Adventisti

Par mums

Par mums Vēsture Misija Kam mēs ticam Paziņojumi Draudzes Komanda KalpoÅ”anas nodaļas

Adventistu vēsture Latvijā

No 1795. gada lÄ«dz 1835. gadam Ziemeļamerikā notika Otrā lielā reliÄ£iskā atmoda. Baptistu draudzes loceklis Viljams Millers draugu izaicināts sāka pētÄ«t BÄ«beli, lai spētu pamatot savu ticÄ«bu. Pēc divu gadu intensÄ«vām studijām, viņa uzmanÄ«bu piesaistÄ«ja pravietojums Daniela grāmatas 8. nodaļas 14. pantā par 2300 dienām jeb pravietiskajiem gadiem. Veicot pētÄ«jumus un aprēķinus, viņŔ secināja, ka 2300 gadi beidzas 1844. gadā, kas ir viņa dzÄ«ves laikā. Viljams BÄ«belē minēto "svētnÄ«cas ŔķīstÄ«Å”anu" interpretēja kā Zemes ŔķīstÄ«Å”anu jeb Jēzus Kristus Otro nākÅ”anu un pasaules galu. Sākotnēji Millers nevēlējās dalÄ«ties ar atklājumiem, tomēr pamazām sāka runāt par to ar saviem draugiem lÄ«dz beidzot to sludināja publiski un viņam pievienojās liels sekotājus. 1844. gada 22. oktobrÄ« vairāki desmiti tÅ«kstoÅ”u stāvēja un gaidÄ«ja Jēzus atnākÅ”anu, kas pārvērtās notikumā, kuru sauc par Lielo vilÅ”anos.
1895
Johans Perks
Uz RÄ«gu 1895. gadā no Hamburgas tika nosÅ«tÄ«ts misionārs Johans Perks, kurÅ” sāka izplatÄ«t adventistu literatÅ«ru (pārsvarā vācu valodā). DrÄ«z vien daži atsaucās adventes vēstij un tika kristÄ«ti. Paralēli Å”ajā pat gadā viņa brālis Gerhards Tallinā veidoja adventistu draudzi.
1896
Ludvigs Konradi
Ludvigs Konradi nodibināja pirmo adventistu draudzi Rīgā. Pirmie adventisti Rīgā pulcējās dzīvoklī Nometņu ielā 10.
1896
1906
Jūliuss Bethers ar ģimeni
Cariskajā Krievijā pirms 1907. g. SeptÄ«tās dienas adventistu draudzes un to misijas darbÄ«ba tika uzskatÄ«ta par nelegālu. Vairākkārt adventistiem nācās piedzÄ«vot policijas iejaukÅ”anos dievkalpojumu pārtraukÅ”anā, dzÄ«vokļu kratÄ«Å”anas, literatÅ«ras konfiskācijas un pat sludinātāju arestus. Vispasaules draudzes vadÄ«ba (Ä¢enerālā konference) bija nolēmusi izvērst plaŔāku misijas darbÄ«bu cariskās Krievijas teritorijā un par Ŕī mērÄ·a vadÄ«tāju uz RÄ«gu tika nosÅ«tÄ«ts JÅ«liuss Bethers. TieÅ”i RÄ«ga kļuva par SeptÄ«tās dienas adventistu centru Krievijā.
1906
Pirmais adventistu laikraksts latvieŔu valodā "Ciānas Sargs" 1906. g.
Pēc 1905. g. revolÅ«cijas notikumiem Krievijas valdÄ«ba mÄ«kstināja savus noteikumus to skaitā arÄ« pret adventistiem. Tie varēja legāli pulcēties un tiem atļāva izdot laikrakstu "Ciānas Sargs" latvieÅ”u valodā. Bethers rakstÄ«ja lÅ«gumu iekÅ”lietu ministram P. Stolipinam atļaut SeptÄ«tās dienas adventistu reÄ£istrāciju un saņēma pozitÄ«vu atbildi.
1906
1914
Latvijas draudžu kongresa sanāksme Jelgavā 1910. gadā
LÄ«dz Pirmajam pasaules karam Latvijas teritorijā jau bija dibinātas adventistu draudzes Liepājā, VentspilÄ«, JēkabpilÄ«, Valkā, Jelgavā, CēsÄ«s, Valmierā, Stāmarienē un trÄ«s draudzes RÄ«gā. 1912. gadā tika uzcelts pirmais adventistu dievnams cariskās Krievijas teritorijā ā€“ Liepājā. Å ajā laikā tika sagatavoti pirmie latvieÅ”u adventistu sludinātāji, kas aktÄ«vi iesaistÄ«jās draudzes darbÄ«bā ā€“ Jēkabs Å neiders, Augusts Zommers, Jānis SproÄ£is, Jānis DriÄ·is, Jānis BirziņŔ un citi. Draudzes locekļi aktÄ«vi iesaistÄ«jās adventistu literatÅ«ras izplatÄ«Å”anā novados, kur vēl nebija neviena adventista.
1914
1917
Kāds no traktātiem, kādus izplatīja adventistu literatūras kolportieri
1915. gadā valsts iestādes pieprasÄ«ja SeptÄ«tās dienas adventistu vadÄ«bas centra evakuāciju, jo RÄ«gai tuvojās kara frontes lÄ«nija. Tapa sarauti kontakti ar Hamburgu. Aizliedza "Ciānas Sarga" izdoÅ”anu. Tomēr arÄ« Å”ajā laikā neapstājās adventes vēsts pasludināŔana. Daudzi Å”o vēsti izdzirdēja un to pieņēma bēgļu nometnēs Krievijā, citi labprāt to klausÄ«jās, noguruÅ”i no kara, tepat Latvijā. Tika pat dibinātas jaunas draudzes ā€“ Aizputē (1916), RÅ«jienā (1916), Ārciemā (1916), Popē (1917) un Vaiņodē (1917).
1916
Pirmais laikraksts "Adventes Vēstnesis" 1916. g.
Valkā tika atsākta laikraksta izdoÅ”ana, kur Jēkaba Å neidera vadÄ«bā tika izdots laikraksts ā€žAdventes Vēstnesis".
1920
Kārlis Sutta
Tika dibināta SeptÄ«tās dienas adventistu Latvijas draudžu savienÄ«ba, kad tika apvienotas kopā lÄ«dz tam Latvijas teritorijā esoÅ”o Baltijas un Daugavas draudžu savienÄ«bu organizatoriskās struktÅ«ras. Par savienÄ«bas prezidentu tika ievēlēts Jēkabs Å neiders. 1922. g. par draudžu savienÄ«bas prezidentu tika ievēlēts Kārlis Sutta.
1923
Uz laikraksta "Adventes Vēstnesis" vāka misijas skolas Sužos attēls
Tika dibināta Baltijas Å«nija, kurā ietilpa draudžu savienÄ«bas Latvijā un Igaunijā, kā arÄ« Lietuvas misijas lauks. Å ajā paŔā gadā tika dibināta Baltijas Å«nijas misijas skola Sužos, kas bija skola, kur varēja iegÅ«t nepabeigtu vidējo izglÄ«tÄ«bu ar garÄ«go apmācÄ«bu. Å eit savu izglÄ«tÄ«bu ieguva nākamie adventistu sludinātāji.
1928
Kāds no kongresiem jaunajā dievnamā
Tika uzcelts dievnams Rīgā Brīvības ielā 11 (tagad Baznīcas ielā 12a).
1929
1937
Misijas izdevumā publicētā Latvijas karte ar adventistu draudzēm
Latvijā pastāvēja trÄ«s draudžu savienÄ«bas ā€“ Kurzemes, Vidzemes un RÄ«gas. Kurzemes draudžu savienÄ«bu no Jelgavas vadÄ«ja savienÄ«bas prezidents Aleksandrs EglÄ«tis, Vidzemes draudžu savienÄ«bu no CēsÄ«m (vēlāk no Daugavpils) vadÄ«ja Kārlis Sutta, bet RÄ«gas draudžu savienÄ«bu vadÄ«ja Hermanis Linde. 1937. gadā tās visas atkal tika apvienotas vienā draudžu savienÄ«bā ar draudžu savienÄ«bas prezidentu Jāni Oltiņu. NeatkarÄ«gās Latvijas laikā bez laikraksta ā€žAdventes Vēstnesis" tika izdots arÄ« laikraksts ā€žCiānas Sargs", kuru vēlāk pārdēvēja par ā€žMÅ«su Laikmets", žurnāls ā€žAdventes jaunatnes vadonis dzÄ«vē un darbā", krievu valodā žurnāls ā€žŠžŠ±Š·Š¾Ń€ Š¼ŠøрŠ¾Š²Ń‹Ń… Š²Š¾ŠæрŠ¾ŃŠ¾Š²", kā arÄ« citi misijas izdevumi, sabatskolas materiāli, dažādas grāmatas. Adventisti aktÄ«vi nodarbojās ar grāmatu izplatÄ«Å”anu un jaunu draudžu dibināŔanu.
1937
Kāds no rudens pateicības misijas izdevumiem
Kārļa Ulmaņa kabinets ierobežoja adventistu draudzes darbÄ«bu. Tika slēgta Baltijas Å«nija kā nevēlama ārvalstu organizācija. Bija arÄ« plāns slēgt septÄ«tās dienas adventistu draudžu savienÄ«bu, pārtraucot adventistu draudžu darbÄ«bu Latvijā. Tomēr Å”is nodoms netika Ä«stenots. Tā vietā nāca rÄ«kojums veikt adventistu draudžu pārreÄ£istrāciju. LÄ«dz draudžu pārreÄ£istrācijai 1936. gadā Latvijā pastāvēja 59 adventistu draudzes. Pēc draudžu pārreÄ£istrācijas 1936. g. tika noteikts, ka draudzē ir jābÅ«t ne mazāk kā 50 draudzes locekļu. Latvijā palika 29 adventistu draudzes, no kurām 8 RÄ«gā. Visas mazās draudzes tika apvienotas ar lielākām. Ar valsts rÄ«kojumu tika slēgti visi adventistu laikraksti, izņemot "Adventes Vēstnesi". Nebija ļauts laikrakstā informēt par adventistu misijas aktivitātēm un draudžu izaugsmi.
1940
Misijas skolas Sužos ēku atstāŔana 1940. gadā
Sužu misijas skolas izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis tika pielÄ«dzināts Ä£imnāzijas izglÄ«tÄ«bai, lai gan tās nolÅ«ks bija vairāk vērsts uz audzēkņu vispusÄ«gu garÄ«gu audzināŔanu un sagatavotÄ«bu dzÄ«vei. Tomēr mainÄ«jās valsts vara. Skolu 1940. g. padomju vara slēdza un paņēma tās ēkas Sarkanās armijas vajadzÄ«bām. Sužos lÄ«dz pat 1994. g. pastāvēja karaspēka daļa.
1943
Latvijas draudžu savienības kongress 1943. g.
1943. g. kongresā par Latvijas draudžu savienÄ«bas prezidentu tika ievēlēts Ernests KlotiņŔ. Otrā pasaules kara laikā daudzi adventisti bija piedzÄ«vojuÅ”i Ä«paÅ”u Dieva apsardzÄ«bu, lai gan bija notikuÅ”i arÄ« zaudējumi. Nodega Jelgavas draudzes dievnams, tomēr brÄ«numainā kārtā ugunsgrēkos nebija cietis Valmieras draudzes nams, kā arÄ« sapulču vieta Rēzeknes draudzei. Nebija daudz arÄ« kara darbÄ«bas dēļ bojā gājuÅ”o draudzes locekļu.
1949
Pēdējais dievkalpojums pirms aizieÅ”anas no dievnama 1949. gadā
Padomju varas atjaunoÅ”anas laikā SeptÄ«tās dienas adventistu draudzei nācās saskarties ne tikai ar reliÄ£ijai naidÄ«gu gaisotni, bet arÄ« ar represijām. Apcietinājumā 1949. g. nonāca Latvijas draudžu savienÄ«bas prezidents E. KlotiņŔ, savienÄ«bas sekretārs A. Mednis, sludinātāji: D. Platonovs, J. Seņavskis, H. DriÄ·is un arÄ« atseviŔķi draudzes locekļi. Draudzes nams (tagad RÄ«gā, BaznÄ«cas 12a) tika atņemts un padarÄ«ts par F. Dzeržinska vārdā nosaukto milicijas kultÅ«ras namu. Baptistu draudzei tika atņemts draudzes nams RÄ«gā J. Kupalas (VÄ«landes) ielā 9, un tas pieŔķirts adventistiem. Valsts rÄ«kojās ar draudžu Ä«paÅ”umiem, neprasot atļauju to Ä«paÅ”niekiem. Pie tam, draudzēm bija jāmaksā valstij Ä«re par paÅ”u dievnama lietojumu, jo tie visi skaitÄ«jās valsts Ä«paÅ”ums.
1950
Dievnams Vīlandes (Kupalas) ielā 9
Ar SeptÄ«tās dienas adventistu VissavienÄ«bas Maskavas centra nozÄ«mējumu par draudžu savienÄ«bas vadÄ«tāju ar ReliÄ£iju un kultu pilnvarotā atļauju tika iecelts ArvÄ«ds Čolders. Savus pienākumus viņŔ godprātÄ«gi pildÄ«ja, lai gan pastāvēja vesela virkne padomju valsts noteikto ierobežojumu reliÄ£iskajā darbÄ«bā. Nebija atļauta publiska evaņģelizācija, grāmatu un laikrakstu izdoÅ”ana, BÄ«bele nebija nopērkama grāmatu veikalos, jaunu draudžu dibināŔana nebija atļauta, dievkalpojumos nebija pieļaujama solo un duetu uzstāŔanās, kori bija atļauti, bet nebija ļauts tajos piedalÄ«ties dziedātājiem no citām draudzēm. Sabatskolā runāt drÄ«kstēja tikai oficiāli apstiprināts sabatskolas vadÄ«tājs. Sabatskolas nodarbÄ«bas laikā neapstiprinātiem runātājiem nebija atļauts uzdot jautājumus un sniegt uz tiem atbildes. Tomēr arÄ« padomju gados SeptÄ«tās dienas adventistu draudze spēja rast spēku KristÅ« un pastāvēt zem bezdievÄ«gās propagandas spiediena. Lai gan pastāvēja lieli ierobežojumi veikt misijas darbÄ«bu un pat garÄ«gi audzināt paÅ”u bērnus, draudze ne tikai spēja saglabāt savu eksistenci, bet pat atrast jaunus draudzes locekļus.
1962
Dievkalpojums VÄ«landes (Kupalas) ielā 9. Aiz katedras A. Čolders. Viņu krieviski tulko K. ZiediņŔ.
Reāli tika likvidēta SeptÄ«tās dienas adventistu draudžu vadÄ«bas organizācija Latvijā. No saviem vadÄ«tāja pienākumiem tika atbrÄ«vots ArvÄ«ds Čolders. Valsts DroŔības komiteja veica kratÄ«Å”anu draudžu savienÄ«bas birojā RÄ«gā Kupalas ielā 9, konfiscēja lÄ«dzekļus un dokumentus. TieÅ”o draudzes vadÄ«bu uzņēmās ateistiskās valsts ReliÄ£iju kultu lietu pilnvarotais tieŔā Valsts DroŔības komitejas pakļautÄ«bā, kurÅ” pēc saviem ieskatiem varēja atcelt vai iecelt draudžu sludinātājus, manipulējot ar draudžu darbÄ«bu.
1975
Ģenerālkonferences prezidents R. Pirsons sludina dievnamā Vīlandes ielā 9
PagājuŔā gadsimta septiņdesmitos gados adventistu draudžu pārvaldes lietas valsts ReliÄ£ijas kultu lietu padome uzticēja vadÄ«t Latvijas septÄ«tās dienas adventistu draudzes Jānim Oltiņam. KopÅ” pagājuŔā gadsimta septiņdesmitiem gadiem pamazām mÄ«kstinājās valsts varas attieksme pret reliÄ£ijas organizācijām. RÄ«gas 1. apvienotajā draudzē uzstājās ar uzrunām adventistu viesi no ārvalstÄ«m, to skaitā arÄ« Vispasaules SeptÄ«tās dienas adventistu Ä¢enerālās konferences vadÄ«tāji Roberts Pirsons un Nils Vilsons.
1989
No kreisās: V. Geide, V. Zilgalvis, Ē. Galenieks
Tika atjaunota Baltijas ūnija un ievēlēts prezidents Valdis Zilgalvis. Pēc adventistu Latvijas draudžu kongresa Rīgā tika atjaunota Latvijas draudžu savienība un ievēlēts tās prezidents Viktors Geide. Baltijas ūnijas sekretārs Ēriks Galenieks.
1991
1993
K. Mitleidera vadītais Bībeles seminārs Rīgas kongresu namā
Pirmo reizi Rīgā notika Bībeles seminārs evaņģēlista Džeka Kolona vadībā. Pēc semināra sekoja kristības. Bija jūtams liels garīgs pacēlums. Vislielākās kristības Latvijā tika piedzīvotas pēc ASV evaņģēlista Keneta Mitleidera vadītā Bībeles semināra Rīgā Kongresu namā 1992. gadā, kad draudzei pievienojās ap 500 jaunu draudzes locekļu. Deviņdesmito gadu vidu dēvē par semināru laiku. Ikvienā pilsētā, kur novadīja Bībeles semināru, varēja dibināt jaunu draudzi. 1992. gadā izdots adventistu dziesmu krājums "Jaunās kokļu skaņas".
1993
Kristības pēc D. Karī vadītā Bībeles semināra Baznīcas ielā 12a
Latvijas valsts atgrieza atpakaļ adventistiem dievnama ēku BaznÄ«cas ielā 12a, bet ēka Kupalas (VÄ«landes) ielā 9 tika atpakaļ baptistu draudzei. KopÅ” tā laika RÄ«gā BaznÄ«cas ielā 12a atrodas ne tikai SeptÄ«tās dienas adventistu draudžu savienÄ«bas un Baltijas Å«nijas biroji, bet arÄ« RÄ«gas 1., 2., 4. un Korintas draudžu telpas. Tika dibināta izdevniecÄ«ba "Patmos" ar Baltijas Å«nijas padomes lēmumu.
1995
Atjaunotā laikraksta virsraksts
Tika atjaunots ikmēneÅ”a laikraksts "Adventes Vēstis". Redaktore Tatjana Tomsone.
2000
Viesturs Reķis tiek ievēlēts par jauno draudžu savienības prezidentu
Latvijas draudžu savienÄ«bas kongresā par savienÄ«bas prezidentu tika ievēlēts Viesturs ReÄ·is. KopÅ” 2004. g. kongresa draudžu savienÄ«bas prezidents tiek saukts par bÄ«skapu.
2004
Dievnams Baznīcas ielā 12a
Å Ä« gada 8. jÅ«nijā tika noslēgts Latvijas Republikas un SeptÄ«tās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienÄ«bas lÄ«gums. Å Ä« lÄ«guma izpildei un juridiskā statusa nostiprināŔanai Saeima pieņēma "SeptÄ«tās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienÄ«bas likumu", kas stājās spēkā 2007. gada 1. maijā. SeptÄ«tās dienas adventisti Latvijā tika iekļauti starp septiņām tradicionālajām konfesijām.
2013
Vilnis Latgalis
Par Latvijas draudžu savienības bīskapu ievēlēja Vilni Latgali.
2023
Imants Ģipslis kopā ar dzīvesbiedri Elīnu Ģenerālkonferences sesijā Amerikā
Par Latvijas draudžu savienÄ«bas bÄ«skapu ievēlēja Imantu Ä¢ipsli. Å Ä« paÅ”a gada augustā izdota jaunā dziesmu grāmata.
2026
Adventistu draudzei Latvijā 130 gadi. Šobrīd Latvijā pastāv 50 Septītās dienas adventistu draudzes, bet Rīgā ir 4 latvieŔu un 3 krievu adventistu draudzes.

Dalīties ar rakstu

Nokopēts!
Adventisti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

Ā© 2026 SeptÄ«tās dienas Adventistu Latvijas draudžu SavienÄ«ba. Visas tiesÄ«bas aizsargātas.

Mājaslapa izstrādāta Devio