Kontakti:
Martas Riekstas iela 1c, Madona, LV-4801
DÄvis Trubeckojs
MÄcÄ«tÄjs
Pirmais adventists Madonas rajonÄ bija dÄrznieks PÄteris Bergs ar Ä£imeni, kurÅ” 1908. g. apmetÄs MÄrcienÄ, bet 1910. g. pÄrcÄlÄs uz Dzelzavas muižu. 1911. g. MadonÄ sÄka dzÄ«vot un izplatÄ«t kristÄ«go literatÅ«ru Ede Freiberga. 1914. g. uz Liezeri pÄrcÄlÄs mežsargs PÄteris Bergs ar Ä£imeni. Å Ädi Madonas rajonÄ ieradÄs adventisti un jau 1916. g. tika dibinÄta Dzelzavas draudze. Sapulces notika āDaiÅuā mÄjÄs.
1919. g. LiezerÄ apmetÄs un Dzelzavas draudzei pievienojÄs SprinÄu Ä£imene. Sprincis bija Liezeres barona Å ulca kuÄieris, bet viÅa dÄls AlfrÄds Sprincis vÄlÄk pabeidza konservatoriju un kļuva par draudzes orÄ·estru un koru diriÄ£entu.
Dzelzavas draudzes locekļus apmeklÄja sludinÄtÄji: JÄkabs Å neiders, JÄnis BirziÅÅ”, KÄrlis Sutta, JÄnis DriÄ·is, PÄteris Purmalis.
Draudzes pirmsÄkumi
PirmÄ adventiste MadonÄ bija Ede Freiberga. ViÅa izplatÄ«ja adventistu laikrakstus un grÄmatas. 1922. g. Daugavas savienÄ«bas padome pieÅÄma lÄmumu nosÅ«tÄ«t evaÅÄ£Älija darbÄ uz Biržiem (Madonu) JÄni Buili.
Ap 1928. g. MadonÄ izveidojÄs adventistu grupa, kuras kodolu veido MontÄnu un GraviÅu Ä£imenes locekļi. Grupa pulcÄjÄs Mazura mÄjÄ Avotu ielÄ 18 (brauca sludinÄtÄjs KÄrlis Sutta no Daugavpils, PÄteris Purmalis no Gulbenes). 1928. g. Å”eit bija nozÄ«mÄts kalpot AlfrÄds Mednis.
Tad uz Madonu tika nosÅ«tÄ«ts evaÅÄ£Älists Augusts BaÄ·is. Adventistu grupa pulcÄjÄs MadonÄ BlaumaÅa ielÄ 16a. 1932. g. JÄnis DriÄ·is RÄceÅu ezerÄ kristÄ«ja: JÄni un Valdi Karoļus, V. KrÅ«miÅu, V. ÄriÅu, CÄ«ruli, GlÄznieci un vÄl divas personas.
Madonas adventistu grupa oficiÄli tika dibinÄta 1932. g. 13. augustÄ. DibinÄÅ”anas sapulce notika Lazdonas ielÄ 10. Sapulci atklÄja ar dziesmu āÅ urp stÄjaties ar JÄzuā. Sapulci vadÄ«ja Hermanis Linde. Par grupas vecÄko tika ievÄlÄts P. Mantons, viÅa vietnieks K. Impe, mantzinis E. Freiberga, rakstvedis J. GraviÅÅ”, sabatskolas vadÄ«tÄjs A. Pastars, skolotÄji: K. Impe, V. ÄriÅÅ”, J. Karols.
KÄ draudzes dibinÄÅ”anas datums tiek minÄts 1934. g. 19. maijs, ko dokumentÄ GarÄ«go lietu departamentam iesÅ«tÄ«ja Boriss Samts.
Draudzes turpmÄkÄ darbÄ«ba
1933. g. draudzes vecÄkais K. Impe, sapulces vÄl joprojÄm Lazdonas ielÄ 10 sabatos 10 no rÄ«ta.
PÄc evaÅÄ£Älista Augusta BaÄ·a Madonas draudzÄ darbojÄs evaÅÄ£Älists Boriss Samts. B. Samts dzÄ«voja uz vietas MadonÄ laikÄ no 1933. lÄ«dz 1935. g. KopÅ” 1934. g. draudze pulcÄjÄs BlaumaÅa ielÄ 12, kur sapulces notika sabatos 10 un 15, svÄtdienÄs 18, bet ceturtdienÄs un piektdienÄs 19. Ap Å”o laiku Madonas draudzÄ tika rÄ«kots arÄ« iekÅ”misijas pasÄkums (saglabÄjies fotoattÄls), draudzes locekļi izplatÄ«ja adventistu laikrakstus un grÄmatas, piedalÄ«jÄs Liezeres draudzes nama celtniecÄ«bÄ.
1935. g. par draudzes vecÄko ievÄlÄts Boriss Samts. ViÅÅ” vienlaicÄ«gi arÄ« muzikÄli pavadÄ«ja draudzes kopÄ«gÄs dziesmas. Uz harmonijas spÄlÄja arÄ« viÅa sieva Alma Samts.
Jau Samta kalpoÅ”anas laikÄ draudzi apmeklÄja sludinÄtÄjs ArtÅ«rs Jurkevics, pasniedza piemiÅas mielastu, taÄu, kad Samtu nosÅ«tÄ«ja darbÄ uz Auci, no 1935. lÄ«dz 1936. g. A. Jurkevics Madonas draudzÄ darbojÄs pats. ViÅa laikÄ tiek kristÄ«ti Niedras un Bendžas. 1936. gada sÄkumÄ draudzÄ bija 16 draudzes locekļi.
1936. g. A. Jurkevics bija ievÄlÄts par draudzes vecÄko, viÅa vietnieks JÄnis Karols, rakstvedis ElvÄ«ne Jurkevica, kasieris AlÄ«de Rigerte, sabatskolas vad. KÄrlis BÄrziÅÅ”.
1937. g. Ä«si pirms un pÄc Madonas, Liezeres un Dzelzavas draudžu likvidÄÅ”anas tajÄs kalpoja un draudzes locekļus apmeklÄja Arnolds Lejnieks.
Draudzes likvidÄcija un Madonas adventistu turpmÄkÄ vÄsture
1937. g. valsts noteica, ka draudzÄ jÄbÅ«t vismaz 50 locekļu. TÄdÄļ Madonas rajona draudzes tika apvienotas ar PļaviÅu draudzi un arÄ« Madonas draudze atseviŔķi vairs netika reÄ£istrÄta. TaÄu draudzes locekļi turpinÄja pulcÄties pa mÄjÄm ā Liezeres āCÄrposā, MadonÄ Edes Freibergas dzÄ«voklÄ« RÄ«gas ielÄ. Par Madonas grupas vadÄ«tÄju ievÄlÄts: J. Karolis.
PÄc kara padomju laikÄ adventistiem bija aizliegts pulcÄties Madonas pilsÄtÄ. KÄds no komunistu partijas vietÄjiem vadÄ«tÄjiem bija sacÄ«jis, ka MadonÄ adventisti nekad nepulcÄsies.Ā TaÄu, acÄ«mredzot Å”o funkcionÄru pÄrcÄla darbÄ uz citu vietu, ka vÄlÄk adventistu sapulces MadonÄ netika traucÄtas.
PÄc Liezeres draudzes reÄ£istrÄÅ”anas sapulces notika LiezerÄ reizi mÄnesÄ«, vasarÄ dažreiz ā divas reizes mÄnesÄ«. PÄrÄjos sabatos draudzes locekļi pulcÄjÄs pa mÄjÄm LiezerÄ un Madonas apkaimÄ ā pie ÄriÅiem Lazdonas āDeiÄ·Änosā, pie GrÄvīŔiem, RozīŔiem vai Karoļiem. Sapulces notika arÄ« Vestienas āKalnosā pie VanadziÅiem. Bieži vien, sludinÄtÄja prombÅ«tnes laikÄ, ar vÄrdu kalpoja Viktors ÄriÅÅ”. Å Ä«s sapulces tolaik padomju varas apstÄkļos skaitÄ«jÄs nelegÄlas, taÄu represijas nesekoja.
Draudzes atjaunoŔana
KopÅ” 1989. g. MadonÄ dzÄ«vojoÅ”ie adventisti pulcÄjas RozīŔa nama dzÄ«voklÄ« Sarkanarmijas (Ausekļa) ielÄ 10, bet pÄc tam ev. luterÄÅu Lazdonas baznÄ«cÄ, kas atrodas pie Madonas pilsÄtas dienvidu robežas. Sapulces notika vienu reizi MadonÄ, bet nÄkoÅ”o ā LiezerÄ. Pa reizei sapulces notika arÄ« Vestienas āKalnosā.
LiezerÄ palika aizvien mazÄk adventistu. PÄc Madonas draudzes nodibinÄÅ”anas Liezeres draudze tiek likvidÄta un tÄs locekļi pÄc saraksta pievienoti Madonas draudzei. Draudzes nams āCÄrposā zaudÄja savu sÄkotnÄjo nozÄ«mi, bet turpina liecinÄt par paÅ”aizliedzÄ«bu, kÄda tika parÄdÄ«ta Dieva darbÄ tajÄ novadÄ. 1991. g. 26. martÄ tiek reÄ£istrÄta un atjaunota Madonas draudze.
1994. g. Madonas kinoteÄtrÄ« notika evaÅÄ£elizÄcijas seminÄrs, kuru vadÄ«ja amerikÄÅu evaÅÄ£Älists Tajs Gibsons (Ty Gibson). KopÄ ar viÅu no ASV bija atbraukusi atbalsta komanda, starp kuriem bija arÄ« viens melnÄdainais. VairÄki seminÄra apmeklÄtÄji nÄca uz pasÄkumu tieÅ”i, lai palÅ«kotos uz Å”o eksotiku ā melnÄdaino no Amerikas. Tika noorganizÄta klausÄ«tÄju veÅ”ana uz pasÄkumu ar autobusiem no Vestienas, BÄrzaunes, MÄrcienas un Saulkalnes. SeminÄru apmeklÄja vairÄk nekÄ 500 cilvÄku. PÄc seminÄra Madonas draudzes locekļu skaits sasniedza 130 cilvÄkus. TurpmÄk sapulces notika Madonas 2. vidusskolas zÄlÄ, bet no 1997. g. M. Riekstas ielÄ 1c, kur tika nopirkts nams un iekÄrtots par lÅ«gÅ”anu namu.
1999. g. tika organizÄts BÄ«beles izpÄtes seminÄrs LubÄnÄ, ko vadÄ«ja Geides.
Notika labdarÄ«bas koncerti CesvainÄ, LubÄnÄ un Ärgļos. MadonÄ darbojÄs kolportieri un izplatÄ«ja adventistu grÄmatas. Tika dÄvinÄtas JaunÄs DerÄ«bas Madonas rajona skolÄs, dÄvinÄtas grÄmatas rajona bibliotÄkÄs. DraudzÄ sapulcÄs piedalÄ«jÄs daudz bÄrnu, kam tika iekÄrtota atseviŔķa telpa un nodarbÄ«bas.
No 2003. g. draudzÄ kalpoja sludinÄtÄjs Juris Bite. Bites aktÄ«vi nodarbojÄs ar adventistu literatÅ«ras izplatīŔanu. Pielika daudz pūļu Ärgļu draudzes aktivitÄtÄs. Madonas draudze rÄ«koja un atbalstÄ«ja labdarÄ«bas pasÄkumus MadonÄ.
Draudzes sapulÄu vietas
Ap 1928.g. Madonas grupa pulcÄjÄs: Mazura mÄjÄ Avotu ielÄ 18.
Adventistu sapulces notika: Leivera krogÄ (1931.-1932. g. sludinÄja JÄnis DriÄ·is no Gulbenes), GraviÅu mÄjÄ Sarkanarmijas ielÄ 10 (Augusts BaÄ·is un JÄnis DriÄ·is), Rigertu mÄjÄ Gogoļa (Saules) ielÄ 31, tad BlaumaÅa ielÄ 16a un 1932. g. Ā Lazdonas ielÄ 10.
KopÅ” 1934. g. draudze pulcÄjÄs BlaumaÅa ielÄ 12, kur sapulces notika sabatos 10 un 15, svÄtdienÄs 18, bet ceturtdienÄs un piektdienÄs 19.
PÄc draudzes likvidÄcijas draudzes locekļi turpinÄja pulcÄties pa mÄjÄm ā Liezeres āCÄrposā, MadonÄ Edes Freibergas dzÄ«voklÄ« RÄ«gas ielÄ.
PÄc Liezeres draudzes reÄ£istrÄÅ”anas sapulces notika LiezerÄ reizi mÄnesÄ«, vasarÄ dažreiz ā divas reizes mÄnesÄ«. PÄrÄjos sabatos draudzes locekļi pulcÄjÄs pa mÄjÄm LiezerÄ un Madonas apkaimÄ ā pie ÄriÅiem Lazdonas āDeiÄ·Änosā, pie GrÄvīŔiem vai Karoļiem. Bieži vien, sludinÄtÄja prombÅ«tnes laikÄ, ar vÄrdu kalpoja Viktors ÄriÅÅ”.
Padomju laikÄ adventistiem bija aizliegts pulcÄties Madonas pilsÄtÄ.
KopÅ” 1989. g. MadonÄ dzÄ«vojoÅ”ie adventisti pulcÄjas RozīŔa nama dzÄ«voklÄ« Sarkanarmijas (Ausekļa) ielÄ 10, bet pÄc tam ev. luterÄÅu Lazdonas baznÄ«cÄ. Sapulces notika vienu reizi MadonÄ, bet nÄkoÅ”o ā LiezerÄ.
1994. g. pÄc BÄ«beles seminÄra Madonas draudzes sapulces notika Madonas 2. vidusskolas zÄlÄ, bet 1997. g. 12. aprÄ«lÄ« tika iesvÄtÄ«ts dievnams M. Riekstas ielÄ 1c. Nams M. Riekstas ielÄ tika iegÄdÄts un atbilstoÅ”ie pirkuma dokumenti nokÄrtoti jau 1996. g., taÄu tas bija jÄpielÄgo draudzes vajadzÄ«bÄm un jÄremontÄ. NamÄ apakÅ”Äjais stÄvs tika pielÄgots draudzes vajadzÄ«bÄm, bet augÅ”stÄvÄ bija iekÄrtots dzÄ«voklis darbiniekam. Å ajos remontos dalÄ«bu ÅÄma draudzes locekļi.Ā
SestdienÄs
plkst.Ā 11:00 - BÄ«beles izpÄte (Sabatskola)
plkst.Ā 12:15 - SvÄtruna