Ainars Gailis
OrdinÄts mÄcÄ«tÄjs
CÄsu pilsÄtÄ trÄ«skÄrtÄ«go eÅÄ£eļu vÄsti sÄka sludinÄt jau 1910. gadÄ. LÄ«dz 1911. g. te Ā darbojÄs BÄ«beles strÄdnieks Aleksandrs EglÄ«tis un sludinÄtÄjs JÄnis SproÄ£is.
CÄsu draudze tiek dibinÄta 1911. gadÄ un kÄ jau sÄkumÄ parasts, sapulces vispirms notiek dzÄ«vokļos un pÄc tam Ä«rÄtÄs telpÄs. Pirmie adventisti, saskaÅÄ ar draudzes grÄmatu, CÄsu draudzÄ 1911. g. tika kristÄ«ti: JÄnis Fogels, PÄteris Fogels, KristÄ«ne Fogele, RÅ«dolfs Trapuckis. 1912. g. CÄsÄ«s tika kristÄ«ti Marija Lerha, KarlÄ«ne Miglis un Marija ÄboliÅa. Tad vÄlÄk viÅiem pievienojÄs arÄ« AlvÄ«ne Fogele, Lerhu, KuŔķu un ÄboliÅu Ä£imeÅu locekļi.
SludinÄtÄjs JÄnis DriÄ·is dzÄ«voja CÄsÄ«s RÄ«gas ielÄ 49 no 1913.-1914. g., bet sludinÄtÄjs JÄnis Dreimanis (vecÄkais) laikÄ no 1917. lÄ«dz 1921. g. dzÄ«voja CÄsÄ«s Pils ielÄ 8. Tas bija sarežģīts laiks Latvijai un arÄ« paÅ”ai CÄsu pilsÄtai. 1918. g. CÄsis ieÅÄma vÄcu karaspÄks, bet tad decembrÄ« bez kaujÄm pilsÄtu pÄrÅÄma boļŔeviki. PilsÄtÄ sÄkÄs terors pret revolÅ«cijas ienaidniekiem. NÄkoÅ”Ä 1919. gada maijÄ CÄsis no boļŔevikiem atbrÄ«vo latvieÅ”u partizÄni un CÄsu kÄjnieka pulka rota, bet pÄc mÄneÅ”a ar kaujÄm pilsÄtÄ ienÄca vÄcu Dzelzs divÄ«zijas karaspÄks. Kaujas turpinÄjÄs ap pilsÄtu un tikai 22. jÅ«nijÄ tiek slÄgts pamiers. VÄcu karavÄ«ri pameta CÄsis.
Draudze pÄc PirmÄ pasaules kara
KarÅ” bija izklÄ«dinÄjis CÄsu draudzi. 1920. g. sÄkumÄ par draudzes darbinieku tika apstiprinÄts PÄteris Purmalis. SÄkotnÄji ļaudis sapulÄu apmeklÄÅ”anÄ bija atturÄ«gi, taÄu pÄc kÄda laika apmeklÄtÄju bijis tik daudz, ka telpas, kas varÄja uzÅemt 200 cilvÄku, bija pÄrpildÄ«tas. Sapulces notiek jau pastÄvÄ«gÄs telpÄs: RÄ«gas ielÄ, TirgoÅu namÄ, otrajÄ stÄvÄ. Bet jau tÄ paÅ”a gada beigÄs vai 1920.g. sÄkumÄ draudze sÄk pulcÄties Palasta ielÄ 1.Ā ArÄ« tur telpas ir otrÄ stÄvÄ (logi ar skatu uz Gaujas ielu). Å ajÄ laikÄ tika kristÄ«ti 64 cilvÄki. Purmalis dzÄ«voja CÄsÄ«s Pils ielÄ 1.
1922-1923.g. draudzÄ strauji pieaug locekļu skaits. EvaÅÄ£Älista JÄÅa Builes dedzÄ«gÄs darbÄ«bas rezultÄtÄ 1922. g. notiek vienas no lielÄkajÄm kristÄ«bÄm CÄsu draudzes vÄsturÄ, kad vienÄ reizÄ GaujÄ tika kristÄ«tas 18 personas. Jau 1923.g. noslÄguma statistiskajÄ pÄrskatÄ varam lasÄ«t, ka CÄsÄ«s bijuÅ”i 88 draudzes locekļi. KÄ iesvÄtÄ«ts sludinÄtÄjs ar piemiÅas mielastu tolaikĀ kalpoja JÄnis BirziÅÅ”.
CÄsu draudzes vecÄkais Andris ZariÅÅ” min Å”os divus iemeslus, kÄdÄļ draudze tik strauji auga:
1924. gadÄ no CÄsu draudzes atdalÄs un kÄ jauna draudze sÄk pastÄvÄt LÄ«gatnÄ dzÄ«vojoÅ”o ticÄ«go 16 locekļu grupiÅa.
1929. g. no 27. lÄ«dz 30. jÅ«nijam CÄsÄ«s notika Latvijas adventistu draudžu jaunieÅ”u kongress.
1930. gadÄ tiek dibinÄta Vidzemes SavienÄ«ba (pastÄv lÄ«dz 1939. gadam), ar SavienÄ«bas sÄdekli CÄsÄ«s vispirms Palasta ielÄ 14, bet vÄlÄk RÄ«gas 32. Par SavienÄ«bas priekÅ”nieku strÄdÄĀ sludinÄtÄjs KÄrlis Sutta, bet par sekretÄru AlfrÄds Mednis. Sutta dzÄ«voja CÄsÄ«s RÄ«gas ielÄ 32. 1930. g. no 5. lÄ«dz 10. augustam ViesÄ«gÄs biedrÄ«bas namÄ Raunas 12 notika Vidzemes draudžu savienÄ«bas I kongress, kurÄ no viesiem piedalÄ«jÄs Ä¢enerÄlkonferences pÄrstÄvis G. Å Å«berts, Polijas Å«nijas vadÄ«tÄjs Džons Aizeks, no Igaunijas savienÄ«bas L. NikÄrs un citi.
1931. gada vasarÄ no 10. lÄ«dz 14. jÅ«nijam CÄsÄ«s, KultÅ«ras nama telpÄs (tad ViesÄ«gÄs biedrÄ«bas zÄlÄ) Raunas ielÄ 12 notiek Vidzemes SavienÄ«bas II kongress.
1932. gadÄ draudzes teritorijÄ tiek organizÄta vÄl kÄda atseviŔķa grupa DzÄrbenÄ. Tur sÄk pulcÄties 10-15 brÄļi un mÄsas, bet jau 1934. gadÄ tÄ tiek likvidÄta. 1934.-1935. g. CÄsÄ«s un citÄs mazÄkÄs draudzÄs ā LÄ«gatnÄ, DzÄrbenÄ un SiguldÄ kalpoja evaÅÄ£Älists (palÄ«gmÄcÄ«tÄjs) Augusts BaÄ·is.
1936. gada sÄkumÄ draudzÄ bija 67 draudzes locekļi un 10 nepilngadÄ«gie. 1937. g. draudze savÄca 54 draudzes dibinÄtÄju parakstus. Lai draudzi varÄtu pÄrreÄ£istrÄt, minimÄlais skaits bija 50. PastÄvÄ«gu darbÄ«bu spiesta pÄrtraukt arÄ« LÄ«gatnes draudze un visa Vidzemes SavienÄ«ba kÄ tÄda. CÄsu draudze it kÄ no jauna atgriežas savos iepriekÅ”Äjos rÄmjos.
1937. gada vasarÄ uz CÄsÄ«m tika pÄrcelts sludinÄtÄjs Hermanis Linde, kuru apmÄram pÄc pusgada draudze bija spiesta izslÄgt no sava locekļu saraksta. PirmÄ pÄc paÅ”as vÄlÄÅ”anÄs no draudzes aizgÄja Lindes sieva (1937. g. 13. novembrÄ«). No Ŕī brīža pats Linde vairs nepiedalÄ«jÄs draudzes padomes sÄdÄs un atteicÄs no kalpoÅ”anas draudzÄ. 1938. g. 8. janvÄrÄ« aizklÄtÄ balsoÅ”anÄ Linde tika atbrÄ«vots no darbinieka pienÄkumiem. Sapulci vadÄ«ja J. OltiÅÅ” un E. KlotiÅÅ”. BalsoÅ”anÄ piedalÄ«jÄs 35 draudzes locekļi, no kuriem 30 balsoja par atbrÄ«voÅ”anu, bet 3 balsoja pret. PÄc mÄneÅ”a Lindi izslÄdza no draudzes.
Tad 1938. gadÄ uz CÄsÄ«m pÄrnÄk sludinÄtÄjs Pauls Pokuls. No jauna sÄk kÅ«sÄt darbs, un seviŔķi apmierinÄtas izskatÄs jaunieÅ”u un bÄrnu sejas, jo Pokuļu Ä£imene tiem veltÄ« Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu. Pokuls tika ievÄlÄts par CÄsu draudzes vecÄko.
Kara laikÄ
Kara laikÄ lÄ«dz 1946.gadam draudze pulcÄjas Amatnieku ielÄ 3. Gan apmeÅ”anÄs vieta, gan arÄ« viss draudzes darbs lielÄ mÄrÄ saistÄ«ts ar Marausku Ä£imeni, kas draudzes labÄ dara daudz (katru pabaro kaut vai ar sausu maizÄ«ti), bet beidzot tÄ izrÄdÄs ļoti nenoturÄ«ga. No Äetriem kristÄ«tajiem locekļiem lÄ«dz galam uzticÄ«ga paliek tikai Anna (mirusi 1974. g.), bet pÄrÄjie pÄc kÄrtas tika izslÄgti un paiet vÄl laiks, kamÄr draudze atbrÄ«vojas no viÅu celtÄs neslavas.
1941. g. rudenÄ« par sludinÄtÄju draudzÄ sÄk strÄdÄt Roberts AuziÅÅ” (nav iesvÄtÄ«ts), kas pÄrnÄk no Daugavpils draudzes. PilsÄtas centrs ir sapostÄ«ts pÄc krievu munÄ«cijas vilciena postoÅ”Äs eksplozijas dzelzceļa stacijÄ. OkupÄcijas laikÄ pilsÄta tiek sakÄrtota, bet 1944. g. agrÄ rudenÄ« CÄsÄ«s atkal daudz namu ir drupÄs. Å o kara piecu gadu laikÄ adventistu draudzÄ tiek kristÄ«tiĀ 37 jauni draudzes locekļi, kas, Åemot vÄrÄ apstÄkļus, Ŕķiet ļoti labs rÄdÄ«tÄjs. Jaunos draudzes locekļus kristÄ« sludinÄtÄji P. Pokuls, A. Jurkevics, A. Mednis un E. GrÄ«nbergs.
1946. gadÄ Drustos bija paredzÄtas bÄres pie divÄm mÄsÄm (Jakobi), kurÄm nomira viens no vecÄkiem. VairÄki draudzes locekļi uz turieni aizbrauca jau piektdienÄ, lai palÄ«dzÄtu uz bÄrÄm sagatavoties. ArÄ« draudzes vecÄkais Osvalds KuŔķis un sludinÄtÄjs Roberts AuziÅÅ”. Tur pÄkÅ”Åi no meža iznÄca divi apbruÅoti vÄ«ri un ar automÄtu noÅ”Äva gan AuziÅu, gan KuŔķi.
PÄc OtrÄ pasaules kara
1943.g. CÄsu draudzes rindÄs ienÄca brÄlis JÄnis KÄrkliÅÅ”. 1944. g. augustÄ viÅÅ” tika iesaukts vÄcu armijÄ, kur ar vadÄ«bas atļauju dienÄja virtuvÄ par palÄ«gu. Sabata dienas viÅam izdevies izbrÄ«vÄt brÄ«vas. KopÄ ar vÄcu armijas daļÄm nonÄcis VÄcijÄ pie Vitenbergas, bet 1945. g. 16. aprÄ«lÄ« krita gÅ«stÄ pie amerikÄÅiem. KomisÄri aicinÄja atgriezties mÄjÄs, taÄu tÄ vietÄ nonÄca Krievijas Å”ahtÄs. VÄcu armijÄ, gÅ«stÄ un Å”ahtÄs katra diena bija piesÄtinÄta ar Dieva apsardzÄ«bu un aizgÄdÄ«bu. Å ahtÄs deva divas brÄ«vas dienas un neprasÄ«ja tÄs atstrÄdÄt, jo JÄnis piecÄs dienÄs izpildÄ«jis visu normu. TaÄu mainÄ«jÄs vadÄ«ba Å”ahtÄs un jaunais vadÄ«tÄjs atteicÄs JÄnim nÄkt pretÄ«, jo baidÄ«jÄs par savu droŔību. ViÅÅ” sacÄ«ja, ka Å”ahtÄs taÄu vienalga, cikos riet saule piektdienas vakarÄ, jo to neredz, taÄu JÄnis atteica, ka to var noteikt pÄc pulksteÅa. Tad JÄnis ar savu lÅ«gumu vÄrsÄs pie augstÄkÄs priekÅ”niecÄ«bas. PriekÅ”nieks jautÄja JÄÅa vadÄ«tÄjam par JÄÅa darba kvalitÄti. ViÅÅ” atbildÄja, ka JÄnis strÄdÄ Ä¼oti labi. Tad priekÅ”nieks apsolÄ«ja dot brÄ«vas sestdienas, ja JÄnis arÄ« turpmÄk strÄdÄs labi. 1946. g. decembrÄ« JÄni atbrÄ«voja un viÅÅ” varÄja doties mÄjÄs. TurpmÄk tika izraudzÄ«ts strÄdÄt kolhozÄ par brigadieri, taÄu rajona avÄ«zÄ rakstÄ«ja: ālabs brigadieris, bet saistÄ«ts reliÄ£ijas važÄs, piektdienas vakarÄ atstÄj brigÄdi un dodas priestera varÄā. Kad CÄsÄ«s kalpoja sludinÄtÄjs Ernests GrÄ«nbergs, no 1947. gada, JÄnis KÄrkliÅŔ bija ievÄlÄts draudzÄ par vecÄkÄ palÄ«gu, bet vecÄkÄ pienÄkumus pildÄ«ja pats sludinÄtÄjs. 1950. gadÄ brÄli KÄrkliÅu iesvÄtÄ«ja par pilntiesÄ«gu draudzes vecÄko. Å os pienÄkumus viÅÅ” pildÄ«ja lÄ«dz 1979. gadam. SeviŔķi bÅ«tu jÄatzÄ«mÄ JÄÅa KÄrkliÅa rÅ«pes par gados veciem cilvÄkiem un par tÄdiem, kam bija nepiecieÅ”ama materiÄla palÄ«dzÄ«ba.
1946. gadÄ no SkrÄ«veriem uz CÄsÄ«m, kopÄ ar dzÄ«vesbiedri, pÄrnÄk dzÄ«vot brÄlis ArvÄ«ds Lerhs, kurÅ” ilgus gadus kalpo kÄ draudzes kasieris, brīžiem arÄ« kÄ sabatskolas vadÄ«tÄjs.
1951. gadÄ no Daugavpils uz CÄsÄ«m darbÄ tika pÄrcelts vecÄkais sludinÄtÄjs JÄnis OltiÅÅ” un strÄdÄja lÄ«dz 1954. gadam. Å Ä·iet, ka Å”ie trÄ«s CÄsÄ«s pavadÄ«tie gadi varÄja bÅ«t paÅ”i grÅ«tÄkie brÄļa OltiÅa dzÄ«vÄ. 1952. gadÄ viÅa dzÄ«vesbiedre Marija smagi saslimst un mirst. TÄdos apstÄkļos nav viegli apvienot rÅ«pes par Ä£imeni un draudzi. StÄvoklis ir kritisks, tomÄr Å”inÄ« laika periodÄ tiek kristÄ«tas 17 personas.
1954. gadÄ otro reizi uz CÄsu draudzi darbÄ pÄrnÄk sludinÄtÄjs PÄvils Pokuls. ViÅÅ” ieradÄs no Jelgavas draudzes. Å ajÄ viÅa darbÄ«bas laikÄ draudze seviÅ”Ä·Ä mÄrÄ tiek iepazÄ«stinÄta ar PravieÅ”u Gara rakstiem, kurus pats sludinÄtÄjs ļoti cienÄ« un vÄrtÄ. Tiek iesÄkts darbs, lai Elenas Vaitas grÄmatas un LiecÄ«bas draudzei bÅ«tu pieejamas latvieÅ”u valodÄ. Un gadu gaitÄ Kungs ir bagÄtÄ«gi svÄtÄ«jis Å”o niecÄ«go sÄkumu, kuru viÅÅ” uzticÄja vÄjiem cilvÄciskiem darbarÄ«kiem.
SeÅ”desmito gadu sÄkumÄ draudze pieauga galvenokÄrt pateicoties baltkrievu Ä£imenÄm, kas pÄrcÄlÄs uz dzÄ«vi CÄsÄ«s. Triju gadu laikÄ klÄt nÄk 24 cilvÄki, bet tikai pieci tiek kristÄ«ti uz vietas. GrÅ«ts un atbildÄ«gs pienÄkums tiek uzticÄts mÄsai Annai RudzÄ«tei, kura, sÄkot ar Å”o laiku, draudzÄ kalpo par krievu valodas tulku.
ZinÄmu pacÄlumu ienes rosÄ«gais sludinÄtÄjs Otto Balodis, mÄÄ£inÄdams iekustinÄt ierÅ«sÄjuÅ”os misijas ratus, bet kÄ jau tas pÄdÄjos gados parasts, iejÅ«gu velk viÅÅ” viens pats, tÄdÄļ arÄ« rodas daļÄji ŔķÄrŔļi. SludinÄtÄja Baloža laikÄ trÄ«s gados tiek kristÄ«tas 12 personas.
1968. gadÄ draudze pÄriet uz ev. luteriskÄs Annas draudzes telpÄm, CÄsÄ«s, L. KalÄju ielÄ 6. Tur darbu iesÄk no Talsu draudzes pÄrnÄkuÅ”ais sludinÄtÄjs JÄnis Lapa. LÄ«dz 1971. gadam tiek kristÄ«tas 5 personas; trÄ«s gan no tÄm drÄ«z vien ir jÄizslÄdz, jo tÄs nespÄj draudzÄ iedzÄ«voties. VÄlÄk 2 no tÄm atkal atgriežas.
RokrakstÄ vairÄkos eksemplÄros tiek pÄrrakstÄ«tas tÄdas lielas grÄmatas, kÄ Laikmetu ilgas, Apustuļu darbi, LielÄ Ärsta pÄdÄs, u. c., bet jau Ŕīs dekÄdes pirmajÄ pusÄ garÄ«go literatÅ«ru sÄk pavairot ar rakstÄmmaŔīnÄm, kur vienlaicÄ«gi iespÄjams iegÅ«t arÄ« vairÄkas kopijas. GrÅ«tÄ«bas sagÄdÄ vienÄ«gi papÄ«ra iegÄde un darba organizÄcija, jo valsts iestÄdes cÄ«tÄ«gi uzmana, lai netiktu veikta nekÄda nelegÄla darbÄ«ba. GrÄmatas no angļu valodas tulko JÄnis ZariÅÅ” (kristÄ«ts 1954.g.), un dažas arī Ilga RudzÄ«te. Visa pÄrrakstīŔana galvenokÄrt notiek ZariÅu un RudzīŔu Ä£imenÄs, bet iesieÅ”anu veic Arnis Erics. Interesanti, ka darbs sÄkas, pieÅemas spÄkÄ un vÄrÅ”as plaÅ”umÄ nelegÄli ne tikai valsts varas priekÅ”Ä, bet arÄ« draudzÄ. Pat vÄl vairÄk, tas turpinÄs, neskatoties uz vairÄkkÄrtÄjiem Latvijas vadoÅ”o brÄļu aizliegumiem, kļūdu meklÄÅ”anu, pÄrmetumiem par evaÅÄ£elizÄcijas traucÄÅ”anu un atteikÅ”anos dot tulkoÅ”anai nepiecieÅ”amÄs grÄmatas. TÄdÄļ fotokopijas nÄkas ievest no Ukrainas vai Krievijas, un Å”ajÄ ziÅÄ lielu palÄ«dzÄ«bu sniedz sludinÄtÄjs Herberts DriÄ·is. Tikai ar laiku arÄ« citi sludinÄtÄji sÄk atzÄ«t un vÄrtÄt padarÄ«to. Par Ä«paÅ”u palÄ«dzÄ«bu materiÄlÄ ziÅÄ vÄlÄk parÅ«pÄjas brÄļi Ernests Pavasars un Ernests KlotiÅÅ”.
SeptiÅdesmitajos gados Latvijas PSR tiek ļoti vÄrtÄts sveÅ”ais darbaspÄks. To izmanto mÅ«su baltkrievu un ukraiÅu brÄļi, braucot uz Latviju peļÅÄ. ViÅi strÄdÄja celtniecÄ«bÄ, galvenokÄrt kolhozos un padomju saimniecÄ«bÄs. Bet CÄsu draudze visÄm Ŕīm iebraucÄju grupÄm paliek it kÄ par nemainÄ«gu sapulcÄÅ”anÄs vietu sabatos. Ar viÅiem kopÄ ierodas arÄ« vÄl nekristÄ«ti draugi, un tÄ kÄ LatvijÄ iznÄk pavadÄ«t 6-8 un kÄdreiz pat vairÄk mÄneÅ”u gadÄ, tad daži no tiem izsaka vÄlÄÅ”anos pievienoties draudzei, kaut arÄ« tas parasti iznÄk uz neilgu laiku. Tas ir ļoti raksturÄ«gi laika posmam no 1971. gada lÄ«dz 1975. gada beigÄm, kad tiek kristÄ«tas 14 personas, kur tikai 5 ir no vietÄjiem iedzÄ«votÄjiem, bet pÄrÄjÄs jau pÄc gada (skaitot no kristÄ«bu brīža) ir devuÅ”Äs atpakaļ uz savu dzimteni. LÄ«dz ar to CÄsu draudzes locekļu skaits nevis pieaug, bet samazinÄs, un, kad 1977. gadÄ no Latvijas PSR izceļo arÄ« PÄvila PacukeviÄa un Nikolaja Žaruna Ä£imenes, draudzes locekļu skaits kļūst kritisks.
1976. gada janvÄrÄ« CÄsu draudzÄ sÄk strÄdÄt vecÄkais sludinÄtÄjs Ernests KlotiÅÅ”. Å Ä·iet, pirmie divi gadi viÅa darbÄ«bas laikÄ vÄl ir diezgan pagrÅ«ti, bet locekļu skaits pamazÄm sÄk pieaugt.
1980. gada rudenÄ« draudzei nÄkas risinÄt grÅ«tu problÄmu, kas rodas pÄc ugunsgrÄka LÄ«gatnes ielÄ 1, kur 1. stÄvÄ dzÄ«voja brÄlis KlotiÅÅ” un 2. stÄvÄ mÄsa KÅ«ma ar saviem bÄrniem. KÅ«mu dzÄ«voklis izdeg pilnÄ«gi, bet KlotiÅa dzÄ«voklis tiek pieliets ar Å«deni.Ā
1981. gadÄ CÄsu draudzÄ tiek kristÄ«tas 15 personas. GarÄ«gs pacÄlums turpinÄjÄs lÄ«dz 1985. gadam; visu Ernesta KlotiÅa darbÄ«bas laiku un daļÄji ar sludinÄtÄja Viktora Geides laikÄ, kurÅ” CÄsu draudzÄ sÄka strÄdÄt 1983. gadÄ (lÄ«dz 1987. gadam), KlotiÅu Ä£imenei dodoties pelnÄ«tÄ atpÅ«tÄ, kas gan pat lÄ«dz pÄdÄjam brÄ«dim ir dažÄdu rÅ«pju pÄrpilna.
JÄatzÄ«mÄ, ka Viktora Geides laikÄ CÄsu draudzÄ notiek unikÄls kristÄ«bu brÄ«dis. 14. decembrÄ«, kad Gauja jau daļÄji aizsalusi, upÄ no malas izcirta ledu, lai piekļūtuĀ vidus daÄ¼Ä neaizsaluÅ”ajam Å«denim, kur savu jauno kristieÅ”a dzÄ«vi iesÄk AntoÅina Tomuļeca, Vladimirs Tomuļecs un VasÄ«lijs FiļipÄuks.
No 1987. lÄ«dz 1989. gadam CÄsÄ«s par sludinÄtÄju strÄdÄ Modris Lapa ar dzÄ«vesbiedri Dagniju, kura vada gan jaunieÅ”u ansambli, gan aktÄ«vi nodarbojas ar bÄrniem, izmantojot tajÄ laikÄ par jaunumu uzskatÄmo flanelogrÄfu, ar kuras palÄ«dzÄ«bu bÄrni paÅ”i var attÄlot dažÄdas BÄ«belÄ aprakstÄ«tÄs sadzÄ«ves ainas.
Atmodas laiks
1989. gadÄ sludinÄtÄju Modri Lapu CÄsÄ«s nomaina OjÄrs Incenbergs. Tie ir gadi, kad visÄ LatvijÄ sÄkas politiska atmodas kustÄ«ba, ienesot jaunas vÄsmas arÄ« draudžu garÄ«gajÄ dzÄ«vÄ un darbÄ«bÄ. CÄsu draudzÄ pastÄv laba savstarpÄjÄ sapratne, un uz rezultÄtiem nav ilgi jÄgaida, lai misijas darba tehniskie rÄdÄ«tÄji atkal sÄktu virzÄ«ties uz augÅ”u, kas, protams, nenotiek bez garÄ«ga pamata.
VisÄ LatvijÄ tas ir tÄ saucamo seminÄru laiks, kad ļaudis uz sanÄksmÄm tiek aicinÄti Äetras vai piecas reizes nedÄļÄ, notiek intensÄ«va svarÄ«gÄko BÄ«beles patiesÄ«bu, pravietojumu un adventisma atziÅu skaidroÅ”ana. TÄda kampaÅa arÄ« CÄsÄ«s nes pietiekoÅ”i labus rezultÄtus, joĀ pÄc sekmÄ«ga seminÄraĀ 1992. gadu draudze pabeidz ar pozitÄ«vu rÄdÄ«tÄju; gada laikÄ tiek kristÄ«tas 20 personas. Savs nopelns ir arÄ« pensionÄtÄ sludinÄtÄja Ernesta KlotiÅa pÅ«lÄm, kurÅ” lÄ«dz pat mūža beigÄm paliek dzÄ«vot CÄsÄ«s.
SÄkot ar 1993. gada oktobri savu sludinÄtÄja praksi CÄsÄ«s turpina JÄnis Mucenieks, kurÅ” tÅ«lÄ«t arÄ« tiek iesvÄtÄ«ts. 1993. g. CÄsu draudzÄ bija 139 locekļi. Draudzei aktÄ«vi darbojoties, tÄ arvien pieaug. PÄc Ärzemju misionÄra Neslunda vadÄ«tÄ seminÄra 1994. gadÄ, draudze sasniedz savas pastÄvÄÅ”anas laikÄ lielÄko skaitlisko rÄdÄ«tÄju, jo tiek kristÄ«tas 25 personas, un gadu beidz ar 158 locekļiem.Ā
1997. gadÄ sÄkas darbs ar vÄjdzirdÄ«gajiem un nedzirdÄ«gajiem cilvÄkiem. To organizÄ Gunta Muceniece. DraudzÄ tiek apmÄcÄ«ti jauni tulki, no kuriem visspÄjÄ«gÄkie izrÄdÄs Dina Sopule un Maruta StrazdiÅa. PirmÄ kristÄ«tÄ vÄjdzirdÄ«gÄ ir Aiga BÄrziÅa (apprecas ar Arni Ķeiri un pÄrceļas uz RÄ«gas I draudzi). PÄc seminÄra VecpiebalgÄ vÄl tiek kristÄ«ti divi vÄjdzirdÄ«gie ā brÄlis un mÄsa ā Andis un LÄ«ga Bisenieki. TÄpat tiek organizÄtas atseviŔķas bÄrnu (0-15 gadu) un jaunieÅ”u (15-30 gadu) Sabatskolas grupas, kuru nodarbÄ«bas notiek blakus esoÅ”Äs mÅ«zikas skolas telpÄs, kur draudze katru Sabatu Ä«rÄ trÄ«s lÄ«dz Äetras klases. SeminÄru laiks iet uz beigÄm un draudzÄ rodas zinÄms atslÄbums.
TomÄr laika periodÄ, sÄkot no 1996. lÄ«dz 2000. gadam, CÄsÄ«s ar jaunu sparu tiek organizÄts garÄ«gÄs literatÅ«ras izdoÅ”anas darbs, tagad jau ne vairs pÄrrakstot ar roku vai rakstÄmmaŔīnu, bet grÄmatas drukÄjot tipogrÄfijÄ. TÄ kÄ Latvijas draudžu SavienÄ«bai ar to ne visai veicas, tadĀ ZariÅu Ä£imene (Andris un Aina) Å”o darbu spiesti veikt individuÄli, orientÄjoties galvenokÄrt uz Elenas Vaitas darbiem un kÄ korektori piesaistot CÄsu draudzes locekli Daci Rutku.
CÄsu draudze 21. gadsimtu iesÄka ar Ä«paÅ”iem nodomiem tieÅ”i attiecÄ«bÄ uz sava dievnama bÅ«vi.Ā 2001. gadÄ sÄkas dokumentu kÄrtoÅ”ana Ä«paÅ”umam LÄ«gatnes ielÄ 1, tad, pateicoties aktÄ«vai Valmieras draudzes brÄļa Herberta MeÅÄ£eļa darbÄ«bai, steidzÄ«ga projekta izstrÄde, un jau tÄ paÅ”a gada 27. augustÄ jaunbÅ«vei tiek ielikts pamatakmens, pirms tam vÄl ierÄ«kojot drenÄžu un daļu no kanalizÄcijas sistÄmas.
Darbs sÄkumÄ rit raiti. PilsÄtas paÅ”valdÄ«ba atļauj paÅ”iem bÅ«vÄt saimnieciskÄ kÄrtÄ. AtseviŔķÄs brÄ«vdienÄs kopÄ sanÄk 12-15 strÄdnieku; darbdienÄs ā kÄ nu kurais var. TomÄr celtniecÄ«bas gaita visvairÄk ir atkarÄ«ga no saziedoto lÄ«dzekļu daudzuma un nevis no darbaspÄka vai cilvÄku labas gribas trÅ«kuma.Ā
Å ajÄ laika posmÄ, atceras A. ZariÅÅ”, norisinÄs arÄ« daži organizatoriski pÄrkÄrtojumi, jo, pamatojoties uz to, ka mazÄs draudzes it kÄ pieaugot ÄtrÄk (kaut gan statistika par Latvijas draudzÄm to nebÅ«t neliecina) un uz āvecajÄmā vairs neesot ko cerÄt, sludinÄtÄjs JÄnis Mucenieks ar SavienÄ«bas atbalstu 2004. gadÄ CÄsÄ«s izveido otru draudzi, uz kuru bez viÅa paÅ”a Ä£imenes pÄriet pieci jau pastÄvoÅ”Äs draudzes locekļi.
KÄdu brÄ«di draudze paliek bez sava sludinÄtÄja. Tad no 2004. gada augusta lÄ«dz 2005. gada martam CÄsÄ«s darbÄ mÄÄ£ina iejusties sludinÄtÄjs GenÄrijs Roderts, bet tÄ kÄ pats ar Ä£imeni dzÄ«vo Saldus pusÄ, garie pÄrbraucieni drÄ«z vien noslÄpÄ sÄkuma dedzÄ«bu un entuziasmu. SÄkot ar 2005. gada 20. maiju CÄsu draudzÄ savuĀ praksi sÄk Agris BÄrziÅÅ”.
Draudzes muzikÄlÄ dzÄ«ve
1936. g. kora vadÄ«tÄjs ArtÅ«rs Marausks, bet harmoniju spÄlÄja PÄteris Purmalis.
Vienu brÄ«di pastÄvÄja apvienotais CÄsu un Valmieras draudžu koris.
ArÄ« padomju gados draudzÄ tiek daudz dziedÄts, gan kopÄjÄs sanÄksmÄs, gan sapulcÄjoties pa mÄjÄm. Piecdesmitajos gados CÄsu draudzes kori vadÄ«ja Zelma Pokule. Viena no atļautajÄm draudzes aktivitÄtÄm padomju laikÄ bija dziesmu dievkalpojumi, tÄdÄļ misijas darbs pÄrsvarÄ tika veikts tikai ar evaÅÄ£elizÄcijas sapulÄu organizÄÅ”anu vai ādziesmu dievkalpojumiemā, kÄ tos mÄdza saukt paÅ”i ticÄ«gie. TomÄr tas pa lielÄkai daļai ir vienÄ«gi savdabÄ«gs liecinÄÅ”anas veids, kas uztur paÅ”u ticÄ«go misijas garu, vai vÄlÄÅ”anÄs kaut ko darÄ«t, bet par lieliem panÄkumiem runÄt tomÄr nevar. Kori septiÅdesmitajos gados vada KlÄra Lapa un IrÄna Veide.
1981. gads CÄsu draudzei ievÄrojams vÄl ar kÄdu Ä«paÅ”u notikumu: tiek dibinÄts jaunieÅ”u vokÄlais ansamblis, kas pastÄv lÄ«dz Å”ai dienai (2007. g.). To organizÄ un sÄkotnÄji vada Estere DaÅÄ·e (vÄlÄk BirziÅa). 1997. gadÄ darbojas jaunieÅ”u ansamblis; izveidojas vÄ«ru vokÄlais kvartets.
SÄkot jauno gadsimtu draudzÄ pastÄv koris (diriÄ£enti ā Aina ZariÅa un Alvis ZariÅÅ”, vÄlÄk arÄ« Vladimirs Å uvarikovs) un jaunieÅ”u ansamblis (diriÄ£ents ā Alvis ZariÅÅ” un 2003. gadÄ arÄ« mÅ«zikas pedagogs Ivars Rausis).
Draudzes sapulces telpas
1911.-1919. g. dzÄ«vokļos. 1919.-1920. g. TirgoÅu namÄ. 1920.-1922. g. Palasta iela 1.Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā
1922.-1940. g. Palasta ielÄ 15 (2007. gadÄ ā CÄsu VeselÄ«bas centra reÄ£istratÅ«ras zÄlÄ.).
Sapulces Palasta ielÄ 15 notika katru sabatu 10 un svÄtdienÄs 19.Ā Ā
1940. gadÄ draudze pÄriet uz telpÄm Amatnieku ielÄ 3, M. Marauska mÄjÄ.
1940.-1946. g. Amatnieku ielÄ 3. 1946.-1968. g. RÄ«gas ielÄ 46. 1968.-2007. g. L. KalÄju ielÄ 6. CÄsu ev. luterÄÅu baznÄ«cÄ. Sapulces notika katru sestdienu 10.00. KopÅ” 2007. gada draudze pulcÄjas LÄ«gatnes ielÄ 1, jaunajÄ dievnamÄ.
PiektdienÄs
plkst. 18:00 - GarÄ«gas pÄrdomas, dziesmas, lÅ«gÅ”anas
SestdienÄs
plkst. 10:00 - BÄ«beles izpÄte (Sabatskola)
plkst. 11:15 - SvÄtruna
TÄ ir starpĀtauĀtiska organizÄcija, kas domÄta bÄrniem un pusaudžiem no 10Ā lÄ«dz 16 gadiem. Å Ädi klubi darbojas vairÄk nekÄ 130 pasaules valstÄ«s, kur vairÄk nekÄ miljons Ceļa MeklÄtÄju ir apvienoti 30 000 klubos. OrganizÄcijas mÄrÄ·is ā attÄ«stÄ«t gan garÄ«gÄs, gan fiziskÄs, gan intelektuÄlÄs dotÄ«bas. Un visa pamatÄ ir centieni mÄcÄ«t pusaudžiem veidot personiskas attiecÄ«bas ar Dievu.Ā