Pēdējo dienu notikumi

15. Dieva zīmogs un zvēra zīme

Tikai divas šķiras

[215] Var būt tikai divas ļaužu šķiras. Katra no tām ir pilnīgi savādāka: vai nu ar dzīvā Dieva zīmogu, vai ar zvēra un tā tēla zīmi. — RH, 30.01.1900.

Lielajā cīņā starp ticību un neticību tiks iesaistīta visa kristīgā pasaule. Katrs nostāsies savā pusē. Dažiem, šķiet, būs grūti ieņemt noteiktu nostāju. Viņi nevēlēsies atklāti izteikties pret patiesību, bet tāpat arī, baidoties zaudēt īpašumus un tikt apkaunotiem, tie pilnībā nepāries Kristus pusē. Viņi visi tiks pieskaitīti pie Kristus ienaidniekiem. — RH, 07.02.1893.

Tuvojoties laika galam, demarkācijas līnija starp gaismas un tumsas bērniem kļūs arvien noteiktāka. Viņi nonāks arvien lielākās pretrunās. Šī atšķirība ir uzsvērta Kristus vārdos par "jaunpiedzimšanu" — [216] par jauniem radījumiem Kristū, par miršanu šai pasaulei un dzīvošanu Dievam. Šeit ir šķirošā siena, kas Debesu izcelsmi atdala no zemes un raksturo atšķirību starp tiem, kas pieder šai pasaulei un tiem, kas no tās izgājuši, izredzēti, dārgi Dieva acīs. — Speciāla liecība Batl-krīkas draudzei, (Ph, 155) 3. (1882)

Būs šķirti atsevišķu ģimeņu locekļi

Tie, kas dzīvojuši vienā ģimenē, tiks šķirti. Taisnie tiks apzīmogoti. "Tai dienā," saka tas Kungs Cebaots, — "ko Es izraudzīšu, viņiem būs būt manam paša īpašumam un Es viņus saudzēšu, kā vīrs saudzē savu dēlu, kas viņam kalpo". (Mal.3:17) Tie, kas ir bijuši paklausīgi Dieva baušļiem, savienosies gaismā ar svēto sabiedrību. Viņi ieies pa vārtiem pilsētā, un tiem būs tiesības pie dzīvības koka. "Viens taps pieņemts". Viņa vārds atradīsies dzīvības grāmatā, kamēr tie, ar kuriem viņš kopā dzīvojis un strādājis, saņems zīmi, kas tos uz mūžīgiem laikiem šķirs no Dieva. — TM, 234., 235. (1895)

Tiesāti saskaņā ar saņemto gaismu

Daudzi, kuriem nav mums piešķirto priekšrocību, Debesīs nonāks pirms tiem, kam bija liela gaisma, bet kas šajā gaismā nestaigāja. Daudzi ir dzīvojuši saskaņā ar labāko gaismu, kas tiem bija pieejama, un pēc tās arī tiks tiesāti. — Letter, 36. 1895. [217]

Mums visiem jāgaida noteiktais laiks, kad brīdinājuma vēsts aizsniegs visas pasaules daļas, lai katra dvēsele saņemtu pietiekoši gaismas un pierādījumu. Dažiem būs pieejama mazāka gaisma kā citiem, bet katrs tiks tiesāts atbilstoši tam, ko ir saņēmis. — Ms, 77. 1899.

Mums ir dota liela gaisma par Dieva likumiem. Bauslība ir rakstura mēraukla, un katrs cilvēks tiek aicināts ar to saskaņoties, jo pēdējā lielajā dienā tas tiks tiesāts pēc šiem likumiem. Ļaudis tiks tiesāti atbilstoši saņemtajai gaismai. — RH, 01.01.1901.

Tie, kam bija pieejama liela gaisma, bet kas pret to izturējās pavirši, atrodas daudz sliktākā stāvoklī par ļaudīm, kam nebija tik daudz priekšrocību. Viņi ir paaugstinājuši sevi, bet ne Dievu. Tādu cilvēku rīcība ir pelnījusi sodu, kas būs tieši proporcionāls Kungam sagādātajam negodam. — 8MR, 168. (1901)

Katrs saņems pietiekoši daudz gaismas, lai varētu saprātīgi izšķirties. — GC, 605. (1911)

Apzinātam aklumam nav attaisnojuma

Neviens netiks tiesāts par to, ka nav ņēmis vērā gaismu un atziņas, kuras tam nekad nav bijušas un kuras tas nevarēja iegūt. Bet daudzi atsakās paklausīt Kristus vēstnešu pasludinātajai patiesībai, izvēloties saskaņoties ar pasaules standartu, tādēļ soda dienā tos notiesās viņu saprātu aizsniegušās atziņas, tā gaisma, [218] kas bija iespīdējusi dvēselē. — 5BC, 1145. (1884)

Kam dota izdevība dzirdēt patiesību, bet, kas tomēr nepūlas to saklausīt un saprast, pieņemdami, ka nedzirdot uz tiem negulsies tāda atbildība, Dieva tiesā tiks atzīti par tikpat vainīgiem, kā kad viņi būtu patiesību dzirdējuši un to atmetuši. Ļaudīm, kas izvēlas dzīvot maldos, kad viņiem ir bijusi iespēja izprast patiesību, nebūs nekāda atvainojuma. Ar savām ciešanām un nāvi Jēzus salīdzināja visus nezināšanas grēkus, bet ietiepīga akluma labā nav darīts nekas. (..)

Mēs nebūsim atbildīgi par gaismu, kas nav aizsniegusi mūsu uztveres spējas, bet par to, kuru esam saņēmuši un atmetuši. Cilvēks nevar novērtēt patiesību, kas tam nekad nav pasniegta, un tādēļ arī to nevar nosodīt par gaismas neizdzīvošanu, kura tam nekad nav bijusi. — 5BC, 1145. (1893)

Praktiskās žēlsirdības svarīgā nozīme

Pēdējās dienas spriedums būs atkarīgs no mūsu praktiskās labdarības. Katru labu darbu Kristus atzīs kā Viņam darītu. — TM, 399. (1896)

Kad tautas tiks sapulcinātas Viņa priekšā, tur būs tikai divas šķiras, un šo grupu mūžīgo likteni noteiks tas, ko tās būs vai nebūs darījušas savam Kungam cietēju un trūcīgo personā. (..)

Pagānu vidū ir tādi, kas nezinādami pielūdz Dievu, tādi, kuriem cilvēki nekad nav nesuši gaismu, bet kas tomēr neies bojā. [219] Kaut arī nepazīdami Kunga bauslību, viņi tomēr ir dzirdējuši Dieva balsi runājam dabā un ir darījuši to, ko prasa bauslība. Viņu darbi liecina, ka Svētais Gars ir skāris sirdi, un viņi ir atzīti par Dieva bērniem.

Cik pārsteigti un iepriecināti būs šie pazemīgie no pagānu vidus, dzirdot Pestītāja vārdus: "Ko jūs darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši". Cik laimīga būs Mūžīgās Mīlestības sirds, kad Viņa sekotāji, dzirdot šādus atzinības vārdus, raudzīsies uz Viņu ar apbrīnu un prieku. — DA, 637., 638. (1898)

Rīcību rosinātājas lūgšanas

Tiesas dienā daži apelēs pie saviem labajiem darbiem, ka par tiem pienāktos atlīdzība. Viņi sacīs: "Es vienu jaunu cilvēku iekārtoju darbā. Es devu naudu slimnīcas celšanai. Es apmierināju kādas atraitnes vajadzības un pieņēmu savā mājā trūcīgos". Jā, bet jūsu motīvi bija tik ļoti samaitāti no egoisma, ka Kungam jūsu darbi nav pieņemami. Visā, ko jūs darījāt, vienmēr priekšplānā izvirzījās paša "es". — Ms, 53. 1906.

Mūsu rīcības raksturu nosaka tās vadmotīvi, parādot to vai nu kā nekrietnu, vai morāli augsti vērtējamu. — DA, 615. (1898)

Kas ir Dieva zīmogs?

Līdzko Dieva ļaudis ir apzīmogoti pie viņu pierēm — tas nav nekāds redzams zīmogs [220] vai zīme, bet nopamatošanās patiesībā, kā intelektuāli, tā garīgi, lai tos vairs nevarētu izkustināt — līdzko Dieva ļaudis ir apzīmogoti un sagatavoti sijāšanai, tā šī sijāšana arī nāks. Tiešām, tā jau ir sākusies; Zemi jau skar Dieva sodības, lai mūs brīdinātu un mēs zinātu, kas tuvojas. — 4BC, 1161. (1902)

Dzīvā Dieva zīmogs tiek uzlikts tiem, kas apzinīgi ievēro Kunga Sabatu. — 7BC, 980. (1897)

Ar Dieva zīmogu pie pierēm apzīmogotiem jāievēro ceturtā baušļa Sabats. — 7BC, 970. (1899)

Patiesa Sabata ievērošana ir uzticības zīme Dievam. — 7BC, 981. (1899)

Ceturtais bauslis vienīgais no visiem desmit satur lielā Likumdevēja, debesu un Zemes Radītāja, zīmogu. — 6T, 350. (1900)

No Ēdenes līdzi nākošā Kunga pieminekļa, septītās dienas Sabata ievērošana ir kā pārbaude mūsu uzticībai Dievam. — Letter, 94. 1900.

Katram no Dieva ļaudīm tiek uzlikts zīmogs, tieši tikpat patiesi, kā kādreiz tika iezīmētas ebreju namu durvju palodas, lai tos aizsargātu no [221] vispārējās bojāejas. Dievs ir paziņojis: "Es devu tiem arī savas svētās dienas, kas ir derības zīme starp Mani un viņiem, lai tie atzītu, ka Es esmu tas Kungs, kas tos svētījis". (Ec. 20:12) — 7BC, 969. (1900)

Rakstura līdzība ar Kristu

Dzīvā Dieva zīmogs tiks uzlikts vienīgi tiem, kam būs rakstura līdzība ar Kristu. — 7BC, 970. (1895)

Tiem, kas saņems dzīvā Dieva zīmogu un tiks pasargāti bēdu laikā, visā pilnībā jāatspoguļo Jēzus līdzība. — EW, 71. (1851)

Dieva zīmogu nekad neuzliks uz netīru vīru un sievu pieres. To nekad neuzspiedīs uz godkārīgu, pasauli mīlošu vīru un sievu pieres. Tas nekad nebūs redzams uz tādu vīru un sievu pieres, kas ir netaisni valodā vai viltīgi sirdī. Visiem, kas saņem zīmogu, jābūt bez traipa Dieva priekšā, — tiem jābūt Debesu kandidātiem. 5T, 216. (1882)

Mīlestība izpaužas paklausībā, un pilnīga mīlestība aizdzen visas bailes. Tie, kas mīl Dievu, ir saņēmuši zīmogu uz savas pieres un strādā Dieva darbā. — SD, 51. (1894)

Tie, kas uzvar pasauli, miesu un velnu, būs mīļotie, kas saņems dzīvā Dieva zīmogu. — TM, 445. (c. 1886) [222]

Vai mēs ar visiem Dieva piešķirtajiem spēkiem cenšamies sasniegt pilnīgu vīra un sievas augumu Jēzū Kristū? Vai mēs meklējam Viņa pilnību, tiecoties arvien augstāk un augstāk, vēloties iegūt Viņa rakstura līdzību? Kad Dieva kalpi sasniegs šo līmeni, tie tiks apzīmogoti uz viņu pierēm. Tad pierakstošais eņģelis paziņos: "Piepildīts". Tie būs pilnīgi Viņā attiecībā uz radīšanu un atpestīšanu. — 3SM, 427. (1899)

Tagad ir apzīmogošanas laiks

Es redzēju, ka pārbaudījums ar Sabatu nevarēja sākties ātrāk, kamēr Jēzus nebija pabeidzis savu vidutāja darbu svētajā vietā un iegājis aiz otrā priekškara. Tāpēc kristieši, kas ir miruši pirms vissvētākās vietas durvju atvēršanas, beidzoties pusnakts saucienam 1844. gada septītajā mēnesī, un kas patieso Sabatu nebija ievērojuši, tagad dus cerībā, jo tiem nebija Sabata gaismas un pārbaudījuma, kas tagad ir mums kopš durvju atvēršanas. Es redzēju, ka dažus no Dieva ļaudīm sātans šajā lietā kārdināja. Viņi sāka šaubīties, vai Sabats varētu būt kā pārbaudījums mums, ja tik daudzi labi kristieši ticības cīņā ir aizgājuši dusēt, kas tomēr neievēroja patieso Sabatu. (..)

Šajās apzīmogošanas dienās sātans izmēģina jebkuru viltību, lai tikai Dieva ļaudis padarītu šaubīgus un novērstu no mūsdienu patiesības. — EW, 42., 43. (1851)

Es redzēju, ka viņa (misis Hastinga) bija apzīmogota un, dzirdot Dieva balsi, iznāks no kapa, nostāsies uz šīs zemes un būs 144 000 vidū. Es redzēju, [223] ka mums nevajag viņu apraudāt, jo viņa bēdu laikā dusēs. 2SM, 263. (1850)

Tagad uz Zemes dzīvo ļaudis, kas ir pārsnieguši astoņdesmit un deviņdesmit gadus. Dabiski, ka tādā vecumā viņiem ir zināms nespēks. Bet viņi tic Dievam, un Dievs tos mīl. Viņi ir apzīmogoti ar Dieva zīmogu un būs starp tiem, par kuriem teikts: "Svētīgi tie, kas mirst ticībā uz Kungu". — 7BC, 982. (1899)

Ak, kaut arī mums tiktu uzlikts Dieva zīmogs!

Vēl tikai nedaudz, un katrs Dieva bērns jau būs apzīmogots. Ak, kaut arī uz mūsu pierēm tiktu uzlikts Dieva zīmogs! Vai ir iespējams iedomāties šo apzīmogošanas procesu, kad Dieva eņģelis apmeklēs katru Kunga kalpu, lai tam uzspiestu šo zīmogu? — 7BC, 969., 970. (1889)

Ja patiesībai ticošos viņu pārliecība neuztur šajās samērā mierīgajās dienās, kas viņus uzturēs tad, kad nāks lieli pārbaudījumi un tiks izdota pavēle pret visiem, kas nepielūdz zvēru un nepieņem tā zīmi uz savas pieres un rokas? Šis svinīgi nopietnais laiks vairs nav tālu. Dieva ļaudīm nevajadzētu kļūt vājiem un nenoteiktiem, bet vajadzētu pieaugt spēkā un drosmē, gatavojoties lielajam bēdu laikam. — 4T, 251. (1876)

Kas ir zvēra zīme?

Jāni aicināja uzlūkot ļaudis, kas atšķīrās no tiem, kuri pielūdza zvēru vai viņa tēlu, ievērojot [224] nedēļas pirmo dienu. Šīs dienas ievērošana ir zvēra zīme. — TM, 133. (1898)

Zvēra zīme ir pāvesta ieceltais sabats. — Ev, 234. (1899)

Kad pienāks pārbaudījumi, tad kļūs skaidri redzams, kas ir zvēra zīme. Tā attiecas uz svētdienas ievērošanu. — 7BC, 980. (1900)

Dieva zīme jeb zīmogs atklājas septītās dienas, proti, sabata ievērošanā, kas ir Kunga radīšanas piemineklis. (..) Zvēra zīme ir tam pretēja — nedēļas pirmās dienas svētīšana. — 8T, 117. (1904)

"Un tas panāca to, ka visi mazie un lielie, (..) uzspiež zīmi uz savas labās rokas vai uz savas pieres". (Atkl.13:16) Ļaudis svētdienā ne tikai nestrādās ar savām rokām, bet arī prātā svētdienu atzīs par sabatu — Īpaša liecība Batl-krīkas draudzei, (Ph, 86) 6,7. (1897)

Kad tiek pieņemta zvēra zīme?

Zvēra zīmi vēl neviens nav saņēmis. — Ev, 234. (1899)

Svētdienas svētīšana pati par sevi vēl nav zvēra zīme un tāda nebūs līdz tam brīdim, kamēr nebūs iznācis likums, kas cilvēkus ar varu spiedīs pakļauties šim neīstajam sabatam. Nāk laiks, [225] kad šī diena kļūs par pārbaudes akmeni, bet tāds laiks vēl nav pienācis. — 7BC, 977. (1899)

Dievs Sabatu devis kā zīmi, kā uzticības pārbaudes dienu starp sevi un cilvēkiem. Tie, kas ir saņēmuši gaismu par Dieva bauslību, bet tomēr cilvēciskos likumus turpina vērtēt augstāk par Dieva likumiem, lielajā, mūs gaidošajā krīzē pieņems zvēra zīmi. — Ev, 235. (1900)

Sabats būs lielā uzticības pārbaude, jo tas ir sevišķi apstrīdēts patiesības punkts. Kad cilvēkiem būs jāizdara pēdējā izšķiršanās, tad skaidri iezīmēsies līnija starp tiem, kas kalpo Dievam, un tiem, kas Viņam nekalpo. Kamēr viltus sabata ievērošana saskaņā ar valsts likumu, kas runā pretī ceturtajam bauslim, liecinās par uzticību varai, kura pretojas Dievam, īstā Sabata turēšana, paklausot Dieva bauslībai, pierādīs uzticību Radītājam. Kamēr viena cilvēku daļa pakļaudamās laicīgām varām, pieņems zvēra zīmi, otra, izvēloties uzticību dievišķajai autoritātei, saņems Dieva zīmogu. — GC, 605. (1911)

Svētdienas piespiedu svētīšana ir pārbaudījums

Neviens netiek nosodīts, kamēr nav saņēmis gaismu un ieraudzījis ceturtā baušļa uzliktos pienākumus. Bet, kad iznāks dekrēts, kas spiedīs ievērot [226] viltus sabatu, un trešā eņģeļa spēcīgais sauciens būs brīdinājis ļaudis no zvēra un viņa tēla pielūgšanas, tad līnija starp nepatieso un patieso būs skaidri novilkta. Tad tie, kas turpinās dzīvot pārkāpumā, pieņems zvēra zīmi. — Ev, 234., 235. (1899)

Kad svētdienas svētīšanu uzspiedīs ar likumu un pasaule būs saņēmusi gaismu par pienākumu pret patieso Sabatu, tad ikviens, kas pārkāps Dieva pavēli, lai paklausīti priekšrakstam, kam nav augstākas autoritātes par Romu, ar to pāvestību godās vairāk kā Dievu. Tāds cilvēks pagodinās Romu un varu, kas uzspiež šo Romas pieņemto tradīciju. Viņš pielūgs zvēru un tā tēlu.

Ja cilvēki tad atmetīs iestādījumu, ko Dievs ir pasludinājis par savu autoritātes zīmi, tā vietā pagodinot to, ko Roma izraudzījusi par sava pārākuma apliecinājumu, tad viņi līdz ar to pieņems zīmi, kas atklās uzticību Romai,— viņi pieņems "zvēra zīmi". Tomēr šī zīme tiks pieņemta tikai tad, kad dotais jautājums ļaudīm būs pilnīgi skaidrs, kad tiem vajadzēs izvēlēties paklausīt Dieva baušļiem vai cilvēku pavēlēm, tikai tad tie, kas turpinās pārkāpt Dieva likumus, būs pieņēmuši "zvēra zīmi". — GC, 449. (1911) [227]

16. Pārbaudes laika beigas

Neviens nezina, kad beigsies pārbaudes laiks

Dievs mums nav atklājis laiku, kad noslēgsies šī vēsts vai kad beigsies pārbaudes laiks. Savai un savu bērnu zināšanai pieņemsim to, kas ir atklāts, un necentīsimies uzzināt to, ko Visvarenais nodomājis paturēt noslēpumā. (..)

Man pienākušas vēstules, kurās jautāts, vai man ir kāda sevišķa gaisma par to, kad beigsies pārbaudes laiks, un es atbildu, ka man ir tikai viena vēsts: tagad ir laiks strādāt, kamēr vēl ir diena, jo nāk nakts, kurā neviens cilvēks nevarēs strādāt. — 1SM, 191. (1894)

Likums par svētdienas piespiedu svētīšanu iznāk pirms pārbaudes laika beigām

Kungs man ir skaidri rādījis, ka zvēra tēls veidosies pirms pārbaudes laika beigām, jo Dieva ļaudīm tas būs liels pārbaudījums, kas [228] izšķirs viņu mūžīgo likteni. — 2SM, 81. (1890)

Kas ir zvēra tēls? Un kā to veido? Tēlu rada zvērs ar diviem ragiem, un tas ir tēls pirmajam zvēram. Tāpēc tas arī ir nosaukts par zvēra tēlu. Bet, lai uzzinātu, ko tas īsti attēlo un kā to veido, mums jāaplūko paša zvēra — pāvestības — raksturīgākās iezīmes.

Kad pirmā draudze atkāpās no Evaņģēlija vienkāršības un pieņēma pagānu rituālus un ieradumus, tā zaudēja Dieva Garu un spēku, tādēļ, lai pārvaldītu ļaužu sirdsapziņu, sāka meklēt laicīgās varas atbalstu. Rezultātā radās pāvestība, baznīca, kas pārvaldīja valsts varu un izlietoja to savu mērķu sasniegšanai, sevišķi "ķecerības" sodīšanai. Lai Savienotās Valstis izveidotu zvēra tēlu, reliģiskai varai jāiegūst tāda noteikšana pār pilsonisko valdību, ka valsts autoritāte tiktu izmantota baznīcas mērķu sasniegšanai. (..)

"Zvēra tēls" simbolizē atkritušā protestantisma formu, kas būs attīstījusies, kad protestantiskās baznīcas savu dogmu uzspiešanai meklēs civilās varas palīdzību. — GC, 443., 445. (1911)

Pārbaudes laiks beigsies līdz ar apzīmogošanas laika beigām

Tieši pirms tā sākšanās (bēdu laika), mēs visi saņemsim dzīvā Dieva zīmogu. Pēc tam es redzēju, kā četri [229] eņģeļi pārstāja savaldīt četrus vējus. Visur valdīja bads, epidēmijas un zobens; tauta cēlās pret tautu, un visa pasaule nonāca sajukumā. — 7BC, 968. (1846)

Es redzēju eņģeļus Debesīs steidzamies šurp un turp. Kāds eņģelis ar rakstāmās tintes trauku pie sāniem atgriezās no Zemes un ziņoja Jēzum, ka viņa darbs esot pabeigts un svētie esot saskaitīti un apzīmogoti. Es redzēju, kā Jēzus, kas kalpoja pie šķirsta, kurā atradās desmit baušļi, nometa kvēpināmo trauku. Viņš pacēla savas rokas un skaļā balsī sacīja: "Ir piepildīts". — EW, 279. (1858)

Vēl atliek, tā sakot, tikai īsi mirkļi. Tomēr, kaut arī tauta ceļas pret tautu un valsts pret valsti, galvenā kauja vēl nav sākusies. Vēl tiek saturēti četri vēji, līdz Dieva kalpi būs apzīmogoti uz viņu pierēm. Tad pasaulīgās varas sakārtos savus militāros spēkus pēdējai lielajai kaujai. — 6T, 14. (1900)

Kāds eņģelis, atgriezdamies no Zemes, vēstīs, ka viņa darbs ir padarīts: pasaulei dots pēdējais brīdinājums, un visi, kas pierādījuši savu uzticību dievišķajiem priekšrakstiem, saņēmuši "dzīvā Dieva zīmogu". Tad Jēzus pārtrauc savu Starpnieka kalpošanu augšā esošajā svētnīcā. Viņš paceļ savas rokas un skaļā balsī saka: "Ir piepildīts". — GC, 613. (1911)

Pārbaudes laiks beigsies pēkšņi, negaidīti

Kad Jēzus beigs aizlūgt par cilvēkiem, tad katra liktenis būs izšķirts uz visiem laikiem. (..) Pārbaudes laiks ir noslēdzies; Kristus [230] pārtrauc starpniecības darbu Debesīs. Šis laiks beidzot pēkšņi nāk pār visiem, un, kas nav šķīstījuši savas dvēseles, paklausot patiesībai, tie tiek atrasti guļam. — 2T, 191. (1868)

Kad beigsies pārbaudes laiks, tas notiks pēkšņi, negaidīti — brīdī, kad mēs to vismazāk būsim gaidījuši. Bet mums jau šodien var būt tīri rēķini Debesīs, zinot, ka Dievs mūs ir pieņēmis. — 7BC, 989. (1906)

Izmeklēšanas tiesas darbam beidzoties, visu liktenis būs izlemts uz dzīvību vai nāvi. Pārbaudes laiks beigsies īsi pirms Kunga parādīšanās debesu padebešos. (..)

Arī pirms plūdu sākšanās, kad Noa jau bija iegājis šķirstā, Dievs viņu ieslēdza, bet bezdievīgie palika ārā, un vēl septiņas dienas, nezinot, ka viņu liktenis jau ir izlemts, ļaudis turpināja savu bezrūpīgo, izpriecas mīlošo dzīvi un izsmēja brīdinājumus par tuvojošos sodu. "Tāda," sacīja Kristus,"būs arī Cilvēka Dēla atnākšana" (Mat. 24:39). Klusi un nemanot kā zaglis pusnaktī, pienāks izšķirošā stunda, kas noteiks katra cilvēka likteni, uz visiem laikiem liedzot vainīgajiem kādreiz piedāvāto žēlastību. (..)

Tad, kad veikalnieks vēl dzīsies pēc savas peļņas, kad izpriecu mīlētājs centīsies apmierināt savas iegribas, kad modes pielūdzēji rotās savus tērpus — jā, varbūt tieši tad visas zemes Soģis teiks vārdus: "Tu esi svērts svaru kausā un atrasts par vieglu". (Dan. 5:27) — GC, 490., 491. (1911) [231]

Cilvēku aktivitātes pēc pārbaudes laika beigām

Taisnie un ļaunie vēl dzīvos virs zemes savās mirstīgajās miesās — cilvēki stādīs un cels, ēdīs un dzers, nemaz neapzinoties, ka augšā esošajā svētnīcā jau pasludināts galīgais un neatsaucamais spriedums. — GC, 491. (1911)

Kad no svētnīcas pasludinās neatsaucamo lēmumu un pasaules liktenis būs izšķirts uz visiem laikiem, zemes iedzīvotāji to neapzināsies. Ļaudis, kam Dieva Gars būs pilnīgi atņemts, turpinās ievērot reliģijas formas, un sātaniskā centība, ar ko ļaunuma lielkungs viņus iedvesmos savu velnišķo nodomu īstenošanai, izskatīsies kā degsme par Dievu. — GC, 615. (1911)

Kvieši un nezāles augs "kopā līdz pļaujas laikam". Savu ikdienas pienākumu pildīšanā taisnais līdz pat pēdējam brīdim atradīsies saskarē ar bezdievīgo. Gaismas bērni ir izkaisīti starp tumsas bērniem, lai visiem būtu redzams pretstats. — 5T, 100. (1882)

Kristus paziņoja, ka, Viņam atnākot, daži no gaidošajiem ļaudīm būs aizņemti ar savām ikdienas lietām. Daži laukā sēs labību, citi ievāks ražu, bet vēl citi mals dzirnavās graudus. — Ms, 26. 1901. [232]

Turpināsies neticība un grēcīga izklaidēšanās

Kristīgās pasaules ticību Bībelei lielā mērā grauj skepticisms un tā saucamā zinātne. Maldi un dažādas teikas tiek pieņemtas ar prieku, jo tās ļauj izpatikt sev un nerada satraukumu, tās cilvēku apziņā neatstāj vietu Dievam. Ļaudis saka: "Rīt būs tāpat kā šodien un vēl labāk". Bet šīs neticības un bezdievīgo prieku juceklī ir dzirdama erceņģeļa balss un Dieva bazūne. (..)

Kad mūsu pasaulē viss būs pakļauts egoistiskiem centieniem un peļņas kārei, Jēzus nāks kā zaglis naktī. — Ms, 15b, 1886.

Kad tie, kas saucas Dieva ļaudis, apvienosies ar pasauli, dzīvos tāpat kā pasaule un piebiedrosies aizliegtās izpriecās, kad pasaules greznība kļūs par draudzes greznību, kad skanēs kāzu zvani un visi daudzus gadus uz priekšu paredzēs vispārēju labklājību, tad pēkšņi, kā zibens no skaidrām debesīm, pienāks gals visām viņu spožajām izredzēm un maldīgajām cerībām. — GC, 338., 339. (1911)

Ļaudis būs pilnībā aizņemti savos darbos

Kad Lats savas ģimenes locekļus brīdināja par Sodomas iznīcināšanu, tie neklausījās viņa vārdos, bet uzskatīja to par fanātiķi. Sodomas bojāeja tos pārsteidza nesagatavotus. Tāpat būs, Kristum atnākot, — fermeri, tirgotāji, [233] likumdevēji un dažādu arodu meistari būs pilnībā aizņemti ar savām lietām, un Kristus diena pār tiem nāks kā slazda valgi. — RH, 10.03.1904.

Kad draudžu kalpotāji, fermeri, tirgotāji, likumdevēji, visi lielie un šķietami labie ļaudis izsauksies "miers un drošība", pēkšņi nāks samaitāšana. Atkārtojot Kristus vārdus, Lūka saka, ka Dieva diena nāks kā slazdi, salīdzinot to ar zvēra likteni, kas, meklējot laupījumu, zogas starp meža kokiem, līdz pēkšņi iekrīt mednieku slazdos. — 10MR, 266. (1876)

Tieši tad, kad ļaudis ir bezrūpīgi, aizņemti ar vieglprātīgu izklaidi, ar pirkšanu un pārdošanu, zaglis veic savu slepeno darbu. Tā būs cilvēka Dēla atnākšanas laikā. — Letter, 21, 1897

Reliģiskie vadoņi būs optimisma pilni

Kad filozofiskie prāta slēdzieni būs apklusinājuši bailes no Dieva soda, kad reliģijas mācītāji būs pasludinājuši mieru un labklājību uz ilgiem laikiem un pasaule nodosies saviem laicīgajiem darbiem un izpriecām, stādīšanai un namu celšanai, ēšanai un precību pasākumiem, atmetot Dieva brīdinājumus un izsmejot Viņa vēstnešus, — tad piepeši pār viņiem nāks samaitāšana, un tie neizbēgs. — PP, 104. (1890)

Bezdievīgajiem Dieva diena pienāks pēkšņi, lai tā nāktu kad nākdama. Kad dzīve ritēs tālāk savā parastajā gaitā, kad cilvēki nodosies izpriecām, laicīgiem darbiem, tirdzniecībai un naudas pelnīšanai, kad [234] reliģiskie vadoņi cildinās pasaules attīstību un izglītību un ļaudis būs iemidzināti viltus drošībā — tad, kā neapsargātā mājā pusnaktī ierodas zaglis, pār bezrūpīgajiem un bezdievīgajiem pēkšņi nāks bojāeja, "un tie neizbēgs". (1. Tes. 5:3) — GC, 38. (1911)

Sātans secina, ka pārbaudes laiks ir beidzies

Bēdu laikā sātans uzkūda ļaunos cilvēkus, un tie aplenc Dieva ļaudis, vēloties tos iznīcināt. Bet viņš nezina, ka Debesu grāmatās pretī viņu vārdiem ir ierakstīts — "piedots". — RH, 19.11.1908.

Kā sātans Ēzavu bija pamudinājis celties pret Jēkabu, tā viņš bēdu laikā bezdievīgos skubinās iznīcināt Dieva tautu. (..) Ienaidnieks redz, ka svētie eņģeļi tos sargā, un tādēļ secina, ka grēki ir piedoti, bet viņš nezina, ka viņu lieta ir izlemta augšā esošajā svētnīcā. — GC, 618. (1911)

Bads pēc Dieva Vārda

Tie, kas šodien nevērtē studijas un dārgo iespēju klausīties Dieva Vārdu no Viņa kalpiem, vēlāk to rūgti apraudās. Es redzēju, ka tuvu ir laiks, kad pār zemi nāks Kunga sods, sāks izlieties briesmīgas mocības. Tad tie, kas neievēroja Dieva Vārdu un pret to izturējās vieglprātīgi, staigās "no vienas jūras [235] līdz otrai, no pusnakts pret rītiem, lai meklētu Kunga Vārdu, un tomēr to neatrastu". (Amosa 8:12) Zemē būs bads, trūks iespēju dzirdēt Dieva Vārdu. — Ms, 1, 1857.

Nav vairs aizlūgšanu par ļaunajiem

Dieva kalpi izpildīs savu pēdējo pienākumu, izteiks pēdējo lūgšanu, pēdējo reizi lejot asaras par sacēlušos draudzi un bezdievīgajiem ļaudīm. Būs izskanējis viņu pēdējais brīdinājums. Ak, cik labprāt tad tie, kas runāja par patiesību, bet pēc tās nedzīvoja, piedāvās negodīgā ceļā iegūtos līdzekļus, mājas un zemi, ko tā vērtēja un pie kuras tā turējās, lai tikai no saviem sludinātājiem dzirdētu paskaidrojumus par atpestīšanu, lai varētu noklausīties kādu cerības vai mierinājuma vārdu. Bet tas vairs nebūs iespējams; velti viņi tagad alks un slāps, jo viņu izsalkums nekad vairs netiks apmierināts un tie nesaņems nekādu atvieglojumu. Viņu lieta būs izlemta un izlemta uz visiem laikiem. Tas ir briesmīgs, ļoti ārkārtējs laiks. — Ms, 1. 1857.

Ak, kā bezdievīgie laikā, kad Dieva sodības nāks bez žēlastības piejaukuma, apskaudīs to ļaužu stāvokli, kuri atradīsies "Visaugstākā patvērumā" un dzīvos "Visvarenā ēnā" — vietā, kur Kungs paslēps visus tos, kas ir mīlējuši Viņu un turējuši Viņa baušļus! Tad taisno daļa tiešām būs apskaužama tiem, kas cietīs savu grēku dēļ. Bet žēlastības durvis jau būs aizvērušās, pārbaudes laiks beidzies un viņu labā vairs netiks pienestas aizlūgšanas. — 3BC, 1150. (1901) [236]

Raksturu pārveidot vairs nav iespējams

Kungs nāk ar spēku un lielu godību. Tad Viņš visā pilnībā taisnos atšķirs no bezdievīgajiem. Tad eļļu vairs nevarēs pārliet to traukos, kuriem tās nav. Piepildīsies Kristus vārdi: "Divas kopā mals, — viena taps pieņemta un otra atmesta. Divi būs laukā, viens taps pieņemts un otrs atstāts". Šajā dzīvē taisnos un bezdievīgos kopā saista darbs. Bet Kungs lasa raksturu. Viņš zina, kuri ir paklausīgie bērni, kas ciena un mīl Viņa baušļus. — TM, 234. (1895)

Uz nāves tuvošanos ir jāskatās nopietni, bet daudz daudz svinīgāka ir iespēja dzīvot. Mēs vēlreiz sastapsimies ar katru domu, vārdu un dzīves darbu. Kādi mēs paši izveidosimies pārbaudes laikā, tādiem mums būs jāpaliek visā mūžībā. Nāve izraisa miesas sabrukumu, bet nemaz nemaina mūsu raksturu. Arī Kristus nākšana neieviesīs pārmaiņas mūsu raksturā, bet vienīgi padarīs to mūžīgi nemainīgu. — 5T, 466. (1885)

Ļaunos nepārliecinātu arī otrs pārbaudes laiks

Mums ir jāpaņem vislabākais no šodien piedāvātajām priekšrocībām. Lai sagatavotos Debesīm, otra pārbaudes laika vienkārši nebūs. Šī ir mūsu vienīgā un pēdējā iespēja rakstura veidošanai, lai tas būtu derīgs Debesu mājokļiem, kurus Kungs sagatavo visiem, [237] kas paklausa Viņa likumiem. — Letter, 20, 1899.

Pēc Kunga atnākšanas vairs nebūs pārbaudes laika. Tie, kas to saka, paši ir pievilti un kļūdās. Pirms Kristus otrās atnākšanas valdīs tāds pats lietu stāvoklis kā pirms Plūdiem. Un pēc Glābēja parādīšanās debesu padebešos nevienam netiks dota kāda cita iespēja saņemt pestīšanu. Visiem jau iepriekš būs bijusi iespēja izdarīt savu lēmumu. — Letter, 45, 1891.

Visi tiks pārbaudīti saskaņā ar saņemto gaismu. Tie, kas no patiesības novērsušies pie pasakām, nevar cerēt uz otru pārbaudes laiku. Nebūs nekādas šīs zemes tūkstošgadu valstības.

Ja pēc tam, kad Svētais Gars pamodināja viņu sirdi, tie patiesībai pretojās un visu savu iespaidu izlietoja ceļa aizšķēršļošanai, lai arī citi to nepieņemtu, tad viņi tā kā tā nekad netiktu pārliecināti.

Viņi tiem atvēlētajā pārbaudes laikā nav centušies pārveidot savu raksturu, un Kristus tiem otru iespēju nepiešķirs. Lēmums būs negrozāms. — Letter, 25. 1900. [238]

17. Septiņas pēdējās mocības un bezdievīgie

Tiks izlieti Dieva dusmu kausi

[238] Mūsu priekšā ir nopietns laiks, svarīgi notikumi. Viena pēc otras atskanēs bazūnes; uz zemes iedzīvotājiem tiks izliets kauss pēc kausa. — 3SM, 426. (1890)

Žēlastības eņģelis drīz atstās pasauli, un pār to izliesies septiņas pēdējās mocības. (..) Drīz kritīs Dieva dusmu bultas, un, kad Viņš iesāks sodīt pārkāpējus, tad līdz pat galam vairs nebūs neviena atelpas brīža. — TM, 182. (1894)

Cīņa starp tautām

Četri vareni eņģeli aizturēja šīs zemes varas, līdz Dieva kalpi bija apzīmogoti uz viņu pierēm. Pasaules valstis ir iekarsušas [239] cīņai, tomēr eņģeļi tās savalda. Kad šis ierobežojošais spēks tiks atrauts, nāks briesmīgu grūtību laiki. Tiks izgudroti drausmīgi kara ieroči. Kuģi ar savu dzīvo kravu atradīs kapu visdziļākajos ūdeņos. Visi, kam nebūs patiesības Gara, apvienosies zem sātanisko pārstāvju vadības. Tomēr viņi tiks savaldīti, līdz pienāks laiks lielajai Armaģedonas kaujai. — 7BC, 967. (1900)

Sabrukumā tiks ierauta visa pasaule

Tagad eņģeļi vēl aiztur kara vējus, lai tie nepūstu, kamēr pasaule tiks brīdināta par tai draudošajām briesmām; bet vētra jau tuvojas, tā ir gatava brāzties pār zemi; un kad Dievs pavēlēs eņģeļiem vējus atraisīt, norisināsies tik nežēlīga cīņa, kādu nav iespējams aprakstīt. — Ed, 179.,180. (1903)

Pestītāja pravietojumam par sodību, kas nāks pār Jeruzālemi, būs vēl cits piepildījums, un, salīdzinot ar to, tikko rādītā briesmīgā aina ir tikai kā bāla ēna. Izredzētās pilsētas liktenī mēs varam ieraudzīt visas pasaules likteni, kas noraidījusi Dieva žēlastību un minusi kājām Viņa bauslību. — GC, 36. (1911)

Tad sātans liks nākt pār zemes iedzīvotājiem pēdējām lielām bēdām. Kad Dieva eņģeļi vairs neturēs cilvēku kaislību mežonīgos vējus, kājās tiks sacelti visi varmācīgie spēki. Visa pasaule pieredzēs sabrukumu, kas būs daudz drausmīgāks par senās Jeruzālemes bojāeju. — GC, 614. (1911) [240]

Dievs ir tikpat taisns kā žēlsirdīgs

Būt žēlsirdīgam, laipnam, piedodošam un patiesam — tā ir Dieva godība. Bet tikpat noteikti, kā viņa godība atklājas žēlsirdībā, tā ir redzama arī taisnīgumā, sodot grēcinieku. — RH, 10.03.1904.

Israēla Kungs un Dievs spriež tiesu pār šīs pasaules dieviem, tieši tā, kā savā laikā pār Ēģiptes dieviem. Ar ugunsgrēkiem un plūdiem, sērgām un zemestrīci Viņš samaitās visu zemi. Tad Kristus atpestītie ļaudis pagodinās Viņa vārdu, to paaugstinot virs zemes. Vai tiešām pasaules vēstures pēdējās dienās dzīvojošajiem nebūtu jāizprot Viņa sniegtās mācības? — 10MR, 240., 241. (1899)

Viņš, kas darbojas kā mūsu Aizstāvis, kas uzklausa nožēlas un grēku izsūdzēšanas lūgšanas, pār kura galvu kā mīlestības un žēlastības simbols rotājas varavīksne, drīz beigs savu darbu Debesu svētnīcā. Tad žēlastība un laipnība nokāps no troņa, un to vietu ieņems taisnība. Tas, uz kuru raugās Viņa ļaudis, uzņemsies atbildību būt par Visaugstāko Soģi. — RH, 24.03.1889.

Visā Bībelē Dievs tiek attēlots ne tikai kā laipns un žēlojošs, bet arī kā stingrs un taisnīgs Dievs. — ST, 24.03.1881.

Dieva soda noteiktība

Dieva mīlestība mūsu dienās tiek attēlota kā tāda, [241] kas nepieļauj grēcinieka iznīcināšanu. Ļaudis tā spriež, vadoties no savas zemās taisnības izpratnes. "Tu domā, ka Es esmu tāds pats kā Tu". (Ps. 50:21) Viņi Dievu mēra pēc sevis. Tie apsver kā paši būti rīkojušies dotajos apstākļos un pieņem, ka Dievam būtu jārīkojas tāpat. (..)

Neviena valsts vai valdība likumpārkāpējiem pašiem neļauj spriest par to, kāds sods tiem pienākas. Par visu, kas mums ir, par Viņa bagātīgi piešķirto žēlastību mums jāpateicas vienīgi Dievam. Grēka kaitinošajam raksturam attiecībā pret tādu Dievu nevar būt cits novērtējums, kā vienīgi tas, ko sniedz Debesis. Dievs ir morāles pārvaldnieks un tajā pašā laikā arī Tēvs. Viņš ir Likumdevējs. Viņš izdod likumus un prasa to ievērošanu. Likumam bez noteikta soda mēra nav spēka.

Tā kā mūsu mīlošais Tēvs nevēlas redzēt savus bērnus izciešam sodu ugunī, ja Viņam ir spēks to atvieglot, tad mums par to vajadzētu lūgt. Tomēr Dievam, savu radījumu labklājības un drošības dēļ, likuma pārkāpēji ir jāsoda. Dievs nerīkojas pēc cilvēku plāniem. Viņš rīkojas pēc neierobežotas taisnības principiem, ko cilvēkiem nav ļauts pielietot pret citiem cilvēkiem. Noa domāja, ka Dievam būs nepatīkami noslīcināt kaut vienu no apkārtējiem smējējiem, bet Dievs Plūdos iznīcināja visu pasauli. Latam nebija nekādu tiesību sodīt savus znotus, bet Dievs pret tiem rīkojās pēc savas stingrās taisnības principiem.

Kurš pateiks, ka Dievs nedrīkst darīt to, ko Viņš ir apņēmies darīt? — 12MR, 207-209; 10MR, 265. (1876) [242]

Sods sekos pēc tam, kad Dievs atņems savu aizsardzību

Man tika rādīts, ka Dieva sods nenāk tieši no Kunga, bet sakarā ar to, ka ļaudis nostājas ārpus Viņa apsardzības robežām. Viņš brīdina, labo un norāda uz vienīgo drošo ceļu, bet, ja ļaudis, kas ir saņēmuši Viņa sevišķās rūpes, izvēlas dzīvot pēc sava prāta, neatkarīgi no Dieva Gara, tad, pēc atkārtotiem brīdinājumiem, kad tie tomēr turpina iesākto ceļu, Viņš vairs nesūta savus eņģeļus, lai tie novērstu sātana uzbrukumus.

Tas ir sātana spēks, kas izraisa visas nelaimes uz sauszemes un jūrā, atnesot postu un ciešanas un lielus ļaužu pulkus darot par viņa upuriem. — 14MR 3, (1883)

Dievs savus ienaidniekus izmantos kā instrumentus to cilvēku sodīšanai, kuri, sekojot paši saviem samaitātajiem ceļiem, ir nepareizi pārstāvējuši un apkaunojuši patiesību. — PC, 136. (1894)

Tā kā Dieva Garu atraida, apbēdina un nicina, tad Tas jau no Zemes tiek atņemts. Un tiklīdz Dieva Gars ir prom, tā sākas sātana nežēlīgie darbi uz sauszemes un jūrā. — Ms, 134, 1898.

Ļaunie ir pārkāpuši sava pārbaudes laika robežu; Dieva Gars, kam tie tik stūrgalvīgi pretojās, beidzot ir atņemts. Dievišķās žēlastības neaizsargātiem, tiem vairs nav kur paglābties no ļaunuma. — GC, 614. (1911) [243]

Reizēm arī svētie eņģeļi pielieto iznīcinošu spēku

Pār Jēriku nāca Dieva sods. Tā bija cietokšņa pilsēta. Bet, lai vadītu Debesu armiju cīņā pret šo pilsētu, uz Zemi nonāca pats Kunga karapulku Vadonis. Dieva eņģeļi pieskārās masīvajām mūra sienām, un tās sabruka. — 3T, 264. (1873)

Dievam pakļautie eņģeļi ir visspēcīgi. Reiz, izpildot Kristus pavēli, tie vienā naktī iznīcināja simt astoņdesmit piecus tūkstošu asīriešu kareivju. — DA, 700, (1898)

Tas pats eņģelis, kas nāca no Debesu Ķēniņa galma, lai atbrīvotu Pēteri, bija dusmu un soda vēstnesis Hērodam. Eņģelis pieskārās Pēterim, lai to uzmodinātu no miega, bet pavisam citā veidā viņš pieskārās ļaunajam ķēniņam, pazemojot tā lepnumu un izraisot pār to Visaugstākā sodu. Pēc Dieva atmaksājošā sprieduma Hērods mira lielās miesas un dvēseles mokās. — AA, 152. (1911)

Kādreiz viens vienīgs eņģelis iznīcināja visus Ēģiptes pirmdzimtos, piepildot zemi ar vaimanām. Kad Dāvids, skaitot ļaudis, pārkāpa Dieva norādījumus, atkal viens eņģelis, sodot viņa grēku, lika nākt [244] šausmīgam postam. Un tieši tādu pašu iznīcinošu spēku, kādu, Dievam pavēlot, lietoja svētie eņģeļi, parādīs ļaunie gari, kad Kungs to pieļaus. Šie spēki jau ir gatavi darbībai un tikai gaida dievišķo atļauju, lai visur atnestu postu un bēdas. — GC, 614. (1911)

Divas pirmās mocības

Kristum pārtraucot savu starpniecības darbu svētnīcā, pār tiem, kuri pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem viņa zīmi (Atkl. 14:9,10), izliesies jau agrāk piedraudētās dusmas. Tās līdzināsies mocībām, kas Israēla atbrīvošanas gadījumā piemeklēja Ēģipti, tikai pirms Dieva tautas galīgās atsvabināšanas tās būs daudz plašākas un briesmīgākas. Attēlojot šos notikumus, Atklāsmes grāmatas sarakstītājs saka: "Tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu". Jūra "kļuva par asinīm, tādām kā miroņu, un visa dzīvā radība jūrā nobeidzās". (Atkl. 16:2,3) — GC, 627., 628. (1911)

Pār Zemes iedzīvotājiem nāca mocības. Daži apsūdzēja un lādēja Dievu. Citi steidzās pie Dieva ļaudīm un lūdza padomu, kā varētu izbēgt no Viņa sodībām. Bet svētajiem nebija ko tiem teikt. Par grēciniekiem bija noritējusi pēdējā asara, izskanējusi pēdējā dedzīgā lūgšana, nolikta pēdējā nasta un dots pēdējais brīdinājums. — EW, 281. (1858) [245]

Trešā mocība

Es redzēju, ka četriem eņģeļiem vajadzēja turēt četrus vējus, kamēr Jēzus būs pabeidzis savu darbu Debesu svētnīcā, un tad nāks septiņas pēdējās mocības. Šīs mocības bezdievīgajos rada naidu pret taisnajiem, jo tie domā, ka Dieva sodības pār tiem esam izsaukuši mēs un, ja būtu iespējams zemi no mums atbrīvot, tad arī mocības mitētos. Tāpēc tiek izdota pavēle svētos nogalināt, bet tie dienām un naktīm sauc pēc atbrīvošanas. — EW, 36., 37. (1851)

Un upes un ūdens avoti "kļuva par asinīm". Bet, lai cik briesmīgi ir šie piemeklējumi, Dieva rīcība ir pilnīgi attaisnojama. Eņģelis saka: "Taisns Tu esi, Svētais (..), ka Tu spriedi tiesu. Jo tie ir izlējuši svēto un praviešu asinis, tāpēc Tu tos dzirdīji ar asinīm, jo viņi to ir pelnījuši". (Atkl. 16:2-6) Notiesājot Dieva ļaudis uz nāvi, tie būtībā ir tikpat vainīgi, it kā viņu asinis būtu izlējuši paši ar savām rokām. — GC, 628. (1911)

Ceturtā mocība

Nākamajā mocībā saulei tiek dota vara "sadedzināt cilvēkus ar uguni". "Tā sadega cilvēki lielā karstumā (..)" (Atkl. 16:8,9). Zemes stāvokli šajā briesmīgajā laikā pravieši ir aprakstījuši šādi: "Zeme noskumusi; (..) jo tīruma pļaušana ir pagalam. Visi koki laukā ir nokaltuši, un līksmība ir nonīkusi pie cilvēku bērniem. [246] Satrūdējuši guļ zemē sēklas graudi, klētis ir tukšas. Ak, kā vaid lopi! Vēršu ganāmpulki ir apstulbuši, un uguns ir aprijusi tuksneša ganības". (Joēla 1:10-12, 17-20, Glika tulk.) "Dieva nama dziesmas tai dienā taps par kaukšanu, saka Kungs Kungs; tur būs daudz mirušas miesas, ikkatrā vietā tās klusi taps nomestas". (Amosa 8:3, Glika tulk.)

Šīs mocības nav vispārējas, jo citādi Zemes iedzīvotāji tiktu pilnīgi iznīcināti. Tomēr tās būs visšausmīgākās sodības, kādas mirstīgie jebkad piedzīvojuši. — GC, 628., 629. (1911)

Piektā mocība

Kad ļauno cilvēku pulki ar uzvaras kliedzieniem, ņirgāšanos un lāstiem būs gatavi mesties virsū savam laupījumam, zemi apklās bieza tumsa, dziļāka par vismelnāko nakti. Tad debesīs parādīsies varavīksne, kas staros Dieva troņa godības spožumā un it kā apņems katru lūdzošo grupiņu. Sadusmotie ļaužu pulki pēkšņi apstāsies. Viņu izsmejošie saucieni apklusīs. Tiks aizmirsti slepkavīgie nodomi. Ar briesmīgām ļaunām nojautām tie raudzīsies Dieva derības simbolā un ilgosies, lai kaut kas viņus aizsargātu no šī visu pārvarošā spožuma. (..)

Pusnaktī Dievs ar spēku atbrīvos savus ļaudis. Zīmes un brīnumi strauji sekos viens otram. Ļaunie šīs ainas vēros pārsteigti un ar bailēm, [247] kamēr taisnie svinīgā priekā līksmosies par savas atbrīvošanas pierādījumiem. — GC, 635., 636. (1911)

Debesīs parādās Dieva likumi

Tad parādās roka, kas tur divas kopā saliktas akmens plāksnes. Piepildās pravietojums: "Debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir Soģis". (Ps. 50:7, Glika tulk.) Šī svētā bauslība, Dieva taisnība, kuru kā dzīves mērauklu ar pērkona balsīm un uguns liesmām pasludināja no Sinaja, tagad cilvēkiem tiek atklāta kā tiesas likums. Roka atver galdiņus, un kļūst redzami it kā ar uguns spalvu iezīmēti dekaloga priekšraksti. Vārdi ir tik skaidri, ka visi tos var izlasīt. Tiek pamodināta atmiņa, aizdzīta māņticība un maldu tumsa no visu cilvēku prātiem, un zemes iedzīvotāju skatam atklājas Dieva desmit vārdi — īsi, aptveroši un autoritatīvi. — GC, 639. (1911)

Pazudušie nosoda savus viltus mācītājus

Draudzes locekļi, kas redzēja gaismu un jutās pārliecināti, tomēr savu dvēseļu atpestīšanu uzticēja sludinātājiem, Dieva dienā uzzinās, ka par viņu pārkāpumiem neviens cits nevar samaksāt. Atskanēs briesmīgs kliedziens: "Es esmu pazudis, mūžīgi pazudis!" Cilvēki jutīsies tā, it kā būtu gatavi saplēst gabalos sludinātājus, kas tiem stāstīja melus un nolādēja patiesību. — 4BC, 1157. (1900)

Ļaudis redz, ka tie ir piekrāpti. Viņi viens otru apsūdz par gaidāmo bojāeju, bet visrūgtākos lāstus visi izsaka sludinātājiem. Neuzticīgie gani bija stāstījuši [248] patīkamas lietas, tie savus klausītājus bija mācījuši atstāt Dieva likumus un vajāt visus, kas bauslību uzskatīja par svētu. Tagad izmisumā šie mācītāji pasaules priekšā atzīst savu krāpšanas darbu. Ļaužu pulki kļūst nikni. "Mēs esam pazuduši!" viņi kliedz. "Un jūs esat tie, kas izsaucāt mūsu bojāeju". Tādēļ tie tagad vēršas pret viltus ganiem. Tieši tie, kas kādreiz viņus visvairāk apbrīnoja, izteiks visbriesmīgākos lāstus. Tieši tās rokas, kas kādreiz viņus kronēja ar lauru vainagiem, tad pacelsies, lai iznīcinātu. Zobeni, kas bija paredzēti Dieva ļaužu nogalināšanai, tiks izlietoti viņu ienaidnieku iznīcināšanai. — GC, 655., 656. (1911)

Šeit mēs redzam, ka tieši draudzei — Kunga svētajai vietai, kā pirmajai jāizjūt Dieva dusmu trieciens. Vecaji, tie, kam Kungs bija devis lielu gaismu un kas stāvējuši kā ļaužu garīgo interešu sargi, ir kļuvuši par uzticētās lietas nodevējiem. — 5T, 211. (1882)

Viltus gani ir pilnībā izdzēsuši Dieva Vārda iespaidu. (..) Viņu darbs drīz vērsīsies tieši pret viņiem pašiem. Kad Dieva sodības izliesies pār noslēpumaino Bābeli, tad kļūs redzamas Atklāsmes 18. nodaļā aprakstītās ainas. — Ms, 60, 1900.

Sestā mocība

Velna gari izies pa visu zemi, pie visiem pasaules valdniekiem, lai iesaistītu viņus krāpšanā un pamudinātu pievienoties sātanam pēdējā cīņā pret Debesīm. — GC, 624. (1911) [249]

Dieva Gars no pasaules pakāpeniski tiek atrauts. Arī sātans sakārto savus ļaunos spēkus, lai ietu "pie visiem pasaules ķēniņiem" tos sapulcināt zem sava karoga, sagatavojot "cīņai Dieva Visuvaldītāja lielajā dienā". (Atkl. 16:14) — 7BC, 983. (1890)

Pēc tam, kad Jānis Atklāsmes 16. nodaļā ir aprakstījis brīnumus darošo spēku, kas visu pasauli sapulcina pēdējam lielajam konfliktam, simboliskais ainojums beidzas un tā vietā dzirdama noteikta bazūnei līdzīga balss: "Redzi, es nāku kā zaglis! Svētīgs, kas ir nomodā un kas tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam un nebūtu redzams viņa kauns". (Atkl.16:15) Pēc apgrēkošanās Ādams un Ieva izrādījās kaili, jo gaismas un aizsardzības tērps tos atstāja.

Pasaule aizmirsīs Dieva aizrādījumus un brīdinājumus, kas tika doti pirmsplūdu pasaulei un tāpat arī Sodomas iedzīvotājiem. Viņi pamodās ar visiem saviem plāniem, nodomiem un nekrietnajiem izdomājumiem, bet tad pēkšņi no debesīm nāca uguns un iznīcināja visus bezdievīgos iedzīvotājus. "Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls". (Lūk. 17:30) — 14MR, 96., 97. (1896)

Pēdējā lielā kauja starp labo un ļauno

Pēdējā lielajā cīņā būs redzamas divas lielas pretējas varas. Vienā pusē stāvēs debesu un Zemes Radītājs. Visiem ap Viņu sapulcētajiem būs Dieva zīmogs. Tie paklausīs Viņa pavēlēm. Bet otrā pusē stāvēs [250] tumsības lielkungs ar tiem, kas izvēlējušies sacelšanos un atkrišanu. — 7BC, 982., 983. (1901)

Mūs gaida nežēlīga cīņa. Mēs tuvojamies Dieva Visuvaldītāja lielās dienas kaujai. Tas, kas kādreiz tika aizturēts, izies ārpus kontroles. Žēlastības eņģelis ir sakļāvis savus spārnus, sagatavojies aiziet no troņa un atstāt pasauli sātana pārvaldībai. Zemes varas un spēki ir rūgta sacelšanās gara pārņemti pret Debesu Dievu. Tie ir naida pilni pret tiem, kas Viņam kalpo, un drīz, ļoti drīz izraisīsies pēdējā lielā kauja starp labo un ļauno. Zeme kļūs par cīņas lauku, par arēnu pēdējā strīda izšķiršanai un galīgai uzvarai. Tieši te, kur sātans tik ilgi ļaudis ir noskaņojis pret Dievu, sacelšanās tiks likvidēta uz visiem laikiem. — RH, 13.05.1902.

Starp šīm divām armijām norisinās tikpat reāla cīņa, kā parasti starp armijām šajā pasaulē, un ar šīs cīņas iznākumu saistās mūžīgas intereses. — PK, 176. (c. 1914)

Visa pasaule būs nostājusies vienā vai otrā pusē

Šajā strīda jautājumā visa pasaule nostāsies vienā vai otrā pusē. Sāksies Armaģedonas kauja, tādēļ šī diena mūs nedrīkst atrast gulošus. Mums jābūt modriem, līdzīgi gudrajām jaunavām, kurām lukturos bija eļļa. Mums jāsaņem Svētā Gara spēks, un Debesu karapulku Vadonim [251] jānostājas svēto eņģeļu priekšā, lai vadītu kauju. — 3SM, 426. (1890)

Sātana ienaids pret labo parādīsies arvien spilgtāk līdz ar visu savu spēku iesaistīšanu pēdējā sacelšanās darbā, un katra dvēsele, kas nav pilnīgi padevusies Dievam, kuru neuztur dievišķais spēks, savienosies ar sātanu pret Debesīm un kopīgi cīnīsies pret Universa Valdnieku. — TM, 465. (1892)

Drīz visi zemes iedzīvotāji nostāsies vai nu par vai pret Debesu valdību. — 7T, 141. (1902)

Septītā mocība

Mums jāpēta septītā kausa izliešanas apraksts. Ļaunā spēki šai sadursmē bez cīņas nepadosies. Tomēr Armaģedonas kaujā Dieva aizgādībai ir sava darba daļa. Kad zemi apgaismos Atklāsmes grāmatas 18. nodaļas eņģeļa godība, no miega pamodīsies visi reliģiskie spēki, gan labie, gan ļaunie, un dzīvā Dieva armija ieņems lauku. — 7BC, 983. (1899)

Drīz tiks izcīnīta Armaģedonas kauja. Tas, uz kura drēbēm rakstīti vārdi "ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs", vada Debesu spēkus uz baltiem zirgiem, un šīs armijas ir ietērptas tīrā un baltā audeklā. — 7BC, 982. (1899)

Visa zeme virmos līdzīgi jūras viļņiem. Tās virsma saplaisās. Šķitīs, ka brūk un [252] sagrūst mūsu pasaules pamati: nogrimst kalnu grēdas, pazūd apdzīvotas salas, saniknotie ūdeņi aprij jūras ostas, kas ļaunumā kļuvušas līdzīgas Sodomai. (..) Vislielākās pilsētas pārvērtīsies gruvešu kaudzēs. Aristokrātiskās pilis, kur pasaules lielie vīri izšķērdējuši savu bagātību, lai cildinātu paši sevi, sagāzīsies viņu acu priekšā. Saplaisās un atvērsies cietumu sienas, tā ka Dieva ļaudis, kas savas ticības dēļ tika turēti saitēs, kļūs brīvi. — GC, 637. (1911) [253]

18. Septiņas pēdējās mocības un taisnie

Lielais bēdu laiks sākas pēc žēlastības laika beigām

Kad Kristus atstās savu Vidutāja darbu cilvēku labā, tad sāksies lielais bēdu laiks. Tad būs izšķirta katras atsevišķās dvēseles lieta un vairs nebūs salīdzinošo asiņu, kas šķīstītu no grēkiem. Kad Kristus kā cilvēku aizstāvis Dieva priekšā atstās savu vietu, atskanēs svinīgais paziņojums: "Kas ir netaisns, lai paliek netaisns, un kas ir apgānīts, lai paliek vienmēr apgānīts, bet kas ir taisns, lai paliek taisns, un kas ir svēts, lai paliek svēts" (Atkl. 22:11, Glika tulk.). Tad no zemes tiks atrauts ļaunumu savaldošais Dieva Gars. — PP, 201. (1890)

Dieva ļaudis ir sagatavoti žēlastības laika noslēgumam

Beidzoties trešā eņģeļa vēss sludināšanas darbam, žēlastība vairs neaizlūgs par vainīgajiem Zemes iedzīvotājiem. [254] Dieva ļaudis savu darbu būs pabeiguši. Viņi būs saņēmuši "vēlo lietu", "atspirgšanu no Kunga", un būs sagatavoti priekšā stāvošajai pārbaudījumu stundai. Tad eņģeļi steigsies šurp un turp. Kāds eņģelis, atgriezdamies no Zemes, vēstīs, ka viņa darbs ir padarīts: pasaulei dots pēdējais brīdinājums, un visi, kas pierādījuši savu uzticību dievišķajiem priekšrakstiem, saņēmuši "dzīvā Dieva zīmogu". Tad Jēzus pārtrauc savu Starpnieka kalpošanu augšā esošajā svētnīcā. (..) Kristus savus ļaudis ir salīdzinājis un izdzēsis viņu grēkus. Viņa pavalstnieku skaits ir pilns; "valstība un valdība un augstība pār visām valstīm apakš visām debesīm" ir sagatavota nodošanai pestīšanas mantiniekiem; un Jēzus valdīs kā ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs. — GC, 613., 614. (1911)

Šausmas, kuras nav iespējams iedomāties

Mums priekšā esošais bēdu laiks prasīs ticību, kas spēj izturēt nogurumu, kavēšanos un izsalkumu, — ticību, kas nepagurst arī smagos pārbaudījumos. (..)

Drīz nāks, "tāds bēdu laiks, kāds vēl nav bijis", un mums būs vajadzīgi piedzīvojumi, kādu tagad vēl nav un kurus daudzi ir par kūtriem iegūt. Bieži vien bēdas ir lielākas to gaidīšanas laikā nekā īstenībā, bet to nevar teikt par mums priekšā stāvošo krīzi. Visspilgtākais ainojums nespēj aprakstīt smagā pārbaudījuma lielumu. — GC, 621., 622. (1911) [255]

Kad Jēzus atstās vissvētāko vietu, no likumdevējiem un ļaudīm tiks atrauts arī Viņa savaldošais Gars. Tie tiks atstāti ļauno eņģeļu pārvaldībai. Tad sātana vadībā, pēc viņa padoma izdos tādus likumus, ka, ja vien laiks nebūtu tik ļoti īss, neviena miesa nevarētu izglābties. — 1T, 204. ((1859)

Daudzi aizies dusēt pirms bēdu laika

Ne jau vienmēr ir droši lūgt par beznosacījuma dziedināšanu. (..) Vienīgi Kungs zina, vai tie, par kuru dziedināšanu mēs lūdzam, spēs izturēt priekšā stāvošos pārbaudījumus, ja tiek pagarināts viņu dzīves laiks. Viņš galu redz jau iesākumā. Daudzi aizies dusēt pirms uguns pārbaudes bēdu laikā, kas nāks pār mūsu pasauli. — CH, 375. (1897)

Kungs man bieži rādījis, ka daudziem mazajiem būs jāaiziet dusēt pirms bēdu laika. Mēs savus bērnus atkal redzēsim. Mēs viņus satiksim un pazīsim Debesu pagalmos. — 2SM, 259. (1899)

Sātanam ir mērķis iznīcināt visus sabata turētājus

Lielais krāpnieks saka: (..) Mūsu galvenās rūpes ir apklusināt šo Sabata ievērotāju sektu. (..) Mums beidzot būs likums, ar ko iznīcināt visus, kas negribēs padoties mūsu varai. — TM, 472., 473. (1884)

Sātans grib panākt viņu iznīcināšanu no zemes virsas, lai neviens neapstrīdētu tā virsvaldību pasaulē. — TM, 37. (1893) [256]

Atlikušo draudze nonāks lielos pārbaudījumos un bēdās. Tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību, sajutīs pūķa un tā karapulku dusmas. Sātans pasaules iedzīvotājus uzskata par saviem pavalstniekiem, viņš ir ieguvis varu pār atkritušajām baznīcām, bet te ir kāds mazs pulciņš, kas pretojas tā pārvaldībai. Ja viņš tos varētu izdeldēt no zemes virsas, tad uzvara būtu pilnīga. Kā viņš ietekmēja pagānu tautas iznīcināt Israēlu, tā tuvā nākotnē tas pamodinās pasaules bezdievīgos spēkus iznīcināt Dieva ļaudis. — 9T, 231. (1909)

Pret Dieva tautu izvirzītie argumenti

Es redzēju, ka četriem eņģeļiem vajadzēja turēt četrus vējus tik ilgi, kamēr Jēzus būs pabeidzis savu darbu svētnīcā, un tad nāks septiņas pēdējās mocības. Šīs mocības bezdievīgajos rada naidu pret taisnajiem, jo tie domā, ka Dieva sodības pār tiem esam izsaukuši mēs un, ja būtu iespējams zemi no mums atbrīvot, tad arī mocības mitētos. — EW, 36. (1851)

Kad žēlastības eņģelis sakļaus savus spārnus un aizies, sātans sāks īstenot savus ļaunos darbus, pēc kuriem jau sen ir ilgojies. Vētras un viesuļi, kari un asinsizliešana — lūk, lietas, kas viņam sagādā prieku, jo tā viņš ievāc savu ražu. Bet viņa piekrāptie ļaudis paziņos, ka visas šīs nelaimes ir pirmās nedēļas dienas svētuma neievērošanas sekas. No visām populāro baznīcu katedrām atskanēs paziņojumi, ka pasaule nonākusi nelaimē tādēļ, ka nav pietiekoši godāta svētdiena. — RH, 17.09.1901. [257]

Izplatīsies uzskati, ka nav ko paciest tos nedaudzos, kas pretojas baznīcas iestādījumiem un valsts likumiem, labāk lai cieš viņi, nekā visas tautas tiek ierautas sajukumā un bezlikumībā. Pirms astoņpadsmit gadsimtiem šos pašus argumentus kādas nācijas vadoņi izvirzīja pret Kristu.(..) Šis arguments šķitīs visai pārliecinošs. — GC, 615. (1911)

Nāvi visiem, kas negodā svētdienu

Iznāca pavēle nogalināt svētos, kas tādēļ dienu un nakti sauca pēc savas atbrīvošanas. — EW, 36., 37. (1851)

Kā Babilonijas ķēniņš Nebukadnecars izdeva pavēli, lai tiktu nonāvēti visi, kas nezemojas un nepielūdz tēlu, tāpat tiks paziņots spriedums par apcietinājumu un nāvi tiem, kas neciena svētdienu. (..) Lai visi uzmanīgi lasa Atklāsmes grāmatas 13. nodaļu, jo tā attiecas uz katru cilvēcīgo būtni, mazu vai lielu. — 14MR, 91. (1896)

Dieva ļaudīm priekšā stāv bēdu laiks. Tad, saskaņā ar izdoto dekrētu, Kunga Sabata turētājiem būs aizliegts pirkt un pārdot, piedraudot tiem ar sodu un pat ar nāvi, ja viņi kā sabatu neievēros pirmo nedēļas dienu. — HP, 344. (1908)

Zemes varas, apvienojušās karā pret Dieva baušļiem, izdos dekrētu, ka [258] "maziem un lieliem, bagātiem un nabagiem, svabadiem un kalpiem" (Atkl. 13:16, Glika tulk.) jāsaskaņojas ar baznīcas ieradumu, ievērojot neīsto sabatu. Visiem, kas atteiksies paklausīt, uzliks sodu un beidzot paziņos, ka tie pelnījuši nāvi. — GC, 604. (1911)

Pret tiem, kas ievēro ceturtā baušļa sabatu, naids iedegsies ar sevišķu spēku, līdz beidzot tiks izdots vispārējs likums, kas noteiks, ka tie ir pelnījuši nāvi. — PK, 512. (c. 1914)

Dekrēts par nāvessodu līdzināsies artakserksa pavēlei

Dekrēts, kuru beidzot izdos pret Dieva atlikušajiem ļaudīm, būs ļoti līdzīgs kādreizējai Artakserksa pavēlei pret jūdiem. Mazajā grupiņā, kas ievēro Sabata bausli, draudzes ienaidnieki šodien saskata vārtos sēdošo Mordohaju. Dieva tautas labvēlīgā izturēšanās pret Viņa bauslību ir pastāvīgs pārmetums tiem, kas vairs nebīstas Kungu un min kājām Viņa Sabatu. — PK, 605. (c. 1914)

Pēc tam es redzēju pasaules vadošos vīrus sanākam kopā un apspriežamies, bet ap tiem drūzmējās sātans un viņa eņģeļi. Es redzēju kādu rakstu, kura kopijas tika izsūtītas uz dažādām zemes malām ar norādījumu, ja svētie zināmā laika periodā neatsakās no savas īpašās ticības un nepārtrauc ievērot Sabatu, lai svētītu pirmo nedēļas dienu, tad tos ir atļauts nodot nāvei. — EW, 282., 283. (1858) [259]

Ja Dieva ļaudis uzticēsies Viņam un ticībā paļausies uz Viņa spēku, tad sātana nodomi mūsu dienās cietīs tādu pašu neveiksmi kā Mordohaja laikā. — ST, 22.02.1910.

Atlikušie Dievu padara par savu patvērumu

"Tanī laikā celsies Mihaēls, lielais eņģeļu valdnieks, kas pasargā tavus tautiešus. Tad nāks bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši, kamēr vien dzīvo tautas līdz pat šim laikam; taču tanī laikā tava tauta paglābsies, — visi, kas ierakstīti dzīvības grāmatā" (Dan.12:1). Pienākot šim brīdim, katra liktenis jau ir izšķirts; pārbaudes laiks ir noslēdzies, grēkus nenožēlojošajiem žēlastības vairs nav. Dzīvā Dieva zīmogs ir uz Viņa ļaudīm.

Šis niecīgais atlikums, nespējīgs aizstāvēties nežēlīgajā cīņā ar pasaules varām, kuru priekšgalā ir pūķa karapulks, aizsardzību meklē pie Dieva. Augstākie laicīgās varas orgāni, draudot ar vajāšanām un nāvi, izdod likumu, ka tiem jāpielūdz zvērs un jāpieņem zvēra zīme. Lai Dievs saviem ļaudīm palīdz jau tagad, jo kā tad tie bez Viņa aizsardzības spēs izturēt tik briesmīgā cīņā! — 5T, 212., 213. (1882)

Dieva tauta bēg no pilsētām; daudzi tiek ieslodzīti

Kad kristīgās pasaules dažādo vadītāju dekrēti panāks, ka baušļu turētājiem atņems valsts aizsardzību, atdodot tos spēkiem, [260] kas vēlas viņus iznīcināt, tad Dieva tauta bēgs ārā no pilsētām un ciemiem un apvienosies pulciņos, dzīvodami tuksnešainās un vientuļās vietās. Daudzi sev patvērumu atradīs kalnu cietokšņos. (..) Tomēr daudzus no dažādām tautām, no visām ļaužu šķirām — augstus un zemus, bagātus un nabagus, melnus un baltus — saistīs visnetaisnākajā un nežēlīgākajā verdzībā. Dieva mīļotie pavadīs ļoti grūtas dienas, iekalti važās, ieslēgti cietuma kamerās, notiesāti uz nāvi, daži atstāti šķietamai bojāejai no bada tumšos un riebīgos apakšzemes cietumos. — GC, 626. (1911)

Lai gan ar vispārēju dekrētu būs noteikts laiks, kad drīkstēs nonāvēt baušļu turētājus, dažos gadījumos viņu ienaidnieki tomēr šai pavēlei vēlēsies aizsteigties priekšā, cenšoties tiem atņemt dzīvību pirms norādītā laika. Bet neviens nevarēs paiet garām varenajiem sargiem, kas būs nolikti ap katru uzticīgo dvēseli. Dažiem uzbruks, kad tie bēgs no pilsētām un ciemiem, bet pret viņiem paceltie zobeni salūzīs kā zāles stiebri. Viņus aizstāvēs eņģeļi karavīru formā. — GC, 631. (1911)

Dieva ļaudis šajā laikā neatrodas vienā vietā. Viņi ir dažādos sabiedrības slāņos un visās zemes vietās. Tos pārbaudīs pa vienam un nevis grupveidīgi. Pārbaudi vajadzēs izturēt katram atsevišķi. — 4BC, 1143. (1908)

Katra draudzes locekļa ticība tiks pārbaudīta tā, it kā pasaulē vispār nebūtu citas personas. — 7BC, 983. (1890) [261]

Mājas un zemes īpašumus nevarēs izlietot

No namiem un zemes īpašumiem bēdu laikā svētajiem nebūs nekāda labuma, jo tiem vajadzēs bēgt no trakojošā pūļa. Tajā laikā viņu īpašumu vairs nevarēs izlietot patiesības pasludināšanai. (..)

Es redzēju, ka daži cieši turējās pie saviem īpašumiem un nejautāja Kungam, kādi ir viņu pienākumi, tādēļ Kungs arī tiem tos neatklāja. Viņiem tika atļauts paturēt savus īpašumus, bet bēdu laikā tie viņiem kļuva tik apgrūtinoši kā kalns, kas tos gatavs nospiest; viņi vēlējās no tiem atbrīvoties, tomēr vairs nevarēja. (..) Ja vien tie ilgotos pēc padoma, tad Viņš tos pamācītu, kad un kā īstā laikā pārdot. — EW, 56., 57. (1851)

Tagad ir pārāk vēls, lai pievērstos pasaulīgām bagātībām. Drīz mājas un zeme vairs nevienam nedos nekādu labumu, jo Dieva lāsts pār šo zemi kļūst arvien smagāks un smagāks. Skan aicinājums: "Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem" (Lūk. 12:33). Šo vēsti vajadzētu uzticīgi sludināt, piekodinot ļaudīm atdot Dievam Viņa īpašumus ar ziedojumiem Kunga darba turpināšanai pasaulē. — 16MR, 348. (1901)

Līdzīgi Jēkaba bēdu laikam

Beidzot pret tiem, kas mīl ceturtā baušļa Sabatu, izdos dekrētu, [262] pieprasot visbargāko sodu un piešķirot ļaudīm tiesības tos pēc noteikta laika nonāvēt. Romas piekritēji Vecajā pasaulē un atkritušais protestantisms Jaunajā pasaulē vienlīdz ļauni izturēsies pret visiem, kas godās dievišķos priekšrakstus. Dieva ļaudīm tad būs tādas ciešanas un pārbaudījumi, ko pravietis apraksta kā Jēkaba bēdu laiku. — GC, 615., 616. (1911)

Cilvēka skatam šķitīs, ka Dieva tautai drīz sava liecība būs jāapzīmogo ar asinīm, tāpat kā agrāko gadu mocekļiem. Arī viņi paši jau sāks baidīties, ka Kungs tos atstājis, lai tie kristu no ienaidnieku rokas. Tas būs briesmīgu ciešanu laiks. Dienu un nakti viņi sauks uz Dievu pēc glābšanas. (..) Visi, līdzīgi Jēkabam, cīnīsies ar Dievu. Viņu sejās būs redzami iekšēji pārdzīvojumi. Ikviens vaigs būs kļuvis bāls. Tomēr tie nepārtrauks savas nopietnās un dedzīgās lūgšanas. — GC, 630. (1911)

Jēkaba piedzīvojumi cīņas un bēdu naktī aino Dieva tautas bēdas un bailes, kādas tai būs jāpārdzīvo īsi pirms Kristus otrās atnākšanas. Pravietis Jeremija, kas svētā atklāsmē nolūkojās uz šo laiku, saka: "Mēs dzirdam izbaiļu kliedzienus, visur ir bailes un nav miera. (..) Visi vaigi ir nobāluši. Vai, jo tā ir liela diena un tai līdzīga nav bijusi neviena. Tas ir Jēkaba bēdu laiks, taču viņš no tā tiks izglābts" (Jer. 30:5-7). — PP, 201. (1890) [263]

Taisnie sevī nevar atklāt nekādu grēku

Tā arī bēdu laikā, ja baiļu un nemiera mocītajiem Dieva ļaudīm vēl pastāvētu neatzīti grēki, tie tiktu satriekti, viņu ticību noslāpētu izmisums un tie nevarētu paļāvīgi lūgt Dievu pēc izglābšanas. Bet, lai gan tie dziļi izjūt savu necienīgumu, pie viņiem nav nekādas netaisnības, kas vēl varētu atklāties. Viņu grēki jau iepriekš ir izskatīti tiesā un izdzēsti, šie ļaudis tos vairs nevar atsaukt atmiņā. — GC, 620. (1911)

Dieva ļaudīm (..) būs dziļa savas nepilnības apziņa un, atskatoties uz visu dzīvi, tiem zudīs cerība. Tomēr, domājot par Dieva lielo žēlastību un savu patieso grēku nožēlu, tie pieķersies Kristus dotajiem apsolījumiem bezpalīdzīgajiem grēciniekiem, kas vēlas atgriezties. Viņu ticība negrīļosies, ja arī lūgšanas acumirklī netiks uzklausītas. Viņi pieķersies Dieva spēkam, kā Jēkabs pieķērās eņģelim, un to dvēseles sauciens būs: "Es Tevi neatlaidīšu, ja Tu mani nesvētīsi!" — PP, 202. (1890)

Dzīvība svētajiem netiks atņemta

Dievs neciestu, ka bezdievīgie nonāvētu tos, kas gaidīja uz pārvēršanu, kas nezemojās zvēra dekrēta priekšā un nepieņēma tā zīmi. Es redzēju, ka gadījumā, ja bezdievīgajiem atļautu svētos nonāvēt, tad sātans un viss viņa ļaunais pulks un visi, kas ienīst [264] Dievu, būtu apmierināti. Ak, kas tas būtu par triumfu sātana majestātei, ja pēdējā cīņā varētu iegūt uzvaru pār tiem, kas tik ilgi bija gaidījuši ieraudzīt To, ko viņi mīl! Tie, kas izsmēja domu par svēto pacelšanos debesīs, paši būs liecinieki Dieva rūpēm par saviem ļaudīm un skatīs viņu godības pilno atbrīvošanu. — EW, 284. (1858)

Dieva ļaudis nebūs brīvi no ciešanām, tomēr, lai gan vajāti un apbēdināti, izjuzdami uztura un citu lietu trūkumu, viņi netiks atstāti bojāejai. — GC, 629. (1911)

Ja šajā laikā tiktu izlietas Kristus uzticīgo liecinieku asinis, tad tās vairs nevarētu būt par sēklu, kas nestu pļauju Dievam. — GC, 634. (1911)

Dievs rūpēsies

Kungs man vairākkārt ir rādījis, ka tas ir pret Bībeles norādījumiem, ja gādājam pārtiku laicīgo vajadzību apmierināšanai bēdu laikā. Es redzēju, ka gadījumā, ja svētie sakrās barības līdzekļus pie sevis vai laukos, tad bēdu laikā, kad pār zemi nāks zobens, bads un mēris, tie viņiem tiks varmācīgi atņemti, un sveši pļaus viņu laukus.

Tas būs laiks, kad mums pilnībā jāpaļaujas uz Dievu, un Viņš mūs uzturēs. Es redzēju, ka maizes un ūdens mums tajā laikā netrūks, un mēs necietīsim trūkumu vai badu, jo Dievs ir spējīgs uzklāt galdu pat tuksnesī. Nepieciešamības gadījumā Viņš var sūtīt kraukļus, [265] lai mūs paēdinātu kā kādreiz Eliju, vai arī likt mannai līt no debesīm, kā Viņš to darīja Israēla labā. — EW, 56. (1851)

Es redzēju priekšā stāvošo bēdu laiku, kad ārkārtējos apstākļos Dieva ļaudīm būs jāpārtiek vienīgi no maizes un ūdens. (..) Bēdu laikā neviens vairs nestrādās ar savām rokām. Viņi pārdzīvos garīgas ciešanas, un Dievs pats tiem sagādās barību. — Ms, 2, 1858.

Bēdu laiks ir tieši priekšā; tad stingra nepieciešamība prasīs, lai Dieva ļaudis sevi aizliegtu un ēstu vienīgi dzīvības uzturēšanai, bet šim laikam Dievs mūs sagatavos. Šajās briesmīgajās stundās mūsu vajadzības sniegs Dievam izdevību atklāt noteiktu spēku un atbalstīt savus ļaudis. — 1T, 206. (1859)

Maize un ūdens — tas ir viss, kas Dieva ļaudīm apsolīts bēdu laikā. — SR, 129. (1870)

Lielo bēdu laikā, īsi pirms Kristus atnākšanas, taisnie tiks pasargāti pateicoties Debesu eņģeļu kalpošanai. — PP, 256. (1890)

Nebūs starpnieka, bet būs pastāvīga savienība ar Kristu

Kristus savus ļaudis ir salīdzinājis un izdzēsis viņu grēkus. Viņa pavalstnieku skaits ir pilns. (..)

Viņam atstājot svētnīcu, Zemes iedzīvotājus apklāj tumsa. Šinī briesmīgajā laikā [266] taisnajiem svētā Dieva vaiga priekšā jādzīvo bez Starpnieka — GC, 613., 614. (1911)

Vai tiešām Kungs aizmirsīs savus ļaudis šajā grūtajā stundā? (..) Lai gan ienaidnieki var iegrūst cietumā, tomēr biezie mūri nespēj dvēseli atšķirt no Kristus. Tas, kurš redz katru viņu vājību, kurš pazīst katru pārbaudījumu, stāv pāri visām laicīgajām varām; un vientuļajās kamerās pie tiem ieradīsies eņģeļi, nesot no Debesīm gaismu un mieru. Cietums kļūs par pili, jo tur dzīvos ticībā bagāti ļaudis, un Debesu gaisma apgaismos drūmos mūrus tāpat kā tad, kad Pāvils un Sīla Filipu cietumā pusnaktī lūdza un dziedāja slavas dziesmas. — GC, 626., 627. (1911)

Ja cilvēkiem būtu Debesu iemītniekiem līdzīgas redzes spējas, tad viņi ap tiem, kas ņēmuši vērā Kristus pacietības mācību, ievērotu ļoti spēcīgus eņģeļus. Ar līdzjūtīgu maigumu šīs būtnes ir sekojušas līdzi viņu ciešanām un dzirdējušas lūgšanas. Tagad tie tikai gaida sava Pavēlnieka mājienu, lai viņus izrautu no draudošajām briesmām. (..) Dārgais Pestītājs sūtīs palīdzību tieši tad, kad mums tā būs vajadzīga. — GC, 630., 633. (1911)

Nav iespējams sniegt nekādu priekšstatu par to, ko piedzīvos dzīvi palikušie Dieva ļaudis virs zemes, kad dievišķās godības atklāsmēm pāri klāsies pagātnes vajāšanu atkārtošanās. Viņi staigās no Dieva troņa izplūstošajā gaismā. Pateicoties eņģeļu kalpošanai, starp Debesīm un Zemi būs pastāvīga saikne. (..) [267]

Bet bēdu laikā, kas tuvojas, — bēdu laikā, kam nav bijis līdzīga,— Dieva izredzētie ļaudis stāvēs neizkustināmi. Sātans un tā pulki nespēs viņus iznīcināt, jo tos aizstāvēs daudz stiprāki eņģeļi. — 9T, 16.,17. (1909)

Dieva ļaudis nelolos grēcīgas tieksmes

Tagad, kad mūsu lielais Augstais Priesteris vēl turpina salīdzināšanas darbu, mums vajadzētu censties kļūt pilnīgiem Kristū. Mūsu Pestītājs ienaidnieka kārdināšanām nepadevās pat ne ar vienu vienīgu domu. Cilvēku sirdīs sātans atrod kādu vietu, no kuras var sākt darboties; tur bieži tiek lolota kāda grēcīga iekāre, kas viņa kārdināšanām piešķir spēku. Bet Kristus par sevi sacīja: "Nāk šīs pasaules valdnieks; pār Mani viņš gan nenieka nespēj" (Jāņa 14:30). Velns Dieva Dēlā nevarēja atrast neko, kas varētu veicināt uzvaru. Viņš bija turējis sava Tēva baušļus, Viņam nebija grēka, ko ļaunais varētu izlietot savā labā. Šādā stāvoklī jānonāk tiem, kas pastāvēs bēdu laikā. — GC, 623. (1911)

Cīņa ar sevi turpinās

Tik ilgi, kamēr valdīs sātans, mums sevī jāapspiež un jāuzvar grēki, kas mūs apstāj. Kamēr vien turpināsies dzīve, nebūs vietas, kur apstāties, neviena punkta, kuru sasnieguši mēs varētu sacīt: Nu jau pietiek. Svētumu rada paklausība, kas ilgst visu dzīves laiku. — AA, 560., 561. (1911) [268]

Pret miesas prātu ir nepārtraukti jācīnās, un šai cīņā mums vajadzīga palīdzība, ko sniedz Dieva žēlastības skaidrojošais iespaids, kas cels garu augšup un radinās domas vērst uz šķīstām un svētām lietām. — 2T, 479. (1870)

Mēs savā prātā varam radīt priekšstatu par nereālu pasauli vai ideālu draudzi, kur sātana kārdinājumi vairs nepamudina uz ļaunu, bet tāda pilnība valdīs vienīgi mūsu iedomās. — RH, 08.08.1893.

Kad cilvēcīgās būtnes saņems svētu miesu, tās nepaliks virs zemes, bet tiks uzņemtas Debesīs. Lai gan grēku piedod jau šajā dzīvē, tā sekas vēl netiek pilnīgi novērstas. Tās tiks likvidētas pie Kristus atnākšanas, kad Viņš "pārvērtīs mūsu zemības miesu līdzīgu savai apskaidrotajai miesai" (Filip. 3:21). — 2SM, 33. (1901)

Simts četrdesmit četri tūkstoši

Viņi troņa priekšā dzied "jaunu dziesmu", dziesmu, kuru nevar iemācīties neviens cilvēks, izņemot simt četrdesmit četrus tūkstošus. Tā ir Mozus un Jēra dziesma — dziesma par atpestīšanu. Šo dziesmu var iemācīties tikai simt četrdesmit četri tūkstoši, jo tā ir dziesma par viņu piedzīvojumiem — par piedzīvojumiem, kādi nekad nav bijuši nevienai citai cilvēku grupai. "Šie ir, kas seko Jēram, uz kurieni Viņš iet". Būdami pārvērsti, viņi no zemes, no dzīvo vidus tiek uzskatīti "par pirmajiem Dievam un Jēram" (Atkl. 14:1-5). "Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām"; (Atkl. 7:14) tie gājuši [269] cauri tādam bēdu laikam, kāds nekad iepriekš nav bijis, kamēr cilvēki virs zemes dzīvo, tie izturējuši Jēkaba bēdu laika ciešanas, Dieva pēdējo sodību izliešanās laikā tie ir pastāvējuši bez Starpnieka. — GC, 648., 649. (1911)

Tas nav Viņa prāts, ka tie ielaistos strīdā par jautājumiem, kas tiem nepalīdz garīgi pieaugt, kā piemēram: Kuri tiek iekļauti simt četrdesmit četros tūkstošos? Šie Dieva izredzētie drīz kļūs zināmi bez jautāšanas. — 1SM, 174. (1901)

Dieva ļaudis atbrīvoti

Sātana pulki un bezdievīgie cilvēki sapulcēsies ap tiem un līksmosies, jo viņiem liksies, ka tiem nav nekādas iespējas izglābties. Bet viņu orģiju un uzvaras prieka vidū atskan visskaļākā pērkona dārdi. Debesis nomākušās melnas; tās apgaismo vienīgi zibens uzliesmojumi un briesmīga godība, kas parādās debesīs, kad Dievs no svētā mājokļa liek atskanēt savai balsij.

Zemes pamati dreb; ēkas grīļojas un ar briesmīgu troksni sagrūst. Jūra vārās kā katls, un visa zeme ir šausmīgi satricināta. Taisno gūstniecība ir novērsta, un priecīgi, svinīgi tie čukstot viens otram saka: "Mēs esam glābti. Tā ir Dieva balss". — 1T, 353., 354. (1862)

Kad tiem, kas godā Dieva bauslību, atņems cilvēku izdoto likumu aizsardzību, tad vienlaicīgi dažādās zemēs modīsies kustības [270] to iznīcināšanai. Tuvojoties dekrētā noteiktajam laikam, ļaudis kals slepenus plānus, kā atbrīvoties no šīs bīstamās sektas. Pieņems lēmumu vienā naktī dot izšķirošu triecienu, kas pilnīgi apklusinātu citādi domājošo un norājošo ļaužu balsi.

Dieva ļaudis — daļa cietumu kamerās, daļa paslēpusies vientuļās un klusās vietās mežos un kalnos — turpinās lūgt pēc dievišķās aizsardzības, kamēr pa visu apkārtni bruņotu vīru grupas, ļauno eņģeļu skubinātas, gatavosies savam nāves darbam. (..) Kad ļauno cilvēku pulki ar uzvaras kliedzieniem, ņirgāšanos un lāstiem būs gatavi mesties virsū savam laupījumam, zemi apklās bieza tumsa, dziļāka par vismelnāko nakti. (..)

Pusnaktī Dievs ar spēku atbrīvos savus ļaudis. (..) Sadusmoto debesu vidū būs redzama tikai viena skaidra, neaprakstāmas godības pilna vieta, no kurienes, līdzīgi lielu ūdeņu balsij, atskanēs paša Dieva teiktie vārdi: "Ir noticis" (Atkl. 16:17). Šī balss satricinās debesis un zemi. (..)

Vislepnākās pilsētas pārvērtīsies gruvešu kaudzēs. Aristokrātiskās pilis, kur pasaules lielie vīri izšķērdējuši savu bagātību, lai cildinātu paši sevi, sagāzīsies viņu acu priekšā. Saplaisās un atvērsies cietumu sienas, tā ka Dieva ļaudis, kas savas ticības dēļ tika turēti saitēs, kļūs brīvi. — GC, 635-637. (1911) [271]

19. Kristus atgriešanās

Septītā mocība un daļējā augšāmcelšanās

Notiks spēcīga zemestrīce, "tik liela, kāda nav bijusi, kamēr cilvēki dzīvo zemes virsū" (Atkl. 16:17,18). Šķitīs, ka debesu jums atveras un aizveras, ka tam cauri laužas godības uzliesmojumi no Dieva troņa. Kalni šūposies kā niedres vējā, un uz visām pusēm tiks izsvaidītas saplosītas klintis. (..) Visa zeme virmos līdzīgi jūras viļņiem. Tās virsma saplaisās. Šķitīs, ka brūk un sagrūst mūsu pasaules pamati: nogrimst kalnu grēdas, pazūd apdzīvotas salas, saniknotie ūdeņi aprij jūras ostas. (..) Savu darbu veiks apmēram talantu smagi krusas gabali. (..)

Atdarīsies kapi, un "daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies: citi mūžīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam" (Dan. 12:2). Visi, kas miruši ticībā trešā eņģeļa vēstij, no kapa iznāks pagodināti, lai dzirdētu Dieva miera derību ar tiem, kas [272] turējuši Viņa bauslību. "Un tie, kas Viņu dūruši" (Atkl. 1:7), kas smējās un ņirgājās par Kristus nāves mokām, kā arī Viņa mācības un Dieva ļaužu visniknākie pretinieki, tiks uzcelti, lai skatītu Viņa godību un redzētu uzticīgo un paklausīgo pagodināšanu. GC, 636., 637. (1911)

Dievs paziņo Kristus atnākšanas laiku

Drūzmējoties savā starpā, pacēlās smagi mākoņi. Atmosfēra dalījās un atkal satinās. Tad mēs caur atvērtu telpu varējām ieskatīties Orionā, no kurienes atskanēja Dieva balss. — EW, 41. (1851)

Drīz mēs dzirdējām Dieva balsi, līdzīgu daudzu ūdeņu šalkoņai, kas paziņoja Jēzus atnākšanas dienu un stundu. Dzīvie svētie, skaitā 144 000, pazina un saprata šo balsi, turpretī bezdievīgie to noturēja par pērkonu vai zemestrīci. — EW 15. (1851)

Piezīme: Laika periodā tieši pirms Kristus atgriešanās, Dieva balss tiek dzirdēta ne vienu vien reizi. Skat. "Lielā cīņa", 632., 633., 636., 638., 640., 641. lpp.

Pasludinot Jēzus atnākšanas dienu un stundu un vienojoties ar saviem ļaudīm mūžīgā derībā, Dievs izrunāja vienu teikumu un tad apstājās, kamēr Viņa vārdi noskanēja pa visu zemi. Ar augšup vērstu skatu, Dieva Israēls klausījās šajos vārdos, kas atskanēja no Jehovas mutes un vēlās pār zemi līdzīgi skaļākā pērkona dārdiem. Visapkārt valdīja ārkārtējs svinīgums. Katra teikuma beigās svētie izsaucās: "Slava! Alelujā!" Tie [273] tika apgaismoti ar Dieva godību, un viņu sejas mirdzēja līdzīgi Mozus vaigam, kad tas nonāca no Sinaja kalna. Šīs godības dēļ bezdievīgie tos nevarēja uzlūkot. Un kad pār tiem, kas bija godājuši Dievu un turējuši svētu Viņa Sabatu, tika paziņotas nekad nebeidzamas svētības, atskanēja varens sauciens sakarā ar uzvaru pār zvēru un tā tēlu. — EW, 285., 286. (1858)

Man nav ne visniecīgāko zināšanu par šo Dieva balss pasludināto laiku. Es dzirdēju pasludinām stundu, bet, iznākusi no atklāsmes, es to vairs neatcerējos. Mana skata priekšā garām slīdēja tik satraucošas, svinīgu interesi izraisošas ainas, ka nekāda valoda nav piemērota to aprakstīšanai. Tas viss bija kā dzīva īstenība, jo, šim skatam beidzoties, parādījās liels balts mākonis, uz kura sēdēja Cilvēka Dēls. — 1SM, 76. (1888)

Bezdievīgo izbailes

Kad zeme līgosies līdzīgi piedzērušam vīram, kad debesis trīcēs un būs pienākusi Kunga diena, kurš tad varēs pastāvēt? Agonijā drebošo ļaužu uzmanību saistīs viens skats, no kura tie mēģinās, bet nevarēs novērsties. "Redzi, Viņš nāk uz padebešiem; Viņu redzēs katra acs" (Atkl.1:7).

Ar mežonīgiem lāstiem pazudušie vērsīsies pie sava dieva — nedzīvās dabas, "sacīdami kalniem un klintīm: "Krītiet uz mums, paslēpiet mūs no Tā vaiga, kas sēd uz godakrēsla" (Atkl. 6:16). — TMK, 356. (1896)

Kad Dieva balss novērsīs Viņa ļaužu gūstniecību, tad it kā no miega atmodīsies arī tie, kas lielajā dzīves cīņā būs [274] visu zaudējuši. (..) Vienā acumirklī izgaist visa dzīves laika guvums. Bagātie apraud savu grandiozo namu izpostīšanu, sava zelta un sudraba izkaisīšanu. (..) Bezdievīgie nožēlo nevis savu grēcīgo nevērību pret Radītāju un citiem cilvēkiem, bet gan to, ka ir uzvarējis Dievs. Viņi skumst par savas rīcības sekām, bet ne par ļaunumu. — GC, 654. (1911)

Jēzus nonāk ar spēku un godību

Drīz austrumos parādās mazs melns mākonītis, apmēram pus plaukstas lielumā. Tas ir mākonis, kas apņem Pestītāju un kas no tāluma izskatās kā ietīts tumsā. Dieva ļaudis te saskata Cilvēka Dēla zīmi. Svinīgā klusumā tie nenovērš acis, kad tas, tuvojoties zemei, kļūst arvien gaišāks un krāšņāks, līdz redzams kā balts padebesis, kura pamatu veido iznīcinoša, ugunij līdzīga godība, bet virs tā derības varavīksne. Jēzus nāk kā varens uzvarētājs. (..)

Ar Debesu melodiskajām himnām Kungu ceļā pavada neskaitāmi liels svēto eņģeļu pulks. Šķiet, ka visu apvārsni piepilda starojoši stāvi, — "desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši". Neviena cilvēka spalva nespēj aprakstīt šo skatu, neviens mirstīgs prāts nevar iztēloties tā krāšņumu. (..)

Ķēniņu Ķēniņš ierodas uz uguns liesmās tīta padebeša. Debesis saritinās kā grāmatu rullis; Viņa priekšā dreb zeme, un ikviens kalns un sala tiek izkustināti no savas vietas. — GC, 640-642. (1911) [275]

To reakcija, kas Kristu bija dūruši

Tie, kas spēlēja vadošo lomu Kristus atmešanā un krustā piesišanā, tiks uzmodināti, lai redzētu Viņu, kāds Viņš ir; Kristus atmetēji tiks uzmodināti, lai būtu klāt pie svēto pagodināšanas brīdī, kad tie vienā acumirklī tiks pārvērsti un aizrauti Kungam pretī gaisā. Tie, kas Viņam uzvilka purpura mēteli un galvā uzlika ērkšķu kroni un tie, kas dzina naglas Viņa rokās un kājās, raudzīsies uz To un raudās. — 9MR, 252. (1886)

Tie atceras, kā ir atteikušies no Viņa mīlestības un noraidījuši Viņa līdzcietību. Atmiņā nāk slepkavas un laupītāja Barabas izvēlēšanās Kristus vietā, tas, kā Jēzus tika kronēts ar ērkšķiem, kā Viņu izsmēja un piesita krustā, kā Viņa nāves stundā priesteri un tautas vadītāji To zaimoja, saukdami: "Citiem Viņš palīdzējis, bet pats sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim". Visi apvainojumi un uzbrukumi Kristum, visas Viņa mācekļiem sagādātās ciešanas tiem atmiņā būs tik svaigas, it kā šī sātaniskā darbošanās būtu tikko kā notikusi.

Viņu ausis no jauna uztvers tās balss skaņas, kuru tie tik bieži dzirdēja lūdzot un pārliecinot. Katrs šo laipno aicinājumu vārds viņus ausīs atbalsoties tikpat noteikti, kā tad, kad Pestītājs sludināja sinagogās un mācīja pilsētu ielās. Tad Viņa mocītāji sauks uz kalniem un klintīm, lai tās kristu pār tiem un apslēptu no tās Būtnes vaiga, kas sēd uz troņa un no Jēra dusmām. — Letter, 131. 1900. [276]

"uzmostieties, jūs, kas guļat un celieties augšā"

Mākoņi sāk saritināties līdzīgi vīstoklim, un kļūst redzama gaiša, skaidra Cilvēka Dēla zīme. Dieva bērni saprot, ko nozīmē šis mākonis. Ir dzirdamas mūzikas skaņas, un tad kapi atveras un mirušie ceļas augšā. — 9MR, 251., 252. (1886)

"Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi, un nāks ārā" (Jāņa 5:28,29). Šī balss drīz atkal būs dzirdama mirušajiem no visām tautām, un visi svētie, Jēzū aizmigušie, atmodīsies un atstās sava cietuma mājas. — Ms, 137. 1897.

Dārgie mirušie, no Ādama līdz pat pēdējam svētajam, dzirdēs Dieva balsi un iznāks no kapa nemirstīgai dzīvei. — DA, 606. (1898)

Zemei grīļojoties, zibeņiem šaudoties un pērkonam dārdot, Dieva Dēla balss sauc ārā aizmigušos svētos. Viņš uzlūko taisno kapus un tad, savas rokas pret Debesīm pacēlis, saka: Uzmostieties, uzmostieties, uzmostieties jūs, kas guļat pīšļos, un celieties augšā!" Visā zemes platumā un garumā mirušie dzirdēs šo balsi, un tie, kas dzirdēs, dzīvos. Zeme skanēs no neaptverami lielas armijas soļiem, ko veidos visu tautu, cilšu, valodu un ļaužu pārstāvji. Nemirstīgā godībā tērpti, tie nāks ārā no nāves cietuma un sauks: "Nāve, kur ir tavs dzelons? Elle (kaps), kur ir tava uzvara?" (1. Kor. 15:55, Glika tulk.) [277] Tad dzīvie taisnie un uzmodinātie svētie apvienos savas balsis ilgstošās, līksmās uzvaras gavilēs. — GC, 644. (1911)

No alām, zemes bedrēm un cietumiem

Pestītājs savu klātbūtni un godību atklās kalnu aizās, alās un zemes bedrēs.

Vēl tikai nedaudz, un Viņš nāks un nekavēsies. Viņa acis kā uguns liesmas ielauzīsies stingri aizslēgtajos cietumos un uzmeklēs tur paslēptos, jo šo cilvēku vārdi ir rakstīti Jēra dzīvības grāmatā. Mūsu Pestītāja acis redz mūs un ap mums, saskatot ikkatras grūtības, ikkatras briesmas; nav tādas vietas, kur Pestītāja skats nevarētu iespiesties, un Viņa ļaudīm nav tādu bēdu vai ciešanu, kur tos neaizsniegtu Kristus līdzjūtība. (..)

Sākumā katru Dieva bērnu pārņems šausmas, redzot Jēzus Kristus godību un apzinoties, ka nav iespējams dzīvot Viņa svētā tuvumā. Bet tiem, tāpat kā kādreiz Jānim, ir domāti vārdi: "Nebīsties!" Tad Jēzus izstiepa savu labo roku un piecēla pie zemes pakritušo mācekli. Tieši tāpat Viņš rīkosies ar ikvienu lojālo, uzticīgo zemes bērnu. — TMK, 360., 361. (1886)

Debesu mantinieki ir nākuši no jumta istabiņām, no būdiņām un pazemes cietumiem, no ešafotiem, kalniem un tuksnešiem, no zemes bedrēm un no alām pie jūras. — GC, 650. (1911)

No jūras dziļumiem un no katakombām un kalniem

Kad nāks Kristus, lai sapulcinātu pie sevis [278] visus uzticīgos, tad atskanēs pēdējā bazūne, un to sadzirdēs visa zeme, no visaugstāko kalnu virsotnēm, līdz visdziļāko raktuvju paslēptuvēm. Taisnie mirušie uztvers šo bazūnes skaņu un izies no saviem kapiem, lai tiktu ietērpti nemirstībā un sastaptos ar savu Kungu. — 7BC, 909. (1904)

Es ar prieku domāju par taisno augšāmcelšanos, kas nāks no visdažādākajām zemes vietām — no klinšainām alām, no cietumiem, no zemes bedrēm un jūras dziļumiem. Neviens netiks atstāts. Katrs sadzirdēs Dieva balsi. Viņi piecelsies ar triumfu un uzvaru. — Letter, 113. 1886.

Ak, kas par skatu būs redzams šajos pakalnos un kalnu grēdās (Šveicē), kad dzīvības Devējs Kristus modinās mirušos! Tie nāks ārā no alām, cietumiem, no dziļām akām, kur kādreiz tika apraktas viņu miesas. — Letter, 97. 1886.

Bezdievīgie tiks iznīcināti

Viņu pašu nežēlīgo kaislību niknajā cīņā, kam pievienosies Dieva neatšķaidīto dusmu briesmīgā izliešana, kritīs zemes ļaunie iedzīvotāji — priesteri, valdnieki un ļaudis, bagāti un nabagi, augsti un zemi. "Kunga nokautie gulēs tanī dienā no viena zemes gala līdz otram neapraudāti, nepievākti, neaprakti" (Jer. 25:33).

Kristum atnākot, bezdievīgie no visas zemes tiks izdeldēti — tos aprīs [279] Viņa mutes gars un iznīcinās Viņa godības spožums. Kristus savus ļaudis uzņems Dieva pilsētā, un Zeme paliks bez iedzīvotājiem. — GC, 657. (1911)

Grēkam visos tā veidos "mūsu Dievs ir uguns, kas iznīcina" (Ebr. 12:29). Visos, kas pakļaujas Viņa varai, Dieva Gars grēku iznīcina. Taču, pieķeroties grēkam, cilvēks ar to savienojas. Tad Dieva godībai, kas iznīcina grēku, jāiznīcina arī cilvēks. — DA, 107. (1898)

Viņa vaiga godība, kas taisnajiem ir dzīvība, bezdievīgajiem būs rijoša uguns. — DA, 600. (1898)

Bezdievīgo iznīcināšana būs žēlastības akts

Vai tie, kuru sirdis pildījis naids pret Dievu, patiesību un svētumu, varētu savienoties ar Debesu pulkiem, lai kopīgi dziedātu slavas dziesmas? Vai viņi varētu panest Dieva un Jēra godību? Nē, un vēlreiz nē, tiem jau tika dāvāti pārbaudes gadi, lai veidotu Debesīm derīgu raksturu, bet viņi nekad nav mācījušies Debesu valodu, un tagad jau ir par vēlu. Dzīve, kas pavadīta pretojoties Dievam, viņus darījusi Debesīm nederīgus. Tur valdošā skaidrība, svētums un miers būtu tiem pastāvīgas mokas, Dieva godība būtu kā rijoša uguns. Viņi ilgotos aizbēgt no šīs svētās vietas. Viņi apsveiktu iznīcību, lai tikai varētu paslēpties no Tā vaiga, kurš nomira, piedāvājot glābšanu visiem cilvēkiem. Pārkāpēju likteni ir apzīmogojusi viņu pašu izvēle. To izslēgšana no Debesīm notiek saskaņā ar viņu pašu personīgo [280] izšķiršanos un no Dieva puses ir taisnīga un žēlsirdīga. — GC, 542., 543. (1911)

Ceļā uz mājām

"It piepeši acumirklī" tiek pārvērsti dzīvie taisnie. Tie tiek pagodināti, atskanot Dieva balsij; pēc tam viņi ir jau nemirstīgi un līdz ar uzmodinātajiem svētajiem tiek pacelti gaisā pretī savam Kungam. Eņģeļi "sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram". Svētie eņģeļi atnesīs mazos bērnus un ieliks tos mātēm rokās. Draugi, kurus ilgi šķīra nāve, atkal būs savienoti, lai nekad vairs nešķirtos, ar priecīgām dziesmām viņi kopīgi pacelsies pretī Dieva godībai. — GC, 645. (1911)

Mēs visi reizē pacēlāmies mākonī, un septiņas dienas devāmies augšup uz kristāla jūru. — EW, 16. (1851)

Kad rati devās uz augšu, riteņi sauca: "Svēts!" Un, spārni kustēdamies, sauca: "Svēts!" Un svētie eņģeļi, kas bija ap padebesi, sauca: "Svēts, svēts, svēts, Kungs Dievs, Visvarenais!" Un arī svētie padebesī sauca: "Gods! Alelūja!" — EW, 35. (1851)

Ak, cik brīnišķi būs Viņu redzēt un dzirdēt, ka Viņš mūs apsveic kā savus atpestītos! Mēs esam ilgi gaidījuši, bet mūsu cerība nav kļuvusi bālāka. Ja mēs redzēsim Ķēniņu Viņa skaistumā, tad uz mūžīgiem laikiem būsim laimīgi. Es jūtu, ka man vajadzētu skaļi izsaukties: "Mēs esam ceļā uz mājām!" — 8T, 253. (1904) [281]

Eņģeļi dziedās: Kristus ir uzvarējis

Tai dienā izglābtie mirdzēs Tēva un Dēla godībā. Aizskarot zelta kokles, eņģeļi apsveiks Ķēniņu un Viņa uzvaras trofejas— tos, kas mazgāti un šķīstīti Jēra asinīs. Atskanēs gaviļu dziesma, piepildot visas Debesis. Kristus ir uzvarējis. Viņš ieiet Debesu pagalmos, savu izglābto pavadīts, kas liecina, ka Viņa ciešanas un upuris nav bijis veltīgs. — 9T, 285., 286. (1909)

Ar neizsakāmu mīlestību Jēzus sveic savus uzticīgos "Viņu Kunga priekā". Redzēt godības valstī dvēseles, kuras glābusi Viņa pazemošanās un ciešanas, būs mūsu Kunga vislielākais prieks. — GC, 647. (1911)

Atalgojumu Kristus saskatīs sava darba rezultātos. Tajā lielajā pulkā, ko neviens cilvēks nevar izskaitīt, kas nevainīgi un līksmi stāvēs Viņa godības priekšā, Kungs, kura asinis mūs atpestījušas un kura dzīve mūs mācījusi, skatīs atlīdzību par to, ka "Viņš nodeva savu dzīvību nāvē". — Ed, 309. (1903)

Svētie saņem kroņus un kokles

Es redzēju lielu skaitu eņģeļu, kas no pilsētas atnesa krāšņus kroņus, — vienu katram svētajam, uz kura bija uzrakstīts viņa vārds. Kad Jēzus pieprasīja kroņus, eņģeļi tos Viņam pasniedza, un laipnais Jēzus pats ar savu labo roku tos uzlika uz svēto galvas. — EW, 288. (1858) [282]

Simts četrdesmit četri tūkstoši, izvietojušies četrstūrī, stāvēja pie kristāla jūras. Dažiem no tiem bija ļoti krāšņi kroņi, bet citiem ne tik izteikti. Daži kroņi izskatījās kā ar zvaigznēm apsēti, kamēr citiem bija tikai nedaudzas, bet ikviens bija pilnīgi apmierināts ar savu kroni. — EW, 16.,17. (1851)

Dzīvības kronis būs spožs vai blāvs, mirdzot ar daudzām zvaigznēm vai arī to apgaismos tikai nedaudzi dārgakmeņi, saskaņā ar mūsu rīcības veidu. — 6BC, 1105. (1895)

Starp izglābtajiem Debesīs nebūs neviena, kam kronis būtu bez zvaigznēm. Ja jūs tur nokļūsit, tad godības pagalmos noteikti sastapsit kādu dvēseli, kas tur nonākusi, pateicoties jūsu starpniecības pūlēm. — ST, 06.06.1892.

Pirms ieiešanas Debesu pilsētā Pestītājs saviem sekotājiem dāvina uzvaras emblēmas un apveltī tos ar karaliska stāvokļa iezīmēm. Mirdzošās rindas sastājas ap savu Ķēniņu. (..) Uz uzvarētāju galvām Jēzus ar savu labo roku uzliek godības kroņus. (..) Katrā rokā tiek ielikts uzvaras palmu zars un mirdzoša arfa. Kad pavēlošais eņģelis uzdod toni, ikviena roka prasmīgi aizskar arfas stīgas, izvilinot skaistu, toņu nokrāsā bagātu, melodisku mūziku. (..) Atpestīto pulku priekšā atrodas svētā pilsēta. Jēzus plaši atver pērļu vārtus, un pa tiem ieiet patiesībai uzticīgi ļaudis. — GC, 645., 646. (1911) [283]