Viena diena ar Dievu

Oktobris

1. oktobris - jūs esat Dieva darba rīki

„Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam” Jāņa 1:12.
Kristus nāca uz šo zemi sniegt mums patiesu un augstu priekšzīmi. Savas atklātās darbības īsajā laikā Viņš nobeidza darbu, ko bija nācis darīt. Cik iespaidīgas bija Viņa sniegtās patiesības! Cik pilnīgs Viņa dzīves darbs!. Kādu garīgu uzturu Viņš ikdienas izdalīja, laužot dzīvības maizi izsalkušo dvēseļu tūkstošiem! Viņa dzīve bija ļoti ietekmīga kalpošanā ar Vārdu. Viņš bija pasaules gaisma, norādot cilvēkiem uz Ceļu, Patiesību un Dzīvību. Viņš pats bija uzturs pasaulei – Dzīvības Maize. Viņš neapsolīja neko tādu, ko nebūtu darījis. Viņš sacīja: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts” Mat.7:7.
Kā varam izsekot spirdzinošai ūdens straumei, vērojot košo zaļumu tās krastos, tā varēja redzēt Kristu pēc tiem žēlastības darbiem, kas raksturoja katru soli Viņa takā. Kur vien Viņš gāja, visur atplauka veselība, un, kur vien Viņš bija gājis, visur palika laimīgi cilvēki. Mūžīgās dzīvības Vārdi tika pasniegti tādā vienkāršībā, ko tos saprata pat bērns. Viņa Rakstu izskaidrošanas veids tā iespaidoja vīrus, sievas un bērnus, ka tie vēlējās atcerēties katru Viņa balss intonāciju, izcēla Viņa vārdus un atdarināja Viņa kustības un vaibstus. Jauniešiem pielipa Viņa kalpošanas gars, un tie centās atdarināt Viņa laipno rīcību, cenšoties palīdzēt tiem, kuriem, pēc viņu uzskatiem, tāda palīdzība bija vajadzīga.
Viņa klātbūtnē līksmojās aklais un kurlais. Kristus seja bija pirmā, ko daudzas acis bija redzējušas; Viņa Vārdi pirmie, ko jebkad bija dzirdējušas viņu ausis. Šie dziedinātie ļaudis sekoja Viņam, kur vien tas bija iespējams. Viņa Vārdi nezinošam atvēra dzīvības Avotu. Viņš vienmēr bagāti dalīja Savas svētības. Tās bija mūžībai uzkrājamas svētības, mūžībai, kas pasniegta Kristū. Tās bija bagātās dāvanas cilvēcei.
Kristus darbs cilvēces labā vēl nav noslēdzies. Tas turpinās arī šodien. Ar Jāņa starpniecību Viņš saka, ka visiem, kas Viņu uzņēma, Viņš deva varu palikt par Dieva bērniem, tiem kas tic Viņa Vārdam. - Manuskripts 79. 1906.g. 1.okt. – „Atstājiet savus tīklus un sekojiet Man” [284]

2. oktobris - esiet Dieva paklausīgie karavīri!

„Neļaujiet ap jums esošai pasaulei jūs iespiest viņas veidnē, bet ļaujiet Dievam pārtaisīt jūs, lai izmainītos viss jūsu domu gājums” Romiešiem 12:2 (angļu Filipa tulk.).
Mums jāatbrīvojas no apkārtesošās sabiedrības ieradumiem un tās važām, lai mūsu ticības pamatlikumu apdraudēšanas gadījumā mēs bez vilcināšanās atklātu savas krāsas, kaut arī mūs uzskatītu par dīvainiem ļaudīm. Pasargājiet savas sirdsapziņas jūtīgumu, lai jūs varētu sadzirdēt tās Balss čukstus, Kas runāja, kā neviens cilvēks nekad nav runājis. Lai visi, kas nes Kristus jūgu, parāda nesavtīgu apņemšanos darīt taisnību! Neizlaidiet Jēzu no redzes loka un pie ikkatra soļa jautājiet: „Vai tas ir Kunga ceļš?” Kungs nevienam, kas tā rīkosies, neļaus palikt par rotaļlietu sātana kārdināšanām.
Rodoties sarežģījumiem un grūtībām, kādas noteikti radīsies, tuvojieties Dievam, tad Viņš noteikti tuvosies jums. Un, ja ienaidnieks nāks kā plūdi, tad Kunga Gars pacels karogu jūsu labā. Atzīstiet, ka jāpadara liels darbs un ka neviena cilvēka iespaids vai pretestība nedrīkst jūs novērst no skaidrās pienākuma takas! Tad jūs līdz ar Nehemiju varēsiet stāstīt par „Dieva roku, Kas ir bijusi labvēlīgi izstiepta pār mani” Nehem. 2:18.
Ja ar Dieva darbu saistītie cilvēki atļauj sevi pirkt un pārdot, ja viņi varmācīgi izturas pret Patiesību, lai iegūtu cilvēku atzinību un labvēlību, tad Dievs savās grāmatās tos ieraksta kā svētās lietas nodevējus. Lai ikviens morālā ziņā ieņem no citiem neatkarīgu stāju, apņemoties atļaut savu garu veidot tikai Svētajam Garam! Dievs meklē paklausīgus karavīrus, kas neatkārtos cilvēku vārdus un pēc atgriešanas varētu izplatīt labu iespaidu. Turpretī, ja tie nav atgriezušies, uz tiem nevar paļauties. Ārkārtējos apstākļos tie noteikti iegriezīsies nepareizos ceļos. Kungs negrib, lai mēs atdarinātu kādu cilvēku, bet soli pa solim arvien vairāk iepazītu Viņu…
Mums nevajag sevi veidot pēc pasaules kritērija jeb parauga. Dieva ļaudīm pārmetīs nepareizu paņēmienu un plānu īstenošanu. Tiks izteikti negodbijīgi vārdi. Par reliģiju jokosies. Uzklausiet Dieva balsi: „Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, neseko viņiem” Sal. pam. 1:10. Tiem, kurus vada Dieva Gars, savas uztveres spējas jāuztur modras… Esiet drosmīgi rīkoties pareizi! Visiem, kas ir Viņa Vārda darītāji, Kunga apsolījumi ir vērtīgāki par zeltu un sudrabu. Lai visi uzskata to par lielu godu, ka Dievs viņus uzskata par Saviem bērniem! - Manuskripts 121. 1898. g. 2. okt. „Uzticības paraugs” [285]

3. oktobris - pārveidojošās žēlastības spēks

„Gadījās, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu. Kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja uz Viņu: „Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā Jānis ir mācījis savus mācekļus” Lūkas 11:1.
Katrai dvēselei dota priekšrocība izteikt Kungam savas īpašās vajadzības un pienest savu personīgo pateicību par katru dienu saņemtajām svētībām. Tomēr daudzas garās, bez ticības pienestās lūgšanas Dievu neiepriecina, bet apgrūtina. Mums vajadzīgas, ak, tik ļoti vajadzīgas, skaidras, atgrieztas sirdis. Savu ticību mums jāstiprina ik dienas. Pestītājs mums devis apsolījumu: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts” Mat.7:7. Mums jāradinās uzticēties šiem vārdiem, ienesot visos mūsu darbos Kristus gaismu un žēlastību. Mums jāsatver Kristus un jātur Viņš, līdz mēs redzam, ka mūsos ir atklājies Viņa pārveidojošais žēlastības spēks. Mums jātic Kristum, ja gribam atstarot Dievišķo raksturu.
Kristus ietērpa savu Dievišķību cilvēcībā un dzīvoja pašaizliedzīgu, lūgšanām bagātu dzīvi, ikdienas cīnoties ar kārdināšanām, lai varētu palīdzēt tiem, kam šodien uzbrūk kārdināšanas. Viņš ir mūsu spēks un stiprums. Viņš vēlas, lai cilvēki, pieņemot Viņa žēlastību, kļūtu par Dievišķās dabas līdzdalībniekiem… Dieva Vārds Vecajā un Jaunajā Derībā, ja to uzticīgi pētīs un ieaudīs dzīvē, dos jaunu dzīvību un garīgu gudrību. Viņa Vārds svēti jāmīl. Ticība Dieva Vārdam un Kristus spēkam pārveidot dzīvi ļaus ticīgiem darīt Viņa darbus, īstenot dzīvē Viņa Vārdus un dzīves gaitās līksmoties Kungā.
Es atkal un atkal esmu pamācīta teikt mūsu ļaudīm: „Ticiet Dievam un paļaujieties uz Viņu! Sava pienākuma izpratnē nepaļaujieties uz nevienu maldīgu cilvēku!…” Ir pareizi, ja brāļi kopā apspriežas, bet, ja cilvēki grib tieši noteikt, kas viņu brāļiem jādara, tad lai tie atbild, ka viņi par savu padomdevēju izraudzījuši Kungu…
Nevienam cilvēkam nav spēks dziedināt sabojātu raksturu. Mums jāuzticas Tam un jācer uz Viņu, Kas ir vairāk nekā cilvēks. Mums vienmēr jāatceras, ka palīdzības sniegšana uzticēta Tam, Kas ir varens. Kungs ir sagādājis vajadzīgo palīdzību ikvienai dvēselei, kas grib to pieņemt. - Vēstule 340. 1907.g. 3.okt. „Darbiniekiem Dienvidkalifornijā”. [286]

4. oktobris - katram cilvēkam savs darbs

„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva savu mantu” Mateja 25:14.
Mūsu dzīves laiks ir dārgs, un vajadzētu pārdomāt ikkatru soli. Mēs noteikti, ja vien to vēlamies, varam iet caur dzīvi pareizā garā un paveikt darbus, kurus par labiem atzīs Kungs, un kas pastāvēs visā mūžībā. Dzīvot ar apziņu, ka par mūsu laiku, talantiem un mūsu iespaidu būs jādod atskaite Dievam, ir ārkārtīgi svarīga doma. Izlietotie talanti, kurus neaprok zemē, ir ļoti vērtīga manta. Mēs nedrīkstam apslēpt savus talantus, jo šīs dāvanas Dievs mums uzticējis, lai mēs tās izlietotu gudri, lai tās koncentrētu Viņa darbā, un, Viņam atnākot, Viņš savu īpašumu varētu saņemt līdz ar augļiem.
Cilvēkam uzticēto talantu izlietošanā Dievs nevienu nav aicinājis atteikties no personīgas atbildības, lai ar tiem kāds cits rīkotos viņa vietā. Katram cilvēkam Dievs devis savu darbu, un cilvēks ir atbildīgs Dievam par to, kā šis darbs tiek padarīts. Cilvēks, kas saņem lielo mantu, ko Dievs tam uztic, nevar šos talantus nodot citam. Neviens cilvēks nevar nodot savu iespaidu kādai citai personai, lai tā ar to kalpotu viņa vietā, ne arī teikt, lai tā domātu un spriestu viņa vietā.
Mēs ikkatrs atrodamies Dieva darbā. Viņš ir mūsu Skolotājs, un ikkatra Viņa sniegtā mācība jācienī un jāīsteno dzīvē. Mēs esam aicināti atskaitīties par saviem talantiem nevis cilvēkiem, bet gan Dievam. Mūsu prātu, sprieduma spējas, taktu un gudrību, visu mums devis Dievs, lai mēs šīs dāvanas izkoptu un izmantotu. Un Dievs ir Tas, Kas prasīs no mums atskaiti par viņu izlietošanu…
Dzīves laiks ikkatrā gadījumā ir pārpilns ar kārdināšanām, un tikai ticībā Jēzum Kristum mēs visos vajadzības brīžos atradīsim žēlastību un palīdzību. Ikkatram strādniekam jādzīvo sava dzīve un jāveido savs raksturs. Jebkurš dzīves periods, gadiem aizejot, sniedz kādas īpašas darba iespējas, un jāizmanto katrs gads vislabākā veidā, izlietojot cilvēcīgās spējas. Tā ar dievišķā spēka palīdzību notiks iešana uz priekšu un uz augšu pa drošu taku, soli aiz soļa Debesu virzienā. - Manuskripts 28. 1896. g. 4. okt., „Tiem, kas iesaistīti kalna svētrunas publicēšanā”. [287]

5. oktobris - augstākais bauslis

„Mācītāj, kurš ir augstākai bauslis bauslībā?” Mateja 22:36.
Visaugstākā mīlestība Dievam un nesavtīga mīlestība vienam uz otru ir tās divas lielās sviras, pie kurām piestiprināti visi likumi un pravieši. Labs koks nes labus augļus. Savstarpējā mīlestība liecina, ka mēs mīlam Kristu. Nesavtīga mīlestība uz ap mums esošajiem ļaudīm ir visspožākais patiesas reliģijas pierādījums. Ar to mēs ikdienas varam nodot liecību par labu Kristum.
Ēstkāre un kaislības jāapspiež un jāsavalda, lai nervi būtu mierīgi un smadzenes spētu izprast mūsu pienākumu. To var panākt caur Dieva žēlastību. Kristus Evaņģēlijs ir pienākuma balss un arī Dieva balss.
Ko nozīmē nepaklausība, tas redzams sātana vēsturē, kurš nepaklausības dēļ tika izmests no Debesīm. Spožajam ķerubam, Luciferam, bija piešķirti vislielākie talanti un visaugstākās dāvanas, kādas vien radītai būtnei iespējams dot. Pirms krišanas viņš bija krāšņa būtne, ieņemdams vietu tūlīt aiz Kristus, bet, vēlēdamies būt kā Dievs, viņš pār sevi izsauca nenovēršamu bojā eju.
Ņemot vērā šo mācību, paslēpsimies Kristū! Viņš ir visas gudrības, visa saprāta un spēka Avots. Atzīstiet, ka Kristus krustā ir vienīgā mūsu pestīšanas garantija! Uzlūkojiet Pestītāju, Kurš atdevis Savu dzīvību par mums, lai mēs varētu būt kristieši! Tie, kas cenšas dzīvot kā kristieši, un cīnās pret sātana maldiem. Vai varam šaubīties par šīs cīņas iznākumu? Dievs dzīvo, Dievs valda, un ik dienas mēs redzam Viņa brīnumdarbus. „Tie kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām” Gal.5:24. Pasaules un Debesu Visuma priekšā tie nodod liecību, ka cenšas īstenot vārdus: „Kas vien patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava,… par to domājiet!” Fil.4:8.
Mīlestība, līksmība, miers pacietība, laipnība, labprātība, ticība, lēnprātība, atturība ir tie augļi, kas aug uz kristieša koka. - Vēstule 21. 1901.g. 5.okt., kādam Ņujorkas evaņģēlistam. [288]

6. oktobris - piedalies skrējienā uz debesīm!

„Lai vispirms mācās parādīt dievbijību mājās” 1. Timotejam 5:4 (angļu tulk.).
Daudzu ģimeņu vecāki un bērni pieraduši būt patīkamāki sabiedrībā nekā paši savās mājās. Tādu plānu vecākiem un bērniem Dievs nav izstrādājis. Pataupiet kādus skaistus uzslavas vārdus un laipnību arī mājas lokam! Tieši mājās jums jābūt maigam, gādīgam, laipnam, un tur jāatklājas jūsu kristīgai pieklājībai. Jākopj jaukais mājas reliģijas gars…
Kristus nekad neizteica nevienu skarbu vai nelaipnu vārdu. Savu biedru kārdināts rīkoties nepareizi, Viņš sāka dziedāt kādu garīgu dziesmu vai ar dažiem Rakstu tekstiem atbruņoja ienaidnieku. Nekaunieties mācīties no Kristus! Viņš jūs tieši aicina: „Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” Mat.11:29.30. Kad tiekat izaicināti dusmoties, padomājiet, ka, parādot tāda gara izpausmi, jūs nenesīsiet Kristus jūgu, kas ir paklausības un kalpošanas jūgs.
Vecāki un bērni, atcerieties, ka īstie Kristus sekotāji padarīs savu māju, cik vien tas viņiem iespējams, par Debesu mājvietas simbolu, jo, tā rīkojoties, viņi kļūs par Kristus līdzstrādniekiem Viņa Valsts baušļu īstenošanā. Lasiet lūgšanu, kuru Kristus mācīja saviem mācekļiem! Īstenojiet dzīvē šo lūgšanu! Tā ir īsta svētruna visiem, kas to vēlēsies pārvērst realitātē. Mums kaut kas jāizlūdzas no Jēzus; mums ir daudz trūkumu un vajadzību, kuras aizpildīt var vienīgi Viņš. Lūgšana, ko Kristus mācīja Saviem mācekļiem, ietver sevī visas šīs vajadzības. Mums vajadzīga piedošana, bet to mēs varam iegūt tikai tad, ja piedodam citiem.
Kristus aicina, lai jūs uzticētos Viņam. Paši no sevis jūs nespējat neko darīt. Bez Svētā Gara palīdzības jūs nevarat būt laipni, patiesi, pieklājīgi un nesavtīgi… Pētiet Kristus dzīvi un īstenojiet mājas dzīvē visu to, kas no jums, kā jūs to zināt, tiks prasīts Debesu dzīvē, Debesu ģimenes lokā. Mājas lokā šeit virs zemes mēs varam vingrināties augšā esošās ģimenes ieradumos. - Manuskripts 125. 1898. g. 6. okt. „Audzināšanas darbs mājas lokā”. [289]

7. oktobris - spēks uzvaras iegūšanai

„Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties savas ticības dēļ pret ikkatru, kas no jums prasa atbildību; tomēr gan ar lēnību un bijību” 1. Pētera 3:15-16.
Laiks, kurā mēs tagad dzīvojam, prasa palīgus, kas savam darbam nododas ar visu savu sirdi. Mūsu aizstāvēto mācību praktiska īstenošana iespaidos citu cilvēku sirdis, jo ar strādniekiem, kam ticība atklāsies dzīvē, sastrādāsies Debesu vēstneši. Kam ir dzīva savienība ar Jēzu Kristu, tiem būs ko liecināt par savu Kungu. Kristus saka: „Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu” Jāņa 15:14.
Visi, kas tiešām ir Kristus draugi, darīs Kristus darbus. Ģimenes pārvaldīšanā un draudzē mēs stipri tiecamies ienest sava nesvētā, neatgrieztā rakstura iezīmes, tādēļ mūsu vārdi, izturēšanās veids un gars aizvaino ne tikai mājiniekus, bet arī draudzi un Debesis. Dievs to sauc par samaitātu, ļaunu garu.
Ja visi varētu redzēt, kā Dievs redz, kā Viņš skatās uz savtīgu, iedomīgu noskaņojumu, tad tie dziļi sāktu nicināt paši sevi un apņēmīgi pūlētos izbēgt no ikkatras nepareizas rīcības. Doma, ka cilvēks var pievienoties Debesu ģimenei ar visiem saviem nepatīkamajiem rakstura vilcieniem, kas šajā dzīvē netiek izmainīti, ir vislielākie maldi un vislielākā pievilšanās.
Spēks uzvaras iegūšanai nav atkarīgs no apstākļiem, un to nevar dot neviens cilvēks, lai cik skolots viņš būtu, bet gan no vienmēr pieejamās palīdzības, ko sniedz Dievs. Patiesība nav nekas tāds, ko var turēt paslēptu personīgām vajadzībām. Ja Patiesība ir sirdī, tad tās pieņēmējs parādīs ticību, kas izpaužas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Sirdī mājojošās Patiesības principi sevi atklās visos gadījumos un vienmēr…
Visas mūsu spējas un visi mūsu panākumi atrodas Kristū. Mums pastāvīgi jāmeklē palīdzība, kas ir augstāka par šo zemi, augstāka par ievērojamāko cilvēku spēku, augstāka par apustuļiem. Mums ticībā jāpieķeras tieši Kristum. Viņš ir teicis: „Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” Jāņa 15:5. „Palieciet Manī, un Es jūsos. Kā zars nevar augļus nest no sevis, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī „ 4.p. - Manuskripts 114. 1897. g. 7.okt. „Uzticīgajiem Kristū Jēzū.” [290]

8. oktobris - iemīliet debesis!

„Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viņu” Kolosiešiem 3:2-4.
Mums jāiegūst plašāka izpratne par Pestītāju, ne tikai kā par „Kungu un Kristu”. Viņam dota „visa vara”, lai to tālāk dotu tiem, kas tic Viņa Vārdam. Mēs pat pa pusei neizprotam Viņa tiesības uz mūsu paklausību, Viņa pagodināšanu un pieaugošu ticību Viņam…
Apustulis turpina: „Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties pret otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.
Un pāri visam tam, lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi! Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū: pamāciet un paskubiniet cits citu visā gudrībā, un dziediet Dievam dziesmas, himnas un garīgas dziesmas pateicības pilnām sirdīm!” Kol. 3:12.-16.
Pakļaujieties Kristus audzināšanai! Lai jūs vada Viņa Vārds! Ievērojiet Viņa norādījumus: „Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm” Mat. 11:29.
Es ļoti lūdzu visas draudzes visās vietās, izsūdzot un atstājot savus grēkus, parādīt pilnvērtīgu darbu mūžībai. „Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai” 2. Pēt. 1:3. Bet kā ? „Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.” „Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu” 2.Kor.3:18.
Tikai Dievs un Kristus zina, cik dārgi ir samaksāts par cilvēku dvēselēm. Mūsu dēļ Dieva Dēls kļuva nabags, lai mēs caur Viņa nabadzību varētu tikt darīti bagāti ar mūžīgām bagātībām. Viņa mīlestībai nekas nevar līdzināties. - Vēstule 318. 1907. g. 8. okt. Austrālijas Ūnijas priekšniekam, vec. sl. O.E. Olsenam. [291]

9. oktobris - atdarinot priekšzīmi

„Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu… un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis Debesīs” Efeziešiem 2:4-6.
Kur ir Dieva Gars, tur ir lēnprātība, laipnība, pacietība un iecietība, kas atgādina Kristu. Bet neatgriezts cilvēks nevar uzrādīt šādus augļus. Tādiem cilvēkiem, jo mazāk viņi izprot savu patieso stāvokli un jo vairāk tie paļaujas paši uz sevi, jo lielāka ir viņu tiešā vajadzība pazemot sevi Dieva priekšā. Jo vairāk tie apgalvo, ka viņus vada Dievs, jo augstprātīgāk tie paceļas pāri līdzās esošajiem cilvēkiem, jo nespējīgāki pieņemt rājienu, jo nepacietīgāki viņi ir pretošanās gadījumos un jo mazāk viņi izjūt padoma vajadzību. Tā vietā, lai būtu lēnprātīgi un laipni, neliktu sevi lūgties, bagāti žēlastībā, mīlestībā un labos augļos, tie ir prasoši un tiranizējoši. Tā vietā, lai būtu čakli dzirdēt un lēni runāt, tie ir kūtri uzklausīt, bet čakli runāt.
Viņi ne no viena nav labprātīgi mācīties. Viņi ir dedzīgi un aizrautīgi. Pat viņu izskata un izturēšanās veids pauž nesavaldīgu dedzību un stūrgalvīgu apņēmību. Viņi runā un rīkojas tā, it kā gribētu izņemt darbu no Dieva rokām un paši iznest spriedumu pār ļaudīm, kas, pēc viņu domām, rīkojas nepareizi.
Īsts Kristus māceklis centīsies atdarināt Priekšzīmi. Viņa mīlestība vadīs to pie pilnīgas paklausības. Viņš mācīsies darīt Dieva prātu virs zemes, tāpat kā tas tiek darīts Debesīs. Cilvēks, kura sirdi vēl arvien aptraipa grēks, nevar būt čakls labos darbos; viņš necenšas rūpīgi atturēties no ļauna, nav modrs un neuzmana savus motīvus un savu uzvedību, dedzīgi necenšas valdīt par savu nevaldāmo mēli; viņš rūpīgi netiecas aizliegt sevi un pacelt Kristus krustu. Šīs nabaga piekrāptās dvēseles neievēro pirmos četrus dekaloga priekšrakstus, kas nosaka cilvēka pienākumus pret Dievu, un neievēro arī pēdējos sešus Baušļus, kas noteic cilvēka pienākumus pret līdzcilvēkiem.
Gara augļi, kas valda sirdī un pārvalda dzīvi, ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, sirsnīga žēlastība un pazemīgs prāts. Īsts ticīgais staigā Gara vadībā, un Dieva Gars mājo viņā. - Manuskripts 1. 1878. g. 9. okt. „Grūtības draudzē.” [292]

10. oktobris - Dieva vārds – dzīvības maize

„Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no Debesīm… Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību” Jāņa 6:51.
Droši mēs varam būt tikai tad, kad pētām Rakstus un nostiprinām savas kājas Dieva Vārda norādījumos, pastāvīgi pārdomājot šī Vārda mācības. Sakiet ļaudīm, lai tie neklausās ne uz viena cilvēka domām par Liecībām, bet lai paši tās izlasa un izpēta, un tad viņi zinās, ka ir saskaņojušies ar Patiesību! Dziesminieks par svētīgu cilvēku nosauc to, „kam prāts saistās pie Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību” Ps.1:2. Kas šim darbam nodos sirdi un prātu, tas iegūs varenus un vērtīgus piedzīvojumus. Dieva Vārdā ir Svētais Gars. Šis dzīvais un nemirstošais elements tik skaidri attēlots Jāņa sestajā nodaļā…
Ticēsim šim Vārdam! Kas tā ēdīs Debesu maizi, tas ik dienas būs paēdis un sapratīs ko nozīmē vārdi: „…nevajadzēs, ka kāds jūs māca.” Mums dotas šķīstas mācības no Tā lūpām, kam mēs piederam, Kas mūs atpircis Pats ar Savām asinīm. Dārgais Dieva Vārds ir stiprs pamats, uz kā droši var celt. Kad cilvēki nāk pie jums ar savu māņticību, sakiet viņiem, ka Lielais Skolotājs jums ir atstājis Savu Vārdu, kura vērtība nemaz nav aprēķināma, un ka Viņš Pats Savā Vārdā sūtījis Iepriecinātāju, tas ir – Svēto Garu. „Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis” Jāņa 14:26.
Šeit mums sniegts bagātīgs mielasts, no kura visi var ēst, kas tic Kristum kā personīgajam Pestītājam. Viņš ir Dzīvības Koks visiem, kas turpinās to baudīt…
Visi, kas pētī šos dārgos izteicienus, var sev iegūt spēcīgu mierinājumu. Pārtiekot no Dieva Vārda maizes, tie iegūs visdārgākos piedzīvojumus. Tie redzēs, ka Dieva Vārds, salīdzinājumā ar cilvēku vārdiem, ir kā kvieši pret pelavām.
Dieva Vārds mani māca, ka Viņa apsolījumi doti man un ikkatram Dieva bērnam. Mūsu priekšā klāts šis galds; mēs esam aicināti ēst Dieva Vārdu, kas stiprinās garīgos muskuļus un cīpslas. - Vēstule 132. 1900. g. 10. okt. vec. sl. S.N. Haskelam ar dzīves biedri. [293]

11. oktobris - bērna pirmā skola

„Visi tavi bērni būs no Kunga mācīti, un tavu bērnu miers būs liels” Jesajas 54:13 (Glika tulk.).
Jums (vecāki) pienākas darīt visu iespējamo, īstenojot Dieva nodomu attiecībā uz jūsu bērniem, kas atklāts Viņa Vārdā. Ja Kungs redzēs, ka jūs no visas sirds cenšaties glābt to dvēseles, Viņš dos jums žēlastību un spēku, darot jūs stiprus šī darba paveikšanai.
Dievs Savā Vārdā Saviem ļaudīm devis lielu gaismu. Tomēr šī gaisma ticīgajiem dos labumu tikai tad, ja tie šo patiesību īstenos dzīvē, šķīstot savu dvēseli caur paklausību. Vai lai vienmēr triumfē sātans, tāpēc ka vecāki, saskaņojoties ar pasaules plāniem, nepareizi attēlo Dievu un neparāda, ka Kristum ir vara šķīstīt sirdi? Ja vienas ģimenes bērni ir nepaklausīgi, cieš visa draudze. Kristus nāks drīz. Mūsu skolām, saskaņojoties ar Bībeles principiem, jāaizsniedz augsts stāvoklis.
Vecākiem jāizprot daudz dziļāk, ko nozīmē būt Kristum līdzīgiem. Tiem jāsaprot, cik svarīga nozīme ir viņu pūlēm glābt savus bērnus. Dievs no viņiem prasa daudz lielāku nodošanos, nekā tie līdz šim ir parādījuši. Ja vecāki daudzējādi nereformēsies, tad skola nepanāks to, ko tai vajadzētu panākt.
Ģimene ir bērna pirmā skola. Dievs prasa atbildību no vecākiem, kas saskaņā ar Viņa norādījumiem stingri neaudzina savus bērnus. Vecākiem nopietni un no visas sirds jāmeklē Dievs un bez ierunām jāpaklausa Viņam, un jāprasa paklausība arī no saviem bērniem. Nedomājiet, ka jūs varat atstāt bērnus nepamācītus, un tad nodrošināt viņiem drošu nākotni, sūtot tos uz draudzes skolu un sabatskolu! Dievs jūs aicina atsākt novārtā atstāto darbu. Mājas dzīvē esiet sātīgi visās lietās un atbalstiet skolotājus, kas pareizi cenšas audzināt jūsu bērnus.
Gaisma, kas spīd no Golgatas krusta, parāda darbu, kas, saskaņā ar Dieva prasībām, čakli un no visas sirds jādara, kamēr vien turpināsies laiks. - Vēstule 134. 1901. g. 11. okt. Heldsburgas skolas skolotājiem un audzēkņiem. [294]

12. oktobris - nevairieties no krusta!

„Kā Kristus savienojams ar Beliālu, vai ir kāda daļa ticīgam ar neticīgo?” 2. Korintiešiem 6:15.
Pēdējā man dotajā atklāsmē es redzēju, ka jūs rūpējaties, lai jūsu bērniem būtu tāda reliģija, kas tos darītu visiem patīkamus un neviens tos nenopeltu. Bet Dieva savaldošais gars tos skāris pavisam maz…
Ja mēs sevi saucam par Kristus kalpiem, tad mums vairs nevajadzētu kalpot pasaulei un mums nevajadzētu būt kaut kādai savienībai vai sadraudzībai ar tiem, kas pamet Patiesību, ko mēs uzskatām par svētu. Man norādīja uz 1. Jāņa 2:6: ”Kas teicas paliekam Viņā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viņš ir dzīvojis.” „Palieciet Manī, un Es – jūsos; kā zars nevar augļus nest no sevis, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. Es esmu vīna koks, jūs zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļus, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” Jāņa 15:4.5.
Jūs nedrīkstat sevi mērot pēc pasaules vai pēc citu cilvēku uzskatiem. Jūs droši varat justies tikai, salīdzinot savu stāvokli ar to, kāds tas būtu, ja jūs, kopš sevi saucat par Kristus sekotājiem, pastāvīgi būtu gājuši uz priekšu un uz augšu. Dievs redz jūsu morālo raksturu. Jūs tiekat svērti Svētnīcas svaros. Un, ja jūsu garīgums neatbilst jums parādītajai labvēlībai un sniegtajām priekšrocībām, jūs tiekat atrasti par viegliem. Jūsu gājumam jākļūst arvien gaišākam un gaišākam, un jums jānes daudz augļu Dievam par godu.
Jums ir trūkumi, un tomēr jūs ne par ko nerūpējaties, jūtaties apmierināti un mierīgi, it kā jums par Dieva labvēlību liecinātu pa priekšu ejošais mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī. Jūs sevi pieskaitāt pie Dieva īpašiem, izredzētiem ļaudīm, un tomēr jūs ne ar ko nelieciniet un neparādiet, ka Dievam ir vara jūs pilnīgi izglābt. Jūs neesat atšķīrušies no pasaules, kā Dievs to prasa, lai Viņa ļaudis būtu atšķirti.
Dieva ļaudis atrodas pastāvīgā cīņā, lai saglabātu savu īpašo un svēto raksturu, un ne zem kādiem nosacījumiem vai apstākļiem nedrīkst izvairīties no Kristus krusta vai nolikt to malā. - Vēstule 9. 1861.g. 12.okt. kāda personīga liecība. [295]

13. oktobris - dievišķais tīrītājs

„Es vērsīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu tavus sārņus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts” Jesajas 1:25.
Mēs dažādi tiksim pārbaudīti, līdz no mums būs atšķirts viss nevērtīgais un visi sārņi, un paliks pāri tikai tīrs zelts. Pie mums jātiek padarītam kādam darbam. Jums jāiegūst dziļa dvēseles pazemība un jāceļ karš pret savu „es” un nepakļāvīgo gribu, vai arī jūs noteikti savaldzinās ienaidnieks.
Daži, kam patīk dzirdēt un stāstīt kaut ko jaunu, ir apbēdinājuši un ievainojuši jūs, un jūs savā prātā esat nopēluši ļaudis, kas nepelna nopelšanu. Un esat izturējušies aizdomīgi pret tiem, kuriem jūs droši varējāt uzticēties. Ja jūs ieņemsiet jums vajadzīgo stāvokli, tad jūsu sirds cieši saistīsies ar jūsu brāļiem un māsām un viņu sirdis sasaistīsies ar jūsējām. Jūs paši esat nošķīrušies no brāļiem, un vaina ir jūsos. Jūs negribat, ka jūs vada un pamāca. Pār jums savelkas mākoņi un sabiezē tumsa. Sātans vēlas panākt, lai varētu jūs sijāt kā kviešus. Viņš nobažījies vēro jūs un gaida jūsu krišanu, lai varētu līksmoties par jums.
Dievs aicina, lai Viņa draudze savās drēbēs vairāk atšķirtos no pasaules, kā jūs to domājat. Dievs pastāvīgi māca Savus ļaudis bēgt no lepošanās ar savu izskatu un no patmīlības, bet šajā lietā jūs strādājat tieši pretī Dieva Garam, jo jūs staigājat tumsā un paši nostājaties uz ienaidnieka kaujas lauka.
Es redzēju, ka Dievs jūs mīl. Labais Gars saudzīgi ir rūpējies par jums un pasargājis jūs jūsu bēdās un garīgajās ciešanās, bet jums sava griba un savs spriedums jāpakļauj Viņam un jāļaujas pamācīties. Neviens, tiešām neviens nevar viens pats aiziet uz Debesīm. Dievam ir ļaudis, kurus Viņš vada un pamāca. Tiem jādzīvo savstarpējā padotībā. Ja kāds apņemas iet uz Debesīm viens, neatkarīgi no citiem, tad tas ieraudzīs, ka ir izvēlējies nepareizu taku, kas viņu neaizvedīs uz dzīvību...
Es centos aprakstīt šo lietu, kā man tā tika rādīta. Mans lūgums – kaut jūs to ieraudzītu, kāda tā ir, un paveiktu drošu un pamatīgu darbu priekš mūžībai. - Vēstule 19. 1861.g. 13.okt. kāda personīga liecība. [296]

14. oktobris - tuvojas tiesa

„Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns” Salamans Mācītājs 12:14.
Kungs drīz nāks debesu padebešos, lielā godībā un spēkā. Vai Patiesība, kas saistās ar šo notikumu un nepieciešamo sagatavošanos, nav pietiekoši skaidra, lai liktu mums svinīgi pārdomāt savu pienākumu? Šī lieta skaidri un nepārprotami jātur ļaužu acu priekšā. „Cilvēka Dēls nāks savā godībā… Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā” Mat. 25:31.32.
Pasniedziet Patiesību, kas nepieciešama katrai draudzei, lai sasniegtu mērķi, un šis mērķis ir tiesa ar tās mūžīgo spriedumu un algu. Dievs katram cilvēkam atmaksās saskaņā ar viņa darbiem. „Enohs, septītais pēc Ādama, ir sludinājis sacīdams; „Redzi, Kungs nāk ar daudz tūkstošiem Savu svēto tiesāt visus un sodīt visus” Jūdas 14. un 15. p. Un Salamans, izsakot savu aicinājumu un sniedzot deklarāciju kā taisnības sludinātājs, runā par nākošo tiesu. Viņš saka: „Gala iznākums no visa ir šāds – bīsties Dievu un turi Viņa Baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam. Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns” Sal. Māc.12:13.14.
Mums ir daudz svarīgu un svinīgu Patiesību, kas jāsludina no Dieva Vārda, un nav vajadzības pēc cilvēcīgās niecības izgudrotām un izstrādātām teorijām, lai tad tās pasniegtu Dieva ganāmpulkam kā pārbaudošas Patiesības. Kāda daļa pelavām ar kviešiem?
Pēdējā tiesa ir vissvarīgākais un godbijību iedvesošākais notikums. Tai jānotiek visa Visuma priekšā. Tēvs visu tiesu nodevis Kungam Jēzum. Viņš pasludinās atalgojumu tiem, kas izturējušies lojāli pret Jehovas likumiem. Dievs tiks pagodināts, un Viņa pārvaldības veids attaisnots un slavēts, un tas viss notiks nekritušo pasauļu klātbūtnē. Dieva valdīšana tiks attaisnota un slavēta visplašākā veidā. Tiesa netiks spriesta tikai kādai atsevišķai personai vai tautai, bet visai pasaulei. Ak, kāda pārmaiņa tad notiks visu radīto būtņu prātos! Tad visi ieraudzīs mūžīgās dzīves vērtību. – Vēstule 131. 1900. g. 14. oktobris. Vecākajam E. Dž. Danielsam. [297]

15. oktobris - dievišķais uzdevums

„Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā” Mateja 28:18,19.
Kristum, un vienīgi Kristum ir dotas tiesības uz visu varu par visām lietām. Kas paļaujas uz Viņu un stipri turas pie savas ticības apliecības līdz galam, tie tiks pasargāti. Visiem darbiniekiem kā Kristus mācekļiem, kā Viņa līdzstrādniekiem jārīkojas vienprātīgi. Daži pie Patiesības tiek atgriezti vienā veidā, citus vieglāk aizsniegt savādākā veidā. Strādnieki strādās daži vienā virzienā, citi citā virzienā, bet visi savā starpā būs vienprātīgi. Katram cilvēkam dots savs darbs.
Tie, kas kritizē savus līdzstrādniekus, atver durvis, caur kurām ienāk ienaidnieks. Kas var būt vēl skumjāk, kā redzēt brāli strādājam pret brāli, izsakot aizdomas un šaubas par otra godīgumu? Ir pietiekoši vietas, kur var izlietot savus Dieva dotos talantus. Visi strādā ar vienu mērķi – aicina ticībā pieņemt inspirēto Vārdu. Tāpēc lai ikviens tā kārto savu runu un darbu, ka tas saskaņotos tiem, kas pūlas aizsniegt tādu pat mērķi kā viņš pats…
Lai tie, kam uzticēts Dieva Vārda mācīšanas darbs, vienmēr ir droši, ka viņus vada Tas, Kas teicis: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs Zemes” Mat. 28:18. Mācekļiem dotajā uzdevumā ietverti vārdi: ”Mācīdami (visas tautas) turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis” 20.p. Nevienam cilvēkam nav dotas tiesības izcelt savas domas kā standartu, lai tad varētu spiest citus saskaņoties ar tām…
Šis brīnišķais Evaņģēlijs, Dieva glābjošas mīlestības vēsts jāsniedz ļaudīm, un šai mīlestībai jāatklājas darbinieku sirdīs. Glābjošās žēlastības tēma ir pretlīdzeklis skarbajam garam. Sirdī mājojoša Kristus mīlestība izpaudīsies sirsnīgā un nopietnā grēcinieku glābšanas darbā…
Pasniedziet Evaņģēliju kā dzīvei un pestīšanai nepieciešamo Dieva Vārdu!… Evaņģēliju izteiks tāda gara atklāšanās, kas darbojas mīlestībā. „Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstnešu soļi, kas vēsta mieru, atnes labas ziņas” Jes. 52:7. - Vēstule 318. 1906. g. 15. okt. brāļiem un māsām Nešvilā un Medisonā. [298]

16. oktobris - brīvi no lepnuma un iedomības

„Tad nu, Kristu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā” Kolosiešiem 2:6.
Ja Patiesība ir svētojusi mūsu sirdis, tad tās būs vienotas ar Kristus sirdi. Apustulis saka: „Turiet tādu prātu, kāds ir Kristū Jēzū” Fil.2:5. Vai jūsu dvēselē sev vietu nemeklē paaugstināšanās un sava labuma meklēšanas tieksmes? Domājiet par savu Pestītāju Jēzu! Atcerieties, cik ļoti Viņš pazemojās! Viņš bija Virspavēlnieks Debesīs, bet Viņš nolika Savu kroni, Savu ķēnišķo tērpu un apsedza savu dievišķību ar cilvēcību, lai cilvēcībā pieskartos cilvēcībai un dievišķībā satvertu Dievību. Viņš pazemojās kritušā cilvēka dēļ.
Daži vadās pēc savas gaismas. Citi bijuši labprātīgi ieraudzīt ļaunumu, bet labo, ko tie redzējuši savos brāļos, tie nav uzteikuši. Kas grib domāt un runāt ļaunu par saviem brāļiem, tie ievaino Kristu Viņa svēto personā. Viņi apbēdina Kristus sirdi un apdraud paši savas dvēseles.…
Kas starp mums sevi ir atbrīvojis no lepnuma un iedomības ? Kas no mums ir patiesi dedzīgs un apņēmīgs, kāds bija Jēkabs, kas cīņai ar eņģeli atdeva visus savas būtnes spēkus? Jēkabs izlietoja visu savu enerģiju, domādams, ka viņš cīnās ar kādu nesavaldīgu pretinieku, bet Kungs dievišķā pieskārienā pielika savu pirkstu pie viņa, un cīņa izbeidzās. Jēkabs saprata, ka tas bija Kungs. Tad, pilnīgi salauzts, viņš apkampa eņģeli un to turēja, lūgdams: „Svētī mani, tiešām mani!” Bet eņģelis sacīja: „Atlaid mani, jo rīts jau sāk aust!”
Tagad notikumus diktēja Jēkabs, sacīdams: „Es tevi neatlaidīšu, iekams tu mani nesvētīsi.” Un tas sacīja: „Kā tevi sauc?” Viņš atbildēja: „Jēkabs.” Bet tas viņam sacīja: „Tavs vārds turpmāk vairs nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis.” Un Jēkabs jautāja un sacīja: „Pasaki jel savu vārdu!” Bet tas sacīja: „Kādēļ tu man prasi manu vārdu?” Un Viņš to tur svētīja. Un Jēkabs nosauca to vietu par Pniēlu, jo: „Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību” 1. Moz. 32:27-31.
Es pamācu ļaudis meklēt Kungu visdedzīgākā un nopietnākā veidā. - Manuskripts 187. 1898.g. 16.okt. [299]

17. oktobris - lūpu reliģija

„Kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsība būs kā gaiša pusdiena” Jesajas 58:10.
Attiecībā uz Jēzus mīlestību tagad visur valda nepareizi un pieviļoši uzskati – ka mums tagad tikai jārunā par Jēzus mīlestību, ka ticība Jēzum ir viss, kas mums vajadzīgs – tomēr šīs dvēseles jāpamāca, ka Jēzus mīlestība sirdī vadīs pie pazemīgas dzīves un paklausības visiem Viņa baušļiem. „Kas saka: „Es viņu esmu atzinis,” bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības” 1.Jāņa 2:4. Jēzus mīlestība, kas nesniedzas tālāk par lūpām, neizglābs nevienu dvēseli, bet kļūs par ļoti pieviļošu maldu. - Manuskripts 26. 1885.g. 17.okt., „Pirmais Zviedrijas apmeklējums”, dienasgrāmata.
Daži, kas apgalvo, ka mīl Jēzu, ir krāpnieki, un visa viņu reliģija ir tikai kalpošana ar lūpām. Tā nepārveido raksturu. Tā nenorāda uz žēlastības iekšējo darbu. Pie tādiem cilvēkiem nav redzams, ka tie jebkad Kristus skolā būtu mācījušies lēnprātību un sirds pazemību. Ar savu dzīvi un raksturu tie nerāda, ka nes Kristus jūgu vai ceļ Viņa nastas. Viņi nesasniedz tiem Dieva Vārdā doto standartu. Viņu dzīve savā skaidrībā nelīdzinās Kristus dzīvei. Caur Viņa Garu tie nekļūst dziļāki un cēlāki. Viņi nav iepazinušies ar Patiesības ceļu un atrodas to skaitā, kas sacīs: „Kungs, Kungs, atver mums, mēs esam uz ielām mācījuši. Mēs esam daudz brīnumus veikuši.” Bet Kristus tiem sacīs: „Es nekad jūs neesmu pazinis; ejiet prom no Manis, jūs netaisnības darītāji” Mat.7:23.
Tie, kas atmet Bībeles patiesības, aizbildinās ar to, ka viņi mīlot Jēzu. Bet, kas mīl Jēzu, tie šo mīlestību atklās, paliekot par Viņa paklausīgiem bērniem. Tie būs vārda darītāji, ne tikai klausītāji. Tie vienmēr neaizbildināsies ar vārdiem: „Viss mūsu darbs ir mīlēt Jēzu.” Tā tas ir šī jēdziena vispilnīgākajā izpratnē, bet viņi to neaptver un netiecas pēc vispilnīgākās izpratnes. Ticēt Jēzum nozīmē pieņemt Viņu par savu Glābēju un savu Priekšzīmi. Visiem jāsavienojas ar Jēzu tik cieši, kā zars ir savienots ar dzīvo vīnakoku. Tie paliek Jēzū, un Jēzus paliek viņos, un tie ir Viņa Vārda darītāji, Viņa dievišķās dabas līdzdalībnieki. - Manuskripts 26. 1885.g. 17.okt., „Pirmais Zviedrijas apmeklējums”, dienasgrāmata. [300]

18. oktobris - domājiet par šīm lietām!

„Jo Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu” Psalmi 1:6.
Ja prāts būs radināts domāt par Debesu lietām, tad mūsu vajadzības neapmierinās lētas un parastas lietas. Mums pastāvīgi jāatceras, ka Kungs gatavs mūsu labā darīt lielas lietas, bet mums jābūt gataviem pieņemt šīs lielās lietas, atbrīvojot savu sirdi no visāda veida pašapmierinātības un pašpaļāvības. Paaugstinātam jābūt tikai Kungam. Viņš saka: „Kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu” 1. Sam.2:30. Mums nav jādzenas pēc atzinības, jo „Kungs savējos pazīst.” Kas nepaļaujas paši uz sevi un neuzticas paši savam darbam, tieši tiem Kungs atklās Savu godību. Saņemtās svētības viņi izlietos vislabākā veidā. Visos, kas dzers no Libanona šķīstajām straumēm, pašos uzvirdīs dzīva ūdens avots, ko nevarēs apslāpēt…
Kungs zina, ka, raugoties uz cilvēkiem, mēs balstāmies uz miesīgu roku. Viņš aicina uzticēties Viņam. Viņa spēkam nav robežu. Domājiet par Kungu Jēzu, par Viņa nopelnu un Viņa mīlestību, bet necentieties meklēt trūkumus un runāt par citu pielaistām kļūdām. Centieties atcerēties lietas, kas jūsu atzinības un jūsu uzslavas cienīgas! Ja jūs esat veikli ieraudzīt kļūdas citos, tad esiet vēl veiklāki ieraudzīt labās lietas un slavēt tās. Ja jūs kritizēsiet paši sevi, jūs varbūt atradīsiet tikpat apšaubāmas lietas sevī kā tās, ko jūs redzat citos. Tāpēc pastāvīgi pūlēsimies, lai stiprinātu viens otru vissvētākajā ticībā.
Savā vēstulē Filipiešiem Pāvils saka: „Pāvils un Timotejs, Kristus Jēzus kalpi, visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas ir Filipos, arī bīskapiem un diakoniem: lai jums ir žēlastība un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus. Es pateicos savam Dievam ik reizes, kad vien jūs atceros, vienmēr katrā savā lūgšanā par jums visiem ar prieku aizlūgdams, par jūsu līdzdalību evaņģēlijā no pirmās dienas līdz šim brīdim, būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai” Fil. 1:1.-6. Panāksim, lai tāds gars valda mūsos visos! - Manuskripts 187. 1898. g. 18. okt., dienasgrāmata. [301]

19. Oktobri - dzīvību dodošais ūdens

„Jēzus viņai atbildēja: „Ja tu zinātu par Dieva dāvanu un Kas tas ir, Kas tev saka: „Dod man dzert”, tad tu Viņu būtu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni” Jāņa 4:10.
Šī vēsts tikpat noteikti domāta mums kā šai samariešu sievai. Tā nepārtraukti turpina skanēt no paaudzes uz paaudzi: „Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un Kas tas ir, Kas tev saka: „Dod Man dzert,” tad tu būtu lūgusi, un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.” Iekaliet šos vārdus prātā! Ikkatrai dvēselei vajadzētu atmosties un izprast savu garīgo vajadzību…
Cik daudz ir to, kas nepazīst šo Dieva dāvanu! Viņi runā par Patiesību, viņi runā par Debesīm un par reliģiju, viņi runā par ticību, tomēr viņi to nepazīst. Viņiem nav praktisku zināšanu, ko nozīmē ticība vai – kas tas ir – uzticēties Dievam, kas tas ir – dienu no dienas dzert dzīvo ūdeni…
Vai ir kāds… kam slāpst pēc dzīvā ūdens un kas domā: „Ak kaut es to varētu atrast! Es skatos pa labi, tā tur nav. Es meklēju pa kreisi un tur to neatrodu. Es skatos uz priekšu un aiz sevis, un tomēr nevaru atrast savu Pestītāju.” Vai vēlaties zināt, kā Viņu atrast? Nāciet pie Viņa tāds, kāds jūs esat, ar visiem saviem trūkumiem un izjūtot savu atkarību; dariet to maza bērna vienkāršībā, tādā paļāvībā, kāda bērnam ir uz vecākiem, un lūdziet Pestītāju apžēloties par jums jūsu lielajā vajadzībā! Sakiet Viņam, ka jums vajadzīgs Pestīšanas ūdens!
Ja mēs nedzeram ūdeni, ko dod Kristus, mēs nevaram uzlabot savu stāvokli, ne arī to cilvēku stāvokli, kas atrodas ap mums. Vienīgi ar pasniegto žēlastību, kuru mums var dot Jēzus Kristus un kuru Viņš ilgojas mums dot, tiks aizpildītas dvēseles vajadzības, kas nonākusi tuvu bojāejai.
Šī sieviete nepazina Kristu ne tāpēc, ka bija samariete, jo Viņš bija nācis glābt kā samariešus, tā jūdus. Viņš neatzīst kastas vai kādu īpašu iemīlētu tautu. Viņš nāca atņemt pasaulei tās grēkus. To Viņš labprāt grib darīt priekš visiem, jūdiem un pagāniem, un tam jātiek padarītam pie mums, pirms mēs varēsim ieiet Debesīs. Mums jāļauj Viņam atņemt mūsu grēkus, jo Viņā nebija neviena grēka. Viņš nes mūsu grēkus. - Manuskripts 18. 1895.g. 19. okt. [302]

20. oktobris - kā panest smagus zaudējumus

„Viņa svēto nāve ir dārga Kunga acīs” Psalmi 116:15.
Es nevaru atstāstīt visus sīkumus par mana vīra slimību. Jūs par to varat izlasīt presē. Man pateica, ka viņš nav visai vesels. Ārsts teica, ka būtu vēlams mans apmeklējums. Viņi mani ieveda vīra istabā, un, līdz ko es viņu ieraudzīju, es teicu: „Mans vīrs mirst.” Viņa sejai bija uzgūlies nepārprotamais nāves zīmogs. Ak, cik ļoti es jutos satriekta! Es nometos ceļos pie viņa gultas. Es pienesu visdedzīgāko lūgšanu, lai viņam nebūtu jāmirst…
Es pavadīju pie viņa visu nakti, un nākošā dienā ap pusdienas laiku viņu pārņēma drebuļi, un no tā laika viņš vairs neko neapzinājās. Viņš vienkārši aizmiga…
Mēs telegrafējām, lai atbrauc Villijs un Mērija... Villijs un Mērija ieradās nedēļu pēc viņa nāves, arī Džons Vaits (Džeimsa Vaita brālis – metodistu sludinātājs)…
Džons Vaits teica: „Man ļoti skumji redzēt tevi tik vāju. Rīt bēru dievkalpojuma laikā tevi gaida smags piedzīvojums. Lai Dievs tev palīdz, mana mīļā māsa, lai Dievs tev palīdz šajā reizē! Es teicu: „Brāli Džon, jūs mani nepazīstat. Jo smagāki pārbaudījumi, jo vairāk man ir spēka. Ja sirds man lūzīs, es savas bēdas neizrādīšu. Es kalpoju Dievam, ne impulsīvi, bet saprātīgā veidā. Man ir Pestītājs, Kas vienmēr būs man klātesošs Palīgs bēdu laikā. Es esmu kristiete. Es zinu, kam esmu ticējusi. Viņš no manis sagaida nešaubīgu, bezierunu padošanos. Nepiedienīgas bēdas Dievam nepatīk. Es pacelšu man nozīmēto krustu un vienmēr sekošu Kungam. Es nenodošos bēdu lēkmēm. Es nepadošos melanholijai un slimīgām izjūtām. Es nesūdzēšos un nekurnēšu par Dieva rīcību. Jēzus ir mans Pestītājs. Viņš dzīvo. Viņš nekad mani neatstās un nepametīs…
Nākošajā dienā pēc vecākā sludinātāja (Ūrija) Smita bēru uzrunas es ļoti vēlējos kaut ko pateikt, lai visi zina, ka mana daļa ir kristieša cerība, kas mani uztur šajā smago pārbaudījumu stundā, bet es baidījos, ka nevarēšu nostāvēt uz kājām. Beidzot es nolēmu pamēģināt, un Kungs mani uzturēja. Doktors (Dž.H Kellogs) bija pie manis, gatavs „saķert mani”, kā viņš to teica, ja es kristu…, bet es visu, kas bija sakāms, pateicu skaidri.
Es jūtos ļoti pateicīga Dievam, ka netiku atstāta, lai meklētu mierinājumu pasaules draudzībā.
Vēstule 9. 1881.g. 20.okt., „Mīļajam brālim un māsai” [303]

21. oktobris - svētību kanāli

„Svētīgi tie kalpi, kurus Kungs pārnākot atrod nomodā” Lūkas 12:37.
Kas patiesi atgriezušies, tie aicināti darīt darbu, kas prasa naudu un svētīšanos. Pienākumi, kas spiež mums savus vārdus iekļaut draudzes algu sarakstā, uzliek mums atbildību strādāt Dievam, cik mēs vien spējam. Viņš prasa nedalītu kalpošanu, pilnīgu sirds, dvēseles, prāta un spēku veltīšanu Viņam. Kristus mūs iesaista draudzes ietvaros, lai varētu izmantot un palielināt visas mūsu spējas sevis atdošanai kalpošanā citu cilvēku glābšanai. Kaut kas mazāks par to nozīmē strādāt šim darbam pretī. Visumā ir tikai divas vietas, kur mēs varam noguldīt savus līdzekļus – Dieva mantu namā vai sātana krātuvē. Un viss, kas netiek nodots kalpošanai Dievam, tiek pārskaitīts sātana pusē un izmantots viņa lietas stiprināšanai.
Kungs grib, lai mums uzticētie līdzekļi tiktu izlietoti Viņa valstības uzcelšanai. Tie tiek uzticēti Viņa pārvaldniekiem, lai tie saprātīgi rīkotos ar tiem un kā ienākumu pienestu Viņam mūžīgai dzīvei izglābtas dvēseles. Un šīs dvēseles savukārt kļūst par Patiesības pārvaldniekiem, lai Dieva valstības interesēs sastrādātos ar visu lielo uzņēmumu.
Kur vien Dieva valstības pārvaldniekos ir dzīvība, tur būs augšana un vairošanās; tur pastāvīgi notiek maiņa, ņemšana un došana, līdzekļu saņemšana un Kunga īpašuma atdošana atpakaļ. Dievs strādā caur ikkatru patiesu ticīgo, un saņemtā gaisma un svētības atkal tiek atdotas darbā, ko veic ticīgais. Tādā veidā atdodot, ko pats bija saņēmis, viņa uzņemšanas iespējas palielinās. Izdalot Debesu dāvanas, viņš atbrīvo vietu, lai dvēselē no dzīvā Avota varētu ieplūst jaunas žēlastības un patiesības straumes. Viņš iegūst lielāku gaismu, lielākas svētības un pieaugošas zināšanas. Šajā darbā, kas jādara katram draudzes loceklim, slēpjas draudzes dzīvība un izaugsme.
Cilvēks, kura dzīve sastāv no ņemšanas vien, neko nedodot tālāk, drīz pazaudēs piešķirtās svētības. Ja Patiesība no viņa neplūst uz citiem, viņš zaudē spējas to uzņemt. Mums Debesu mantas jādod tālāk, ja vēlamies saņemt jaunas svētības… Ja cilvēki kļūst par kanāliem, caur kuriem Dieva svētības var plūst uz citiem, tad Kungs šos kanālus vienmēr piepildīs no jauna. - Manuskripts 139. 1898.g. 21.okt., „Aicinājums misijas darbā.” [304]

22. oktobris - nešaubieties!

„Priecājieties Kungā vienmēr, es vēlreiz teikšu – priecājieties!” Filipiešiem 4:4.
Ikviens, kam ir kāda daļa jebkurā Kunga nozarē, ir saņēmis priekšrocību zināt, ka viņa grēki ir piedoti, un priecāties pārliecībā par dzīvi augšā – Debesu pagalmos. Šī cerība ir vērtīgāka par sudrabu un zeltu, vai dārgiem akmeņiem. Uzturiet šo cerību vienmēr gaišu un centieties to līdzdalīt citiem. Apzinoties, ka jūs pavada Dieva smaids, jūsu sirdis piepildīsies ar prieku un mieru. Neaizmirstiet Kristus laipno aicinājumu: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi vai grūtsirdīgi! Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” Mat.11:28.-30.
Lai visi meklē Kristus apsolīto atvieglojumu. Jums jāatklāj pasaulei Viņa Vārdu patiesīgums. Jums jārāda, ka Kristus jūga nešana dara jūs patiesi laimīgus.
Neapkaunojiet Dievu, apšaubot Viņa Vārdus! Ja jūs ticat Viņam, tad Viņš ar jums sastrādāsies jūsu pūlēs, un, vienoti ar Viņu, jūs varēsiet veikt pieņemamu darbu. Caur Viņa piešķirto taisnību jūs varat izbēgt samaitātībai, kas ir pasaulē caur iekārošanu.
„Priecājieties Kungā vienmēr, es vēlreiz teikšu: „Priecājieties!” Fil. 4:4. Ak, kaut mēs vairāk varētu dzirdēt Dieva teikšanu, kas nāktu no pateicības pilnām sirdīm! Mums vajadzīgi kristieši, kas pastāvīgi dzīvo saules staros, kas visos apstākļos var slavēt Kungu. Kā mēs ar šo cerību un Kristus sniegto garantiju varam justies nelaimīgi?
Nav nekāda atvainojuma vai attaisnojuma kristietim būt ar kaut ko neapmierinātam. Nekad neatstājiet iespaidu, ka Kristus nozīmētais ceļš jūs ir pievīlis!
Mūsu raksturam ir jāsaskaņojas ar Kristus līdzību. Darbos un Patiesībā mums jāpakļaujas Dieva likumiem. Tad Viņš caur mums varēs parādīt tās svētības, kuras saņemam, paklausot Viņa Vārda pamatlikumiem. Debesu Ķēniņš gatavs atzīt visvienkāršāko dvēseli, kas kalpo Viņam. - Vēstule 299. 1905.g. 22.okt., „Paradīzes ielejas (Paradise Valley) sanatorijas palīgstrādniekiem.” [305]

23. oktobris - ko darīt ar nomāktību

„Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Cerē uz Dievu!” Psalmi 43:5.
Naktī es sarunājos ar tevi. Es teicu…: „Nenododies nomāktībai, bet atver savu sirdi Svētā Gara iepriecinošajam iespaidam, lai tas tevi iepriecina un mierina!”
Es lūdzu, lai Kungs pats tev atklātos kā personīgs Iepriecinātājs. Lai redzētu mūsu Debesu Tēva bagātos žēlastības darbus, jātur atvērtas dvēseles acis. Jēzus ir gaiša un mirdzoša gaisma. Ļauj, lai Viņa spožie stari krīt tavā sirdī un dvēselē! Neaizmirsti pateikties! „Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā” Ps. 50:23 (Gilka tulk.). Meklē Viņu un noliec pie Viņa kājām visas savas vajadzības! Vai Kungam ir kaut kas par grūtu? Viņš ir lielais Ārsts. Viņš var dziedināt dvēseli un miesu, un Viņš grib, lai tu Viņam ticībā pieķertos. Viņš pilnīgi izprot tavas vajadzības. Viņš ir ļoti tuvs Palīgs ikkatrā vajadzības brīdī. Un Viņš priecājas, ja mēs Viņam pateicamies.
Kristus ir pasaules gaisma. „Bet Es jums, kas Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas” Mal.3:20. Lai gaisma no Viņa miera ieplūst tavā dvēselē! Viņš maigi rūpējas par tevi, un tev Viņu vajadzētu slavēt no visas sirds un dvēseles, un ar savu balsi. Ar priecīga gara parādīšanu tu Viņam vari patikt. Lai neviens bezcerības vai neapmierinātības mākonis neslēpj tev Viņa klātbūtnes saulaino gaismu!
Atzīstot Viņa gaismu, tu gūsi uzvaru; tu vari pieaugt ticībā, izlietojot savu balsi Dieva teikšanai. Sirdij, kas atzīst Viņu, dots apsolījums: „Es esmu spožā Rīta Zvaigzne” Atkl.22:16.
Ja vēlies gūt dārgas uzvaras, raugies uz gaismu, kas izplūst no Taisnības Saules! Runā par cerību, ticību un pateicies Dievam!. Esi priecīga un pilnīgi cerē uz Kristu! Radinies slavēt Viņu! Tās ir spēcīgas zāles dvēseles un miesas vainām. „Es vēl Viņam pateikšu, kas ir mana vaiga veselība un mans Dievs” Ps. 42:12.; 43:5. - Vēstule 322. 1906.g. 23.okt. kāda draudzes vadītāja sievai Austrālijā. [306]

24. oktobris - novērs skatu no sevis!

„Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību” Romiešiem 5:3-4.
Pārbaudījumu un bēdu ceplī iegūtie piedzīvojumi ir daudz vērtīgāki par neērtībām un mokām, ar ko par tiem jāsamaksā. Lūgšanas, kuras tu pienesi Dievam savā vientulībā, nogurumā un grūtībās, Viņš ir paklausījis, jo tu to visu panesi. Tev nebija skaidri un pareizi uzskati par taviem brāļiem, un arī pats sevi tu neredzēji pareizā gaismā. Bet savā aizgādībā Dievs, atbildot uz tavām lūgšanām, ko tu Viņam pienesi savās bēdās, strādāja tādā veidā, kas glāba tevi un pagodināja Viņa Vārdu.
Nepazīstot pašam sevi, tu lūdzi lietas, kas tev nebija vislabākās. Dievs dzirdēja tavas sirsnīgās lūgšanas, tomēr dāvinātās svētības atšķīrās no tām, kādas tu gaidīji. Dievs Savā aizgādībā vēlējās sasaistīt tevi ar Savu draudzi vēl ciešākā veidā, lai tu mazāk paļautos pats uz sevi un vairāk uz citiem, kurus Viņš izbīdījis Sava darba izvēršanai…
Dievs bija tas, kas tevi vadīja caur šīm grūtībām. Viņam ar to bija savs nodoms, lai bēdās izstrādātos pacietība, un pacietībā rastos piedzīvojumi, un piedzīvojumos – cerība. Pārbaudījumiem, kuriem Viņš ļāva nākt pār tevi, savā norisē vajadzēja radīt taisnības miermīlīgos augļus…
Dievs vēlējās tevi izvadīt cauri bēdām un grūtībām, lai tu vēl pilnīgāk paļautos uz Viņu un mazāk vērtētu pats savu spriedumu. Tu neveiksmi vari labāk panest nekā veiksmi un labklājību. Visu redzošā Kunga acs tevī saskatīja daudz sārņu, ko tu vērtēji kā zeltu un par dārgu, lai mestu prom. Ienaidnieka spēks reizēm ir tevi pārvarējis tiešā un ļoti stiprā veidā…
Tavai gribai jāveidojas pēc Dieva gribas, vai arī tu neizturēsi nākošās kārdināšanas. Es redzēju, ka, ja tu strādāsi Dievā, pazaudējot no redzes loka pats sevi, tu atradīsi Dieva spēku, kas ļaus tev nokļūt pie sirdīm…
Tu ne vienmēr esi bijis laipns un iecietīgs pret citu cilvēku jūtām un izraisi pilnīgi nevajadzīgas grūtības un nepatikšanas. Ja tu savā darbā ieaudīsi vairāk mīlestības, vairāk laipnības un līdzjūtības, tad tu atradīsi pieeju pie sirdīm un mantosi dvēseles Kristum un patiesībai. - Vēstule 54. 1874.g. 24. Okt. Kādam agrāko laiku SDA sludinātājam. [307]

25. oktobris - mājas reliģijas lielā nozīme

„Es paļaušos uz Viņu.” Un atkal: „Lūk, še esmu es un bērni, ko Dievs man devis” Ebrejiem 2:13.
Lai mūsu individuālie rakstura vilcieni pilnīgi tiktu svētoti Dievam, nepieciešama pastāvīga modrība, ik dienas jauns atgriešanās piedzīvojums. Visi mūsu spēki jāšķīsta no grēka sārņiem un jāsagatavo kalpošanas darbam. Daudzi, kas sevi sauc par Dieva kalpiem un sakās gaidām Kristus drīzo atnākšanu, nedzīvo tā, kā jādzīvo visiem, kas bezvainīgi grib nostāties Dieva priekšā. Viņi pielaiž kļūdas rakstura veidošanas darbā. Turpināt dzīvot šajās kļūdās izmaksā dārgi, jo tās kavē dievišķās dzīves progresu.
Mūsu reliģiskie pienākumi sākas ar uzticīgu kalpošanu Dievam savās mājās. Es esmu spiesta kā publiski, tā personīgi sniegt vecākiem nopietnu liecību, ka viņiem jāatdod visi savi spēki svētai kalpošanai Kristum. Es esmu pamācīta skubināt mūsu ļaudis izprast vajadzību pēc pilnīgas nodošanās Svētā Gara vadībai. Gars mācīs ticīgos strādāt saskaņā ar Kristu, kad un kur pavērsies tādas iespējas. Tā kā man rādīja dažādas mūsu ļaužu ģimenes, es redzēju viņu lielo vajadzību pēc atgriezošā Dieva spēka…
Mājas reliģijai ir vitāli svarīga nozīme. Uz tēviem un mātēm lielā mērā gulstas atbildība par tā rakstura veidošanu, kādu iegūs viņu bērni… Ja vecāki māca bērniem saskaņot dzīvi ar Dieva Vārda pamatlikumiem, tad šie bērni neapzināti mācīs citus, ko nozīmē būt kristietim. Lai vecāki saglabā patiesu kristiešu cieņu savu bērnu priekšā, un viņi daudz būs palīdzējuši Kristus valsts uzcelšanas darbā..
Apustulis Pāvils, aprakstot šī pēdējā laika bērnus, saka, ka tie būs „vecākiem nepaklausīgi, nepateicīgi, nesvēti.” Tāpēc ļoti svarīgi, lai vecāki, izprotot šīs paaudzes tendences, nenogurstoši pūlētos atradināt savus bērnus no šīm lietām, un, mācot tos mīlēt un atdarināt Kristus dzīvi, sagatavotu viņus nākošai svētai dzīvei. - Vēstule 90. 1911.g. 25.okt. vecākajam sludinātājam S. N. Haskelam ar dzīves biedri. [308]

26. oktobris - pēdējā kauja

„Redzi, Es nāku kā zaglis. Svētīgs, kas ir nomodā un tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam un nebūtu redzams viņa kauns” Atklāsmes 16:15.
Mūs gaida briesmīga sadursme. Mēs tuvojamies Visvarenā Dieva lielās dienas kaujai. Viss, kas tiek savaldīts, tiks palaists vaļā. Žēlastības eņģelis sakļauj savus spārnus, gatavodamies nokāpt no zelta troņa un atstāt pasauli sātana pārvaldībai, ķēniņam, kuru tā pati sev izvēlējusies, kas no iesākuma bijis slepkava un postītājs.
Zemes virsniecības un varas nostājušās rūgtā pretestībā pret Debesu Dievu. Tos pilda naids pret visiem, kas kalpo Viņam, un drīz, ļoti drīz, tiks izcīnīta lielā kauja starp labo un ļauno. Zemei jākļūst par kaujas lauku, par skatuvi noslēdzošai cīņai un galīgai uzvarai. Šeit, kur sātans tik ilgi valdījis un vadījis cilvēkus pret Dievu, sacelšanās gājumam jātiek apspiestam uz visiem laikiem.
Kristus atnāca uz šo zemi cilvēka veidā, lai varētu nostāties kā mūsu Pestīšanas Vadonis, un lai sātana spēks nevarētu mūs pārvarēt. Un, kad ienaidnieks šķietami bija guvis varenu uzvaru pār taisnību, Dievs turpināja strādāt Savā žēlastībā un spēkā, lai iznīcinātu viņa nodomus.
Apņēmies izdzēst cilvēkā Dieva līdzību, sātans savā darbā ārkārtīgi centās paslēpt Dievu cilvēka skatam. Viņš nedarbojās atklāti, bet slepeni, sajaukdams cilvēcīgo ar dievišķo, viltoto ar īsto, cenzdamies radīt sajukumu un postu. Tomēr proporcionālā spēkā atklājās arī Dieva žēlastība, lai strādātu pretī viņa ļaunajam darbam un izceltu gaismā ienaidnieka slepenos nodomus.
Dieva ļaudīm jāsniedz drosmīga un skaidra liecība par Patiesību, ar rakstāmrīku un balsi pakāpeniski atklājot Dieva nodomus. Dieva Vārda vēsts jāpasludina vienā vietā pēc otras, modinot vīrus un sievas izprast Patiesību…
Veselīgā mācība ir reāla. Tā nelīdzinās tvaikiem, kas izgaist. Gaismai jāspīd no Dieva Vārda. Dievs aicina savus ļaudis tuvoties Viņam. Lai neviens nenostājas starp Dievu un Viņa ļaudīm. Kristus klauvē pie sirds durvīm un gaida, lai mēs Viņu ielaistu. Vai jūs Viņu ielaidīsiet? - Vēstule 153. 1901.g. 26. okt., brāļiem un māsām Austrālijā. [309]

27. oktobris - mēs atrodamies ienaidnieka zemē

„Lielais pūķis, vecā čūska, ko sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, taps gāzts; viņš tiks nogāzts zemē, un līdz ar viņu tā eņģeļi” Atklāsmes 12:9.
Līdzko Dieva ļaudis parāda apņemšanos sekot Kunga dotajai gaismai, tā tūlīt ienaidnieks apkopo visus savus spēkus, lai tos padarītu mazdūšīgus. Ja, mēģinot sekot Kunga padomam, rodas dažādas grūtības, tiem tomēr nav jāatsakās no sava nodoma. Dievs mums uzdevis darīt Viņa darbu, un, ja mēs saskaņosimies ar Viņa prasībām, mēs saņemsim svētības...
Ienaidnieks strādā rosīgi, ko jūs tūlīt redzēsiet, ja iesiet pa viņa teritoriju atvērdami ļaudīm Dieva Vārdu. Tiklīdz kā cilvēcīgās lūpas pasludinās pēdējo žēlastības vesti, sātans centīsies izlauzties priekšējās rindās. Bet Kristu pārspēt viņš nevar. Līdz ar patiesības pasniegšanu, kas ļaudīm parāda viņa maldu ļaunumu, viņā pamostas dusmas, un viņš darīs visu iespējamo, lai kavētu mūsu darbu. Tomēr turpiniet pasniegt „Tā saka Kungs”, atceroties, ka Dievs ir jūsu Palīgs. Nedodiet ienaidniekam priekšrocību pirmajam doties uz priekšu!...
Sātans savā laikā bija viskrāšņākais eņģelis Debesu pagalmos, bet viņš atļāva jūtām pēc pārākuma pārņemt viņu savā varā, un viņš tika izstumts no Debesīm. Viņš nonāca uz šo zemi un čakli iesaistījās savos spekulatīvajos pasākumos. Un, ja mēs uzticīgi un patiesīgi nenostāsimies valdnieka Imanuēla pusē, tad sātans mūs sagūstīs savos valgos…
Nākamos laikos notiks dīvainas lietas. Es jums to saku, lai jūs nebrīnītos, kad tas notiks. Mums visiem jāsaglabā cieša savienība ar Kungu. Visu lietu gals ir daudz tuvāk, nekā tad, kad mēs kļuvām ticīgi…
Sātana vadībā iziet cilvēki, kas dara visu iespējamo, lai ierautu pasauli spekulatīvos strīdos. Tā sātans cenšas radīt īpašu stāvokli, kas iznīcinātu pasaulē civilizāciju. Viņš vēlas, lai pasaulē tiktu veiktas dīvainas lietas, kuras Dievs, Kas ir par gudru, lai kļūdītos, nav pavēlējis. Tomēr Kungs, kas ir mūsu Dievs, būs Valdnieks pār Debesīm un Zemi. Ja vīri un sievas īstenos Viņa prasības, tas rādīs, ka Viņš ir Valdnieks, Kas piepilda Savu dievišķo gribu.
Vēstule 114. 1910.g. 27. okt. Vispasaules Savienības priekšniekam vec.sl. E. Dž. Danielsam. [310]

28. oktobris - bērnišķa ticība

„Jo ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksiet Debesu Valstībā” Mateja 18:3.
Jēzus ir tavs labākais Draugs. Dzīvo katru dienu, ticot Dieva Dēlam! Rīkojies tā, lai Dievs tavu rīcību var atzīt par labu! Tad tu būsi par svētību citiem… Neizaudz no savas vienkāršās ticības un paļāvības uz Dievu. Kad tu saslimi, tu tūlīt sacīji: „Tēti, māmiņ, lūdziet, lai Kungs mani dziedina un piedod manus grēkus.” Kad par tevi tika pienestas lūgšanas, tu arī izteici savu vienkāršo lūgšanu un pateicies Kungam, ka Viņš to ir dzirdējis un paklausījis, un pilnīgā ticībā un paļāvībā tu sacīji: „Es būšu vesels, Kungs mani ir svētījis.” Tu aizmigi pilnīgi mierīgs, pārliecināts, ka svētie eņģeļi apsargās tavu gultiņu.
Kļūsti atkal bērns!. Met visas savas nastas un bēdas uz Viņu, Kurš vienīgais var dot dusu nogurušai sirdij un mieru izmocītajai dvēselei! Ja tu atkal gribi apgūt dārgo noslēpumu, kā kļūt laimīgam šinī dzīvē un kā iegūt nākošo nemirstīgo dzīvi, tad tev katrā ziņā no jauna jāmācās būt bērnam paļāvībā, paklausībā un mīlestībā. Ja tu tikai drosmīgi un priecīgi pildīsi savus pienākumus kā laimīgs Dieva bērns, tad tu uz citiem atstarosi saules starus.
Es no tevis to prasu, jo es zinu, ko daru: meklē Dievu savā vienkāršajā ticībā, kāda tā bija bērnībā, un saki: „Tēvs, es esmu noguris, dod man dusu! Savieno manu nezināšanu ar Savu gudrību, manu vājumu ar Tavu spēku, manu nīcību ar Tavu mūžīgo varenību! Ar Savu gādīgo roku pasargi dzīves cīņās! Glāb mani no ļaunā ienaidnieka, kas visur man seko!” Tad tici, mans dēls, un tu piedzīvosi vairāk laba, kā esi gaidījis.
Tagad mūsu vienīgā drošība ir dzīvot ticības un labu darbu dzīvi. Tavs Debesu Tēvs zina ikkatru tavu pārbaudījumu. Viņš būs tev vienmēr klātesošs Palīgs vajadzības brīdī, un Viņš neatraus nevienu labu lietu no tiem, kas Viņu bīstas un Viņu mīl. Kunga bijāšana ir gudrības iesākums. Mūsu līdzjūtīgais Pestītājs nekad neizturēsies vienaldzīgi nevienā bēdu vai ciešanu gadījumā, kas jāpanes Viņa bērniem…
Lai viss, ko tu zaudē, un viss, ko tu iegūsti, veiksmes un neveiksmes, dara tevi līdzīgāku dievišķajai Priekšzīmei – Jēzum! Laimi tu sev nodrošināsi, saglabājot savu bērnišķīgo paļāvību uz Dievu un arvien vairāk izkopjot klusa un lēnprātīga gara skaistumu un piemīlīgumu. - Vēstule 56. 1874.g. 28.okt. Edsonam Vaitam. [311]

29. oktobris - gara vadīti kristieši

„Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Kunga liecība ir patiesa un dara vientiesīgos gudrus” Psalmi 19:8.
Šajā pretrunu laikmetā daudzi, uz kuriem skaidri ir spīdējusi Pestītāja pašuzupurīgās dzīves gaisma, negrib savā dzīvē saskaņoties ar Debesu pamatlikumiem. Viņi vēlas dzīvot savādāk, nekā Kristus ir dzīvojis.
Lai atspēkotu šo cilvēku iespaidu, mums jāizceļ kristīgās dzīves standarts, jo daudzi ir novērsušies no Kristum līdzīgās dzīves principiem. Viņi vairs pilnībā neizprot patiesību un taisnību…
Ja Svētais Gars strādās caur cilvēcīgajiem prātiem, tad mūsu draudzēs atskanēs daudz augstāka līmeņa runas un sludināšana, kā arī kļūs redzams lielāks garīgums, nekā tas ir tagad. Tad mūsu draudzes locekļus atspirdzinās dzīvības ūdens, un darbinieki, strādājot zem viena vadoņa, Kristus, parādīs savu Kungu vārdos, garā un ikkatrā kalpošanas veidā, kā arī iedrošinās viens otru lielajam noslēdzošajam darbam, kurā tie iesaistījušies… Veselīgā veidā pieaugs vienprātība un mīlestība, kas apliecinās pasaulei, ka Dievs mūsu glābšanai sūtījis pasaulē Savu Dēlu. Notiks vīna koka zaru apgriešana, un tad tie nesīs daudz augļus. Zarus, kas nenesīs dārgus augļus - Kristum līdzīgus vārdus un darbus – nogriezīs no tos uzturošā stumbra. Paaugstināta tiks dievišķā patiesība, un, tai iemirdzoties kā degošai svecei, mēs to sāksim izprast arvien vairāk un pilnīgāk.
Atmodīsies tie, kas tur patiesību taisnībā, un apaus Evaņģēlija kurpes. Apāvuši kājas ar miera Evaņģēlija sagatavojošo darbu, tie neiegriezīsies nepareizās takās, kur klibais var tikt nomaldināts no ceļa.
Dievs prasa, lai ikviens brīvi nostātos un paklausītu Vārda norādījumiem. Pie ikkatra soļa Kristus sekotājiem jāparāda cieņa kristiešu pamatlikumiem – mīlot Dievu pāri visam un savu tuvāko kā sevi pašu, atstarojot gaismu un svētības uz to cilvēku takas, kas vēl atrodas tumsā, iepriecinot nospiestos, padarot rūgtos ūdeņus saldus un nedodot vairs saviem biedriem, līdzceļotājiem, dzert žulti… Mums jābūt šķīstai, augošai kristietībai. Debesu pagalmos par mums jātiek paziņotam, ka mēs esam pilnīgi Kristū. - Manuskripts 83. 1902.g. 29.okt., „Kristus – mūsu Priekšzīme ārstnieciskajā misijas darbā”. 312

30. oktobris - sātans nav miris

„Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna” Jāņa 17:15.
Sātans nav miris, un trieka arī viņu nav ķērusi; viņš pakāpeniski piesātina cilvēkus ar savu garu un sagatavo tos strādāt tādā pašā veidā, kā viņš strādā pret tiem, kam šajās pēdējās dienās jāatbild par Dieva darbu. Nākotnē sātana pēdējie varoņdarbi tiks paveikti ar vēl lielāku spēku kā jebkad agrāk. Viņš daudz ir mācījies un bagātīgi uzkrājis zinātniskās viltības, lai iznīcinātu darbu, ko pārrauga Tas, Kas nāca uz Patmosas salu pamācīt Jāni un dot viņam norādījumus, kas sniedzami tālāk draudzēm…
Tiks izmantotas visādas meistarīgi izgudrotas viltības, izlietota katra iespējamā metode, ja tās dod kaut kādas priekšrocības pavedināt cilvēkus dzīvot saskaņā ar meliem, lai Patiesība neizceltos tā, kā Dievs to vēlētos, un caur Svētā Gara svētdarošo darbu ļaudis nebūtu sagatavoti pastāvēt par pamatlikumiem kā klints…
Ir cilvēki, kas nepazemos savas sirdis Dieva priekša un nestaigās godīgi. Viņi slēps savus īstos nodomus un biedrosies ar kritušo eņģeli, kas mīlēja un izgudroja melus. Ienaidnieks piešķirs savu garu cilvēkiem, kurus Viņš var izlietot to piekrāpšanai, kas daļēji atrodas tumsā…
„Sastingstiet un kļūstiet kā apmāti, apžilbstiet un kļūstiet akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna; tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena. Jo Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis - praviešus, un aptumšojis jūsu galvas - redzētājus” Jes. 29:9.10. Daudzi, kas domā, ka viņi ir tieši tie, kas būtu cildināmi, ir garīgi piedzērušies. Viņu reliģija un ticība ir tieši tāda, kā attēlota šajā Rakstu vietā. Tās iespaidā tie nevar iet taisnus ceļus. Tie ir prasmīgi sagatavoti viltnieki, tādi, kas varētu un kam vajadzētu palīdzēt citiem, bet paši ir piekrāpti un atbalsta ļaunus darbus.
Šo pēdējo dienu notikumu attīstība drīz kļūs izšķiroša. Kad šīs spiritistu viltības atklāsies, kas tās īstenībā ir – ļauno garu slepenā darbība, tad tie, kam bijusi līdzdalība pie tās, būs kā prātu zaudējuši cilvēki. - Vēstule 311. 30.okt. 1905.g. brāļiem Danielsam, Fresketam un viņa biedriem. 313

31. oktobris - tikai dusi kungā!

„Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi” Psalmi 37:25.
Es ļoti skumstu par tavu slimību un tavām ciešanām. Pieķeries Tam, Kuru tu šos daudzos gadus esi mīlējusi un Kam tu esi kalpojusi! Viņš atdeva savu dzīvību par pasauli, un Viņš mīl ikvienu, kas uzticas Viņam. Viņš jūt līdzi tiem, kam uzbrūk slimības. Viņš izjūt katru sāpju dūrienu, kas jāizcieš Viņa mīļotajiem. Tikai dusi Viņa rokās un zini, ka Viņš ir tavs Pestītājs, tavs vislabākais Draugs, un, ka Viņš tevi nekad neatstās un nepametīs! Tu tik daudzus gadus uz Viņu esi paļāvusies, un tava dvēsele var dusēt cerībā.
Tu iziesi kopā ar citiem uzticīgajiem, kas viņu ir mīlējuši, lai triumfējošā balsī slavētu Viņu. Viss, ko tu tagad vari darīt, ir dusēt Viņa mīlestībā. Nebēdājies un neuztraucies! Jēzus tevi mīl, un tagad, kad tu esi kļuvusi vāja un tev jācieš, Viņš tur tevi Savās rokās, kā mīlošs tēvs tur savu mazo bērnu. Uzticies Viņam, Kam tu esi ticējusi! Vai Viņš tevi nav mīlējis un par tevi rūpējies visā tavā dzīves laikā? Tikai dusi tev dotajos dārgajos apsolījumos!
No laika iesākuma lielais žēlastības plāns paredz, lai ikkatra apbēdināta dvēsele uzticētos Viņa mīlestībai. Tagad, kad tavu prātu moka šaubas, tu jutīsies droša tikai tad, ja neuzticēsies jūtām, bet dzīvajam Dievam. Viss, ko Viņš no tevis prasa, ir, lai tu uzticētos Viņam, atzītu Viņu par uzticīgo Glābēju, Kas tevi mīl un, Kas tev ir piedevis visas tavas kļūdas un maldus…
Es esmu pamācīta tev sacīt, ka Viņš ir piedevis visus tavus grēkus un ietērpis tevi Savas taisnības baltajās drēbēs. Viss, ko Viņš no tevis prasa, ir dusēt Viņa mīlestībā. Viņš tevi ir ņēmis Savā apgādībā. Tu esi cīnījusies Kunga Jēzus Kristus cīņu, tu esi turējusi ticību, un no šī brīža tev ir nolikts dzīvības vainags, kas būs tavs atalgojums tajā dienā, kad dzīvība un nemirstība tiks dota visiem, kas turējuši ticību un nav aizlieguši Pestītāja vārdu.
Ja tavu prātu sedz mākoņi, tad tas nav pierādījums, ka Kristus nebūtu tavs dārgais Pestītājs. Tagad, kad tev uznākusi vecuma bērnība, Viņš tāpat tevi uzskata par savu bērnu…
Dusi Viņa mīlestībā, mana māsa… uzticies Tam, kas aizvadītajās dienās tev palīdzējis stipri turēties pie ticības! - Vēstule 299. 1904.g. 31.okt. „Manai mīļajai vecumu aizsniegušajai māsai.”(Harci) [314]

Novembris

1. novembris - jūsu pašu zināšanai

„Tomēr arī daudzi valdības vīri bija sākuši Viņam ticēt, bet farizeju dēļ viņi to atklāti neapliecināja, lai tos neizslēgtu no draudzes. Jo viņi cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā” Jāņa 12:42-43.
Vēl lielākai gaismai jāatspīd no Dieva likumiem un taisnības Evaņģēlija. Šī savā patiesajā raksturā izprastā un Garā pasludinātā vēsts apgaismos zemi ar savu godību. Lielais izšķirošais jautājums jādara zināms visām tautām, valodām un ļaudīm. Trešā eņģeļa vēsts noslēdzošo darbu pavadīs spēks, kas liks Taisnības Saules stariem iespīdēt dzīves lielceļos un sānceļos, un notiks izšķiršanās par Dievu kā visaugstāko Valdnieku; uz Viņa bauslību raudzīsies kā uz Viņa valdīšanas likumu.
Daudzi, kas sakās ticam patiesībai, briesmu laikā mainīs savus uzskatus un, lai izbēgtu no vajāšanām, nostāsies Dieva likumu pārkāpēju pusē. Starp tiem, kas paliks uzticīgi un patiesi līdz galam, notiks dziļa sirds pazemošana Dieva priekšā. Bet sātans tā iedarbosies uz cilvēka prāta nesvētajiem elementiem, ka daudzi negribēs pieņemt gaismu Dieva nozīmētā veidā…
Draud briesmas, ka daži, kas apgalvo, ka tic patiesībai, tiks atrasti jūdiem līdzīgā stāvoklī. Viņi uzskatus pieņem no cilvēkiem, ar kuriem saietas, nevis tos apzinīgi atraduši kā patiesību, pētot Rakstus. Es jūs lūdzu – uzticieties Dievam, neceliet nevienu cilvēku par savu elku, nepaļaujieties uz cilvēku! Neļaujiet mīlestībai uz cilvēku paturēt viņus uzticības amatos, kurus tie nav spējīgi pildīt Dievam par godu, jo cilvēks ir ierobežots un maldīgs, ar tieksmi ļauties sekot paša uzskatiem un izjūtām. Mūsu rindās ielaužas pašmīlība un paštaisnība, un daudzi kritīs neticības un netaisnības dēļ, jo daudzās sirdīs nevalda Kristus žēlastība. Mums Patiesība jāmeklē pastāvīgi kā kāda apslēpta manta…
Man rādīja, ka Jēzus mums atklās dārgas vecas patiesības jaunā gaismā, ja mēs būsim gatavi tās pieņemt, bet tās jāpieņem tieši tādā veidā, kādā Kungs izvēlēsies tās sūtīt. - Manuskripts 15. 1888. g. 1. nov. „Aicinājums dziļākām Dieva Vārda studijām.” [315]

2. novembris - lūgšanās panāktās lietas

„Tai tuvosimies ar patiesīgu sirdi pilnā ticībā” Ebrejiem 10:22.
Bez patiesas ticības nav patiesu lūgšanu. Dievam „bez ticības nevar patikt” Ebr. 11:6. Lūgšana un ticība ir tās rokas, ar kurām dvēsele apķeras bezgalīgās Mīlestības kaklam un satver bezgalīgā spēka roku. Dievu neatzīst mēmi bērni, cik tālu iet runa par piedzīvojumiem Viņa patiesībā. Ticība ir aktīvs, darbīgs spēks. Līdzko piedzimst ticība Kristum, tā atklājas lūgšanā un slavā. Lūgšana atvieglo un iepriecina apbēdināto dvēseli. Godīgs, pazemīgs lūdzējs, kas nāk pie žēlastība troņa, drīkst zināt, ka viņš Dievišķi norādītā veidā sazinās ar Dievu un ka viņam dota priekšrocība saprast, kas ir Dievs ticīgai dvēselei. Mums jāzina mūsu vajadzības. Mums jāsalkst un jāslāpst pēc dzīvības Kristū un caur Kristu. Tad mēs godbijīgi nāksim pie Viņa, un Viņš mums dos ticību, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli…
Kristus labprātīgi un priecīgi atdeva sevi Dieva nodomu izvešanai. Viņš kļuva „paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei” Fil. 2:8. Redzot visu, ko Viņš ir darījis, vai mums vajadzētu būt grūti sevi aizliegt? Vai mums vajadzētu izvairīties no līdzdalības Kristus ciešanās? Viņa nāvei jāsatrauc ikkatrs mūsu būtnes auds, darot mūs labprātīgus svētīties Viņa darbam ar visu, kas mums ir un kas mēs esam.
Domājot par to, ko Viņš darījis mūsu labā, mūsu sirdīm vajadzētu piepildīties ar pateicību un mīlestību, un mums vajadzētu atsacīties no visas savtības un visiem grēkiem. No kāda pienākuma pildīšanas sirds varētu atteikties, izjūtot Dieva un Kristus mīlestības spiedienu? Apustulis Pāvils saka: „Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani” Gal.2:20.
Savienosimies ar Dievu pašaizliedzīgā un pašuzupurīgā paklausībā! Ticība Kristum vienmēr ved mūs pie labprātīgas un priecīgas paklausības. Viņš mira, lai atpirktu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev pašam īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem. Jānotiek pilnīgai domu, vārdu un darbu saskaņošanai ar Dieva prātu. Debesis ir vienīgi priekš tiem, kas paklausa Patiesībai, šķīstījuši savas dvēseles. - Vēstule 301. 1904.g. 2.nov. vec.sl. S.N. Haskelam ar dzīves biedri. [316]

3. novembris - mirdzoši kristieši

„Jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai” 1. Tesaloniķiešiem 5:5.
Pazīt Dievu nozīmē pilnīgi Viņam uzticēties. Ak, kādiem uzskatiem par Dievu cilvēki šodien nododas! Cilvēkiem atkal jākļūst pašiem sev un Dievam līdzīgiem. Cilvēkiem tik grūti ieraudzīt savus motīvus un pareizi spriest par savu garu, tik grūti atklāti un no sirds atzīties, kā to Dāvids darīja: „Es esmu grēkojis. Mans gars nav bijis līdzīgs Kristum.”
Cilvēki, kas atstājuši visdziļāko iespaidu uz mūsu pasauli, ir dzīvojuši gaismā, kas mirdz no Golgātas krusta. Ar skumjām sirdīm viņi atzinuši savus maldus un savu nepareizo rīcību. Viņi Dieva priekšā nav lielījušies ar savu labumu, ar savu apķērību un savām spējām, bet gan sacījuši: „Es nekā laba neapzinos, tikai Tavam krustam pieķeros.”…
Īsti kristieši nevēlas izrādīties. Par cik viņi ir kristieši, par tik viņi ir ietērpušies pazemībā, un tieši šis skaistums pretstatā tumsai dara tos par gaismu. Ja mēs esam kristieši, tad nemeklēsim cilvēku uzslavu vai cildinājumus, un no darba mūs neatturēs ne kukuļi, ne glaimojoši vārdi. Kristiešus no viņu pienākuma posteņa neaizdzīs ne bailes, ne pārmetumi vai apvainojumi, ne naids vai vajāšanas.
Jēzus saka: „Jūs esat pasaules gaisma… Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs” Mat.5:14.16. Daži ņems vērā priekšzīmi un izjutīs patiesas kristīgas dzīves iespaidu. Kristus neliek kristiešiem censties spīdēt, bet tikai ļaut savai gaismai skaidros un nepārprotamos staros apmirdzēt pasauli. Neapsedziet savu gaismu. Grēcīgi neatraujiet pasaulei savu gaismu. Neatļaujiet pasaules miglai, pasaulīgajam drudzim izdzēst jūsu gaismu. Neapslēpiet to zem gultas vai zem lādes, bet lieciet to svečturī, lai tā apgaismo visus namā esošos ļaudis. Nepūlieties izcelt paši sevi spīdēšanai, un neapslēpieties arī alā, kā to savā mazdūšībā bija darījis Ēlija. Nāciet ārā, nostājieties kopā ar Dievu un spīdiet! Dievs jums liek spīdēt, izgaismot pasaules morālo tumsu. Esiet sāls – garšviela – cilvēku vidū. - Manuskripts 40. 1890. g. 3. nov. Atklāsme Salamankā. [317]

4. novembris - kā pēc apslēptas mantas

„Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot” Apustuļu darbi 17:11.
Starp tiem, kuri meklēja patiesību, kad pagāja noteiktais laiks 1844. gadā (22.oktobrī), bija mans vīrs, vecākais sludinātājs Džosefs Beitss, garīdznieks Pīrs, vecākais sludinātājs Edsons – cēls, godīgs un skaidri domājošs cilvēks, un daudzi citi, kuru vārdus es tagad nevaru atcerēties. Šie ļaudis satikās mūsu nopietnajās sapulcēs un meklēja patiesību kā apslēptu mantu.
Es biju kopā ar viņiem, un mēs pētījām Rakstus un sirsnīgi lūdzām, jo mēs sapratām, ka mums jāiepazīst Dieva patiesība. Bieži mēs palikām kopā līdz vēlai naktij, un reizēm visu nakti, pētīdami Vārdu un lūgdami pēc gaismas. Kad mēs gavējām un lūdzām, pār mums nāca liels spēks. Es tomēr nevarēju saprast brāļu domu gājienu. Mans prāts bija it kā aizslēgts, un es nevarēju izsekot pētāmai vielai. Tad pār mani nāca Dieva Gars, man tika dots pilnīgs izskaidrojums par pētāmo tekstu ar norādījumu uz to, kāda nostāja mums jāieņem attiecībā uz patiesību, un kāds ir mūsu pienākums.
Man skaidri tika parādīta iezīmētā līnija, sākot no tā laika līdz laikam, kad mēs ieiesim Dieva Pilsētā, un es nodevu brāļiem tās instrukcijas, kuras Kungs man bija devis. Viņi saprata, ka bez atklāsmes es nebiju spējīga izprast šis lietas. Un man doto atklāsmi viņi pieņēma kā tieši no Ddebesīm nākošu gaismu. Stipri tika nopamatoti mūsu ticības galvenie punkti, kā mēs tos arī tagad turam. Skaidri bija izteikts punkts pēc punkta, un visi brāļi savā starpā nonāca pie vienprātības.
Visa ticīgo kopa tika savienota patiesībā. Bija arī tādi, kas nāca ar svešām mācībām, bet mēs baidījāmies ar tiem sastapties. Svētā Gara atklāsme brīnišķi bija nopamatojusi mūsu atziņas…
Pēc kāda laika, kad jau bija piedzimis mans otrais dēls (1849.g.), mēs nonācām lielā apjukumā attiecībā uz dažiem mācības punktiem. Es lūdzu Kungu atvērt manu prātu, lai varu izprast Viņa Vārdu. Pēkšņi man likās, ka tieku apņemta ar skaidru, jauku gaismu, un kopš tā laika Raksti man ir atvērta Grāmata. - Manuskripts 135. 1903.g. 4.nov., „Mūsu ticības pamatu nostiprināšana.” [318]

5. novembris - pilnīgi – kāds viņš ir

„Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs” Mateja 5:48.
Kā tas pienākas būtnēm, kurām Kungs devis spriešanas un rīcības spējas, mums savi spēki jāizlieto saskaņā ar dievišķo nodomu. Dievs vēlas, lai Viņa roku darbs Viņu pagodinātu. Ikkatrai cilvēcīgai būtnei būs jāatskaitās Dievam par veidu, kādā tā izlietojusi uzticētos talantus. Savus spēkus mums pienākas izlietot pareizi, lai mēs būtu sagatavoti mūžīgai dzīvei Dieva Valstībā. No ikkatras cilvēcīgas būtnes Kungs prasa pilnveidošanos. Mums jābūt pilnīgiem šajā cilvēcības dzīvē, kā Dievs ir pilnīgs savā dievišķīgajā raksturā.
Dievs visādos veidos ir gādājis par cilvēku, radīdams to tikai nedaudz zemāku par eņģeļiem. Ādams nepaklausīja, un visi viņa pēcteči dzima grēka saindēti. Tomēr Dievs atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu cilvēces atpirkšanai. Kristus uzņēma cilvēka dabu un izgāja cauri piedzīvojumiem, kādos Ādams krita, tiekot kārdināts un pārbaudīts tā, kā visas cilvēcīgas būtnes tiek kārdinātas un pārbaudītas.
Sātans Jēzum tuvojās kā gaismas eņģelis, lai viņu iedvesmotu, ja iespējams, kaut kādā veidā apgrēkoties, lai cilvēce tad tiktu atstāta pilnīgi sātana varā. Tomēr Kristus uzvarēja, sātans tika sakauts, un cilvēce Dieva priekšā nonāca izdevīgākā stāvoklī.
Kad Tēvs nodeva savu Dēlu, lai tas dzīvotu un mirtu cilvēka labad, Viņš ar to mūsu rīcībā nodeva visas Debesu bagātības. Grēkam nav nekāda atvainojuma. Dievs mums devis visas priekšrocības, kādas vien Viņš varēja dot, lai mums būtu spēks pretoties ienaidnieka kārdināšanām. Ja cilvēks pārbaudījumos būtu sekojis Kristus priekšzīmei, tad viņš būtu saviem bērniem un bērnubērniem atstājis nelokāmas skaidrības un taisnības priekšzīmi, un cilvēce vairs nedeģenerētos, bet attīstītos…
Daudzi mūsu dienās rīkojas tā, it kā šī lieta būtu mazsvarīga. Tomēr, ja cilvēce pat pēc Ādama krišanas būtu dzīvojusi saskaņā ar Kristus priekšzīmi, tad katrs tēvs un katra māte atstātu saviem bērniem piemēru, kā rīkoties, lai piepildītu Dieva nodomu, un tad pasaule kļūtu par Ēdeni. Zeme, kas tagad ir grēka tuksnesis, tad ziedētu kā roze. - Vēstule 143. 1900.g. 5.nov., vecākajam sludinātājam Maklūram, Kalifornijā. [319]

6. novembris - rotaļāšanās ar grēku

„Un Pēteris no tālienes Viņam sekoja augstā priestera pils pagalmā un sēdēja pie sulaiņiem, un sildījās pie uguns” Marka 14:54.
Nevienam nevajadzētu riskēt vai ļaunprātīgi izmantot Dieva žēlastību, domājot, ka ir brīv grēkot, cik paši to vēlas, neatsakoties no cerības, ka Dievs beidzot tāpat piedos un izglābs. Tas ir ļoti bēdīgi, ja sekojam Kristum no tālienes, cik vien tas iespējams tālu, uzdrīkstoties, cik tuvu vien iespējams, pieiet pazušanas robežai, tikai vēl nepārkāpjot to.
Kristus, mirstot pie krusta, cilvēku labā pienesa lielu upuri. Cik mēs esam gatavi upurēt, lai pateiktos par Viņa mīlestību? Jēzus sacīja: „Ja jūs Mani mīlat, tad turat Manas pavēles” Jāņa 14:15. – nevis izvēloties vienu, vai divas, vai deviņas, bet visas desmit – jātur visi Viņa baušļi. Jānis runā par ļaudīm, kas sakās mīlam Dievu, bet neklausa Viņa prasībām: „Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības” 1.Jāņa 2:4. „Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti” 1.Jāņa 5:3.
Jēzus virs zemes dzīvoja starp vienkāršajiem ļaudīm. Viņš neizvēlējās Sev vietu starp skolotājiem, rakstu mācītājiem vai varas vīriem. Viņu nevarēja atrast pie zemes valdniekiem, bet gan pie zemajiem cilvēkiem. Patiesība nekad nav bijusi pie vairākuma. Tā vienmēr ir bijusi pie mazākuma.
Debesu eņģeļi neatnāca uz praviešu skolu un nedziedāja savas dziesmas virs tempļa vai kādas sinagogas, bet gāja pie cilvēkiem, kas bija pietiekoši vienkārši, lai pieņemtu viņu vēsti. Priecīgās ziņas par Pestītāju viņi izpauda dziesmās virs Betlēmes līdzenumiem, bet lielie vīri, valdnieki un godātie ļaudis tika atstāti tumsā, jo viņi ar savu stāvokli bija pilnīgi apmierināti un neizjuta vajadzību pēc lielākas dievbijības par to, kāda viņiem bija…
Lielie vīri un tie, kas uzskata sevi par ļoti labiem, savā svētulībā un izcilajā stāvoklī var izdarīt briesmīgus darbus un glaimot sev, ka viņi kalpo Dievam. Neko nedos paļaušanās uz viņiem. Tev un man par katru cenu vajadzīga patiesība, Bībeles patiesība. Līdzīgi cēlajiem berejiešiem mums ik dienas ar lūgšanām jāpēta Raksti, lai zinātu, kas ir patiesība, un tad jāpaklausa patiesībai, lai ko tas mums maksātu, nemaz neņemot vērā ne lielos vīrus, ne labos cilvēkus. - Vēstule 35. 1877.g. 6.nov. kādai radiniecei, kas nebija adventiste, Karolinai Klo. [320]

7. novembris - debesis jau sirdī

„Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte” Marka 3:35.
No skaidra avota neiztecēs netīra straume. Līdzīgi arī īsts kristietis neizteiks nozākājošus vārdus un neielaidīsies strīdā ar apkārtējiem ļaudīm. Kad mēs savas sirdis nodosim Dievam, mums tūlīt sāksies nepārtraukta cīņa, jo mums jācīnās ar visas taisnības ienaidnieku. Visos iespējamos veidos viņš centīsies padarīt mūs mazdūšīgus un nogāzt zemē. Pasaule nostājusies pret Kristu un pret Viņa darbu. Tomēr tiem, kas centīsies darīt Dieva prātu, dots šāds mierinājums: - viņi ir savienoti ar visaugstākām varām Debesīs. Uzticoties Kristum un soli pa solim ejot uz priekšu, Dieva bērni gūs uzvaru.
Ja vēlamies iegūt vietu nākamajā pasaulē, tad mūsu griba jāpakļauj Dieva gribai. Mums jāseko gaismai, kas spīd pār mūsu taku…
Lai neviens nedomā, ka tam, dzīvojot pārkāpumos, atļaus ieiet caur Pilsētas vārtiem! Tiem, kas, Kristum nākot, vēl būs sacēlušies pret Dievu, netiks atļauta ieeja augšā esošajos pagalmos. Neviens dumpinieks neieies Debesīs.
Ik dienas mums jāgatavojas godības valstībai. Dieva standartam jāpārbauda mūsu raksturs. Ja mēs pārbaudi izturēsim, mums piešķirs vietu starp atpestītiem. Mums Debesis jāienes savās sirdīs, savā ikdienas dzīvē. Kristus ir visvarens Palīgs, un, kas sekos Viņam, tas nestaigās tumsā, bet izpratīs Debesu domas. Tie pazīs patiesā Gana balsi un staigās paklausībā.
Mums Raksti jāpēta sevis paša labā. Patiesības, kuras mēs tur atradīsim, pētot Rakstus, meklējot kā apslēptu mantu, dos mums spēku pastāvēt Dieva dienā. Dievs no mums prasīs atbildību par apkārt esošajiem ļaudīm. Ir grēcinieki, kas jāglābj, un grēcinieki, kas jāmanto. Vai ļausim netaisnībai atšķirt mūs no Kristus un no darba, ko Viņš mums uzdevis? Lai ikviens no mums saka: „Es nepievilšu Pestītāju. Viņš nebūs velti par mani miris. Es gribu Viņu slavēt visā mūžībā. Man jāiegūst Debesis par katru cenu.”
Vai vēlaties redzēt Ķēniņu viņa skaistumā? Vai vēlaties stāvēt pie lielā, baltā troņa? Tad mums jāpaklausa Dieva baušļiem, jo Debesīs neieies neviens, kas Jehovas bauslību atsakās pieņemt par savas dzīves likumu. - Manuskripts 31. 1886.g. 7. nov., „Mūsu gribas nodošana Dieva gribai (Itālija, Torrepolisā sniegtā svētruna)”. [321]

8. novembris - Dieva žēlastības pārvaldnieki

„Mozus ganīja Jetrus, sava sievastēva, Midiānas priestera, avis” 2. Mozus 3:1.
Mozus četrdesmit gadus bija ganāmpulka gans, lai mācītos pazīt pats sevi un lai šķīstītu sevi ar sevis iztukšošanu, ka Kungs varētu viņā īstenot Savu gribu. Kungs par Saviem strādniekiem neizvēlas intelektuālus vai emocionālus automātus. Darbam vajadzīgas abas šīs lietas, tomēr cilvēcīgajiem rakstura elementiem jātiek šķīstītiem un atbrīvotiem no nepilnībām, ne runājot par Dieva prātu, bet darot Dieva prātu. „Ja kas grib pildīt Viņa prātu, tas sapratīs” Jāņa 7:17. Mozu sagatavoja Dievs. Viņš to pakļāva ilgam dvēseles audzināšanas procesam, lai tas kļūtu par spējīgu Israēla vadoni.
Inspirācija nāks pār Dieva izredzētiem cilvēkiem, bet ne pie tāda, kurš ir augstās domās par savu intelektuālo pārākumu. Ikkatram cilvēkam, ko Dievs izlietos Savas gribas īstenošanai, par sevi jādomā pazemīgi un neatlaidīgā dedzībā jātiecas pēc lielākas gaismas. Dievs neprasa ne no viena, lai tas strādātu kā iesācējs, un tad grimtu arvien dziļāk apzinātā pazemībā un kļūtu arvien nespējīgāks. Dievs prasa no ikviena, ar ko Viņš sastrādājas, lai tas domātu, lūgtu, cerētu un ticētu visaugstākā un pilnīgākā veidā.
Daudziem, tāpat kā Mozum, ļoti daudz kas būs jāaizmirst, lai apgūtu tieši tās mācības, kuras viņam katrā ziņā ir jāzina. Stingru garīgu un morālu disciplīnu Mozum vajadzēja audzināt pašam sevī, un arī Dievam bija jāstrādā pie viņa. Tikai tad viņš bija derīgs veidot citu cilvēku prātus un sirdis. Viņš bija mācīts Ēģiptes galmā. Nekas netika uzskatīts par mazsvarīgu, lai sagatavotu viņu par armijas virspavēlnieku. Viņā prātā bija iepotētas elkiem kalpojošo ēģiptiešu nepareizās teorijas un iespaidus, kas viņu apņēma agrāk, kā arī atmiņas par lietām, kuras viņš bija pieradis redzēt, nevarēja tik viegli nokratīt, aizmirst un izlabot. Tā tas ir ar daudziem, kas kaut kādā virzienā ir baudījuši nepareizu audzināšanu. Lēnām un pamazām, punktu pēc punkta, bija jāatstāj visi pagānu mitoloģijas elkudievīgie maldi. Nonākt pie pareizas ticības daudzās lietās viņam palīdzēja Jetrus, cik tālu viņš pats to izprata. Mozus strādāja, tiecoties uz augšu, pretī gaismai, un tikai tad viņš ar skaidru sirdi varēja skatīt Dievu…
Dievs mūsu labā ir darījis visu. Bet ko mēs esam darījuši? Vai kļūsim uzticīgi Viņa žēlastības namturi? - Manuskripts 45. 1890.g. 8.nov. „Virdžīnijas Sendsā (tagad Stenlejā)”, dienasgrāmata. [322]

9. novembris - turpini iepazīt kungu!

„Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?” Apustuļu darbi 9:6.
Kas centīsies dzīvot uzvaras dzīvi, tos ienaidnieks vajās ar savām kārdināšanām. Sātans kārdinās viņus sagrozīt pamatlikumus, kuri jānosargā visiem, kas vēlas aizsniegt Dieva noteikto augsto standartu. Sātans priecājas, ja var ievadīt dvēseles nepareizos uzskatos, līdz viņu vārdi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas un ierakstīti starp netaisnajiem. Mēs varam uzvarēt tikai tā, kā Kristus uzvarēja – no sirds paklausot ikkatrai Dieva pavēlei. Patiesa reliģija ir paklausība visiem Dieva baušļiem.
Ikkatrai izglābtai dvēselei jāatsakās pašai no saviem plāniem un jāiet, kur Kristus tai liek. Prāts jāpakļauj Kristum, lai Viņš to tīrītu, bagātinātu un šķīstītu. Tas vienmēr notiks, ja mēs pareizi uzņemsim Kristus mācības. Ak, cik ļoti mums nepieciešama daudz tuvāka iepazīšanas ar Viņu! Mums jāiekļaujas Viņa nodomos un jāīsteno Viņa griba, no visas sirds sakot: „Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?”…
Dieva bērnam pastāvīgi jātiecas pēc augstākiem un augstākiem sasniegumiem. Tam jāatzīst visi savi grēki, lai viņa priekšzīme palīdzētu citiem atzīt savus grēkus, un jāizkopj ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Viņam pastāvīgi jāuzmanās, nekad nedrīkst palikt uz vietas, nekad nedrīkst griezties atpakaļ, bet vienmēr jātiecas uz priekšu, pretī mērķim – Dieva augstajam aicinājumam Kristū…
Mums vienmēr jāatceras patiesība, ka laika ir maz. Visapkārt vairojas netaisnība. Taisnie ir nolikti pasaulē par gaismu. Caur viņiem pasaulē jāatklājas Dieva godībai. Pastāvīgi domājiet par nākotnes svarīgajiem notikumiem – lielo izmeklēšanas tiesu un Kristus atnākšanu! Jums ar savu ģimeni jāsagatavojas šai dienai.
Turpiniet dienu no dienas arvien vairāk iepazīt Kungu, un priecājieties, ka jums pie Viņa atnākšanas dota priekšrocība atrasties starp Viņa uzticīgajiem, gaidošajiem bērniem un sacīt: „Viņš mūs izglābs! Tas ir Kungs, uz Viņu mēs cerējām. Priecāsimies un līksmosimies par Viņa žēlastību!” Ps. 25:9. - Vēstule 92. 1911.g. 9.nov. kādam laulātam pārim. [323]

10.novembris - debesis mums ir atvērtas

„Un viņš ņēma vienu no akmeņiem, kas bija tur, un lika to sev pagalvī, un apgūlās tanī vietā. Un viņam bija sapnis,” 1. Mozus 28:11-12.
Jēkabu piemeklēja bēdas dzīvē pielaistās kļūdas dēļ. Viņš bija nogāzts vislielākajos dziļumos. Viens, nomākts, noguris, atmiņu izmocīts par pagātnes kļūdām un drūmām nojautām par nākotni, viņš nolikās gulēt, spilvena vietā zem galvas palicis akmeni. Ja Jēkaba sirdsapziņa būtu bijusi tīra, viņš justos stiprs Dievā. Viņš saprata, ka tagadējie sarežģījumi, viņa bailes un grūtības ir tikai viņa grēka sekas. Šīs pārdomas sarūgtināja viņa dzīvi. Jēkabs nožēloja savus grēkus, tomēr pagātnes ļauno darbu dēļ viņš nevarēja nomierināties. Viņš tikai cerēja, ka savās bēdās, kā arī fiziskajās un garīgajās ciešanās tam izdosies atkal atgūt Dieva labvēlību.
Viņš apgulstas noskumis, ar nospiestu sirdi, nožēlojot savas vainas un vēloties atgriezties, tomēr baiļu nomākts. Viņš sagaidīja, ka rīt, kad viņš turpinās savu ceļu, tam stāsies pretī jaunas grūtības.
Tuvumā nebija neviena drauga, kas Jēkabam teiktu kādus mierinājuma vārdus, neviena, kas viņam pateiktu, ka ar savu patieso grēku nožēlu viņš no savas puses ir darījis visu, ko spēja. Bet Dieva acs vēroja Savu kalpu. Viņš sūtīja savus eņģeļus, lai tie parādītu viņa kalpam spožas, mirdzošas kāpnes, kas sniedzas no zemes līdz visaugstākām Debesīm, un pa šīm krāšņajām kāpnēm uzkāpa un nokāpa Dieva eņģeļi, rādot Jēkabam par savienību un sakariem, kas nepārtraukti tiek uzturēti starp šīm divām pasaulēm. Kad Jēkabs atmodās, viņa grūtības pilnībā nebija zudušas, bet viņā bija radusies tāda paļāvība uz Dievu, ka viņš jutās iepriecināts. Pazemīgā sirds pateicībā viņš pielūdza savu Radītāju un sevišķā kārtā pagodināja akmeni, kas viņam bija kalpojis par spilvenu.
Ak, kāda pretimnākšana no Dieva puses! Viņš ir vienmēr gatavs steigties mums pretī pat mūsu trūkumos, un ar Savu klātbūtni iepriecināt mūs, kad no savas puses esam darījuši visu iespējamo, lai pilnīgi padotos Viņam. Debesis cilvēkam ir atvērtas. Dievs būs pielūdzams… Nākotne var likties tumša, tomēr Dievs ir dzīvs…
Nojauc visus šķēršļus un ielaid Pestītāju savā sirdī! Lai paša „es” mirst! Pakļauj Dievam savu gribu un mirsti sev tagad, tieši tagad, un lai Dievs sagatavo tavu ejamo ceļu! - Vēstule 29. 1879.g. 10.nov. Edsonam Vaitam. [324]

11. novembris - no Kristus izstaro visa patiesība

„Un, sveci iededzinājis, neviens to neapklāj ar trauku, nedz to liek apakš gultas, bet to liek lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu” Lūkas 8:16.
Mēs nedrīkstam pakļauties cilvēcīgai vadībai. Mūsu vadonis ir Kristus. Visos laikos un visās vietās, ikkatrā vajadzības brīdī mēs Viņu atradīsim kā klātesošu Palīgu. To cilvēku dēļ, kas sevi sauc par kristiešiem, bet kas Kristu negodā ne domās, ne vārdos, ne darbos, mums jāsniedz skaidrāka liecība kā nekad agrāk par to, ka mēs pilnīgi atrodamies Viņā. Mums jāstaigā Viņā Vārda gaismā. Mēs ikviens varam rādīt, ka Kristus ir Gaisma un ka Viņā nav nekā tumša. Ja mēs padosimies Viņa vadībai, tad Viņš vadīs mūs no mūsu zemā līmeņa, kurā grēks mūs novedis, līdz žēlastības vislielākajiem augstumiem. Mums nav jāaptumšo sava dzīve, runājot par savām nepilnībām vai citu cilvēku kļūdām. Mums tikai jābūt gaismai Kungā.
No Kristus izstaro visa patiesība. Bez Kristus zinātne cilvēkus nomaldina un filozofija ir nejēdzība. Kas atšķīrušies no Kristus, tie izstrādās teorijas, kuras tiem iedvesis viltīgais ienaidnieks. Kristus dzīve paceļas kā pretstats visai viltus zinātnei, visām maldīgām teorijām un visām nepareizām metodēm.
Celsies liekuļi ar teorijām, kurām nav nekāds pamats Dieva Vārdā. Mums augsti pacelts jātur karogs ar uzrakstu – „Dieva baušļi un Jēzus ticība”. Mums sākotnējā paļāvība jātur stipra līdz galam. Lai neviens nemēģina atšķaidīt patiesību ar viltīgiem izdomājumiem! Lai neviens nemēģina nojaukt mūsu ticības pamatus, vai sabojāt rakstu, ieaužot tajā cilvēcīgās gudrības pavedienus! Audumā nedrīkst ieaust nevienu panteisma domu. Šādu pavedienu ieaušana audumā vienmēr nobeidzas ar juteklību, kas sagrauj miesu un dvēseli.
„Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši. Tāpēc ieprieciniet cits citu, kā jūs to jau tagad darāt!” 1.Tes.5:8.-11. - Vēstule 249. 1903.g. 11.nov. izglītības darbiniekiem P.T. Meganam un E.A. Sjūzerlendam, galvenajiem Imanuēla misijas koledžas dibinātājiem. [325]

12. novembris - visā pasaulē

„Bet svešiniekus, kas turas pie Tā Kunga, kalpo Viņam un mīl Viņa Vārdu, lai būtu Viņa kalpi… tos Es vadīšu Savā svētajā kalnā un iepriecināšu Savā lūgšanas namā” Jesajas 56:6-7.
Priecīgā pestīšanas vēsts jāsniedz tiem, kas to vēl nav dzirdējuši. Sātans apņēmies parādīt pasaulei Dieva ļaudis nepareizā gaismā. Viņš priecājas, ja to dzīvē atklājas trūkumi, ja tie iemīl apšaubāma rakstura vilcienus. Savā darbā viņš izmanto tieši šos rakstura vilcienus. Ar nepareizu teoriju un nepareizu zinātnisku atziņu izplatīšanu viņš cenšas turēt Dieva ļaudis pastāvīgā nedrošības sajūtā. Viņš cenšas tos piekrāpt, kā piekrāpa Ādamu un Ievu. Viņš vēlas tos atšķirt no Dieva, viņu īstā Padomdevēja, lai tie tad pieņemtu viņa spiritiskās viltības. Ar šīm viltībām, kas ietērptas gaismas tērpā, viņš cenšas piekrāpt, ja iespējams, pat izredzētos. Daudzi padodas šīm kārdināšanām, un Dieva kalpu laiks un iespaids, ko vajadzētu izlietot neticīgo iepazīstināšanai ar šī laika patiesību, tiek atdots ticīgo cilvēku atkārtotai izglābšanai no sātana cilpām. Tā tiek bloķēts ceļš patiesības progresam. Nav viegli nolīdzināt Ķēniņam ceļu, ja cilvēki uzticas paši sev un dara miesu par savu stiprumu…
Visiem, kas dara tiesu un taisnību un attur savu roku no ļauniem darbiem, dots apsolījums: „Tiem Es došu vietu Savā namā un Savos mūros un došu tiem vārdu, kas labāks kā dēli un meitas, - mūžīgu vārdu, kas netaps izdzēsts!” Jes. 56:5.
Dieva ļaudīm nav jādibina nekādas kolonijas. Kunga Vārdā teikts: „Tu izplatīsies pa labi un pa kreisi” Jes. 54:3. Tiem jāizvieto vēstneši pa visām vietām. Visur jāpasludina šī laika patiesība. Tiem, kuru sirdīs iespīdējusi gaisma, jāatceras, ka viņi ir Dieva strādnieki, Viņa liecinieki. Kalpot Dievam un To godāt – tam ir jābūt viņu zinātnei. Viņiem jāaicina citus turēt Dieva baušļus un dzīvot. Paklausība Dieva likumiem ir tas jautājums, kam jāpārbauda pasaule…
Patiesība jāpasludina visiem ļaudīm, tautām, ciltīm un valodām. Pienācis laiks veikt daudz enerģiskāku darbu pilsētās un visos neapstrādātajos un novārtā atstātajos laukos. – Vēstule 263. 1903.g. 12.nov., ārstiem un medmāsām. [320]

13. novembris - nav laika priekš strīdiem

„Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību” Romiešiem 5:18.
Kalpošanā, kuru dara it kā Dievam, ir daudz sacensības un sevis izcelšanas elementu. Dievs ienīst izlikšanos. Kad vīri un sievas saņem Svētā Gara kristību, tie izsūdz savus grēkus un saņem piedošanu, kas nozīmē taisnošanu. Bet uz cilvēcīgo darba rīku gudrību, kuri nenožēlo savus grēkus un nezin, kas ir pazemība, nevar paļauties, jo attiecībā uz to, ko nozīmē taisnība un svētošanās caur patiesību, viņi ir akli. No paštaisnības atbrīvotie cilvēki saskatīs savu garīgo nabadzību. Tie tuvosies tam brālīgās laipnības stāvoklim, kas rādīs, ka viņi mīl Kristu. Tad viņi spēs novērtēt kristīgās misijas cēlo un augsto raksturu.…
Daudzi jūtas pavisam apmierināti, veltījot Kungam niecīgus pakalpojumus. Viņi ir vāji kristieši. Grēcinieku glābšanai Kristus atdeva Pats Sevi. Cik rūpju nomāktiem attiecībā uz dvēseļu pestīšanu vajadzētu būt mums, redzot ļaudis, ejam bojā savos grēkos! Par šīm dvēselēm samaksāta dārga cena.
Viņu vērtība mērojama ar Dieva Dēla nāvi pie Golgatas krusta. Dienu no dienas tie izšķiras par dzīvību vai nāvi; izšķiras tas, vai viņi iemantos mūžīgo dzīvi vai mūžīgo pazušanu. Un tomēr vīri un sievas, kas sakās kalpojam Kungam, jūtas apmierināti, atdodot savu laiku un savu uzmanību mazvērtīgām lietām. Viņi jūtas apmierināti pat tad, ja viņu starpā pastāv ķildas. Ja viņi būtu svētījušies Kunga darbam, tad tie savā starpā nesacenstos un neķildotos kā nepaklausīgi bērni ģimenē. Visas rokas būtu iesaistījušās darbā. Ikviens nostātos sava pienākuma postenī un no visas sirds un dvēseles strādātu kā Kristus krusta misionāri. Darbinieku sirdīs mājotu Kristus gars un tiktu veikti taisnības darbi. Strādnieki sev līdzi varētu ņemt pamodušās draudzes līdzjūtību un aizlūgšanas. Tie rīkojumus saņemtu no Kristus, un viņiem neatliktu laiks savstarpējiem strīdiem un sacensībai. - Vēstule 173. 1902. g. 13. nov., Betlkrīkas sanāksmē sapulcētajiem ļaudīm. [327]

14. novembris - lai Kristus ir jūsu gaisma!

„Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai” Jāņa 4:14.
Dievs aicina visus, kas ir dzēruši dzīvo ūdeni, vadīt arī citus pie šī avota… „Es, Jēzus, esmu sūtījis Savu eņģeli, lai jums šo liecību dotu draudzēs. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spožā Rīta Zvaigzne” Atkl.22:16. Kristum jābūt jūsu gaismai. Kristum jābūt mūsu spēkam un jūsu panākumu Avotam. Kristus ir sakne, un ar Savu spēku Viņš uztur ikkatru zaru…
Ikvienai atgrieztai dvēselei darāms kāds darbs. Mums jāsaņem žēlastība, lai to par velti varētu dot citiem. Mums jāļauj gaismai spīdēt no spožās Rīta Zvaigznes, lai gaisma izplatītos pašaizliedzīgos un pašuzupurīgos darbos, sekojot Kristus priekšzīmei, ko Viņš devis ar savu raksturu un dzīvi. Mums no šīs saknes jāuzsūc vielas, kas ļaus nest daudz augļus. Ikkatrai dvēselei, kas dzirdējusi dievišķo aicinājumu, jāatbalso šī vēsts kalnos un ielejās, sakot visiem cilvēkiem, ar kuriem tā nāk kontaktā: „Nāc!”…
Jēzus mīlestība sirdī atklāsies maigā līdzcietībā pret dvēselēm, par kurām Kristus samaksāja tik dārgu cenu. „Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību! No tā mēs zināsim, ka piederam patiesībai, un varēsim savu sirdi Viņa priekšā klusināt… un visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no Viņa, jo mēs turam Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams” 1. Jāņa 3:18.-22. Nepastāv tāda lieta kā nemīlošs kristietis...
Ikkatrs patiess kristietis uztver Rīta Zvaigznes starus un nodod gaismu tumsā mītošajiem ļaudīm. Viņi ne tikai spīd tumsā, kas sedz viņu tuvāko apkārtni, bet kā draudze spīd arī tālākos apgabalos. Kungs sagaida, ka ikkatrs cilvēks izpildīs savu pienākumu. Ikvienam, kas pievienojas draudzei, jāsavienojas ar Kristu, lai sniegtu tālāk Rīta Zvaigznes starus, un, kļūstot par pasaules gaismu, Viņa ļaudīm kopā ar Kristu jāsastrādā lielajā pasaules glābšanas darbā.
Manuskripts 51. 1894.g. 14.nov. [328]

15. novembris - tagadējās izdevības un nākotnes ieguvumi

„Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai” Ebrejiem 12:2.
Mums vienmēr jābūt pateicīgiem tiem, kas vajadzības brīdī parādījuši mums savu labvēlību. Bet šīm jūtām, kuras tik viegli pamodina mūsu draugu nesavtīgā laipnība, vajadzētu mums atgādināt mūsu labā Debesu Tēva mīlestību un līdzjūtību. Jēzus Kristus darbs tā pārsniedz vistuvāko un vismīļāko radu parādīto laipnību, ka salīdzinājumā ar to, pēdējā kļūst mēma un neizteiksmīga. Tas ir dabīgi, ka sirdī mostas vissiltākās jūtas pret tiem, kas mums kaut ko labu ir darījuši vai mūsu dēļ cietuši.
Ļaujiet man jūs aizvest pie krustā sišanas ainas un jums parādīt Dieva Dēlu, kas mirst jūsu vietā. Vai Kristus krusta aina neatmodina visas pateicības jūtas? Vai tā neaizslaucīs prom visu aukstumu un vienaldzību, kas nocietina sirdi pret mūsu labā pienesto lielo upuri?…
Dvēseļu ienaidnieks, sātans, pastāvīgi strādā ar saviem viltīgajiem izdomājumiem un apburošajiem valdzinājumiem, lai novirzītu mūsu prātu un notrulinātu mūsu jūtas, un mēs nespētu aptvert mūsu vislielāko vajadzību. Visām mazajām dzīves lietām tiek bagātīgi ļauts veltīt mūsu uzmanības un mīlestība, bet mīlestībai un mūžīgām interesēm ceļā tiek salikti šķēršļi, un tā tiek saistīta ar maģiskām saitēm…
Daudzi cilvēki pacieš trūkumu un pienes ievērojamus upurus ceļa turpināšanai, kas sola labumus nākotnē. Viņi atsakās no pašreizējām ērtībām, uzskatot nākotnes cerības par līdzvērtīgām. Bet Kristus piedāvā mūžīgo dzīvi kā atalgojumu paklausībai, un, ja kaut kāda nākotnes labuma dēļ tiek upurētas laicīgā ieguvuma maznozīmīgās lietas, cik daudz vairāk vajadzētu upurēt ērtības, izpriecas un tagadējos pasaulīgos labumus nesalīdzināmi bagātākajai un krāšņākajai nākošajai mūžīgajai dzīvei. Neļaujiet zemes valdzinošajai burvībai nozagt Dievam pienākošos mīlestību un nocietināt sirdi pret mūžīgām interesēm! Ņemiet vērā neredzamās lietas! Ieslēdziet Jēzu sirdī! Mīliet Viņu ar visu savu dvēseli!
Vēstule 15a. 1871.g. 15.nov. Edsonam un Emmai Vaitiem (Edsonam bija 22 gadi, Emmai – 23 gadi. [329]

16. novembris - mūsu patvērums un stiprums

„Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs Palīgs bēdu laikā… Kungs Cebaots ir ar mums” Psalmi 46:1-11.
Ticība nav mūsu pestīšanas pamats, bet tā ir liela svētība; tā ir acs, kas redz, auss, kas dzird, kāja, kas iet, un roka, kas satver. Tā ir līdzeklis, bet ne mērķis…
Mums doti visāda veida iedrošinājumi, ka, ikdienas nododot savu gribu Dievam, pie mums piepildīsies apsolījums: „Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību” Jāņa 1:16. Jebkura mūsu labā parādītā Kristus žēlastības atklāsme dota mums atdarināšanai. Mums Viņa žēlojošais skaistums jāatklāj dzīvē, domās, vārdos un darbos. Nepalaidīsim garām izdevību runāt un rīkoties, kā Jēzus Kristus darīja! Mums jāpārstāv Viņa žēlastība, Viņa mīlestība un spēks, ko Viņš mums devis…
Ja nebūtu caur Kristu saņemtās varas, mums nebūtu nekāda spēka. Bet Kristum pieder visa vara. „Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” Mat.28:18.-20.
Šeit ir mūsu spēks un mūsu prieks. Pašiem no sevis mums nav nekāda spēka. Bet Viņš saka: „Es esmu pie jums ik dienas,” palīdzot izpildīt jūsu pienākumus, vadot, iepriecinot, svētojot un uzturot jūs, piešķirot jums gudrību runāt vārdus, kas citu cilvēku uzmanību pievērsīs Kristum un pamodinās viņos ilgas izprast cerības un patiesības nozīmi, piegriežot viņus no tumsas gaismai un no grēka varas Dievam.
Tā ir brīnišķa doma, ka cilvēcīgās būtnes, var runāt Dieva vārdus, vienkāršos, iepriecinošos un iedrošinošos teikumos. Dievs izlieto visvienkāršākos darba rīkus, patiesības sēklas izsēšanai, kas var uzdīgt un nest augļus, jo cilvēkam, kura sirdī tie ir iesēti, bija vajadzīga palīdzība – laipna doma, mīļš vārds, kuru iespaidīgu padarīja Tas, Kas sacīja: „Redzi, Es esmu pie jums līdz pasaules galam.” – Vēstule 329. 1905.g. 16.nov., deviņpadsmit gadus vecajai mazmeitai Meibelai. [330]

17. novembris - mūsu īpašais darbs

„Un Gars un līgava saka: „Nāc!” Un, kas to dzird, lai saka: „Nāc!” Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas” Atklāsmes 22:17.
Kungs savai draudzei devis īpašu personiskās kalpošanas darbu. Cilvēku atgriešanai Dievs varēja sūtīt eņģeļus, tomēr Viņš to nedarīja. Cilvēcībai jāaizsniedz cilvēcība…
Kristus uzdotais darbs jāpieņem un jāpadara. Mums jāiet ticībā, sirsnīgi izlūdzoties Tā klātbūtni, Kas teicis: „…tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” Mat.28:20. Ja mums apsolīta tāda pavadonība, tad, atsakoties uzņemties pašaizliegšanās un pašuzupurēšanās krustu, mēs esam vainojami lielā neticībā un nepaklausībā… Sniedzot tālāk gaismu, kas atradusi ieeju mūsu dvēselē, Svētais Gars mums pašiem sniedz vēl lielāku gaismu, un mūsu sirdis piepildās ar dārgo Kunga prieku…
Mēs ļaudīm varam norādīt uz krustā sisto un augšāmcēlušos Pestītāju. Visi, kas nākuši pie Jēzus meklēt piedošanu, atraduši, ka Viņš vienmēr ir labprātīgs uzņemties viņu grēkus un piešķirt tiem taisnību. Kas ir nācis pie Kristus un ticis patiesi atgriezts, tas ilgosies glābt dvēseles, kuras atrodas ārpus Kristus. Kas vairāk par visu mīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu, tas nevarēs atrast mieru nekā nedarīšanā.
Dievs par darba rīkiem izmanto vienkāršus cilvēkus. Ja arī tiem būtu tikai viens talants, to lietojot, tas pavairosies. Draudzes lielā kļūda ir tā, ka dvēseļu glābšanas darbs tiek darīts pārāk ierobežoti un Dieva Valstības izaugsme norisinās lēni. No savtīgas draudzes izaugs atkritusi draudze, kas neizlietos savus talantus, lai sastrādājoties ar Jēzu, atjaunotu cilvēkā Dieva morālo līdzību. Mums jākalpo visai radībai. Mums uzlikta atbildība strādāt visu labā – priekš mūsu draugiem, paziņām un tiem, kas sasaistījušies ar pasauli un atsvešinājušies no Dieva. Mūsu pūļu lokā jāienāk arī ļaudīm, kas ir šķietami patīkami un piemīlīgi. Patiesība tik pat daudz ir domāta viņiem kā priekš mums, un mums jāsaka: „Nāc!” - Manuskripts 123. 1897.g. 17.nov., „Kristus uzdevums.” [331]

18. novembris - Dievs mīl skaistumu

„Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi” 1. Korintiešiem 14:40.
Ļaudis, kurus Dievs aicinājis no tumsas un ievedis Savā brīnišķajā gaismā, nepagodinās Viņu ar nekārtību, nevīžību un netīrību. Attiecībā uz kārtību un glītumu mums jāatdarina Debesu Paraugs, un, ja Debesis ir patīkamas un pievilcīgas, tad es vēlētos, kaut arī manas mājas būtu pievilcīgas ar savu vienkāršību un glītumu. Mums visiem jāsaprot, ka to cilvēku starpā, kas mīl un bīstas Dievu, jāvalda pilnībai, glītumam un kārtībai, jo ar to mēs ieteiksim citiem savu ticību.
Un visiem, kas mūs redz, mēs atstājam īpašu iespaidu. Mūsu savienība ar Dievu stiprinās mūsu vēlēšanos būt tīrīgiem savās mājās un tās tuvākajā apkārtnē. Ap mūsu mājām audzētie augļu koki, dekoratīvie koki un puķes atmaksāsies ne tikai vienā veidā vien.
Kungs mīl skaistumu, jo Viņš pats veidoja augstos kokus, zāles stiebrus, jaukos krūmus, vāros ziedus, un tas viss atstāj uz skatītāju klusinošu, nomierinošu iespaidu, un, izjūtot radības valdzinošo iespaidu, viņi, pašiem negribot, tiek vadīti no dabas pie dabas Dieva. Ja Kungs neaizmirst skaisto puķu dažādību, kas aug savā dabiskajā piemīlībā, un ar to stāsta mums par Savu mīlestību, vai mums nevajadzētu Viņam par to pateikties? Vai mums nevajadzētu darīt tieši tā, kā Jēzus saka, lai mēs rīkotos: „Mācieties no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām”Mat.6:28.29. Šeit Kungs mākslotajam stāda pretī dabīgo…
Es apdomīgi izlietoju nedaudz naudas, lai Dieva skaistās lietas būtu manu acu priekšā, un mana tuvākā apkārtne tiktu iekārota veselīgi. Es to darīju, lai visi redzētu, ka mēs savas ticības dēļ nekļūstam bezrūpīgi, slinki, vaļīgi un nekārtīgi…
Lai visi redz, ka jūsu ticība Kunga drīzai atnākšanai liek jums gatavoties priekš šķīstām un svētām Debesīm, jau šodien kļūstot šķīstiem, tīriem un svētiem. Un tad, kad jūs tiksiet aicināti ieiet svētajos dzīvokļos Augšā, jūs tur jutīsities kā mājās. Ko Kungs mums saka caur inspirēto apustuli? „Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus” 1.Pēt.2:9. - Manuskripts 28. 1889.g. 18.nov., „Kāds ļoti zīmīgs sapnis”. [332]

19. novembris - priecīgs prāts pagodina dievu

„Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu” Kolosiešiem 3:17.
Ja ir kāda sirds, no kuras neizstaro gaisma, tad tajā valda tāda noslēgtība, ka Kristus tur nevar mājot. Līdzās katrai dvēselei atrodas kāds eņģelis. Es esmu pamācīta, ka līdz ar Kristu mūsu pasaulei nodotas visas Debesu bagātības. Nekas nav atrauts. Ja cilvēks neatver savas sirds durvis Jēzum Kristum un neuztur sakarus ar Viņu, tad ar to sakarus uzturēs sātaniskie spēki.
Prieka pārpilnība ir domāta Dieva pagodināšanai. Ja klāt būs Kristus žēlastības nomierinošais un klusinošais iespaids, tad vienmēr atskanēs patīkami vārdi. Ja kāds kļūdās, tad ej pie maldošā viens pats. Neizsaki skaļu padomu, bet klusini savu balsi! Tam, kurš kā Dieva namturis ieņem iespaidīgu posteni, tam īpaši vajadzētu sargāties, ka ar vārdiem vai darbiem neuzbudinātu citus. Tam ar katru strādnieku vajadzētu runāt patīkamā veidā, neatklājot uzbudinātību un sapīkuša gara noskaņojumu.
Lai ikviens, kas nolikts uzticības amatā, ir par tik uzmanīgāks, savos vārdos un darbos, par cik viņa amats ir atbildīgāks par viņā līdzstrādnieku amatu, jo ar Dieva darbu saistītie cilvēki var izpatikt Kungam, runājot tikai laipnā veidā. Ikkatru neapdomīgi vai negudri izteiktu vārdu vajadzētu uz vietas atsaukt. Ja runātājs to aizmirst to darīt vai nenožēlo savu neapdomību, kādam citam Kristus Garā vajadzētu atgādināt viņa pienākumu atvainoties, jo mums jāatceras, ka mēs, kristieši, kas par sevi liecinām, ka strādājam vienprātīgi, nedrīkstam rīkoties līdzīgi grēciniekiem, kuru grēcīgie vārdi un darbi, ja tie netiks nožēloti, viņus pazudinās…
Kristiešiem vienam otru jāmīl, kā Kristus viņus ir mīlējis. No šīs mīlestības atklāsmes atkarīga Evaņģēlija patiesības atzīšana no pasaules puses. Tieši par to Kristus lūdza Savā pēdējā virs zemes pienestajā lūgšanā. Kristieši nedrīkst rīkoties kā nevaldāmi bērni. Tiem, kas sevi sauc par Dieva bērniem, tiem pasaules priekšā jānodod liecība, ka viņi aiz sevis ir atstājuši savas neatgrieztās dzīves bērnišķo rīcību. - Vēstule 179. 1902. g. 19. nov., S.P. Bolmanam, „Dienvidu sargs” redaktoram, publicēts Nešvilā, Tenesijas štatā. [333]

20. novembris - debesu priekšnojauta

„Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: „Redzi, visu Es daru jaunu.” Tad Viņš teica: „Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi” Atklāsmes 21:5.
Šī rīta sapulcē (Mičiganas štatā, Betlkrīkas sanāksmē) mēs noklausījāmies sniegtajās liecībās, un, kad dziedāja pēdējo himnu: „Kad mēs tiksimies, lai nekad vairs nešķirtos” – es gandrīz aizmirsu, kur atrodos. Domās es pārcēlos uz otru krastu tajā dienā, kad Dieva pilsētā, apkārt lielajam, baltajam tronim būs sapulcēta milzīga sanāksme un atpestītie dziedās par uzvaru, slavējot Dievu un slavējot Jēru. Mani pārņēma brīnišķi svinīga izjūta, sirds saviļņojās, un es nevarēju aizturēt asaras. Ak, cik laimīgi mēs būsim, sanākot ap šo troni, ietērpti baltajās Kristus taisnības drēbēs. Nebūs vairs bēdu, nebūs vairs šķiršanās, un mēs varēsim baudīt mieru, baudīt laimi, dzīvojot godībā nebeidzamos mūžības laikmetos. Cik laimīgi, cik ļoti laimīgi ļaudis mēs būsim!
Tagad padomāsim par tādām pat priekšrocībām šeit. Domājot par mūsu Pestītāja bezgalīgo upuri, kura nopelnā mēs varam kļūt Dieva bērni un ķēnišķīgās ģimenes locekļi, domājot par mūsu augsto stāvokli, ka visas šīs priekšrocības būs mūsu daļa, un tās var būt mūsu daļa katru dienu jau šeit, ka mums tiks dotas Dieva dēlu un meitu tiesības, kā gan kāds no mums var vēl gausties un justies neapmierināts? Kā gan kāds no mums var vēl kurnēt? Kā tādas domas var nākt mūsu sirdī?
Mums jābūt vispateicīgākiem cilvēkiem uz šīs zemes. Mūsu laime atkarīga no mūsu ticības Dievam, no mūsu uzticēšanās Viņam. Un tagad, padomājot par mūsu cerību, par mūsu ticību, kas iesniedzas citā pasaulē, ja zinām, ka tā turpināsies nebeidzamos mūžības laikmetos – es vēlētos zināt, ko jūs domājat par šo aizbildināšanos, kas šovakar te bija dzirdama?
Kaut būtu kaut kas, ko es varētu ielikt šajā darbā, lai tas plauktu! Bet ir daži, kas ir gatavi ieguldīt šajā darbā līdzekļus, tomēr atturot paši sevi. Kāpēc neatrodas vairāk tādu, kas darbam atdod paši sevi? - Manuskripts 5. 1883.g. 20.nov. māsas Vaitas svētruna Vispasaules Savienības sesijas noslēdzošajā sapulcē Betlkrīkā, Mičiganas štatā. 334

21. novembris - sagatavošanās nemirstībai

„Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība” 1. Jāņa 5:4.
Mūsu laiks šeit, vislabākajā gadījumā, ir pavisam īss, un katram mūsu pasākumam jāstiprina un jāvirza uz priekšu Dieva lieta… Lai tava dvēsele sauc uz Dievu: „Atgriez manu dvēseli!” Izlūdzies no Dieva Viņa žēlastības pārveidojošo spēku! Stipri satver Pestītāju, kā to darīja Jēkabs, līdz Dievs tev atklās ne tikai tevi pašu, bet arī Sevi, un tu Jēzū ieraudzīsi spēku un atbalstu, skaidrību un varu, kādu tu vēl nekad neesi pieredzējis, ne iedomājies… Ja tu savā ticībā neatlaidīgi turēsies pie apsolījumiem, tu iegūsi tos. Šī ir tā uzvara, kas uzvar pasauli, proti, mūsu ticība.
Kamēr tu būsi patiess pret sevi, nekādi zemes un elles naidīgie spēki nespēs iznīcināt tavu mieru vai pārraut tavu satiksmi ar Dievu. Ja tu bīsies Dievu, tev nebūs jājūtas nedrošam. Ja tu iepriecināsi Viņu, tu iegūsi visu, ko tava dvēsele prasīs. Kāds izcils kristietis ir teicis: „Visā Visumā nav nekā, no kā es baidītos, izņemot, ka es nezinātu visus savus pienākumus un neizpildītu tos.”
Izvēlies par savu moto šādu vārdus: „Stāvi par Jēzu, lai arī tas prasītu nezin kādus upurus, nezin kādu pašaizliegšanos. Nostājies visur par Jēzu. Dari visu tā, it kā tu redzētu caur plīvuru Dieva acis, kas pievērstas tikai tev, vērojot katru tavu soli.”
Viņš tevi atpircis ar Savām asinīm, un, ja tev vajadzīga Viņa palīdzība, sauc uz Viņu, un tu to iegūsi! Tad Jēzus nostāsies par tevi. Lai tava īsā, nedrošā dzīve ir nepārtraukta gatavošanās nākošai, nemirstīgai dzīvei! Kārdināšanām ir atļauts nākt pār mums, lai atklātos mūsu patiesais raksturs un tiktu izlaboti mūsu trūkumi. Grēks, dažādi maskējies, pastāvīgi uzmāksies mums, lai mūs pieviltu un novestu pazušanā. Sātans izliksies par gaismas eņģeli, un viņš pastāvīgi izgudros jaunus plānus, lai iznīcinātu dvēseles, nolaupītu Dievam pienākošos godu… Savā bezspēcībā pieķeries Dievam! Seko gaismai, kas tev sniegta no Debesīm! - Vēstule 42. 1879.g. 21.nov., Edsonam Vaitam. [335]

22. novembris - kā uzturēt mīlestību dzīvu

„Pateicieties vienmēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā” Efeziešiem 5:20-21.
Cik daudz bēdu, nelaimju un sāpju tiktu aiztaupīts, ja cilvēki turpinātu parādīt viens otram tādu pat cieņu, uzmanību, kā arī atzinību, un ievītu dzīvē tik pat daudz laipnu vārdu, kā viņi jūtas spiesti darīt pašu izraudzītā dzīves biedra iegūšanai! Šīs lietas uzturētu dzīvu viņu mīlestību. Ja vīri un sievas turpinātu veltīt viens otram šīs mazās, mīlestību uzturošās laipnības, tad viņi viens otra sabiedrībā justos laimīgi, un uz savām ģimenēm atstātu svētījošu iespaidu. Viņiem pašiem būtu sava laimes pasaule, un viņi nevēlētos iziet no šīs pasaules, lai meklētu sev citu aizraušanos vai jaunu mīlas priekšmetu…
Ja mūsu ģimenēs sirdis tiktu saglabātas iejūtīgas, ja mēs cēli, augstsirdīgi un ar cieņu izturētos viens pret otra gaumi un uzskatiem, ja sieva meklētu izdevību parādīt mīlestību vīram vienkāršos, laipnos darbos, un vīrs parādītu tādu pat uzmanību un cieņu sievai, tad arī bērni kļūtu šī gara līdzdalībnieki. Šis iespaids pārņemtu visu māju, un kāda nelaimes straume būtu novērsta no ģimenes! Vīri neietu laimi meklēt ārpus mājas, un sievas nealktu pēc mīlestības un nezaudētu drosmi un pašcieņu, un nekļūtu par invalīdiem uz visu mūžu. Mums dots tikai viens dzīves laiks, un ar pašsavaldīšanos, uzmanību un neatlaidīgām pūlēm to var padarīt panesamu, patīkamu un pat laimīgu.
Visiem cilvēkiem, kas savieno savas dzīves, vajadzētu censties vienam otru padarīt tik laimīgu, cik vien tas iespējams. Ko mēs vērtējam, to mēs cenšamies saglabāt un, ja varam, padarīt vēl vērtīgāku. Laulības līgumā vīri un sievas noslēguši svarīgu darījumu, izdarījuši ieguldījumu visam dzīves laikam, un viņiem vajadzētu atdot visus spēkus savu nepateicīgo un īgno vārdu savaldīšanai, pat daudz centīgāk, kā viņi to darīja pirms laulībām, jo tagad viņu likteņi kā vīram un sievai, savienoti uz visu mūžu un viņu vērtība nosakāma tieši proporcionāli neatlaidīgajām pūlēm, kuras tie veltī tās mīlestības pasargāšanai, pēc kuras viņi tā tiecās un ko tik augsti vērtēja pirms laulībām. - Vēstule 27. 1872.g. 22.nov., brālim Bartonam, kādam draudzes loceklim Sanfrancisko, Kalifornijas štats. [336]

23. novembris - viltīgi izgudrotas pasakas

„Tas atbildēja viņam: līdz divi tūkstoši trīs simti vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks atkal atzīta par taisnu un atgūs atkal savas tiesības” Daniela 8:14.
Nākotnē būs vajadzīga liela modrība. Dieva ļaužu starpā nedrīkst valdīt nekāda garīga apmātība. Ļaunie gari rosīgi strādā, lai savaldzinātu cilvēcīgo būtņu prātu. Cilvēki tiek sasieti kūlīšos, kas sagatavoti pēdējo dienu uguns liesmām. Kas atmet Kristu un Viņa taisnību, tie pieņems viltīgus izdomājumus, kas pārpludina pasauli. Kristiešiem jābūt modriem un skaidrā prātā, nelokāmi pretojoties savam ienaidniekam, velnam, kurš staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, ko varētu aprīt. Cilvēki ļauno garu iespaidā darīs brīnumus. Viņi padarīs cilvēkus slimus, pakļaujot tos savai varai, un pēc tam, atvelkot šo savu varu, liks citiem domāt, ka slimnieki tikuši brīnumainā kārtā dziedināti. To sātans jau atkārtoti ir darījis.
Dievs būs savu ļaužu svētnīca, ja tie klausīs Viņa vārdam, ticot un pasludinot vienkāršās patiesības, kuras Kristus sludināja, atrodoties šajā pasaulē. Mums tagad jālūdz, kā neesam nekad agrāk lūguši. Mēs dzīvojam lielajā salīdzināšanas dienā, un mums jāizsūdz savi grēki un uzcītīgi jācenšas atgriezties. Jāiegulda darbā visas spējas, lai tiekam izglābti no ļauniem, neprātīgiem cilvēkiem. Sātans nonācis skaista eņģeļa izskatā un rāda ļaudīm brīnišķas ainas, ļaudīm, kas tā samaitājuši savu ceļu Dieva priekšā, ka nesaprot, kas viņi paši ir un kas viņiem vajadzīgs. Ienaidnieks nonācis ar lielu varu, lai strādātu ar visas netaisnības viltu cilvēkos, kas iet bojā. Dievs aicina nožēlot grēkus un no jauna atgriezties…
Kad Dieva ļaužu dzīve būs attīrīta no morālās un garīgās apgānīšanās, kad viņu acis būs svaidītas ar Debesu acu zālēm, tad tie ieraudzīs, ka viņi ir nabagi, nelaimīgi, nožēlojami, akli un kaili. Tad viņi nāks pie Avota, kas atvērts Jūdam un Jeruzalemei un izmantos Kristus šķīstījošās asinis savām nabaga slimajām dvēselēm. Lai Dievs dod, ka viņi nevilcinātos izmantot priekšrocības, kādas Kungs sagatavojis visiem, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus. - Vēstule 259. 1903.g.23.nov. L.M. Holas kundzei, kādai tuvai draudzenei, kas ilgus gadus strādāja kā Betlkrīkas sanatorijas ekonomiste. [337]

24. novembris - godīgums veikala darīšanās

„Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam” Romiešiem 12:11.
Lielākā vai mazākā mērā Dieva kalpi veikala lietās spiesti saistīties ar pasauli, tomēr viņiem jāpērk un jāpārdod, apzinoties, ka Dievs viņus vēro. Nedrīkst lietot nepareizus svarus vai viltīgus atsvarus, jo tādas lietas Kungam ir negantība. Visās veikala darīšanās kristietis būs tieši tāds, kā viņš vēlētos, lai viņa brālis par to domā. Viņa rīcība balstās uz stingriem pamatlikumiem. Viņš nekrāps, tāpēc viņam nav nekā, ko slēpt, nekā, ko nevajadzīgi ieteikt. Viņu drīkst kritizēt, drīkst pārbaudīt, tomēr viņa nelokāmais godīgums mirdzēs kā tīrs zelts. Viņš ir par svētību visiem, ar ko saskaras, jo viņa vārdiem var uzticēties. Viņš ir cilvēks, kas necentīsies izmantot savu tuvāko nezināšanu vai to kļūdīšanos. Viņš dara labu visiem, un viņa līdzcilvēki uzticas viņa padomam…
Patiesi godīgs cilvēks nekad sava maka pildīšanai neizmantos citu cilvēku vājības vai nezināšanu. Savai pārdodamai mantai viņš ņems tai atbilstošu samaksu. Ja viņa pārdodamajam priekšmetam ir kāds defekts, viņš to vaļsirdīgi pateiks savam brālim vai kaimiņam, kaut arī tāda rīcība varētu kaitēt viņa finansiālajām interesēm. Pie visstingrākā godīguma principiem jāturas visās dzīves sīkajās lietās. Tādi principi nevalda pasaulē, jo sātans – viltnieks, melis un apspiedējs – ir kungs pār saviem pavalstniekiem, kas viņam paklausa un īsteno viņa nodomus. Bet kristieši kalpo savādākam Kungam, un viņu darbiem jānorisinās Dievā, nesagaidot savtīgo peļņu. Novēršanos no pilnīga godīguma veikala lietās daži var uzskatīt par mazsvarīgu lietu, tomēr, mūsu Pestītājs tā uz to neskatās. Viņa vārdi attiecībā uz šo jautājumu ir skaidri un nepārprotami: „Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns” Lūk.16:10.
Šodien kristīgā pasaulē krāpšana tiek praktizēta briesmīgos apmēros. Ļaudīm, kas tur Dieva baušļus, jārāda, ka viņi stāv pāri visām šīm lietām. Negodīga rīcības, kas aptraipa cilvēku savstarpējās attiecības, nekad un nekur nedrīkst atklāties pie tiem, kas saka, ka tic tagadējai patiesībai. - Vēstule 3. 1878.g. 24. nov. Brālim O., kas bija nodevies apšaubāmiem veikalnieciskiem paņēmieniem. 338

25. novembris - Kristus atnākšanas pasteidzināšana

„Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs” 2. Pētera 3:11-12.
Es atrados Anglijā karalienes jubilejas laikā (karalienes Viktorijas piecdesmit gadu jubileja 1887.g.). Viņas attēls bija visos logos, uz stikliem, laikrakstos un visur citur… Viss tika darīts, lai ļaudis par viņu atcerētos un par viņu domātu. Tāda izrāde! Tūkstošiem un atkal tūkstošiem dolāru tika izlietoti šim gadījumam. Ļaudis maksāja naudu, lai tikai varētu sēdēt logos un vērot parādi. Par vietu logā, no kura bija redzama karaliene, maksāja divus līdz trīs simts dolāru.
Šī satraucošā notikuma laikā es biju Londonā. Mani tas skumdināja… Viņiem bija tiesības tā rīkoties, tomēr man vajadzēja domāt… Mēs te gaidām Kunga atgriešanos debesu padebešos. Vai mēs par Viņu domājam? Ja mēs tiešām ticam Jēzum, ja mēs patiesi ticam Viņa atnākšanai, ja mēs paliekam Kristū, tad mēs nesūdzēsimies par katru mazo, mums pielaisto krustu. Mēs domāsim par to, ko mūsu labā darījis mūsu Pestītājs, Kristus. Raugoties uz Golgatas krustu, mēs neatcerēsimies savas mazās nepatikšanas. Kāpēc mēs kā kristieši nepaaugstinām Viņu, šo Golgātas Vīru? Kristus nolika savu godības tērpu un mūsu dēļ kļuva nabags, lai caur Viņa nabadzību mēs varētu kļūt bagāti.
Šis upuris mums neko nedos, ja mēs ticībā nesatversim Jēzu Kristu.. Pašiem mums nav nekādas taisnības. Visi pravietojumi rāda, ka visu lietu gals ir tuvu. Panāksim, lai mūsu siržu stāvoklis Dieva priekšā būtu pareizs!…
Vēl būs nākošā dzīve. Mūžība. Laimīga dzīve. Tur nespēs ielauzties nekāda nāve. Tur nebūs malārijas, ne slimību, ne sāpju, ne bēdu. Vai jūs vēlaties tur būt? Ielas būs izklātas ar zeltu, un jūs redzēsiet Ķēniņu Viņa godībā. Man jābūt tur. Man jāredz Ķēniņš Viņa varenībā. Neļaujiet ļaudīm domāt, ka viņi tur nokļūs ar visiem saviem grēkiem! Raksturiem jāizmainās jau šeit. Atpestīto dziesmas dziedāt mums jāmācās jau šeit, savādāk mēs tās nevarēsim dziedāt Debesīs. Dziediet par Dieva laipnību! Runājiet par Viņa varu! - Manuskripts 20. 1888.g. 25.nov. „Laba svētruna”. [339]

26. novembris - skola – šeit un nākošā dzīvē

„Tie sev Dieva Dēlu sit krustā un liek smieklā” Ebrejiem 6:6.
Ikkatram pašam jāatsaucas uz aicinājumu: „Nāciet šurp pie Manis… tad jūs atradīsiet atvieglojumu” Mat.11:28.Kungs Jēzus samaksājis par jums mācību maksu. Jums vairāk nekas nav jādara, kā tikai jāmācās no Viņa. Kristum līdzīga uzvedība, kas tiek ievērota augstākajā skolā, jāiemācās kā jauniem, tā veciem ticīgajiem jau šeit, zemākajā skolā.
Visi, kas mācās Kristus skolā, tiek apmācīti Debesu pārstāvju vadībā, un viņi nekad nedrīkst aizmirst, ka ir skatu spēle pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem. Viņiem jāpārstāv Kristus. Lai viņi savstarpēji viens otram palīdz kļūt šķīstiem un cienīgiem, un lolot patieso domu, ko nozīmē būt Dieva bērnam. Viņiem jārunā iedrošinoši vārdi. Viņiem jāatbalsta nogurušas rokas un jāstiprina gurdeni ceļi. Pāri katrai sirdij it kā ar dimanta rakstāmo jābūt iegravētiem vārdiem: „Nav nekā, kas mani biedētu, kā vien nezināt savu pienākumu, vai nepildīt to.” Mēs dzīvojam laikā, kad mums Kungu vajadzētu meklēt visnopietnākā veidā…
Cilvēcīgās būtnes daudzējādos veidos var no jauna Dieva Dēlu sist krustā un izlikt Viņu atklātam apkaunojumam. Nodošanās pasaulīgām lietām tā samulsina prātu, ka sātans var piezagties un nemanot tur ienākt. Viņam ir daudz teoriju, ar kurām viņš var nomaldināt ļaudis, kas ļaujas nomaldināties. Maldīgie uzskati par Dievu, kam pieķērusies pasaule, patiesībā ir maskēts skepticisms, kas gatavo ceļu ateismam. Ar sasteigtiem vārdiem un savtīgiem darbiem cilvēki bieži apbēdina Kristu. Sātans strādā nenogurstoši, lai cilvēki atteiktos palikt uzticīgi Dievam. Gūstot pārvaldību pār prātu, viņš uz tiem atstāj paliekošu iespaidu, un mūžīgās realitātes pamazām izbāl.
Pašsavaldīgs gars, mīļi un iejūtīgi vārdi pagodina Radītāju. Bagātīgi tiks atalgoti tie, kas teiks mīļus un laipnus vārdus, vārdus kas kalpo mieram. Mēs esam Kristus nozīmēti kalpi un mums jāļauj, lai no Viņa Gars izstarotu tālāk uz citiem lēnprātībā un Viņa pazemībā. - Vēstule 257. 1903.g. 26.nov., Dr. Dž.H. Kellogam. [340]

27. novembris - recepte veselības atgūšanai un saglabāšanai

„… sēž pie galda īstā laikā, un sēž kā vīri, nevis kā plītnieki!” Salamans Mācītājs 10:17.
Ēd noteiktos laikos. Ar nepareiziem ēšanas ieradumiem tu pats sevi sagatavo ciešanām nākotnē. Ne vienmēr ir droši pieņemt aicinājumu sēsties pie galda, pat ja galdu klājuši jūsu brāļi un draugi, kas vēlas jums pasniegt daudzus un dažādus ēdienus. Tu zini, ka, nekaitējot saviem gremošanas orgāniem, tu drīksti ēst divus vai trīs ēdienus vienā reizē.
Kad tiec aicināts sēsties pie klāta galda, izvairies no lielas ēdienu dažādības, ko aicinātāji noliks tavā priekšā. Tas tev jādara, ja vēlies būt uzticīgs sargkareivis. Ja mūsu priekšā tiek nolikts uzturs, kuru ēšana liktu mūsu gremošanas orgāniem stundām ilgi smagi strādāt, tad, ja mēs šos ēdienus baudām, par iznākumu nedrīkstam vainot ēdiena pasniedzējus. Dievs sagaida, ka mēs paši izšķirsim un ēdīsim tikai tos ēdienus, kas neliks ciest gremošanas orgāniem.…
Bieži kuņģī saliktie dažādie ēdieni savstarpēji nav viens otram piemēroti, un iznākumā rodas rūgšana. Tas ir cēlonis daudzām kuņģa kaitēm. Ēd regulāri noteiktos laikos, un ēd veselīgu uzturu! Vienā ēdienreizē neēd daudzus ēdienus!
Es neiedrošinos teikt tev vai kādam citam – jāēd rikai divas reizes dienā. Bet es saku, ka vienā reizē kuņģī nevajadzētu uzņemt pārāk daudz ēdamvielu, jo pie tādas rīcības kuņģis savu darbu nevar veikt pareizi. Dažiem trīsreizēja ēšana dienā ir labāka kā divreizēja ēšana.
Es trīsdesmit gadus esmu ēdusi tikai divas reizes dienā, un starplaikos neesmu ēdusi. Es par sevi zinu, ka divreizēju ēšanu iespējams iekārtot tā, ka var justies pavisam labi. Tomēr lai neviens savu dzīvi neliek par kritēriju citiem. Ikkatram pašam rūpīgi jāizpēta sava organisma vajadzības, lai zinātu, kā saprātīgi pret to izturēties, un būtu drošs, ka nesātīga ēšana neiznīcina tā vitālos spēkus. Ikkatram pašam jāzina, kā pareizi vadīt un aprūpēt sava organisma mehānismu, jo neviens cits to nevar izdarīt viņa vietā. - Vēstule 324. 1905.g. 27.nov., kādam evaņģēlistam, vec.sl. V.V. Simpsonam, Losandželosā, Kalifornijā. [341]

28. novembris - Svētais Gars – dāvanu dāvana

„Un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” Filipiešiem 2:8.
Kristus paaugstināšana ir proporcionāla Viņa pazemošanās darbam un Viņa izciestajām ciešanām. Tikai kļūstot par Upuri, Viņš varēja kļūt arī par Glābēju un Pestītāju. Kāds brīnišķīgs noslēpums ietverts Kristus dievībā! Paaugstinājis bauslību un pagodinājis to, pieņemdams nosacījumus pasaules glābšanai no bojāejas, Kristus steidzās uz Debesīm, lai pilnīgi padarītu Savu darbu, un, sūtot Svēto Garu Saviem mācekļiem, nobeigtu Savu misiju. Ar to Viņš saviem ticošajiem ļaudīm deva drošu pierādījumu, ka Viņš tos nav aizmirsis, kaut pats atrodas Dieva tuvumā, kur valda pilnīga un mūžīga līksmība.
Svētajam Garam bija jānāk uz tiem ļaudīm, kas šajā pasaulē mīlēja Kristu. Tā viņi, pagodinot savu Vadoni, un caur šo pagodināšanu kļuva spējīgi pieņemt visas viņu misijas izpildīšanai nepieciešamās dāvanas. Dzīvības Devējs Savās rokās turēja ne tikai nāves atslēgu, bet visas bagātām svētībām pilnās Debesis. Viņam bija dota visa vara Debesīs un virs zemes. Ieņēmis savu vietu Debesu pagalmos, viņš svētības varēja sūtīt visiem, kas viņu pieņēma.
Kristus saviem sekotājiem bija sacījis: „Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums” Jāņa 16:7. Tā bija dāvanu Dāvana. Svētais Gars tika sūtīts kā visdārgākā Manta, kādu vien cilvēks var saņemt. Draudze tika kristīta ar šī Gara spēku. Mācekļi tika sagatavoti iet un pasludināt Kristu vispirms Jeruzalemē, kur norisinājās Taisnības Ķēniņa nopelšanas apkaunojošais darbs, un tad līdz vistālākajām pasaules daļām…
Cik pilnīgi un bagātīgi šīs dāvanas nāks pār visiem, kas Dievam tuvojas Viņa Dēla vārdā! Ja tie ievēros Viņa Vārdā izklāstītos nosacījumus, Viņš atvērs tiem Debesu logus un izlies pār viņiem svētības, ka tiem aptrūks vietas to uzņemšanai. Ja Dieva ļaudis, paklausot Viņa priekšrakstiem, svētos sevi, Kungs strādās viņu vidū. Viņš atjaunos pazemīgās un sagrauztās dvēseles, darot raksturus svētus un šķīstus. - Manuskripts128. 1897.g. 28.nov., „Vienīgais Vidutājs.” [342]

29. novembris - debesu eņģeļu kalpošanas darbs

„Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto Pestīšana?” Ebrejiem 1:14.
Kungs neatstāj tumsā ļaudis, kas seko visai tiem dotajai gaismai, un sakaru uzturēšanai ar tiem sūta Savus eņģeļus. Kornēlijs dzīvoja saskaņā ar Vecajā Derībā dotajiem norādījumiem, un Kungs viņam sūtīja vēstnesi, lai pateiktu, kas tam jādara.
Kungs visus Kornēlijam vajadzīgos norādījumus varēja sniegt ar eņģeļa starpniecību, bet tāds nebija Viņa plāns. Viņš vēlējās, lai Kornēlijs nodibina sakarus ar ļaudīm, kas zināšanas bija saņēmuši no augšienes un kuriem bija uzdots izplatīt šīs zināšanas citiem, kas meklēja gaismu. Tā Kungs vienmēr rīkojas ar Saviem ļaudīm.
Eņģelis sacīja: „Nosūti vīrus uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris. Tas dzīvo pie kāda ādmiņa Sīmaņa, kam ir nams jūrmalā; šis tev sacīs, kas tev jādara”Ap.d.10:5.6. Kornēlijs paklausīja dotajam norādījumam; viņš savienojās ar draudzi un kļuva lietderīgs Dieva līdzstrādnieks.
Šim gadījumam vajadzētu mūs iepriecināt un stiprināt. Lai tie, kas kalpo Dievam, rūpīgi izpēta attiecības, kādas pastāv starp Debesīm un zemi. Lielajā gaismas nodošanas darbā tumsā mītošajiem ļaudīm jāapvienojas Debesu un zemes darba rīki.
Debesu eņģeļiem svētības jānes mums, un mums savukārt tās jāsniedz saviem līdzcilvēkiem.
Vērojiet Kornēlijam veltīto teikumu: „Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas” 4.p. Debesis atzina viņa uzticību. Dievs redzēja, ka viņš bija devīgs vīrs, kuram var uzticēt lielāku gaismu un lielākas atbildības, jo viņš pareizi bija izlietojis tam aizdotos talantus. Savs pārvaldnieka darbs mums jāuzskata kā svēts un atbildīgs uzdevums. Mums čakli jāizlieto visi uzticētie talanti. Ja mēs tā rīkosimies, Dievs atzīs mūsu uzticīgās pūles un piešķirs mums vēl lielākas kalpošanas iespējas.
Dievs pūlas sagatavot Savus ļaudis, lai tie nestu augļus Viņa godam. Pāvils saka: „Mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums,” Dieva celtne” 1. Kor.3:9. - Manuskripts 69. 1900.g. 29.nov. „Pamācības draudzei”. [343]

30. novembris - ikdienas atgriešanās

„Nepareizi svari Tā Kunga acīs ir negantība, bet pilnestīgs svars Viņam sagādā labpatiku” Salamana pamācības 11:1.
Mums katru dienu jāpiedzīvo atgriešanās. Ja jūs savās veikala darīšanās esat izmantojuši iespējas, kuras Kungs sauc par netaisnām, jums šīs lietas jānokārto, un tikai tad jūs Dieva skatījumā atkal varat būt taisns un godīgs. Tādas lietas Dieva ļaudīm jāizlabo visās vietās… Ja jūs uzsākat kārtot šīs lietas, lai salīdzinātos ar Dievu, Debesu eņģeļi sadarbosies ar jums, dodot jums spējas izšķirt, kur jūs uz lietām esat raudzījušies nepareizā gaismā.
Kristus un eņģeļi vēro jūsu darbu. Viņi vērtē katru soli. Lai jūsu dzīve stāsta par pazemīgo un lēnprātīgo Jēzu! Centieties rīkoties tā, kā rīkotos Kristus, ja Viņš atrastos jūsu vietā! Lai nav nekādas nesaskaņas starp jūsu vispilnīgākā godīguma mēru un dievišķo mēru! Visu to cilvēku dzīvē, kas Dieva dienā tiks atzīti par taisniem, jāvalda uzticamiem un šķīstiem pamatlikumiem.
Veikalnieku pasaulē ir daudz tādu darījumu, kurus pasaules cilvēki uzskatīs par taisniem un godīgiem, bet Dievs tos nosodīs. Cilvēki izstrādā plānus, kurus tie uzskata par labiem, taču tie nesaskan ar uzticamiem un nesavtīgiem principiem, kādus Kristus atklājis Savā dzīvē un Savā Vārdā… Pasaules cilvēku atzinība netaisnu darbu nekad nepārvērtīs taisnā, un Visuma priekšā netaisnība paliks netaisnība, līdz tā tiks nožēlota un nokārtota.
Kungs nevar svētīt cilvēkus, kas sevi samaitā ar negodīgu veikalniecisku rīcību savos darījumos ar saviem brāļiem vai pasaules cilvēkiem. Kas tā rīkosies, tie pazaudēs garīgumu; tie kļūs savtīgi, formāli un auksti. Pagātnes kļūdas viņi attaisno ar pašu izstrādātām teorijām, kas runā pretī Dieva Vārda pamatlikumiem.
Kristus skaidri ir pateicis pamatlikumus, kam vajadzētu raksturot visus veikala darījumus: „Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši” Mat. 7:12.
Tiks nolikta malā niekošanās, ļaunas aizdomas un sevis izcelšana, kas izposta dvēseles degsmi, un īstie ticīgie pazemīgām sirdīm čakli strādās bojā ejošo dvēseļu labā. - Vēstule 164. 1904.g. 30.nov., Montinvjū (Mountain View) un Vašingtonas darbiniekiem. [344]

Decembris

1. decembris - bīstieties nepaklausīt dievam!

„Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienmēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti” Filipiešiem 2:12.
Te nav atļauta nekāda bezrūpība, nekāds kūtrums vai vienaldzība, bet katram mums par savu pestīšanu jārūpējas ar bailēm un drebēšanu. Ko tas nozīmē? Paskatīsimies: „Tad nu, mani mīļie,… gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti” Fil. 2:12. Jūs teiksiet: „Vai tad man visu laiku jābaiļojas un jādreb?” Zināmā izpratnē jā, un zināmā izpratnē nē.
Jums pastāvīgi jāizjūt bijība pret Dievu un jādreb, ka nenovēršaties no Dieva padomiem. Tāda drebēšana būs. Par savu pestīšanu jūs pastāvīgi gādāsiet, ar bijāšanu un drebēšanu. Vai tā tam jāpaliek? Nē. Paklausīsimies, kā te ienāk Dieva spēks: „Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” 13.p. Te parādīts cilvēka darbs. Tiem abiem jāsadarbojas. Šo darbu cilvēks bez dievišķā spēka atbalsta nevar izdarīt.
Kungs neņem cilvēku ar viņa dabīgajām domām un izjūtām un tūlīt nepaceļ viņu Sava vaiga gaišumā. Nē, cilvēkam jādara sava daļa, un, kad cilvēks ar bailēm un drebēšanu gādā par savu izglābšanos, Dievs ir Tas, Kas dod viņam gribu un veiksmi pēc Savas labpatikas. Līdzdarbojoties šiem diviem spēkiem, cilvēks kļūst uzvarētājs un beidzot saņem dzīvības vainagu. Viņu gaida svētās Debesis un mūžīgā godība, un viņš baidās tās zaudēt, ka netiek atrasts par vieglu. Viņš nevar atļauties zaudēt šīs lietas. Viņam vajadzīga šī Debesu svētlaime, un viņš sasprindzina visus savus spēkus tās aizsniegšanai. Viņš savas spējas piepūlē līdz pēdējai iespējai. Viņš sasprindzina visus savus garīgos nervus un muskuļus, lai šajā pasākumā uzvarētu un iegūtu dārgo mūžīgās dzīves dāvanu.
Ja pasaule redzēs, ka mēs ārkārtīgi tiecamies pēc dažām lietām, kas nemaz nav redzamas, bet kas ticībā mums ir dzīva īstenība, tad tiem radīsies interese tās papētīt, un viņi sapratīs, ka dažas lietas ir vērts iegūt, jo viņi redzēs, ka šī ticība ir izdarījusi mūsu dzīvē un raksturā brīnišķu pārmaiņu. - Manuskripts 13. 1888.g. 1.dec. [345]

2. decembris - dāvanas, kas apmierina mūsu vajadzības

„Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts. Un Es to esmu pildījis ar Dieva Garu, gudrību, prātu, zināšanām un prasmi visādos darbos” 2. Mozus 31:2.
Dievam vienmēr ir izredzēti vīri, kas var ieņemt vietas, kur jāpadara kāds darbs, vīri, ar kuriem un caur kuriem Viņš var strādāt… Katram cilvēkam Kungs uzticējis talantus – dāvanas, kas atbilst kādas vietas vajadzībām…
Kungs piešķir saprašanu ikvienam, kas pilnīgi savienojas ar Viņa darbu. Mēs neesam atstāti, lai uzticētos cilvēcīgai gudrībai, bet mums ir dota priekšrocība meklēt padomu pie Viņa…
Mēs visi esam Dieva ģimenes locekļi. Mums visiem lielākā vai mazākā mērā uzticēti Dieva dotie talanti, un mēs esam atbildīgi par viņu izlietošanu. Vai mūsu talanti ir lieli vai mazi, mums tie jālieto, kalpojot Dievam, un mums jāatzīst ikviena cilvēka tiesības lietot viņam uzticētās dāvanas. Nekad nevajadzētu noniecināt kaut vismazāko fizisko, intelektuālo vai garīgo kapitālu. Dažs tirdzniecībā ieguldīs sīkas monētas, un Dieva svētību pavadībā un nenogurstošā uzticībā šo pazemīgo ļaužu ieguldījums var sekmīgi izvērsties un dot peļņu proporcionāli uzticētajam kapitālam. Nevienam nevajadzētu vieglprātīgi raudzīties uz pazemīgu strādnieku, kas atrodas savā vietā un dara savu darbu, lai cik mazs šis darbs varētu izskatīties.
Ak, kā man sāp sirds, redzot ļaudis, kuriem bijušas lielas iespējas, cenšamies atrast savu vietu ierobežotā jomā tā vietā, lai ar iedrošinājumu tie būtu attīstījušies un pildītu augstas lietderības pienākumus. Kungs izlieto kā lielus, tā mazus resursus. Daudziem, kas savu dzīvi piepildījuši ar lielu rosmi un nopietnību, vajadzīgas citu cilvēku atzinības, padoms un iedrošinājums. Dievs ar prieku noraugās uz saviem bērniem, kas, viens otru atbalstot un viens otru iedrošinot, arvien vairāk uzlabo savas darba spējas.
Visiem, kam uzticēti lieli vai mazi talanti, jāsakļaujas vienotā kopā. Mums vairāk vajadzīgs Pestītāja gars, lai palīdzētu tiem, kas tiek ierobežoti un kavēti. Mēs nekad neuzzināsim, cik daudz mēs varētu viņiem palīdzēt viņu izaugsmes pūlēs, jo tas tiks darīts zināms tikai pēdējā tiesā. Mums visus vajadzētu iedrošināt atcerēties, ka ir dažādas dāvanas. - Vēstule 260. 1903.g. 2.dec. Dr. Džordžam A. Harem, kas tika aicināts saistīties ar Vašingtonā (Washington DC) ceļamo sanatoriju. [346]

3. decembris - pateicīgi par katru acumirkli

„Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums” Jāņa 14:18.
Kaut naktī es negulēju sevišķi labi, mans miers līdzinājās upei. Jēzus mīlestība arvien lielākā mērā manā sirdī pieaug, un es arī mīlu Viņu, un sirdi pārpilda pateicības jūtas. Manam prātam tik skaidri un ar tādu spēku atklājās dievišķo patiesību vērtība, ka es to ilgojos izteikt visiem, kurus varu aizsniegt, lai tos iepriecinātu un iedrošinātu ar to mierinājumu, ar kuru pati jūtos iepriecināta. Neizjūtu ne vismazāko neapmierinātību. Jaukas domas un ainas slīd gara acu priekšā līdzīgi zeltainiem skatiem un mana sirds līksmo, un dvēsele izjūt degsmi, ilgodamās sevi atklāt citiem.
Lasot Rakstus, likās, ka gaisma apmirdzēja ikkatru burtu – domas šķita svaigas, jaunas un svarīgas – un mana sirds ir pilnīgi saskaņojusies ar visu. Es jūtos pateicīga par katru acumirkli, pat nomodā esot naktī, ja neesmu varējusi gulēt.
No ikdienišķajiem piedzīvojumiem zinu, ka Svētais Gars ir pie manis, kad es lasu Viņa Vārdu, iedēstot patiesību sirdī, lai tā dzīvē un raksturā atklātos tālāk citiem. Svētais Gars ņem patiesību no svētajām lappusēm, kur Viņš pats to ielicis, un iespiež to dvēselē. Kādu svētu prieku, kādu cerību un mierinājumu, mēs varam iegūt, ja to sniedzam citiem!
Es pēcpusdienā biju sapulcē (Ballaratā N.S.W., Austrālijā), kur klausīties Vārdu bija sanākuši vairāk, nekā es cerēju. Es runāju par Jāņa 14:15.-24. Kungs man deva vārdus, ko teikt ļaudīm, atklājot viņiem dārgos Pestītāja dotos apsolījumus, kas domāti visiem, kas Viņu pazīst un tur Viņa baušļus.
Jēzus prasa, lai tie pierāda savu mīlestību uz Viņu: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles” Jāņa 14:15. Ja mēs nespētu turēt Viņa pavēles, kāpēc tad Viņš runātu šādus vārdus? Tieši nākošais pants atver mums atziņu bagātību: „Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi” (16.p.)
Vai vārdi no Dieva vienpiedzimušā Dēla lūpām varētu darīt šī apsolījuma vārdus vēl skaidrākus un noteiktākus? - Manuskripts 2. 1892.g. 3.dec. dienasgrāmata. 347

4. decembris - zāles pret mantkārību

„Ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši” Kolosiešiem 1:23.
Tikai Dieva žēlastības iespaids liks cilvēkiem nostāties pašaizliedzīgas devības pusē. Nekas nedrīkst traucēt un kavēt Dieva lietu. Vēstij – „Nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties” jāaizsniedz visas pasaules daļas. Dievs mums par velti dāvinājis saulstarus un lietus bagātības, izsaucot augu valsts zelšanu, un Viņš sagaida, lai ikkatrs ticīgais būtu labprātīgs dot kaut ko patiesības lietas virzīšanai uz priekšu. Mums tagad jāstrādā, kā nekad agrāk neesam strādājuši, lai evaņģēlijs, kas ir Dieva glābjošais spēks, tiktu pasludināts visā pasaulē. Līdzekļiem jābūt pie patiesību pieņēmušajiem ļaudīm, un caur viņu pašuzupurēšanos pastāvīgi tiek papildināti Dieva mantu nama krājumi, lai uzturs būtu Kunga namā.
Kunga Gars, ja to iemīlam, ir drošs līdzeklis pret mantkārības slimību. Runājiet par to, īstenojiet to dzīvē!. Apvelciet visas evaņģēlija bruņas! Mums vajag vairāk lūgšanas gara un vairāk ticības. Kolosiešu vēstules pirmā nodaļa rāda mūsu augstos pienākumus.
Pāvils saka: „Epafra, mūsu mīļais darba biedrs, jums to ir pasludinājis; viņš… arī mums ir stāstījis par jūsu mīlestību Garā. Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā” Kol.1:7.-10.
Mums jāaizsniedz arvien augstāka un augstāka garīguma pakāpe. Mums jāpārtrauc visāda veida gaušanās un sūdzēšanās, un jāmācās pienest pateicību. Mums jāstrādā bojā ejošo dvēseļu glābšanai.
Mums jāsatver visaugstākais Spēks un jāaizver ausis pret sūdzībām un kļūdu meklēšanu. Iznīciniet šo tieksmi un iztukšojiet dvēseles templi no ļaunām domām! Lai tajā nepaliek neviena prieku nedodoša doma! Dvēseles iet bojā savos grēkos. Strādājiet Dieva godam! - Vēstule 372. 1906.g. 4.dec. Dr. D.H. Kresam un vecākajam sludinātājam O.A. Olsenam, kuri abi strādāja Austrālijā. [348]

5. decembris - gaisma tumsā

„Redzi, Es tevi šķīstīju, bet neatradu tevi līdzīgu sudrabam; Es tevi pārbaudīju ciešanu kausējamā krāsnī” Jesajas 48:10.
Visi mierinājuma vārdi, ko es varu teikt, neko sevišķu tev nedos. (Vēstule rakstīta Eiropā strādājošam vecākajam sludinātājam Dž.N. Endrjūsam drīz pēc viņa meitas Mērijas nāves). Tu pazīsti savu spēka un mierinājuma Avotu. Jēzus un Viņa mīlestība tev nav nekas svešs. Tu esi viens no daudzajiem, kuru dzīve ir nepārtraukta cīņa ar gaistošām cerībām, nogurumu un sāpēm. Cerība, kas kavējas, noskumdina sirdi, bet šī pasaule ir mūsu pārbaudījumu, bēdu un mūsu sāpju skatuve. Šeit mums jāiztur Dieva uzliktais pārbaudījums. Bēdu ceplim jādeg, līdz uguns būs aprijusi visus sārņus, un mēs no tās iznāksim tīri kā zelts. Tu, mans mīļais brāli, vari apdomāt Dieva noslēpumaino aizgādību, kas tev atņēmusi tavu acu prieku.
Tu domā, ka, ja nebūtu šī lielā zaudējuma, tu, salīdzinoši, būtu laimīgs cilvēks. Bet varbūt, ka tieši tava bērna nāve var kļūt tev, un ne tikai tev vien, bet daudziem Šveicē, par dvēseles glābjošu notikumu. No šī notikuma atausīs gaisma, kas tev tagad reizēm liekas neizprotama. „Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!” Ij.1:21. Lai tāda ir tava sirds valoda! Žēlastības mākonis atrodas virs tevis, un tu to redzi virs savas galvas pat vistumšākajā stundā. Dieva labvēlības pierādījumu mums ir tik daudz, cik lietus lāšu mākonī, kas tās izlej pār izslāpušo zemi, lai to atspirdzinātu un atveldzētu. Dieva žēlastība ir ar tevi…
Kungs tevi mīl, mans dārgais brāli. Viņš mīl tevi. „Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies” Jes. 54:10. „Tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu” Rom.8:28. Ja tavas acis varētu tikt atvērtas, tu ieraudzītu savu Debesu Tēvu mīlestībā noliecamies pār tevi, un, ja tu varētu dzirdēt Viņa balsi, tajā izskanētu līdzjūtība pret tevi, ko satriekušas bēdas un ciešanas. Esi stiprs Viņa spēkā! Pie viņa ir miers tavai nogurušajai sirdij. - Vēstule 71. 1878.g. 5.dec. Dž.N. Endrjūsam. [349]

6. decembris - ja saņemiet, dodiet tālāk

„Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” Maleahijas 3:10.
Gals tuvojas ātri, bet mūsu draudzē daudzi vēl guļ. Lai tagad visi par savu galveno darbu uzskata kalpošanu Kungam! Kungs Saviem ļaudīm uzticējis līdzekļu talantus, dažiem vairāk, dažiem mazāk par citiem. Daudziem bagātība ir kļuvusi par slazda valgu. Ilgās atdarināt pasaules modi viņi zaudējuši patiesības degsmi, un tiem draud briesmas zaudēt mūžīgo dzīvi. Proporcionāli tam, kā Dievs viņus apveltījis, cilvēkiem vajadzētu atdot Viņam daļu no tām svētībām, kuras Viņš uzticējis to pārziņai…
Lai visi rūpīgi pārbauda savas veikalnieciskās attiecības ar Radītāju! Kas nebaidās nodevīgi izturēties pret Radītāju, tie nebaidīsies nodevīgi izturēties arī pret līdzcilvēkiem.
Es vēlos iespiest prātā visiem mūsu ļaudīm, ka desmitā un ziedojumu atturēšanu Dievs uzskata par laupīšanu. Mēs esam tikai Dieva mantu nama pārvaldnieki; mums nepieder nauda, kas nonāk mūsu rokās. Tās izlietošanā jāsadarbojas ar Jēzu Kristu.
Dieva darba uz priekšu virzīšanai jāveltī vislielākā interese. Šis darbs jau ieguvis lielus apmērus, bet tam jāiet uz priekšu vēl straujāk. Mums vajadzīgs daudz vairāk strādnieku, un visiem jāparāda pašaizliedzības gars, lai sagādātu nepieciešamās iekārtas vēsts ienešanai jaunos laukos. Līdzekļu trūkuma dēļ daudzās vietās darbs ir ļoti apgrūtināts. Dieva pārmetums paliks uz visiem tiem, kas nenāks Viņam palīgā…
Lielajā pasaules brīdināšanas darbā ļaudis, kuriem patiesība ir sirdī un kas caur patiesību svētoti, paveiks tiem nozīmēto darba daļu. Viņi uzticīgi maksās desmitos un ziedojumus. Ikkatrs draudzes loceklis ir saistīts derības attiecībās ar Dievu., lai aizliegtos un atteiktos no pārspīlētiem līdzekļu izdevumiem. Lai taupības trūkums mājas dzīvē neatņem mums iespēju darīt savu daļu jau uzsāktā darba nostiprināšanai un arī ieiešanai jaunās vietās! - Manuskripts 103. 1903.g. 6.dec. „Dāvanas un ziedojumi.” [350]

7. decembris - mūžīgs zaudējums

„Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl” 1. Korintiešiem 2:9.
Ikkatrs grēks, ikkatra netaisna rīcība, ikkatra Dieva likuma pārkāpšana atsaucas tūkstoškārt spēcīgāk uz darītāju, nekā uz cietēju. Ik reizes, kad brīnišķajiem spēkiem, ar kuriem Dievs apveltījis cilvēku, tiek nodarīta pārestība vai tie izlietoti nepareizi, šie spēki uz visiem laikiem zaudē daļu no sava spraiguma un nekad vairs nebūs tādi, kādi tie bija pirms to nepareizās izlietošanas. Ikkatra pārestība, kas šajā dzīvē tiek nodarīta mūsu morālajai dabai, tiks izjusta ne tikai šeit, bet arī mūžībā. Kaut arī Dievs grēciniekiem var piedot, tomēr pat mūžība neizlīdzinās šajā dzīvē labprātīgi pieļautos zaudējumus.
Ieiet tālākajā, nākošajā dzīvē, pazaudējot pusi no spēkiem, kurus mēs būtu varējuši ņemt sev līdzi, ir briesmīga doma. Šeit zaudētās pārbaudes dienas, kurās neesam centušies kļūt derīgāki Debesīm, ir tāds zaudējums, kas nekad netiks atgūts. Morāliem spēkiem izdarītās pārestības vai to nepareiza izlietošana šajā dzīvē samazinās mūsu prieka apjomu nākamā dzīvē. Lai cik lielus sasniegumus mēs varētu iegūt nākamā dzīvē, tomēr mēs varētu pacelties vēl augstāk un augstāk, ja mēs, cik vien iespējams, būtu izmantojuši Dieva dotās priekšrocības un zelta izdevības mūsu spēku attīstīšanai šajā pārbaudes laika dzīvē…
Mēs visi atrodamies zem viena no diviem lielajiem vadoņiem. Viens – cilvēka un pasaules Radītājs ir lielāks par visiem. Visi Viņam ir parādā uzticību ar visu savu būtni un nodošanos, ar visu savu mīlestību. Ja prāts nodots Viņa vadībai un pārvaldībai, un Dievs sāk veidot un attīstīt prāta spējas, tad no visa gudrības un spēka Avota ik dienas tiek saņemti jauni morāli spēki. Morālas svētības un dievišķais skaistums atalgos visas pūles jebkuram cilvēkam pievērst savas domas Debesīm. Mēs drīkstam aptvert atklāsmes – Debesu daili – kas cilvēku īsredzībai nav aizsniedzamas un kas pārspētu visvarenāko domu lidojumu visizglītotākajam filozofam, kas nav savienojies ar bezgalīgo spēku…
Taisnība, gods, mīlestība un patiesība ir Dieva troņa galvenās iezīmes. Šīs īpašības ir Viņa valdīšanas pamatprincipi, kas nopamatosies virs zemes, kad to būs šķīstījušas Dieva atmaksājošās taisnības ugunis. Šie ir tie dārgakmeņi, kas jāmeklē un jāmīl šajā laikā un mūžībā. To apzinoties,… veidojiet savus raksturus ne pēc pasaules standarta, bet priekš mūžības. - Vēstule 41. 1877. g. 7. dec., F.I. Beldenam, kādam 19 gadus vecam radiniekam. [351]

8. decembris - stūrgalvība – šķērslis pieaugšanai

„Jo Es zināju, ka tu esi stūrgalvīgs, tavs pakausis kā no dzelzs un tava piere kā no vara” Jesajas 48:4.
Stūrgalvība ir ļoti slikta rakstura īpašība; ja tā netiek uzvarēta, tā nodara daudz ļauna. Stūrgalvīgs cilvēks neatkāpsies ne no kādiem saviem uzskatiem. Stūrgalvību izsauc ierobežots prāts. Prāta ziņā spējīgi cilvēki, kas ļauj savā raksturā attīstīties stūrgalvībai, atteiksies ticēt patiesībai tikai tāpēc, ka paši nav tās autori.
Stūrgalvība ir šķērslis visāda veida pieaugšanai. Stūrgalvīgu cilvēku grūti pārliecināt par lietām, kuras viņš pats nevar redzēt. Tas nesaprot, ko nozīmē staigāt ticībā. Viņš turas pie saviem plāniem un uzskatiem, lai tie būtu pareizi vai nepareizi, jo tādam domu gājumam viņš ir nodevies. Viņš var redzēt daudzus pierādījumus savai nepareizai rīcībai; brāļi var pacelt savas balsis pret viņa uzskatiem un metodēm attiecībā uz panākumu gūšanu darbā, tomēr pārliecināšanu viņš atraida ar savām iemīļotajām, gandrīz neiedragājamām barjerām. Viņš izteiks domas, kurām nevarēs piekrist pieredzējuši un sprieduma spējīgi cilvēki, kas ir tikpat gudri un inteliģenti kā viņš. Viņš izteiks slēdzienus, it kā viņš visu varētu paredzēt, un aizstāvēs savus uzskatus kā vispareizākos. Paša „es” tik ilgi bijis viņā kā visu noteicošais elements, ka šis nelaimīgais cilvēks uzskata par tikumu turēties pie saviem uzskatiem. Ja neies pa viņa norādīto ceļu, viņš katrā izdevīgā brīdī cels iebildumus kā sīkās, tā lielās lietās. Viņš turēsies pie saviem vārdiem, vai tie ir pareizi, vai pilnīgi nepareizi. Tāda rīcība, bieži atkārtota, pāraug nostiprinātā ieradumā un kļūst par raksturu…
Divi vai trīs cilvēki, kas kritizēšanu padarījuši par zinātni, kas nostājas pretī gandrīz visam, pat vislabāko pasākumu var padarīt par ļoti sliktu. Viņi var izsēt vairāk šaubu sēklu, kā tie vēlētos redzēt nobriestam pļaujai…
Kungam nepatīk, ja šāds gars kavē un aptraipa Viņa darbu. Viņš aicina cilvēkus, kas izvedīs dzīvē Viņa gribu, cilvēkus, kurus vadīs Viņa Svētais Gars. - Manuskripts 159. 1898.g. 8.dec., „Nerunājiet sliktu ne par vienu cilvēku.” [352]

9. Decembrīs - kā Dievs skatās uz lielumu?

„Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniņam par mājokli un par godu savai varenībai?” Daniela 4:27.
Tautu vai atsevišķu cilvēku spēks nav meklējams īpašās spējās vai veiklībā, kas it kā padara tos neuzvaramus. Viņus lielus vai stiprus var padarīt vienīgi Dieva spēks un Viņa nodoms. Ar savu izturēšanos pret šo nodomu cilvēki paši izšķir savu likteni.
Cilvēces vēsture stāsta par cilvēka sasniegumiem, viņa uzvarām kaujās, viņa panākumiem, kāpjot pasaulīgās varenības kalnā. Dieva vēsture apraksta cilvēku tādu, kādu Debesis to redz. Dievišķajā pārskatā viss viņa nopelns sastāv no paklausības Dieva prasībām. Viņa nepaklausība uzticīgi tiek pierakstīta kā sodu pelnoša, ko tas noteikti saņems. Mūžības gaismā atklāsies, kā Dievs rīkojas saskaņā ar tik svarīgo paklausības vai nepaklausības jautājumu.
Gadu simtus pirms tam, kad parādījās ļaudis, pravietiskais rakstāmrīks Svētā Gara vadībā uzrakstīja to vēsturi…
Dieva balss, ko dzirdēja sen aizgājušās paaudzes, ir skanējusi cauri gadsimtiem, cauri paaudzēm, kas ir nākušas un gājušas pāri darbības skatuvei. Vai lai Dievs runā un Viņa balss lai netiek ņemta vērā? Kāds spēks sakārtojis visu šo vēsturi, ka tautām jānāk vienai pēc otras iepriekš noteiktā kārtībā, laikā un vietā, neapzinīgi liecinot par patiesību, kuras nozīmi tās pašas neizprata?…
Dievs Savā lielajā plānā katram cilvēkam ir paredzējis kādu vietu. Ar patiesību vai viltu, ģeķīgi vai gudri ikkatrs piepilda kādu nodomu, ar ko tiek panākts kāds iznākums…
Pasaules skatījumā ļaudis, kas kalpo Dievam, var izskatīties vāji. Viņi var it kā iegrimt viļņos, bet ar katru jaunu vilni viņi atkal parādās, un jau tuvāk savai ostai. „Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību,” saka Kungs, „un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas” Jāņa 10:28. Kaut ķēniņi tiktu gāzti un tautas pārceltas, dvēseles, kas ticībā savienojušās ar Dieva nodomu, paliks mūžīgi. „Bet saprātīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam” Dan. 12:3. - Manuskripts 36. 1896.g. 9.dec. „Paklausība ir sekmju priekšnosacījums.” [353]

10. decembris - sirdis pildītas ar Kristus mieru

„Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis” Jāņa 17:21.
Kā Kristus nāca uz šo pasauli meklēt un glābt bojā ejošās dvēseles, lai tās saņemtu patiesības gaismu, tā Viņš šo pašu darbu uzdevis visiem, kas pieņem Viņu kā savu Pestītāju. „Viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti” Jāņa 17:19.
Cik tad ir svarīgi, lai mēs patiesībā būtu iesakņojušies! No patiesības nerodas nekas nepatiess. Kungs Jēzus ir apsolījis, ka, ja mēs ticībā pieņemsim Viņu un turpināsim ticēt Viņam kā mūsu priekšzīmei, tad Viņš mums dos „varu kļūt par Dieva bērniem”. Kristus evaņģēlijs satur visus lielos patiesības pamatlikumus, kas atklājas šķīstā dzīvē. Šie likumi pasaulei jāpasludina mīlestībā un patiesā taisnībā. Visās mūsu savstarpējās attiecībās mums jāvadās no Dieva bauslības priekšrakstiem. „Viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti. Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs” 19.20.p.
Šie vārdi mums rāda, cik daudz ir atkarīgs no to cilvēku raksturiem, kas saka, ka tic Jēzus Kristus Evaņģēlijam. Pēc Kristus sekotāju dzīves pasaule vērtē Pestītāju. Ja kāds vārdos vai darbos novēršas no dzīvajiem patiesības pamatlikumiem, tas dara negodu savam Pestītājam un atklāti to apkauno.
Lai ikviens tic Kristum un saņem Viņa apsolīto spēku, ka var būt Dieva bērns, apzinīgi turoties pie patiesības, ieaužot tās principus savos vārdos, garā un visos savos darbos. Tā kristiešu iespaids kļūs tīrošs un šķīstījošs, kas strādās pretī viltus reliģijām un neticībai. Viņus pavadīs Debesu pamatlikumu varenais iespaids, darot tos caur Kristu par evaņģēlija pagodinātājiem. Viņi kļūs arvien stiprāki stāstīt tālāk par svētojošo Debesu žēlastību, iegūstot pieaugošu iespaidu caur pieaugošas cieņas parādīšanu patiesībai. Viņu sirdis pildīs Kristus miers. - Vēstule 327. 1905.g. 10.dec. V.S. Vaitam. [354]

11. decembris - lai jūsu prieks būtu pilnīgs

„Tā kā Tā Kunga, viņa Dieva, roka bija pār viņu, tad ķēniņš deva viņam visu, ko viņš lūdza” Ezras 7:6.
Kristus vēlas, lai ikviens būtu saņēmis bagātas Debesu žēlastības dāvanas. Viņš vēlas, lai Viņa prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Ikkatram vajadzētu sevi pieradināt stingri noteiktam un uzticīgam kalpošanas darbam, tikpat patiesam ārpus sapulcēm kā sapulcēs. Jūs visus vēro eņģeļi. Ikviens, kurš vēlas, var būt uzticīgs māceklis, kāds bija Ezra ķēniņa priekšā. Dieva roka ir izstiepta par labu visiem, kas Viņu meklē, bet Viņa spēks un dusmas vēršas pret tiem, kas Viņu aizmirst un uzticas pasaules draudzība un palīdzībai, kas iet vaicāt Ekronas dievu un neņem vērā dzīvā Dieva padomus.
Dieva bērni zinās, kas ir viņu palīgs. Tie zinās, kam viņi pilnīgi var uzticēties, un ar Kristus palīdzību viņi bez kādas iedomības var justies droši savā Dievā. Tiešām, Viņa kalpi nešaubīgi uzticēties var vienīgi Viņam, pie tam bez bailēm raugoties uz Jēzu, dzenoties arvien vairāk paklausīt Viņa prasībām, atstājot visu, kas saistās ar pasauli, vienalga, vai pasaule viņiem izrādītu pretestību vai labvēlību. Viņu panākumi nāk no Dieva, un neveiksmi viņi nepiedzīvos bagātības trūkuma un bezdievīgo cilvēku atbalstošā iespaida dēļ. Ja viņi cietīs neveiksmi, tad tikai tāpēc, ka nav paklausījuši Kunga prasībām un Svētais Gars nav ar tiem…
Mūsu vienīgā drošība meklējama ciešā savienībā ar Kungu Jēzu Kristu. Mēs drīkstam atļauties zaudēt pasaulīgo cilvēku draudzību. Kas savienojas ar pasaules cilvēkiem, lai varētu izvest savus nesvētos nodomus, pielaiž briesmīgu kļūdu, jo viņi atsakās no Dieva labvēlības un Viņa svētībām. Man spiedošā veidā jāpievērš mūsu ļaužu uzmanība tam, ka Kungs pats ir nolicis šķirošu sienu starp pasauli un to, ko Viņš ir izveidojis virs zemes. Dieva ļaudīm jākalpo Viņam, jo Kristus tos ir aicinājis no pasaules, tos svētojis un šķīstījis, lai tie spētu veikt Viņa darbu… Nevar pastāvēt nekāda savienība starp pasaulīgumu un svētumu. Nevar pastāvēt nekāda savienība starp Kristu un Beliālu. Bet „Kungs atšķīris dievbijīgos par sevi” Ps. 4:3. (angļu tulk.)Un šī svētīšanās Kungam, šī atšķiršanās no pasaules skaidri un nepārprotami izteikta kā Vecajā, tā Jaunajā Derībā. - Vēstule 329. 1905.g. 11.dec. Loma Lindas sanatorijas vadītājam Dž.A. Berdenam. [355]

12. decembris - kunga filozofija

„Pie bauslības un liecības – ja tie nerunās saskaņā ar šo vārdu, tad tāpēc, ka viņos nav gaismas” Jesajas 8:20.
Mums par savas dzīves likumu jāpieņem Kunga filozofija, kas skaidri atklāta Viņa Vārdā. Visai būtnei jāatrodas Tā pārraudzībā, Kas galu zina jau iesākumā. Mūsu vadonim jābūt Bībelei un tikai Bībelei. Mums jāseko un jāpaklausa dzīvību dodošajiem Debesu principiem un nevis tikai mūsu tieksmēm vien. Dieva gudrība un spēks, strādājot pie mācību pieņemošas sirds, saskaņo prātu un raksturu ar Debesu likumiem un noteikumiem. Lai nodotu pasaulei taisnības un patiesības lielās atziņas, mums katram atsevišķi nepieciešama Svētā Gara vadība…
Mums pavēlēts cilvēku vidū izsludināt trauksmi. Sargi tagad nedrīkst kļūdīties. Viņiem jābūt modriem lūgšanās, lai tie skaidri varētu izprast savu pienākumu pret To, Kas, kaut arī būdams Dieva vienpiedzimušais Dēls, atnāca uz mūsu pasauli, lai varētu vīrus un sievas glābt no sātana vadības…
Mums ļaudis jāmāca un jāvada raudzīties uz Kristus priekšzīmi, atzīt savu pienākumu pret Viņu, kam mēs piederam radīšanas un pestīšanas dēļ. Viņam pieder ikkatrs vīrs, ikkatra sieva un ikkatrs pasaulē nākušais bērns. Par mūsu īpašnieku Viņš kļuvis, samaksājot atpirkšanas maksu. Ja kritušie cilvēki labprātīgā paklausībā būs ar mieru kļūt par Dieva bērniem, tad tie kļūs viens ar Kristu. Pestītājs viņus atpircis, atdodams dzīvību par grēka soda maksu… Kas būs patiesi atgriezti, tie atklās Kristus glābjošo žēlastību, pūloties to dvēseļu labā, kuras aklas padarījis sātans. Patiesības un taisnības spēks Dieva strādniekiem jāparāda tieši savā dzīvē. Pasaule drīz sastaps savu lielo Likumdevēju, un tai būs jāatbild par sabradātajiem Dieva baušļiem. Uz piedošanu var cerēt vienīgi tie, kas novēršas no pārkāpumiem un pievēršas paklausībai.
Mums jāpaceļ karogs ar uzrakstu: „Dieva baušļi un Jēzus ticība.” Šis ir lielais strīda jautājums. Mēs to nedrīkstam izlaist no redzes loka. Mums jācenšas pamodināt draudzes locekļus un ļaudis, kas neizsaka savu ticības pārliecību, lai tie ierauga Debesu baušļus un paklausa to prasībām. Mums jāpaaugstina šie likumi un jāpadara tie godājami. Mums jāmodina tie, kas iegrimuši garīgā snaudā.
Vēstule 138. 1910. g. 12. dec., vecākajam sludinātājam Stāram ar dzīves biedri, Melrouzas sanatorijā, kur vecākais sludinātājs Stārs kalpoja kapelāna un arī evaņģelizācijas darbā. [356]

13. decembris - pazemības lielums

„Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs” Lūkas 9:24.
Kristus mācekļiem sniedza ļoti svarīgu mācību par to, kādiem jābūt Viņa sekotājiem: „Valstī, ko Es uzcelšu,” Viņš teica, „strīdiem par to, kurš ir lielākais, nebūs vietas. Jūs visi esat brāļi. Visi Mani kalpi tur būs vienādi. Vienīgais atzītais lielums tur būs pazemības lielums un nodošanās kalpošanai citiem. Kas pazemosies, tiks paaugstināts, un kas paaugstināsies, tiks pazemots. Kas pašaizliedzīgi un pašuzupurīgi centīsies kalpot citiem, tam tiks piešķirtas rakstura īpašības, kuras pašas sevi ieteiks Dievam. Tas pieaugs ari gudrībā, īstā pacietībā, izturībā, laipnībā un līdzcietībā. Tādas īpašības dos galveno vietu Dieva valstībā.”
Cilvēka Dēls pats pazemojās un kļuva Dieva kalps. Viņš pakļāvās dziļi skarošiem pazemojumiem un pašuzupurīgai dzīvei, pat nāvei, lai tiem, kas tic Viņam, sagādātu brīvību un dzīvību, un vietu Viņa valstībā. Viņš atdeva savu dzīvību par atpirkšanas maksu par daudziem. Ar to vajadzētu pietikt, lai par savu rīcību nokaunētos tie, kas pastāvīgi tiecas būt pirmie un pārāki par citiem.
„Ja kas grib Man sekot,” sacīja Kristus, „tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un seko Man” Lūk. 9:23. Ar to tiek pierādīts mācekļa patiesīgums. Ja draudzes locekļi būtu Vārda darītāji, kā viņi svinīgi solījās kristību brīdī, tad tie mīlētu savus brāļus un pastāvīgi tiektos pēc saskaņas un vienotības…
Kas tic Kristum un pazemīgi staigā kopā ar Viņu,… kas vēro, ko viņi varētu darīt, lai palīdzētu, aplaimotu un stiprinātu citus, tie sadarbojas ar eņģeļiem, kuri kalpo ļaudīm, kas būs pestīšanas mantinieki. Jēzus tiem dod žēlastību, gudrību un taisnību, darot tos par svētību visiem ļaudīm, ar kuriem tie satiekas. Jo pazemīgāk tie paši sevi vērtē, jo lielākas svētības saņem no Dieva, jo to saņemšana viņus nepadara augstprātīgus. Viņi pareizi izlieto savas svētības, jo viņi ņem, lai dotu.
Kalpojošie eņģeļi saņem norādījumus no Dieva troņa sadarboties ar cilvēciskajiem darba rīkiem. Viņi saņem Kristus žēlastības dāvanas, lai piešķirtu tās cilvēcīgajām būtnēm. - Manuskripts 165. 1898.g. 13.dec., „Vienotība ir mācekļu pārbaude”. [357]

14. decembris - kad dzīvi pārvalda patiesība

„Kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma” Jāņa 8:12.
Kungs Jēzus pieņēma grēcīga cilvēka veidu un ietērpa Savu dievību cilvēcībā. Tomēr Viņš bija tikpat svēts kā Dievs. Ja Viņam būtu kāds traips vai grēks, Viņš nevarētu kļūt cilvēces Pestītājs. Viņš bija grēku nesējs, un viņam nebija vajadzīga nekāda grēku salīdzināšana. Būdams viens ar Dievu rakstura šķīstumā un svētumā, Viņš varēja samaksāt izpirkšanas maksu par visas pasaules grēkiem.
Kristus ir pasaules gaisma. Caur Viņu morālajā tumsā ir iespīdējusi gaisma. Ja Viņā nebūtu gaismas, tad tumsa nebūtu redzama, jo gaisma atklāj tumsu. Jo skaidrāka gaisma, jo vairāk atklājas starpība starp gaismu un tumsu. Ja gaisma tiks atņemta, nebūs redzams nekas cits kā tumsa.
Kristus parādīja, kāds ir mūsu stāvoklis: „Kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma” Jāņa 8:12. Viņš Pats ir spožā Rīta zvaigzne. Viņš ir taisnības Saule, Tēva godības Spožums. Viņš ir „Patiesais Gaišums, Kas nāca pasaulē” Jāņa 1:9. Viņš kā Ārsts un Dziedinātājs nāca atjaunot cilvēkā Dieva morālo attēlu, kas pārkāpumu dēļ bija zudis.
Kad Kristus caur ticību mājo dvēselē, Viņš padara to, kas Viņu mīl, par gaismu Kungā. Tas tiesa, ka daudzi, kas sakās ticam patiesībai, to apstiprina tikai ar vārdiem. Viņi nav Vārda darītāji. Viņu ticības apliecināšana tos neatgriezīs…
Ja sirdī mājo Kristus, Viņa klātbūtne kļūst redzama. Kristus Garu atklāj labi un patīkami vārdi un darbi. Tāda cilvēka garastāvoklis izdveš spirgtumu. Nav dusmu izvirdumu, nav stūrgalvības, nav ļaunu aizdomu. Sirdī nav naida, ja… citi nepieņem vai nevērtē… uzskatus un metodes…
Kad dzīvi pārvalda patiesība, tad redzama skaidrība un brīvība no grēka. Dzīvē ir piepildīts evaņģēlija plāns savā godībā un pilnībā. Dvēseles templi apmirdz patiesības gaisma. Saprāts pieķeras Kristum. - Manuskripts 164. 1898. g. 14. dec., „Esiet pilnīgi, kā jūsu Tēvs Debesīs ir pilnīgs”. [358]

15. decembris - cilvēka darinātie jūgi

„Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus” 1. Korintiešiem 12:12.
Drīz mūžībā nogrims vecais gads ar savu pārskatu nastu, un sāksies jauns gads. Sakrāsim aizvadītā gada vērtības un paņemsim līdzi jaunajā gadā atmiņas par Dieva laipnību un žēlastību! Apgaismosim nākotni, domājot par pagātnes svētībām!
„Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” Fil. 2:12-13. Jums jāsadarbojas ar Kungu Jēzu. Tikai tā mēs varēsim padarīt sava darba daļu. Mums stipri jāturas pie visa, ko mēs iegūstam caur Jēzu Kristu.
Ak, kādas brīnišķīgas priekšrocības un izdevības ir tiem, kas velk Kristus jūgu! Grūtības rodas tāpēc, ka mēs atsakāmies nest Kristus jūgu un izgatavojam paši sev jūgus. Viņš ir mūsu panākumu Avots. Viņš dod mums spēku. Mūsu pienākums ir tikai stingri nolikt savas kājas uz mūžīgās patiesības platformas, un tad mēs varam būt droši, ka pār mums būs Dieva sargājošā roka.
„Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu” Rom. 5:1. Būt taisnotiem nozīmē saņemt grēku piedošanu. Kurus Dievs taisnojis, tiem Viņš piedēvē Kristus taisnību, jo Pestītājs ir uzņēmies uz Sevis viņu grēkus. Mēs stāvam Dieva troņa priekšā taisnoti un svētoti. Mēs esam atbrīvoti no sevis, un caur patiesības svētdarošo spēku mūsos mājo Kristus…
Mēs tiekam pārmeklēti un pārbaudīti. Kaut Debesu Kungs ieslēgtu mūs Savā tuvumā, ka ļaunajam nebūtu nekādas varas pār mums!…
Kristus ir lielais Meistars. Mēs esam Viņa līdzstrādnieki. Viņam ir tiesības ikkatram dot īpašu darbu. Un lai ikkatrs ir drošs, ka dara viņam uzdoto darbu. Darīsim uzticīgi darbu, kuru Kungs licis mūsu rokās! Kas neveic viņam uzdoto darbu, dodot priekšroku kādam citam pasākumam, tas neder savam amatam. Mācoties rūpīgi veikt mums uzticēto darbu, palīgā nāks Kungs, un viss Viņa darbs attīstīsies harmoniski. - Vēstule 202. 1902. g. 15. dec. [359]

16. decembris - dīvainības un savādības

„Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē” 1. Korintiešiem 2:4.
Mēs jūtamies pārsteigti, redzot, ka sātans šodien strādā tāpat, kā viņš strādāja pagātnē. Mums jādzīvo ticībā, jo bez ticības nevar Dievam patikt… Lielīgi taisnības apgalvojumi un trokšņainas demonstrācijas domātas cilvēku ievadīšanai fanātiskos piedzīvojumos, kas samulsinās daudziem prātu. Ja tādas lietas tiks atbalstītas, mūsu rindās ienāks fanātisma vilnis, kas kaitēs Dieva darbam un ieraus daudzas dvēseles bīstamos maldos. Šīs lietas izgudrojis sātans, lai pieviltu, ja iespējams, pat izredzētos.
Mums dota priekšrocība pasludināt Vārdu Gara spēkā. Ikkatram cilvēkam dota priekšrocība ticēt Kungam Jēzum Kristum. Tomēr skaidra garīga dzīve iegūstama tikai, pakļaujoties Dieva gribai caur Kristu kā mūsu salīdzinošo Pestītāju. Mums dota priekšrocība kļūt par Svētā Gara darba rīkiem. Īstenojot dzīvē ticību, mēs nonākam sadraudzībā ar Kristu Jēzu, jo Kristus mājo visu to sirdīs, kas ir lēnprātīgi un pazemīgi. Tiem ir ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli, ticība, kas sniedz sirdij mieru un vada cilvēku pašaizliedzības un pašuzupurības takā…
Tāpēc lai nav nekādu dīvainu vai savādu kustību pie ļaudīm, kas runā patiesības Vārdus, jo šādas lietas vājina iespaidu, kādu vajadzētu atstāt Vārdam. Mums jābūt modriem, jo sātans apņēmies, ja vien tas būtu iespējams, reliģiskos piedzīvojumus sajaukt ar savu ļauno iespaidu. Lai nav nekādas teatrālas izrādīšanās, jo tā nestiprinās ticību Dieva Vārdam. Tā vairāk pievērsīs uzmanību cilvēcīgajam darba rīkam…
Kas tiešām atradīsies zem Svētā Gara iespaidā, tie Viņa spēku atklās mūžīgo patiesību praktiskā īstenošanā. Tie rādīs, ka dvēseles templī ir ieplūdusi svētā eļļa no abiem eļļas koka zariem. Viņu vārdi būs Svētā Gara pilni, kas sirdis darīs iejūtīgas un padevīgas. Tad atklāsies, ka runātie vārdi ir gars un dzīvība. - Vēstule 352. 1908. g. 16. dec. Kalifornijas savienības priekšniekam, vecākajam sludinātājam S.N. Haskelam. [360]

17. decembris - ziemassvētku ievērošana

„Un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks” Lūkas 2:9-10.
25. decembris jau no seniem laikiem tiek pieminēts kā Jēzus dzimšanas diena un… es nevēlos ne apstiprināt, ne apšaubīt, cik piemērota, vai nepiemērota ir šī notikuma svinīga atcerēšanās šajā dienā, bet es vēlos runāt par mūsu Pestītāja bērnību un dzīvi. Es vēlos pievērst bērnu uzmanību pazemīgajam veidam, kādā Pestītājs atnāca šajā pasaulē.
Visas Debesis bija ieinteresētas lielajā notikumā sakarā ar Kristus nākšanu uz šo zemi. Lai pasludinātu sen apsolītā un ilgi gaidītā Pestītāja piedzimšanu, Debesu vēstneši nāca pie vienkāršiem avju ganiem, kas Betlēmes līdzenumos naktī sargāja savus ganāmpulkus. Pestītājam dzimstot, ganu uzmanību vispirms saistīja spožā gaisma zvaigžņotajās debesīs, kas viņos pamodināja izbrīnu un izraisīja godbijību… Pārsteigtie gani tik tikko spēja aptvert dārgo vēsti, kuru tiem atnesa eņģeļi, un, kad spožā gaisma bija pazudusi, tie viens otram sacīja: „Ejam tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot.” Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu” Lūk.2:15.-17.
Kādu apbrīnojamu mīlestību Jēzus ir parādījis šai kritušai pasaulei! Ja eņģeļi tāpēc dziedāja, ka Pestītājs bija piedzimis Betlēmē, vai mūsu sirdīm nevajadzētu atbalsot šo priecīgo melodiju – „Gods augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts”? Kaut arī mēs nezinām tiešo Kristus dzimšanas dienu, tomēr mēs šo svēto notikumu gribam godināt. Lai Dievs pasargā, ka kāds kļūtu tik šaursirdīgs un nepiegrieztu šim notikumam vērību, tāpēc ka nav ziņu par noteikto laiku! Darīsim visu, lai pievērstu bērnu prātu šīm lietām, kas dārgas ikvienam, kas mīl Jēzu! Mācīsim viņiem, ka Jēzus atnāca uz šo pasauli, lai visiem nestu cerību, prieku, mieru un laimi!… Lai dziļš prieks ielīst visās sirdīs par šo nenovērtējamo Dāvanu – Dieva vienpiedzimušo Dēlu! - „Review and Herald”, 1889. g. 17. dec. [361]

18. decembris - lai Kristus vada

„Un mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: „Kāpēc Tu uz tiem runā līdzībās?” Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: „Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots” Mateja 13:10-11.
Kristus ļāva Saviem mācekļiem saprast, kādēļ Viņš sludināja līdzībās un paslēpa lielās patiesības zem īpašiem ainojumiem – lai cilvēki, kas nav pieņēmuši vai nemīl patiesību, kuru sirdis nomaldina viņu pašu temperaments vai vēlēšanās apmierināt savas tieksmes – nesaprastu Viņa mācības…
Par neauglīgiem klausītājiem mūsu Kungs uzskata smējējus, paviršus un laicīgi noskaņotus cilvēkus. Tie nespēj saprast patiesības morālo godību vai tās praktisku un personīgu piemērošanu savām sirdīm. Viņiem trūkst ticības, kas uzvar pasauli, un tā iznākumā pasaule noteikti uzvarēs tos…
Cieša savienība ar Dievu ir tā, kas atver un atdzīvina prātu un padara to asu. Kristus dienās cilvēki paši pār sevi izsauca aklumu, ka redzot neredzēj,a un ietiepīgu kurlumu, ka dzirdot nedzirdēja un arī neizprata. Jēzus tiem teica, ka viņiem nav iemesla justies pārsteigtiem par to, ko Viņš tiem sacījis attiecībā uz viņu neticību, jo tieši to ir pravietojis arī Jesaja: „Tāpēc Es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot. Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit. Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu” (Mat.13:13.-15).
Daži cilvēki, kas apliecina ticību šī laika patiesībai, nonāk līdzīgā stāvoklī. Viņi nesapratīs Dieva brīnišķos darbus, ar kuriem Viņš apstiprina Savus vārdus. Tie nesapratīs, ka Dieva Gara darbs norisinās Viņa spēkā, un ne tāpēc, ka nebūtu pietiekošu pierādījumu, bet tāpēc, ka viņu stūrgalvība un pašu samaitātās sirdis neļauj tiem godīgi un atklāti novērtēt šos pierādījumus; grēki nocietinājuši to sirdis, un pieskaņošanās pasaulei aizmiglojusi viņu spējas izprast dievišķas lietas… Viņi nevēlas tikt ievadīti taisnības tekā, kas tos ievestu Dieva pilsētā.
Mums visā pilnībā jāuzticas Dievam. Ikkatrā vajadzības brīdī Viņš būs vienmēr klātesošs Palīgs. Gaidīsim uz Kungu un ticēsim Viņa apsolījumiem! Viņš uzklausīs mūs. Tikai ticēsim! Mūsu pestīšanas Vadonis neatstās mūs, lai mēs paši vadītu savu kuģīti. Viņš palīdzēs un sniegs mums gudrību, kad redzēs, ka mums tā vajadzīga. - Vēstule 24. 1882. g. 18. dec. V. S. Vaitam. 362

19. decembris - izvēlies šodien!

„Izvēlieties šodien paši sev” Jozuas 24:15.
Vējš kļūst arvien stiprāks un jau līdzinās vētrai. Es neuzdrošinos iziet uz (tvaikoņa „Vairarapa”) klāja un Klusībā es priecājos… Es savā sirdī tiecos tuvoties Dievam, tuvoties Kristum, kas klusināja vētru, lai Viņš teiktu: „Klusu! Mierā!”
Te pēkšņi debesīs parādījās varavīksne. Šajā lokā mākoņos es redzēju Dieva apsolījuma zīmi, un es paļāvīgi nodevos Viņa sargājošām rokām...
Mani apkalpojošā stjuarte, medmāsa, ir ļoti laipna pret mani. Es viņai iedevu „Ceļš pie Kristus” un vēl dažus laikrakstus un brošūras. Es ar viņu runāju par viņas dvēseles pestīšanu. Es norādīju uz briesmām, kas draud ikvienam, kurš savu dzīvi vada virs ūdeņiem. Viņa teica, ka bieži par to esot domājusi, un tomēr piebilda: „Ja es varētu, es dzīvotu kā kristiete, bet es nevaru. Uz tāda kuģa kā šis nav iespējams kalpot Dievam. Jūs nezināt, jūs nemaz nevarat stādīties priekšā, cik bezdievīgi ir šie jūrnieki. Kapteinim un viņa palīgiem ir gandrīz tāds pats raksturs kā citiem kuģa komandas locekļiem, tā ka reformas izviešanai viņiem nebūtu nekāda iespaida, ja arī viņi to vēlētos.” Es jautāju, kāpēc viņa nemeklē citu darbu. Viņa atbildēja: „Tās būtu veltas pūles. Man jāuztur četri bērni, un smagam darbam es nederu.” Viņa bija maza auguma, trausla sieviete ar skaistu seju.
Es centos parādīt briesmas, kas viņi draud, ja tā savu dzīvi vada bez lūgšanām. Viņa teica: „Šeit nav nozīmes lūgt vai censties dzīvot reliģisku dzīvi.” Es teicu viņai – ja Kungs nozīmējis viņai šo vietu, tad viņa, pieņemot Kristu par savu Pestītāju, redzētu, ka Kristus ir arī viņas Patvērums. Viņa ar asarām acīs atbildēja: „Tas nav iespējams. Es pazīstu kuģa komandu. Es šeit nevaru dzīvot reliģisku dzīvi. Es ceru, ka reiz man atradīsies vieta, kur es varētu uzturēt savu ģimeni, un tad es piegriezīšu vērību arī nopietnākām lietām. Ja es tik varētu būt kopā ar saviem bērniem un uzturēt viņus, darot vienkāršus darbus, es ar lielāko prieku tad izvēlētos tādu dzīvi.”
Manuskripts 88. 1893. g. 19. dec. Dienasgrāmata, ceļā no Jaunzēlandes uz Sidneju, Austrālijā.
Vēlāk Elena Vaita uzzināja, ka šī stjuarte pēc dažām nedēļām pazaudēja savu dzīvību uz jūras. Kāds kapteiņa palīgs uz tā paša kuģa, kas bija izteicis apņemšanos atstāt kuģi bezdievības dēļ, bija viens no tiem diviem cilvēkiem, kas izglābās. [363]

20. decembris - salasiet druskas!

„Salasiet atlikušās druskas, lai nekas neiet bojā” Jāņa 6:12.
Šorīt, vai, pareizāk sakot, pulksten divpadsmitos naktī, es piecēlos, lai aiztaisītu slēģus, kurus vējš bija atrāvis; tad es ieraudzīju manuskriptu, ko man vajadzēja izlasīt, pirms ar vilcienu pulksten sešos aizbraucu uz Sanfrancisko, kur man lūgšanas nedēļas darbā jāsavienojas ar vecāko sludinātāju Korlisu. Pie manuskripta bija pielikta jūsu vēstule, adresēta V. S. V. (W. C. W [White]), kuru es pusnaktī izlasīju. Šī vēstule mani ļoti ieinteresēja, un pēc tās izlasīšanas es nevarēju domāt par gulēšanu, tāpēc es apģērbos un pašlaik atrodos savā rakstāmkrēslā…
Es jūtos vairāk pateicīga Dievam, kā to varu izteikt, par šo jauko mājvietu (Elmshavenu, Senhelēnas tuvumā, Kalifornijā), kas man tagad ir manā lielajā vecumā. Es nejūtos vecāka, kā pirms divdesmit gadiem, tomēr ar daudziem gadiem es turpmāk vairs nerēķinos, un es ļoti vēlos nobeigt savu rakstu sakārtošanu, lai, ja pēkšņi tiktu aizsaukta, tie būtu sakārtoti tādā veidā, ka citi ar tiem varētu rīkoties un tā izvest dzīvē man bieži atkārtoto norādījumu: „Salasiet atlikušās druskas, lai nekas neiet bojā”…
Šeit ir liela dažādu augļu bagātība. Mūsu apkārtne ir ļoti jauka, un uz to ir patīkami skatīties. Mums ir daudz tīra ūdens no mūžīgajiem kalniem un daudz vīnogu…
Tagad es vairāk nerakstīšu, un es ceru, ka jūs abi nonāksiet vietā, kur jums kādu laiku nevajadzēs līdz pēdējam sasprindzināt ikkatru nervu un muskuli. Atrasties kaut kāda veida sasprindzinājuma stāvoklī nav labi.
Kungs vēlas, lai Viņa nogurušiem kalpiem būtu iespēja dzīvot vietās, kur tie, neupurējot savu dzīvību tiešā darbā, ar savu balsi un rakstāmrīku varētu izteikt to, uz ko tiem dod priekšrocību viņu daudzie piedzīvojumi. Ar priekšrakstiem un piemēru cilvēki jāsagatavo uzņemties darba slodzi un cilvēkiem, kas līdz šim nesuši nastas, vajadzētu saglabāt tiem no Dieva sniegto dzīvību, lai pasludinātu Viņa Vārdu, norādot: „Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!”
Šajā vietā es beigšu. Mans pulkstenis saka, ka ir jau trīs no rīta. Jūs mīlot, Elena Vaita.
Vēstule 161. 1900. g. 20. dec., brālim un māsai Druilardiem, kas strādāja Āfrikā un bija aicināti pievienoties Elenas Vaitas darbinieku personālam. [364]

21. decembris - mirgojošas gaismas

„Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs” Mateja 5:16.
Es ilgojos redzēt draudzi atmostamies, lai tā pilnīgi apzinātos savu pienākumu un atbildību Dieva priekšā, un ļautu savai gaismai spīdēt pasaulē spēcīgos, gaišos staros. Daudzu kristiešu gaisma ir pārāk mirgojoša, untumaina un nedroša. Tā reizēm uzblāzmo spožos staros, bet tad atkal gandrīz pilnīgi izdziest. Kungu, Israēla Dievu, nevar pagodināt ar gaismu, kas nespīd spēcīgi kā morālā tumsā, tā gaismā. Taisnības Saules gaisma nekad nezaudē savu spožumu. Tā pastāvīgi spīd pār mums. Ja arī sātans met savu velnišķo ēnu šķērsām mūsu takai, gaisma tomēr turpina spīdēt aiz tās.
Tad kāpēc gan Jēzus sekotāji lai nestaigā Viņa gaismā, atstarojot uz citiem spožos Taisnības Saules starus? Viņi to var darīt. Kristus to ir pavēlējis darīt, un Viņš pašķirs iespējas to darīt, jo Viņš nekad nepavēlētu darīt to, ko tie nespētu darīt. Un, ko iespējams darīt, to arī vajadzētu darīt, ne tikai viņu pašu laimei un mieram, bet arī par labu pasaulei.
Mums ik dienas jāpaceļ dvēsele pretī Debesīm, lai uztvertu Taisnības Saules spožos gaismas starus. Vai Kungs varētu aizmirst būt žēlīgs pret Saviem ļaudīm, kas Viņu bīstas un Viņu mīl? Nē. Vai Viņš būtu aizvēris Savas maigās žēlastības kanālus, ka tā vairs nevarētu nonākt pie Viņa ļaudīm, kas tiek visādi pārbaudīti un kārdināti. Es jums saku, nē. Raugieties uz augšu, šaubīgās, trīcošās dvēseles. Ieskatieties Jēzus Kristus Vaigā, no kura staro mīlestība uz Viņa asinīm atpirktajiem ļaudīm, un nešaubieties vairs!
Jēzus dzīvo kā jūsu Aizstāvis, jūsu lielais Augstais Priesteris. Viņš Debesu pagalmos pārstāv jūs Tēva priekšā. Ar Savu vidutājību Viņš jums sagādā visu, ko jūs ticībā prasāt. „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts” Mat.7:7. Kas teica šos vārdus? Mūžīgais Tēvs, Miera Lielkungs. Viņš ir jūsu Pestītājs. Nekad nepienāks tāds laiks, kad Viņš neturēs Savu Vārdu. Nekad Viņš nerīkosies kā viltnieks. Dievs ir apsolījis. Lai ticība satver šo apsolījumu! - Manuskripts 24. 1889.g.21.dec., dienasgrāmata. [365]

22. decembris - mīlestība piepilda bauslību

„Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība” Romiešiem 13:10.
No šķīstas sirds nākoša labdarība (mīlestība) ir tā īpašība, ko Kristus cilvēkā visaugstāk vērtē. Šādu augli izaudzē kristieša koks. „Katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu” 1.Jāņa 4:7. Kungs Jēzus sacīja: „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” Jāņa 13:34.35.
Mākoņa staba apņemts, Viņš caur Mozu sacīja Israēla bērniem: „Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viņa dēļ jānes grēks. Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs!” 3.Moz.19:17.18. „Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu” Jāņa 15:17.
Ja jūs esat Bībeles kristieši, tad ikkatrs par savu strādājošo brāli interesēsies tikpat daudz kā pats par sevi. Dzīvības maizes pasniegšana ir tāds darbs, kam vajadzētu būt visaptverošam un uzturēt strādnieku sirdis savstarpēji laipnas un iejūtīgas. Jāizkopj patiesa kristīga pieklājība. Ar laipnības darbiem sirds un prāts jāaudzina un jāradina nesavtīgi interesēties par ikkatru šī darba strādnieku.
Uzskatiet sevi par misionāriem ne pagānu vidū, bet pie saviem brāļiem! Vienas dvēseles pārliecināšana par patiesību prasa ļoti daudz laika un pūļu. Cik daudz naudas ir izdots, cenšoties vīrus un sievas novērst no grēka un pievērst taisnībai! Un, kad dvēsele tiek ievadīta patiesībā, kas notiek Debesīs? Eņģeļi priecājas vairāk par vienu grēcinieku, kas nožēlo savus grēkus un atgriežas, kā par deviņdesmit deviņām taisnām personām, kurām (kā viņas pašas domā) nevajag atgriezties. Lūk.15:7.
Ja jūs paliksiet Dieva mīlestībā, dvēseli apņems iespaids, kas būs dzīvības smarža uz dzīvību. Jums jāuzmana dvēseles kā tādiem, kam par to būs jāatskaitās. - Manuskripts 16. 1892.g.22.dec., „Brāļu mīlestība.” [366]

23. decembris - ūdens par vīnu

„Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilejā, atklādams Savu godību, un Viņa mācekļi sāka Viņam ticēt” Jāņa 2:11.
Kāzu svinībās Kānā, Galilejā, kurās bija ieradies arī Kristus, kaut kādu iemeslu dēļ aptrūka vīns. Šis atklājums izraisīja apjukumu un nožēlu. Svinību gadījumos nebija ierasts iztikt bez vīna, un tā trūkums varēja it kā norādīt uz viesmīlības trūkumu. Kā jaunā pāra radiniece Marija bija palīdzējusi sagatavot mielastu, un tagad viņa sacīja Jēzum: „Viņiem nav vīna” Jāņa 2:3. Šie vārdi aplinkus izteica, ka Viņš varētu aizpildīt kāzu mielasta rīkotāju lielo trūkumu. Bet Jēzus atbildēja: „Kas Man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi” 4.p.
Kristus atbilde nepadarīja Viņa māti mazdūšīgu. Gan Viņš Savu darbu īstā laikā padarīs. „Viņa māte saka sulaiņiem: „Ko Viņš jums teiks, to dariet!” Bet tur stāvēja seši akmens ūdens trauki pēc jūdu šķīstīšanās paražas, un katrā no tiem sagāja divi līdz trīs mēri. Jēzus saka viņiem: „Piepildiet traukus ar ūdeni!” Un tie tos piepildīja līdz malai. Tad Viņš saka tiem: „Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!” Un tie to aiznesa” 4.-8.p.
Kad bija pienācis īstais laiks, Kristus darītais brīnums tiks atzīts. Līdzko galda uzraugs bija pielicis kausu pie lūpām un nogaršojis šo vīnu, viņa acīs varēja saskatīt priecīgu pārsteigumu. Šis vīns bija labāks par jebkuru citu, kādu viņš jebkad bija dzēris. Tas tomēr bija neraudzēts vīns. Un viņš sacīja līgavainim: „Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim”10.p.
Kristus nepiegāja pie ūdens traukiem un neaizskāra ūdeni; Viņš tikai uzlūkoja ūdeni, un tas kļuva par attīrītu, dzidru vīnogu sulu. Kāds bija šī brīnumdarba iespaids? – „Viņa mācekļi sāka Viņam ticēt” 11.p.… Ar šo brīnumdarbu Kristus atklāja Savu līdzjūtību un žēlastību. Jēzus parādīja, ka Viņš ņem vērā to cilvēku vajadzības, kas seko Viņam, lai dzirdētu Viņa atziņām bagātos un gudros vārdus. - Manuskripts 79. 1900.g.23.dec., dienasgrāmata. [367]

24. decembris - kā gūt panākumus

„Viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam!” 1. Laiku 29:14.
Mēs ceram, ka Dievs jums piešķirs veiksmi. Ja Viņš dāvina mums Savu atzinību un gādā par mums, tad mēs gūsim panākumus, lai arī kāds būtu darbs, kuram mēs nodotos. Bez Dieva svētības nekāda turība nedos mums vēlamos panākumus. Vispirms mums vajadzētu rūpēties, lai Dieva draudzība būtu mūsu daļa. „Lai Viņš satver Manu spēku, ka var noslēgt mieru ar Mani; un viņam būs miers ar Mani” Jes. 27:5 (angļu tulkojums).
Neizvēlieties par savu darbu kalpošanu sev un palikšanu vienaldzīgiem pret prasībām, ko Dievs jums uzstāda. Jūs piederat Viņam. Turieties pie stipriem pamatlikumiem! Ziniet, ka Jēzus jūs ir atpircis ar bezgalīgi dārgu maksu. Savas domas jums vajadzētu uzturēt šķīstas: tās pieder Kungam. Atdodiet tās Viņam!. Mums nav nekādu nopelnu Dieva priekšā. Mēs Viņam nevaram dot neko, kas Viņam jau nepiederētu. Vai mēs atrausim Dievam to, kas ir Viņa? Neaplaupīsim Dievu un neieķīlāsim pasaulē Viņa laiku, Viņa dotos talantus un Viņa spēku! Viņš prasa jūsu mīlestību. Dodiet to Viņam! Tā pieder Viņam. Viņš prasa jūsu laiku, ikkatru brīdi; dodiet to Viņam! Tas pieder Viņam.
Atcerieties iedvesmotā apustuļa vārdus: „Jūs nepiederat sev pašiem. Jo jūs esat dārgi atpirkti” 1.Kor.6:19.20. jūs esat atpirkti… pat, ja jūs pazūdat. Kungs vēlas atgūt Pats Savu īpašumu. Ja mēs Dievam atdodam savu dvēseli, miesu un garu, ja pakļaujam ēstkāri apgaismotas sirdsapziņas pārvaldībai un cīnāmies pret ikkatru iekāri, parādot, ka katru orgānu uzskatām kā Dieva īpašumu, kas paredzēts kalpošanai Viņam, ja visas mūsu jūtas saskan ar Kunga prātu: „Tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas” Kol.3:1., tad mēs Dievam būsim atdevuši Viņa īpašumu. Ak, Dievs, „viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam!” 1.Laik.29:14.…
Nekas lai jums neliek dzīvot tikai sev vien! Ir ļaudis, kam vienmēr vajadzīga palīdzība, ko jūs tiem spējat sniegt. Jēzus atdeva Sevi mūsu labā. Kāda apbrīnojama pazemošanās! Aizliegsim sevi un aplaimosim citus! Pagodināsim Dievu, izvēloties Viņa ceļus un Viņa prātu! Viņš būs jūsu gudrais Padomdevējs un vienmēr tuvu esošs uzticīgs Draugs. - Vēstule 23. 1873.g.24.dec., Edsonam un Emmai Vaitiem. [368]

25. decembris - Dieva neizsakāmā dāvana

„Bet paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!” 2. Korintiešiem 9:15.
Vakar vakarā svētnīcā (Betlkrīkā) risinājās Ziemassvētku svinības, un viss bija labi – pieklājīgi, svinīgi, un visā teiktajā bija jūtama pateicība par to, ka Dzīvības Lielkungs, Jēzus, nāca kā bērns Betlēmē, lai kļūtu par mūsu Upuri. Viņš nāca piepildīt praviešu un redzētāju iepriekš izteiktos pravietojumus, kurus Viņš tiem bija uzdevis paziņot Debesu nodoma pildīšanai un lielā misijas darba īstenošanai, kam vajadzēja risināties saskaņā ar Viņa Paša vārdiem. Un tāpēc ikkatrai dvēselei vajadzētu pateikties Dievam, ka pasaules Glābējs, Jēzus, apņēmās pilnīgi atpestīt ikkatru Ādama dēlu un meitu. Par to cilvēkam vajadzētu izjust īpaši svinīgu atbildības sajūtu. Ja viņi nepieņem šo Debesu Dāvanu, tad vainot viņi var tikai paši sevi. Upuris ir pienests visaptverošs, kas pilnīgi saskaņots ar tiesu un Dieva svēto likumu godu. Nevainīgais cieta par vainīgajiem, un tam vajadzētu pamodināt mūsu visdziļāko pateicību.
Pusvienpadsmitos (25.decembrī) es runāju uz svētnīcā sanākušajiem ļaudīm. Kungs man deva teikt visnopietnākos vārdus. Es centos šo lietu parādīt Dieva Vārda gaismā, ka cilvēku glābšanas darbs negulstas tikai un izraudzītajiem sludinātājiem, bet ka ikkatram cilvēkam Dievs devis savu darbu. Kunga darbs jāvirza un priekšu dzīvajiem Kristus miesas locekļiem, un lielajā Dieva plānā ikkatram jāmācās darīt savu darba daļu citu cilvēku atgriešanā. Cilvēki iesaistīti Kunga armijā ne ērtību meklēšanai, ne uzjautrināšanās labā, bet lai panestu grūtības kā uzticami Kristus krusta kareivji. Ikkatram ierindniekam jādara savs darbs, jābūt čaklam, drosmīgam un godīgam. Kad biju izmantojusi apmēram piecdesmit minūtes, tika sniegtas vairākas izcilas liecības.
Mēs atgriezāmies mājup un ieaicinājām uz pusdienām Fredu Vallingu – manas māsas meitas dēlu, viņa sievu un sievasmāti. Viņi atnāca līdz ar diviem mazajiem, trīs mēnešus vecu zīdainīti un sešus gadus vecu zēnu. Viņi šeit bija svešinieki, pie tam, trūcīgi, un viņiem bija vajadzīgs šis mazais atbalsts. - Manuskripts 24. 1889.g. 25.dec., dienasgrāmata. [369]

26. decembris - vienprātība

„Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu: dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti” Efeziešiem 4:1-3.
Lasiet lūgšanu, ko Kristus īsi pirms Viņa nopratināšanas un krusta nāves lūdz par Saviem ļaudīm. Kristus Savā cilvēcīgajā dabā piedzīvoja vilšanos un dažādas grūtības. Mana sirds skumst, kad es Bībelē lasu, cik daudzi atteicās ticēt Kristum kā Dieva Dēlam. Lasām, ka pat viņa brāļi atteicās Viņam ticēt.
Ticībā un vienprātībā mums jāizveido vienota fronte. Mums jābūt stipriem Kungā un Viņa žēlastības spēkā. Tikai caur nevienprātību ienāk ienaidnieks un izsēj savu sēklu. Mums nepieciešama patiesība ikkatrā punktā. Mums vajadzīgs mazāk mūsu pašu vārdu un vairāk Dieva vārdu. Mēs atrodamies tuvu laika noslēgumam, un mēs nevaram atļauties kļūdīties. Patiesība uzvarēs. Mums jābūt „brālīgiem, žēlsirdīgiem, pazemīgiem” 1.Pēt. 3:8. Mums jāvingrinās parādīt kristīgu pieklājību. Mierīga atbilde klusina dusmu izvirdumu…
Kristu ievaino nesaskaņas, ko viegli var radīt un izbīdīt priekšplānā. Atšķiriet Jāņa 17. nodaļu un lasiet Kristus lūgšanu, Viņa lūgumu, lai mācekļi ir tikpat vienoti kā Viņš ar Tēvu! Mēs stipri apkaunojam Dievu, ja mūsu nesaskaņu atklāšanu uzskatām par nieka lietu. Ar to noteikti tiks vājinātas mūsu pašu dvēseles un arī citu dvēseles…
Ienesot savas domas un uzskatus, mēs nomaldinām citus. Izceliet vienkāršo „Tā saka Kungs”, un jūs kļūsiet Kristus līdzstrādnieki!
„Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu” Ef. 5:1.2. Dieva Vārdā atmirdz varenas un visu aptverošas patiesības, kas pārveido sirdi un prātu, kā Kristus to vēlas. Naktī es dzirdēju dievišķo Skolotāju sakām atsevišķām grupiņām sekojošus vārdus: „Saskaņojiet savus plānus! Lai jūsu vidū nav strīdu!”
Es tev vēlos teikt, mans brāli: „Raugies uz augšu! Runā par ticību un cerību! Neskaties uz tumšo pasauli! Lai slavas un cerības dziesmas valda tavā sirdī un uz tavām lūpām!” - Vēstule 398. 1906. g. 26. dec., Dr. D. H. Kresam ar dzīves biedri. [370]

27. decembris - strādājiet Kristus rindās!

„Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu” Jēkaba 1:27.
Mūsu darbs nav pilnīgs, ja mēs neapmācām citus strādāt kopā ar Dievu, apmeklēt ģimenes un lūgt ar tām, un parādīt pasaulei, ko Jēzus mūsu labā ir darījis. Dieva Vārds saka: „Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu” Jēk.1:27. Šie vārdi teikti katram Kristus sekotājam. Viņa vīnkalnā jāstrādā ne tikai sludinātājiem, bet ikvienai dvēselei, kas savienojusies ar Viņu. Kristus saka: „Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem” Jāņa 15:8. Par jūsu dedzīgu un sirsnīgu līdzdarbību Jēzus ir samaksājis ar savu dzīvību. Ja jūs nestrādājat kā labs misionārs, tad jūs izturaties negodīgi pret jums uzticēto darbu un pieviļat savu Pestītāju.…
Savā Vārdā Dievs mums parādījis vienīgo ceļu, kā šo darbu vajadzētu darīt. Pūloties dvēseļu labā, mums jāstrādā dedzīgi un čakli, kā tādiem, kam par to būs jāatskaitās. „Atgriezieties no grēkiem, atgriezieties no grēkiem,” bija tā vēsts, kurai Jānis lika atskanēt tuksnesī…
Kristus vēsts ļaudīm skanēja: „Ja jūs neatgriežaties no grēkiem, tad jūs tāpat visi iesiet bojā.” Arī apustuļiem bija pavēlēts visur sludināt, ka cilvēkiem vajag atgriezties no grēkiem. Kungs vēlas, lai Viņa kalpi šodien sludinātu vecās Evaņģēlija mācības, skumjas par grēku, to nožēlu, atzīšanu un atgriešanos. Mums vajadzīgas vecmodīgas svētrunas, vecmodīgi ieradumi, vecmodīgi tēvi un mātes Israēlā, kas ir tik pat maigi kā Kristus.
Pie grēcinieka jāstrādā neatlaidīgi, nopietni un gudri, līdz viņš sevī ierauga Dieva likumu pārkāpēju un parāda atgriešanos no grēkiem un ticību Kungam Jēzum Kristum. Kad grēcinieks saskata savu bezpalīdzīgo stāvokli un izprot vajadzību pēc Pestītāja, tad viņš ticībā un cerībā var nākt pie „Dieva Jēra, Kas nes pasaules grēkus.” Kristus pieņems dvēseli, kas, patiesi atgriezusies, tuvosies Viņam. Satriektu un salauztu sirdi Viņš nenicinās.
Kaujas sauciens atskan cauri visām rindām. Lai ikkatrs krusta kareivis traucas un priekšējām līnijām, ne pašapmierinātībā, bet lēnprātībā un sirds pazemībā! - „Signs of the Times”, 1899. g. 27. dec. [371]

28. decembris - zem viņa spārniem

„Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos” Jāņa 15:20.
Nav drošāka pierādījumu par sātana darbošanos kā, ja tie, kas Sevi uzskata par svētītiem kalpošanai Dievam, vajā līdzcilvēkus tāpēc, ka netic tām doktrīnām, kurām tic viņi. Tie nikni uzbrūk Dieva ļaudīm, izceldami kā patiesību to, ko viņi zina, ka tā nav patiesība. Tā tie parāda, ka viņus iedvesmo tas, kas ir brāļu apsūdzētājs un svēto slepkava. Bet, ja Dievs atļauj tirāniem rīkoties tā, kā priesteri izrīkojās ar Viņa Dēlu, vai mums vajadzētu atteikties no ticības un atgriezties pazušanā? Dievs pieļauj šīm lietām notikt ne tāpēc ka Viņš nerūpētos par mums, jo Viņš saka: „Viņa svēto nāve ir dārga Kunga acīs” Ps. 116:15.
Ar sātanu kā vadoni, kas tos piepilda ar savu garu, cilvēki var apbēdināt Viņa ļaudis, viņi var pakļaut sāpēm viņu miesu, tie var atņemt viņu laicīgo dzīvību, bet tie nevar pieskarties tai dzīvībai, kas apslēpta Kristū. Mēs nepiederam paši sev. Dvēsele un miesa ir atpirkta ar cenu, kas samaksāta Golgātas krustā, un mums jāatceras, ka atrodamies Tā rokās, Kas mūs ir radījis.. Lai arī uz kādu rīcību sātans iedvesmotu ļaunos cilvēkus, mums jādus drošajā apziņā, ka atrodamies Dieva aizsardzībā, ka Viņš ar Savu Garu mūs stiprinās visu panest…
Drīz pienāks laiks, kad Kungs teiks: „Ej, mana tauta, savās mītnēs un aizslēdz savas durvis aiz sevis - paslēpies mazu brīdi, kamēr pāries dusmas! Jo Tas Kungs drīz izies no Sava mājokļa, lai sodītu zemes iedzīvotājus viņu grēku dēļ. Tad būs redzamas zemē izlietās asinis, un tā vairs neapsegs savus nokautos” Jes. 26:20.21.
Cilvēkiem, kas mīl Dievu, nevajadzētu justies pārsteigtiem, ja ļaudis, kas sevi sauc par kristiešiem, tiek piepildīti ar naidu, tāpēc ka nevar apspiest Dieva bērnu sirdsapziņu. Drīz vien tie stāvēs visas pasaules Soģa priekšā, lai atbildētu par sāpēm, kuras viņi nodarījuši Dieva mantojuma miesai un dvēselei. – „Review and Herald” – 1897. g. 28. dec. [372]

29. decembris - pilnīga saskaņa ar Dieva prātu

„Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats, un mūžīgi” Ebrejiem 13:8.
Mans brāli un mana māsa, mums acu priekšā jātur Kristus pilnības priekšzīme. Ja ļaujam domām kavēties pie citu nepilnībām, mūsu pašu dvēsele piepildās ar ļaunuma raugu.
Cenšoties pasniegt šī laika patiesību pasaulei, mēs sastopamies ar daudzām grūtībām, tomēr, ja mēs ar savām sirdīm un domām pieķeramies dārgajam Pestītājam, ja runājam par Viņa mīlestību un Viņa spēku, grūtības izgaisīs, un mēs jutīsimies laimīgi, redzot Pestītāja mīlestības pierādījumus. Mēs neesam atkarīgi no pasaules un tās nepastāvības. „Viņā mājo visa dievības pilnība cilvēka miesā”, Kurā ir apslēptas visas gudrības un zināšanu bagātības, ir mūsu prieka un līksmības vainags, mūsu miers, mūsu spēks un mūsu atalgojums. Tāpēc līksmosim, lai arī kas notiktu ārpusē un iekšpusē!
Mums jāiegūst tāds Kristus žēlastības mērs, kas mūs darītu spējīgus jau šajā dzīvē dzīvot kopā mīlošā vienprātībā, citādi mēs nekad nedzīvosim kopā nākošajā dzīvē. Es cenšos mūsu ļaudīm parādīt tās vienprātības vajadzību, par kuru lūdza Kristus. Dieva Vārda spēkam un autoritātei jākļūst par mūsu dvēseles daļu. Vienmēr mūsu priekšā ir pilnības Priekšzīme – Kristus. Uz Viņu varam raudzīties, meklējot žēlastību un spēku ikkatras vainas pārvarēšanai.
Mums jāsagatavojas Dieva lielajai dienai, ikdienas dzīvē īstenojot tos pilnības principus, kas atklāti Kristus dzīvē. Viņš aicina mūs pārstāvēt Viņu. Mēs esam Dieva bērni. Garīgas adoptācijas ceļā mēs esam kļuvuši par Viņa dēliem un meitām. Mums sava dzīve jāsaskaņo ar Viņa prātu, pārstāvot Viņu savā dzīvē un raksturā.
Pilnīga saskaņa ar Dieva prātu ir mūžīgas dzīves priekšnosacījums… Kaut Kungs jūs svētītu, mans brāli un māsa, un vadītu jūs caur Viņa Vārda zināšanām līdz pilnīgai Viņa prāta izpratnei attiecībā uz jums! - Vēstule 96. 1911. g. 29. dec., ierindas māsai Ziemeļdakotā, Dž. Dž. Graveli kundzei. [373]

30. decembris - staigājiet Jēzus pēdās!

„Un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešajam vienu, katram pēc viņa spējām” Mat.25:15.
Izpētiet mācību, kas atrodama Mat.25:14.-46! Salīdziniet šo mācību ar savas dzīves pārskatu! Lai ikviens cilvēks beidz lielīties!… Staigāsim Kristus pēdās visā īstas ticības pazemībā! Noliksim visu savu pašpaļāvību, dienu no dienas un stundu pēc stundas nododieties Pestītājam, pastāvīgi saņemot Viņa žēlastību un dodot to tālāk! Es lūdzu tos, kas saka, ka tic Kristum: staigājiet pazemīgi Dieva priekšā! Lepošanās un sevis izcelšana apvaino Viņu. Kristus saka: "Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man” Mat.16:24. Par Viņam ticošiem Viņš atzīst vienīgi tos, kas paklausīs šiem vārdiem. „Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva” Jāņa 1:12-13.
„Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū” 14.p. Ak, kāda brīnišķa pretimnākšana! Debesu Lielkungs, Debesu pulku Virspavēlnieks, atstāj savu augsto stāvokli, noliek Savas karaliskās drēbes un Savu ķēnišķīgo kroni, ietērpj Savu dievišķību cilvēcībā, lai kļūtu par dievišķo Skolotāju visu šķiru ļaudīm un dzīvotu cilvēku vidū no savtības un grēka brīvu dzīvi, sniedzot priekšzīmi tam, kāds caur Viņa žēlastību ar kļūt cilvēks.
„Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” 14.p. Slavējiet Dievu par šo brīnišķo ziņojumu! Iespējas, kādas tas sniedz, liekas gandrīz par lielām, lai mēs tās varētu satvert, apkauno mūsu neticību un mūsu vājumu. Es slavēju Dievu, ka ticībā varu raudzīties uz savu Pestītāju. Mana dvēsele tver šo lielo Dāvanu. Šajā dzīvē vienīgā mūsu cerība ir censties ar ticības roku satvert Roku, kas gatava mūs glābt. „Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus” 29.p. Ja mēs savu skatu, novēršot no sevis, pievēršam Jēzum, izvēloties Viņu par savu Vadoni, tad pasaule mūsu draudzē ieraudzīs spēku, kādu tā tagad neredz. - Manuskripts 166. 1905. g. 30. dec., „Jāveic enerģisks darbs.” [374]

31. decembris - nekam neļaujiet sevi nomaldināt!

„Aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim” Filipiešiem 3:13-14.
Nekam neļaujiet novērst jūs no pašaizliedzības takas. Par tiem, kas senatnē piedalījās fiziska spēka sacensībās, mēs lasām: „Ikviens cilvēks, kas cīnās sporta spēlēs, savaldās visās lietās. Viņš to dara, lai iegūtu iznīcīgu kroni, bet mēs – neiznīcīgu” 1.Kor.9:25. (angļu tulk.). Iesaistoties šajā lielajā cīņā, domāsim par to, ko neveiksmes gadījumā mēs varam zaudēt. Mēs pazaudēsim mūžīgo dzīvi, kas mums pirkta ar Dieva Dēla asinīm. Vai tad būtu jāskaišas par mūžīgas modrības nepieciešamību? Mēs uzvarēsim, ja no mūsu puses darīsim visu iespējamo, pretojoties ļaunumam un pārvarot šķēršļus. Ar spēku tiks atalgotas pūles, kuras mēs veltīsim, tiecoties pēc goda maksas, mūsu augstajā aicinājumā Kristū.
Lai novērstu uzmanību no Kunga Jēzus, tiks sniegtas visādas pasaulīgas atrakcijas, tomēr noliekot visu smagumu un grēku, kas mūs visai apstāj, mums jātiecas uz priekšu, parādot pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem, ka cerība skatīt Dieva vaigu ir viņu pūļu un upuru vērta, ko šī cerības aizsniegšana var prasīt… „Es neuzskatu, ka to jau būtu satvēris. Tomēr vienu es daru, aizmirsdams to, kas aiz manis, es tiecos uz priekšu, pēc tā, kas priekšā. Es dzenos pretī mērķim, pretī goda maksai, kas piedāvāta Dieva augstajā aicinājumā Kristū Jēzū” Fil. 3:13.14 (angļu tulk.).
„Vienu es daru”. Pāvils neļāva nekam atraut viņu no viņa dzīves lielā mērķa… Dzīves darba steigā viņš nekad nepazaudēja no skata savas dzīves galveno mērķi – dzīties pēc augstā aicinājuma goda maksas...
Lai lielais mērķis, kas spieda Pāvilu grūtībās un likstās dzīties uz priekšu, liek arī jums pilnīgi nodoties Dieva darbam! Ko vien jūsu rokas atrod darāmu, to dariet dedzīgi! Padariet savu darbu patīkamu ar slavas dziesmām! Ja vēlaties tīru pārskatu Debesu grāmatās, tad nesūdzieties un neķildojieties! Lai jūsu lūgšana ik dienas ir: „Kungs, palīdzi man darīt labāko, ko spēju! Māci mani, kā visu padarīt vēl labāk! Dāvini man spēku un prieku! Palīdzi man savā darbā ieaust Pestītāja laipno kalpošanas veidu!” - Vēstule 1. 1903. g. 31. dec., „Mīļajiem brāļiem un māsām.”