Liecības draudzei 7

26.nodaļa

Veselīga uztura produktu ražošana

(127) Sv.Helena, Kalifornijas štats, 1901.g.16.febr.

Pagājušajā vakarā likās, ka es runāju uz mūsu ļaudīm, stāstot viņiem, ka kā Septītās dienas Adventistiem mums jākopj mīlestība, pacietība un patiesa laipnība. Kungs stiprinās Savu ļaužu vadoņus, ja tie mācīsies no Viņa. Dieva ļaudīm jācenšas aizsniegt visaugstākās garīgās normas. Īpaši tiem, kas ir ārstnieciskie misionāri, vajadzētu parādīt garā, vārdos un raksturā, ka tie seko Kristum Jēzum, ārstnieciskā misijas darba dievišķajam Paraugam.

Mana vissirsnīgākā vēlēšanās ir, lai visās vietās darbu virzītu uz priekšu saskaņā ar Viņa pavēlēm. Es redzu ka veids, kādā tagad dara dažas lietas, un īpaši tas attiecas uz veselīga uztura ražošanu, mūsu ļaudīm sagādās grūtības, kas būs tik augstas kā kalni. Ejot uz priekšu, mums būs jāsastopas ar cilvēku radītām ļoti smagām problēmām, kas izraisīs lielus sarežģījumus. Intrigas vada pretī negodam.

Ar lielu prasmi un neatlaidīgām pūlēm Dr.Kellogs un viņa līdzstrādnieki ir izveidojuši īpašu veselīga uztura nozari. Viņu galvenais motīvs bija darīt labu cilvēcei, un Dieva svētības ir pavadījušas viņu pūles. Ja tie klausīs Dieva padomam, ja tie staigās pēc Kristus priekšzīmes, tad viņi turpinās iet uz priekšu; jo Dievs dos saprašanu un veiklību

tiem, kas viņu meklē nesavtīgi. Veselīgo uzturu, ko izsūta no mūsu fabrikām, var daudzējādā ziņā uzlabot. Kungs mācīs Savus kalpus, kā pagatavot vēl vienkāršākus un lētākus uztura produktus. Ir daudz cilvēku, kurus Viņš grib pamācīt šajā virzienā, ja tie staigās Viņa padomā un saskaņā ar saviem brāļiem.

Mūsu brāļiem visās zemēs

(128) Kungs mani pamācījis teikt, ka visu gaismu, kas saņemama par to, kā vislabāk sagatavot veselīgu uzturu, Viņš nav aprobežojis ar nedaudzām personām. Viņš dos daudziem cilvēkiem dažādās vietās prasmi un iejūtību, kas darīs tos spējīgus pagatavot veselīgu uzturu, piemērotu tām zemēm, kurās viņi dzīvo.

Dievs ir visas gudrības, visas inteliģences un visu talantu Autors. Viņš paausgtinās Savu Vārdu, sniedzot daudziem cilvēkiem gudrību veselīgu uzturvielu pagatavošanā. Un, ja Viņš to dara, tad jaunu uzturvielu sagatavošanu nedrīkst uzskatīt kā neatļautu iejaukšanos to cilvēku tiesībās, kas jau ražo veselīgu uzturu, kaut arī dažādu cilvēku ražotās uzturvielas var būt zināmā mērā līdzīgas. Dievs ņems parastus cilvēkus un dos tiem saprašanu un veiklību izlietot zemes augļus. Viņš pret Saviem strādniekiem izturas bezpartejiski. Viņš neaizmirst nevienu. Viņš pārliecinās komersantus, kas ir Sabata turētāji, dibināt rūpnīcas, kas dos darbu Viņa ļaudīm. Viņš mācīs Savus kalpus pagatavot lētāku veselīgu uzturu, ko var nopirkt trūcīgi ļaudis.

Visos mūsu plānos mums jāatceras, ka veselīga uztura ražošana pieder Dievam un ka to nedrīkst padarīt par finansiālu spekulāciju personīgas peļņas iegūšanai. šis darbs ir Dieva dāvana Viņa ļaudīm, un peļņa jāizlieto par labu cietošai cilvēcei visās vietās.

Īpaši Ziemeļ-Amerikas Dienvidu štatos izgudros daudz iespēju un izveidos daudz iekārtu, lai nabagie un trūcīgie varētu nopelnīt sev uzturu veselīga uztura rūpniecībā. Skolotāju vadībā, kas pūlēsies viņu dvēseļu pestīšanas labā, tie tiks pamācīti, kā audzēt un sagatavot uzturam to, kas vislabāk aug viņu apvidū.

Ļauns darbs

(129) Daži mūsu brāļi ir padarījuši darbu, kas mūsu lietai atnesis lielu ļaunumu. Zināšanas par veselīga uztura ražošanas metodēm, ko Dievs deva Saviem ļaudīm kā līdzekli, ar ko palīdzēt uzturēt Viņa lietu, šie cilvēki ir atklājuši pasaulīgiem veikalniekiem, kas tās izlietonpersonīgai peļņai. Tie Kunga labumus pārdevuši, lai iegūtu labumu sev personīgi. Kas tā atklājuši viņu īpašumā esošo noslēpumu par veselīgu uzturlīdzekļu pagatavošanu, tie Dieva uzticēto mantu ir izlietojuši ļaunprātīgi. Redzot šīs uzticētās lietas nodošanas rezultātus, daži rūgti nožēlos, ka nav sargājuši savu padomu un nav gaidījuši uz Kungu, lai Viņš izvada Savus kalpus un dzīvē īsteno Savus plānus. Daži, kas ieguvuši šos noslēpumus, veidos intrigas, lai aizšķērsotu ceļu mūsu sanatoriju darbam uzturvielu ražošanā, un ar nepareiziem izskaidrojumiem maldinās ļaudis, kas atbalsta sanatorijas, viņiem pašiem par ļaunu.

Veselīga uztura ražošanā neko nevajadzētu pārņemt vai zagt no tiem, kas ar šī darba vadīšanu ir centušies pacelt un virzīt uz priekšu šo lietu. Dr.Kellogs ar citu darbinieku palīdzību, izdodot daudz līdzekļu, ir izpētījis dažu īpašu uzturvielu izgatavošanas procesu un ir sagādājis dārgas iekārtas to ražošanai. šis darbs ir paņēmis

lielu dārgā laika daļu; jo vajadzēja izdarīt daudzus eksperimentus. Un ir taisnīgi, ka tiem, kas tā pūlējušies un ieguldījuši savus līdzekļus, atļauj pļaut viņu darba augļus. Kā Kunga namturim Dr. Kellogam vajadzētu atļaut pārvaldīt taisnīgi iegūto peļņu no īpašajiem produktiem, kurus viņš ar Dieva svētību spēja izgatavot, jo tā viņam būs līdzekļi, ko (130) izlietot Dieva darba virzīšanai uz priekšu, kā gadījums to prasītu. Lai neviens, kas uzzinājis viņu uzturvielu sastāva noslēpumu, neuzņemas šo īpašo uzturvielu pagatavošanu un nepārdod tās personīgas peļņas dēļ. Lai neviens neizliekas, ka strādā saskaņā ar tiem, kuri vispirms sagatavoja šīs uzturvielas pārdošanai, jo tā patiesībā nav. Nevienam nav tiesību uzsākt šo uzturvielu ražošanu kaut kādā savtīgā veidā. Iesim visi tuvu Kungam un ar pazemīgām sirdīm centīsimies pagodināt Viņu visā mūsu rīcībā.

Man jābrīdina tie, kam ir kādas zināšanas par šo īpašo veselīgo uzturvielu ražošanas metodēm, ko izgatavo mūsu rūpnīcās. Tie nedrīkst izlietot savas zināšanas savtīgiem nolūkiem vai tādā veidā, kas nepareizi attēlotu lietu. šīs zināšanas tie nedrīkst izpaust atklātībai. Lai draudzes domā par to un parāda šīem brāļiem, ka tāda rīcība ir uzticētās lietas nodevība un nesīs negodu mūsu darbam.

Lai tie, kas bijuši vai ir nodarbināti veselīga uztura ražošanā, ko pirmais izgatavoja Dr.Kellogs vai kāds cits šī darba pionieris, neatklāj citiem šo īpašo uzturvielu ražošanas noslēpumus; jo tā viņi Dieva lietai nokrāps to, ko vajadzētu izlietot tās uz priekšu virzīšanai. Es jūs lūdzu, mani brāļi, izvēlieties savām kājām taisnas tekas, lai tizlais netiek novērsts no ceļa. Nedodiet ziņas to cilvēku rokās, kas, trūkstot apzinīgai nostājai pret veselības reformu, var kā veselīgu uzturu tirgū patiesībā izlaist netīras lietas.

Visos savos savstarpējos darījumos stāviet patiesības pusē; tad jūsu nostāja neliksies tāda, kas nes zaudējumus Dievam vai cilvēkiem. Neielaidieties nekādā negodīgā rīcībā. Kas uzsāk sanatorijas veselīgo uzturvielu ražošanu personīgas peļņas iegūšanai, tie atļaujas brīvību, uz ko tiem nav nekādu tiesību. Ar to ir radīts liels sajukums. (131)

Daži tagad ražo un pārdod preces, ko sauc par veselīgu uzturu, bet kas satur neveselīgas sastāvdaļas. Bez tam uzturvielas bieži ir tik zemas kvalitātes, ka ar to pārdošanu lietai tiek nodarīts liels ļaunums, jo tie, kas tās pērk, domā, ka visas veselīgās uzturvielas ir vienādas.

Nevienam nav nekādu tiesību izmantot savā labā veikalniecisko sistēmu, kas izveidota sanatoriju veselīgām uzturvielām. Kas Dr.Kelloga izgudrotās uzturvielas pārdod par dārgu cenu, tiem iepriekš vajadzētu saskaņoties ar viņu vai ar citiem, kas darbojas saskaņā ar viņu, un apgūt vislabākās metodes šo uzturvielu pārdošanā. Kas savtīgi iesaistās šajā darbā, tajā pat laikā liekot pircējiem domāt, ka peļņa par viņu pārdotām precēm tiek izlietota labdarīgu pasākumu atbalstīšanai, kaut gan patiesībā to izlieto personīgām vajadzībām, tie ir pakļauti Dieva nepatikai. Pamazām viņa veikals panīks, un viņa lietas tā sarežģīsies, ka viņa brāļiem vajadzēs to izpirkt, lai glābtu lietu no apkaunojuma.

Kungam ļoti nepatīk, ja viņa darbu apkauno savtība no to cilvēku puses, kas tajā iesaistās. Viņš grib, katra Viņa darba daļa saskaņotos ar citām daļām, visas savienojoties vienā veselā vienībā.

Kungs vēlas, lai Viņa ļaudis nostātos pāri visām savtīgām interesēm. Viņš vēlas, lai tie uzvarētu kārdināšanās, ar ko viņiem jāsastopas. Viņš aicina uz svēto sadraudzību. Viņš vēlas, lai Viņa strādnieki atrastos Viņa uzraudzībā. Viņš līdzinās un pulēs materiālu Savam

templim, sagatavojot katru atsevišķu gabalu, lai tas varētu cieši piekļauties otram un celtne būtu vesela un pilnīga, tā ka tai nekā netrūktu.

Debesīm jāsākas uz šīs zemes. Ja Kunga ļaudis pildīs lēnprātība un maigums, tad tie sapratīs, ka mīlestība ir Viņa karogs pār tiem un ka Viņa augļi būs garšai ļoti patīkami. Viņi šeit virs zemes izveidos Debesis, kur sagatavoties Debesīm augšā.

27.nodaļa

Apmāciet ļaudis

(132) Sv.Helena, Kalif., 1902.g.20.aug.

Kur vien pasludina patiesību, tur vajadzētu dot arī norādījumus, kā pagatavot veselīgu uzturu. Dievs vēlas, lai visās lietās Viņa ļaudis pamācītu gudri izlietot produktus, kādus iespējams viegli dabūt. Prasmīgiem skolotājiem vajadzētu rādīt ļaudīm, kā vislabākā veidā izmantot produktus, ko viņi var izaudzēt vai iegūt savā zemes daļā. Tā trūcīgie, kā arī ļaudis, kam ir labāki apstākļi, var iemācīties dzīvot veselīgi.

Kopš veselības reformas sākuma mēs esam atzinuši, ka ir nepieciešams mācīt, mācīt un mācīt. Dievs grib, lai mēs turpinātu šo ļaužu apmācīšanas darbu. Mēs nedrīkstam to atstāt novārtā, baidoties no sekām, kādas tas var atstāt uz mūsu rūpnīcās ražoto veselīgo uzturvielu pārdošanu. Tas nav vissvarīgākais jautājums. Mūsu darbs ir rādīt ļaudīm, kā tie var iegūt un pagatavot visveselīgāko uzturu, kā viņi var sadarboties ar Dievu Viņa morālās līdzības atjaunošanā sevī.

Mūsu strādniekiem vajadzētu vingrināt savas izdomas spējas veselīgu uzturvielu pagatavošanā. Nevienam nevajadzētu censties izzināt Dr.Kelloga noslēpumu; bet visiem vajadzētu saprast, ka Kungs mācīs cilvēkus daudzās vietās pagatavot veselīgu uzturu. Ir daudz produktu, no kā, tos pareizi sagatavojot un savienojot, var izveidot uzturvielas, kas būs par svētību tiem, kas nevar atļauties pirkt dārgākās, īpaši pagatavotās uzturvielas. Viņš, Kas deva gudrību un prasmi, uzceļot saiešanas telti, veikt visādu smalku darbu, dos Saviem ļaudīm saprašanu un veiklību dabīgo produktu savienošanā, tā rādot tiem, kā sev nodrošināt veselīgu diētu. (133)

Zināšanas par veselīga uztura pagatavošanu ir Dieva īpašums, un tās dotas cilvēkam, lai viņš tās dotu tālāk saviem līdzcilvēkiem. To sakot, es nedomāju īpašos eksperimentus, kurus veica Dr.Kellogs ar saviem kolēģiem un kas prasīja daudz laika un līdzekļu. Es runāju par vienkāršajām uzturvielām, ko visi var izgatavot paši sev un par kuru izgatavošanu vajadzētu labprātīgi pamācīt visus, kas vēlas dzīvot veselīgi, īpaši trūcīgos.

Dievs grib, lai visās vietās vīri un sievas tiktu pamudināti attīstīt savas spējas, gatavojot veselīgu uzturu no viņu apvidū esošajiem dabiskajiem produktiem. Ja viņi raudzīsies uz Dievu, lietojot savu prasmi un izdomas spējas Viņa Gara vadībā, tad tie iemācīsies sagatavot dabīgos produktus veselīgā uzturā. Tā viņi kļūs spējīgi pamācīt trūcīgos, kā apgādāt sevi ar uzturu, kas ieņemtu gaļas ēdienu vietu. Kam tā būs palīdzēts, tie savukārt varēs pamācīt citus. Tāds darbs vēl ir jādara ar svētu enerģiju un degsmi. Ja tas būtu darīts agrāk, tad tagad patiesībā atrastos daudz vairāk ļaužu un daudz vairāk tādu, kas varētu dot norādījumus citiem. Mācīsimies saprast, kas ir mūsu pienākums, un tad darīsim to. Mums nav jābūt atkarīgiem no citiem un bezpalīdzīgiem, gaidot, lai citi padara darbu, ko Dievs uzticējis mums.

Uztura lietošanā mums jāparāda, ka mūsu spējas spriest ir labas un veselīgas. Ja redzam, ka ir uzturs, kas mums neder, tad nav vajadzības rakstīt jautājošas vēstules, lai uzzinātu traucējumu iemeslus. Izmainiet diētu; dažas uzturvielas lietojiet mazāk; izmēģiniet citus produktus. Mēs ātri uzzināsim, kādu iespaidu attiecīgais savienojums atstāj uz mums. Kā saprātīgas cilvēcīgas būtnes individuāli pētīsim pamatlikumus un izmantosim pieredzi un spriedumu, lai izšķirtu, kāds uzturs priekš mums ir vislabākais. (134)

Uzturam, ko mēs lietojam, vajadzētu būt piemērotam mūsu nodarbošanās veidam un klimatam, kādā mēs dzīvojam. Dažas uzturvielas, kas piemērotas vienai zemei, nebūs piemērotas citā zemē.

Daži cilvēki vairāk labuma iegūs ar atturēšanos no uztura vienu vai divas dienas katru nedēļu nekā no ārstēšanās vai medicīniskiem ieteikumiem. Gavēšana vienu dienu nedēļā viņiem dotu neaprēķināmu labumu.

Man doti norādījumi, ka rieksti uzturā bieži ir lietoti negudri, ka tie ir sastādījuši pārāk lielu daļu no uztura un ka daži rieksti nav tikpat veselīgi kā citi. Mandeles ir labākas par zemesriekstiem, tomēr ierobežotā daudzumā zemesriekstus var lietot kopā ar labību, gatavojot barojošu un sagremojamu uzturu.

Olīvas var sagatavot tā, ka ar labiem rezultātiem tās būs lietojamas katrā ēdienreizē. Labumu, ko meklē dzīvnieku taukos, var iegūt, ēdot pareizi sagatavotas olīves. Olīvu eļļa palīdz pret vēdera aizcietinājumiem, bet priekš tiem, kas slimo ar tuberkulozi un tiem, kam iekaisis un jūtīgs kuņģis, tā ir labāka par jebkurām zālēm. Kā uzturviela tā ir labāka par jebkuru eļļu.

Būtu labi, ja mēs mazāk gatavotu un vairāk ēstu svaigus augļus. Mācīsim ļaudis vairāk ēst svaigas vīnogas, ābolus, persikus, bumbierus, ogas un visus citus augļus, kādus var dabūt. Konservējot sagatavosim tos lietošanai ziemā, izmantojot, cik vien tas iespējams, skārda trauku vietā stikla traukus. (135)

Par gaļas ēdieniem jāsaka, ka mums vajadzētu mācīt ļaudis tos atstāt. To lietošana ir šķērslis vislabākai fizisko, garīgo un morālo spēku attīstībai. Pret tējas un kafijas lietošanu mums arī vajadzētu nodot skaidru liecību. Ir arī labi atmest treknus saldos ēdienus. Pienu, olas un sviestu nevajadzētu pieskaitīt gaļas ēdieniem. Dažos gadījumos olu lietošana ir derīga un dziedinoša. Vēl nav pienācis laiks teikt, ka vajadzētu pilnīgi atsacīties no piena un olām. Ir trūcīgas ģimenes, kuru diēta galvenokārt sastāv no maizes un piena. Augļu viņiem ir maz, un viņi nevar atļauties pirkt riekstu ēdienus. Mācot veselības reformu, kā arī visā citā evaņģēlija darbā, mums ļaudis jāsastop tur, kur viņi atrodas. Ja mēs nevaram ļaudis pamācīt, kā pagatavot veselības reformai atbilstošu uzturu, kas ir garšīgs, barojošs un tomēr nav dārgs, tad mums nav tiesību iepazīstināt ļaudis ar vistālāk sniedzošiem priekšlikumiem par diētu, kādu prasa veselības reforma.

Lai diētas reforma ir progresīva. Māciet ļaudis, kā pagatavot uzturu, nelietojot pienu vai sviestu. Sakiet viņiem, ka drīz pienāks laiks, kad vairs nevarēs droši lietot pienu, olas, krējumu vai sviestu, tāpēc ka dzīvnieku slimības vairojas proporcionāli bezdievības pieaugšanai starp cilvēkiem. Tuvu ir laiks, kad kritušās cilvēces noziegumu dēļ visa dzīvnieku pasaule nopūtīsies, ciešot no slimībām, kas ir lāsts mūsu zemei.

Dievs dos Saviem ļaudīm spējas un iejūtību, tā ka tie pratīs pagatavot veselīgu uzturu bez dzīvnieku valsts produktiem. Lai mūsu ļaudis atmet visas neveselīgās receptes.

Lai tie uzzina, kā dzīvot veselīgu dzīvi, mācot citiem, ko paši ir uzzinājuši. Lai šīs zināšanas tie sniedz tālāk tāpat kā Bībeles pamācības. Māciet ļaudis saglabāt veselību un palielināt spēkus, izvairoties no lielas ēdienu gatavošanas, kas pasauli piepildījusi ar hroniskiem slimniekiem. Ar norādījumiem un priekšzīmi skaidri parādiet, ka uzturs, kādu Dievs deva Ādamam viņa bezgrēcīgajā stāvoklī ir vislabākais cilvēkam, kas cenšas atgūt šo bezgrēcīgo stāvokli. (136)

Kas māca veselības reformas pamatlikumus, tiem vajadzētu būt saprātīgiem attiecībā uz slimībām un to cēloņiem, atzīstot, ka katrai cilvēcīgās būtnes rīcībai vajadzētu pilnīgi saskanēt ar dzīvības likumiem. Gaisma, ko Dievs devis par veselības reformu, kalpo mūsu pestīšanai un pasaules pestīšanai. Vīrus un sievas vajadzētu iepazīstināt ar patiesību par cilvēcīgo mājokli, ko Radītājs sagatavojis Sev par mājvietu un pār kuru mums jābūt uzticīgiem namturiem, jo Viņš to vēlas. “Jūs esat dzīvā Dieva nams; tā kāDievs sacījis: Es tajos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un gribu būt viņu Dievs, un viņi būs būs Mani ļaudis.” (2.Kor.6:16).

Paaugstiniet veselības reformas pamatlikumus, un lai Kungs vada tos, kam ir godīgas sirdis. Parādiet sātības pamatlikumus to vispievilcīgākajā veidā. Izplatiet grāmatas, kas dod norādījumus par veselīgu dzīvi.

Ļaudīm ļoti, ļoti vajadzīga gaisma, kas spīd no mūsu par veselību sarakstīto grāmatu un žurnālu lappusēm. Dievs vēlas izlietot šīs grāmatas un žurnālus kā starpniekus, caur ko gaismas uzliesmojumi saistītu ļaužu uzmanību un liktu tiem ņemt vērā trešā eņģeļa vēsts brīdinājumu. Mūsu žurnāli par veselību ir instrumenti darba laukā, kam jāpadara īpašs darbs gaismas izplatīšanā, kas pasaules iedzīvotājiem jāsaņem šajā Dieva piešķirtajā sagatavošanās laikā. Tiem ir neizsakāms iespaids veselības, sātības un atturības jautājumos, lai palīdzētu sabiedrībai.

Kungs mums ir sūtījis rindu pēc rindas, un, ja mēs atmetam šos pamatlikumus, tad atmetam ne vēstnesi, kas tos māca, bet To, Kurš mums ir devis šos pamatlikumus. (137)

Ļaužu priekšā jāizceļ reforma, nepārtraukta reforma, un ar savu priekšzīmi mums mūsu mācībai ir jādod spēks. Patiesa reliģija un veselības likumi iet roku rokā. Nav iespējams strādāt vīru un sievu pestīšanas labā, nenorādot tiem uz nepieciešamību pārtraukt izdabāšanu grēcīgām tieksmēm, kas izposta veselību, pazemo dvēseli un neļauj dievišķai patiesībai iespaidot prātu. Vīri un sievas jāmāca rūpīgi raudzīties uz katru ieradumu un dzīves veida īpatnībām un tūlīt atsacīties no lietām, kas izraisa mūsos saslimšanu un ar to met tumšu ēnu pār garu. Dievs vēlas, lai Viņa gaismas nesēji pastāvīgi turētu ļaužu priekšā augstu standartu. Ar norādījumiem un priekšzīmi viņiem jāpaceļ viņu pilnīgais standarts augstu pāri sātana viltus standartam, kas, ja tam sekos, nesīs postu, pagrimumu, slimības un nāvi kā iesai, tā dvēselei. Lai tie, kas saņēmuši zināšanas, kā ēst, dzert un ģērbties, lai saglabātu veselību, sniedz šīs atziņas tālāk citiem. Lai trūcīgie saņem veselības evaņģēliju, pasludinātu no praktiskā redzes viedokļa, ka tie varētu zināt, kā pareizi gādāt par miesu, kas ir Svētā Gara templis.

“Paceliet karogu pār tautām.. Sakiet jūs Ciānas meitai - Redzi, tavs Glābējs nāk.” (Jes.62:10,11).

28.nodaļa

Dieva mērķis veidojot mūsu izdevniecības

(138) “Jūs esat Mani liecinieki, saka Kungs, pasludināt brīvību gūstekņiem un cietuma atvēršanu saistītiem; pasludināt Kunga pieņemamo gadu un mūsu Dieva atriebības dienu.”

Mūsu izdevniecības darbu dibināja pēc Dieva norādījuma un Viņa īpašā uzraudzībā. Tas bija nozīmēts sevišķa mērķa sasniegšanai. Dievs izredzēja Septītās dienas Adventistus kā īpašus ļaudis, kas atšķirti no pasaules. Ar lielo patiesības cērti Viņš tos ir izcirtis no pasaules akmeņlauztuvēm un nolicis savienībā ar Sevi. Viņš tos ir darījis par Saviem pārstāvjiem un ir aicinājis tos būt par Viņa sūtņiem pēdējā glābšanas darbā. Vislielākās patiesības bagātības, kādas jebkad uzticētas mirstīgiem, vissvinīgākie un bijājamākie brīdinājumi, kādus jebkad Dievs sūtījis cilvēkam, viņiem ir jādod tālāk pasaulei. Un mūsu izdevniecību nami ir viens no visiespaidīgākajiem iekārtojumiem šī darba paveikšanai.

šīm iestādēm jāstāv kā Dieva lieciniekiem, kā taisnības skolotājiem priekš ļaudīm. No tām patiesībai jāiziet kā degošam lukturim. Līdzīgi spožai bākas gaismai bīstamā krastā, izdevniecībām pastāvīgi jāsūta gaismas stari pasaules tumsā, lai brīdinātu ļaudis no briesmām, kas draud tos iznīcināt. (139)

Iespieddarbiem, kurus izsūta mūsu spiestuves, jāsagatavo ļaudis sastapt Dievu. Visā pasaulē tiem jādara tas pats darbs, ko Jānis Kristītājs darīja priekš jūdu tautas. Ar satraucošām brīdinājuma vēstīm Dieva pravietis pamodināja ļaudis no pasaulīgā miega. Caur Viņu Dievs aicināja atkritušo Israēlu nožēlot savus grēkus un atgriezties. Sludinot patiesību, pravietis atmaskoja vispārīgi pieņemtos maldus. Pretstatā viņa laika viltus teorijām patiesība viņa mācībā izcēlās kā mūžīga un konkrēta. Jāņa vēsts skanēja: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt nākusi.” (Mat.3:2). Tāda pat vēsts ar mūsu izdevniecībām jāsniedz pasaulei šodien.

Mūsu darba galvenos vilcienus iezīmē pravietojums, ko piepildīja Jāņa misija - “Sataisiet Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa tekas.” (Mat.3:3). Kā Jānis sagatavoja ceļu pirmajai, tā mums jāsagatavo ceļš Pestītāja otrai atnākšanai. Mūsu izdevniecību iestādēm jāpaaugstina kājām samīto Dieva likumu prasības. Stāvot pasaules priekšā kā reformatoriem, tiem jānorāda uz Dieva likumiem kā uz visu paliekošu reformu pamatu. Skaidri un nepārprotami tiem jāsludina nepieciešamība paklausīt visiem Dieva baušļiem. Kristus mīlestības spiestiem, tiem jāsadarbojas ar Viņu, uzceļot vecās posta vietas un atjaunojot pagājušo cilšu pamatus. Tiem jāstrādā kā plaisu aizmūrētājiem, kā ceļu atjaunotājiem. Pateicoties viņu liecībai, sabatam jākļūst par liecinieku, kas pastāvīgi atgādina par Dievu, saistot uzmanību un pamodinot vēlēšanos pētīt Rakstus, kas savukārt pievērsīs cilvēku prātu Radītājam. (140)

Lai nekad neaizmirstam, ka šiem institūtiem jāsadarbojas ar Debesu sūtņiem. Tie atrodas starp tiem spēkiem, kas simboliski attēlots ar eņģeli, kurš laižas “debesu vidū, un kuram bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, un valodām, Tas stiprā balsī sauca: bīstieties Dievu un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda.” (Atkl.14:6,7.).

No tiem jāiziet briesmīgajai vainu uzrādošai vēstij: “Kritusi, kritusi Bābele, lielā pilsēta, tāpēc ka tā visas tautas dzirdinājusi ar savas netiklības dusmu vīnu.” (Atkl.14:8.).

Tie ir attēloti arī ar sekojošo trešo eņģeli, kas saka ar stipru balsi: “ja kas zvēru pielūdz un viņa attēlu un pieņem zīmi pie savas pieres un pie savas rokas, tas arī dzers no Dieva dusmības kausa.” (Atkl.14:9,10.).

Un lielā mērā caur mūsu izdevniecībām jātiek padarītam “cita eņģeļa” darbam, kas nonāk no debesīm ar lielu varu un kas zemi apgaismo ar savu godību.

Svinīga atbildība gulstas uz mūsu izdevniecību namiem. Tie, kas vada šīs iestādes, tie, kas sagatavo iespiešanai periodiskos izdevumus un grāmatas, kas tiešām stāv Dieva nodomu gaismā un ir aicināti brīdināt pasauli, no Dieva puses tiek uzskatīti kā atbildīgi par līdzcilvēku dvēselēm. Tiem tāpat, kā Vārda sludinātājiem domāta vēsts, ko Dievs devis Savam pravietim senatnē: “Tevi, cilvēka bērns, Es esmu izredzējis par sargu Israēla namam, lai tu, ja tu saņemsi kādu vārdu no Manas mutes, tos brīdini Manā Vārdā. Ja es bezdievim saku: bezdievi, tev jāmirst, - un tu nebrīdini bezdievi, lai tas atgriežas no sava ļaunā ceļa, tad bezdievis gan nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas.” (Eceh.33:7,8.). (141)

Ne uz vienu laiku šī vēsts nav attiekusies ar lielāku spēku kā uz mūsu dienām. Arvien vairāk un vairāk pasaule pārkāpj Dieva prasības. Cilvēki pārkāpumos kļuvuši pārdroši. Pasaules iedzīvotāju bezdievība gandrīz jau piepildījusi savu netaisnības mēru. šī zeme jau gandrīz aizsniegusi tādu stāvokli, ka Dievs atļaus iznīcinātājam izdarīt savu briesmīgo darbu. Cilvēku likumu nostādīšana Dieva likumu vietā, pirmās nedēļas dienas pacelšana vienīgi cilvēcīgās autoritātes vārdā Bībeles Sabata vietā ir pēdējais darbs šajā drāmā. Kad šī Dieva likumu aizvietošana ar cilvēcīgiem kļūs vispārēja, Dievs atklās Sevi. Viņš celsies Savā Majestātiskumā, lai briesmīgi satricinātu zemi. Viņš iznāks no Savas vietas, lai sodītu pasaules iedzīvotājus par viņu netaisnību, un zeme vairs neuzsūks asinis un neapslēps mirušos.

Lielā cīņa, ko sātans izraisīja Debesu pagalmos, drīz, ļoti drīz uz visiem laikiemm tiks izšķirta. Drīz visi zemes iedzīvotāji nostāsies par vai pret Debesu valdību. Tagad, kā nekad agrāk, sātans izlieto savu pieviļošo varu, lai nomaldinātu un iznīcinātu katru nepiesardzīgu dvēseli. Mēs esam aicināti modināt ļaudis sagatavoties lielajiem priekšā stāvošajiem notikumiem. Mums jābrīdina tie, kas stāv uz pašas bojā ejas malas. Dieva ļaudīm ar visiem spēkiem jācīnās pret sātana viltību un jānoārda viņa cietokšņi. Visām cilvēcīgajām būtnēm plašajā pasaulē, kas pievērš brīdinājumiem uzmanību, mums jāizskaidro šajā lielajā cīņā apstrīdētie pamatlikumi, no kuriem atkarīga dvēseles mūžīgais liktenis. Ļaudis tuvu un tālu mums pilnībā jāiepazīstina ar jautājumu: “Vai jūs sekojat lielajam atkritējam nepaklausībā Dieva likumiem vai arī sekojat Dieva Dēlam, Kas paziņoja: Es Sava Tēva baušļus esmu turējis.”? (142)

Tas ir darbs, kas gaida uz mums; tādēļ ir dibinātas mūsu izdevniecības. šis ir tas darbs, ko Dievs gaida, ka izpildīsim.

Kristīgo principu atklāšana

Man nav atklātībai jādara zināma tikai patiesības teorija, bet tā arī praktiski jāparāda raksturā un dzīvē. Mūsu izdevniecībām jāstāv pasaules priekšā kā kristīgo

pamatlikumu iemiesojumam. šajās iestādēs, ja tās atbilst Dieva nodomam, Kristus pats stāv darba spēku priekšgalā. Svētie eņģeļi uzrauga katras nodaļas darbu. Un visam, kas tiek darīts katrā nozarē, jānes Debesu zīmogs, jāparāda Dieva rakstura lielais pārākums.

Dievs ir noteicis, ka Viņā darbam pasaulē jānotiek skaidrās, svētās līnijās. Viņš vēlas, lai Viņa ļaudis ar savu dzīvi parādītu kristietības priekšrocības, salīdzinot ar pasaulīgumu. Caur Viņa želastību viss ir darīts, lai visās mūsu veikalnieciskās darīšanās atklātos Debesu pamatlikumu pārākums pār pasaules pamatlikumiem. Mums jāparāda, ka mūsu darbs noris augstākā līmenī nekā pasaules darbs. Visās lietās mums jāļauj redzēt rakstura skaidrību. Mums jāparāda, ka patiesība, ja to pieņem un tai paklausa, dara tās pieņēmējus par Dieva dēliem un meitām, par Debesu Ķēniņa bērniem. Kā tādi, tie ir godīgi savos darījumos, uzticīgi, patiesi un taisnīgi - kā mazājās, tā lielajās dzīves lietās.

Dievs vēlas, lai visā mūsu darbā, pat tehniskās līnijās, parādītos Viņa rakstura pilnība. Viņš vēlas, lai noteiktība, prasme, smalkjūtība, gudrība un pilnība, kādu Viņš prasīja zemes saiešanas telts būvē, raksturotu visu, ko darīs Viņa kalpošanas darbā. Visiem pasākumiem, kuros iesaistās Viņa kalpo, jābūt Viņa skatījumā tik šķīstiem un vērtīgiem, kāds bija zelts, vīraks un mirres, ko sirsnīgā, nesamaitātā ticībā gudrie no Austrumiem pienesa Glābējam Viņa bērnībā. (143)

Tā savā veikalnieciskajā un darba dzīvē Kristus sekotājiem jūbūt gaismas nesējiem pasaulē. Dievs neprasa, lai viņi censtos spīdēt. Viņš neatzīst nekādus sevi apmierinošus mēģinājumus izrādīties ļoti labiem. Viņš grib, lai to dvēseles būtu piepildītas ar Debesu pamatlikumiem, un tad, nonākot saskarē ar pasauli, tie atklās viņos esošo gaismu. Viņu godīgums, taisnīgums un stingrā uzticība katrā dzīves solī būs gaismu izplatoši līdzekļi.

Dieva valsts nenāk ar ārēju izrādīšanos. Tā nāk caur Viņa Vārda iedvesmojošo maigo lēnprātību, caur iekšējo Svētā Gara darbību. Tā nāk ar dvēseles iedraudzēšanos ar Viņu, Kas ir tās dzīvība. Tās spēka vislielākā atklāsme parādās, cilvēcīgai dabai aizsniedzot Kristus rakstura pilnību.

Bagātību vai augstu stāvokli apliecinošā āriene, dārgā arhitektūras stilā veidota celtne vai iekārtojums nav svarīgs Dieva darba attīstībai; nav vajadzīgi arī sasniegumi, kas iemanto cilvēku aplausus un izraisa tukšu iedomību. Pasaulīgām ārišķībām, lai cik iespaidīgas tās arī nebūtu, nav nekādas vērtības pie Dieva.

Kaut arī mums pienākas tiekties pēc pilnības ārējā izskata ziņā, tomēr vienmēr vajadzētu atcerēties, ka šo mērķi nedrīkstam uzskatīt par galveno. Tas jāpakļauj augstākām interesēm. Pāri redzamajam un pārejošajam Dievs vērtē neredzamo un mūžīgo. Pirmām lietām ir tik daudz vērtības, cik tās atklāj otrās. Visizmeklētākiem mākslas ražojumiem nav tāda skaistuma, ko varētu salīdzināt ar rakstura skaistumu, kas ir auglis Svētā Gara darbībai dvēselē. (144)

Kad Dievs atdeva pasaulei Savu Dēlu, Viņš cilvēcīgām būtnēm dāvāja nezūdošu bagātību, ar kuru salīdzinātas, kopš pasaules sākuma cilvēku uzkrātās bagātības, nav it ne kas. Kristus nāca uz šo zemi un stāvēja cilvēku bērnu priekšā ar mūžīgos laikmetos uzkrātu mīlestību, un šī ir tā bagātība, kas mums no savienības ar Viņu jāsaņem, lai to atklātu un sniegtu tālāk.

Mūsu iestādes sagādās Dieva darbam slavu par tik, par cik darbinieki būs svētījušies un nodevušies Dievam, - parādot, ka Kristus žēlojošās laipnības varai ir spēks

pārveidot dzīvi. Mums jāatšķiras no pasaules, tāpēc ka Dievs mums ir uzlicis Savu zīmogu, tāpēc ka Viņš parāda mūsos pats Savu mīlošo raksturu. Mūsu Pestītājs sedz mūs ar Savu taisnību.

Izvēloties vīrus un sievas Savam darbam, Dievs nejautā, vai tie ir skoloti vai labi runātāji, vai tiem ir laicīga bagātība. Viņš jautā: “Vai tie staigā tādā pazemībā, ka Es tiem varu mācīt Savu ceļu? Vai Es varu likt Savus vārdus viņu lūpās? Vai tie pārstāvēs Mani?”

Dievs var izlietot katru cilvēku tieši proporcionāli tam, cik Viņš var likt Savu Garu tā dvēseles templī. Darbs, kuru Viņš pieņems, ir tāds darbs, kas atstaros Viņa attēlu. Viņa sekotājiem kā savas pilnvaras pasaulei jāuzrāda Viņa mūžīgie principi.

Misijas darba līdzekļi

Mūsu izdevniecību nami ir Dieva nozīmēti centri, un caur tiem jāpadara darbs, kura lielums vēl nav izprasts. Ir tādi pūļu un iespaidu virzieni, kas vēl gandrīz nemaz nav skārti un kuros Dievs aicina sadarboties ar Viņu. (145)

Dievs grib, lai, patiesības vēstij izplatoties jaunos laukos, arī jaunu centru dibināšanas darbs pastāvīgi ietu uz priekšu. Pa visu pasauli Viņa ļaudīm jāuzceļ pieminekļi Viņa Sabatam - zīmei starp Viņu un tiem, ka Viņš ir Tas, Kas tos svētī. Dažādās misijas zemju vietās ir jādibina izdevniecības. Lai darbu padarītu slavenu, lai būtu pūļu un iespaida centri, lai saistītu ļaužu uzmanību, lai attīstītu ticīgo talantus un spējas, lai vienotu jaunās draudzes un atbalstītu strādnieku pūles, dodot tiem iespējas ātrāk sazināties ar draudzēm un straujāk izplatīt vēsti - visi šie un daudzi citi apsvērumi prasa izdevniecību centru dibināšanu misijas laukos.

Mūsu jau pastāvošajiem institūtiem dota priekšrocība, jā, pat pienākums piedalīties šajā darbā. šie institūti tika dibināti ar pašuzupurēšanos. Tie ir izveidoti ar Dieva ļaužu pašaizliedzīgajām dāvanām un Viņa kalpu nesavtīgo darbu. Dievs grib, lai tie parādītu to pašu uzupurīgo garu un darītu tādu pat palīdzošu darbu, atbalstot jaunu centru nodibināšanu citos laukos.

Kā iestādēm, tā atsevišķiem cilvēkiem ir piemērojams viens un tas pats likums: Tie nedrīkst kļūt egocentriski. Ja ir nodibināta kāda iestāde un tā kļūst stipra un iespaidīga, tad tā nedrīkst pastāvīgi tiekties pati sev nodrošināt lielākas darba iespējas. Uz visām iestādēm, kā arī uz katru atsevišķu cilvēku vienlīdz patiesi attiecas vārdi, ka mēs saņemam, lai dotu. Dievs dod, lai mēs varētu dot. Līdz ko kāda iestāde ir nodrošinājusi pati savu pastāvēšanu, tā tai vajadzētu tiekties palīdzēt citiem Dieva darba rīkiem, kuru vajadzības ir lielākas. (146)

Tas saskan ar bauslības un arī evaņģelija pamatlikumiem, kas kā priekšzīme uzskatāmi atklāta Kristus dzīvē. Vislielākais pierādījums par mūsu godīgumu, apliecinot savu uzticību Dieva likumiem un padevību mūsu Glābējam, ir nesavtīga, pašuzupurīga mīlestība uz līdzcilvēkiem.

Tā ir evaņģēlija godība, ka tas dibināts uz principa par dievišķās līdzības atjaunošanu kritušajā cilvēcē ar pastāvīgas uzupurēšanās parādīšanu. Dievs pagodinās šo principu, kur vien to parādīs.

Kas seko Kristus priekšzīmei pašaizliedzībā patiesības dēļ, tie uz pasauli atstāj lielu iespaidu. Viņu priekšzīme ir pārliecinoša un aizraujoša. Cilvēki redz, ka starp Dievu apliecinošiem ļaudīm ir ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli no savtības. To cilvēku dzīvē, kas paklausa Dieva baušļiem, pasaules ļaudis redz pārliecinošu pierādījumu tam, ka Dieva likuma būtība ir mīlestība uz Dievu un cilvēkiem.

Dieva darbam vienmēr jābūt Viņa uzupurēšanās zīmei, un tieši tad, kad šī zīme parādīsies mūsu iestāžu darbībā, tie arī mantos ļaužu uzticību un nesīs līdzekļus Viņa valsts tālākam progresam. Kungs atraus Savas svētības jebkurā darba fāzē, kur nodosies savtīgām interesēm; tomēr Viņš ir gatavs Saviem ļaudīm piešķirt labumu visā pasaulē, ja tie to izlietos cilvēces pacelšanai. Pie mums atkal atgriezīsies apustuļu dienu piedzīvojumi, ja mēs no visas sirds pieņemsim Dieva uzupurēšanās principus - būdami visās lietās gatavi paklausīt Viņa Svētā Gara vadībai.

Mācību centri darbiniekiem

Mūsu iestādēm vajadzētu būt misijas spēkiem visaugstākā izpratnē, un patiess misijas darbs vienmēr iesākas pie tiem, kas atrodas vistuvāk. Katrā iestādē ir darāms misijas darbs. Sākot no vadītāja līdz visvienkāršākajam strādniekam, visiem vajadzētu justies atbildīgiem par neatgrieztajiem cilvēkiem viņu pašu vidū. Viņiem vajadzētu sirsnīgi pūlēties tos pievest Kristum. šādu pūļu rezultātā daudzi tiks mantoti un kļūs uzticīgi un patiesi strādnieki Dieva darbā. (147)

Mūsu izdevniecību nami, uzņemoties nastu par misijas laukiem, redzēs, ka to darbiniekiem nepieciešams nodrošināt plašāku un dziļāku izglītību. Viņi izpratīs, kāda vērtība ir iespējai darīt šo darbu, un ieraudzīs strādnieku sagatavošanas vajadzību, ne tikai darbam savās robežās, bet arī iespaidīgas palīdzības sniegšanai iestādēm jaunos laukos.

Dievs grib, lai mūsu izdevniecības kļūtu par sekmīgām izglītojošām skolām kā profesionālā darbā, tā arī garīgā virzienā. Vadītājiem un strādniekiem vienmēr vajadzētu atcerēties, ka Dievs prasa pilnību visās lietās, kas saistās ar Viņa darbu. Lai to saprot visi, kas ienāk mūsu iestādēs, vēlēdamies mācīties. Dodoet viņiem izdevību iegūt iespējami augstāko derīguma pakāpi. Lai tie iepazīstas ar darba dažādajām līnijām, tā ka, aicināti citos laukos, viņi jau būtu vispusīgi apmācīti un tādā kārtā piemēroti nest dažādas atbildības.

Mācekļus vajadzētu tā apmācīt, lai pēc nepieciešamā laika pavadīšanas institūtā viņi varētu aiziet sagatavoti saprātīgi strādāt iespiešanas darba dažādās nozarēs, nekavējoties atdodot Dieva lietai saņemtās zināšanas, vislabākajā veidā izlietojot savus spēkus, un spējīgi sniegt šīs zināšanas citiem.

Visus strādniekus vajadzētu pārliecināt, ka tiem jābūt apmācītiem ne tikai savā profesijā, bet ka tiem jākļūst derīgiem nest garīgas atbildības. Lai katrs strādnieks izprot, cik svarīgi ir nonākt personīgā savienībā ar Kristu, personīgi piedzīvojot Viņa varu glābt. (148)

Lai strādnieki tiek audzināti, kā audzināja jauniešus praviešu skolās. Lai Dievs veido viņu prātu caur Viņa nozīmētajiem līdzekļiem. Visiem vajadzētu saņemt izglītību, ko sniedz Bībele, vajadzētu būt iesakņotiem un nopamatotiem patiesības pamatlikumos, lai

viņi varētu ievērot Kunga ceļu, darīt tiesu un taisnību. Visiem spēkiem centieties pamodināt un atbalstīt misijas garu. Lai strādnieki dziļi izprot tiem piešķirto augsto priekšrocību šajā pēdējā glābšanas darbā tikt izlietotiem kā Dieva palīdzošai rokai. Lai katrs tiek pamācīts strādāt priekš citiem, praktiski pūloties dvēseļu labā tieši tur, kur viņš atrodas. Lai visi mācās Dieva Vārdā meklēt norādījumus visām misijas darba līnijām. Tad, tiklīdz viņi ir uzzinājuši Kunga Vārdu, tie no tā smelsies ierosinājumus, kā apstrādāt laukus tā, lai Dievam tiktu pienesti vislabākie augļi no Viņa vīna dārza daļām.

Dieva plānu piepildīšana

Kristus vēlas ar Sava spēka pilnību tā stiprināt Savus ļaudis, lai caur viņiem visu pasauli apņemtu žēlojošas laipnības atmosfēra. Kad Viņa ļaudis ar visu sirdi atdosies Dievam, tad šis nodoms būs piepildīts. Kunga Vārds tiem, kas saistīti ar Viņa iestādēm, ir: “šķīstieties, kas Kunga rīkus nesat.” (Jes.52:11). Lai visās mūsu iestādēs savtība dod vietu nesavtīgai mīlestībai un darbam tuvu un tālu esošu dvēseļu labā. Tad svētā eļļa plūdīs no diviem olivkoka zariem zelta caurulēs, kas savu saturu atdos traukiem, kuri sagatavoti to uzņemt. Tad Kristus strādnieku dzīve tiešām būs Viņa Vārda patiesību atspoguļojums. (149)

Dieva mīlestība un bijība, viņa laipnības un Viņa svētuma izpratne caurstrāvos katru iestādi. Katrā nodaļā valdīs mīlestības un miera atmosfēra. Katrs teiktais vārds, katrs veiktais darbs atstās iespaidu, kas līdzināsies Debesu iespaidam. Kristus mājos cilvēcīgumā, un cilvēcīgums mājos Kristū. Visā darbā parādīsies ne nīcīgā cilvēka īpašības, bet gan bezgalīgā Dieva raksturs. Svēto eņģeļu izplatītais dievišķais iespaids pārliecinās ļaudis, kas nonāks saskarē ar strādniekiem; no šiem strādniekiem izplūdīs jauks iespaids.

Aicināti ieiet jaunos laukos, tā sagatavoti strādnieki ies kā Pestītāja pārstāvji, derīgi Viņa darbam un spējīgi ar priekšrakstu un priekšzīmi līdzdalīt citiem šim laikam dotās patiesības atziņas. Skaistā rakstura celtne, dievišķa spēka veidota, saņems gaismu un godību no Debesīm un stāvēs pasaules priekšā kā liecinieks, kas norāda uz dzīvā Dieva troni.

Tad darbs ies uz priekšu saliedēti un ar divkāršu spēku. Strādniekiem visās līnijās tiks dotas jaunas spējas. Iespieddarbi, kurus izsūtīs kā Dieva vēstnešus, nesīs Mūžīgā zīmogu. Viņu sniegtās dārgās patiesības pavadīs augšā esošās svētnīcas gaismas stari. Kā nekad agrāk tiem būs spēks atmodināt dvēselēs pārliecību par grēku, radīt izsalkumu un slāpes pēc taisnības un izraisīt dzīvu interesi par lietām, kas nekad nezudīs. Cilvēki iepazīsies ar grēkus salīdzinošo darbu un mūžīgo taisnību, ko ar Savu upuri atnesa Mesija. Daudzi tiks pieaicināti dalīties Dieva bērnu krāšņajā brīvībā un nostāsies kopā ar Dieva ļaudīm, lai apsveiktu mūsu Kunga un Pestītāja drīzo nākšanu spēkā un godībā.

29.nodaļa

Mūsu baznīcas literatūra

(150) Mūsu darba spēks un panākumi lielā mērā atkarīgi no mūsu spiestuvju izdotās literatūras rakstura. Tāpēc vajadzētu ļoti rūpīgi izvēlēties un sagatavot materiālu, kam jāiziet pasaulē. Ir nepieciešama vislielākā piesardzība un izšķiršanās spējas. Mūsu

spēkus vajadzētu veltīt vistīrākās un visaugšupceļošākās literatūras izdošanai. Mūsu periodiskajiem izdevumiem jāiziet, saturot patiesību, kam priekš ļaudīm ir vitāli svarīga nozīme.

Dievs mūsu rokās ielicis karogu, uz kura rakstīts: “še ir svēto pacietība. še ir tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību.” Atkl.14:12. šī ir skaidra un atšķiroša vēsts, kura nedrīkst pieļaut nevienu neskaidru skaņu. Tai jāvada ļaudis prom no sasitām cisternām, kurās nemaz nav ūdens, pie neizsīkstošā dzīvības ūdens Avota.

Mūsu preses izdevumu mērķis

Mūsu preses izdevumiem ir vissvētākais uzdevums - vienkārši, skaidri un izprotami parādīt mūsu ticības pamatus. Ļaudis visur izšķiras par kādu pusi; visi nostājas vai nu zem patiesības un taisnības karoga vai zem atkritējas varas karoga, kas cīnās par virskundzību. šajā laikā Dieva vēsts pasaulei jāsniedz tik ļoti paaugstināta un ar tādu spēku, ka ļaudis sastaptu patiesību vaigu pret vaigu, prātu pret prātu, sirdi pret sirdi. Tiem jāierauga patiesības pārākums pār daudzajiem maldiem, kas lauž sev ceļu, cenšoties mantot ievērību, lai aizstātu, ja iespējams, Dieva Vārdu šim svinīgajam laikam. (151)

Mūsu iespieddarbu lielais mērķis ir paaugstināt Dievu un pievērst ļaužu uzmanību Viņa Vārda dzīvajām patiesībām. Dievs mūs aicina pacelt ne mūsu pašu standartu, ne arī pasaules standartu, bet gan Viņa patiesības standartu.

Vienīgi tad, ja mēs to darām, ar mums var būt Viņa veiksmi piešķirošā roka. Pārdomājiet Dieva rīcību ar Saviem ļaudīm pagātnē. Vērojiet kā, kamēr tie nesa Viņa karogu, Viņš paaugstināja tos viņu ienaidnieku priekšā. Bet kad, paaugstinot sevi, tie atsacījās no savas padevīgās uzticības, kad tie paaugstināja varu vai pamatlikumu, kas nostājās pret Dievu, tad Kungs tos atstāja, pieļaujot, ka tie cieta lielu nelaimi un sakāvi.

Pārdomājiet Daniēla piedzīvojumu. Aicināts stāvēt ķēniņa Nebukadnecara priekšā, Daniēls nekavējās atzīt savas gudrības Avotu. Vai šī uzticīgā Dieva atzīšana mazināja Daniēla iespaidu ķēniņa galmā? Nemaz nē, tā bija viņa spēka noslēpums; tā nodrošināja viņam labvēlību Bābeles valdnieka acīs. Dieva Vārdā Daniēls ķēniņam darīja zināmu Debesu sūtīto pamācošo, brīdinošo un norājošo vēsti, un viņš netika atstumts. Lai mūsu laiku Dieva darbinieki lasa noteikto, drosmīgo Daniēla liecību un seko viņa priekšzīmei.

Nekad cilvēks neparāda lielāku neprātu kā tad, kad cenšas nodrošināt pasaules labvēlību un atzinību, zināmā mērā upurējot Dievam pienākošos uzticību un godu. Nostājoties tur, kur Dievs nevar sadarboties ar mums, mūsu spēks izrādīsies vājums. Viss, kas jebkad darīts, lai atjaunotu Dieva līdzību cilvēkā, ir darīts tāpēc, ka Dievs ir piešķīris strādniekam spēku un prasmi. Vienīgi Viņa spēks var atjaunot miesu un dvēseli un dot spraigumu prātam. Mūsu izdevniecības darbā, kā jebkurā citā darba līnijā un visā kristīgā dzīvē, apstiprināsies Kristus vārdu patiesība: “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa 15:5.). (152)

Dievs cilvēkiem devis mūžīgus pamatlikumus, kuru priekšā kādā dienā nolieksies visas cilvēcīgās varas. Viņš aicina mūs šos principus atklāt pasaulei ar vārdu un personīgo piemēru. Tiem, kas godās Viņu ar uzticīgu pieķeršanos Viņa Vārdam, būs brīniškigs gala iznākums. Ir ļoti svarīgi turēties pie pamatlikumiem, kas pastāvēs mūžīgi.

Mūsu strādniekiem nepieciešami personīgi piedzīvojumi

Mūsu periodisko izdevumu redaktoriem, skolotājiem mūsu skolās un mūsu savienību priekšniekiem - visiem jādzer no dzīvības ūdens upes skaidrajām straumēm. Visiem vēl pilnīgāk jāizprot vārdi, ko mūsu Kungs teica samariešu sievai: “Ja tu Dieva dāvanu zinātu un kas Tas tāds ir, Kas uz tevi saka: dod Man dzert, tad tu Viņu būtu lūgusi un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni... Bet, ja kas dzers no ūdens, ko Es tam došu, tam neslāps nemūžam; bet ūdens, ko Es tam došu, viņā taps par ūdens avotu, kas verd uz mūžīgu dzīvošanu.” (Jāņa 4:10-14).

Kunga darbs ir jāatšķir no parastās ikdienas dzīves. Viņš saka: “Es griezīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu kā ar sārmu tavus sārņus un nošķiršu visu tavu slavu. Un Es tev atkakl došu soģus kā senāk un padoma devējus kā vecos laikos. Pēc tam tu tapsi saukts par taisnības pili, ticīgā pilsēta. Ciāna caur tiesu taps stiprināta un viņas atgriezušies caur taisnību.” (Jes.1:25-27). šie vārdi ir ļoti svarīgi. Tajos ietverta mācība visiem, kas sēž redaktora krēslā. (153)

Dziļi nozīmīgi ir Mozus vārdi: “Ārona dēli Nadabs un Abijs ņēma ikviens savu kvēpināmo trauku un ielika uguni un kvēpināmās zāles tur virsū un nesa svešu uguni Kunga priekšā, ko Viņš tiem nebija pavēlējis. Tad uguns izgāja no Kunga un tos aprija, un tie nomira Kunga priekšā. Un Mozus sacīja uz Āronu: tas ir, ko Kungs ir runājis sacīdams: iekš tiem, kas Man tuvu, Es tapšu svētīts, un visu ļaužu priekšā Es tapšu godināts.” (3.Moz.10:1-3). Te ietverta mācība visiem, kuru rokās ir materiāls, kas iziet no mūsu izdevniecību iestādēm. Svētās lietas nedrīkst sajaukt ar parastām. Laikrakstiem, kas tik plaši izplatīti, vajadzētu saturēt daudz vērtīgākas pamācības par tām, kas parādās kārtējos dienas izdevumos. “Kāda daļa pelavām ar graudiem?” (Jer.23:28). Mums vajadzīgi tīri kvieši, kas pamatīgi vētīti.

“Jo tā Kungs uz mani runāja, mani satverdams ar Savu roku, un mani mācījis nestaigāt šo ļaužu ceļu un sacījis: Jums nebūs sacīt “derība” visur, kur šie ļaudis saka “deriba”, un nebūs bīties, kur tie bīstas, nedz baiļoties. Kungu Cebaotu, To jums būs godāt, un Viņš lai ir jūsu bijāšana, un Viņš lai ir jūsu bailība... Sasien liecību, aizzīmogo mācību Manos mācekļos... Pie bauslības un liecības! Ja tie tā nerunās, tad auseklis tiem neausīs.” (“.. tad tas ir tāpēc, ka viņos nav nekādas gaismas.” angļu tulk.) (Jes.8:11-20).

Es aicinu visus mūsu strādniekus pievērst uzmanību Jesajas 6.nodaļai. Lasiet Dieva pravieša piedzīvojumu, redzot Kungu “sēžam uz augsta un uzcelta godības krēsla, un Viņa drēbju vīles piepildīja Dieva namu.. Tad es sacīju: Vai man! Jo man jāiet bojā, jo es esmu vīrs nešķīstām lūpām un dzīvoju starp ļaudīm, kam nešķīstas lūpas, jo (154) manas acis redzējušas Ķēniņu, Kungu Cebaotu! Tad viens no serafiem atlaidās pie manis, un viņa rokā bija degoša ogle, ko viņš ar stangām bija ņēmis no altāra. Un viņš ar to aizskāra manu muti un sacīja: redzi, tā tavas lūpas aizskārusi, tā tavs noziegums no tevis atņemts un tavi grēki salīdzināti. Un es dzirdēju Kunga balsi sakām: ko Es sūtīšu un kas Mums ies? Tad es sacīju: redzi, še es esmu, sūti mani.” (Jes.6:1-8).

Tas ir piedzīvojums, kas vajadzīgs tiem, kas strādā visās mūsu iestādēs. Draud briesmas, ka tiem nebūs pastāvīgas un dzīvas savienības ar Dievu, ka tie nebūs svētīti caur patiesību. Tā viņi pazaudē izpratni par patiesības spēku, pazaudē spējas atšķirt svētu no parastā.

Mani brāļi atbildīgās vietās, kaut Kungs ne tikai svaidītu jūsu acis, ka jūs varat redzēt, bet arī izlietotu jūsu sirdīs svēto eļļu, kas no diviem olīvkoka zariem plūst caur zelta caurulēm zelta kausā, kas baro svētnīcas lukturus. Kaut Viņš “jums dotu gudrības un parādīšanas Garu Viņa atzīšanā; apgaismotas gara acis, ka j;us varat atzīt, kāds ir Viņa aicināšanas cerība, .. un kāds Viņa spēka pārlieku augstais lielums pie mums, kas ticam.” (Efez.1:17-19).

Kā uzticīgi namturi dodiet barību Dieva saimei īstā laikā. Pasniedziet ļaudīm patiesību. Strādājiet it kā visa Debesu Universa skata priekšā. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku - nevienu mirkli. Drīz būs jāsastopas ar svarīgiem notikumiem, un mums jābūt paslēptiem klints plaisumā, ka varam redzēt Jēzu un tikt atspirdzināti no Viņa Svētā Gara.

Mūsu izdevumu publicējamā viela

(155) Lai mūsu periodiskie izdevumi tiek veltīti dzīvas un svarīgas vielas publicēšanai. Lai katrs raksts ir piesātināts ar praktiskām, augšupceļošām, izdaiļojošām domām, kas sniegs lasītājam atbalstu, gaismu un spēku. Tagad kā nekad agrāk ir jāgodā ģimenes reliģija un ģimenes svētums. Ja ļaudīm jebkad ir bijusi vajadzība staigāt Dieva priekšā līdzīgi Enokam, tad tā jāstaigā Septītās dienas Adventistiem tagad, rādot savu nodomu godīgumu ar šķīstiem vārdiem, tīriem vārdiem, kas pildīti ar līdzjūtību, maigumu un mīlestību.

Ir reizes, kad vajadzīgi pārmetoši un norājoši vārdi. Kas ir atstājuši pareizo ceļu, tie jāpamodina ieraudzīt tiem draudošās briesmas. Ir jādod vēsts, kas tos izbiedētu un neļautu vēl ilgāk palikt miegainiem, palikt letarģijā, kas sastindzinājusi viņu jutekļus. Jāiesākas morālam atjaunošanas darbam, citādi dvēseles ies bojā savos grēkos. Lai patiesības vēsts līdzīgi asam, abējās pusēs griezīgam zobenam izcērt sev ceļu līdz sirdij. Izsakiet aicinājumu, kas pamodinātu bezrūpīgos un neprātīgos, maldīgos prātus novestu atpakaļ pie Dieva.

Ir jāsaista ļaužu uzmanība. Mūsu vēsts ir dzīvības smarža uz dzīvību vai nāves smarža uz nāvi. Dvēseļu liktenis atrodas svaru kausos. Ļaužu pulki kavējas izšķiršanās ielejā. Vajadzētu atskanēt balsij, kas sauktu: “Ja Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam, bet, ja Baals tas ir, tad sekojiet tam.” (1.Ķēn.18:21).

Tajā pašā laikā nekādos apstākļos nedrīkst pieļaut neko tādu, kas atgādinātu skarbu, apsūdzošu garu. Lai mūsu periodiskajos izdevumos nav nekāduasu dūrienu, nekādas rūgtas kritikas vai griezīga sarkasme. Sātanam ir gandrīz izdevies no pasaules izraidīt Dieva patiesību, un viņš priecājas, ja ļaudis, kas sevi sauc par tās aizstāvjiem, parāda, ka neatrodas zem patiesības iespaida, kas klusina un svēto dvēseli. (156)

Lai mūsu periodisko izdevumu līdzstrādnieki, cik maz vien iespējams, kavējas pie pretinieku iebildumiem vai viņu argumentiem. Visā mūsu darbā nepatiesībai mums jāstājas pretī ar patiesību. Stādiet patiesību pretī visiem personīgiem mājieniem, norādījumiem vai apvainojumiem. Rīkojieties tikai Debesu garā. Lietojiet tikai to, kas nes Dieva attēlu un parakstu. Lai sagrautu un atsistu maldus, izceliet patiesību, jaunu un pārliecinošu.

Dievs vēlas, lai mēs vienmēr būtu mierīgi un pacietīgi. Lai arī kādu ceļu ietu citi, mums jāpārstāv Kristus, rīkojoties, kā Viņš būtu rīkojies līdzīgos apstākļos. Mūsu Glābēja spēks neslēpās asu vārdu spēcīgā triecienā. Tā bija Viņa laipnība, Viņa nesavtība un

vienkāršība, kas viņu darīja par siržu uzvarētāju. Mūsu panākumu noslēpums atrodas tāda paša gara atklāšanā.

Vienotība

Kas runā uz ļaudīm caur mūsu periodiku, tiem savstarpēji vajadzētu saglabāt vienprātību. Mūsu preses izdevumos nevajadzētu būt nekam tādam, kas norādītu uz nevienprātību. Sātans pastāvīgi cenšas izraisīt nevienprātību, jo viņš labi zina, ka ar šo līdzekli viņš var visiespaidīgāk apkarot Dieva darbu. Mums nevajadzētu dot vietu viņa viltīgajiem izdomājumiem. Par Saviem mācekļiem Kristus lūdza: “Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī, un Es Tevī, lai arī tie ir viens Mūsos, lai pasaule tic, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:21). Visi patiesie Dieva strādnieki darbosies saskaņā ar šo lūgšanu. Savās pūlēs virzīt uz priekšu darbu visi rādīs to vienotību uzskatos un darbībā, kas atklāj, ka tie ir Dieva liecinieki, ka tie mīl viens otru. Pasaulei, ko saskalda nesaskaņas un strīdi, viņu mīlestība un vienprātība liecinās par viņu savienību ar Debesīm. Tas ir pārliecinošs pierādījums par viņu misijas dievišķo raksturu.

Ziņojumi par piedzīvojumiem

(157) Mūsu laikrakstu redaktoriem nepieciešams darba laukā strādājošo mūsu darbinieku, tuvu un tālu dzīvojošu ļaužu līdzdarbība. Mūsu laikrakstos vajadzētu atrasties strādnieku ziņojumiem no visām pasaules daļām - rakstiem, kas stāsta par patiesiem piedzīvojumiem. Mums nav vajadzīgi romāni, tomēr ikdienas dzīvē atrodami patiesi piedzīvojumi, ja tos atstāstīs īsā rakstā un vienkāršos vārdos. Tie būs saistošāki par romānu un tajā pašā laikā būs arī nenovērtējams palīgs kristīgā dzīvē un praktiskā misijas darbā. Mums vajadzīga patiesība, neapšaubāma patiesība, no svētijušamies vīriem, sievām un jauniešiem.

Jūs, kas mīlat Dievu, kam prātā uzkrājušies dārgi piedzīvojumi un dzīvas mūžīgās dzīves patiesības, iededziniet Dieva ļaužu sirdīs mīlestības un gaismas liesmas. Palīdziet viņiem tikt galā ar dzīves problēmām.

Rakstiem, kas iet pie lasītāju tūkstošiem, no sarkastītāju puses vajadzētu rādīt skaidrību, cēlumu, kā arī miesas, dvēseles un gara svētošanos. Spalvu vajadzētu lietot Svētā Gara vadībā kā līdzekli sēklas sēšanai mūžīgai dzīvei. Lai vietu mūsu laikrakstos aizņem patiesi vērtīgs materiāls. Sakopojiet tematus, kas piesātināti ar mūžīgām interesēm. Dievs mūs aicina kalnā sarunāties ar Viņu, un, kad ticībā mēs uzlūkojam Viņu, Kas nav redzams, tad mūsu vārdi tiešām būs dzīvības smarža uz dzīvību.

Vēsts mūsu laikam

(158) Lai visiem ir vairāk ko raksitt, mācīt un publicēt par notikumiem, kam tagad jāpiepildās un kas skar dvēseļu mūžīgo labklājību. Sniedziet barību īstā laikā veciem un jauniem, svētiem un grēciniekiem. Bez kavēšanās izceliet priekšplānā visu, ko iespējams teikt, lai pamodinātu draudzi no miega. Nezaudējiet laiku, kavējoties pie lietām, kas nav svarīgas un kas neattiecas uz ļaužu tagadējām vajadzībām. Lasiet Atklāsmes grāmatas pirmos trīs pantus un raugiet, kāds darbs pavēlēts tiem, kas sakās ticam Dieva Vārdam:

“Jēzus kristus parādīšana, ko Dievs Viņam ir devis rādīt Saviem kalpiem to, kam būs notikt drīzumā un ko Viņš ir zināmu darījis caur Savu eņģeli, sūtīdams Savam kalpam

Jānim. Tas ir apliecinājis Dieva Vārdu un Jēzus Kristus liecību un visu, ko viņš redzējis. Svētīgs ir tas, kas to lasa, un tie, kas dzird šīs praviešu mācības vārdus un patur, kas te ir rakstīts, jo laiks ir tuvu.” (Atkl.1:1-3).

Grāmatu izdošana

Atdodiet vairāk laika tādu grāmatu izdošanai un izplatīšanai, kas satur tagadējo patiesību. Aiciniet pievērst uzmanību grāmatām, kas runā par praktisku ticību un dievbijību, un tām, kas apskata pravietisko vārdu. Ļaudis jāmāca lasīt drošo praviešu vārdu dzīvo neapstrīdamo patiesību gaismā. Viņiem jāzina, ka laika zīmes jau piepildās.

Vienīgi Dievs var dot panākumus kā preses izdevumu sagatavošanā, tā to izplatīšanā. Ja mēs ticībā paturēsim Viņa pamatlikumus, tad Viņš sadarbosies ar mums, ieliekot grāmatas to rokās, kam tās dos labumu. Ir jālūdz pēc Svētā Gara, jāpaļaujas uz To un jātic Tam. Pazemīga, dedzīga lūgšana panāks vairāk mūsu grāmatu izplatīšanā nekā visi dārgie izgreznojumi pasaulē. (159)

Dievam ir lieli un vareni līdzekļu krājumi, kurus cilvēks var saņemt, un dievišķo spēku darbība attīstīsies visvienkāršākā veidā. Dievišķais Skolotājs saka: “Vienīgi Mans Gars zina un spēj mācīt un pārliecināt par grēku. Ārējais atstāj tikai īslaicīgu iespaidu uz prātu. Es iespiedīšu patiesību sirdsapziņā, un cilvēki būs Mani liecinieki, visā pasaulē darot zināmas Manas prasības attiecībā uz cilvēka laiku, viņa naudu un viņa saprātu. To visu Es pirku pie krusta Golgātā. Izlietojiet Manus jums uzticētos talantus, pasludinot patiesību tās vienkāršībā. Lai evaņģēlijs tiek aizsūtīts visām pasaules daļām, modinot nospiestās dvēseles jautāt: Ko man darīt, lai es tiktu izglābts?”

Cenas

Kādu laiku izmēģināja mūsu periodiskos izdevumus piedāvāt par ļoti zemu cenu; tomēr tas nesasniedza izplānoto mērķi - nodrošināt daudzus pastāvīgus abonentus. šīs pūles prasījušas ievērojamus izdevumus, bieži pat zaudējumus, un tas darīts, vadoties no vislabākiem motīviem, tomēr, ja nebūtu pielaista nekāda cenu pazemināšana, būtu iegūts lielāks pastāvīgo abonentu skaits.

Ir likti plāni mūsu grāmatu cenu pazemināšanai bez attiecīgām izmaiņām to ražosānas apmaksā. Tā ir kļūda. Darbu vajadzētu vadīt uz atmaksājošiem pamatiem. Nepazeminiet grāmatu cenu sakarā ar īpašiem ziedojumiem, ko var nosaukt par pievilināšanas līdzekļiem vai kukuļiem. Tādas metodes Dievs neatzīst par labām.

Mums prasa, lai grāmatu cenas būtu zemas, un uz šo prasību ir jāatsaucas. Tomēr pareizais plāns ir ražošanas izmaksas samazināšana.

Jaunos laukos, kur ļaudis neizglītoti vai daļēji civilizēti, ļoti vajadzīgas mazas grāmatas, kas patiesību pasniedz vienkāršā valodā un ir bagātīgi ilustrētas. šīs grāmatas jāpārdod par zemu cenu, un ilustrācijām jābūt, protams, lētām.

Tulkojumi

(160) Vajadzētu daudz vairāk censties paplašināt mūsu literatūras apgrozību visās pasaules daļās. Brīdinājums jāsniedz visiem ļaudīm un visās zemēs. Mūsu grāmatas

jāpārtulko un jāizplata daudzās atšķirīgās valodās. Mums jāpavairo prese izdevumi par mūsu ticību angļu, vācu, franču, dāņu, norvēģu, zviedru, spāņu, itāļu, portugālu un daudzās citās valodās; visu tautību ļaudis vajadzētu apgaismot un izglītot, lai tie arī varētu pievienoties darbam.

Lai mūsu izdevniecības dara visu, kas ir to spēkos, izplatot pasaulē Debesu gaismu. Visos iespējamos veidos pievērsiet, ļaužu, no visām tautībām un visām valodām, uzmanību lietām, kas grieztu viņu domas pie grāmatu Grāmatas.

Vajadzētu ļoti rūpīgi izvēlēties grāmatu komitejas locekļus. Cilvēkiem, kam jāspriež par publicēšanai piedāvātajām grāmatām, vajadzētu būt nedaudziem un pareizi izraudzītiem. šim uzdevumam ir piemēroti vienīgi tādi, kam ir piedzīvojumos gūtas zināšanas par grāmatu sarakstīšanu. Vajadzētu izvēlēties tikai tādus, kuru sirdis atrodas Dieva Gara pārvaldībā. Tiem vajadzētu būt lūgšanu vīriem, kas neizceļ sevi, bet kas mīl un bīstas Dievu un cienī savus brāļus. Ieņemt šo svarīgo vietu spēj tikai tādi, kas, neuzticoties sev, tiek vadīti no dievišķās gudrības.

30.nodaļa

Komerciālais darbs

(161) Kungs pavēlēja dibināt izdevniecības tagadējās patiesības pasludināšanai un dažādu veikalniecisko uzdevumu kārtošanai, kas saistās ar šo darbu. Tai pat laikā tām vajadzētu uzturēt saskari ar pasauli, lai patiesība varētu būt kā svece, kas ielikta lukturī, lai sniegtu gaismu visiem, kuri atrodas namā. Dieva aizgādībā Daniēls un viņa biedri tika saistīti ar Bābeles lielajiem vīriem, lai šie ļaudis varētu iepazīties ar ebreju reliģiju un zināt, ka Dievs valda pār visām ķēniņu valstīm. Daniels Bābelē bija nolikts vispārbaudošākā stāvoklī; bet, uzticīgi pildot savus valstvīra pienākumus, viņš noteikti atteicās piedalīties jebkādā darbībā, kas karotu pret Dievu. Tāda rīcība izraisīja pārrunas, un tā Kungs pievērsa Bābeles ķēniņa uzmanību Daniēla ticībai. Dievam bija gaisma priekš Nebukadnecara, un ar Daniela starpniecību ķēniņam atklāja to, kas pravietojumos bija iepriekš pateikts par Bābeli un citām ķēniņu valstīm. Ar Nebukadnecara sapņa izskaidrošanu Jehova tika paaugstināts spēcīgāk nekā laicīgie valdnieki. Tā ar Daniela uzticību tika pagodināts Dievs. Kungs vēlas, lai līdzīgā veidā mūsu izdevniecības nodotu liecību par Viņu.

Iespējas komerciālajā darbā

Viens no līdzekļiem, ar kuriem šīs iestādes nonāk saskarē ar pasauli, ir atrodams tirdznieciskajā darbā. Ar to ir pavērtas durvis patiesības gaismas iesūtīšanai. (162)

Darbinieki var domāt, ka viņu darbam ir tikai laicīgs raksturs, kad viņi dara tieši tādu darbu, kas izraisīs jautājumus par mūsu ticību un pamatlikumiem, kādus tie ievēro. Ja viņi vadās no pareizā gara, tad tie spēs pateikt vārdus īstā laikā. Ja viņos ir Debesu patiesības un mīlestības gaisma, tad tā nevar nespīdēt. Tieši veids, kādā viņi kārto veikalnieciskās lietas, atklās dievišķo pamatlikumu darbību. Par mūsu strādniekiem, amatniekiem būtu jāsaka kā par vienu seno laiku amatnieku: “Es to esmu pildījis ar Dieva Garu, ar gudrību un prātu, un samanību visādā darbā.” (2.Moz.31:3).

Komercijai nav jāstāv pirmajā vietā

Nekādā gadījumā izdevniecībām galvenokārt nav jānododas tirdznieciskajam darbam. Ja šim darbam tiek ierādīta pirmā vieta, tad ar izdevniecību saistītie ļaudis pazaudē no skata mērķi, kādēļ izdevniecības ir dibinātas, un viņu darbs kļūst sliktāks.

Draud briesmas, ka vadītāji, kuru garīgā izpratne ir samaitāta, noslēgs līgumus apšaubāmas literatūras publicēšanai vienīgi peļņas dēļ. Uzņemoties šo darbu, rezultātā no redzes loka pazaudē mērķi, kura dēļ izdevniecības ir dibinātas, un šīs iestādes tiek uzskatītas lielā mērā kā jebkurš cits komerciāls pasākums. Ar to ir apkaunots Dievs.

Dažās mūsu izdevniecībās tirdznieciskais darbs prasa, lai pastāvīgi pavairotu dārgas mašīnas un citas iekārtas. šādi izdevumi ir smags slogs iestādes līdzekļu krājumiem, un lielā darba daudzuma veikšanai vajadzīgs ne tikai palielināt ražošanu, bet arī pieņemt vairāk augsti kvalificētus strādniekus. (163)

Tiek uzsvērts, ka komerciālais darbs sniedz iestādei finansiālu labumu. Tomēr Viens, Kam ir Autoritāte, pareizi novērtēja šī darba izmaksu mūsu vadošajās izdevniecībās. Viņš rādīja patieso bilanci, atklājot, ka zaudējumi pārsniedz peļņu. Viņš rādīja, ka šis darbs liek strādniekiem pastāvīgi steigties. Steigas, kņadas un pasulīguma atmosfērā novīst patiesa dievbijība un svētīšanās.

Nav nepieciešams komercisko darbu pilnīgi atšķirt no izdevniecībām, jo tā aizvērtos durvis gaismas stariem, kas jāsniedz pasaulei. Un kā Daniēlu valstvīra darbs nenovērsa no viņa ticības un pamatlikumiem, tā arī izdevniecību darbinieku savienībai ar ārpusē esošajiem līdzdalībniekiem nav jābūt strādniekiem kaitīgai. Bet, ja redzams, ka tā traucē iestādes garīgumu, tad lai ārējo darbu nepieļauj. Stipriniet darbu, kas pārstāv patiesību. Lai tas vienmēr ir pirmā vietā, un tirdzniecības darbs otrā. Mūsu uzdevums ir sniegt pasaulei brīdinājuma un žēlastības vēsti.

Cenas

Cenšoties iegūt klientus no ārpuse, lai atbrīvotu izdevniecības no finansiālām grūtībām, cenas ir noliktas tik zemu, ka darbs vairs nenes nekādu peļņu. Kas glaimo sev, ka ir peļņa, tie nav veduši stingrus rēķinus par visiem izdevumiem. Nepazeminiet cenas, lai nodrošinātu darbu. Uzņemieties tikai tādu darbu, kas dos godīgu peļņu.

Tanī pat laikā mūsu veikalnieciskajos darījumos nedrīkst būt ne ēnas no savtīguma vai viltības. Lai neviens savā labā neizmanto cilvēka nezināšanu vai vajadzību, prasot pārmērīgas cenas par padarīto darbu vai pārdoto preci. (164)

Būs stiprs kārdinājums novirzīties no taisnās tekas. Būs neskaitāms daudzums argumentu, kas pamudinās pakļauties ieradumiem un piekrist rīcībai, kas ir tiešām negodīga. Daži apgalvo, ka attiecībās ar blēžiem ir jāpakļaujas ieradumam; ka, saglabājot stingru godīgumu, nebūs iespējams turpināt vadīt veikala lietas un iegūt iztiku. Kur ir mūsu ticība Dievam? Viņš pieņem mūs par Saviem dēliem un meitām ar nosacījumu, ka mēs iziesim no pasaules un paliksim atšķirti un neaizskārsim netīras lietas. Viņa iestādēm, kā arī atsevišķiemm kristiešiem domāti vārdi: “Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”, un Viņa apsolījums ir drošs, ka tad visas šai dzīvei vajadzīgās lietas tiks pieliktas. Lai tas ir ierakstīts sirdsapziņā kā ar tērauda rakstāmo klintī, ka patiesas sekmes

kā šai, tā nākošajai dzīvei var iegūt tikai ar uzticīgu pieķeršanos mūžīgās taisnības pamatlikumiem.

Demoralizējoša literatūra

Ja mūsu izdevniecības nododas plašam komerciālam darbam, tad draud lielas briesmas, ka tiks ienesta apšaubāmas vērtības literatūra. Vienā gadījumā, kad mana uzmanība tika pievērsta šīm lietām, mans Pavadonis jautāja kādam, kas ieņem atbildīgu vietu izdevniecībā: “Cik lielu atlīdzību jūs saņemat par šo darbu?” Viņam tika parādīti cipari. Viņš teica: “ Ar to ir pārāk maz. Ja jūs vadīsiet veikalu tādā veidā, tad jūs cietīsiet zaudējumu. Bet pat tad, ja jūs saņemtu daudz lielāku summu, šāda veida literatūru var publicēt tikai ar lieliem zaudējumiem. Tā atstāj demoralizējošu iespaidu uz strādniekiem. Jūsu piekrišana iespiest tādu literatūru atņem spēku visām vēstīm, ko Dievs vēlas sūtīt, lai parādītu darba svētumu.” (165)

Pasauli pārpludina grāmatas, kuras labāk vajadzētu sadedzināt nekā izplatīt. Grāmatas par indiāņu kariem un līdzīgiem tematiem, ko izdod un izplata naudas dēļ, labāk būtu nekad nelasīt. šādās grāmatās ir sātanisks valdzinājums. Sirdi skarošiem noziegumu un nežēlību atstāstījumiem ir apburoša vara pār daudziem jauniešiem, iededzinot viņos vēlēšanos izsaukt pār sevi interesi ar visļaunāko rīcību. Ir daudz darbu, kuros stingrāk ievērota vēsturiskā patiesība, bet kuru iespaids ir tikai nedaudz labāks. šajos darbos attēlotie noziegumi, nežēlības un izvirtība ir iedarbojusies uz daudzu prātiem līdzīgi raugam, vadot uz līdzīgu rīcību. Grāmatas, kas runā par cilvēcīgo būtņu sātanisko rīcību, reklamē ļaunus darbus. šausmīgie sīkumi no noziegumu un posta aprakstos nav jāpārdzīvo otrreiz, un nevienam, kas tic šim laikam dotajai patiesībai, nevajadzētu piedalīties to piemiņas mūžīgai uzturēšanai.

Mīlas romāni un vieglprātīgi, uzbudinoši stāsti ir cita grāmatu šķira, kas ir lāsts katram lasītājam. Autors var pievienot labas morālas pamācības, un cauri visam viņa darbam var austies reliģiskas domas; tomēr vairākumā gadījumu sātans ir tikai ietērpies eņģeļa drēbēs, lai vēl ietekmīgāk pieviltu un savaldzinātu. Prātu lielā mērā ietekmē tās lietas, pie kurām tas kavējas. Vieglprātīgu, uzbudinošu stāstu lasītāji kļūst nederīgi viņu priekšā esošajiem pienākumiem. Viņi dzīvo iedomātu dzīvi, un tiem nav nekādas vēlēšanās meklēt Rakstos, ēst Debesu mannu. Prāts tiek novājināts un zaudē spēku pārdomāt lielās pienākuma un likteņa problēmas. (166)

Es esmu pamācīta, ka nepareiza lasīšana jauniešus pakļauj vislielākajām briesmām. Sātans pastāvīgi strādā, lai savaldzinātu jauniešus un arī nobriedušus ļaudis ar nevērtīgiem romāniem. Ja lielu daļu šo publicēto grāmatu varētu sadedzināt, tad izbeigtos mērim līdzīgā nelaime, kas dara briesmīgu darbu, novājinot prātu un samaitājot sirdi. Neviens nav tā nostiprinājies pareizos pamatlikumos, ka varētu būt drošs no kārdināšanām. Visu šo mazvērtīgo lasīšanu vajadzētu apņēmīgi atmest.

Mums no Kunga nav atļaujas ne šādas grāmatas iespiest, ne arī pārdot; jo tās ir līdzekļi daudzu dvēseļu iznīcināšanai. Es zinu, ko es rakstu; jo šis jautājums man ir atklāts. Lai tie, kas tic šim laikam dotajai vēstij, neiesaistās tādā darbā, cerēdami iegūt naudu. Kungs iznīcinās tādā veidā iegūtos līdzekļus; Viņš izkaisīs vairāk, nekā ir sakrāts.

Ir vēl viena literatūras šķira, kas ir aptraipošāka par spitālību, bīstamāka par Ēģiptes mocībām, no kā nepārtraukti jāsargās mūsu izdevniecībām. Lai tās, pieņemot pasūtījumus, sargās, ka mūsu iestādēs netiktu ielaista literatūra, kas satur tieši sātana

zinātni. Lai mūsu izdevnīecībās neatrod vietu grāmatas, kas iztirzā dvēseli postošās hipnotisma, spiritisma un romānisma teorijas vai arī citus netaisnības noslēpumus.

Lai darbinieki nesniedz neko tādu, kas sētu kaut vienu šaubu sēklu par Rakstu autoritāti vai to skaidrību. Ne aiz kādiem apsvērumiem neļaujiet neticīgo uzskatiem tikt noliktiem jauniešu priekšā, kuru prāts tik kāri uztver visu jaunu. Pat ja pasūtītājs maksās visaugstāko cenu, kādu vien var maksāt, šie darbi nesīs tikai bezgalīgu zaudējumu. (167)

Ļaut šāda rakstura literatūrai iet caur mūsu iestādēm, nozīmē ielikt strādnieku rokās un pasaulei pasniegt aizliegtā atzīšanas koka augļus. Tas nozīmē ielūgt sātanu ienākt ar savu apburošo zinātni un tieši tajās iestādēs, kas celtas, lai virzītu uz priekšu svēto Dieva darbu, pieļaut sātana pamatlikumu iespiešanos. šāda rakstura darbu publicēšana būtu ienaidnieka šauteņu pielādēšana un to ielikšana viņu rokās, lai tās izlietotu pret patiesību.

Vai domājat, ka pēc tā Jēzus stāvēs klāt izdevniecības darbam, lai ar Saviem kalpojošiem eņģeļiem darbotos caur cilvēcīgiem prātiem? Vai domājiet, ka Viņš darīs no preses nākošo patiesību par spēku pasaules brīdināšanai, ja sātanam tiek atļauts samaitāt strādnieku prātu tieši pašā iestādē? Vai Dieva svētības var pavadīt no preses nākošos izdevumus, ja tā pati izdevniecība izsūta sātaniskās maldu un atkrišanas mācības? “Vai arī no tā paša akas avota izverd salds un rūgts?” (Jēk.3:11).

Mūsu iestāžu vadītājiem jāsaprot, ka, ieņemot savu vietu, tie kļūst atbildīgi par garīgo barību, kas tiek pasniegta strādniekiem, kamēr tie atrodas šai iestādē. Viņi ir atbildīgi par tās literatūras raksturu, kas iziet no mūsu izdevniecībām. Viņi tiks aicināti atskaitīties par iespaidu, ko atstājusi tādas literatūras ieviešana, kas aptraipa iestādi, samaitā strādniekus vai nomaldina pasauli.

Ja tādai literatūrai atļauj atrasties mūsu iestādēs, tad atklāsies, ka sātana uzskatu viltīgais spēks nebūs viegli izsakņojams. Ja kārdinātājam atļauj sēt savu ļauno sēklu, tad tā arī dīgs un nesīs augļus. Viņš ievāks ražu tieši tajās iestādēs, kas dibinātas ar Dieva ļaužu līdzekļiem Viņa darba virzīšanai uz priekšu. Viss noslēgsies ar to, ka kristīgu strādnieku vietā pasaulē tiks izsūtīta izglītotu neticīgo grupa. (168)

Atbildība par šīm lietām gulstas ne vien uz vadītājiem, bet arī uz kalpotājiem. Man ir vēsts visiem mūsu vidū nodibināto izdevniecību strādniekiem: Mīlot un bīstoties Dievu, atsakieties no jebkāda sakara ar zināšanām, no kurām Dievs brīdināja Ādamu. Lai burtliči atsakās salikt kādu šāda satura teikumu. Lai korektori atsakās to lasīt, iespiedēji iespiest un grāmasējēji iesiet. Aicināti pieņemt šādu literatūru, sasauciet iestādes strādnieku sapulci, lai visi saprastu, ko nozīmē šādas lietas. Iestādes pārziņi var apgalvot, ka jūs neesat atbildīgi, ka šīs lietas kārto vadītāji. Tomēr jūs esat atbildīgi par savu acu, savu roku un sava prāta izlietošanu. To visu jums ir uzticējis Dievs, lai izlietotu priekš Viņa, bet ne sātana darbā.

KAd mūsu izdevniecībās tiek iespiesta literatūra, kas satur maldus, kas strādā pretī Dieva lietai, tad par atbildīgiem Dievs uzskata ne tikai tos, kas atļauj sātanam likt slazdus dvēselēm, bet arī tos, kas kādā veidā līdzdarbojas kārdināšanas darbā.

Mani brāļi atbildīgās vietās, sargieties, ka jūs savus strādniekus nepiejūdzat māņticības un atkrišanas ratiem. Nepieļaujiet, ka pēc Dieva norādījuma celtās iestādes, kam jāizsūta dzīvību dodoša patiesība, tiek padarītas par dvēseli postošu maldu izplatītājām.

Lai mūsu izdevniecības, no mazākās līdz lielākai, atsakās iespiest kaut vienu šādas postošas literatūras rindu. Lai to saprot visi, ar ko mums jākārto kādi darījumi, ka no visām mūsu iestādēm ir izslēgta literatūra, kas satur sātana zinātni.

Mēs tiekam vesti saskarē ar pasauli, ne lai mēs tiktu saraudzēti ar pasaules viltu, bet lai kā Dieva pārstāvji mēs pasaulē ienestu Dieva patiesības raugu.