Liecības draudzei 7

21.nodaļa

Centralizācija

(99) (Sv.Helena, Kalif., 1902.g.4.sept. - Mūsu ārstnieciskā darba vadītājiem)

Mīļie brāļi: Kungs bezpartejiski strādā visu Savu vīna dārza daļu labā. Tie ir cilvēki, kas rada sajukumu Viņa darbā. Viņš nedod Saviem ļaudīm tiesības sakopot tik daudz līdzekļu iestāžu dibināšanai nedaudzās vietās, ka nekas nepaliek pāri līdzīgu iestāžu dibināšanai citās vietās.

Daudz iestāžu jādibina Amerikas pilsētās un īpaši Dienvidu pilsētās, kur līdz šim vēl maz ir darīts. Arī citās zemēs jāsāk strādāt daudziem ārstnieciskās misijas pasākumiem,

un šis darbs sekmīgi jāvirza uz priekšu. Eiropā un citās tālās zemēs sanatoriju dibināšana ir tikpat svarīga kā Amerikā.

Kungs vēlas, lai Viņa ļaudis pareizi izprastu darbu, kas jāpadara, un lai tie kā uzticīgi namturi līdzekļu ieguldīšanas ziņā gudri ietu uz priekšu. Viņš vēlas, lai tie, ceļot ēkas, aprēķinātu darbu izmaksu un zinātu, vai tiem ir pietiekoši naudas darbu nobeigšanai. Viņš arī vēlas, lai tie atcerētos, ka tie nedrīkst savtīgi savākt visus iespējamos līdzekļus, ieguldot tos nedaudzās vietās, bet ka tiem jāstrādā, ņemot vērā daudzas citas vietas, kur arī jādibina institūti.

Man dotā gaisma rāda, ka vadītājiem visos mūsu institūtos un īpaši nesen dibinātajās sanatorijās jābūt taupīgiem līdzekļu izdošanā, lai būtu spējīgi palīdzēt līdzīgiem institūtiem, kas jādibina citās pasaules daļās. Pat ja viņiem kasē būtu daudz naudas, tomēr katrā plānā tiem vajadzētu ņemt vērā Dieva lielā misijas lauka vajadzības. (100)

Tas nav Dieva prāts, ka Viņa ļaudis jebkurā vietā celtu milzīgas sanatorijas. Ir jādibina daudz sanatoriju. Tām nav jābūt lielām, tomēr spējīgām labi, sekmīgi strādāt.

Es esmu brīdināta par medicīnas māsu un ārstnieciskās misijas evaņģēlistu sagatavošanas darbu. šis darbs mums nav jācentralizē kādā vienā vietā. Katrā nodibinātā sanatorijā jauniešus un jaunietes vajadzētu sagatavot par ārstnieciskie misionāriem. Kungs tiem pavērs ceļu, kad tie izies strādāt priekš Viņa.

Mūsu priekšā esošie pierādījumi par pravietojumu piepildīšanos ziņo, ka visu lietu gals ir tuvu. Liels un svarīgs darbs ir jādara ārpus tām vietām, tālu no tām vietām, kur pagātnē mūsu darbs ir bijis lielā mērā sakopots.

Kad mēs dārza apūdeņošanai ievadām tajā ūdens straumes, tad mēs necenšamies apūdeņot tikai vienu vietu, atstājot citas vietas sausas un nespējīgas nest augļus, lai tās kliegtu: “Dodoet mums ūdeni.” Un tomēr tieši tādā veidā darbs ir virzīts uz priekšu nedaudzās vietās, neņemot vērā visu lielo lauku. Vai novārtā pamestajām vietām arī tādām jāpaliek? - Nē. Ļaujiet straumēm plūst visur, nesot sev līdzi prieku un auglību.

Nekad mums nav jāpaļaujas uz pasaules labvēlību un augstākām šķirām. Dibinot iestādes, mums nekad nav jāmēģina lielumā un krāšņumā sacensties ar pasaulīgajiem institūtiem. Uzvara mums jāgūst ne ar masīvu ēku celšanu, sacenšoties ar mūsu ienaidniekiem, bet ar Kristum līdzīgu garu, - lēnprātības un pieticības gara iemīlēšanu un parādīšanu. Daudz labāks gan ir krusts un pievilšanās cerībās - bet ar mūzīgo dzīvi pēc tam, nekā dzīve kopā ar valdniekiem un Debesu zaudēšana. (101)

Cilvēces Pestītājs piedzima vienkāršiem vecākiem grēka nolādētā, ļaunā pasaulē. Viņš uzauga noslēgtībā Nācaretē, kādā mazā Galilejas pilsētiņā. Savu darbu Viņš uzsāka nabadzībā un bez pasaulīgi augsta stāvokļa. Tā Dievs ienesa pasaulē evaņģēliju veidā, kas ļoti atšķiras no tā ceļa, kādu daudzi uzskata par gudru evaņģēlija sludināšanai mūsu dienās.

Evaņģēlija izplatīšanās pirmajās dienās Viņš Savu draudzi mācīja nepaļauties uz pasaulīgi augstu stāvokli un laicīgu spožumu, bet gan uz ticības un paklausības varu. Dieva labvēlībai ir lielāka vērtība kā zeltam un sudrabam. Viņa Gara spēkam ir neaprēķināma vērtība.

Tā saka Kungs: “Ēkas Manam darbam dos spēku un iespaidu tikai tad, ja to cēlāji paklausīs Maniem norādījumiem par šo iestāžu dibināšanu un iekārtošanu. Ja tie, kas pagātnē vadījuši un atbalstījuši darbu, vienmēr būtu vadījušies no tīriem, nesavtīgiem pamatlikumiem, tad nekad nebūtu notikusi šī savtīgā lielas Manu līdzekļu daļas sakopošana vienā vai divās vietās. Tad institūti būtu dibināti daudzos apvidos. Patiesības sēkla, izsēta daudz vairāk laukos, būtu uzdīgusi un nesusi augļus Man par godu.

Tagad ir jāgādā par novārtā atstātajām vietām. Maniem ļaudīm jāstrādā enerģiski un ātri. Kas ar šķīstiem mērķiem pilnīgi nodos sevi Man - miesu, garu un dvēseli, - tie strādās ar Manām metodēm un Manā Vārdā. Ikviens stāvēs viņam noliktajā vietā, raugoties uz Mani kā uz savu Vadoni un Padomdevēju. (102)

Es pamācīšu nezinošos un svaidīšu ar Debesu acu zālēm daudzu acis, kas tagad atrodas garīgā tumsā. Es pamodināšu darba rīkus, kas izdarīs Manu prātu, sagatavojot ļaudis pastāvēt Manā priekšā gala laikā. Daudzās vietās, ko jau agrāk vajadzēja apgādāt ar sanatorijām un skolām, Es dibināšu Savas iestādes, un šīs iestādes kļūs par audzināšanas centriem strādnieku sagatavošanai.”

Kungs ietekmēs cilvēku prātu vietās, kur mēs neko tamlīdzīgu negaidām. Daži, kas šķietami ir patiesības ienaidnieki, Dieva aizgādībā ieguldīs līdzekļus zemes īpašumu izkopšanā un ēku celšanā. Savā laikā šie zemes īpašumi tiks piedāvāti pirkšanai par cenu, kas ir stipri zemāka par to vērtību. šajos piedāvājumos mūsu ļaudis saskatīs Aizgādības roku un iegūs vērtīgus īpašumus audzināšanas darba vajadzībām. Viņi plānos un kārtos lietas pazemīgi, pašaizliedzīgi un uzupurējoties. Tā vīri, kam ir nauda, neapzinīgi sagatavos palīglīdzekļus, kas ļaus Kunga ļaudīm strauji virzīt uz priekšu Viņa darbu.

Dažādās vietās jāpērk zemes īpašumi, lai tur iekārtotu sanatorijas. Mūsu ļaudīm jāmeklē iespējas pirkt zemes īpašumus prom no pilsētām, kur ēkas jau ir uzceltas un augļu dārzi jau ražo. Zeme ir vērtīgs īpašums. Ar mūsu sanatorijām vajadzētu būt savienotiem zemes gabaliem, no kuriem mazu daļu var izlietot kalpojošā personāla mājvietām un citu cilvēku vajadzībām, kuri apgūst iemaņas ārstnieciskajā misijas darbā.

Man atkārtoti rādīts, ka nav gudri celt milzīgas iestādes. Ne caur iestāžu plašumu padarāms vislielākais darbs dvēseļu labā. Milzīgai sanatorijai vajadzīgs daudz strādnieku. Un, kur vienkopus sakopoti tik daudzi, tur ir ārkārtīgi grūti saglabāt augstu garīguma standartu. Lielā iestādē bieži gadās, ka atbildīgas vietas ieņem strādnieki, kas nav garīgi noskaņoti, kas neparāda gudrību rīcībā ar cilvēkiem, kuri, gudri pret tiem izturoties - tiktu atmodināti, pārliecināti un atgriezti. (103)

Nav darīta pat viena ceturtā daļa no darba, ko varēja darīt un kas tiktu darīts, atverot Rakstus slimiem mūsu sanatorijās, ja strādnieki paši būtu saņēmuši izsmeļošus pierādījumus reliģiskās līnijās.

Kur vienā vietā sakopoti daudzi strādnieki, vajadzīga daudz augstākas pakāpes garīga vadība par to, kāda bieži ir mūsu lielajās sanatorijās.

Mēs atrodamies uz mūžīgās pasaules robežas. Dieva sodības jau sāk krist pār zemes iemītniekiem. Dievs sūta šīs sodības, lai vadītu ļaudis pie prāta. Neviens notikums, kam Viņš ļauj risināties mūsu pasaulē, nav bez mērķa, un Viņš vēlas, lai mēs būtu tādā mērā garīgi noskaņoti, ka spētu saskatīt Viņa darbību šajos notikumos, kas bija tik neparasti pagātnē, bet tagad ir kļuvuši gandrīz ikdienišķi.

Uz mums gaida liels darbs, - noslēdzošais darbs Dieva pēdējās brīdinājuma vēsts pasniegšanā grēcīgajai pasaulei. Bet ko mēs esam darījuši, lai sniegtu šo vēsti? Uzlūkojiet, es jūs lūdzu, daudzās daudzās vietas, kur vēl nekad nav ieiets. Raugieties uz mūsu darbiniekiem, kas atkal un atkal pārstaigā vienas un tās pašas vietas, kamēr tiem visapkārt atrodas novārtā atstāta pasaule, kas guļ grēkos un samaitātībā, - pasaule, kas vēl nav brīdināta. Priekš manis tā ir šausmīga aina. Kāda drausmīga vienaldzība raksturo mūsu nostāju pret bojā ejošās pasaules vajadzībām!

22.nodaļa

Mūsu piederības zīmogs

(104) Es esmu pamācītam ka mūsu ārstnieciskiem institūtiem jāstāv kā Dieva lieciniekiem. Tie dibināti, lai palīdzētu slimiem un cietējiem, lai izraisītu apjautāšanos, lai izplatītu gaismu un virzītu uz priekšu reformu. Pareizi vadīti, šie institūti kļūs par līdzekļiem reformu atziņu pasniegšanai, kas svarīgas ļaužu sagatavošanai uz Kunga atnākšanu, daudziem cilvēkiem, ko citādi mums nebūtu iespējams aizsniegt.

Daudziem mūsu ārstniecisko institūtu klientiem ir augsti uzskati par Dieva klātbūtni, kam jābūt viņu apmeklētajā institūtā; tie ir ļoti jūtīgi pret valdošiem garīgiem iespaidiem. Ja viss ārstnieciskais personāls staigātu apdomīgi Dieva priekšā, tad viņu rīcībā būtu vairāk kā cilvēcīgais spēks, ko atklāt šiem vīriem un sievām. Katru institūtu, kur apkalpojošais personāls ir svētījies, caurstrāvo dievišķs spēks; un klienti ne tikai iegūst atvieglojumu no miesīgajām kaitēm, bet arī atrod dziedinošu balzamu savām grēku nomāktajām dvēselēm.

Lai mūsu ļaužu vadītāji uzsver spēcīga reliģiska iespaida uzturēšanas nepieciešamību mūsu ārstnieciskajos institūtos. Kungs vēlas, lai šie institūti būtu vietas, kur Viņu godātu vārdos un darbos; vietas, kur paaugstinātu Viņa likumus un kur Bībeles patiesībām ierādītu visaugstāko vietu. Ārstnieciskiem misionāriem jādara liels darbs priekš Dieva. Tiem jābūt pilnīgi atmodušamies un ļoti modriem cilvēkiem, kas vīrišķīgi cīnās, apvilkuši visas kristīgās bruņas. Tiem jābūt uzticamiem savam Vadonim, paklausot Viņa baušļiem, ieskaitot to, ar ko tie atklāj savu atšķirību no pārējās sabiedrības. (105)

Sabata ievērošana ir zīme starp Dievu un Viņa ļaudīm. Nekaunēsimies nest zīmi, kas atšķir mūs no pasaules. Kad es nesen naktī pārdomāju šo jautājumu, Kāds, Kam bija autoritāte, deva padomu pētīt Israēlam dotās pamācības par sabatu. Kungs tiem sacīja: “Turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī. Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts... Sešās dien;as padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst. Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm. Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi.” (2.Moz.31:13-17.)

Sabats vienmēr ir zīme, kas atšķir paklausīgos no nepaklausīgiem. Sātans ir gudri spēcīgi strādājis, lai padarītu ceturto bausli par spēkā neesošu, lai Dieva zīme pazustu no cilvēku redzes loka. Kristīgā pasaule ir minusi kājām Kunga Sabatu un ir ievērojusi ienaidnieka iestādīto sabatu. Tomēr Dievam ir ļaudis, kas uzticīgi Viņam. Viņa darbs jāvirza uz priekšu pareizās līnijās. Ļaudīm, kas nes Viņa zīmi, jādibina draudzes un iestādes kā pieminekļi Viņam. šie pieminekļi, lai arī cik vienkārši savā izskatā, pastāvīgi

liecinās pret sātana iestādīto viltus sabatu un par labu Sabatam, ko iestādījis Kungs Ēdenē, kad rīta zvaigznes kopīgi dziedāja un visi Dieva bērni priekā gavilēja. (106)

Negodbijības un bezrūpības gars Sabata ievērošanā tiecas ienākt mūsu sanatorijās. Uz vīriem, kas ieņem atbildīgas vietas ārstnieciskajā misijas darbā, gulstas pienākums sniegt norādījumus ārstiem, māsām un kalpotājiem par Dieva svētās dienas svētīšanu. Īpaši katram ārstam vajadzētu censties rādīt pareizu priekšzīmi. Viņa pienākumu raksturs dabīgi liek tam justies attaisnotam darīt Sabatā daudz, no kā tam vajadzētu atturēties. Cik tālu vien iespējams, viņam savu darbu vajadzētu ieplānot tā, lai būtu iespējams nolikt savus ikdienišķos pienākumus.

Bieži ārsti un māsas tiek aicināti Sabatā kalpot slimniekiem, un reizēm viņiem nav iespējams atrast laiku atpūtai un Dieva pagodinošo sapulču apmeklēšanai. Cietošās cilvēces vajadzības nekad nedrīkst atstāt neievērotas. Pestītājs ar Savu priekšzīmi mums ir rādījis, ka ir pareizi Sabatā atvieglot ciešanas. Tomēr darbu, kas nav nepieciešams, kā kārtējo ārstēšanu un operācijas, kuras var atlikt, arī vajadzētu atlikt. Lai pacienti saprot, ka ārstiem un kalpotājiem vajadzīga viena diena atpūtai. Lai tie saprot, ka darbinieka bīstas Dievu un vēlas turēt svētu to dienu, kuru Viņš ir nošķīris, lai Viņa sekotāji to ievērotu kā zīmi starp Viņu un tiem.

Audzinātājiem un tiem, kas tiek audzināti mūsu ārstnieciskajos institūtos, vajadzētu atcerēties, ka pareizai Sabata ievērošanai ir liela nozīme priekš viņiem pašiem un viņu klientiem. Ievērojot Sabatu, ko Dievs pavēlējis turēt svētu, viņi sniedz piederības zīmi, skaidri parādot, ka viņi atrodas Kunga pusē. (107)

Tagad un vienmēr mums jāstāv kā atšķirīgiem un īpašiem ļaudīm, brīviem no visas pasaulīgās gudrības, neļaujot sevi apgrūtināt nekādai savienībai ar tiem, kam nav gudrības izprast Dieva prasības, kas tik skaidri izteiktas Viņa likumos. Visi mūsu ārstnieciskie institūti ir dibināti kā Septītās dienas Adventistu institūti, lai pārstāvētu dažādus evaņģēliski ārstnieciskā misijas darba virzienus un tā sagatavotu ceļu Kunga atnākšanai. Mums jārāda, ka mēs cenšamies strādāt saskaņā ar Debesīm. Mums jānes liecība visām tautām, ciltīm un valodām, ka mēs esam ļaudis, kas mīl un bīstas Dievu; ļaudis, kas tur svētu Viņa radīšanas pieminekli, zīmi starp Viņu un Viņa paklausīgajiem bērniem, ka VIņš tos svētī. Un mums skaidri jārāda mūsu ticība mūsu Kunga drīzai nākšanai debesu padebešos.

Kā tautu mūs stipri pazemojusi rīcība, ko atļāvušies daži mūsu brāļi atbildīgās vietās, atkāpjoties no vecajiem robežakmeņiem. Ir cilvēki, kas, lai piepildītu savus plānus, savos vārdos ir aizlieguši savu ticību. Tas rāda, cik maz var paļauties uz cilvēcīgo gudrību un cilvēcīgo spriedumu. Tagad, kā nekad agrāk, mums jāredz briesmas, kas, mums esot nepiesardzīgiem, mūs var pavedināt kļūt neuzticīgiem Dieva baušļiem. Mums jāatzīst, ka Dievs mums ir devis noteiktu brīdinājuma vēsti pasaulei, kā Viņš deva vēsti Noam pirmsplūdu laika iedzīvotāju brīdināšanai. Lai mūsu ļaudis sargās noniecināt Sabata svarīgo nozīmi, cenšoties savienoties ar neticīgajiem. Lai tie sargās atkāpties no mūsu ticības pamatlikumiem, ļaujot domāt, ka nav nepareizi saskaņoties ar pasauli. Lai tie baidās ievērot tāda cilvēka padomu, lai arī kāds būtu viņa stāvoklis, kas strādā pretī tam, ko Dievs ir darījis, lai uzturētu Savus ļaudis atšķirtus no pasaules. (108)

Kungs pārbauda Savus ļaudis, lai redzētu, kas grib būt uzticīgs Viņa patiesības principiem. Mūsu darbs ir pasludināt pasaulei pirmā, otrā un trešā eņģeļa vēsti. Pildot mūsu pienākumus, mums mūsu ienaidnieki nav jānicina, ne arī no tiem jābaidās.

Saistīšanās līgumos ar tiem, kas nepieder mūsu ticībai, nesaskan ar Dieva priekšrakstiem. Mums jāizturas laipni un pieklājīgi pret tiem, kas atsakās padoties Dievam, tomēr mums nekad, nekad nav ar viņiem jāapspriežas par Dieva darba vitālajām interesēm. Uzticoties Dievam, mums pastāvīgi jāiet uz priekšu, darot Viņa darbu nesavtīgi un pazemīgā atkarības sajūtā no Viņa, uzticot Viņa aizgādībai sevi un visu, kas saistīts ar mūsu tagadni un nākotni, stipri turoties pie mūsu sākotnējās uzticības līdz galam, pieminot, ka Debesu svētības mēs saņemam ne tāpēc, ka esam vērtīgi un cienīgi, bet Kristus vērtības dēļ, pieņemot ticībā Viņam, Dieva bagāto žēlastību.

Es lūdzu, kaut mani brāļi varētu saprast, ka trešā eņģeļa vēstij priekš mums ir liela nozīme un ka patiesā Sabata ievērošanai ir jābūt zīmei, kas atšķir tos, kuri kalpo Dievam, no tiem, kas Viņam nekalpo. Lai atmostas tie, kas kļuvuši miegaini un vienaldzīgi. Mēs esam aicināti būt svēti, un mums rūpīgi jāizvairās no tāda iespaida radīšanas, ka maza nozīme ir tam, vai mēs paturam vai nepaturam mūsu ticības īpašās iezīmes. Uz mums gulstas svinīgs pienākums par patiesību un taisnību nostāties vēl notiektāk nekā līdz šim. Norobežojuma līnijai starp tiem, kas tur Dieva baušļus, un tiem, kas to nedara, jātiek atklātai skaidri un nepārprotami. Mums apzinīgi jāgodā Dievs, uzcītīgi izmantojot visus līdzekļus, lai paliktu derības attiecībās ar Viņu, ka varam saņemt Viņa svētības, - svētības, kas tik vajadzīgas ļaudīm, kam jātiek tik smagi pārbaudītiem. Atstāt iespaidu, ka mūsu ticība, mūsu reliģija, nav noteicošs un valdošs spēks mūsu dzīvē, nozīmē ļoti apkaunot Dievu. Tā mēs novēršamies no Viņa baušļiem, kas ir mūsu dzīvība, noliedzot, ka Viņš ir mūsu Dievs un ka mēs esam Viņa ļaudis. (109)

Mums jāaicina ikviens - augsts un zems, bagāts un nabags, visas sektas un šķiras - kļūt par mūsu ārstniecisko iestāžu sniegto labumu līdzdalībniekiem. Mēs mūsu iestādēs uzņemam visu konfesiju ļaudis. Bet attiecībā uz mums pašiem mēs esam stingri konfesionāli; mūs Dievs ir nosaucis par svētiem, un mēs atrodamies zem Viņa teokrātijas. Tomēr mēs neesam negudri, ka uzspiestu kādam mūsu ticības īpašos punktus.

Lai cilvēki neaizmirstu patieso Dievu, Jehova tiem deva Savas mīlestības un varas pieminekli - Sabatu. Viņš saka: “Jums būs sargāt Manu svēto dienu; jo tā ir zīme starp Mani un jums.” (2.Moz.31:13).

Par Israēlu Dievs paziņoja: “šī tauta dzīvos savrup un netiks pieskaitīta pagāniem.” (4.Moz.23:9) (Eng). šie vārdi attiecas uz mums tāpat kā uz seno Israēlu. Dieva ļaudīm jāstāv vieniem. Septītās dienas Sabata ievērošanai jābūt zīmei starp tiem un Dievu, rādot, ka tiem jābūt īpašiem ļaudīm, atšķirtiem no pasaules ieradumos un dzīvesveidā. Dievs strādās caur tiem, lai no visām nacionalitātēm sapulcinātu vienotu tautu Savā priekšā. “Ēd stiprināties un ne plītēt.” (Sal.Māc.10:17)

23.nodaļa

Ārstnieciskais misijas darbs pilsētās.

(110) Sanfrancisko, Kalif., 1900.g.12.dec.

Kalifornijā ir darāms darbs - darbs, kas savādā kārtā atstāts novārtā. Neatliksim šo darbu vēl ilgāk. Līdz ar durvju atvēršanos patiesības pasniegšanai būsim gatavi ieiet. Kaut kas kau ir darīts lielajā Sanfrancisko pilsētā, bet, iepazīstoties tuvāk ar šo lauku, mēs skaidri redzam, ka darbs ir tikai iesākts. Cik ātri vien iespējams, jācenšas labi organizēti strādāt šīs pilsētas dažādajās daļās un arī Oklendā. Nav izprasts, cik lielā mērā ļaunums

valda Sanfrancisko. Mūsu darabm šajā pilsētā jāpaplašinās un jāpadziļinās. Dievs tajā redz daudzas dvēseles, kas jāglābj.

Sanfrancisko ir atvērts veģetāriskais restorāns, arī liels uzturvielu veikals un ārstnieciskās palīdzības punkti. šie iekārtojumi dara labu darbu, tomēr to ietekmi vajadzētu stipri paplašināt. Sanfrancisko un Oklendā vajadzētu atvērt vēl citus restorānus, līdzīgus tam, kas atrodas Tirgus ielā. Attiecībā uz pūlēm, kas tagad tiek pieliktas šajos virzienos, mēs varam teikt Āmen un āmen. Un drīz tiks izvērstas citas darba līnijas, kas būs par svētību ļaudīm. Vissaprātīgākā un pilnīgākā veidā vajadzētu virzīt uz priekšu ārstnieciskās misijas evaņģēlisko darbu. Svinīgais un svētais dvēseļu glābšanas darbs jāizvērš pieticīgā un tomēr arvien paaugstinātā veidā. (111)

Kur ir darba spēki? Patiesi atgrieztiem vīriem un sievām, spriest spējīgiem un apdomīgiem vīriem un sievām vajadzētu strādāt kā vadītājiem. Vajadzētu parādīt labas spriešanas spējas, iesaistot ļaudis šajā īpašajā darbā - ļaudis, kas mīl Dievu un staigā Viņa priekšā visā pazemībā, ļaudis, kas grib būt iespaidīgi darba rīki Dieva rokās Viņa paredzētā mērķa aizsniegšanai - cilvēcīgo būtņu pacelšanai un glābšanai.

Ārstnieciskās misijas evaņģēlisti spēs veikt ļoti labu celmlaužu darbu. Sludinātāju darbam pilnībā jāsavienojas ar ārstnieciskās misijas evaņģēlistu darbu. Kristīgajam ārstam vajadzētu raudzīties uz savu darbu kā uz tik pat augstu, kāds ir sludināšanas darbs. Viņš nes divkāršu atbildību; jo viņa darbā apvienojas ārsta un evaņģēlija sludinātāja pienākumi. Viņš veic lielu, svētu un ļoti vajadzīgu darbu.

Ārstam un sludinātājam vajadzētu saprast, ka viņi ir iesaistīti vienā un tajā pašā darbā. Viņiem vajadzētu strādāt pilnīgā saskaņā. Viņiem vajadzētu kopīgi apspriesties. Ar savu vienotību tie nodos liecību, ka Dievs ir sūtījis pasaulē Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai glābtu visus, kas ticēs Viņam kā savam personīgajam Pestītājam.

Ārstiem, profesionālās spējas ir augstākas par parasto ārstu spējām, vajadzētu iesaistīties Dieva darbā lielajās pilsētās. Viņiem vajadzētu censties aizsniegt augstākās šķiras. Kaut kas šajā virzienā ir darīts Sanfrancisko, tomēr vajadzētu darīt vēl daudz vairāk. Lai nav nekādu nepareizu priekšstatu par šo pasākumu raksturu un svarīgumu. Sanfrancisko ir plašs lauks un svarīga Kunga vīna dārza daļa.

Ārstnieciskie misionāri, kas strādā evaņģēliskajās līnijās, dara darbu, kas pēc savas kārtas ir tikpat augsts kā viņu darba biedru sludinātāju darbs. šo darbinieku pūles nevajadzētu aprobežot tikai ar trūcīgajām šķirām. Augstākās šķiras cilvēki savādā kārtā ir atstāti novārtā. Augstākās sabiedrības aprindās atradīsies daudzi, kas atsauksies patiesībai, jo tā ir saprātīga, jo tā nes evaņģēlija augstākā rakstura zīmogu. Ne mazums tādā veidā Dieva lietai mantotu spējīgu ļaužu enerģiski iesaistīsies Kunga darbā.

Kungs aicina ļaudis, kas ieņem uzticības vietas, kam Viņš ir uzticējis Savas dārgās dāvanas, izlietot savas prāta spējas un līdzekļus Viņa darbā. Mūsu darbiniekiem vajadzētu sniegt šiem ļaudīm skaidrus norādījumus par mūsu darba plāniem, pasakot viņiem, kas mums vajadzīgs, lai palīdzētu nabagiem un trūcīgiem un lai nostādītu šo darbu uz stipriem pamatiem. Dažus no viņiem Svētais Gars ietekmēs ieguldīt Kunga līdzekļus tā, lai tie veicinātu Viņa lietu. Tie piepildīs Viņa nodomu, palīdzot radīt lielajās pilsētās iespaidīgus centrus. Ieinteresēti strādnieki tiks vadīti piedāvāt sevi dažādajām misijas līnijām. Tiks dibināti veģētārie restorāni. Tomēr cik rūpīgi šo darbu vajadzētu darīt!

Katram veģetārajam restorānam vajadzētu būt skolai. Ar to saistītajiem strādniekiem pastāvīgi vajadzētu pētīt un eksperimentēt, lai tie varētu pilnveidot savu prasmi pagatavot veselīgu uzturu. Pilsētās šo pamācīšanas darbu var izvērst daudz plašākā mērogā kā mazāk apdzīvotās vietās. Tomēr katrā vietā, kur ir draudze, visiem, kas grib dzīvot saskaņā ar veselības reformas pamatlikumiem, vajadzētu sniegt pamācības par vienkārša, veselīga uztura pagatavošanu. Un draudzes locekļiem šai jautājumā saņemto gaismu vajadzētu sniegt tālāk ļaudīm, kas dzīvo viņu tuvumā. (113)

Audzēkņus mūsu skolās vajadzētu pamācīt, kā gatavot ēdienus. šajā izglītības nozarē ienesīsim smalkjūtību un prasmi. Ar visu netaisnības pievilšanu sātans strādā, lai ievadītu jauniešu kājas kārdināšanu tekā, kas ved pretī bojā ejai. Mums tie jāstiprina un jāpalīdz tiem pretoties kārdināšanām apmierināt ēstkāri, ar ko jāsastopas visur. Mācīt tiem veselīgas dzīves zinātni nozīmē darīt misijas darbu priekš Kunga.

Daudzās vietās jādibina pavāru skolas. šis darbs var iesākties pazemīgā veidā, bet, inteliģenti pavāri darīs savu vislabāko, ali apgaismotu citus, Kungs tiem piešķirs prasmi un izpratni. Kunga Vārds ir: “Neliedziet tiem, jo Es pats atklāšos viņiem kā viņu pamācītājs.” Viņš strādās ar tiem, kas īstenos dzīvē Viņa plānus, mācot ļaudis, kā izdarīt reformu savā diētā ar veselīga un lēta uztura pagatavošanu. Tā trūcīgie tiks iedrošināti pieņemt veselības reformas pamatlikumus; viņiem tiks palīdzēts kļūt strādīgiem un paļauties uz sevi.

Man ir rādīts, ka Dievs ir pamācījis spējīgus vīrus un sievas, kā pagatavot veselīgu un garšīgu uzturu acīm patīkamā veidā. Daudzi no tiem bija jauni, un tur bija arī cilvēki brieduma gados. Es esmu pamācīta atbalstīt pavāru skolu uzturēšanu visās vietās, kur tiek darīts ārstnieciskais misijas darbs. ļaužu priekšā jāizceļ katrs ierosinošs pamudinājums, kas tuvinātu tos reformai. Lai pār viņiem spīd tik daudz gaismas, cik vien ir iespējams. Māciet viņus arvien vairāk papildināt savu prasmi pagatavot uzturu un paskubiniet tos līdzdalīt citiem, ko paši ir mācījušies. (114)

Vai mums nav jādara viss, kas mums iespējams, lai virzītu uz priekšu šo darbu visās mūsu lielajās pilsētās? Cilvēku tūkstošiem, kas dzīvo mūsu tuvumā, ir vajadzīga dažāda veida palīdzība. Lai evaņģēlija sludinātāji piemin, ka Kungs Jēzus Kristus saviem mācekļiem ir teicis: “Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.” “Jūs esat zemes sāls. ja nu sāls nederīga, ar ko tad sālis?” (Mat.5:14,13.).

Kungs Jēzus darīs brīnumus priekš Saviem ļaudīm. Marka 16.nodaļā mēs lasām: “Un Kungs, kad Tas ar tiem bija runājis, ir uzņemts Debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Kungs tiem palīdzēja strādāt un vārdu stiprināja caur līdzejošām zīmēm.” (19,20.p.). šeit mums ir droša liecība, ka Kungs sagatavoja Savus izredzētos kalpus uzsākt ārstniecisko misijas darbu pēc Viņa uzņemšanas Debesīs.

No ziņojumiem par Kunga brīnumdarbiem, sagādājot vīnu kāzu mielastam un pabarojot ļaužu pulku, mēs varam mācīties vissvarīgākās mācības. Veselīga uztura sagatavošanas darbs ir viens no Kunga līdzekļiem trūkuma un posta novēršanai. Visa uztura debešķīgais Devējs neatstās Savus ļaudis neziņā par vislabākā uztura sagatavošanu visiem laikiem un gadījumiem.

24.nodaļa

Restorānu darbs

(115) Mums jādara vairāk par to, ko esam darījuši, lai aizsniegtu ļaudis mūsu pilsētās. Pilsētās mums jāceļ lielas ēkas, tomēr atkal un atkal man dota gaisma, ka mums visās mūsu pilsētās vajadzētu dibināt mazas iestādes, kas kļūs par iespaidu centriem.

Kungam ir vēsts priekš mūsu pilsētām, un šī vēsts mums jāsludina mūsu telts sanāksmēs un ar citiem sabiedriskā darba veidiem, kā arī ar mūsu preses izdevumiem. Turklāt pilsētās jādibina veselīga ēdiena restorāni, un ar tiem jāsludina sātības un atturības vēsts. Vajadzētu rūpēties par iespējām noturēt sapulces, saistot tās ar mūsu restorāniem. Kur vien iespējams, gādāsim, lai būtu telpa, kur klientus var uzaicināt uz lekcijām par veselības un kristīgās sātības zinātni un kur tie var saņemt norādījumus par veselīga uztura pagatavošanu un citiem svarīgiem jautājumiem. šajās sapulcēs vajadzētu atskanēt lūgšanai, dziedāšanai un runām ne tikai par veselības un sātības tematiem, bet arī par citiem piemērotiem Bībeles tematiem. Mācot ļaudis, kā saglabāt fizisko veselību, radīsies daudz izdevību valstības evaņģēlija sēklu sēšanai.

Tematus vajadzētu iztirzāt tādā veidā, kas uz ļaudīm atstātu labvēlīgu iespaidu. šajās sapulcēs nevajadzētu būt nekam teatrālam. Dziedāt nevajadzētu tikai nedaudziem. Visus klātesošos vajadzētu pamudināt pievienoties Dieva pagodināšanā ar dziesmām. Ir ļaudis, kam ir sevišķa dāvana dziedāt, un ir reizes, kad īpaša vēsts jāsniedz ar viena atsevišķa cilvēka dziedāšanu vai ar vairāku apvienošanos dziesmā. Tomēr dziedāt nedaudziem vajadzētu reti. Spēja dziedāt ir iespaidīga dāvana, un Dievs vēlas, lai visi to attīstītu un izlietotu Viņa vārdam par godu. (116)

Tos, kas apmeklē mūsu restorānus, vajadzētu apgādāt ar lasāmvielu. Viņu uzmanību vajadzētu pievērst mūsu literatūrai par sātību un diētas reformu, un viņiem vajadzētu pasniegt arī lapiņas, kurās iztirzātas Kristus mācības. šīs lasāmvielas apgādes nastu vajadzētu sadalīt uz visiem mūsu ļaudīm. Visiem atnākušajiem vajadzētu iedot kaut ko lasīšanai. Var būt, ka daudzi atstās traktātu nelasītu, tomēr daži no tiem, kuru rokās jūs to ieliksiet, var būt tādi, kas meklē gaismu. Tie lasīs un izpētīs, ko jūs tiem iedevāt, un tad to nodos citiem.

Strādniekiem mūsu restorānos vajadzētu dzīvot tik ciešā savienībā ar Dievu, ka tie izprastu Viņa Gara paskubinājumus personīgi runāt par garīgām lietām uz to, kas ienāk restorānā. Ja paša es ir piesists krustā un tā vietā valda Kristus, godības cerība, tad domas, vārdi un darbi atklās, ka mēs tiešām ticam patiesībai. Kungs būs ar mums, un Svētais Gars darbosies caur mums, lai aizsniegtu tos, kas atrodas ārpus Kristus.

Kungs mani ir pamācījis, ka šis ir darbs, kas jādara mūsu restorānu vadītājiem. Veikalniecisko lietu nasta un darba steiga nedrīkst novest pie dvēseļu glābšanas darba atstāšanas novārtā. Ir labi kalpot mūsu līdzcilvēku fiziskajām vajadzībām, bet, ja netiek atrasts ceļš, kā likt evaņģēlija gaismai spīdēt uz ļaudīm, kas dienu pēc dienas nāk uz restorānu ēst, kā tad Dievs tiek pagodināts ar mūsu darbu?

Kad restorānu darbu iesāka, tad cerēja, ka tas būs līdzeklis daudzu aizsniegšanai ar tagadējās patiesības vēsti. Vai šis mērķis ir sasniegts? (117)

Mūsu restorānu darbiniekiem Kāds, Kam ir autoritāte, jautāja: “Uz cik daudziem jūs esat runājuši par viņu glābšanu? Cik daudzi no jūsu lūpām ir dzirdējuši sirsnīgus lūgumus pieņemt Kristu par savu personīgo Pestītāju? Cik daudzus jūsu vārdi ir vadījuši nogriezties no grēka, lai kalpotu dzīvajam Dievam?

Apgādājot ļaudis mūsu restorānos ar laicīgo uzturu, lai darbinieki neaizmirst, ka viņiem pašiem un tiem, kam viņi pasniedz ēdienus, pastāvīgi jāsaņem Debesu maize. Lai tie pastāvīgi modri vēro izdevības runāt par patiesību ar tiem, kas to nepazīst.

Rūpes par strādniekiem

Mūsu restorānu vadītājiem jāstrādā kalpotāju glābšanai. Viņi nedrīkst pārstrādāties, jo, tā rīkojoties, viņi nostāda sevi tur, kur viņiem nav ne spēka, ne vēlēšanās sekmēt strādnieku garīgo izaugsmi. Viņiem jāveltī savi vislabākie spēki, pamācot savus strādniekus garīgās līnijās, izskaidrojot tiem Rakstus un lūdzot ar tiem un par tiem. Viņiem kalpotāju garīgās intereses jāsargā tikpat rūpīgi, kā vecākiem jāsargā savu bērnu garīgās intereses. Pacietīgi un maigi viņiem jābūt par tiem nomodā, darot visu viņu spēkos esošo, lai tiem palīdzētu pilnveidot kristīgu raksturu. Viņu vārdiem jābūt kā zelta āboliem sudraba traukos; viņu rīcībai jābūt brīvai no katras savtīguma un skarbuma ēnas. Viņiem jāstāv kā sargkareivjiem uz posteņa, rūpējoties par dvēselēm kā tādiem, kam jādod norēķins. Viņiem jācenšas noturēt savus kalpotājus uz izdevīgas zemes, kur to drosme pastāvīgi pastiprinātos un ticība Dievam nepārtraukti pieaugtu.

Ja mūsu restorānus nevada šādā veidā, tad būs nepieciešami brīdināt mūsu ļaudis nesūtīt savus bērnus turp par strādniekiem. Daudzi no tiem, kas apmeklē mūsu restorānus, neved sev līdzi Dieva eņģeļus; viņi neilgojas pēc šo svēto būtņu sabiedrības. Viņi sev līdzi nes pasaulīgu iespaidu, un, lai stāvētu šim iespaidam pretī, strādniekiem jābūt cieši vienotiem ar Dievu. Mūsu restorānu vadītājiem jādara vairāk, lai glābtu viņu nodarbinātos jauniešus. Viņiem vairāk jāpūlas uzturēt tos garīgi dzīvus, lai pasaulīgais gars, ar ko tiem pastāvīgi nākas saskarties, neietekmētu viņu jauno prātu. Meitenēm un jaunām sievietēm mūsu restorānos nepieciešams gans. Ikvienu no tām jāaizsargā ar mājas iespaidiem.

Draud briesmas, ka jaunieši, kas ienāk mūsu iestādēs kā ticīgie, vēloties palīdzēt Dieva lietai, kļūs gurdeni un mazdūšīgi, un, pazaudējuši dedzību un drismi, izturēsies vēsi un vienaldzīgi. Mēs nevaram saspiest šos jauniešus šaurās, tumšās telpās, nolaupot tiem mājas dzīves priekšrocības, un tad gaidīt, ka tiem būs veselīga reliģiska dzīve.

Ir svarīgi gudri plānot, kā rūpēties par kalpotājiem visās mūsu iestādēs un sevišķi par tiem, kas nodarbināti mūsu restorānos. Vajadzētu dabūt labus kalpotājus un gādāt par visām priekšrocībām, kas tiem palīdzētu pieaugt žēlastībā un kristus atzīšanā. Tos nedrīkst atstāt laimīgu gadījumu žēlastībai, bez regulāriem lūgšanu laikiem un vispār bez laika pētīt Bībeli. Ja tos tā atstās, tie kļūs nevērīgi un bezrūpīgi, vienaldzīgi pret mūžīgām patiesībām. (119)

Katram restorānam vajadzētu piesaistīt vīru ar savu sievu, kas varētu darboties kā kalpotāju aibildņi; vīru un sievu, kas mīl Glābēju un dvēseles, par kurām Viņš nomira, un kas sargā Kunga ceļu.

Jaunām sievietēm vajadzētu atrasties kādas gudras un saprātīgas ģimenes mātes uzraudzībā, tādas sievietes, kas ir pilnīgi atgriezusies un kas grib rūpīgi sargāt strādnieces, īpaši jaunākās.

Strādniekiem jājūt, ka viņiem ir mājas. Tie ir Dieva palīdzošā roka, un ar tiem jāapietas tik uzmanīgi un saudzīgi, kā Kristus mācīja izturēties pret mazu bērnu, kuru Viņš nostādīja mācekļu vidū. Viņš sacīja: “Kas apgrēcina vienu no sīem vismazākajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam pakārtu pie kakla dzirnu akmeni un to noslīcinātu jūrā visdziļākajā vietā.” “Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicinat; jo Es jums saku, ka viņu eņģeļi Debesīs vienmēr redz Mana Debesu Tēva vaigu.” (Mat.18:6,10). Uzmanība, ko vajadzētu veltīt šiem kalpotājiem, ir viens no iemesliem, kāpēc lielā pilsētā labāk ierīkot vairākus mazus restorānus nekā vienu lielu. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc labākais ir dibināt vairākus mazus restorānus mūsu lielo pilsētu dažādās daļās. Mazākie restorāni ieteiks veselības reformas pamatlikumus tieši tikpat labi kā lielāki uzņēmumi un būs daudz vieglāk vadāmi. Mēs neesam pilnvaroti pabarot pasauli, bet mēs esam pamācīti audzināt ļaudis. Mazākos restorānos nebūs tik daudz darba, un kalpotājiem būs vairāk laika mācīties, kā padarīt savu darbu labi, un vairāk laika atbildēt uz klientu jautājumiem, kas vēlas kaut ko uzzināt par veselības reformas pamatlikumiem. (120)

Ja mēs šajā darbā piepildīsim Dieva nodomu, tad Kristus taisnība ies mums pa priekšu un Kunga godība mūs pavadīs. Bet, ja nenotiek nekāda dvēseļu ievākšana, ja kalpotāji paši negūst garīgu labumu, ja tie negodā Dievu vārdos un darbos, ka’pec tad mums vajadzētu atvērt un uzturēt šādus uzņēmumus? Ja mūsu restorānus nevaram vadīt Dievam par godu, ja mēs caur tiem nevaram izplatīt spēcīgu reliģisku iespaidu, tad mums būtu labāk tos slēgt un izlietot mūsu jaunatnes talantus citās darba frontēs. Tomēr mūsu restorānus var vadīt tā, ka tie kļūs par līdzekļiem dvēseļu glābšanai. Nopietni meklēsim Kungu sirds pazemībā, lai Viņš varētu mūs mācīt, kā staigāt Viņa padoma gaismā, kā izprast Viņa Vārdu, kā to pieņemt un kā praktiski to izlietot.

Draud briesmas, ka mūsu restorāni tiks vadīti tādā veidā, ka mūsu kalpotāji ļoti smagi strādās dienu pēc dienas un nedēļu pēc nedēļas un tomēr nespēs parādīt nekādus labus sasniegumus. šis jautājums rūpīgi jāpārdomā. Mums nav nekādu tiesību iesaistīt mūsu jauniešus darbā, kas nenes nekādus augļus Dievam par godu.

Draud briesmas, ka restorānu darbs, kaut arī uzskata, ka tas ir brīnisķīgs veids, kā sekmīgi var darīt labu, tiks vadīts tā, ka sniegs tikai fizisku labklājību tiem, kam tas kalpo. Kāda darbs var likties sevišķi izcils, tomēr Dieva skatījumā tas nav labs, ja to nedara ar sirsnīgu vēlēšanos pildīt Viņa prātu un dzīvē īstenot Viņa nodomu. Ja Dievu neatzīst par mūsu darbības autoru un mērķi, tad tie tiks svērti svaros un atrasti par vieglu.

Mūsu restorānu aizvēršana sabatā

(121) Ir jautāts: “Vai mūsu restorāniem vajadzētu būt atvētiem Sabatā?” Mana atbilde ir: Nē, nē! Nekādā gadījumā. Sabata ievērošana ir mūsu liecināšana par Dievu - zīme jeb zīmogs starp Viņu un mums, ka mēs esam Viņa ļaudis. šo zīmi nekad nedrīkst izdzēst.

Ja mūsu restorānu darbiniekiem arī Sabatā, tāpat kā sešās darba dienās, jāgatavo ēdieni visam ļaužu pulkam, kas atnāk uz restorānu, kur tad būtu viņu dusas diena? Kā tiem būtu iespējams stiprināt savus fiziskos un garīgos spēkus?

Nesen atpakaļ man tika dota īpaša gaisma par šo jautājumu. Man rādīja, ka tika pieliktas pūles, lai sagrautu mūsu Sabata ievērošanas standartu; ka ļaudis nostāsies par mūsu restorānu atvēršanu Sabatā. Bet to nekad nedrīkst darīt.

Man garām slīdēja aina. Es atrados mūsu restorānā Sanfrancisko. Bija piektdiena. Vairāki kalpotāji čakli strādāja tādu ēdienu iepakošanā, ko ļaudis viegli varēja aiznest uz savām mājām; un daudzi gaidīja, lai saņemtu šīs pakas. Es jautāju, ko tas nozīmē, un kalpotāji man teica, ka daži viņu klienti esot uztraukušies, ka sakarā ar restorāna slēgšanu viņi Sabatā nevarot dabūt tādu pat uzturu, kādu viņi lietojuši visā nedēlā. Atzīdami restorānā dabūjamā veselīgā uztura vērtību, viņi protestēja, ka tas tiem liegts septītajā dienā, un prasīja, lai restorāna atbildīgie darbinieki turētu to atvērtu visas dienas nedēļā, norādot uz zaudējumiem, kas viņiem būs jācieš, ja tā nedarīs. “Ko tu šodien redzi,” sacīja kalpotāji, “ir mūsu atbilde uz šo prasību pēc veselīga uztura Sabatā. Ļaudis paņem piektdienā uzturu, kas uzglabājams Sabatā, un tā mēs novēršam iemeslu mūs apsūdzēt par atsacīšanos atvērt restorānu Sabatā.”

Norobežojuma līnija starp mūsu ļaudīm un pasauli vienmēr jāuztur nepārprotami skaidra. Mūsu platforma ir Dieva baušļi, kur mums stingri pavēlēts ievērot Sabata dienu; jo, kā skaidri pateikts 2.Mozus grāmatas 31.nodaļā, Sabata ievērošana ir zīme starp Dievu un Viņa ļaudīm. Viņš saka: “Turiet manus Sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es Esmu Tas Kungs, Kas jūs svētī. Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts... Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies.” (2.Moz.31:13-17).

Mums jāņem vērā “Tā saka Kungs”, pat ja ar savu paklausību mēs izraisām lielas neērtības tiem, kas nemaz negodā Sabatu. Vienā pusē mums ir ļaužu iedomātās vajadzības, otrā pusē Dieva pavēles. Kam ir lielāka nozīme priekš mums?

Mūsu sanatorijās pacientu saime līdz ar ārstiem, māsām un kalpotājiem ir jāpabaro Sabatā kā kura katra cita ģimene ar tik maz darba, cik iespējams. Bet mūsu restorānus Sabatā nevajadzētu atvērt. Dodiet kalpotājiem garantiju, ka šī diena tiem būs Dieva pielūgšanai. Sabatā aizvērtās durvis apzīmogo restorānu kā Dieva pieminekli, pieminekli, kas stāsta, ka septītā diena ir Sabats un ka tajā nav jādara nekādi darbi, kas nav nepieciešami. (123)

Man dots norādījums, ka viens no galveniem iemesliem, kāpēc mūsu lielo pilsētu centros ir dibināti veselīga uztura restorāni un ārstnieciskās palīdzības punkti, ir tas, ka ar šiem līdzekļiem vadošo cilvēku uzmanība tiks pievērsta trešā eņģeļa vēstij. Redzot, ka šie restorāni tiek vadīti pavisam savādāk kā parastie restorāni, inteliģentie cilvēki sāks interesēties par šiem veikalniecisko metožu atšķirības iemesliem un izpētīs principus, kas liek mums pasniegt galdā labāku uzturu. Tā viņi tiks vadīti iepazīt vēsti šim laikam.

Kad domājoši cilvēki redzēs, ka Sabatā mūsu restorāni ir slēgti, tie jautās, kādi principi liek mums aizslēgt mūsu durvis sestdienā. Atbildot uz viņu jautājumiem, mums būs izdevība tos iepazīstināt ar mūsu ticības pamatiem. Mēs viņiem varam dot mūsu periodikas un traktātu eksemplārus, lai tie spētu saskatīt atšķirību starp “to, kas kalpo Dievam, un to, kas Viņam nekalpo.”

Ne visi mūsu ļaudis ir tik uzcītīgi Sabata ievērošanā, kādiem tiem vajadzētu būt. Kaut Dievs tiem palīdzētu reformēties. Katras ģimenes galvai pienākas stingri nolikt savas kājas uz paklausības platformas.

25.nodaļa

Veselīga uztura produkti

(124) Kuranbong, Jaunā Dienvid-Velsa, 1900.g.10.martā.

Pagājušajā naktī man atklāja daudzas lietas. Veselīgu uzturvielu ražošana un pārdošana prasīs rūpīgus un lūgšanām pavadītus apsvērumus.

Ir daudz cilvēku daudzās vietās, kam Kungs noteikti dos zināšanas, kā pagatavot uzturu, kas ir veselīgs un garšīgs, ja Viņš redzēs, ka tie šīs zināšanas izlietos pareizi. Dzīvnieki kļūst arvien slimāki, un nebūs vars ilgi, kad dzīvnieku valsts produktu lietošanu uzturā atmetīs arī daudzi citi, kas nav Septītās dienas Adventisti. Ir jāpagatavo veselīgas un dzīvību uzturošas uzturvielas, lai cilvēkiem nebūtu vajadzīgs ēst gaļu.

Kungs pamācīs daudzus cilvēkus visās pasaules daļās savienot augļus, graudus un dārzājus tādos ēdienos, kas uzturēs dzīvību un neizsauks slimības. Kas nekad nav redzējuši receptes, kā izgatavot veselīgu uzturu no tagad tirgū esošām uzturvielām, strādās saprātīgi, eksperimentējot ar zemes pārtikas produktiem, un gaisma tiks dota par šo produktu izlietošanu. Kungs tiem rādīs ko darīt. Viņš, Kas Saviem ļaudīm vienā pasaules daļā dod saprašanu un prasmi, dos to arī Saviem ļaudīm citās pasaules daļās. Tas ir Viņa nodoms, lai katras zemes uztura vērtības tiktu tā pagatavotas, ka tās varētu izlietot zemēs, kam tās ir piemērotas. Kā Dievs deva mannu no Debesīm, lai stiprinātu Israēla bērnus, tā Viņš tagad dos Saviem ļaudīm dažādās vietās gudrību un prasmi izlietot šo zemju produktus tādu uzturvielu pagatavošanai, kas ieņemtu gaļas ēdienu vietu. (125)

šīs uzturvielas vajadzētu pagatavot dažādās zemēs; jo to pārvešana no vienas zemes uz otru padara tās tik dārgas, ka trūcīgie nevar tās atļauties. Nekad neatmaksāsies paļauties uz Ameriku, lai tā sagādātu veselīgu uzturu citām zemēm. Ievesto preču pārdošana bez finansiāliem zaudējumiem būs saistīta ar lielām grūtībām.

Visiem, kas tirgojas ar veselīgu uzturu, jāstrādā nesavtīgi savu līdzcilvēku labā Ja cilvēki neļaus Kungam vadīt savu prātu, tad līdz ar dažādu cilvēku iesaistīšanos šajā darbā radīsies neskaitāmas grūtības. Ja Kungs kādam dod saprašanu un veiklību, tad lai viņš atceras, ka šī gudrība nav dota vienīgi viņam par labu, bet gan tāpēc, lai viņš ar to varētu palīdzēt citiem.

Neviens cilvēks nedrīkst domāt, ka viņš pilnīgi pārzina veselīga uztura pagatavošanu vai ka viņam vienīgam ir tiesības šajā darbā lietot Kunga bagātības, ko sniedz zeme un koki. Neviens cilvēks nedrīkst justies brīvs pēc savas patikas izlietot zināšanas, ko Dievs viņam devis šai jautājumā. “Bez maksas to esat dabūjuši, bez maksas to dodiet.” (Mat.10:8).

Pagatavot vienkāršu, lētu un veselīgu uzturu ir mūsu gudrība. Daudzi no mūsu ļaudīm ir trūcīgi, un ir jāgādā veselīgs uzturs, ko var pasniegt par cenām, kādas trūcīgie var atļauties maksāt. Kungs grib, lai visnabadzīgākos ļaudis visās vietās apgādātu ar lētu, veselīgu uzturu. Daudzās vietās jādibina rūpnīcas šo uzturvielu ražošanai. Kas ir svētība darbam vienā vietā, būs svētība arī otrā vietā, kur iegūt naudu ir daudz, daudz grūtāk.

Dievs strādā Savu ļaužu labā. Viņš nevēlas, ka tiem aptrūktu līdzekļu. Viņš ved tos atpakaļ pie uztura, ko cilvēkam deva sākumā. Cilvēka diētai jāsastāv no Dieva sagādātām uzturvielām. Galvenie pārtikas produkti būs augļi, graudi un rieksti, bet lietos arī dažādas saknes. (126)

Peļņai, pārdodot šo uzturu, galvenokārt jānāk no pasaules, bet ne no Kunga ļaudīm. Kunga ļaudīm šis darbs ir jāuztur; tiem jāieiet jaunos laukos un jādibina draudzes. Uz viņiem gulstas daudzu misijas pasākumu nasta. Tiem nedrīkst uzlikt nekādas nevajadzīgas nastas. Saviem ļaudīm Kungs ir klātesošs palīgs katrā vajadzības brīdī.

Ar lielu rūpību vajadzētu strādāt tiem, kas sastāda receptes mūsu veselības žurnāliem. Dažas no tagad pagatavotajām īpašām uzturvielām var vēl uzlabot, un mūsu plāni par to izlietošanu būs jāpārveido. Daži ir pārāk bagātīgi lietojuši riekstus. Daudzi man ir rakstījuši: “Es nevaru uzturā lietot riekstus; ko lai es ēdu gaļas vietā?” Kādā naktī es itkā stāvēju vienas ļaužu grupas priekšā, sakot tiem, ka, pagatavojot uzturu, rieksti ir lietoti pārāk brīvi; ka organisms nespēj tos izmantot, ja tos lieto atbilstoši dažām receptēm; un ka atturīgāka lietošana sniegtu apmierinošākus rezultātus.

Kungs vēlas, lai ļaudis, kas dzīvo zemēs, kur gada lielākajā daļā var iegūt svaigus augļus, apzinātos svētības, kas tiem dotas šajos augļos. Jo vairāk mēs baudīsim tieši no koka plūktus svaigus augļus, jo lielāka būs svētība.

Daži pēc veģetārās diētas pieņemšanas atgriežas pie gaļas ēdieniem. Tas tiešām ir muļķīgi un atklāj, ka trūkst zināšanu, kā pagatavot piemērotu uzturu gaļas ēdienu vietā.

Gudru instruktoru vadībā ir jāuztur pavāru skolas Amerikā un citās zemēs. Visu, ko vien mēs varam darīt, arī vajadzētu darīt, lai parādītu ļaudīm reformētās diētas vērtību.