Pēdējo dienu notikumi

Lasītājam

Septītās dienas adventisti tic, ka Dievs viņus ir aicinājis īpašai misijai: pasludināt samulsušajai un bojā ejošajai pasaulei labo vēsti par Kristus otro atnākšanu. "Ir nepieciešama vislielākā piepūle, lai šo atziņu saglabātu dzīvu ļaužu uztverē," rakstīja Elena Vaita. Savā grāmatā "Lielā cīņa" viņa uzskatāmi attēloja varenos un briesmīgos nākotnes notikumus. Šai grāmatai satura ziņā nav nevienas līdzīgas. 1976. gadā tika izdota kompilācija no E.G. Vaitas darbiem Maranata, kas arī līdzīgā veidā stāstīja par Bībeles pravietojumu piepildīšanos pēdējās dienās.

Tālākajos centienos "šo atziņu saglabāt dzīvu ļaužu uztverē", mēs sagatavojām šo darbu — Pēdējo dienu notikumi. Šajā grāmatā citēti daudzi E. G. Vaitas darbi, tomēr liela daļa šeit atrodamo materiālu nekad vēl nebija publicēti. Lai arī te nav iekļauti visi Elenas Vaitas izteicieni par Zemes vēstures pēdējiem notikumiem, tomēr mēs centāmies darīt zināmu pašu svarīgāko.

Katra citāta beigās ir minēts gan tā izcelsmes avots, gan sarakstīšanas vai pirmās publicēšanas laiks E. G. Vaitas dzīvē. Tāpat grāmatā iekļautas dažas piezīmes, kas šķita nepieciešamas papildus informācijai vai paskaidrojumam.

Elenas Vaitas mācību par pēdējiem notikumiem mēs centāmies izklāstīt loģiskā secībā, tomēr neuzsveram, ka viss risināsies tieši tādā kārtībā. Tādā lielā un svarīgā jautājumā kā Dieva tautas nākotnes piedzīvojumi, kad katram būs jāaizstāv patiesība vienatnē "it kā pasaulē vispār nebūtu citas tādas personas" (7BC 983), ļoti vajadzīgs, lai ikvienam cilvēkam būtu sava pārliecība, kas balstītos uz personīgiem pētījumiem un personīgām attiecībām ar Kungu.

Elena Vaita rakstīja, ka "mūsu mazā pasaule ir kā mācību grāmata Universam" (DA, 19) un ka neredzamais Visums ar "neizsakāmu interesi" (PK, 148) vēro šīs pasaules noslēdzošos notikumus. Tādēļ centīsimies aptvert šos vissvarīgākos pēdējo notikumu faktus uz Zemes, kā tie skatāmi saistībā ar lielo cīņu starp labo un ļauno, lai arī citiem varētu pastāstīt brīnišķo patiesību par Kristus otro atnākšanu.
E.G. Vaitas literārā mantojuma aizbildņi. (Pilnvaroto padome).

1. Pēdējā krīze zemes vēsturē

Vispārīgais priekšstats par nākotni

Mūsu laika notikumi ir izraisījuši milzīgu interesi visos Zemes iedzīvotājos. Valdnieki un valstsvīri, cilvēki augstās un ietekmīgās vietās, domājoši vīri un sievas no visām ļaužu šķirām uzmanīgi vēro sev apkārt notiekošo. Tie modri seko tautu savstarpējām attiecībām, to neparastajam sasprindzinājumam un atzīst, ka visā drīzumā jānotiek kaut kam lielam un izšķirošam, jo pasaule ir nonākusi dziļas krīzes priekšā. — PK, 537. (1914)

Nelaimes uz sauszemes un jūrā, nenoteiktais sabiedrības stāvoklis un trauksmainās kara ziņas ir ļaunas un draudošas vēstis. Tās liecina par daudz svarīgāku un varenāku notikumu tuvošanos. Ļaunā spēki arvien vairāk apvienojas un saliedējas. Tie gatavojas pēdējai lielajai krīzei. Mūsu pasaulē drīz norisināsies ievērojamas pārmaiņas, un pēdējās pārmaiņas būs straujas. — 9T, 11. (1909) [12]

Drīz pienāks bēdu pilns laiks

Bēdu laiks ir pavisam tuvu, un, ejot pretī laika beigām, krīze arvien padziļināsies. Mēs nedrīkstam zaudēt ne mirkli. Pasaule ir pārņēmis karošanas gars. Piepildās pēdējie Daniēla 11. nodaļas pravietojumi. — RH, 24. 11. 1904.

Ļoti tuvu ir tāds bēdu laiks, kāds vēl nav bijis, kamēr vien dzīvo ļaudis (Dan. 12:1), bet mēs līdzināmies guļošām jaunavām. Mums ir jāuzmostas un jālūdz Kungs Jēzus, lai Viņš ar savām mūžīgajām rokām mūs izvada cauri šiem pārbaudījumiem. — 3 MRS, 305. (1906)

Pasaule arvien vairāk iegrimst grēkā. Drīz tautu starpā sāksies lielas bēdas — bēdas, kas nenorims līdz pat Jēzus Kristus atnākšanai. — RH, 11. 02. 1904.

Mēs dzīvojam tieši uz bēdu laika robežas, un mūs sagaida grūtības, kādas pat grūti iedomāties. — 9T, 43. (1909)

Mēs stāvam pie visu laikmetu lielās krīzes sliekšņa. Drīz viens pēc otra strauji sekos dažādi piemeklējumi: ugunsgrēki, plūdi, zemestrīces, kari un asinsizliešanas. — PK, 278. (1914)

Priekšā ir vētrains laiks, bet lai no mūsu lūpām neizskan neviens neticības vai izmisuma pilns vārds. — ChS, 136. (1905) [13]

Par draudošiem sodiem Dievs vienmēr ir brīdinājis

Dievs cilvēkus vienmēr ir brīdinājis par gaidāmo sodu. Tie, kas ticēja viņu dzīves laikā dotajai Dieva vēstij un rīkojās saskaņā ar savu ticību, paklausīdami Viņa brīdinājumiem, izbēga no soda, kas nāca pār nepaklausīgajiem un neticīgajiem. Kungs sacīja Noam: "Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi Manā priekšā taisns šajā ciltī". Noa paklausīja un tika izglābts. Līdzīga vēsts sasniedza Latu: "Celsimies, iesim no šīs vietas prom, jo tas Kungs šo pilsētu liks izpostīt" (1. Moz. 7:1; 19:14). Lats uzticēja sevi Debesu vēstnešu apsardzībai un tika izglābts. Arī Kristus mācekļi saņēma brīdinājumu par Jeruzālemes izpostīšanu, un tie, kas ievēroja ļaunu vēstošās zīmes un bēga no pilsētas, izglābās. Līdzīgi arī mēs tiekam brīdināti par Kristus otro atnākšanu un pasaules bojāeju. Tie, kas brīdinājumu ievēros, tiks izglābti. — DA, 634. (1898)

Dievs ir pateicis, kas mūs sagaida šodien

Pirms krusta nāves Pestītājs saviem mācekļiem paskaidroja, ka Viņu nonāvēs un Viņš atkal no kapa celsies augšā; lai Viņa vārdus ierakstītu dziļi šo cilvēku sirdī un prātā, tur klāt bija arī Dieva eņģeļi. Bet mācekļi vēl gaidīja laicīgu atbrīvošanu no Romas jūga un tādēļ nespēja pieļaut domu, ka Viņam, kurā koncentrējās visas cerības, jāmirst apkaunojošā nāvē. Vārdi, ko tiem vajadzēja [14] atcerēties, bija izgaisuši no viņu atmiņas, un, kad pienāca pārbaudījuma brīdis, tie izrādījās tam nesagatavoti. Jēzus nāve viņu cerības iznīcināja tik pilnīgi, it kā Kungs nekad nebūtu tos iepriekš brīdinājis. Pravietojumi arī mums nākotni atklāj tikpat skaidri, kā to mācekļiem rādīja Kristus vārdi. Notikumi, kas saistīti ar pārbaudes laika noslēgumu un sagatavošanos bēdu laikam, ir skaidri aprakstīti. Bet ļaužu pulki šajās svarīgajās patiesībās ir tik neizprotoši, it kā tās tiem nekad nebūtu atklātas. — GC, 594. (1911)

Ir jāpievērš uzmanība pravietojumiem par pēdējām dienām

Pēc tam es redzēju trešo eņģeli. (Atkl. 14:9-11) Mani pavadošais eņģelis sacīja: "Viņa darbs ir briesmīgs un satriecošs. Viņš atdala kviešus no pelavām un tos apzīmogo, sasienot kūlīšos Debesu šķūņiem. Visām mūsu domām un uzmanībai jākoncentrējas uz šo procesu". — EW, 118. (1854)

Mums būs jāstāv valsts pilnvarotu personu priekšā un jāatbild par savu uzticību Dieva likumiem, darot zināmus mūsu ticības pamatus. Un jaunatnei šīs lietas ir jāsaprot. Viņiem jāzina, kas notiks, pirms noslēgsies mūsu pasaules vēsture. Šīs lietas attiecas uz mūsu mūžīgo labklājību, un skolotājiem un skolniekiem vajadzētu tām veltīt vairāk uzmanības. — 6T, 128., 129. (1900)

Mums jāapgūst lielās ceļazīmes, kas liecina par laiku, kurā mēs dzīvojam. — 4MR, 163. (1895) [15]

Kas pilnībā pakļaujas Dieva pārvaldībai, lai Viņš pats tos vadītu, tie ies kopsolī ar notikumiem, kuru norisināšanos Viņš kārto. — 7T, 14. (1902)

Mums vēsturē jāprot saskatīt pravietojumu piepildīšanās, jāiepazīstas ar Dieva nodomiem lielajās reformācijas kustībās un jāsaprot notikumu attīstība, tautām kārtojoties lielās cīņas pēdējai sadursmei starp labo un ļauno. — 8T, 307. (1904)

Īpaši jāpēta Daniēla un Atklāsmes grāmatas

Mums daudz rūpīgāk jāpēta Dieva Vārds. Sevišķu uzmanību, kā vēl nekad agrāk mūsu darba vēsturē, vajadzētu veltīt Daniēla un Atklāsmes grāmatām. (..) Gaisma, ko Daniēls saņēma no Dieva, dota īpaši šīm pēdējām dienām. — TM, 112., 113. (1896)

Lai tiek lasīta un pētīta Daniēla grāmatas 12. nodaļa. Tur atrodas brīdinājumi, kas mums visiem noteikti jāsaprot pirms laika beigām. — 15 MR, 228. (1903)

Pēdējā Jaunās Derības Svēto Rakstu grāmata satur patiesību, kuru mums noteikti vajag saprast. — COL, 133. (1900)

Drīz piepildīsies Atklāsmes grāmatas vēl nepiepildītie pravietojumi. Dieva tautai šodien tos vajadzētu rūpīgi pētīt, lai iegūtu pilnīgi skaidru izpratni. Šīs grāmatas patiesība nav apslēpta; [16] tur uzrakstīti nepārprotami brīdinājumi par to, kas notiks nākotnē. — 1NL, 96. (1903)

Svinīgajām vēstīm, kas savā kārtībā sniegtas Atklāsmes grāmatā, Dieva ļaužu apziņā jāieņem pirmā vieta. — 8T, 302. (1904)

Šim tematam mūsu tautā jābūt uzmanības centrā

Daudzi neizprot to pravietojumu nozīmi, kas attiecas uz mūsu laiku, tādēļ tos nepieciešams apgaismot. Gan sargiem, gan vienkāršajiem draudzes locekļiem jārūpējas, lai bazūnei būtu skaidra skaņa. — Ev, 194., 195. (1875)

Lai sargi paceļ savu balsi un pasludina mūsu laika noteikto patiesību. Mums ļaudīm jāatklāj, kur tagad atrodamies pravietiskajā vēsturē. — 5T, 716.

Drīz pienāks diena, kad Dievs paredzējis šīs zemes vēstures beigas. "Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals" (Mat. 24:14).

Minētais pravietojums strauji piepildās. Par šo īpaši svarīgo tematu vajadzētu runāt daudz, daudz vairāk. Tuvojas diena, kad dvēseļu liktenis būs apzīmogots uz visiem laikiem. (..)

Ir jāpieliek vislielākās pūles, lai šo atziņu saglabātu ļaužu uzmanības centrā. Uz to jāvērš ne tikai pasaules iedzīvotāju, bet arī mūsu draudžu vērība, lai Kunga diena tos nepārsteigtu nesagatavotus. Šis ārkārtējais pravietiskais brīdinājums [17] domāts katrai dvēselei. Lai neviens nejūtas drošs, it kā tam nedraudētu nekādas briesmas. Lai neviens par pravietojumu nerunā, mazinot pārliecību par notikumiem, kas liecina, ka Kunga diena ir ļoti tuvu. — FE, 335., 336. (1895)

Par nākotnes notikumiem jārunā atbilstošā perspektīvā

Mēs tagad neesam spējīgi precīzi aprakstīt ainas, kas nākotnē būs redzamas mūsu pasaulē, bet mēs zinām, ka ir pienācis laiks, kad mums jābūt nomodā lūgšanās, jo Kunga lielā diena ir tuvu. — 2SM, 35. (1901)

Zvēra zīme ir tieši tā, kas par tādu pasludināta. Par šo jautājumu vēl nav pilnīgas skaidrības un arī nebūs, kamēr neattīsies viss rullis. — 6T, 17. (1900)

Daudzi atteiksies no pašreizējiem pienākumiem, no labklājības un dzīves svētībām, pirms laika apgrūtinot savu sirdi ar gaidāmās krīzes skarbajiem pārdzīvojumiem. Tādi ļaudis sev bēdu laiku sagādā pirms noteiktā termiņa un tādēļ nākotnē gaidāmajā krīzē nesaņems nekādu palīdzību. — 3SM, 383., 384. (1884)

Dieva ļaudīm tiešām tuvojas bēdu laiks, bet mums nevajag uz to pastāvīgi vērst ļaužu uzmanību, liekot tiem bēdas pārdzīvot jau iepriekš. Dieva tautas vidū jānotiek sijāšanai, bet ne par to šodien jāsludina draudzēm. (..) — 1SM, 180. (1890) [18]

2. Kristus drīzās atnākšanas zīmes

Mūsu Kunga lielais pravietojums

Kristus jau laicīgi brīdināja mācekļus par Jeruzālemes izpostīšanu un zīmēm, kas liecinās par Cilvēka Dēla atnākšanu. Visa Mateja evaņģēlija 24. nodaļa ir kā viens liels pravietojums, kas runā par zīmēm, kam jānorisinās pirms šiem notikumiem, un Jeruzālemes izpostīšana daļēji attēlo pēdējo pasaules iznīcināšanu ugunī. — Ms, 77. (1899)

Kristus Eļļas kalnā norādīja uz briesmīgajām sodībām, kas ievadīs Viņa otro atnākšanu: "Jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu". "Tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un tad būs bada laiki un mēris, un zemestrīces dažās vietās. Un tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums" (Mat. 24: 6-8). Lai gan šis pravietojums daļēji piepildījās Jeruzālemes izpostīšanā, tas vēl tiešāk attiecas uz pēdējām dienām. — 5T, 753. (1899) [19]

Zīmes debesīs

Kristus darīja zināmu, ka lielo pāvestības vajāšanu beigās saule aptumšosies un mēness nedos savu gaismu. Pēc tam no debesīm kritīs zvaigznes. Viņš turpināja: "Mācieties līdzību no vīģes koka. Kad tā zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt. Tā arīdzan jūs, kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu priekš durvīm" (Mat. 24:32,33).

Kristus atklāja savas atnākšanas zīmes. Viņš norādīja, ka mēs varam zināt, kad Viņš jau ir pie durvīm. Viņš runāja par tiem, kas redzēs šīs zīmes: "Šī cilts nezudīs, iekams tas viss notiek". Šīs zīmes ir notikušas. Tātad mēs varam būt droši, ka Kunga nākšana ir visai tuvu. — DA, 632.

Zīmes uz zemes

Jēzus saka: "Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm: tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt" (Lūk. 21:25; Mat. 24:29; Marka 13:24-26; Atkl. 6:12-17). Tiem, kas redz šos Viņa atnākšanas vēstnešus, jāzina, "ka tas ir tuvu pie durvīm" (Mat. 24:33). — GC, 37.,38.

Tautas kļuvušas nemierīgas. Nāk grūti laiki. Ļaužu sirds pagurst no bailēm un pasaulei draudošo briesmu gaidīšanas. Bet vētrā Viņam uzticīgie dzird Dieva balsi sakām: "Tas esmu Es, nebīstieties". — ST, 09.10.1901. [20]

Debesīs tiek rakstīts pārskats par dīvaino, notikumiem pārbagāto Zemes vēsturi, un šie notikumi liecina par lielās Dieva dienas tuvumu. Pasaulē viss atrodas nenoteiktā stāvoklī. — 3MR, 313. (l908)

Viltus pravieši

Kā vienu no Jeruzālemes bojāejas zīmēm Kristus bija minējis, ka "Daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils" (Mat. 24:11). Viltus pravieši cēlās, pievildami tautu un izvezdami lielus pulkus tuksnesī. Brīnumdari un burvji, kas apgalvoja, ka viņiem piemīt sevišķs spēks, aizveda ļaudis sev līdzi kalnu vientulībā. Bet šis pravietojums attiecas arī uz pēdējām dienām. Tā ir Kristus otrās atnākšanas laika zīme. — DA, 631. (1898)

Mēs sastapsimies ar viltus apgalvojumiem; celsies viltus pravieši, būs melīgi sapņi un parādības, bet sludiniet Vārdu, nenovērsieties no Dieva balss Viņa Vārdā. — 2SM, 49. (1894)

Man rādīti daudzi, kas prasīs, lai citi atzīst, ka Dievs viņus sevišķi pamācījis; tie mēģinās citus vadīt un, kļūdaini izprotot savu pienākumu, uzņemsies darbu, ko Dievs tiem nekad nav uzlicis. Rezultātā radīsies nekārtība. Lai ikviens visneatlaidīgākajā veidā meklē Dievu tieši sev, cenšoties personīgi saprast Viņa prātu. — 2SM, 72. (1893) [21]

Piedzīvojums, saskaroties ar viltus pravieti

Vakar vakarā ieradās kāds jauns cilvēks — šķiet, visai dīvains — un nosauca sevi par brāli no Viktorijas (Austrālija). Viņš griezās pie mums un lūdza satikšanos ar māsu Vaitu, bet, tā kā bija jau vēls vakars, tad nodomātā satikšanās nenotika. Mēs aicinājām viņu pārgulēt un paēst brokastis. Pēc mūsu parastā rīta dievkalpojuma, kad visi jau gribējām doties pie savu pienākumu pildīšanas, jaunais cilvēks piecēlās un ar uzstājīgu žestu lūdza mūs apsēsties. Tad viņš sacīja: "Vai jums ir garīgo dziesmu grāmata? Nodziedāsim vienu dziesmu un pēc tam es jums došu kādu vēsti". Es sacīju: "Ja tev ir vēsts, tad saki to bez vilcināšanās, jo mums tūlīt jānosūta pasts uz Ameriku un nav laika kavēties". Tad viņš sāka lasīt sacerējumu, kur, starp citu, bija runa par to, ka izmeklēšanas tiesa jau iesākusies pie dzīvajiem. (..)

Es klausījos šos izteikumus un beigās piebildu: "Mans brāli, tu savā izklāstā neesi visai precīzs. Runā skaidrāk, lai mēs zinātu, kas tieši attiecas uz mums. Tavs prāts ir pārslogots un tu mūs nesakarīgi iepazīstini ar savu personīgo darbu. Daudzas lietas, par kurām tu runāji, atbilst Bībelei, un mēs tam ticam. Neuztraucies tik ļoti! Saki, lūdzu, kas tieši attiecas uz mums".

Pēc viņa vārdiem spriežot, mums tūlīt vajadzēja doties ceļā uz Batl-krīku. Kad es jautāju par iemeslu, viņš atbildēja: "Lai nodotu vēsti, ka tiesa jau ir iesākusies pie dzīvajiem". Tad es sacīju: "Mums no Dieva uzticētais darbs vēl nav pabeigts. Kad tas tiks padarīts, mēs [22] esam pārliecināti, ka Kungs mums darīs zināmu, vai ir nepieciešams doties uz Batl-krīku". Tā es viņu apturēju, uzdodot brālim Stāram ar to vairāk aprunāties, bet pati devos pie sava rakstīšanas darba.

Brālim Stāram viņš atzina, ka tad, kad Elena Vaita ar viņu tik laipni, bet autoritatīvi esot runājusi, tas sācis saprast savu kļūdu, ka viņa tik spēcīgie iespaidi, kas likuši tā rīkoties, nav bijuši saprātīgi. Kaut arī mums bija liela ģimene — desmit cilvēki, neskaitot trīs viesus, mēs nolēmām uz kādu laiku pieņemt arī šo jaunekli. Mēs nevēlējāmies, lai tas satiktos ar ļaudīm, kas pret viņu varētu izturēties cietsirdīgi, kā arī, lai tas izplatītu tālāk savas "atklāsmes". Kopā ar viņu pavadot kādu laiku, gribējām to ievirzīt pēc iespējas drošākā ceļā. — Letter 66, 1894.

Pārēšanās un nesātība

Mūsu pasaules lielās morālās izlaidības pamatā ir pārēšanās un nesātība. Sātans to saprot un pastāvīgi pavedina ļaudis ļaut vaļu ēstkārei, kaitējot savai veselībai un pat dzīvībai. Ēšana, dzeršana un ģērbšanās ir kļuvusi par dzīves mērķi. Tieši tāds stāvoklis bija pirms Plūdiem. Un tāda izlaidība ir viens no nenoliedzamiem drīzu pasaules vēstures beigu pierādījumiem. — Letter 34, 1875.

Ainas, ar kurām inspirācija raksturo pirmsplūdu pasaules stāvokli, ļoti patiesi attēlo to dzīves līmeni, kuram pretī steidzas mūsdienu sabiedrība. — PP, 102. (1890) [23]

Mēs zinām, ka mūsu Kungs drīz nāks. Pasaule strauji tuvojas Noas dienu stāvoklim. Ļaudis nododas egoismam. Visur valda pārēšanās un dzeršana. Ļaudis lieto indīgos alkoholiskos dzērienus, kas tiem atņem saprašanu. — Letter 308, 1907.

Vardarbība un cietsirdība

Noas dienās lielākais ļaužu vairums nostājās pret patiesību, simpatizējot meliem. Zemi piepildīja vardarbība. Kari, noziegumi un slepkavības kļuva par parastu parādību. Tieši tā būs pirms Kristus otrās atnākšanas. — 1BC 1090. (1891).

Ja konfederāciju un savienību prasības netiek izpildītas, tās ķeras pie vardarbības. Arvien skaidrāks kļūst fakts, ka pasaules iedzīvotājiem nav saskaņas ar Dievu. Nekādas zinātniskās teorijas nevar paskaidrot atsevišķu kustību ļaunprātīgo rīcību, kas darbojas sātana vadībā. Katrā neatgriezto cilvēku pūlī strādā ļaunie eņģeļi, paskubinot ļaudis uz vardarbību. (..)

Cilvēku izlaidība un cietsirdība sasniedz tādu līmeni, ka Dievam jāatklājas savā varenībā. Ļoti drīz bezlikumība būs nonākusi pie robežas, kur, līdzīgi Noas dienām, iesāksies Dieva sods. — UL, 334. (1903)

Mēs dzirdam briesmīgas atskaites par slepkavībām un laupīšanām, dzelzceļa katastrofām un varas darbiem, kas liecina par to, ka gals ir tuvu. Tieši tagad mums jāsagatavojas Kunga otrajai atnākšanai. — Letter 308, 1907. [24]

Kari un nelaimes

Drīz izcelsies vētra, kurā mēs varēsim pastāvēt vienīgi ar patiesu nožēlu Dieva priekšā un stiprā ticībā uz Jēzu Kristu. Kungs drausmīgā veidā piemeklēs Zemi. Visur norisināsies briesmīgas nelaimes. Jūras dzīlēs sev galu atradīs tūkstošiem kuģu, un miljoni cilvēku dzīvību kļūs par stihijas upuri. Daudzas Zemes vietas apņems ugunsgrēks, pret kuru visas cilvēciskās pūles būs pilnīgi bezspēcīgas. Mežonīgajās uguns liesmās bez pēdām pazudīs visvarenākās būves. Katastrofas uz dzelzceļa kļūs arvien biežākas, un visur valdīs haoss, bezpalīdzība un nāve. Gals ir tuvu, žēlastības laiks drīz beigsies. "Ak, dārgie draugi, meklēsim Dievu, kamēr Viņu var atrast, piesauksim To, kamēr Viņš tuvu!" — MYP, 89., 90. (1890)

Šīs Zemes vēstures pēdējo ainu laikā plosīsies neiecietīgi un nežēlīgi kari. Būs mēris, sērgas un bads. Dziļumu ūdeņi izies pāri savām robežām. Ļaužu īpašumus un dzīvības iznīcinās uguns un plūdi. Mums jāsagatavojas mājām, kuras Kristus nogāja sagatavot tiem, kas Viņu mīl. — Mar, 174. (1897)

Milzīgas ugunīgas bumbas

Pagājušās piektdienas rītā, tieši pirms atmošanās, man atklāja ļoti iespaidīgu skatu. Šķita, ka esmu jau piecēlusies, bet neatrodos savā mājā. Pa logu varēju redzēt briesmīgu ugunsgrēku. Uz ēkām krita lielas [25] ugunīgas bumbas, un no šīm bumbām uz visām pusēm lidoja kvēlojošas bultas. Liesmas nebija iespējams apturēt, un daudzas vietas tika pilnīgi izpostītas. Ļaužu izbailes bija neaprakstāmas. Pēc brīža atmodos un redzēju, ka atrodos savā mājā. — Ev, 29. (1906)

Nakts atklāsmē redzēju ļoti iespaidīgu skatu. Starp dažiem atsevišķi stāvošiem skaistiem namiem ripoja milzīga ugunīga bumba un acumirklī tos iznīcināja. Es dzirdēju kādu sakām: "Mēs zinājām, ka Dieva sodībai jānāk pār Zemi, bet nedomājām, ka tā nāks tik ātri". Citi, nāves baiļu un izmisuma pārņemti, sauca: "Jūs zinājāt! Kāpēc tad jūs mums neteicāt? Mēs to nezinājām". — 9T, 28. (1909)

Zemestrīces un ūdensplūdi

Ienaidnieks strādāja un vēl arvien strādā. Viņš ir nonācis ar lielu spēku, un Dieva Gars tiek atņemts no Zemes. Dievs atrauj savu roku. Mums pietiek atcerēties kaut vai Džonstaunu (Pensilvānijā). Kungs neaizkavēja velnu iznīcināt šo pilsētu — pārtraukt tās eksistenci. (Kad pēc vairāku dienu spēcīgām lietusgāzēm tika pārrauts dambis, 1889. gada 31. maijā Džonstaunā ūdensplūdos gāja bojā 2200 cilvēku). Un, tuvojoties Zemes vēstures beigām, ūdensplūdi atkārtosies arvien biežāk. — 1SAT, 109. (1889)

Zemes garozu salauzīs tās dzīlēs esošo elementu spēks. Šie brīvību ieguvušie elementi noslaucīs no zemes atsevišķu cilvēku daudzu gadu laikā sakrāto bagātību, [26] kas šīs neskaitāmās vērtības ieguvuši uz savu strādnieku darba algas rēķina. Tieši tāpat tiks piemeklēta arī reliģiskā pasaule, jo gals ir tuvu. — 3MR, 208. (1891)

Ir pienācis laiks, kad neviens nevar būt pilnīgi drošs, ka stāv uz stipra pamata, jo vienā acumirklī zem viņa kājām var sākt viļņoties zeme. Zemestrīces notiks, kur tās vismazāk sagaida. — TM, 421. (1896)

Ugunsgrēkos, ūdensplūdos, zemestrīcēs, dziļumu mežonīgajā stihijā, nelaimēs uz jūras un sauszemes izskan brīdinājums, ka ne jau bez gala Dieva Gars cīnīsies par cilvēkiem. — 3MR, 315. (1897)

Pirms Cilvēka Dēls parādīsies debesu padebešos, dabā viss tiks satricināts. Zibeņi no debesīm savienosies ar uguni zemes iekšienē, liekot kalniem degt kā ceplim un izsviežot lavas plūdus pār ciemiem un pilsētām. Zemes iekšējiem slāņiem pārvietojoties, izkusušās iežu masas tiks ieplūdinātas ūdeņos, liekot tiem vārīties, izmetot gaisā zemi un akmeņus. Notiks lielas zemestrīces, un daudz cilvēku aizies bojā. — 7BC, 946. (1907)

Noziegumi, bads un epidēmijas

Sātans strādā atmosfērā; viņš saindē atmosfēru, un mūsu dzīvība — laicīgā un mūžīgā — ir atkarīga no Dieva. Ņemot vērā mūsu stāvokli, mums nepieciešama vislielākā modrība, pilnīga nodošanās, atgriešanās un [27] svētīšanās Dievam. Tomēr šķiet, ka mēs sēžam uz vietas, it kā būtu paralizēti. Debesu Dievs, uzmodini mūs! — 2SM, 52. (1890)

Dievs neattur tumsības spēkus no viņu ļauno nodomu piepildīšanas, ar nāvējošiem mikrobiem piesārņojot atmosfēru, kas ir viens no cilvēku dzīvību uzturošajiem avotiem.

Tāda darbība iespaido ne tikai augu valsti, bet vispirms jau no dažādām epidēmijām cieš ļaudis. (..) Bet tie vēl ir tikai pilieni no Dieva dusmu kausa, kas izliesies pār zemi. Tās vēl ir tikai vājas priekšnojautas no tā, kas norisināsies vistuvākajā nākotnē. — 3SM, 391. (1891)

Bads arvien pastiprināsies. Epidēmijas sev līdzi paņems tūkstošiem dzīvību. No visām pusēm mūs ielenks sātana darbības izraisītās briesmas, tomēr tās ierobežos Dieva spēks, kas atklāsies vienlaicīgi. — 19MR, 382. (1897)

Dieva mērķis nelaimes gadījumos

Kāda nozīme ir šiem briesmīgajiem negadījumiem uz jūras, kad dzelmē bez kāda iepriekšēja brīdinājuma nogrimst tik daudzi kuģi? [28] Kāda nozīme nelaimes gadījumiem uz sauszemes, kur ugunī aiziet bojā neaprēķināmas bagātības, kas daudzkārt iegūtas, izmantojot trūcīgos? Kungs neiejauksies, lai aizsargātu to īpašumus, kas pārkāpj Viņa likumus, neievēro derību un min kājām svēto Sabatu, tā vietā ievērojot viltus atpūtas dienu.

Zemi jau piemeklē Dieva sodības, kā ar uguns mēlēm no debesīm iznīcinot ievērojamas vērtības. Vai šie piemeklējumi pamodinās to ļaužu sirdsapziņu, kas sevi sauc par kristiešiem? Dievs ļauj nākt nelaimēm, lai pasaule iepazītos ar brīdinājumu un grēcinieki godbijībā drebētu Viņa priekšā. — 3MR, 311. (1902)

Pieļaujot nelaimes, Dievam ir savs mērķis. Tas ir viens no līdzekļiem, kā vērsties pie cilvēku izjūtām. Ar netipiskām dabas izpausmēm Dievs apstiprina to, ko tik skaidri ir atklājis savā Vārdā. — 19MR, 279. (1902)

Cik bieži mēs dzirdam par zemestrīcēm un viesuļvētrām, par ugunsgrēkiem un plūdiem, par daudzām bojā gājušām dzīvībām un pazaudētām vērtībām! Šķiet, ka šīs nelaimes ir nekārtīgu dabas spēku stihiski izvirdumi, kas atrodas ārpus cilvēka kontroles spējām. Bet visos tādos notikumos lasāms Dieva nodoms. Tie ir daļa no līdzekļiem, ar kuriem Viņš mēģina uzmodināt cilvēkus, lai tie apzinātos tuvojošās briesmas. — PK, 277. (1914) [29]

Nākotnes notikumi ir Dieva rokās

Pasaule nav bez valdnieka. Nākamo notikumu programma atrodas Kunga rokās. Tautu liktenis, kā arī Dieva draudzes liktenis un intereses atrodas Debesu Majestātes aizbildniecībā. — 5T, 753. (1889)

Šie simboliskie ainojumi (indīgās čūskas tuksnesī) tika doti ar divkāršu mērķi. No tiem Dieva tauta iemācījās ne tikai to, ka Dievs kontrolē visus virs zemes valdošos fiziskos spēkus, bet, ka Viņš pārvalda arī tautu reliģiskās kustības. Tas īpaši patiesi attiecas uz svētdienas piespiedu svētīšanu. — 19MR, 281. (1902)

Lielā darba nobeigumā mēs sastapsimies ar grūtībām un nezināsim, kā tās pārvarēt, tomēr neaizmirsīsim, ka ar mums sadarbojas trīs lielie Debesu Spēki, ka stūri savās rokās tur Dievs un ka Viņš piepildīs savus nodomus. — Ev, 65. (1902)

Tāpat kā riteņiem (zobratiem) līdzīgos veidojumus vadīja roka zem ķerubu spārniem, tā arī cilvēku sabiedrības notikumu sarežģītā spēle atrodas dievišķā pārraudzībā. Tautu cīņu un nemiera vidū šīs Zemes lietas vēl arvien vada virs ķerubiem sēdošā Būtne. (Ec. 1:4, 26; 10:8; Dan. 4:17,25,32) — Ed, 178. (1903)

Cilvēces vēstures ziņojumos tautu izveidošanās, valstu celšanās un krišana šķiet atkarīga no cilvēku gribas un varonības. [30] Notikumu veidošanos, šķiet, lielā mērā nosaka kāda cilvēka spēks un godkāre vai garastāvoklis un iegribas. Bet Dieva Vārdā šis priekškars tiek atvilkts sānis, un mēs pāri, aiz un caur visai cilvēku interešu spēlei redzam žēlastības bagātā Dieva kluso, pacietīgo darbošanos, piepildot savus nodomus. — PK, 499., 500. (1914)

Debesu ieinteresētība mūsu zemes lietās

Saudzēdams pirmā slepkavas dzīvību, Dievs visai pasaulei sniedza uzskatāmu mācību par lielo cīņu. (..) Visuzinošais un neierobežotais Dievs galu redz jau sākumā, un Viņa plāni rīcībai ar grēku ir vispusīgi un tālejoši. Viņš vēlas sacelšanos ne tikai apspiest, bet visam Universam atklāt tās raksturu. (..) Citu pasauļu nekritušās būtnes ar interesi seko notikumiem virs Zemes. (..) Kad Dieva lielais plāns soli pa solim tuvosies savam galīgajam piepildījumam, Viņš beidzot iegūs visa Universa atzinību — arī sacelšanās pilnīgajā likvidēšanā. — PP, 78.,79. (1890)

Kristus darbs, dodoties nāvē, lai glābtu cilvēkus, ne tikai atvēra tiem Debesis, bet arī visa Universa priekšā attaisnoja Dieva un Viņa Dēla rīcību sātana sacelšanās gadījumā. Tam jānostiprina Dieva likumu mūžīgā nozīme un jāatklāj grēka daba un tā sekas. — PP, 68., 69. (1890)

Ar neizsakāmu interesi viss Universs vēro pēdējos skatus cīņā starp labo un ļauno. — PK, 148. (1914) [31]

Mūsu mazā pasaule ir Visuma mācību grāmata. — DA, 19. (1898)

Piezīme: Elena Vaita rakstīja, ka nekritušās pasaules un Debesu eņģeļi "ar vislielāko interesi" vēroja Kristus ārkārtējo cīņu Ģetzemanē. (DA, 693) Stāstot par 4000 gadu ilgās cīņas kulmināciju un Kristus uzvaru pār sātanu, mirstot pie krusta, viņa lietoja tādas frāzes kā "viņi dzirdēja", "viņi redzēja", "Debesis vēroja", "kas par skatu Debesu iemītniekiem!" (DA, 693., 759., 760) [32]

3. Kad tas notiks?

Mācekļi jautā Kristum par viņa atgriešanos

Šos vārdus (Mat. 24:2) Kristus izteica liela ļaužu pulka klātbūtnē, bet kad Viņš viens sēdēja Eļļas kalnā, pienāca Pēteris, Jānis, Jēkabs un Andrejs. "Saki mums," tie vaicāja, "kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastara laika zīme?" Jēzus mācekļiem atbildēja, nešķirdams Jeruzālemes izpostīšanu no savas atnākšanas lielās dienas. Viņš šo abu notikumu aprakstu apvienoja. Ja Kungs mācekļiem nākotnes notikumus būtu atklājis tā, kā Viņš pats tos redzēja, tie šo skatu nebūtu izturējuši. Žēlastībā pret tiem Viņš it kā apvienoja stāstījumu par abām lielajām krīzēm, dodams mācekļiem iespēju pašiem noskaidrot to īsto nozīmi. — DA, 628. (1898)

Kristus atgriešanās laiks nav zināms

Daudzi, kas sevi sauc par adventistiem, ir minējuši noteiktus Kristus atnākšanas laikus. Tā ir nolikts viens termiņš pēc otra, [33] bet rezultātā kļūdas tikai atkārtojās. Ir taču teikts, ka patiesais mūsu Kunga atgriešanās laiks atrodas ārpus cilvēka izziņas spējām. Pat eņģeļi, kuri kalpo atpestīšanas mantiniekiem, nezina dienu un stundu. "Bet par to dienu un stundu nezina neviens cilvēks, ne Debesu eņģeļi, kā vien Mans Tēvs". — 4T, 307. (1879)

Mums nav zināms noteikts Svētā Gara izliešanās laiks (domāta pēdējā pilnība), ne arī Kristus atnākšanas laiks. (..) Bet kādēļ Dievs to nav pateicis? — Ja Viņš to būtu norādījis, tad mēs šos apstākļus izlietotu nepareizi. Tādas zināšanas mūsu tautai neļautu vienmēr atrasties vajadzīgajā līmenī, jo stipri kavētu Dieva darbu, brīdinot ļaudis, lai tie sagatavojas nākotnes notikumiem. Mūsu garīgā dzīve nepamatojas uz satrauktu noliktā laika gaidīšanu. (..)

Jūs nevarat teikt, ka Viņš atgriezīsies pēc viena, diviem vai pieciem gadiem un tādā pašā veidā atlikt Viņa atnākšanu, apliecinot, ka Viņš vēl nenāks pēc desmit vai divdesmit gadiem. — RH, 22. 03. 1892.

Mēs tuvojamies lielajai Kunga dienai. Laika zīmes piepildās. Un tomēr mums nav dota vēsts, kas runātu par noteiktu Viņa ierašanās dienu un stundu. Savā gudrajā tālredzībā Dievs to no mums ir apslēpis, lai mēs, ejot pretī mūsu Kunga Jēzus Kristus nākšanai debesu padebešos, vienmēr to gaidītu un uz to sagatavotos. — Letter, 28. (1897)

Cilvēka Dēla otrās atnākšanas noteiktā stunda ir Dieva noslēpums. — DA, 633. (1898) [34]

Mēs nepiederam pie tiem, kas nosaka noteiktu laiku Kristus godības un spēka pilnajai atnākšanai. Daži to mēģina darīt un, kad šis laiks paiet, tie savā pašpārliecinātībā nereaģē ne uz kādiem aizrādījumiem, bet laiku nosaka atkal un atkal. Tomēr visas nākamās neveiksmes tos raksturo kā viltus praviešus. — FE, 335. (1895)

Dievs cilvēkam nav devis vēsti, ka mūsu Zemes vēsture izbeigsies pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem. Viņš nevienam no ļaudīm nevēlas sagādāt iemeslu attaisnot savu kavēšanos sagatavoties uz Viņa ierašanos. Viņš nevēlas, lai kāds līdzīgi neuzticīgajam kalpam teiktu: "Mans Kungs kavējas nākt", jo tas var novest pie neapdomīgas priekšrocību un iespēju neizlietošanas, sagatavojoties uz šo lielo dienu. — RH, 27.11.1900.

Otrās atnākšanas laika noteikšana veicina neticību

Tāpēc, ka atkārtoti noteiktie datumi ir pagājuši, pasaulē vēl vairāk nostiprinājusies neticība drīzai Kristus atnākšanai. Ļaudis ar riebumu skatās uz laika noteicēju kļūdām, un tāpēc, ka daudzi ir ļāvušies tā pievilties, tie novēršas no Dieva Vārda pierādītās patiesības, ka visu lietu gals ir tuvu. — 4T, 307. (1879)

Es saprotu, ko brālis E.P. Daniēls, (nevis Vissavienības vadītājs A.G. Danielss) domāja runājot, ka Kungs atnāks [35] tuvāko piecu gadu laikā. Es ceru, ka tomēr visapkārt neizplatās iespaids, ka mūsu tauta nosaka noteiktus laikus. Labāk lai turpmāk nav tādu izteicienu. Tie neko labu nedod. Nepūlieties tādā veidā panākt atdzimšanu; ikvienu vārdu izsakiet ar vislielāko uzmanību, lai fanātiski noskaņotie ļaudis nepieķertos kādam izteicienam, saceļot trauksmi, jo tā tiek apbēdināts Dieva Gars.

Mēs nevēlamies izraisīt cilvēcisku uzbudinājumu, kur valda jūtas, bet trūkst principu vadošās lomas. Es apzinos, ka mums nepieciešama vispusīga aizsardzība, jo sātans, izmantodams savu pavedinošo mākslu, pieliek visas pūles, lai mums kaitētu. Ir jāizsargājas no visa, kas varētu izsaukt nepamatotu sajūsmu, jo tai noteikti sekos bēdīgi rezultāti. — Letter, 34. (1887)

Draudzē vienmēr būs viltus un fanātiskas kustības, ko izraisīs personas, kas pretendēs uz īpašu Dieva vadību,— kas skrien, pirms tiek sūtītas. Tās noteiks dienu un stundu, kad jāpiepildās vēl nepiepildītiem pravietojumiem. Ienaidniekam tāds darbs patīk, jo sekojošās kļūdas un maldīgie secinājumi izsauc neizpratni un neticību. — 2SM, 84. (1897)

Pēc 1844. gada vairs nav pravietisku laika periodu

Džeksonas telts sanāksmē es šīm fanātiskajām grupām skaidri paziņoju, ka tās dara dvēseļu ienaidnieka darbu; viņi atrodas tumsā. Tie pretendēja uz lielu gaismu, it kā pārbaudes laiks beigšoties 1884. gada oktobrī. Es atklāti paziņoju, ka Kungam ir paticis man rādīt, ka pēc 1844. gada Dieva dotajās vēstīs nebūs nekādu noteiktu laiku. — 2SM, 73. (1885) [36]

Mūsu ieņemtā pozīcija ir: gaidīt un būt nomodā; pēc 1844. gada līdz Kristus atnākšanai nenosakot vairs nekādus noteiktus laikus. — 10MR, 270. (1888)

Ļaudīm vairs netiks dota nekāda cita noteikta vēsts attiecībā uz laiku. Pēc šī laika perioda (Atkl. 10:4-6), no 1842. līdz 1844. gadam, vairs netiks noteikts neviens cits pravietisks laiks. Vistālākais aprēķins sniedzas līdz 1844. gada rudenim. — 7BC, 971. (1900)

Man rādīja sanāksmē klātesošo sabiedrību. Eņģelis teica: "Daži ātri nomirs, daži būs padoti septiņām mocībām un tikai nedaudzi paliks dzīvi virs zemes, lai tiktu pārvērsti Jēzum atnākot". — 1T, 131., 132. (1856)

Tāpēc, ka laiks ir īss, mums jāstrādā uzcītīgi un ar divkāršu enerģiju. Mūsu bērni nevarēs apmeklēt koledžu. (..) 3T, 159. (1872)

Šādā laikā tiešām nav saprātīgi, ja ģimenē ir bērni. Laiks ir īss. Mūs apņem pēdējā laika briesmas, un bērni pa lielākajai daļai tiks paņemti jau pirms tam. — Letter, 48. (1876) [37]

Šajā laika periodā, kad drīz norisināsies pēdējie vēstures notikumi un kad mums jābūt gataviem sastapties ar tādu bēdu laiku, kāds vēl nekad nav bijis, jo mazāk būs noslēgtu laulību, jo tas būs labāk visiem, gan vīriešiem, gan sievietēm. — 5T, 366. (1885)

Nāk laiks un tas nav vairs tālu, daži no mums paliks dzīvi uz Zemes un piedzīvos visa teiktā piepildīšanos — dzirdēs Erceņģeļa balsi un Dieva bazūni, kas atbalsosies kalnos, līdzenumos un jūrās, aizsniedzot visattālākās Zemes daļas. — RH, 31.07.1888.

Ciešanu laiks ir tuvu priekšā, jo līdz ar Kristus, mūsu grēkus piedodošā Pestītāja taisnības pasludināšanu ir sācis skanēt trešā eņģeļa spēcīgais sauciens. Tā ir tā eņģeļa gaisma, kas apgaismos visu zemi. — 1SM, 363. (1892)

Kristus otrās atnākšanas kavēšanās izskaidrojums

Mūs nogurdina garā un tumšā nakts, bet rīts tiek atlikts žēlastībā, jo, ja Kungs tagad atnāktu, tad daudzus atrastu nesagatavotus. — 2T, 194. (1868)

Ja adventisti pēc 1844. gada lielās vilšanās būtu stipri turējušies pie savas pārliecības un vienoti sekojuši ceļu sagatavojošajai Dieva aizgādībai, pieņemot trešā eņģeļa vēsti un Svētā Gara spēkā to pasludinot pasaulei, tad tie būtu piedzīvojuši Dieva atpestīšanu, Kungs vareni strādātu caur viņu pūlēm, darbs jau būtu pabeigts, [38] Kristus jau būtu atnācis un paņēmis savus ļaudis, piešķirot tiem viņu algu. (..) Tas nebija Dieva prāts, ka Kristus atnākšana tā tiktu atlikta. (..)

Četrdesmit gadus neticība, kurnēšana un sacelšanās senajam Israelam neļāva ieiet Kānaānā. Tie paši grēki ir atturējuši jauno laiku Israēlu no ieiešanas Debesu Kānaānā. Nevienā no šiem gadījumiem vaina nav meklējama Dieva apsolījumos. Tieši neticība, pasaulīgums, nesvētums un strīdi Kungu apliecinošo ļaužu starpā likuši mums tik daudzus gadus vēl palikt šajā grēku un bēdu pasaulē. — Ev, 695., 696. (1883)

Ja Kristus draudze būtu paveikusi Kunga uzdoto darbu, tad visa pasaule tagad jau būtu brīdināta, un Kungs Jēzus ar spēku un lielu godību jau būtu atnācis uz mūsu Zemi. — DA, 633., 634. (1898)

Dieva apsolījumi ir nosacīti

Sniedzot vēstis cilvēkiem, Dieva eņģeļi laiku vienmēr ir attēlojuši kā ļoti īsu. (Rom.13: 11,12; 1. Kor. 7:29; 1. Tes.4:15,17; Ebr. 10:25; Jēk. 5:8,9; 1. Pēt. 4:7; Atkl. 22:6-7) Tā tas arī man vienmēr tika rādīts. Tiesa, laiks ir turpinājies ilgāk, nekā mēs domājām šīs vēsts sākumā. Mūsu Pestītājs neatnāca tik drīz, kā to bijām cerējuši. Bet vai kļūdījies ir Kunga Vārds? — Nekad! Vienmēr vajadzētu atcerēties, ka Dieva apsolījumi un brīdinājumi tiek doti ar nosacījumu.(..) [39] Savas nepaklausības dēļ mums varbūt šajā pasaulē būs jāpaliek daudz vairāk gadu kā Israēla bērniem, tomēr Kristus dēļ Viņa ļaudīm nevajadzētu pievienot grēku pie grēka, uzkraujot Dievam vainu par savas pašu nepareizās rīcības sekām. — Ev, 695., 696. (1901)

Ko Kristus sagaida no mums?

Kristus ar dziļām ilgām gaida, kad Viņš kļūs redzams savā draudzē. Kad Kristus raksturs pilnībā būs atveidots Viņa ļaudīs, Viņš nāks, lai pieņemtu tos kā savu īpašumu. Katra kristieša priekšrocība ir ne tikai gaidīt, bet arī pasteidzināt mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanu. Ja visi, kas atklāti saucas Viņa vārdā, nestu augļus Viņam par godu, cik ātri tad visa pasaule būtu apsēta ar Evaņģēlija sēklu! Pēdējā lielā pļauja nobriestu ātri, un Kristus atnāktu ievākt dārgos graudus. — COL, 69. (1900)

Ar Evaņģēlija pasludināšanu mums ir iespējams paātrināt Kunga atnākšanu. Mūsu pienākums ir nevien gaidīt, bet arī "pasteidzināt Dieva dienas atnākšanu". (2. Pēt. 3:12) — DA, 633. (1898)

Kungs mums ir devis iespēju ar Viņu sadarboties un tādā veidā pielikt punktu šīm bēdām. — Ed, 264. (1903)

Dieva pacietības robežas

Ar nemaldīgu noteiktību neierobežotais Dievs ved pārskatu par Zemes tautām. Kamēr, aicinot atgriezties, vēl tiek piedāvāta Viņa žēlastība, [40] šie pārskati paliek nenoslēgti, bet, kad skaitļi sasniegs zināmu Dieva noteiktu lielumu, tad iesāksies Viņa sodības. — 5T, 208. (1882)

Kungam ir sava atskaite par tautām; skaitļi pret tām Debesu grāmatās ir ārkārtīgi palielinājušies, un, kad tiks izdots likums par sodu, kas draud par svētdienas neievērošanu, viņu kauss būs piepildīts. — 7BC, 910. (1886)

Kungs ved pārskatu par tautām. (..) Kad netaisnība sasniedz Dieva žēlastības noteikto robežu, tad Viņš to vairs ilgāk necieš. Kad Debesu pārskatu grāmatās atzīmētie skaitļi rādīs, ka pārkāpumu summa pieaugusi līdz galējai robežai, tad tās skars ar žēlastību nemīkstinātas dusmas. — 5T, 524. (1889)

Lai gan Dieva žēlastība ilgi pacieš pārkāpējus, tomēr ir kāda robeža, kuru cilvēki grēkojot nedrīkst pārkāpt. Kad tiek aizsniegta šī robeža, Dievs žēlastību atrauj un iesākas Viņa paredzētais sods. — PP, 162., 165. (1890)

Tuvojas laiks, kad cilvēku netaisnība un krāpšana sasniegs punktu, par kuru tālāk Kungs tiem vairs neļaus iet, un viņi sapratīs, ka Jehovas pacietībai ir robe˛a. — 9T, 13. (1909)

Ir robeža, aiz kuras Jehovas paredzētais sods vairs nav novēršams. — PK, 417. (1914) [41]

Netaisnība jau gandrīz ir sasniegusi savu robežu

Laiks vēl mazliet ieilgs, līdz Zemes iedzīvotāji būs piepildījuši savu netaisnības mēru. Tad pamodīsies Dieva dusmas, kas tik ilgi ir snaudušas, un tik lielu gaismu saņēmusī zeme dzers Viņa neatšķaidīto dusmu kausu. — 1T, 363. (1863)

Netaisnības un noziegumu mērs jau ir gandrīz vai pilns, un pār vainīgajiem gatavojas nākt Dieva atmaksājošā tiesa. — 4T, 489. (1880)

Pasaules iedzīvotāju bezdievība gandrīz vai piepildījusi savu netaisnības mēru. Šī Zeme gandrīz jau sasniegusi stāvokli, kur Dievs atļaus iznīcinātājam veikt savu briesmīgo darbu. — 7T, 141. (1902)

Pārkāpumi gandrīz sasnieguši savu robežu. Pasaulē valda sajukums, un drīz cilvēkus pārsteigs lielas briesmas. Gals ir ļoti tuvu. Mums, kas pazīstam patiesību, vajadzētu sagatavoties notikumiem, kas drīz visai negaidīti nāks pār pasauli. — 8T, 28. (1904)

Mums prātā vienmēr jāpatur Dieva lielā tiesas diena

Mums jāiemācās domāt un bieži koncentrēties uz pašreiz notiekošās lielās tiesas ainām, kā arī uz tuvojošās Kunga dienas notikumiem, kad viss kļūs skaidri redzams, jo tas noteikti iespaidos mūsu raksturu. Kāds brālis man jautāja: "Māsa Vaita, kā jūs domājat, vai Kristus [42] atnāks tuvāko desmit gadu laikā?" "Bet ko tas maina mūsu dzīvē, vai Viņš atnāks pēc diviem, četriem vai desmit gadiem?" Tomēr viņš iebilda: "Ir gan atšķirība, ja es zinu, ka Kristus atnāks pēc desmit gadiem".

"Ko tad jūs vēlētos izdarīt?" — es jautāju.

"Es pārdotu visu savu īpašumu un cītīgi pētītu Dieva Vārdu, cenšoties brīdināt ļaudis, lai tie sagatavotos uz Viņa atnākšanu, kā arī lūgtu Dievu par savu personīgo stāvokli, lai pats būtu gatavs ar Viņu satikties".

Tad es iebildu: "Bet, ja jūs zinātu, ka tuvāko divdesmit gadu laikā Kunga atnākšana nenotiks, vai tad jūs dzīvotu savādāk?"

Un viņš atbildēja: "Šķiet, ka jā".

Cik gan egoistiski bija viņa izteicieni, ka tas dzīvotu pilnīgi savādāk, ja zinātu, ka Kungs atnāks tuvāko desmit gadu laikā! Bet Ēnohs kopā ar Dievu staigāja 300 gadus! Te mums ir liela mācība, lai dzīvotu ar Dievu katru dienu, jo mēs varam būt droši tikai tādā gadījumā, ja būsim modri un vienmēr Viņu gaidīsim. — Ms, 10. (1886)

Laika īsums

Ne dienu, ne nakti Dievs nedos mieru tiem, kas šodien Viņa darbā ir bezrūpīgi un vienaldzīgi. Gals ir tuvu. Tieši domu par laika īsumu Jēzus vienmēr vēlas saglabāt mūsu apziņā. — Letter, 97. (1886)

Kad mēs ar zelta arfām un uzvaras vainagiem kopā ar visiem atpestītajiem stāvēsim pie Kristāla jūras un mūsu priekšā izpletīsies visa mūžība — tikai tad mēs aptversim, cik tomēr īss ir bijis gaidīšanas un pārbaudes laiks. — l0MR, 266. (1886) [43]

4. Pēdējā laika Dieva draudze

Dieva tauta ievēro viņa baušļus

Dievam virs Zemes ir draudze, kas paaugstina nonievāto bauslību un iepazīstina ļaudis ar Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus. (..)

Pasaulē ir tikai viena draudze, kas šajā laikā stājas plaisā, kas labo sētu un uzceļ vecās posta vietas. (..)

Lai visi ir uzmanīgi, ka nesaceļas pret vienīgajiem ļaudīm, kuri atbilst atlikušajiem dotajam aprakstam, kas tur Dieva baušļus un kam ir Jēzus ticība, un kas šajās pēdējās dienās paaugstina taisnības standartu. (..) Dievam virs Zemes ir īpaša tauta, sava draudze, kas nav nevienam pakļauta, bet pārāka par visiem savās iespējās mācīt patiesību un aizstāvēt Dieva likumus. (..) Mans brāli, ja tu māci, ka Septītās dienas adventistu draudze ir Bābele, tad tu maldies. — TM, 50., 58., 59. (1893) [44]

Viņiem ir Jēzus liecība

Tā kā tuvojas gals un paplašinās pēdējās vēsts sludināšanas darbs, tad kļūst arvien svarīgāk, lai tie, kas pieņem mūsu dienām doto patiesību, skaidri saprastu, kāds raksturs un iespaids ir Liecībām, ko Dievs savā aizgādībā ir savienojis ar trešā eņģeļa vēsts darbu jau no paša tā iesākuma. — 5T, 654. (1889)

Ļaudis var izstrādāt visdažādākos plānus, un ienaidnieks meklēs ceļus kā cilvēkus novērst no patiesības, tomēr visi, kas tic, ka Kungs ir runājis caur māsu Vaitu un devis viņai vēsti, būs pasargāti no daudziem maldiem, kas izplatīsies šajās pēdējās dienās. — 3SM, 83,. 84. (1906)

Būs tādi, kas apgalvos, ka redzējuši atklāsmes. Ja Dievs dod skaidrus pierādījumus, ka atklāsme tiešām ir no Viņa, tad varat to pieņemt, bet nevienā citā gadījumā to nedariet, jo kā ārzemēs, tā Amerikā būs ļaudis, kas arvien vairāk iegrims maldos. — SM, 72. (1905)

Bībelisko doktrīnu "robežzīmes"

Pēc 1844. gada iesākās lielu notikumu periods, atklājot mūsu pārsteigtajam skatam patiesību par Debesu svētnīcas šķīstīšanu. Šai atziņai bija tieša saikne ar Dieva tautu uz Zemes, ar pirmo un otro eņģeļa vēsti, kā arī ar trešo, kas atritināja karogu ar uzrakstu: "Dieva baušļi un Jēzus ticība". [45] Viena no vēsts robežzīmēm bija mācība par Dieva templi un tur atrodošos derības šķirstu ar baušļiem, ko Viņa patiesību mīlošie ļaudis ieraudzīja Debesīs. No ceturtā baušļa atspīdēja spoža gaisma par Sabata patiesību, vēršot noteiktus starus uz Dieva likumu pārkāpēju ceļa. Neticīgo nāvei līdzīgais sastingums ir sena robežzīme. Un es nevaru atcerēties neko vairāk, ko vēl varētu pieskaitīt pie šīm agrākajām robežzīmēm. — CW, 30., 31. (1889)

Septītās dienas adventistu īpašā misija

Kungs mūs ir darījis par Viņa likumu glabātājiem. Viņš mums uzticējis svētu un mūžīgu patiesību, kas jāsniedz citiem uzticīgos brīdinājumos, rājienos un pamudinājumos. — 5T, 381. (1885)

Dievs septītās dienas adventistus ir izredzējis kā īpašus, no pasaules atšķirtus ļaudis. Ar lielo sava Vārda patiesības lauzni Viņš tos ir izcirtis no pasaules akmeņlauztuvēm un izvedis savienībā ar Sevi. Viņš tos ir darījis par saviem pārstāvjiem un aicinājis būt par Viņa sūtņiem pēdējā glābšanas darbā. Tiem jāsniedz pasaulei vislielākās patiesības bagātības, kādas jebkad uzticētas mirstīgajiem, vissvinīgākie brīdinājumi, kādus jebkad Dievs sūtījis pasaulei. — 7T, 138. (1902)

Septītās dienas adventisti īpašā nozīmē ir likti pasaulē par sargiem un gaismas nesējiem. Viņiem uzticēts pēdējais brīdinājums [46] bojā ejošajai pasaulei. Pār viņiem no Dieva Vārda spīd brīnišķa gaisma. Tiem uzdots vissvinīgākais darbs — pirmās, otrās un trešās eņģeļa vēsts pasludināšana. Otra tik nozīmīga darba vienkārši nav, tādēļ tie nedrīkst pieļaut, lai kaut kas cits vēl saistītu viņu uzmanību. — 9T, 19. (1909)

Iemesli, kādēļ tika organizēta SDA draudze

Mūsu skaitam pieaugot, kļuva skaidrs, ka bez jebkādas organizācijas formas radīsies liels sajukums un darbs nevarēs sekmīgi attīstīties. Organizācija bija nepieciešama sludinātāju atbalstīšanai, darba izvēršanai jaunos laukos, draudžu un sludinātāju saimes pasargāšanai no necienīgiem locekļiem, draudzes īpašumu pārvaldīšanai, patiesības izplatīšanai ar preses starpniecību un vēl daudzu citu mērķu sasniegšanai. (..)

Dieva Gars deva gaismu, ka draudzē jābūt kārtībai un pilnīgai disciplīnai, — ka organizācija ir ļoti nepieciešama. Kārtība un organizētība redzama visos Dieva darbos plašajā Universā. Kārtība ir Debesu likums, un tai vajadzētu būt arī Dieva ļaužu likumam virs Zemes. — TM, 26. (1902)

Organizācija būs nepieciešama vienmēr

Ja draudzes nebūs tā organizētas, ka spēj nodrošināt un uzturēt kārtību, tad tām nākotnē nav nekādu cerību; tās izirs un izklīdīs. — 1T, 270. (1862) [47]

Ak, kā sātans līksmotos, ja tam izdotos ielauzties šo ļaužu vidū un radīt sajukumu darba laikā, kad vissvarīgākais ir pilnīga organizācija kā vislielākais spēks, lai novērstu neīstas atmodas un atspēkotu prasības, ko neapstiprina Dieva Vārds! Mūsu robežlīnijām jābūt skaidrām, lai nesagrautu organizāciju un kārtību, kas radīta gudrā, rūpīgā darbā. Nedrīkst atļaut rīkoties nemierīgiem elementiem, kas vēlas darbu pārvaldīt.

Daži izteikuši domu, ka tuvojoties laika beigām, katrs Dieva bērns darbosies neatkarīgi no jebkuras reliģiskās organizācijas. Bet Kungs man ir rādījis, ka šajā darbā nevar būt nekas tāds, kur cilvēks varētu justies neatkarīgs no citiem. — 9T, 257., 258. (1909)

Tuvojoties pēdējai krīzei, tā vietā, lai uzskatītu, ka kārtība un saskaņota darbība vairs nav tik svarīga, mums jāstrādā vēl saliedētāk nekā iepriekš. — 3SM, 26. 1892)

Dieva draudzes īpašā autoritāte

Dievs savai draudzei ir piešķīris īpašu autoritāti un spēku, kuru nevienam nav tiesības neievērot un nicināt, jo, to darīdams, tas nicina Dieva balsi. — 3T, 417. (1875) Dievs savu draudzi ir apveltījis ar visaugstāko varu zem debesīm. Tā ir Dieva balss, kas atskan Viņa draudzē [48] apvienotajos ļaudīs, un tā ir jāciena un jāņem vērā. — 3T, 451. (1875)

Garīga vājuma un akluma laiks

Es apstiprinu to, kas tika sacīts Mineapolisā, ka draudzē ir nepieciešama reforma. To jārealizē dzīvē, jo ļaudis, kurus Dievs ir aplaimojis ar savām svētībām: lielu gaismu, dārgām iespējām un priekšrocībām, tagad raksturo garīgs aklums un vājums. Tie no dažādām draudzēm izgāja kā reformatori, bet tagad rīkojas līdzīgi tām. Tomēr mēs ceram, ka otrreizēja iziešana nebūs vajadzīga. (Piezīme: Tas ir vienīgais zināmais Elenas Vaitas izteiciens, kas uzsver, ka viņa varēja zaudēt uzticību SDA draudzes organizācijai. Šeit izteiktās šaubas turpmāko 26 gadu laikā vairs nekad neatkārtojās). Mēs centīsimies saglabāt "Gara vienprātību caur miera saiti", tajā pašā laikā ar vārdiem un rakstiski nepārtraukti vēršoties pret fanātismu. — EGW* 1888., 356-357. (1889)

Par tiem, kas lepojās ar savu gaismu, bet tajā nestaigāja, Kristus sacīja: "Es jums saku: Tīrai un Sidonai vieglāk būs soda dienā nekā jums. Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? (Kā septītās dienas adventisti ar lielo gaismu). Tu līdz ellei tiksi nogāzta, jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien". — RH, 01. 08. 1893.[49]

Draudze atrodas Laodiķejas stāvoklī. Tajā nav Dieva klātbūtnes. — 1NL, 99. (1898)

Draudzes vadība varu izlieto nelietīgi

Vispasaules Savienība pati sevi samaitā ar nepareiziem ieskatiem un principiem. (..)

Cilvēki ir negodīgi izmantojuši tos, kurus viņi uzskatīja kā sev pakļautus. Viņi ir apņēmušies tiem uzspiest savus noteikumus; viņi vēlas valdīt vai arī, lai viss iet bojā. (..)

Patvaļīgā vara, kas arvien vairāk pieaugusi, it kā amats un vieta cilvēkus darītu par dieviem, manī izraisījusi lielas rūpes, un no tās vajadzētu baidīties. Tā ir lāsts visur un visiem, kas vien to praktizē. — TM, 359-361. (1895)

Visumā pārāk daudz svarīgas atbildības uzticētas nedaudziem cilvēkiem, un daži no tiem nedara Dievu par savu padomdevēju. Ko šie cilvēki zina par darba vajadzībām ārzemēs? Kā viņi var izšķirt jautājumus, ar kuriem informācijas nolūkos pie tiem vēršas citi? Tiem, kas dzīvo ārzemēs, būtu nepieciešami vismaz trīs mēneši, lai saņemtu atbildi uz saviem jautājumiem, pat ja rakstītu nekavējoties. — TM, 321. 1896)

Tālās zemēs dzīvojošie nevar rīkoties pēc savas izpratnes, kamēr uz savu rakstisko pieprasījumu nav saņēmuši atļauju no Batl-krīkas. Lai sāktu kaut ko darīt, tiem no turienes jāgaida atbilde "jā" vai "nē". — SpT-A, (9) 32. (1896) [50]

Nav gudri par Vispasaules Savienības priekšnieku izvēlēties tikai vienu vīru. Vispasaules Savienības darbs ir paplašinājies, un dažas lietas ir nevajadzīgi sarežģītas. Ir atklājies izšķiršanās spēju trūkums. Darba lauku vajadzētu sadalīt vai arī izdomāt kādu citu plānu, kā izmainīt lietu pašreizējo kārtību. — TM, 342. (1896)

Piezīme: SDA draudze tika organizēta l863. gadā, kad draudzē bija 3500 locekļi, sešas vietējās savienības un 30 iesvētīti sludinātāji. Vispasaules Savienība sastāvēja no trim cilvēkiem. Tādos apstākļos Vispasaules Savienības prezidents varēja tikt galā ar padomu došanu. Viņš varēja būt klāt katrā svarīgākā sanāksmē un personīgi ziedot laiku arī izdevniecības darbam. Bet pēc 1896. gada draudze ievērojami paplašinājās un izgāja ārpus ASV robežām, darbojoties Eiropā, Austrālijā un Āfrikā, tādēļ vienam cilvēkam vairs nebija iespējams vadīt tik plašu darba lauku. Elena Vaita aicināja darbu sadalīt, lai draudzes locekļi visā pasaulē nevērstos pēc padoma pie viena vienīga cilvēka. Tā draudze nonāca pie sadalījuma ūnijās un divīzijās.

Nesaprātīgi vadītāji nevar runāt Dieva vietā

Batl-krīkas balss, ko uzskatīja par autoritāti sanāksmēs, spriežot, kā darīt darbu, vairs ilgāk nav Dieva balss. — 17MR, 185. (1896) Tas bija pirms vairākiem gadiem, kad es Vispasaules Savienību uzskatīju par Dieva balsi. — 17MR, 216. (1898) Šiem vīriem vajadzēja stāvēt svētā vietā, lai tautai varētu būt par Dieva balsi, — kā mēs kādreiz uzskatījām [51] Vispasaules Savienību, — bet tagad tas ir pagātnē. — GCB, 03. 04. l901, 25. lpp.

Nav nepieciešamības dibināt jaunu draudzi

Jūs izņemat no Liecībām atsevišķus fragmentus, kas runā par pārbaudes laika beigām, par sijāšanu Dieva ļaužu vidū, un runājat par iziešanu no šiem ļaudīm, par skaidrākas, svētākas draudzes rašanos. Tas viss patīk ienaidniekam. (..) Ja daudzi pieņemtu jūsu izvirzītos uzskatus un runātu un rīkotos saskaņā ar tiem, tad mēs būtu liecinieki vienai no lielākajām fanātiskajām kustībām, kāda jebkad ir redzēta septītās dienas adventistu vidū. Tieši to vēlas sātans. — 1SM, 179. (1890)

Kungs jums nav devis vēsti nosaukt Septītās dienas adventistu draudzi par Bābeli un aicināt ļaudis no tās iziet. Visi iemesli, ko jūs šajā jautājumā varat minēt, mani nespēj pārliecināt, tāpēc ka Kungs man ir devis neapstrīdamu gaismu, kas ir pretēja tādai vēstij. (..)

Es zinu, ka Kungs mīl savu draudzi. Tā nav jādezorganizē vai jāsaskalda neatkarīgos atomos. Tādā rīcībā nav ne mazākās konsekvences, nav ne vismazākā pierādījuma, ka tam tā būtu jānotiek. — 2SM, 63., 68., 69. (1893)

Es jums saku, brāļi, ka Kungam ir organizēta draudze, ar kuru Viņš pabeigs savu darbu... Kad vien kāds atdalās no organizētās draudzes, kas ievēro Dieva baušļus, kad tas sāk draudzi svērt uz saviem cilvēciskajiem svariem [52] un izteikt savus nopēlumus, — tad varat būt droši, ka to nevada Dievs. Viņš ir nomaldījies. — 3SM, 17.,18.(1893)

Dievs ieviesīs kārtību

Nevajag šaubīties vai baidīties, ka darbs būs nesekmīgs. Darba priekšgalā ir Dievs, un Viņš visu nokārtos. Ja ir nepieciešami pārkārtojumi vadošajās aprindās, Dievs par to rūpēsies un izlabos katru nepareizību. Ticēsim, ka šo brīnišķo kuģi, kurā atrodas Viņa ļaudis, Kungs droši ievedīs ostā. — 2SM, 390. (1892)

Vai Dievam nav dzīvas draudzes? Nē, Viņam ir draudze, bet tā vēl ir tikai cīnītāja, tā vēl nav uzvarētāja. Mēs skumstam, ja tās vidū ir kļūdaini locekļi, ja starp kviešiem aug nezāles. (..)

Lai gan draudzē sastopams ļaunums un tas būs līdz pasaules galam, tomēr draudzei šajās pēdējās dienās jābūt par gaismu pasaulē, ko grēks aptraipījis un demoralizējis. Draudze, novājināta un nepilnīga, kam vajadzīgi rājieni, brīdinājumi un padomi, ir vienīgais priekšmets virs zemes, kam Kristus veltī savu visaugstāko uzmanību. — TM, 45., 49. (1893)

Sātana spēki nekad negūs virsroku. Trešā eņģeļa vēsti pavadīs uzvara. Kā Kunga karapulku Vadonis lika sagrūt Jērikas mūriem, tā uzvarēs arī ļaudis, kas ievēro Viņa baušļus, un visi pretošanās spēki tiks sakauti. — TM, 410. (1898) [53]

Neatliekama vajadzība sadalīt pienākumus

(E.G.Vaitas uzruna, atklājot Vispasaules Savienības konferenci 1901.g. 02.04. Batl-krīkā).

Reorganizācija — lūk, kas mums šodien vajadzīgs. Mums nepieciešams sākt no pamata un celt pēc citiem, atšķirīgiem principiem. (..)

Šeit atrodas ļaudis, kas vada mūsu dažādos darba virzienus izglītības sistēmā un draudzē, kas ieradušies no dažādām vietām un atšķirīgiem štatiem. Viņi visi pārstāv daudzus locekļus un ir tiesīgi apspriest un pieņemt ieteiktos plānus. Vadībā jāatrodas vairāk kā vienam, diviem vai trim cilvēkiem, lai tiešām varētu rūpēties par lielo pasaules lauku. Darbs ir visai plašs, un viena cilvēka prāts nav spējīgs izplānot visus priekšā stāvošos pasākumus. (..)

Un tagad vēlos teikt, ka Dievs nevienam no mums nav devis ķeizara tiesības, lai kontrolētu vienu vai otru darba virzienu. Darbs lielā mērā ir bijis ierobežots, cenšoties to viscaur pārraudzīt. (..) Tāpēc ir nepieciešama reorganizācija: varu un spēku vajag koncentrēt noteiktās komitejās. — GCB, 03.04. 1901. 25., 26.lpp.

Ir jāorganizē vairākas jaunas ūnijas, tādas, kā pēc Dieva prāta tika izveidotas Austrālijā. (..) Nav vajadzības ar jautājumiem vērsties tūkstošiem kilometru tālu uz Batl-krīku, lai no turienes saņemtu padomu, uz kuru būtu jāgaida vairākas nedēļas. Vadoties no pareiziem principiem, attiecīgiem cilvēkiem uz vietas jāizlemj, ko darīt. — GCB, 05.04.1901. 69., 70.lpp.[54]

Atsauksmes par 1901. gada vispasaules savienības sesiju

Kā jūs uzskatāt, kurš bija mūsu vidū kopš šīs Vispasaules Savienības sesijas sākuma? Kurš novērsa nevajadzīgos problēmātiskos iebildumus, kas tādās sanāksmēs parasti rodas? Kurš vēl piedalījās kopā ar visiem klātesošajiem šajā svētnīcā? — Debesu Dievs un Viņa eņģeļi. Un viņi neieradās, lai mūs saplosītu gabalos, bet lai veidotu pareizu, mierīgu spriedumu. Tie bija mūsu vidū, lai Dieva uzdevumā aizsargātu no tumsas spēkiem un novērstu šķēršļus Viņa darba uz priekšu virzīšanai. (..)

Nekad savā dzīvē es neesmu bijusi tik izbrīnīta, kā vērojot notikumu pavērsienu šajā sanāksmē. Tas nebija mūsu nopelns, to darīja Dievs. Man par to jau tika doti norādījumi, bet, kamēr sanāksme vēl nebija beigusies, es nespēju pilnībā aptvert šo norādījumu jēgu. Bet Dieva eņģeļi vienmēr bija klāt, piedaloties sanāksmē. Es vēlos, lai ikviens to atcerētos, un atcerētos arī to, ko Kungs ir sacījis, ka Viņš dziedinās savas tautas vainas. — GCB, 25.04.1901. 463., 464. lpp.

Vispasaules Savienības sesijas laikā Kungs savas tautas labā darīja lielas lietas. Katru reizi, kad atceros šo sanāksmi, mani pārņem patīkams, priecīgs, svinīgs noskaņojums, izraisot dvēselē pateicības jūtas. Mēs te varam saskatīt sava Kunga un Glābēja vareno roku. Mēs pagodinām Viņa svēto vārdu, jo Viņš izglāba savu tautu. — RH, 26.11.1901. [55]

Lai Vispasaules Savienība nediktētu savus noteikumus vietējām Savienībām, radās nepieciešamība veidot ūnijas. Vispasaules Savienības vara nedrīkst atrasties viena, divu vai sešu cilvēku rokās; tai jābūt ļaužu padomei, kas pārstāv atsevišķās divīzijas. — MS26. 03.03. 1903.

Piezīme: Ja kāds vēlas saņemt papildus informāciju par organizatoriskajām izmaiņām, kas tika panāktas 1901. gada Vispasaules Savienības sesijas laikā, tad jāiepazīstas ar SDA Enciklopēdijas 10. sējuma materiāliem, 1050-1053. lpp.

Uzticība SDA draudzes organizācijai tiek atjaunota

Mēs tagad nedrīkstam novērsties no Dieva dotā pamata. Mēs nedrīkstam iekļauties kādā jaunā organizācijā, jo tāda rīcība nozīmētu atkrišanu no patiesības. — 2SM, 390. (1905)

Es esmu pamācīta sacīt septītās dienas adventistiem visā pasaulē: Dievs mūs ir aicinājis kā tautu būt Viņam par īpašu dārgumu. Pēc Viņa plāna draudzei virs zemes jāstāv pilnīgi vienotai Garā un Kunga padoma spēkā līdz laika galam. — 2SM, 397. (1908)

Reizēm, kad maza cilvēku grupa, kam uzticēta darba galvenā atbildība, Vispasaules Savienības vārdā ir centusies ieviest neprātīgus plānus un ierobežot Dieva darbu, es esmu sacījusi, ka Vispasaules Savienības balsi, ko pārstāvēja šie nedaudzie cilvēki, vairs nevaru uzskatīt par Dieva balsi. Bet tas nenozīmē, ka nevajadzētu ievērot Vispasaules Savienības lēmumus, [56] kas pieņemti, sapulcējoties pareizi izraudzītiem delegātiem no visām lauka daļām. Vispasaules Savienībā kopā sanākušiem Viņa draudzes pārstāvjiem Dievs ir piešķīris autoritāti. Dažiem draud briesmas kļūdīties, viena vīra vai nelielas cilvēku grupas uzskatiem dāvāt tikpat pilnīgu atbalstu un uzticību, kādu Dievs piešķīris savai draudzei Vispasaules Savienības balsī un spriedumā, kad tā sanākusi, lai plānotu Viņa darba attīstīšanu un uz priekšu iešanu. — 9T, 260., 261. (1909)

Dievs savai draudzei piešķīris autoritāti un spēku, ko neievērojot vai nicinot neviens nav attaisnojams, jo tas, kas to dara, nicina Dieva balsi. — AA, 164. (1911)

Es esmu visai priecīga un pateicīga, apzinoties, ka Israēla Dievs vēl vienmēr vada savu tautu un ka Viņš būs ar to kopā līdz galam. — 2SM 406. (1913)

V. K. Vaita (Elenas Vaitas dēla) paziņojums

Es viņai (misis Lidijai Skotai) apliecināju, kā māte skatās uz atlikuma draudzi, un ka viņas veselīgā [57] mācība balstās uz to, ka Dievs atkāpšanos šajā draudzē nepieļaus līdz tādam stāvoklim, ka vajadzētu no tās iziet un meklēt citu draudzi. — V. K. Vaita vēstule E. E. Andreusam, 23.05.1915.

Vēl joprojām nepieciešama garīga atjaunošanās

Kādu dienu ap pusdienas laiku es rakstīju par darbu, ko varēja paveikt pēdējā Vispasaules Savienības konferencē (1901), ja atbildīgajās vietās esošie vīri būtu paklausījuši Dieva gribai un gājuši pa Viņa ceļu. Tie, kas saņēmuši lielu gaismu, nav staigājuši gaismā. Sanāksme beidzās, un lūzums nebija noticis. Cilvēki nepazemojās Kunga priekšā, kā to būtu vajadzējis darīt, un tādēļ nesaņēma Svēto Garu.

Tā es turpināju rakstīt, līdz zaudēju apziņu, un man šķita, ka redzu notikumu attīstību Batl-krīkā. Mēs bijām sapulcējušies dievkalpojumu namā. Tika lūgts, dziedātas slavas dziesmas, un pēc tam atkal ļaudis lūdza. Tika izteikti visnopietnākie aicinājumi. Sapulcē bija jūtama Svētā Gara klātbūtne. (..)

Neviens nejutās par lepnu, lai dziļi un izjusti atzītu savus grēkus, un šo pasākumu vadīja iespaidīgi vīri, kam līdz šim bija pietrūcis drosmes, lai atzītos savos grēkos.

Tādu līksmību dievkalpojumu namā es vēl nekad nebiju dzirdējusi.

Kad atguvu samaņu, uz brīdi nespēju aptvert, kur es atrodos. Rokā vēl arvien turēju savu spalvaskātu. Tad pēkšņi izdzirdu vārdus: "Tā [58] tas varēja būt. Visu to Kungs labprāt gribēja darīt savu ļaužu labā. Visas Debesis vēlējās parādīt žēlastību un laipnību". Un es nodomāju, kādu gan stāvokli mēs būtu varējuši sasniegt, ja pēdējā Vispasaules Savienības konferencē būtu padarīts pilnīgs darbs. — 8T, 104-106. (1903)

Mani dziļi ietekmēja nesen nakts atklāsmē redzētie skati. Šķita, ka daudzās vietās veidojas ievērojamas kustības — atmodas darbs. Atsaucoties uz Dieva aicinājumu, mūsu ļaudis nostājās vienotā frontē. — TM, 515. (1913)

Piezīme: E.Vaitas pirmā vēsts, kas tika adresēta 1913. gada Ģenerālkonferences sesijai.

Dievs pret savu tautu izturas ar pacietību

Par nožēlošanu, draudze cieš zaudējumus un tai nav tādas veiksmes, kādu sagaida Tās Atpircējs, bet tomēr Kungs neatstāj savu tautu. Viņš vēl arvien pret tiem izturas pacietīgi ne kāda viņu labuma dēļ, bet lai patiesības un taisnības ienaidnieku priekšā netiktu pazemots Viņa vārds, un lai sātaniskajiem spēkiem nebūtu iespējas līksmoties par Dieva tautas iznīcināšanu. Viņš ilgi panes tās ietiepību, neticību un nespēju izšķirties. Viņš to audzina ar apbrīnojamu pacietību un līdzcietību. Ja tie ieklausās Viņa norādījumos, Kungs atbrīvo tos no grēcīgās noslieces, izglābj un dara par savas žēlastības spēka mūžīgiem pieminekļiem. — ST, 13.11.1901.

Mums vajadzētu atcerēties, ka draudze, lai arī novājināta un nepilnīga, ir vienīgā virs Zemes, [59] kam Kristus dāvā savu visaugstāko uzmanību un vislielākās rūpes. Viņš pastāvīgi par to modri gādā un stiprina ar savu Svēto Garu. — 2SM, 396. (1902)

Dievs strādā ar tiem, kas Viņam uzticas

Kungam Jēzum vienmēr ir bijuši izredzēti uzticīgi ļaudis. Kad jūdu tauta atmeta Dzīvības Kungu, Kristu, Viņš tiem atņēma valstību un nodeva to pagāniem. Saskaņā ar šo principu Dievs turpina darboties katrā sava darba nozarē. Kad draudze Kunga vārdam parāda neuzticību, lai kāds arī nebūtu tās augstais un svētais aicinājums, Dievs turpmāk ar tiem nevar sadarboties. Tādā gadījumā svarīgu pienākumu pildīšanai tiek izraudzīti citi. Un, ja arī tie, savukārt, negrib šķirties no katras grēcīgas, netaisnas rīcības, ja tie pilnībā nenostiprina skaidros un svētos principus, tad Dievs tiem pieļauj ciešanas, lai tos pazemotu, bet, ja neatgriežas, atbrīvo no viņu pienākumiem. — 14MR, 102. (1903)

Tiks tiesāti saskaņā ar saņemto gaismu

Septītās dienas adventistu draudzi svērs svētnīcas svaros. To tiesās atbilstoši tai piešķirtajām priekšrocībām un izdevībām. Ja tās garīgie panākumi nesaskanēs ar šīm priekšrocībām, ko Kungs par bezgalīgu maksu sagādājis, ja piešķirtās svētības nebūs to sagatavojušas izpildīt uzticēto darbu, tad par draudzi tiks pasludināts spriedums: "Atrasta par vieglu." To tiesās pēc piešķirtās gaismas, [60] pēc dotajām izdevībām.

Norādot uz dārgo kalpošanas spēju iznīkšanu, mums ir dota svinīga brīdinājuma vēsts: "Piemini, no kā tu esi atkritis, atgriezies un dari pirmos darbus". (Atkl. 2:5) (..)

(Piezīme: 1902. gada 18. februārī līdz pamatiem nodega Batl-krīkas sanatorija, vislielākā un vispazīstamākā adventistu iestāde visā pasaulē. Pēc tam, 1902. gada 30. decembrī, ar uguni tika iznīcināta izdevniecība).

Ja draudze, ko saraudzējusi viņas pašas atkrišana, nenožēlos grēkus un neatgriezīsies, tad tā ēdīs sava darba augļus, līdz pati sev kļūs riebīga. Ja tā stāvēs pretī ļaunumam un izvēlēsies labo, ja tā pazemībā meklēs Dievu un tieksies pēc sava augstā aicinājuma Kristū, stāvot uz mūžīgās patiesības platformas un ticībā satverot tai dotās atziņas, tad tā tiks dziedināta. Tad tā parādīsies Dieva dotajā vienkāršībā un skaidrībā, šķirta no zemes dzīves viltīgajiem darījumiem, rādot, ka patiesība to tiešām ir atbrīvojusi. Tad tās locekļi būs īsti Dieva pārstāvji, Viņa izredzētie ļaudis. — 8T, 247 -251. (1903)

Israēla vēsture — brīdinājums mums

Šajās pēdējās dienās Dieva tautai draudēs tās pašas briesmas, kas senajam Israēlam. Kas nebūs uzklausījuši Dieva brīdinājumu, sastapsies ar grūtībām, kuras kādreiz pārdzīvoja senais Israels, un neieies dusā neticības dēļ. Senais Israēls daudz cieta no [61] savas stūrgalvības un nesvētās sirds. Dieva tautas pilnīgās atmešanas iemesls bija neticība, pašpaļāvība, prāta aklums un sirdscietība. Viņu vēsturē mēs varam saskatīt sev iedegtu brīdinājuma signālu.

"Pielūkojiet brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva. (..) Bet pamāciet cits citu katru dienu, kamēr vēl saka šodien, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību". (Ebr.3:12,14) Letter, 30, 1895.

Draudze, kas cīnās, vēl nav pilnīga

Draudze, kas cīnās, vēl nav uzvarētāja, un Zeme nav Debesis. Draudze sastāv no kļūdainiem, nepilnīgiem cilvēkiem, kas tikai mācās Kristus skolā, lai iegūtu labus ieradumus, disciplinētību un audzināšanu šai un nākamajai, nemirstīgajai dzīvei. — ST, 04.01.1883.

Daži cilvēki, šķiet, domā, ka, ieejot draudzē, piepildās visas viņu cerības, ka tur tie sastapsies tikai ar tādiem ļaudīm, kas ir skaidri un pilnīgi. Viņi ir dedzīgi ticībā un, redzot draudzes locekļu kļūdas, saka: "Mēs atstājām pasauli, lai nebūtu jābiedrojas ar ļauniem raksturiem, bet ļaunums ir arī šeit". Un viņi jautā tāpat, kā kalps līdzībā: "No kurienes tad radusies nezāle?" Bet mums nav jāapmulst, jo Kungs nav devis iemeslu domāt, ka draudze ir pilnīga, un visa mūsu dedzība nepadarīs draudzi cīnītāju tik tīru [62] kā draudzi uzvarētāju. — TM, 47. (1893)

Uzvarētāja draudze būs uzticīga un Kristus raksturam līdzīga

Darbs drīz tiks pabeigts. Uzticīgie cīnošās draudzes locekļi kļūs par līksmu uzvarētāju draudzi. — Ev, 707. (1892)

Kristus dzīve bija pārpilna ar Dieva mīlestības vēsti, un Viņš dedzīgi ilgojās šo pāri plūstošo mīlestību nodot tālāk citiem. Viņa seja mirdzēja gaišā līdzjūtībā, visu Viņa izturēšanos un uzvedību raksturoja žēlsirdība, pacietība un mīlestība. Katram Viņa cīnošās draudzes loceklim, ja tas vēlas pievienoties uzvarošajai draudzei, jāatklāj tās pašas rakstura īpašības. — FE, 179. (1891) [63]