Atpakaļ
Daumands Sokolovskis
OrdinÄts mÄcÄ«tÄjs
Par draudzi
Izglītība
2000. g. studijas reliÄ£ijas programmÄ (Griggs University)
1989. g.Ā TeoloÄ£ijas studiju kurssĀ (Zaokskas garÄ«gÄ AkadÄmija, Krievija)
KalpoÅ”anas vÄsture
2015. g.Ā Salaspils draudze
2014. g.Ā RÄ«gas IV draudze
2014. g.Ā -Ā 2015 g.Ā RÄ«gas II draudze
2000. g. -Ā 2002 g.Ā RÄ«gas IV draudze
1994. g. -Ā 2000 g.Ā Olaines draudze
1990. g. - 1992. g. TjumeÅas draudzeĀ (Krievija)
1990. g. OrdinÄts mÄcÄ«tÄjs
1985. g. - 1990. g. NovokuzÅeckas draudze (Krievija) palÄ«gmÄcÄ«tÄjs
VÄsture
PirmÄs ziÅas par adventistiem TukumÄ minÄtas jau pirms PirmÄ pasaules kara. TukumÄ 1911. gadÄ bija kristÄ«ti Äbeļi Edvards un KristÄ«ne (divdesmitajos gados viÅi pievienojÄs Dobeles draudzei). Tad 1914. g. 16. jÅ«nijÄ TukumÄ sludinÄtÄjs JÄkabs Å neiders veica kristÄ«bas kÄdam vÄ«rietim. Tiek minÄts, ka tur notika arÄ« piemiÅas mielasts, kurÄ piedalÄ«jÄs arÄ« draudzes locekļi no Kandavas.
1921. g. TukumÄ tika kristÄ«ti Ansis un Anna Zvirbuļi. 1922. g. Anna BÄrziÅa un Anna Ķiburs, bet 1923. g. JÄnis BÄrziÅÅ” un Elizabete Ermane.
TurpmÄkÄs ziÅas par adventistiem minÄtas sabatskolas atskaitÄs par 1923. g., kur minÄts, ka TukumÄ uz sabatskolas nodarbÄ«bÄm pulcÄjÄs 20 adventistu. Å Ä« grupa bija saistÄ«ta ar RÄ«gas 1. draudzi.
Draudze TukumÄ ir dibinÄta 1924. g. 9. februÄrÄ«. PirmÄs sapulces notika draudzes locekles dzÄ«voklÄ« Jelgavas (Pasta) ielÄ 27. Pirmais darbinieks draudzÄ bija sludinÄtÄjs JÄnis DriÄ·is. Draudzes vecÄkais ā KÄrlis BÄrziÅÅ”.
Draudzes turpmÄkÄ darbÄ«ba
1928. g. draudze pulcÄjÄs Jelgavas ielÄ 4 un draudzÄ bija 23 draudzes locekļi. JÄnis DriÄ·is draudzÄ kalpoja gan kÄ sludinÄtÄjs, gan arÄ« kÄ ievÄlÄts draudzes vecÄkais.
1929.-1930. g. arhÄ«va dokumentos minÄts, ka draudzÄ kÄ BÄ«beles strÄdnieks kalpoja JÄnis Tomsons.
1936. gada sÄkumÄ draudzÄ bija 50 draudzes locekļi un 3 mazgadÄ«gie.
1937. g. draudzei pÄc saraksta tika pievienoti Slokas draudzes locekļi.
Draudze kara laikÄ
1944. g. vasarÄ SarkanÄ Armija veica tanku uzbrukumu Tukumam ar mÄrÄ·i ielenkt RÄ«gu. TukumÄ notika kaujas un daudzi tukumnieki bÄga no pilsÄtas, arÄ« adventistu draudzes locekļi. ZinÄms, ka pie draudzes vecÄkÄ Augusta BÄrziÅa MilzkalnÄ āÅ nÄ«derosā patvÄrumu guva ap 30 cilvÄkiem (ne visi draudzes locekļi). PÄc 1944. g. daļa no draudzes locekļiem bija izklÄ«duÅ”i.
Draudze padomju laikÄ
PÄc kara izklÄ«duÅ”os draudzes locekļus uzmeklÄja un draudzi vienoja sludinÄtÄjs Otto Balodis. Tas bija sarežģīts laiks, kad bija daudz pÄrdzÄ«vojumu pÄc pÄrciestÄ kara, mÄjvietas izpostÄ«tas, daudz neatbildÄtu jautÄjumu un klÄt vÄl komunisma ateistiskÄ ideoloÄ£ija, kas centÄs izmantot kara Å”ausmas kÄ argumentu tam, ka Dieva nav. Balodis spÄja draudzi atjaunot un stiprinÄt, lai gan viÅÅ” neizcÄlÄs ar seviŔķu izglÄ«tÄ«bu, bet viÅam bija sirds degsme par Dieva VÄrdu un viÅÅ” nekautrÄjÄs aicinÄt jebkuru, ko spÄja uzrunÄt, veikt savu izvÄli par labu Kristum.
LaikÄ, kad draudzÄ kalpoja E. KlotiÅÅ”, seÅ”desmito gadu beigÄs, TukumÄ notika Å”Äds gadÄ«jums. Dmitrijam Junakam bija uzdots uzdevums no draudzes vadÄ«tÄja F. V. MeļÅika atvest uz Latviju sludinÄtÄjiem jaunos sabatskolas materiÄlus. ViÅam bija jÄdodas arÄ« pie KlotiÅa, par kuru bija zinÄms, kÄ viÅÅ” dzÄ«vo TukumÄ DraudzÄ«bas ielÄ, kas iet uz meža pusi. Junaks ieradÄs Tukuma pilsÄtÄ un sÄka meklÄt DraudzÄ«bas ielu. SmidzinÄja lietus. ViÅÅ” jautÄja vienam, jautÄja otram, bet neviens Å”Ädu ielu TukumÄ nezina. Te viens garÄmgÄjÄjs sacÄ«ja: āIeiesim milicijÄ un pajautÄsimā, bet viÅi atradÄs tieÅ”i pretim milicijas durvÄ«m. Junakam tirpas nogÄja pÄr muguru. Ja miliÄi ielÅ«kosies viÅa somas saturÄ, tad bÅ«s problÄmas, taÄu bÄgt bÅ«tu muļķīgi. ViÅi iegÄja iekÅ”Ä. Tur bija aptuveni desmit miliÄu, bet neviens no viÅiem nezinÄja, kur tÄda DraudzÄ«bas iela atrodas. Tad kÄds no miliÄiem jautÄja: āVarbÅ«t jÅ«s sajaucÄt un jums jÄmeklÄ nevis DraudzÄ«bas, bet Durbes ielu?ā IzpalÄ«dzÄ«gais milicis pastÄstÄ«ja, kÄ nokļūt lÄ«dz Durbes ielai. Junaks pateicÄs, laipni atvadÄ«jÄs un Ätri devÄs projÄm, pie sevis pateicoties Dievam, ka nevienam no miliÄiem neienÄca prÄtÄ pajautÄt, kas ir somÄ un ko viÅÅ” TukumÄ dara. Junaks atriezÄs dzelzceļa stacijÄ un tur jautÄja vienam no strÄdniekiem pÄc DraudzÄ«bas ielas. StrÄdnieks norÄdÄ«ja uz DraudzÄ«bas ielu, pa kuru tÄlÄk Junaks devÄs meža virzienÄ, kur atrada namu, kurÄ dzÄ«voja KlotiÅÅ”. Junaks viÅam atdeva sabatskolas materiÄlus, pastÄstÄ«ja par saviem piedzÄ«vojumiem pilsÄtÄ un KlotiÅÅ” viÅu steigÅ”us pavadÄ«ja uz tuvÄko RÄ«gas vilcienu.
Draudzes aktivitÄtes padomju laikÄ bija ierobežotas, tomÄr tÄ rÄ«koja reizi mÄnesÄ« dziesmu dievkalpojumus un katru gadu draudzes jubilejas. Å ajos pasÄkumos tika aicinÄti piedalÄ«ties cilvÄki, kas nebija draudzes locekļi.
1974. g. tika rÄ«kota draudzes 50 gadu jubileja. Sapulces tolaik notika ÄkÄ lÄ«dzÄs Tukuma luterÄÅu baznÄ«cai. Ar luterÄÅu draudzi adventistiem bija labas attiecÄ«bas, lÄ«gums par telpu Ä«ri bija slÄgts uz ilgu laiku un maksa par telpÄm bija tÄ«ri simboliska ā ap 3 rubļiem mÄnesÄ«. Adventistu sapulces notika atseviÅ”Ä·Ä ÄkÄ, lÄ«dzÄs kapliÄai un tas netraucÄja paÅ”u luterÄÅu draudzes dievkalpojumus.
Jubilejas pasÄkumu bija nepiecieÅ”ams saskaÅot ar varas iestÄdÄm. Tur jautÄja: āKas rÄ«kos Å”o pasÄkumu?ā AtbildÄja, ka pati draudze. āLabi, rÄ«kojiet, bet tikai netaisiet lielu troksni! Un drÄ«kst uzstÄties tikai paÅ”i Tukuma draudzes locekļi, nekÄdi viesi!ā Draudze tajos laikos tika uzpasÄta, tÄdÄļ pasÄkumÄ nedrÄ«kstÄja piedalÄ«ties citu draudžu dziedÄtÄji, taÄu viesu sabrauca ļoti daudz ā draudzes locekļi no RÄ«gas, Slokas un pat Igaunijas. Kad ļaudis sÄka nÄkt, luterÄÅu mÄcÄ«tÄjam KlotiÅÅ” jautÄja: āCik jÅ«su baznÄ«cÄ ir vietu?ā MÄcÄ«tÄjs brÄ«nÄ«jÄs: āKo jÅ«s? Vai tad jÅ«su bÅ«s tika daudz, ka visiem vietu nepietiks?ā TaÄu viÅam par lielu izbrÄ«nu baznÄ«ca bija pilna ar klausÄ«tÄjiem.
Arnis SprÅ«ds, lai gan nebija Tukuma draudzes loceklis, vadÄ«ja Tukuma draudzes kori laikÄ aptuveni no 1974. lÄ«dz 1976. g. PÄc viÅa kori lÄ«dz 1983. g. vadÄ«ja Alberts Sokolovskis. Katru svÄtdienu draudze rÄ«koja evaÅÄ£elizÄcijas sapulces, kuru laikÄ draudzei pievienojÄs jauni draudzes locekļi.
Draudze atmodas laikÄ
1993. g. draudzÄ bija 62 draudzes locekļi.
BÄ«beles izpÄtes seminÄrus pilsÄtÄ rÄ«koja Edgars ÄerÅevskis. PÄc Ŕī seminÄra draudzÄ ienÄca daudz jaunu draudzes locekļu. Tad sekoja BÄ«beles izpÄtes seminÄrs, kuru rÄ«koja Agnis LiepiÅÅ” un NikodÄms KarÄevskis. Tad seminÄrs, kuru rÄ«koja VoldemÄrs Ärmanis un Valdis BirziÅÅ”.
Valdis BirziÅÅ” vadÄ«ja BÄ«beles izpÄtes seminÄrus Engures kultÅ«ras namÄ, Lancenieku sÄkumskolas telpÄs, Džukstes pagastmÄjÄ, StrutelÄ, kÄdÄ privÄtmÄjÄ.
Draudze regulÄri rÄ«koja koncertus, to skaitÄ arÄ« Tukuma pilsÄtas svÄtkos. RÄ«ko arÄ« pasÄkumu, kurÄ draudzÄ izsaka savu pateicÄ«bu tiem, kas tai ir palÄ«dzÄjis. Uz Å”o pasÄkumu Å”ie ļaudis tiek uzlÅ«gti un tiem dÄvina pateicÄ«bas rakstus.
Sapulces telpas
PirmÄs sapulces vieta Jelgavas (Pasta) ielÄ 27. Tad Jelgavas ielÄ 4.
Draudzes sapulÄu telpas Å tumbergas kalpoÅ”anas laikÄ Pils ielÄ 14 (ap 1931.-1935. g.). Kad 1940. g. AlfrÄds Dambis atteicÄs piedalÄ«ties valsts varas vÄlÄÅ”anÄs, draudzi izlika no telpÄm Pils ielÄ 14. Tad tÄ sapulcÄjÄs DÄrza ielÄ, bet pÄc tam Talsu ielÄ (kur bija sanepidstacija). Bija sapulces arÄ« Komjaunatnes ielÄ 41/43.
1959. g. draudzei tika ierÄdÄ«tas telpas SarkanajÄ laukumÄ 4b, kuras piederÄja luterÄÅu baznÄ«cai un tajÄs adventisti pulcÄjÄs kopÄ ar baptistu draudzi. Sapulces notika katru sestdienu 10.00. Sarkano laukumu pÄc neatkarÄ«bas pasludinÄÅ”anas pÄrdÄvÄja par BrÄ«vÄ«bas laukumu. Tad luterÄÅu draudze uzteica adventistiem telpas, jo vÄlÄjÄs Å”ajÄs izÄ«rÄtajÄs telpÄs iekÄrtot siltummezglu. Tad draudze nesekmÄ«gi meklÄja pilsÄtÄ sapulÄu telpas, lÄ«dz tÄs atrada pie Tukuma baptistiem, kur draudze pulcÄjÄs vienu gadu. TaÄu ne vienmÄr ierÄdÄ«tÄs telpas bija pieejamas sapulcei paredzÄtajÄ laikÄ, tÄdÄļ atkal tika meklÄtas citas telpas. Baptistu mÄcÄ«tÄjs ieteica apskatÄ«t telpas Harmonijas ielÄ 10, kur dzÄ«voja viÅu draudzes locekle. MÄcÄ«tÄjs deva savu rekomendÄciju un darÄ«jums tika noslÄgts.
Tagad adventistu Tukuma draudze pulcÄjas Harmonijas ielÄ 10.
Dievkalpojumi
SestdienÄs
plkst. 10:00 - SvÄtruna
plkst. 11:15 -Ā BÄ«beles izpÄte (Sabatskola)