VairÄk kÄ gadsimtu SeptÄ«tÄs dienas adventisti ir bijuÅ”i aktÄ«vi reliÄ£iskÄs brÄ«vÄ«bas veicinÄtÄji. MÄs atzÄ«stam nepiecieÅ”amÄ«bu cÄ«nÄ«ties par apziÅas un reliÄ£isko brÄ«vÄ«bu kÄ par cilvÄka pamattiesÄ«bÄm, kas ir saskaÅÄ ar Apvienoto NÄciju dokumentiem.
VairÄk kÄ gadsimtu SeptÄ«tÄs dienas adventisti ir bijuÅ”i aktÄ«vi reliÄ£iskÄs brÄ«vÄ«bas veicinÄtÄji. MÄs atzÄ«stam nepiecieÅ”amÄ«bu cÄ«nÄ«ties par apziÅas un reliÄ£isko brÄ«vÄ«bu kÄ par cilvÄka pamattiesÄ«bÄm, kas ir saskaÅÄ ar Apvienoto NÄciju dokumentiem.
SeptÄ«tÄs dienas Adventistu BaznÄ«ca ir pÄrstÄvÄta 209 pasaules valstÄ«s. Lai arÄ« ir daži izÅÄmumi, pÄrsvarÄ adventisti ir reliÄ£iska minoritÄte, un dažkÄrt ir bijuÅ”i pakļauti ierobežojumiem un diskriminÄcijai. TÄ rezultÄtÄ viÅi jÅ«t nepiecieÅ”amÄ«bu aizstÄvÄt cilvÄktiesÄ«bas.
Adventisti kÄ lojÄli pilsoÅi tic, ka tiem ir tiesÄ«bas uz reliÄ£isku brÄ«vÄ«bu, kas lÄ«dzvÄrtÄ«ga ar citu cilvÄku tiesÄ«bÄm. Tas ietver brÄ«vÄ«bu sapulcÄties mÄcÄ«bÄm un dievkalpoÅ”anai, pielÅ«gt Dievu nedÄļas septÄ«tajÄ dienÄ (sestdienÄ), un paust reliÄ£iskos uzskatus atklÄti sludinot, vai mÄdijos. Å Ä« brÄ«vÄ«ba ietver arÄ« tiesÄ«bas mainÄ«t reliÄ£iju, kÄ arÄ« godbijÄ«gi aicinÄt citus uz to. Katram cilvÄkam ir tiesÄ«bas prasÄ«t izskatÄ«t viÅa lietu, kad viÅa sirdsapziÅa neļauj veikt dažÄdus sabiedriskos pienÄkumus, kÄ piemÄram, prasÄ«ba lietot ieroÄus. Kad vien konfesijÄm tiek sniegta pieeja sabiedriskajiem masu mÄdijiem, starp tÄm godÄ«gi jÄiekļauj arÄ« adventisti.
MÄs turpinÄsim sadarboties un strÄdÄt kopÄ ar cietiem, aizstÄvot visu cilvÄku reliÄ£isko brÄ«vÄ«bu, ieskaitot tos, kuriem mÄs nepiekrÄ«tam.
Å is paziÅojums tika pieÅemts balsojot SeptÄ«tÄs dienas adventistu Ä¢enerÄlkonferences AdministratÄ«vajÄ padomÄ, un to publicÄja Ä¢enerÄlkonferences sanÄksmÄ UtrehtÄ, (NÄ«derlandÄ, 1995.Ā gada 29. jÅ«nijÄ ā 8. jÅ«lijÄ.)