Atpakaļ

Slokas draudze

Draudzes locekļi: 56

Kontakti:

OŔkalna 3, Kauguri, LV-2016

Apskatīt kartē
Slokas draudze
Āvo Štopis

Āvo Štopis

Ordinēts mācītājs

Par draudzi

Vēsture

Jau 1888. g. JÅ«rmalā ieradās pirmie grāmatu evaņģēlisti ar adventistu literatÅ«ru. Taču viņu darbÄ«bu apgrÅ«tināja policijas iejaukÅ”anās, kas nepieļāva adventistu turpmāko darbÄ«bu.

1927.-1928. g. pirmās evaņģelizācijas sapulces Slokā rÄ«koja Jānis DriÄ·is. Pēc viņa darbu turpināja Jēkabs Å neiders un Otto Balodis, kurÅ” tobrÄ«d vēl tikai mācÄ«jās misijas skolā Sužos.

1929. g. tika izveidota pirmā adventistu grupa Slokā. 1930. g. Slokā tika kristīti: Anna Štelmahere, Herta Ripa, Elizabete Šulcs, Alvīne Podniece, Marija Kārkliņa, Anna Hartmane, Marta Sirsons.

1930. g. 15. decembrÄ« tika dibināta Slokas draudze ar 17 locekļiem, kuri dzÄ«voja Ķemeros un JÅ«rmalā. DibināŔanas sapulci Dubultu ielā 2 atklāja Jēkabs Å neiders. Draudzi veidoja: Otto un Elza Baloži, MiÄ·elis Bramanis, Anna Paegle, EmÄ«lija Pāvule, Anna Å telmahere, AlvÄ«ne Podniece, Anna Hartmane, Elizabete Å ulcs, Marija Kārkliņa, Herta Ripa, Berta Leja. Par draudzes vecāko tika ievēlēts Otto Balodis, par draudzkopi MiÄ·elis Bramanis. Sapulces turpmāk notika Dubultu ielā 2 Līča mājās.


Draudzes turpmākā darbība

1929.-1931. g. Slokas draudzē tās pirmajos gados kalpoja Otto Balodis.

1931. g. janvārī uz Slokas draudzi tika nosūtīts Sužu semināra absolvents Boriss Samts kopā ar savu sievu Almu. Slokas draudze pulcējās Līču mājās Slokā. Samts pildīja draudzes vecākā pienākumus draudzē un muzikāli pavadīja kopīgās dziesmas.

Pēc Samta pārcelÅ”anas uz Madonu, draudzi vadÄ«ja draudzes vecākais MiÄ·elis Bramanis. Draudzi apmeklēja darbinieki no RÄ«gas un Sužu skolas audzēkņi. Tika rÄ«kots arÄ« dziesmu dievkalpojums Slokas biedrÄ«bas namā.

1936. gada sākumā draudzē bija 24 draudzes locekļi un 4 mazgadīgie. Draudzē, paralēli ar Rīgas I draudzi, kalpoja Hermanis Linde. Slokas draudze pulcējās Dubultu ielā 1. Sapulces notika katru sabatu 10.00 un svētdienās 17.00.

Draudzes likvidācija un posms līdz atjaunoŔanai

1937. g. draudze netiek reģistrēta un draudzes locekļi pēc saraksta pievienoti Tukuma draudzei. Taču visiem nebija iespējas katru reizi sabata braukt uz Tukumu vai Rīgu. Tolaik nebija tādas satiksmes, kā tagad. Arī gados vecākie draudzes locekļi nevarēja tālu izbraukāt sapulces. Draudzes locekļi pulcējās pa mājām. Skatīja sabatskolas mācību vielu, lasīja Bībeli un dziedāja garīgās dziesmas. Par Slokas grupas vadītāju tika ievēlēts Jānis Paipals. Sapulces notika Slokā Jāņa ielā 8.

1940. g. sākumā vienu reizi mēnesī Slokas grupu apmeklēja sludinātājs Alfrēds Dambis no Tukuma. Grupa pulcējās Dubultu ielā 12/14. Sapulces atļāva Garīgo lietu padome.

1943.-1944. g. Lūcija Čoldere kalpoja Slokas grupā Bībeles strādnieci un vienlaicīgi pildīja arī grupas vecākā  funkcijas.

Draudze padomju gados

1945. g. draudze tika atjaunota un no jauna reģistrēta. Draudze pulcējās Jansonu mājās. 1945.-1949. g. draudzē vienlaicīgi ar Tukuma draudzi kalpoja Otto Balodis.

Tad draudze kādu laiku palika bez sava darbinieka. Draudze kopÅ” 1940. g. pulcējās Ä«rētās telpās Dubultu ielā 12/14 otrajā stāvā. Draudzes vecākais ir kuÄ£a kapteinis Aizstrauts.

No RÄ«gas brauca kalpot ArvÄ«ds Čolders, Jānis OltiņŔ, LÅ«cija Čoldere, Voldemārs SprÅ«ds un Kārlis Sutta.

1957.-1960. g. draudzē paralēli ar Rēzeknes draudzi kalpoja Ernests KlotiņŔ.

Tad atkal draudze palika bez sava darbinieka un uz piemiņas mielastu atbrauca no Rīgas Arvīds Čolders vai Ernests Pavasars. Par draudzes vecāko ievēlēts Elmārs Freimanis.

1962.-1982. g. draudzē kalpoja EdvÄ«ns Linkevičs. ViņŔ gan nebija katru reizi, jo viņam bija arÄ« RÄ«gas 7. draudze.

1964. g. JÅ«rmalas tautas deputātu izpildu komiteja vēlējās likvidēt adventistu Slokas draudzi, kas lÄ«dz tam pulcējās Dubultu (Darba) ielā 12/14. Formāls iemesls draudzes likvidācijas uzsākÅ”anai bija saistÄ«ts ar telpām – jo tām trÅ«ka divu izeju. Lai gan telpām otrā izeja bija iekārtojama, tomēr varas iestādēm tas nebija vajadzÄ«gs un telpas draudzei tika uzteiktas. Tad draudzes sludinātājs Linkevičs no luterāņu draudzes amatpersonas uzzināja, ka luterāņu draudzes izpildorgānam ir dots pilsētas varas iestādes rÄ«kojums atteikt telpas adventistu draudzei. Linkevičs devās uz RÄ«gu pie pilnvarotā Liepas ReliÄ£isko lietu pārvaldē. Liepu viņŔ pazina kopÅ” skolas laika un viņam jautāja: ā€žKāpēc dots tāds rÄ«kojums?ā€ Liepa par Ŕādu rÄ«kojumu nebija informēts un bija sadusmots uz JÅ«rmalas izpildkomitejas vadÄ«tājiem. Tālāk sekoja atļauja pulcēties Slokas ev. luterāņu baznÄ«cā. Taču palika jautājums – kurā laikā? BaznÄ«ca atradās lÄ«dzās tirgus laukumam un draudzes mācÄ«tājs rÄ«koja pieņemÅ”anas sestdienās laikā no 9.00 lÄ«dz 12.00. Adventistu draudzei nācās piekāpties un rÄ«kot sapulces sestdienās 14.00. Tas bija labs laiks arÄ« Linkevičam, lai vajadzÄ«bas gadÄ«jumā varētu ierasties draudzē no RÄ«gas. Parasti viņŔ nevadÄ«ja sapulces abās vietās vienā laikā – Slokas draudzē un RÄ«gas VII draudzē. Viņa prombÅ«tnes laikā draudzes sapulces vadÄ«ja draudzes vecākais. Svētdienās Linkevičs rÄ«koja evaņģelizācijas sapulces. Tajās nāca klausÄ«tāji un pievienojās draudzei. Kad pēc kāda laika uz draudzes jubileju bija ieradies bijuÅ”ais draudzes vecākais Freimanis, viņŔ brÄ«nÄ«jās, ka draudzes locekļu skaits ir dubultojies, kas liecināja par paveikto evaņģēlija darbu.

Å ajā laikā kopÅ” 1964. g. draudze pulcējās Slokas ev. luteriskajā baznÄ«cas mazajā telpā Raiņa ielā 4.

1985. gadā tika svinēta draudzes 55 gadu jubileja, kurā piedalÄ«jās jauktais koris, vÄ«ru un sievieÅ”u kori, vokālais ansamblis, dziedāja dueti, trio, spēlēja vijoļu ansamblis, instrumentālais priekÅ”nesums ar koklēm, solo dziedāja Jānis Geide un Jānis Bendža. Ar vārdu draudzē kalpoja E. Linkevičs, V. ReÄ·is, E. KlotiņŔ, J. OltiņŔ. Runājot par draudzes muzikālo dzÄ«vi, jāpiemin Valdis BirziņŔ, kurÅ” draudzes koncertos uzstājās ar unikālo spēli uz zāģa, spējot no Ŕī darba rÄ«ka izdabÅ«t skanÄ«gu melodiju.

Draudze atmodas laikā

Å ajā laikā draudzes sapulces tika pārceltas uz Kauguriem, OÅ”kalnu ielu 3. Taču radās problēmas ar zemes Ä«paÅ”umu zem ēkas, jo tikai puse no tās piederēja draudzei, bet otrās puses Ä«paÅ”nieks vēlējās to pārdot par lielu summu, kuras tobrÄ«d draudzei nebija. Visi dokumenti uz Ä«paÅ”umu tika nokārtoti tikai 2004. gadā. Draudzes locekļi aktÄ«vi izplatÄ«ja adventistu literatÅ«ru, tika rÄ«koti BÄ«beles izpētes semināri Slokā un Kauguros.

Sapulces vietas

Dubultu ielā 2. Ap 1933. g. Dubultu ielā 1.
Pēc draudzes likvidēŔanas Slokā Jāņa ielā 8,Ā bet tad no 1940. g. Dubultu ielā 12/14. Kara laikā Jansonu mājās, bet tad atkal Dubultu ielā 12/14.
Tad no 1964. g. Slokas luterāņu baznÄ«cā Raiņa ielā 4. MÅ«sdienās OÅ”kalna ielā 3.

Dievkalpojumi

Piektdienās
plkst. 19:00 (ziemas laikā), plkst. 20:00 (vasaras laikā)

Sestdienās
plkst. 11:00 - Bībeles izpēte (Sabatskola)
plkst. 12:30 - Svētruna

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.