis upurēšanā, kalpojot vienam mērķim - sniegt saviem līdzcilvēkiem žēlastības vēsti. Lai tie strādā uzmanīgi un pazemīgi, ikviens cienot citu darbu. Daži var strādāt vienā veidā, citi otrā, kā Kungs tos aicinās un vadīs. Bet lai neviens nesūdzas, ka nevar pagodināt Dievu, lietojot spējas, ko Viņš nav uzticējis to pārziņā. Kungs no mums prasa atbildību (238)

tikai par to darbu, ko Viņš ir ielicis mūsu rokās. Vienu visi var darīt: viņi var izvairīties no citu darba nevajadzīgas apgrūtināšanas, kritizējot to pūles un liekot akmeņus priekšā ratiem, ko viņu brāļi cenšas uzstumt kalnā. Ja kāds negrib pielikt plecu pie ratiem, tad lai viņš vismaz atturas no to kavēšanas, kas strādā. Dievs aicina strādniekus, kas atteiksies mazināt drosmi saviem līdzstrādniekiem.

Kad Dieva ļaudis strādās nopietni, pazemīgi un pašuzupurīgi, tie sev iegūs bagātu atalgojumu, par ko runā Ījabs: “Kura auss mani dzirdēja, tā mani teica laimīgu... Svētība no tā, kas ietu bojā, nāca pār mani, un atraitņu sirdi es iepriecināju.. Nabagiem es biju par tēvu un nezināma sūdzību es izvaicāju.” (Īj.29:11-16).

Tiem, kas sava Glābēja dēļ aizliedz sevi, mūžīgajā pasaulē ies līdzi labo darbu svētība. Kad atpestītie nostāsies ap Dieva troni, tad ļaudis, kas būs izglābti no grēka un pagrimuma, nāks pie tiem, kas strādāja viņu labā, ar apsveikuma vārdiem: “Es biju bez Dieva un bez cerības pasaulē. Es gāju bojā samaitātībā un grēkos. Es miru badā, trūkstot fiziskai un garīgai barībai. Tu nāci pie manis mīlestībā un līdzjūtībā un mani pabaroji un apģērbi. Tu man norādīji uz Dieva Jēru, Kas nes pasaules grēkus.”

Mani brāļi Dienvidos, esiet stipri, tiešām esiet stipri. Apspiedēja un laupītāja roka neapbēdinās jūs, ja jūs paaugstināsiet Dieva bauslības svētos pamatlikumus. Ja ienaidnieks nāks kā plūdi, Kunga Gars pacels karogu pret viņu jūsu labā. Jūs esat iesaistījušies svarīgā darbā, un jums jābūt uzmanīgiem, modriem un jālūdz, lai darītu taisnas tekas savām kājām, ka klibais nenomaldās no ceļa. Strādājiet, domādami tikai par Dieva godu, apzinoties, ka esat personīgi atbildīgi. Pieminiet, ka vienīgi Kungs var padarīt jūsu pūles sekmīgas. (239)

Darbiniekiem Dienvidos jāsasniedz visaugstākās garīgās spējas, lai viņu darbs šajā laukā varētu būt sekmīgs. Personīgas lūgšanas, ģimenes lūgšanas, lūgšanas atklātās Dievu pagodinošās sanāksmēs - viss ir svarīgi. Un mums jādzīvo tā, kā mēs lūdzam. Mums jāsadarbojas ar Kristu Viņa darbā.

Mūsu vienīgā drošība ir vienotība ar Kristu un vienotība savā starpā. Nepieļausim, ka sātanam rodas iespēja norādīt uz mūsu draudzēm un sacīt: “Redziet, kā šie ļaudis, stāvot zem Kristus karoga, viens otru ienīst. Mums nemaz nav jābaidās no viņiem, kamēr tie vairāk laika izlieto, cīnīdamies savā starpā, nekā karodami pret maniem spēkiem.”

No pagātnes piedzīvojumiem mums jāmācās, kā izvairīties no neveiksmēm. Mēs lūdzam mūsu Debesu Tēvu: “Neieved mūs kārdināšanā,” un, pārāk bieži, nesargājam savas kājas, lai tās mūs nevadītu kārdināšanās. Mums jāturas prom no kārdināšanām, kas mūs viegli pārvar. Savus panākumus mēs gūstam, pateicoties Kristus žēlastībai. Mums jānoveļ no ceļa piedauzīšanās akmeņi, kas izsaukuši tik daudz skumju mums pašiem un citiem.

Dibinot darbu jaunās vietās, taupiet visos iespējamos veidos.Salasiet druskas, lai nekas nepazūd. Dvēseļu glābšanas darbs jādara tādā veidā, kādu Kristus ir norādījis. (240) Viņš saka: “Ja kas Man grib sekot, tam būs sevi pašu aizliegt, savu krustu uz sevi ņemt un Man sekot.” (Mat.16:24). Tikai paklausot šiem vārdiem, mēs varam būt Viņa mācekļi. Mēs tuvojamies šīs zemes vēstures noslēgumam, un dažādās Dieva darba nozares ir jāvirza uz priekšu ar daudz lielāku pašuzupurēšanos, kā līdz šim ir darīts.

Mēs esam šinī pasaulē, lai viens otram palīdzētu. Kristus darbā nebija teritoriālu iedalījumu, un, kas šodien Viņa darbā mēģina radīt tādas robežas, tiem labāk vajadzētu lūgt: “Kungs, dod man jaunu sirdi.” Ja viņiem būtu Kristus prāts, tad tie ieraudzītu daudzas Kunga vīna dārza daļas, kas vēl nav apstrādātas. Tie nekad nesacīs: “Mūsu līdzekļi mums vajadzīgi mūsu rokās esošo interešu tālākai virzīšanai uz priekšu. Veltīgi ir prasīt līdzekļus no mums.”

Dienu pēc dienas cilvēcīgas būtnes izšķir dzīvības vai nāves jautājumu, izšķiras par mūžīgas dzīvības vai mūžīgas iznīcības iegūšanu. Un tomēr daudzi no tiem, kas sakās kalpojam Kungam, ir ar mieru veltīt savu uzmanību un laiku mazsvarīgām lietām. Viņi jūtas apmierināti, strīdoties viens ar otru. Ja viņi būtu nodevušies Kunga darbam, tad tie neķildotos kā kāda nepaklausīgu bērnu ģimene. Ikviens stāvētu savā pienākuma postenī, strādādams ar sirdi un dvēseli kā Kristus krusta misionārs. Svētais Gars mājotu darbinieku sirdīs, un tiktu darīti taisnības darbi. Darbinieki savās kalpošanas gaitās ņemtu līdzi atmodušās draudzes lūgšanas un simpātijas. Pavēles viņi saņemtu no kristus, un viņiem nemaz nebūtu laika strīdiem. Vēsts nāktu no lūpām, kuras skārusi degoša ogle no dievišķa altāra. Tiktu runāti sirsnīgi un šķīsti vārdi. Uz Debesīm paceltos pazemīgas, sirdi plosošas ticības lūgšanas. Strādnieki, ar vienu roku pieķērušies Kristum, ar otru satvertu grēciniekus un tos vilktu pie Glābēja.

“Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. (241)

Vai arī - kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo

es savu grasi esmu atradusi, kuru biju pazaudējusi. Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” (Lūk.15:4-10).

47.nodaļa

Esiet stipri un drosmīgi

(242) Tiem, kas strādā Dienvidos, es gribētu sacīt: Nekļūstiet mazdūšīgi darba pašreizējā nespēka dēļ. Jums bija jācīnās ar grūtībām, kas reizēm draudēja jūs pārvarēt. Bet ar Dieva palīdzību jūs tikāt darīti spējīgi iet uz priekšu. Ja visi mūsu rindās zinātu, cik grūti bija pagājušos gados nopamatot darbu vietās, kas pēc tam kļuvušas par ievērojamiem centriem, tad tie saprastu, ka ir vajadzīga drosme, lai stātos pretī neapsološiem apstākļiem un, paceļot rokas uz Debesīm, paziņotu: “Mēs necietīsim neveiksmi, ne arī kļūsim mazdūšīgi.” Kas nav plēsuši zemi jaunos un grūtos laukos, tie neizprot celmlaužu darba grūtības. Ja tie varētu izprast Dieva darbību, tad tie ne tikai priecātos par to, kas jau ir padarīts, bet arī darba nākotnē redzētu iemeslu līksmībai.

Mani brāļi, nav nekāds pamats būt mazdūšīgiem. Labā sēkla jau ir izsēta. Dievs būs nomodā par to, liekot tai uzdīgt un dot bagātīgu pļauju. Pieminiet, ka daudzi pasākumi dvēseļu glābšanai sākumā tika virzīti uz priekšu lielu grūtību vidū.

Es esmu pamācīta jums teikt: Rīkojieties piesardzīgi, vienmēr darot to, ko pavēl Kungs. Ejiet uz priekšu drosmīgi, būdami pārliecināti, ka Kungs būs ar tiem, kas Viņu mīl un Viņam kalpo. Viņš strādā Savu derību turošo ļaužu labā. Viņš nepieļaus, ka tie paliktu kaunā. Viņš šķīstīs visus, kas sevi pakļaus Viņam, un pagodinās tos virs zemes. Nekas cits šajā pasaulē Dievam nav tik dārgs kā Viņa draudze. (243)

Ar varenu spēku Viņš strādās caur vienkāršiem, uzticīgiem cilvēkiem. Kristus šodien jums saka: “Es esmu pie jums, sadarbodamies ar jūsu uzticīgajām, paļāvīgajām pūlēm un dodams jums dārgas uzvaras. Es jūs stiprināšu, kad jūs svētosiet sevi Manam kalpošanas darbam. Es piešķiršu sekmes jūsu pūlēm pamodināt dvēseles, kas ir mirušas grēkos un pārkāpumos.

Nesvārstīga ticība un nesavtīga mīlestība pārvarēs grūtības, kas pacelsies pienākuma tekā, lai kavētu uzbrūkoša kara vešanu. Kad šādas ticības iedvesmoti cilveki ies uz priekšu dvēseļu glābšanas darbā, tad tie tecēs un nepiekusīs, staigās un nepagurs.

Es jums apgalvoju, ka, ja jūs darbosities pareizos virzienos, tad Dievs liks jūsu ienaidniekiem uzturēt mieru ar jums. Viņš jūs pacels un stiprinās. Deriet derību ar Dievu, ka jūs ļoti uzmanīsiet savus vārdus. “Kas ne vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spēcīgs arī savaldīt visu miesu.” (Jēk.3:2). Pieminiet, ka atriebīga runa nevienam nekad neliks domāt, ka viņš ir guvis uzvaru. Lai caur jums runā Kristus. Nezaudējiet svētības, kas apsolītas cilvēkam, kas sargājas no ļaunām domām.

Pieminiet, ka lūgšana ir jūsu spēka avots. Strādnieks nevar gūt panākumus, kamēr tas steigšus pienes savas lūgšanas un skrien tālāk, domājot par kaut ko tādu, ko viņam bail aizmirst vai atstāt nepadarītu. Dievam viņš atdod tikai nedaudzas ātras domas; viņš neņem laiku, lai domātu, lūgtu un gaidītu no Kunga fizisku un garīgu spēku atjaunošanu. Viņš ātri nogurst. Viņš neizjūt Dieva Gara paceļošo un iedvesmojošo iespaidu. Jauna dzīvība viņu nav atspirdzinājusi. Viņa novārgušais augums un nogurušās smadzenes nav saņēmušas mierinājumu un atvieglojumu personīgā saskarē ar Kristu. (244)

“Gaidi uz Kungu, esi drošs un stiprs savā sirdī un gaidi uz Kungu.” “Tā ir laba lieta klusā garā gaidīt uz Kunga palīdzību.” (Ps.27:14., Raudu Dz. 3:26). Ir ļaudis, kas strādā visu dienu un vēl ilgi naktī, darīdami to, kas, kā tiem liekas, ir jāpadara. Kungs līdzjūtīgi noraugās uz šiem nogurušajiem, smagi nospiestajiem nastu nesējiem un saka tiem: “Nāciet šurp pie Manis... Es jūs gribu atvieglināt.” (Mat.11:28).

Dieva strādnieki sastapsies ar kņadu, nemieru un nogurumu. Reizēm neizprotoši un apmulsuši tie gandrīz krīt izmisumā. Kad uzmācas šī nepacietīgā nervozitāte, tad lai tie atceras Kristus uzaicinājumu: “Nāciet savrup.. un atpūšaties mazliet.” Glābējs “piekusušiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgiem.” (Jes.40:29).

Radīsies grūtības, kas pārbaudīs jūsu ticību un pacietību. Stājieties tām drosmīgi pretī. Raugieties uz gaišo pusi. Ja darbs tiek kavēts, pārliecinieties, ka tā nav jūsu vaina, un ejiet uz priekšu, līksmodimies iekš Kunga. Debesīs valda līksmība. Tajās atskan slava Tam.Kas pienesa tik brīnišķu upuri cilvēces atpestīšanai. Vai slavai nevajadzētu piepildīt arī draudzi virs zemes? Vai kristiešiem nevajadzētu visai pasaulei darīt zināmu prieku, ko dod kalpošana Kristum? Kas Debesīs pievienosies eņģeļu koriem viņu slavas himnā, tiem jau šeit virs zemes jāiemācās Debesu dziesma, kuras pamattonis ir pateicība.

Nekad nezaudējiet drosmi. Nekad neizsakiet neticību, ja liekas, ka viss nostājies pret jums. Strādājot priekš Kunga, jūs izjutīsiet grūtības līdzekļu trūkuma dēļ, tomēr Kungs dzirdēs un atsauksies uz jūsu lūgumiem pēc palīdzības. Lai jūsu valoda liecina: “Kungs Kungs man palīdz, tādēļ es nepaliku kaunā. Tāpēc es savu vaigu esmu darījis kā kramu, jo es zinu, ka nepalikšu kaunā.” (Jes.50:7). (245)

Ja jūs pielaižat kļūdu, tad pārvērsiet sakāvi uzvarā. Mācības, ko Dievs sūta, labi apgūtas, vienmēr sniegs palīdzību īstā laikā. Uzticieties Dievam. Lūdziet daudz un ticiet. Uzticoties, cerot, ticot, stipri satverot Bezgalīgā Spēka roku, jūs būsiet vairāk nekā uzvarētāji.

Patiesi strādnieki iet un strādā ticībā. Reizēm viņi pagurst, vērojot darba lēno virzīšanos uz priekšu, kad cīņa starp labā un ļaunā spēkiem kļūst smaga. Tomēr, ja viņi atsakās padoties vai kļūt mazdūšīgi, tad tie redzēs mākoņus izklīstam un piepildāmies apsolījumu par atbrīvošanu un glābšanu. Cauri miglai, ar ko sātans tos ir apņēmis, tie redzēs Taisnības Saules spožo staru mirdzumu.

Strādājiet ticībā un sekas atstājiet Dievam. Lūdziet ticībā, un Viņa noslēpumainā aizgādība sniegs atbildi. Reizēm var likties, ka jums nav iespējams gūt panākumus. Tomēr strādājiet un ticiet, ieliekot savās pūlēs ticību, cerību un drosmi. Kad esat darījuši visu iespējamo, tad gaidiet uz Kungu, lai Viņš parādās uzticīgs, un Viņš liks piepildīties Saviem Vārdiem. Gaidiet, ne neapmierināti raizēdamies, bet gan bezbailīgā ticībā un nesatricinātā paļāvībā.

“Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Jo Viņš arī Savu paša Dēlu nav taupījis, bet To par mums visiem nodevis, kā Viņš mums ar to nedāvinās visas lietas? ... Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai bailība, vai vajāšanas, vai bads, vai plikums, vai liksta, vai zobens? ... Bet visās šinīs lietās mēs pārpārim uzvaram caur To, Kas mūs ir mīlējis. Jo es zinu tiešām, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne spēki, ne klātesošas, ne nākamās lietas, ne augstums, ne dziļums, ne cita kāda radīta lieta mūs

nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Rom.8:31,32, 35, 37-39).

Kalpojiet cits citam ar to dāvanu, kādu tas saņēmis, kā labi Dieva dažādo dāvanu namturi.” (1.Pēt.4:10).

48.nodaļa

Sludinātāji un darījumu jautājumi

(246) Es esmu pamācīta, ka ir svarīgi pasargāt mūsu sludinātājus no atbildībām, ko pa lielākai daļai vajadzētu uzņemties biznesmeņiem. Naktī es atrados kādā sanāksmē, kur bija sapulcējušies vairāki mūsu brāļi, kas nesa darba nastu. Viņus ļoti samulsināja finansiālas darīšanas, un tie sprieda, kā vissekmīgāk varētu vadīt darbu. Daži domāja, ka strādnieku skaitu varētu ierobežot un tomēr sasniegt nepieciešamos rezultātus. Viens no brāļiem, kas ieņēma atbildīgu vietu, izskaidroja savus plānus, pateikdams, ko viņš vēlētos redzēt padarītu. Daži citi lika priekšā apsvērt citus jautājumus. Tad piecēlās Kāds ar cieņu un autoritāti un sāka izskaidrot mūsu vadības darba pamatlikumus.

Vairākiem sludinātājiem runātājs teica: “Jūsu darbs nav finansiālo lietu kārtošana. No jūsu puses nav gudri uzņemties šo darbu. Dievam ir nastas, kas jānes jums, bet, ja jūs rūpējaties par darba nozarēm, kam neesat piemēroti, tad jūsu pūles Vārda izskaidrošanā būs nesekmīgas. Tas darīs jūs mazdūšīgus un līdz ar to nederīgus tieši tam darbam, ko jums vajadzētu darīt. Darbam, kas prasa rūpīgas izšķiršanas spējas un veselīgu, nesavtīgu spriedumu.”

Kas ir nodarbināti ar Vārda pasludināšanu rakstiski un runājot, tiem vajadzētu mazāk apmeklēt komiteju sanāksmes. Mazāksvarīgas lietas viņiem vajadzētu uzticēt cilvēkiem ar veikalnieciskām spējām un tā izvairīties no pastāvīgas piepūles, kas atņem prātam tā dabīgo spraigumu. Tiem daudz lielāku uzmanību vajadzētu pievērst fiziskās veselības saglabāšanai; jo prāta spraigums lielā mērā ir atkarīgs no miesas spēka. Lai miesa un gars būtu veseli, ir svarīgi ievērot īsto laiku gulēšanai un atpūtai un rūpēties, lai būtu daudz fizisku vingrinājumu. Atņemot organismam stundas, kas vajadzīgas atpūtai un sepku atgūšanai, ļaujot vienam cilvēkam darīt darbu priekš četriem vai trim vai pat diviem, rezultāts būs neatgūstams zaudējums.

Apmāciet cilvēkus biznesam

Kas domā, ka viena cilvēka derīgums kādai noteiktai vietai dara viņu spējīgu izpildīt arī vairākus citus amatus, tie viegli var kļūdīties, plānojot darba virzīšanu uz priekšu. Tie ir gatavi vienam cilvēkam uzlikt rūpes un nastas, ko vajadzētu sadalīt starp vairākiem.

Pieredze ir liels dārgums. Kungs vēlas, lai ar Viņa darbu tiktu saistīti inteliģenti cilvēki, kas piemēroti mūsu savienību un iestāžu dažādajiem uzticības amatiem. Sevišķi vajadzīgi svētījušies veikalnieki, cilvēki, kas patiesības pamatlikumus ienestu katrā veikalnieciskā darījumā. Kam uzlikta atbildība par finansiālām lietām, tiem nevajadzētu uzņemties citas nastas, ko viņi nav spējīgi nest; arī veikalniecisko lietu vadīšana nav jāuztic nepiemērotiem ļaudīm. Tie, kam uzticēta atbildība par darbu, reizēm ir kļūdījušies, atļaujot nozīmēt svarīgu finansiālu interešu vadīšanai cilvēkus, kam nav smalkjūtības un attiecīgu spēju. (248)

Veikalnieciskās nozarēs apsološiem cilvēkiem vajadzētu savas spējas attīstīt un pilnveidot, nododoties vispamatīgākām studijām un praktiskiem vingrinājumiem. Viņus vajadzētu paskubināt iet tur, kur kā studenti tie ātri iegūtu zināšanas par pareizajiem pamatlikumiem un metodēm, kas jāievēro veikalnieciskos darījumos. Nevienam veikalniekam, kas tagad ir saistīts ar mūsu darbu, nav jābūt iesācējam. Ja cilvēkiem jebkādā darbā jāizmanto savas izdevības kļūt gudriem un sekmīgiem, tad tā jārīkojas arī tiem, kas savas spējas izlieto Dieva valsts uzcelšanas darbam mūsu pasaulē. Ņemot vērā patiesību, ka mēs dzīvojam tik tuvu šīs zemes vēstures noslēgumam, darbu vajadzētu darīt pamatīgāk, vajadzētu būt modrākiem gaidīšanā, sargāšanā, lūgšanās un darbā. Cilvēcīgajiem darba rīkiem vajadzētu tiekties aizsniegt pilnību, lai tie varētu būt ideāli kristieši, pilnīgi Kristū Jēzū.

Uzticamu principu nepieciešamība

Kas strādā veikalnieciskās nozarēs, tiem vajadzētu sargāties no iekrišanas maldos nepareizu pamatlikumu vai metožu dēļ. Ziņojumi par viņiem var būt līdzīgi ziņojumam par Danielu Bābeles galmā. Kad visu viņa darbu pakļāva visrūpīgākai pārbaudei, tad nevarēja atrast nevienu nepilnību. Apraksts par viņa darba dzīvi, kaut arī tas ir nepilnīgs, sevī ietver mācības, ko vērts pētīt. Tas atklāj patiesību, ka veikalniekam nav katrā ziņā jābūt intrigantam un viltniekam. Viņš var būt vīrs, kuru katrā solī pamāca Dievs. Daniels, būdams Bābeles valsts pirmais ministrs, bija arī Dieva pravietis, kas saņēma Debesu iedvestu gaismu. Viņa dzīve aino, kāds var būt katrs kristietis laicīgajā darbā un veikalnieciskajos darījumos. (249)

Dievs nepieņem cilvēka visspīdošāko kalpošanu, ja paša es nav nolikts uz altāra par dzīvu dedzināmo upuri. Saknei jābūt svētai, citādi nevar būt pilnīgs, veselīgs auglis, kādu Dievs var pieņemt. Sirdij jābūt atgrieztai un svētotai. Motīviem jābūt pareiziem. Dvēseles lukturim jābūt apgādātam ar eļļu, kas plūst no Debesu vēstnešiem caur zelta caurulēm zelta kausā. Kunga ziņojumi cilvēkam nekad netiek doti veltīgi.

Patiesības dārgās, dzīvās patiesības, nosaka cilvēka mūžīgo labklājību kā šajā dzīvē, tā mūžīgajā, kas paveras mūsu priekšā. “Svētī tos Tavā patiesībā; Tavs Vārds ir patiesība.” (Jāņa 17:17). Dieva Vārds ir praktiski jāieauž dzīvē. Tas dzīvos un paliks mūžīgi. Pasaulīgā godkāre, pasaulīgie projekti un cilvēku lielākie plāni un nodomi iznīks kā zāle, “bet, kas ir gudri, tie spīdēs kā zvaigžņotās debess spožums; un, kas daudzus piegriež patiesībai, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.” (Dan.12:3).

šajā laikā Dieva lietai ir vajadzīgi vīri un sievas ar retām dotībām un labām vadītāju spējām; vīri un sievas, kas pacietīgi un dziļi pētītu darba vajadzības dažādajos laukos; kas spējīgi daudz veikt; kam ir silta, laipna sirds, vēsa galva, veselīga izpratne un bezpartejisks spriedums; kas ir Dieva Gara svētoti un var bezbailīgi teikt uz priekšlikumiem - Nē vai Jā un Amen; kam ir stipra pārliecība, skaidra izpratne un līdzjūtīga sirds; kas praktiski īsteno vārdus: “Jūs visi esat brāļi”; kas cenšas pacelt un atjaunot kritušo cilvēci.

49.nodaļa

Ņemiet laiku sarunai ar Dievu

(250) Man doti īpaši norādījumi par sludinātājiem. Tas nav Dieva prāts, ka tie cenšas būt bagāti. Viņiem nevajadzētu iesaistīties pasaulīgos pasākumos; jo tas neļaus viņiem atdot savus labākos spēkus garīgām lietām. Bet viņiem jāsaņem pietiekoši liela alga sevis un savu ģimeņu uzturēšanai. Sludinātājiem nav jāuzliek tik daudz nastu, ka tie vairs nevar piegriezt pietiekošu vērību draudzei savā ģimenē; jo audzināt savus bērnus Kungam ir viņu īpašs pienākums.

Tā ir liela kļūda, ja sludinātāju pastāvīgi nodarbina veikalnieciskās lietās, liekot iet no vienas vietas uz otru un līdz vēlai naktij piedalīties valdes un komitejas sanāksmēs. Tas viņu nogurdina un padara mazdūšīgu. Sludinātājiem jābūt laikam, kad atpūsties un pētīt Dieva Vārdu, lai no tur esošās dzīvības maizes iegūtu bagātīgu stiprinājumu. Viņiem jābūt laikam atspirdzinošu, mierinošu malku dzeršanai no dzīvā ūdens straumēm.

Lai sludinātāji un skolotāji atceras, ka Dievs viņiem uzlicis atbildību pildīt savu amatu tik labi, cik vien viņi to spēj, ieliekot savā darbā savus vislabākos spēkus. Tiem nav jāuzņemas pienākumi, kas būtu pretrunā ar darbu, ko viņiem devis Dievs.

Ja sludinātāji un skolotāji, finansiālās atbildības nastas nospiesti, uzkāpj uz kanceles vai ieiet skolas telpās ar pārgurušām smadzenēm un pārpūlētiem nerviem, ko gan citu var gaidīt kā tikai parastas uguns lietošanu Dieva iededzinātas uguns vietā? Sasprindzinātās, nožēlojamās pūles pieviļ klausītājus un kaitē runātājam. Viņam nav bijis laika meklēt Kungu, nav bijis laiks ticībā lūgt pēc Svētā Gara svaidījuma. (251)

Lai Dieva strādnieku pūles būtu sekmīgas, tad tiem jāsaņem žēlastība un spēks, ko vienīgi Viņš var dot. “Lūdziet, tad jūs saņemsiet” (Jāņa 16:24), skan apsolījums. Kāpēc tad neņemt laiku lūgšanai, prāta atvēršanai Svētā Gara iedarbībai, lai dvēsele varētu tikt atspirdzināta ar jaunas dzīvības pieplūdumu? Kristus pats daudz lūdza. Kad vien Viņam bija izdevība, Viņš nogāja savrup, lai būtu viens ar Dievu. Kad mēs pazemīgā lūgšanā noliecamies Dieva priekšā, tad Viņš liek uz mūsu lūpām degošu ogli no Sava altāra, svētot tās Bībeles patiesības pasniegšanai ļaudīm.

Es esmu pamācīta teikt saviem līdzstrādniekiem: Ja jūs vēlaties iegūt Debesu bagātās mantas, tad jums vienatnē jāsatiekas un jāsarunājas ar Dievu. Ja jūs to nedarīsiet, jūsu dvēselē būs tikpat maz Svētā Gara, cik maz bija rasas un lietus uz Ģilboas kalniem. Ja jūs steidzaties no vienas lietas pie otras, ja jums ir tik daudz darba, ka nevarat ņemt laiku sarunai ar Dievu, kā jūs varat cerēt, ka jūsu darbam būs spēks?

Iemesls, kāpēc tik daudzi mūsu sludinātāji notur nedzīvus un garlaicīgus priekšnesumus, ir tas, ka viņi savu laiku un uzmanību atļauj aizņemt dažādām laicīga rakstura lietām. Ja nenotiks pastāvīga pieaugšana žēlastībā, mums trūks attiecīgam gadījumam piemērotu vārdu. Sarunājieties paši ar savu sirdi, un tad sarunājaties ar Dievu. Ja jūs to nedarīsiet, tad jūsu pūles būs neauglīgas, un tādas tās būs padarījusi nesvēta steiga un sajukums.

Sludinātāji un skolotāji, lai jūsu darbs izplata bagātīgu garīgas žēlastības smaržu.Nepadariet to parastu, sajaucot to ar parastām lietām. Ejiet uz priekšu un uz

augšu. šķīstieties no visas miesas un gara netīrības, kļūstot pilnīgi svēti Kunga bijāšanā. (252)

Mums jāatgriežas ik dienas. Mūsu lūgšanām jābūt daudz dedzīgākām; tad tās būs arī daudz iespaidīgākas. Stiprākai un stiprākai vajadzētu kļūt mūsu paļāvībai, ka ar mums būs Dieva Gars, darot mūs šķīstus un svētus, tik taisnus un smaržojošus kā Libanona ciedras.

Evaņģēlija sludinātājiem jāsargā savs darbs, lai tas būtu brīvs no visām laicīgām vai politiskām lietām, izlietojot visu savu laiku un spējas kristīga darba nozarēs.

Sludinātāja piesaistīšana viena vietai, nododot viņa uzraudzībā ar draudzes darbu saistītās finansiālās lietas, neveicinās viņa garīgumu. Tāda rīcība nesaskan ar Bībeles plānu, kas atklāts Apustuļu darbu 6.nodaļā. Pētiet šo plānu; jo Dievs to atzīst par labu. Paklausiet Vārdam.

Kas pasniedz Dzīvības Vārdus, tas nedrīkst pieļaut, ka viņam uzliek pārāk daudz nastu. Viņam jānem laiks Vārda studijām un sevis pārbaudei. Ja viņš dziļi izmeklēs pats savu sirdi un atdosies Kungam, tad viņš labāk sapratīs, kā satvert Dieva apslēptās lietas.

Tā vietā, lai izvēlētos mums vispatīkamāko darbu un atteiktos darīt kaut ko tādu, ko pēc mūsu brāļu domām mums vajadzētu darīt, mums ir jājautā: “Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?” Tā vietā, lai izraudzītos ceļu, pa kuru iet mūs skubina dabīgās tieksmes, mums jālūdz: “Māci man, Kungs, Tavu ceļu un vadi mani uz īstenu ceļu.” (Ps.27:11).

Pilsētas darba finansiālās lietas

(253) Mūsu sludinātājiem vajadzētu mācīties atbrīvoties no finansiākajām lietām. Atkal un atkal es esmu pamācīta, ka tas nav sludinātāju darbs. Viņus nedrīkst smagi noslogot pat ne ar darba finanšu lietām pilsētās. Tiem jābūt gataviem apmeklēt vietas, kur pamodināta interese par vēsti, un īpaši apmeklēt mūsu telts sanāksmes. Kad tiek noturētas šādas sanāksmes, mūsu darbiniekiem nav jādomā, ka tiem jāpaliek pilsētās, lai rūpētos par ar pilsētas darba dažādajām nozarēm saistītajās veikalnieciskajām lietām; tiem nav arī jāsteidzas prom no telts sanāksmēm, lai darītu tāda veida darbu.

Kas atbildīgi par mūsu savienībām, tiem vajadzētu atrast ļaudis, kas spējīgi vadīt veikalnieciskas lietas un rūpēties par pilsētas darbu finansiālo stāvokli. Ja tādus cilvēkus nevar atrast, tad gādājiet, lai notiktu savu biznesmeņu sagatavošana.

Dievam nodevušies finansisti

Skandināvijas iestādēm nebūtu jānonāk tādā stāvoklī, kādā tās atrodas, un tās arī nenonāktu tādā stāvoklī, ja mūsu brāļi Amerikā jau pirms gadiem būtu darījuši to, ko tiem vajadzēja darīt. Uz Eiropu vajadzēja sūtīt biznesā pieredzējušu cilvēku ar praktiskām zināšanām grāmatvedībā, lai tas uzraudzītu rēķinu kārtošanu mūsu iestādēs. Un, ja šis darbs prasīja vairāk kā vienu cilvēku, tad arī vairākus vajadzēja tur nosūtīt. Tā būtu ietaupīti tūkstošiem dolāru.

šādus cilvēkus vajadzētu iesaistīt mūsu darbā Amerikā, kas nodevušies Dievam, cilvēkus, kas pazīst Debesu pamatlikumus; cilvēkus, kas uzzinājuši, ko nozīmē staigāt kopā ar Dievu. Ja tādi cilvēki būtu pārzinājuši mūsu savienību un iestāžu naudas

darījumus, tad šodien kasē būtu pietiekoši daudz naudas; un mūsu ietsādes būtu tādas, kādām tām jābūt saskaņā ar Dieva norādījumiem - tās ar sevis aizliegšanu un uzupurēšanos atbalstītu darbu.

50.nodaļa

Kalpošanas darbs

(254) Daudzos laukos, kas jau gatavi pļaujai, vēl nav ieiets, tāpēc ka mums trūkst pašuzupurīgu palīgu. šajos laukos ir jāieiet, un uz tiem vajadzētu iet daudziem strādniekiem, apņemoties pašiem segt savus izdevumus. Tomēr daži mūsu sludinātāji ir maz noskaņoti uzņemties uz sevis šī darba nastu, maz noskaņoti strādāt sirsnīgā labvēlībā, kas raksturoja mūsu Kunga dzīvi.

Dievs jūtas apbēdināts, redzot Savos kalpos pašaizliedzības un neatlaidības trūkumu. šis skats pārsteidz eņģeļus. Lai Kristus strādnieki pētī Viņa pašuzupurīgo dzīvi. Viņš ir mūsu priekšzīme. Vai sludinātāji šodien var gaidīt, ka tiks aicināti panest mazākas grūtība kā pirmie kristieši, valdieši un visu laiku reformatori, pūloties aiznest evaņģēliju visām zemēm?

Dievs Saviem sludinātājiem ir uzticējis pasludināt Viņa pēdējo žēlastības vēsti pasaulei. Viņam nepatīk tie, kas šim vissvarīgākajam darbam neatdod visus savus spēkus. Izraudzīto sargu neuzticība uz Ciānas mūriem apdraud patiesības lietu un pakļauj to ienaidnieka apsmieklam. Ir pienācis laiks mūsu sludinātājiem izprast viņu misijas atbildīgumu un svētumu. Uz viņiem gulstas “vai”, ja tie nepadarīs darbu, ko, kā viņi paši atzīst, Dievs ir ielicis to rokās.

Ne mazums sludinātāju nepadara tieši to darbu, kas viņiem norādīts. Kāpēc tie, kas atšķirti sludināšanas darbam, tiek iecelti komitejās un valdēs? Kāpēc viņi tiek aicināti piedalīties tik daudzās darba sapulcēs, kas daudzkārt notiek ļoti tālu no viņu darba laukiem? Kāpēc biznesa lietas netiek liktas biznesmeņu rokās? Sludinātāji nav nosķirti šī darba veikšanai. Darba finanses pareizi jākārto vīriem, kas ir spējīgi šo uzdevumu veikt; bet sludinātāji ir nošķirti citam darba virzienam. Lai finansiālo lietu vadība gulstas uz citiem, bet ne uz tiem, kas iesvētīti sludināšanas darbam.

Sludinātājus nedrīkst saukt šurp un turp, lai piedalītos valdes sēdēs, kurās izšķir parastos biznesa jautājumus. Daudzi mūsu sludinātāji pagātnē ir darījuši šo darbu, bet Kungs nevēlas, lai tie piedalītos šai darbā. Tiem ir uzlikts pārāk daudz finansiālu nastu. Cenšoties nest šīs nastas, tie atstāj neizpildītu evaņģēlija uzdevumu. Dievs uz to raugās kā uz Viņa Vārda apkaunošanu.

Kunga lielais vīna dārzs prasa no Viņa kalpiem to, ko tas vēl nav saņēmis - nopietnu, neatlaidīgu darbu dvēseļu labā. Sludināšanas darbs ir kļuvis vājš un nespēcīgs, un šādas neinteresantas, garlaicīgas kalpošanas iespaidā arī draudzes ir kļuvušas vājas. Sava darba rezultātā sludinātāji var parādīt tikai nedaudzu dvēseļu atgriešanos. Patiesība nav aiznesta zemes neauglīgajās vietās. šīs lietas nolaupa Dievam pienākošos godu. Viņš aicina strādniekus, kas vēlas būt ražotāji un ne tikai patērētāji.

Pasaule ir jābrīdina. Sludinātājiem vajadzētu strādāt nopietni un sevi atdodoši, atverot jaunus laukus un iesaistoties personīgā darbā priekš dvēselēm, bet nevis kavēties draudzēs, kam jau ir liela gaisma un daudz priekšrocību.