Atpakaļ
RÄ«gas 7. draudze
Kontakti:
Ä¢imnastikas iela 43, RÄ«ga, LV-1004
Ävo Å topis
OrdinÄts mÄcÄ«tÄjs
Par draudzi
VÄsture
Dažus gadus iepriekÅ” notika nesekmÄ«gs mÄÄ£inÄjums dibinÄt draudzi ÄgenskalnÄ. Tad 1929. g. draudžu savienÄ«ba norÄ«koja sludinÄtÄju Klausu HilvÄgu un PÄteri KrÄsliÅu vadÄ«t priekÅ”nesumu sÄriju ar mÄrÄ·i dibinÄt ÄgenskalnÄ vÄcu draudzi. Bez lekcijÄm pieauguÅ”ajiem notika arÄ« bÄrnu svÄtdienas skola, kurÄ piedalÄ«jÄs ap 40 vÄcu un 30 latvieÅ”u bÄrnu. PÄtera KrÄsliÅa sieva Auguste vadÄ«ja nodarbÄ«bas ar latvieÅ”u bÄrniem, bet HilvÄga sieva Irmgarda vadÄ«ja nodarbÄ«bas vÄcu bÄrniem. JÄnis Dreimanis (jaunÄkais) un RÄ«gas draudžu kori palÄ«dzÄja priekÅ”nesumos ar muzikÄlo noformÄjumu.
Å ie priekÅ”nesumi bija sekmÄ«gi un 1930. gada 31. maijÄ tika nodibinÄta vÄcu RÄ«gas VII draudze. Ā Par draudzes vecÄko tika ievÄlÄts no RÄ«gas II draudzes pÄrnÄkuÅ”ais Aleksandrs Timms. Sapulces notika RÄ«gÄ Tempļa ielÄ 5.
1930. g. draudzes sarakstÄ ir 57 cilvÄku. Draudzes dibinÄÅ”anas sapulci ievadÄ«ja ar dziesmu āTeici to Kunguā un sapulci vadÄ«ja K. HilvÄgs.
1934. g. draudzes vecÄkais Aleksandrs Timms un draudze pulcÄjÄs Margrietas ielÄ 6. DraudzÄ 1935. g. bija 39 draudzes locekļu. 1935. g. draudze pulcÄjÄs VienÄ«bas gatvÄ 22 un draudzes vecÄkais bija Aleksandrs Timms. DraudzÄ darbojÄs bÄrnu skola, kuru vadÄ«ja V. Å mits kopÄ ar saviem palÄ«giem.
Draudzes kori 1934. g. vadÄ«ja Margarita Rooks, bet harmonijas spÄlÄja Georgs Valtings, Margarita Rooka un Ollija Knodta. 1936. g. kori vadÄ«ja JÄnis Millers, bet harmonijas spÄlÄja Anna Dreimane un JÄnis Millers.
1937. g. likvidÄja vÄcu RÄ«gas 7. draudzi, jo lielÄkÄ daļa draudzes locekļu bija repatriÄjuÅ”ies uz VÄciju. AtlikuÅ”ie Ŕīs draudzes locekļi pÄc saraksta tika apvienoti ar RÄ«gas VIII draudzi vai pievienojÄs RÄ«gas II draudzei.
LatvieÅ”u RÄ«gas 8. draudzes pÄrdÄvÄÅ”ana par RÄ«gas 7. draudzi
TurpmÄk kopÅ” 1937. g. Latvijas draudžu savienÄ«bas dokumentÄcijÄ latvieÅ”u RÄ«gas 8. draudze tika apzÄ«mÄta ar RÄ«gas 7. draudzes nosaukumu.
1937. g. draudzei tika pievienoti likvidÄtÄs Baldones draudzes locekļi.
Draudze OtrÄ pasaules kara laikÄ
1943. g. uz Å”o draudzi tika nosÅ«tÄ«ts kÄ jaunais evaÅÄ£Älists Herberts DriÄ·is. ViÅam Ŕī bija pirmÄ draudze. DriÄ·is organizÄja BÄ«beles izpÄtes seminÄru un kristÄ«ja 7 personas, kÄ no Dieva bija izlÅ«dzis.
Draudze pÄckara laikÄ
RÄ«gas VII draudze bija pensionÄtÄ sludinÄtÄja PÄtera Purmaļa pÄdÄja darba vieta pirms bojÄ ejas autokatastrofÄ SmiltenÄ.
LÅ«cijai Äolderei darboties draudzÄ palÄ«dzÄja Ernests KlotiÅÅ” lÄ«dz 1949. g. viÅu apcietinÄja. Jaunie draudzes locekļi turÄjÄs kopÄ ar veciem draudzes locekļiem, kopÄ rÄ«koja talkas, malkas skaldÄ«Å”anu, dÄrzu ravÄÅ”anu. Draudzes locekļi ar roku vai uz rakstÄmmaŔīnÄm pÄrrakstÄ«ja rÄ«ta sveicienus un sabatskolas materiÄlus. Draudzkopji ar tiem regulÄri apmeklÄja draudzes locekļus, kopÄ«gi mÄcÄ«jÄs BÄ«beli.Ā Tas vienoja draudzi.
Å ajÄ laikÄ draudzei pievienojÄs Justs LiepiÅÅ”. KlotiÅÅ” sapulcÄs spÄlÄja uz vijoles melodijas nu draudze dziedÄja dziesmas. KlotiÅÅ” ierÄdÄ«ja Justam kÄ diriÄ£Ät. Kad KlotiÅu apcietinÄja, Justs, kuram tolaik bija 14 gadu, diriÄ£Äja draudzes kori.
Padomju gados draudze vasarÄ rÄ«koja kristÄ«bu svÄtkus. Tie notika Å”Ädi: piektdienas vakarÄ kristÄ«bas Kupalas ielÄ 9. Sestdien MÄrupes āBajÄrosā Ä«paÅ”i Å”iem svÄtkiem tika izgreznots siena Ŕķūnis, vidÅ« novietoti galdi. PÄcpusdienÄ kopÄ sanÄca draudze un vienojÄs kopÄ«gÄ maltÄ«tÄ un dziesmÄs.
1966. g. ciemos bija atbraukuÅ”i igauÅu adventisti no PÄrnavas draudzes. āBajÄrosā ciemiÅi tika uzÅemti no piektdienas lÄ«dz svÄtdienai. Notika dziedÄÅ”ana. KaimiÅi klausÄ«jÄs Å”ajÄs dziesmÄs un bija sÅ«dzÄjuÅ”ies izpildkomitejÄ, ka adventisti āBajÄrosā paÅ”i sestdienÄs nestrÄdÄ un citiem neļauj strÄdÄt, jo tik skaisti dzied, ka gribot ā negribot jÄklausÄs. Milicija pÄc Ŕī pasÄkuma uzlika āBajÄruā saimniekiem Rodertiem naudas sodu par kÄrtÄ«bas traucÄÅ”anu.
Sapulces telpa draudzes vajadzÄ«bÄm bija maza, tÄdÄļ Leonarda Å aripova laikÄ draudzes locekļi uz savu roku noorganizÄja starpsienas nojaukÅ”anu, kas telpu paplaÅ”inÄja. Par Å”o ānedarbuā saÅ”utis bija arÄ« draudžu savienÄ«bas vadÄ«tÄjs ArvÄ«ds Äolders, kurÅ” ļoti labi saprata, kÄdas sekas Å”Äda rÄ«cÄ«ba varÄja atstÄt. Par laimi, vai ar Dieva iejaukÅ”anos, no varas iestÄdÄm represijas nesekoja un Ä«res lÄ«gums netika uzteikts. TurpmÄk paplaÅ”inÄtajÄ telpÄ tika rÄ«koti dziesmu dievkalpojumi, kas saliedÄja un stiprinÄja draudzi, ienesa pacilÄjoÅ”u gaisotni. Sapulces telpas bija pÄrpildÄ«tas ar klausÄ«tÄjiem. Tas piesaistÄ«ja varas iestÄžu uzmanÄ«bu un Å aripovs zaudÄja reÄ£istrÄcijas apliecÄ«bu.
Å ajÄ laikÄ draudzei pastiprinÄtu vÄrÄ«bu pievÄrsa padomju varas iestÄdes. Pie draudzes sapulces vietas durvÄ«m stÄvÄja komjaunieÅ”i, kas centÄs atrunÄt draudzes locekļus, seviŔķi gados jaunÄkos, no reliÄ£isko sanÄksmju apmeklÄÅ”anas.
Draudze TorÅakalna baznÄ«cÄ
1961. gadÄ DzÄ«vokļu pÄrvalde draudzei anulÄja telpu Ä«ri VienÄ«bas gatvÄ 50. Bija jÄmeklÄ citas telpas, jo bez tÄm varas iestÄdes varÄja likvidÄt draudzi. Telpas ar valsts orgÄnu atļauju tika atrastas ev. luteriskÄs baznÄ«cas telpÄs TorÅkalna baznÄ«cÄ. SÄkot sapulces ev. luterÄÅu TorÅkalna baznÄ«cÄ, draudzes locekļi bija pateicÄ«gi luterÄÅu mÄcÄ«tÄjam Augstkalnam par pretimnÄkÅ”anu. SadarbÄ«bÄ ar luterÄÅu draudzi Å”ajÄ baznÄ«cÄ tika ierÄ«kota apkures sistÄma, telpu remonti un maksÄta Ä«re valstij.
DraudzÄ tika tulkota un uz rakstÄmmaŔīnÄm iespiesta garÄ«gÄ literatÅ«ra. Pats LinkeviÄs tulkoja un pÄrrakstÄ«ja adventistu garÄ«go literatÅ«ru, Å”ajÄ aktivitÄtÄ iesaistÄ«ja draudzes locekļus. DraudzÄ pastÄvÄja bibliotÄka. LinkeviÄam bija gudrÄ«ba reabilitÄt valsts varas acÄ«s draudzes pÅ«tÄju orÄ·estri. ViÅa laikÄ āBajÄrosā notika draudzes bÄrnu sanÄksmes ā tÄ sauktÄ Meža skola, kas tajos laikos skaitÄ«jÄs liels pÄrkÄpums valsts varas skatÄ«jumÄ.
Sabatskolas aktivitÄtes varas iestÄdes centÄs kontrolÄt un manÄ«ja pÄrkÄpumus ā draudzes locekļi uzdeva jautÄjumus un uz tiem tika sniegtas atbildes. LinkeviÄu pratinÄja GarÄ«go lietu pÄrvaldÄ, kÄpÄc pieļauj Å”Ädu vaļību? LinkeviÄs atbildÄjis, ka labÄk, lai draudzes locekļi runÄ uz vietas un tad var zinÄt, ko viÅi domÄ, nekÄ viÅi klusÄ draudzes sapulcÄ, bet pulcÄjas pa mÄjÄm un runÄ tur. Tam GarÄ«go lietu pilnvarotais bija spiests piekrist. LinkeviÄs aicinÄja sabatskolÄ kalpot jaunieÅ”us, organizÄja varas iestÄžu aizliegtos bÄrnu svÄtkus un jaunieÅ”u vakarus.
1964. g. draudzei pÄc saraksta pievienoti atkÄrtoti likvidÄtÄs Baldones draudzes locekļi.
RegulÄri TorÅkalna baznÄ«cÄ draudze rÄ«koja koncertus, kas bija vienÄ«gÄ padomju varas iestÄžu atļautÄ evaÅÄ£elizÄcijas aktivitÄte. DraudzÄ pastÄvÄja koris, kuru diriÄ£Äja Anna StapÄne, Justs LiepiÅÅ”, Arnis SprÅ«ds, Alberts Sokolovskis, Elita Sokolovska, Alfons Mednis u.c. Tika svinÄtas draudzes jubilejas un dziesmu dievkalpojumi. Varas iestÄdes vÄlÄjÄs panÄkt, lai draudzes sapulÄu laikÄ korÄ« nedziedÄtu citu draudžu locekļi un, seviŔķi, jaunieÅ”i. Å o absurdo aizliegumu pastÄvÄ«gi nÄcÄs pÄrkÄpt, jo kora pilnÄ«gam skanÄjumam bija nepiecieÅ”amas balsis, kuras bija citÄs draudzÄs, bet nebija uz vietas. VairÄkkÄrt draudzÄ ciemojÄs draudžu kori no PÄrnavas un Tallinas. PÄc pasÄkumiem LinkeviÄu bieži vien izsauca uz pratinÄÅ”anu GarÄ«go lietu pÄrvaldÄ, taÄu viÅÅ” spÄja rast paskaidrojumu, kas neradÄ«ja pretestÄ«bu no valsts varas pilnvarotajiem. Vienreiz gan EdvÄ«nam LinkeviÄam tika atÅemta reÄ£istrÄcijas apliecÄ«ba, bet to pÄc kÄda laika atdeva atpakaļ. Iemesls valsts varas pÄrstÄvjiem nebija ilgi jÄmeklÄ ā draudzes locekļu aktivitÄte. Neraugoties uz varas iestÄžu valdoÅ”o ideoloÄ£iju, draudze tomÄr auga.
Draudzes dziedÄtÄji regulÄri pa nedÄļas laiku pulcÄjÄs kopÄ mÄÄ£inÄjumos. Lai gan viÅi nebija profesionÄli dziedÄtÄji, tomÄr dziedÄja no sirds, kas klausÄ«tÄjiem bija manÄms. MÄÄ£inÄjumu laikÄ dziedÄtÄji dziedÄja dažkÄrt lÄ«dz pagurumam, bet diriÄ£ents skubinÄja dziedÄt vÄl, ja bija manÄma dziedÄjuma kvalitÄtes uzlaboÅ”anÄs. Justs LiepiÅÅ” bieži vien tad sacÄ«ja sev raksturÄ«gu frÄzi: āPag, pag, nupat dziesma sÄka elpotā. Tas nozÄ«mÄja, ka jÄdzied vÄl.
RÄ«gas VII draudze ne velti skaitÄ«jÄs visvairÄk dziedoÅ”Ä no adventistu draudzÄm LatvijÄ, jo katru piektdienas un svÄtdienas dievkalpojumu tajÄ skanÄja vismaz Äetras kora dziesmas, bet sestdienas dievkalpojumos kÄ minimums astoÅas dziesmas. TorÅakalna baznÄ«cas velvju akustika ļÄva kora dziesmu izpildÄ«jumu pasniegt kÄ kaut ko Ä«paÅ”u.
Atmodas gados
VÄl 1989. g. TorÅakalna baznÄ«cÄ notika Latvijas draudžu savienÄ«bas kongresam veltÄ«ts koncerts. Tad 90.-to gadu sÄkumÄ draudze pÄrcÄla savas sapulces uz O. VÄcieÅ”a ielu.
RÄ«gas VII draudzes galvenÄ misijas aktivitÄte bija koncerti un evaÅÄ£elizÄcijas sapulces. Draudzei pievienojÄs daudz jaunu cilvÄku. VairÄki draudzes locekļi iesaistÄ«jÄs adventistu literatÅ«ras izplatÄ«Å”anÄ. Draudze atbalstÄ«ja Latvijas draudžu savienÄ«bas rÄ«kotos BÄ«beles izpÄtes seminÄrus RÄ«gÄ un pÄc tiem arÄ« RÄ«gas VII draudzei pievienojÄs jauni draudzes locekļi, kas dzÄ«voja tuvÄk Ŕīs draudzes sapulces vietai.
DraudzÄ 21. gadsimta pirmajos gados pastÄvÄja arÄ« savs laikraksts āMÅ«su Laiksā, kurÄ tika apskatÄ«tas ar BÄ«beli, Kristus nÄkÅ”anas zÄ«mju un veselÄ«bu saistÄ«tas tÄmas. Laikraksta redakcijÄ ietilpa Ansis, Maina un Aivars Roderti, OjÄrs Incenbergs un citi.
Dievkalpojumi
SestdienÄs
plkst. 10:00 - BÄ«beles izpÄte (Sabatskola)
plkst. 11:30 - SvÄtruna
MazÄs grupas
OtrdienÄs ÄgenskalnÄ (tÄlr. 28222100, Vija)
TreÅ”dienÄs BabÄ«tÄ (tÄlr. 29463322, KonstantÄ«ns)
CeturtdienÄs KatlakalnÄĀ (tÄlr. 26541169, Raivis)
Ceļa meklÄtÄju klubsĀ "7"
TÄ ir starpĀtauĀtiska organizÄcija, kas domÄta bÄrniem un pusaudžiem no 10Ā lÄ«dz 16 gadiem. Å Ädi klubi darbojas vairÄk nekÄ 130 pasaules valstÄ«s, kur vairÄk nekÄ miljons Ceļa MeklÄtÄju ir apvienoti 30 000 klubos. OrganizÄcijas mÄrÄ·is ā attÄ«stÄ«t gan garÄ«gÄs, gan fiziskÄs, gan intelektuÄlÄs dotÄ«bas. Un visa pamatÄ ir centieni mÄcÄ«t pusaudžiem veidot personiskas attiecÄ«bas ar Dievu.Ā
cmklubs7.blogspot.com
www.celamekletaji.lv
KontakttÄlrunis: 28818801 (DÄvis)