Liecības sabatskolas darbam

Ievadvārds

Daudzi cilvēki bija sirsnīgi lūguši, lai izdotu tieši Sabatskolas darbu attiecošo Liecību sakopojumu, kas palīdzētu šai nozarē sevišķi ieinteresētām personām. Atsaucoties uz šiem lūgumiem, ir daudz un rūpīgi strādāts, lai atbilstošo vielu sakopotu šinī nelielajā sējumā.

Cik tas bija iespējams, izvilkumi no „Liecībām” sakopoti hronoloģiski, sākumā atvēlot vietu agrāk uzrakstītajām „Liecībām” un norādot uz avotiem, no kuriem attiecīgie izvilkumi ņemti. Īsi citējumi un raksti sakārtoti tādā pat kārtībā un ievietoti šīs brošūras beigās zem virsraksta – „Īsi norādījumi”.

Visu, kas rakstīts par doto jautājumu, lasītājs neatradīs attiecīgajā nodaļā vien, jo gandrīz par katru Sabatskolas darba fāzi brīnišķas domas būs atrodamas arī daudzās citās vadošajās nodaļās. Alfabētiskais satura rādītājs lielā mērā palīdzēs atrast atsevišķos norādījumus, un pēc katra burta ir atstāta vieta vēl citu paskaidrojumu atzīmēšanai, ja to atzīst par vēlamu. Viss, kas teikts par skolotāju piemērotību un pienākumiem, pilnībā attiecas arī uz Sabatskolas vadītājiem.

Dažos gadījumos vieni un tie paši raksti ir iespiesti vairākas reizes un dažādos izdevumos. Norādīts ir tikai tas izdevums, kur attiecīgais raksts iespiests pirmo reizi.

Šis darbs līdz ar alfabētisko satura rādītāju un brošūras formu izveidots tā, lai dotā un tik ļoti vajadzīgā viela būtu viegli pieejama un izmantojama kā zināšanu iegūšanai, tā arī citēšanai. Šis sējums ir izdots nopietni lūdzot, lai tas būtu iepriecas un bagātu svētību avots kā pašreizējiem, tā nākošajiem strādniekiem mūsu Sabatskolās.

Vispasaules Savienības Sabatskolas nodaļas Komiteja

Sabatskola un draudzes sapulces

Brālis E. Sabatskolu izveidoja ļoti saistošu. Tā pilnīgi aizņēma jauniešu prātu, kamēr citi reliģiskie pienākumi tika atstāti novārtā. Bieži, Sabatskolai beidzoties, tās vadītājs, daļa skolotāju un diezgan daudz skolnieku devās uz mājām atpūsties. Viņi uzskatīja, ka dienas darbs izpildīts un turpmāku pienākumu vairs nav. Kad atskanēja zvans, aicinot uz atklāto Dieva Vārda sapulci, ļaudis, kas atstāja savas mājas, lai dotos uz lūgšanu namu, ceļā sastapa pretimnākošus lielu daļu Sabatskolas apmeklētāju, kas jau atgriezās mājās. Un, lai arī cik svarīga būtu bijusi sapulce, Sabatskolas apmeklētāju lielākajā daļā tā nespēja pamodināt interesi ar prieku uzklausīt sludinātāja sniegto pamācību par svarīgiem Bībeles tematiem.

Kamēr daudzi bērni vispār nepiedalījās atklātajā sanāksmē, daži, kas tomēr palika, no runātā Vārda neieguva nekāda labuma, jo to izjuta kā nogurdinošu slogu.

Mūsu Sabatskolās jāvalda disciplīnai un kārtībai. Bērniem, kas apmeklē šīs skolas, vajadzētu vērtēt dotās priekšrocības, no kuriem vajadzētu prasīt attiecīgās skolas noteikumu ievērošanu. Kā bērni apguvuši Svēto Rakstu mācības, vecākiem par to vajadzētu daudz vairāk rūpēties, nekā par vispārējās skolas uzdevumu sagatavošanu. Svēto Rakstu mācības vajadzētu iemācīties daudz labāk par parastajiem skolas uzdevumiem. Ja vecāki un bērni nesaredz šādu intereses nepieciešamību, bērniem labāk būtu, ja viņi paliktu mājās, jo pretējā gadījumā Sabatskola viņiem nedotu nekādas svētības. Vecākiem ar bērniem vajadzētu sastrādāt ar vadītāju un skolotājiem, tā pierādot, ka viņi vērtē viņu labā darīto darbu.

Vecākiem sevišķi jāinteresējas par savu bērnu reliģisko audzināšanu, lai tie iegūtu pēc iespējas pilnīgākas zināšanas Svētajos Rakstos.

Daudzi bērni neiemācās savus Sabatskolas uzdevumus, aizbildinoties ar laika trūkumu; tomēr maz ir tādu, kas tiešām nevarētu atrast laiku iemācīties šos uzdevumus, protams, ja viņiem tie interesētu. Daži izlieto laiku izpriecām un „ievērojamu vietu” apmeklējumiem, citi – nevajadzīgai sava apģērba izrotāšanai, lai ar to lielītos, tā kopjot lepnumu un uzpūtību. Lūk, kādā veidā izšķiež dārgās stundas, kuras pieder Dievam un par kurām būs jādod norēķins. Tāpat kā par jebkuru darbu, arī par laiku, kas pavadīts izpriecās un tukšās sarunā, kā arī nevajadzīgā sevis izrotāšanā, būs jāatbild tiesas priekšā. /”Liecības III”, 188., 189. lpp./

Palīglīdzekļu pielietošana

Mēs esam pūlējušies ieinteresēt bērnus Kunga darbā, bet nepietiekoši. Mūsu Sabatskolām jābūt vēl interesantākām. Vispārējās skolas pēdējos gados stipri uzlabojušas savas mācību metodes. Lai jaunajiem prātiem izskaidrotu kādu grūti saprotamu vielu, izmanto uzskates līdzekļus, zīmējumus uz tāfeles. Un tieši tā var vienkāršot arī tagadējo Patiesību, padarot to daudz interesantāku bērnu darbīgajam prātam.

Vecākus, kuriem nekādā ceļā nevar tuvoties, bieži iespējams aizsniegt ar viņu pašu bērniem. Sabatskolas skolotāji var apmācīt bērnus Patiesībā, un viņi to pēc tam ienesīs arī ģimenes lokā. Tomēr tikai nedaudzi skolotāji izprot šīs darba nozares svarīgumu. Paņēmienus, kurus ar panākumiem pielieto vispārējās skolās, ar līdzīgiem rezultātiem var izmantot arī Sabatskolās, vadot bērnus tuvāk Jēzum un apmācot viņus Bībeles Patiesībā.

Tas dos vairāk labuma nekā emocionāla rakstura reliģisks uzbudinājums, kas tikpat ātri, kā nācis, pāriet. Kristum līdzīgu mīlestību vajadzīgs kopt. Darbā, kas saskaņā ar mūsu pārliecību jāveic pirms Kristus atnākšanas, nepieciešams vairāk ticības. Pašreizējā virzienā jāparāda vairāk pašaizliedzīgu, pašuzupurīgu centību. Daudz domājot un lūdzot, jāmācās, kā strādāt, lai iegūtu vislielāko labumu. Vajadzīgi rūpīgi izstrādāti plāni. Mūsu vidū ir gudri cilvēki, kas spējīgi plānot un šos plānus dzīvē īstenot, ja tikai viņus izlietosim. Pareizi ievirzītam, turklāt, saprātīgām pūlēm, sekos lieliski rezultāti. /"Liecības IV" 69., 70.lpp/

Meklējiet Rakstos!

Sabatskola sniedz vecākiem un bērniem dārgas iespējas pētīt Dieva Vārdu. Bet, lai iegūtu šo labumu, kādu Sabatskolā viņiem vajadzētu saņemt, vecākiem un bērniem pienācīgs laiks jāveltī uzdoto mācību pētīšanai, cenšoties pilnībā iepazīties ar attiecīgajiem notikumiem kā arī ar garīgajām patiesībām, kuras šie notikumi māca. Mums jauniešiem sevišķi jāuzsver, cik svarīga ir cenšanās pilnībā izprast aplūkoto Rakstu vietu nozīmi.

Man ar skumjām jāsaka, ka dažās skolās ir ierasts mācību vielu vienkārši nolasīt. Tā tam nevajadzētu būt. Un tā arī nebūtu, ja laiku, kuru bieži izlieto bezvērtīgi, pat grēcīgi, veltītu Rakstu studijām. Nav nekāda iemesla, kādēļ skolotāji vai skolnieki drīkstētu Sabatskolas uzdevumus sagatavot nepilnīgāk par vispārējās skolas uzdevumiem. Tieši tos vajadzētu apgūt vēl labāk, jo tie skar jautājumus, kas ir bezgalīgi svarīgi. Nolaidība šajā virzienā sarūgtina Dievu.

Vecāki, katru dienu iekārtojiet laiku, lai kopā ar bērniem apgūtu Sabatskolas mācību vielu! Un labāk, ja tas vajadzīgs, atsakoties pat no sabiedriskajā dzīvē pieņemtajiem apmeklējumiem neupurēt svētās vēstures dārgo mācību pētīšanas nodomāto stundu. Šādu mācību rezultātā labumu mantos kā vecāki, tā bērni. Svarīgākās Rakstu vietas, kas attiecas uz uzdoto mācības vielu, iemācieties no galvas, neuzskatot to kā slogu, bet gan kā priekštiesību. Kaut arī atmiņa sākumā var būt vāja, tad vingrinot tā kļūs stiprāka un pēc kāda laika būsit priecīgi par uzkrātajiem dārgajiem Patiesības vārdiem. Tāds ieradums būs visvērtīgākais palīgs pieaugšanai dievbijībā.

Ja laiks, kas izlietots iznēsājot nevajadzīgas pļāpas, kalpojot lepnumam vai arī savas samaitātās ēstkāres un kādu citu grēcīgu tieksmju apmierināšanai, tiek ne tikai izšķiests, bet nes arī ļaunuma augļus ar tādu pat interesi veltītu Bībeles studijām, kas tas par uzmundrinājumu un atbalstu būtu mūsu Sabatskolām! Bet, ja vecāki vairāk rūpēsies par savu bērnu apģērba atbilstību modei, nekā par to, vai viņu prāts uzkrāj Dieva Vārda vērtības, tad arī bērni drīzi vien ģērbšanos un citas ārišķības sāks augstāk vērtēt par savu izglābšanos…

Rakstu pētīšanā savās ģimenēs ievērojiet kārtību un sistemātiskumu. Labāk atstājiet kaut ko nepadarītu, kam ir laicīgs raksturs. Atbrīvojieties no visiem liekajiem šūšanas un citiem darbiem; atbrīvojieties no liekām rūpēm par savu uzturu, tā vietā darot visu iespējamo, lai dvēsele būtu paēdināta ar Dzīvības Maizi! Nav iespējams novērtēt labos rezultātus, kādus iegūstam, ja katru dienu stundu, vai pat puss tundu pavadām kopīgā un priecīgā Dieva Vārda pētīšanā! Lai Bībele pati sevi izskaidro, sakopojot visu, kas par apskatāmo jautājumu sacīts dažādos laikos un apstākļos. Nepārtrauciet savu ierasto mācīšanos mājās nejaušu ienācēju vai kādu citu klātbūtnes dēļ. Ja šie apmeklētāji ienāk mācīšanās laikā, aiciniet arī viņus ņemt dalību studijās. Nesamulstiet! Lai ir redzams, ka Dieva Vārda atziņu uzkrāšana jums ir svarīgāka par tieksmēm pēc peļņas vai pasaulīgiem priekiem. /”Sabatskolas Darbinieks”, 1885.g. aprīlis./

Sabatskolas pienākumi telts sanāksmēs un mājās

Mīļie brāļi un māsas, kas pulcējaties kopā mūsu telts sanāksmēs! Mēs vēlamies jums sacīt dažus vārdus par mūsu Sabatskolām. Tas ir viens no darba svarīgākajiem nozarojumiem, ko nevajadzētu atstāt gadījuma varai, ne arī vadības jautājumos paļauties uz labu izdošanos. Pareizi vadītas šīs skolas var būt labs palīgs dvēseļu mantošanas darbā, pasludinot Patiesību no katedras. Un, ja šim darbam pievienosies ieinteresēti Sabatskolas darbinieki, tiks paveikts daudz laba. Tomēr ar to vēl nepietiks, ja Sabatskola strādās kaut vai kā labi noregulēta mašīna. Tajā ir vajadzīgi pieredzējuši, praktiski darbinieki; skolotājiem jābūt cilvēkiem, kam ir dzīva savienība ar Dievu, kuri ar interesi paši mācās, kas savā darbā ir nopietni un dedzīgi un nežēlo laiku, kas ātrāk neapmierinās, pirms neredz kaut ko sasniegtu.

Jāvalda dzīvai un pieaugošai interesei uzkrāt atmiņā Bībeles patiesības. Tā iegūtās dārgās atziņas izveido ap dvēseli aizsargvilni. Tiem, kas būs mācījušies pazīt Jēzu, kas tos aicinājis uz Godību un tikumību, uzbrūkot kārdināšanām, Viņš būs drošais patvērums. Kaut skolotāji ar sirdi un dvēseli iedziļinātos dotajā mācību vielā. Kaut viņi plānotu, kā šo mācību pielietot praksē un kā pamodināt interesi viņiem uzticēto skolēnu prātā un sirdī! Kaut skolēnu enerģija atrastu darbības lauku, risinot Bībeles patiesības problēmas! Skolotāji darbu var ievirzīt tā, ka kopīgā mācīšanās nebūs sausa un neinteresanta.

Bet skolotāji nestrādā Sabatskolas darbā tik dedzīgi un tik nopietni, kā to vajadzētu.

Meklējot piemērotus ceļus, līdzjūtīgi un pacietīgi viņiem jātuvojas skolniekiem, tai pašā laikā neatlaidīgi cenšoties ikvienu ieinteresēt glābt savu dvēseli. Sabatskolas nodarbībām visā pilnībā jākļūst tādām, kādas Kungs vēlas tās redzēt, proti – par stundām, kas dziļi pārliecina par grēku; par stundām, kas reformē sirdi. Ja darbu veiks pareizi, prasmīgi un Kristum līdzīgā garā, dvēseles atzīs savu grēcīgumu, un jautās: „Ko man jādara, lai tiktu glābts?” Dažās Sabatskolā ir ieceltas mācīt nespējīgas personas. Tām trūkst sirsnīgas mīlestības uz dvēselēm, kuras pat pa pusei neizprot Patiesības praktisko nozīmi. Un kā lai tādi pedagogi spēj vadīt bērnus un jauniešus pie Dzīvā Avota? Skolotājiem pašiem bagātīgi jādzer pestīšanas Ūdens un tikai tad tiem kalpos Dieva eņģeļi un tie sapratīs, kādu darbu Kungs no viņiem sagaida, lai spētu Jēzum mantot dvēseles.

Ir vajadzīgas spējas, griba, neatlaidība un gars, kāds bija Jēkabam, kad viņš lūdza, cīnījās un izsaucās: „Es Tevi neatlaidīšu, ja Tu mani nesvētīsi!’’ Ja Dieva svētības ir uz skolotājiem, tad tās nevar neatspoguļoties viņu uzraudzībai nodotajās dvēselēs. Nekad nepakļaujiet jauniešus garīgi kūtriem cilvēkiem, kam nav augstu, cēlu un svētu centienu, jo tad tas pats vienaldzības, farizejiskuma un formālisma gars, kam nav spēka, būs redzam arī viņiem uzticētajos skolniekos.

Vecāki, darot savu daļu pie bērna mācīšanas, arī paši pilnīgāk apgūst šo vielu. Mūsu galvenā mācību grāmata ir Bībele. Vecākiem, skolotājiem un skolniekiem ar vienu vairāk jāiepazīstas ar dārgajām patiesībām, kuras sevī ietver kā Vecā tā Jaunā Derība. Mūs darbam jāpaceļas augstākā līmenī. Kaut Jēzus Gars atdzīvinātu darbinieku sirdis, tad viņu darba plāni un metodes būs tāda rakstura, kas pievērsīs dvēseles Jēzum! Vadot Sabatskolas mūsu lielajās draudzēs, kur daudz bērnu un jauniešu, jāsargās, lai tā nekļūtu tikai forma, mehānisks darbs, bez Gara. Nepieļaujiet tādu stāvokli, jo tādās Sabatskolās nav Jēzus!

Nepieļaujiet, ka pasaulīgās un laicīgās lietas nedēļas gaitā izsmeļ visus jūsu spēkus un enerģiju tā, ka Sabatā kalpošanai Kristum neatliek ne šī morālā spēka, nedz nepieciešamās enerģijas. Tieši tad ir veicams nopietns darbs, nevienu acumirkli nedrīkstam izlietot savtīgi!

Kaut viss, ko mēs darām, tiktu darīts ar vienu vienīgu vēlēšanos – pagodināt Dievu! Nepārtrauciet strādāt, kamēr visi bērni jūsu klasē ir iemantojuši glābjošās zināšanas par Kristu!

Ļoti svarīgi, lai mūsu telts sanāksmēs Sabatskolas nodarbības iezīmētos ar kārtību, precizitāti un prasmi. Tad ļaudīm, atgriežoties savās mājās, Sabatskola dažādās draudzēs tiktu izveidota pareizi. Nepieļaujiet, ka praktisku lietu kārtošana un citas vajadzības nobīdītu pie malas Sabatskolas intereses, kas liktu domāt, ka Sabatskola nav sevišķi svarīga.

Mūsu jauniešu audzināšanas jautājumu un viņu tikumisko un dievbijīgo ieradumu veidošanā ļoti daudz var darīt pareizi noorganizētas un vadītas Sabatskolas. Šai darba nozarei jāveltī laiks un uzmanība, tādēļ, ka tās svarīgo iespaidu uz jauniešiem nemaz nav iespējams novērtēt. Tādēļ mūsu skolotājiem jābūt atgrieztiem vīriem un sievām, kas zina, ko nozīmē cīnīšanās ar Dievu un kas neliksies mierā, līdz viņiem uzticēto bērnu sirdis vēlēsies mīlēt, slavēt un pagodināt Dievu. Kam ir vēlēšanās no visas sirds darboties dvēseļu labā mūsu Sabatskolās? Kas aicinās jauniešus atsevišķi un runās un lūgs kopīgi ar viņiem, cenšoties tos pārliecināt atdot savas sirdis Jēzum, lai būtu Viņam par saldu smaržu? Redzot darba apjomu un to, cik maz tas tiek vērtēts, mums garā jāvaid un jāizsaucas: „Kas uzņemsies šīs smagās atbildības un būs nomodā par dvēselēm kā tādi, kam būs jādod norēķins par savu rīcību!’’

Mēs esam Kristus pārstāvji virs Zemes, bet kā pildām mums uzticēto darbu? Īstie Kristus pārstāvji pastāvīgi atradīsies savienībā ar Viņu. Viņu vārdi būs izmeklēti, valoda – laipnības pilna. Viņu sirdīs valdīs mīlestība, un, glābjot dvēseles, pār kurām tāpat mira Kristus, viņu pūles būs sirsnīgas, nopietnas un neatlaidīgas. Kaut visi darītu, ko spēj, strādājot mīļo bērnu un jauniešu glābšanas labad, un drīz viņi ar prieku dzirdēs Jēzus vārdus: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps, ieej sava Kunga priekā!’’

Kas ir šis prieks? Viņi redzēs atpestītos svētos, kas ar viņu starpniecību izglābti caur Jēzus Kristus asinīm. /E.G.V. 1885.g. jūlijs/