Visi jaunumi
AtzÄ«mÄjot reformÄcijas gadadienu: KÄ tas viss notika?
08.09.2017
9 min lasīŔanas laiks
Vai tad, kad MÄrtiÅÅ” Luters pienagloja 95 tÄzes pie Vitenbergas banzÄ«cas durvÄ«m, viÅa nodoms bija iznÄ«cinÄt baznÄ«cu, atstÄt to vai vienkÄrÅ”i ieviest reformas dažÄs BaznÄ«cas mÄcÄ«bÄs un uzskatos? MÄs to nekad neuzzinÄsim, bet viens ir skaidrs: viÅÅ” iesÄka lielÄko apvÄrsumu kristietÄ«bÄ un iedroÅ”inÄja daudzus uzdot jautÄjumu, ko nozÄ«mÄ bÅ«t kristietim, kas turpinÄs lÄ«dz pat mÅ«su dienÄm.
Vai tad, kad MÄrtiÅÅ” Luters pienagloja 95 tÄzes pie Vitenbergas banzÄ«cas durvÄ«m, viÅa nodoms bija iznÄ«cinÄt baznÄ«cu, atstÄt to vai vienkÄrÅ”i ieviest reformas dažÄs BaznÄ«cas mÄcÄ«bÄs un uzskatos? MÄs to nekad neuzzinÄsim, bet viens ir skaidrs: viÅÅ” iesÄka lielÄko apvÄrsumu kristietÄ«bÄ un iedroÅ”inÄja daudzus uzdot jautÄjumu, ko nozÄ«mÄ bÅ«t kristietim, kas turpinÄs lÄ«dz pat mÅ«su dienÄm. PatiesÄ«bÄ baznÄ«ca mÅ«sdienÄs ir tieÅ”i tÄdÄ paÅ”Ä apÅ”aubÄmÄ stÄvoklÄ«, kÄdÄ tÄ bija MÄrtiÅa Lutera laikÄ. Daudzi kristieÅ”i ir samulsuÅ”i un saskaras ar dažÄdÄm dilemmÄm par to, vai atstÄt uzskatus un praksi, pie kÄ ilgi ir turÄjusies kÄda noteikta konfesija. Atkal, tÄpat kÄ Lutera dienÄs, Ŕķiet, ka uzticÄ«gi vÄ«rieÅ”i un sievietes tiek aicinÄti izvÄlÄties starp Dieva VÄrdu un cilvÄku pieÅÄmumiem. Luters saskatÄ«ja nepareizÄ«bas visÄs BaznÄ«cas daļÄs. Tur bija varas, stÄvokļa un pozÄ«ciju ļaunprÄtÄ«ga izmantoÅ”ana, sÄkot ar zemÄko priesteri lÄ«dz pat augstÄkajam prelÄtam. AugstÄkÄ no Ŕīm ļaunprÄtÄ«bÄm bija indulgenÄu pÄrdoÅ”ana ā rÄ«cÄ«ba, ar ko tiem, kam bija pietiekami naudas, teica, ka viÅi var nopirkt iespÄju izkļūt no ŔķīstÄ«tavas un nonÄkt DebesÄ«s! Jo vairÄk indulgenÄu cilvÄks nopirka pirms savas nÄves, jo mazÄk laika viÅam bÅ«s jÄpavada ŔķīstÄ«tavas ugunÄ«s pÄc nÄves. Å Ä« bija Å”auÅ”alÄ«ga doktrÄ«na, kas diskriminÄja trÅ«cÄ«gos, bet deva peļÅu baznÄ«cai. Tai tomÄr nebija Rakstos balstÄ«ta pamata.
Ā
Luters pamanÄ«ja novirzi no bÅ«tiskÄm kristietÄ«bas mÄcÄ«bÄm un tika pamudinÄts runÄt un izaicinÄt draudzes mÄcÄ«bas. Å ajÄ laikÄ RietumeiropÄ bija tikai viena, pÄvesta vadÄ«tÄ Romas BaznÄ«ca, un tÄ necieta nekÄdas nesaskaÅas. Å ajÄ plaÅ”i izplatÄ«tajÄ mÄÅticÄ«bas laikÄ nepiederÄÅ”ana BaznÄ«cai nozÄ«mÄja noteiktu likteni. Ja cilvÄku izslÄdza no BaznÄ«cas, no kÄ lielÄkÄ daļa ļoti baidÄ«jÄs, tas viÅam nozÄ«mÄja, ka viÅÅ” ir noŔķirts no ticÄ«bas, bez cerÄ«bas: atstumts un viens, ar tikai vienu galamÄrÄ·i ā elli. Tas nebija viegli, tÄpÄc padara Lutera rÄ«cÄ«bu vÄl drosmÄ«gÄku, parÄdot viÅa stingro, nesvÄrstÄ«go ticÄ«bu tam, ko viÅÅ” uzskatÄ«ja par pareizu. Å ÄdÄ veidÄ tika iesÄkta revolÅ«cija, ko mÄs pazÄ«stam kÄ protestantu reformÄciju.
Ā
Lutera un citu reformatoru pÄrliecÄ«bu par bÅ«tiskiem kristietÄ«bas jautÄjumiem var apkopot piecÄs āsolaā. TÄs ir Sola Scriptura, Sola Fide, Sola Gratia, Solus Christus un Soli Deo Gloria. AtvÄlÄsim kÄdu brÄ«di, lai saprastu Å”os piecus bÅ«tiskos elementus viÅu kristÄ«gajos uzskatos.
Ā
1. Sola Scriptura (tikai SvÄtie Raksti). KristieÅ”i parasti uzskata BÄ«beli par galÄjo un augstÄko autoritÄti. TÄ ir uzticama, un visu ir jÄizskaidro tÄs gaismÄ. VÄrds, kÄ zinÄms, ir SvÄtÄ Gara iedvesmots, un Å”is Gars arÄ« palÄ«dz mums saprast un paklausÄ«t tÄ mÄcÄ«bÄm. TajÄ ir viss, kas mums ir nepiecieÅ”ams, lai kalpotu Dievam. KÄ teica apustulis PÄvils: āVisi Dieva iedvestie Raksti ir noderÄ«gi mÄcÄ«bai, grÄka atmaskoÅ”anai, laboÅ”anai, audzinÄÅ”anai taisnÄ«gumÄā (2. Tim. 3:16).
Ā
2. Sola Fide (tikai ticÄ«ba). MÄs tiekam glÄbti no mÅ«su grÄkiem un grÄcÄ«guma tikai ticÄ«bÄ JÄzum Kristum. MÄs nevaram bÅ«t glÄbti paÅ”i ar saviem nopelniem. Ar labajiem darbiem vien nepietiek, lai mÅ«s glÄbtu. Mums tÄpÄc ir pilnÄ«bÄ jÄbÅ«t atkarÄ«giem no JÄzus taisnÄ«bas.
Ā
3. Sola Gratia (tikai žÄlastÄ«ba). MÄs tiekam glÄbti tikai Dieva žÄlastÄ«bÄ. Mums ir dota glÄbÅ”ana, neskatoties uz mÅ«su grÄcÄ«go stÄvoli. MÄs piedzimstam kÄ dabiski Dieva ienaidnieki ar patiku un dziÅu uz ļauno, bet Dievs SavÄ labestÄ«bÄ izvÄlÄjÄs piedÄvÄt mums iespÄju bÅ«t glÄbtiem ticÄ«bÄ JÄzum Kristum (Sola Fide). PÄvils to izsaka Å”Ädi: āJo žÄlastÄ«bÄ jÅ«s esat izglÄbti caur ticÄ«bu, tas nenÄk no jums, tÄ ir Dieva dÄvanaā (Ef. 2:8).
Ā
4. Sola Christus (tikai Kristus). Tikai JÄzus Kristus ir mÅ«su GlÄbÄjs, Kungs un ĶÄniÅÅ”. Dievs ir atklÄts JÄzus Kristus veidÄ un dzÄ«vÄ. Å ajÄ sevis-atklÄsmÄ mÄs sÄkam redzÄt un saprast Dieva raksturu un bÅ«tÄ«bu. Tad mÄs spÄjam piedzÄ«vot glÄbjoÅ”as un pÄrveidojoÅ”as attiecÄ«bas ar ViÅu.
Ā
5. Soli Deo Gloria (tikai Dievam slava). Tas nozÄ«mÄ, ka mums ir jÄdzÄ«vo tÄ, lai pagodinÄtu Dievu, āizslÄdzot cilvÄka sevis pagodinÄÅ”anu un lepnumuā.1 SaskaÅÄ ar reformatoriem, mÅ«su dzÄ«ves mÄrÄ·is ir dzÄ«vot Dieva godam un tikai Dievam. āTÄdÄļ, vai Ädat vai dzerat, vai ko citu darÄt, visu dariet Kungam par goduā (1.Ā Kor. 10:31).
Ā
Å ie elementi lÄ«dz mums ir nonÄkuÅ”i, pateicoties iepriekÅ”Äjo paaudžu vÄ«rieÅ”u un sievieÅ”u drosmei, kas Äakli ir pÄtÄ«juÅ”i Rakstus un, SvÄtÄ Gara vadÄ«ti, uzturÄjuÅ”i dzÄ«vas SvÄtÄs BÄ«beles patiesÄ«bas. ViÅi varbÅ«t tika vajÄti kÄ Džons Viklifs, sadedzinÄti kÄ Tomas Kranmers vai mocÄ«ti kÄ neskaitÄmi citi, bet turÄjuÅ”ies stipri. LÄ«dzÄ«gi PÄvilam, viÅi bija sagatavoti atdot savas dzÄ«ves, un, lÄ«dzÄ«gi PÄvilam, viÅi bija pÄrliecinÄti, ka nekas, pat nÄve, nevar viÅus izslÄgt no Dieva mÄ«lestÄ«bas JÄzÅ« KristÅ«, mÅ«su KungÄ.
Ā
Å ie elementi veido stipru pamatu protestantu reformÄcijai un vÄl joprojÄm tie tiek uzÅemti daudzu kristieÅ”u dzÄ«vÄs. Rakstot dziesmu āDievs un tikai Dievsā (āGod and only Godā), StÄ«vam GrÄ«nam tas noteikti bija prÄtÄ. PiedziedÄjumÄ ir vÄrdi āDievs un tikai Dievs ir piemÄrots ieÅemt Universa troni. Lai ikviens, kas dzÄ«vo, pienes savu patiesÄko slavu Dievam un tikai Dievamā.
Ā
MÅ«sdienÄs mÄr redzam anglikÄÅu BaznÄ«cu AnglijÄ, presbiterÄÅu SkotijÄ, luterÄÅu VÄcijÄ un SkandinÄvijÄ ā tie visi ir protestantu reformÄcijas produkti, tÄpat kÄ puritÄÅi, kas aiznesa reformÄcijas mÄcÄ«bas uz Jauno Pasauli ā kas vÄlÄk kļuva par Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m. ReformÄcija patieÅ”Äm izmainÄ«ja mÅ«su kontinentu ā gan reliÄ£iski, gan politiski.
Ā
TomÄr kas tieÅ”i ir tas, ko mÄs Å”ogad atzÄ«mÄjam? Vai aizgÄjuÅ”ais laiks ir padarÄ«jis mÅ«s paÅ”apmierinÄtus un noslÄpÄjis dedzÄ«bu, ko atklÄja Å”ie agrÄ«nie reformatori? Vai reformÄcijas pamatelementi vÄl joprojÄm mÅ«su vidÅ« rada tÄda paÅ”a lÄ«meÅa diskusiju un dedzÄ«bu?
Ā
Vai mÄs esam labprÄtÄ«gi piecelties un aizstÄvÄt savu ticÄ«bu, kad mÅ«s izsmej un mums uzbrÅ«k tie, kas redz lietas citÄdÄk? PasaulÄ ir vietas, kur kristieÅ”i tiek nogalinÄti par to, kam viÅi tic. MÄs dzÄ«vojam valstÄ«, kuras likumi vispÄrÄ«gi ir balstÄ«ti uz kristÄ«gÄm vÄrtÄ«bÄm, kas ir gadsimtiem senas, tomÄr daudziem var likties, ka mÄs dzÄ«vojam ātumÅ”ajos laikosā. Mums bieži vien ir bail pacelt savas galvas virs āaizsargbarjerasā un aizstÄvÄt savus uzskatus. Daudz labÄk un ÄrtÄk ir palikt neredzamam un nekustinÄt laivu. Kur mÄs bÅ«tu, ja MÄrtiÅÅ” Luters bÅ«tu domÄjis Å”ÄdÄ veidÄ? NebÅ«tu reformÄcijas, nebÅ«tu protestantisma un, visdrÄ«zÄk, bÅ«tu mazÄk vÄrtÄ«bu un brÄ«vÄ«bu, ko mÄs baudÄm mÅ«sdienÄs. MÄs nesaprastu Dieva labestÄ«bu un žÄlastÄ«bu, kÄ arÄ« iemeslu ViÅa nÄvei pie krusta, kÄ mÄs to Å”odien saprotam.
Ā
Ko tad mÄs varam mÄcÄ«ties no reformÄcijas? KÄ mÄs varam bÅ«t iedvesmoti Å”odien? MÄs varam sÄkt domÄt par izmaiÅÄm, ko varam ieviest savÄ personÄ«gajÄ dzÄ«vÄ, kas var izmainÄ«t mÅ«su Ä£imenes. MÄs varam lÅ«gt Dievu, lai ViÅÅ” mums parÄda, kÄ mÄs varam bÅ«t tie, kas ienes pÄrmaiÅas mÅ«su kopienÄs, parÄdÄ«t JÄzus Kristus mÄ«lestÄ«bu. PÄri visam, mÄs varam personÄ«gi uzÅemties atbildÄ«bu pasludinÄt Dieva patiesÄ«bu, kad vien tiekam aicinÄti to darÄ«t.
Ā
31. oktobrÄ« bÅ«s apritÄjuÅ”i 500 gadi, kopÅ” MÄrtiÅÅ” Luters piecÄlÄs un ienesa pÄrmaiÅas. 2.Ā PÄt. 3:8 mums saka, ka āKungam viena diena ir kÄ tÅ«kstoÅ” gadu un tÅ«kstoÅ” gadu kÄ viena dienaā. Ja Dievam tÅ«kstoÅ” gadi ir kÄ viena diena, tad mÄs esam nodzÄ«vojuÅ”i tikai 12 stundas dienÄ. Mums vÄl joprojÄm ir palikusi puse dienas ā pietiekami daudz laika, lai pÄrliecinÄtos, ka reformÄcijas galvenajÄm mÄcÄ«bÄm nÄkamajÄs paaudzÄs vÄl joprojÄm ir sava nozÄ«me. Nepagursim un nenoiesim no ceļa. Mums ir jÄpaliek uz ceļa un jÄpaceļ augstu reformÄcijas karogs, lai visi varÄtu iepazÄ«t, cik patiesi brÄ«niŔķīgs ir Dievs. PatiesÄm, kÄ teica MÄrtiÅÅ” Luters, ir tikai viens Dievs un viens vÄrds, kurÄ mÄs varam tikt glÄbti ā JÄzus Kristus (sk. Ap.d. 4:12, 1.Ā Tim. 2:5). IzvÄlieties Å”odien, kam jÅ«s gribat kalpot, bet saprotiet, ka jÅ«su izvÄlei bÅ«s maksa. Mums visiem Å”ajÄ reformÄcijas gadadienÄ ir izteikts atgÄdinÄjums, ka izvÄlÄties Dievu, nevis cilvÄkus un tradÄ«cijas, nebÅ«s viegla izvÄle, bet tÄ ir vienÄ«gÄ, ja mÄs vÄrtÄjam savu mūžīgo dzÄ«vÄ«bu.
Ā
Å erila Haita
Ā
Raksts pÄrpublicÄts no žurnÄla āFocusā, 02 2017
Ā
1https://en.wikipedia.org/wiki/Soli_Deo_gloria
Ā
Luters pamanÄ«ja novirzi no bÅ«tiskÄm kristietÄ«bas mÄcÄ«bÄm un tika pamudinÄts runÄt un izaicinÄt draudzes mÄcÄ«bas. Å ajÄ laikÄ RietumeiropÄ bija tikai viena, pÄvesta vadÄ«tÄ Romas BaznÄ«ca, un tÄ necieta nekÄdas nesaskaÅas. Å ajÄ plaÅ”i izplatÄ«tajÄ mÄÅticÄ«bas laikÄ nepiederÄÅ”ana BaznÄ«cai nozÄ«mÄja noteiktu likteni. Ja cilvÄku izslÄdza no BaznÄ«cas, no kÄ lielÄkÄ daļa ļoti baidÄ«jÄs, tas viÅam nozÄ«mÄja, ka viÅÅ” ir noŔķirts no ticÄ«bas, bez cerÄ«bas: atstumts un viens, ar tikai vienu galamÄrÄ·i ā elli. Tas nebija viegli, tÄpÄc padara Lutera rÄ«cÄ«bu vÄl drosmÄ«gÄku, parÄdot viÅa stingro, nesvÄrstÄ«go ticÄ«bu tam, ko viÅÅ” uzskatÄ«ja par pareizu. Å ÄdÄ veidÄ tika iesÄkta revolÅ«cija, ko mÄs pazÄ«stam kÄ protestantu reformÄciju.
Ā
Lutera un citu reformatoru pÄrliecÄ«bu par bÅ«tiskiem kristietÄ«bas jautÄjumiem var apkopot piecÄs āsolaā. TÄs ir Sola Scriptura, Sola Fide, Sola Gratia, Solus Christus un Soli Deo Gloria. AtvÄlÄsim kÄdu brÄ«di, lai saprastu Å”os piecus bÅ«tiskos elementus viÅu kristÄ«gajos uzskatos.
Ā
1. Sola Scriptura (tikai SvÄtie Raksti). KristieÅ”i parasti uzskata BÄ«beli par galÄjo un augstÄko autoritÄti. TÄ ir uzticama, un visu ir jÄizskaidro tÄs gaismÄ. VÄrds, kÄ zinÄms, ir SvÄtÄ Gara iedvesmots, un Å”is Gars arÄ« palÄ«dz mums saprast un paklausÄ«t tÄ mÄcÄ«bÄm. TajÄ ir viss, kas mums ir nepiecieÅ”ams, lai kalpotu Dievam. KÄ teica apustulis PÄvils: āVisi Dieva iedvestie Raksti ir noderÄ«gi mÄcÄ«bai, grÄka atmaskoÅ”anai, laboÅ”anai, audzinÄÅ”anai taisnÄ«gumÄā (2. Tim. 3:16).
Ā
2. Sola Fide (tikai ticÄ«ba). MÄs tiekam glÄbti no mÅ«su grÄkiem un grÄcÄ«guma tikai ticÄ«bÄ JÄzum Kristum. MÄs nevaram bÅ«t glÄbti paÅ”i ar saviem nopelniem. Ar labajiem darbiem vien nepietiek, lai mÅ«s glÄbtu. Mums tÄpÄc ir pilnÄ«bÄ jÄbÅ«t atkarÄ«giem no JÄzus taisnÄ«bas.
Ā
3. Sola Gratia (tikai žÄlastÄ«ba). MÄs tiekam glÄbti tikai Dieva žÄlastÄ«bÄ. Mums ir dota glÄbÅ”ana, neskatoties uz mÅ«su grÄcÄ«go stÄvoli. MÄs piedzimstam kÄ dabiski Dieva ienaidnieki ar patiku un dziÅu uz ļauno, bet Dievs SavÄ labestÄ«bÄ izvÄlÄjÄs piedÄvÄt mums iespÄju bÅ«t glÄbtiem ticÄ«bÄ JÄzum Kristum (Sola Fide). PÄvils to izsaka Å”Ädi: āJo žÄlastÄ«bÄ jÅ«s esat izglÄbti caur ticÄ«bu, tas nenÄk no jums, tÄ ir Dieva dÄvanaā (Ef. 2:8).
Ā
4. Sola Christus (tikai Kristus). Tikai JÄzus Kristus ir mÅ«su GlÄbÄjs, Kungs un ĶÄniÅÅ”. Dievs ir atklÄts JÄzus Kristus veidÄ un dzÄ«vÄ. Å ajÄ sevis-atklÄsmÄ mÄs sÄkam redzÄt un saprast Dieva raksturu un bÅ«tÄ«bu. Tad mÄs spÄjam piedzÄ«vot glÄbjoÅ”as un pÄrveidojoÅ”as attiecÄ«bas ar ViÅu.
Ā
5. Soli Deo Gloria (tikai Dievam slava). Tas nozÄ«mÄ, ka mums ir jÄdzÄ«vo tÄ, lai pagodinÄtu Dievu, āizslÄdzot cilvÄka sevis pagodinÄÅ”anu un lepnumuā.1 SaskaÅÄ ar reformatoriem, mÅ«su dzÄ«ves mÄrÄ·is ir dzÄ«vot Dieva godam un tikai Dievam. āTÄdÄļ, vai Ädat vai dzerat, vai ko citu darÄt, visu dariet Kungam par goduā (1.Ā Kor. 10:31).
Ā
Å ie elementi lÄ«dz mums ir nonÄkuÅ”i, pateicoties iepriekÅ”Äjo paaudžu vÄ«rieÅ”u un sievieÅ”u drosmei, kas Äakli ir pÄtÄ«juÅ”i Rakstus un, SvÄtÄ Gara vadÄ«ti, uzturÄjuÅ”i dzÄ«vas SvÄtÄs BÄ«beles patiesÄ«bas. ViÅi varbÅ«t tika vajÄti kÄ Džons Viklifs, sadedzinÄti kÄ Tomas Kranmers vai mocÄ«ti kÄ neskaitÄmi citi, bet turÄjuÅ”ies stipri. LÄ«dzÄ«gi PÄvilam, viÅi bija sagatavoti atdot savas dzÄ«ves, un, lÄ«dzÄ«gi PÄvilam, viÅi bija pÄrliecinÄti, ka nekas, pat nÄve, nevar viÅus izslÄgt no Dieva mÄ«lestÄ«bas JÄzÅ« KristÅ«, mÅ«su KungÄ.
Ā
Å ie elementi veido stipru pamatu protestantu reformÄcijai un vÄl joprojÄm tie tiek uzÅemti daudzu kristieÅ”u dzÄ«vÄs. Rakstot dziesmu āDievs un tikai Dievsā (āGod and only Godā), StÄ«vam GrÄ«nam tas noteikti bija prÄtÄ. PiedziedÄjumÄ ir vÄrdi āDievs un tikai Dievs ir piemÄrots ieÅemt Universa troni. Lai ikviens, kas dzÄ«vo, pienes savu patiesÄko slavu Dievam un tikai Dievamā.
Ā
MÅ«sdienÄs mÄr redzam anglikÄÅu BaznÄ«cu AnglijÄ, presbiterÄÅu SkotijÄ, luterÄÅu VÄcijÄ un SkandinÄvijÄ ā tie visi ir protestantu reformÄcijas produkti, tÄpat kÄ puritÄÅi, kas aiznesa reformÄcijas mÄcÄ«bas uz Jauno Pasauli ā kas vÄlÄk kļuva par Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m. ReformÄcija patieÅ”Äm izmainÄ«ja mÅ«su kontinentu ā gan reliÄ£iski, gan politiski.
Ā
TomÄr kas tieÅ”i ir tas, ko mÄs Å”ogad atzÄ«mÄjam? Vai aizgÄjuÅ”ais laiks ir padarÄ«jis mÅ«s paÅ”apmierinÄtus un noslÄpÄjis dedzÄ«bu, ko atklÄja Å”ie agrÄ«nie reformatori? Vai reformÄcijas pamatelementi vÄl joprojÄm mÅ«su vidÅ« rada tÄda paÅ”a lÄ«meÅa diskusiju un dedzÄ«bu?
Ā
Vai mÄs esam labprÄtÄ«gi piecelties un aizstÄvÄt savu ticÄ«bu, kad mÅ«s izsmej un mums uzbrÅ«k tie, kas redz lietas citÄdÄk? PasaulÄ ir vietas, kur kristieÅ”i tiek nogalinÄti par to, kam viÅi tic. MÄs dzÄ«vojam valstÄ«, kuras likumi vispÄrÄ«gi ir balstÄ«ti uz kristÄ«gÄm vÄrtÄ«bÄm, kas ir gadsimtiem senas, tomÄr daudziem var likties, ka mÄs dzÄ«vojam ātumÅ”ajos laikosā. Mums bieži vien ir bail pacelt savas galvas virs āaizsargbarjerasā un aizstÄvÄt savus uzskatus. Daudz labÄk un ÄrtÄk ir palikt neredzamam un nekustinÄt laivu. Kur mÄs bÅ«tu, ja MÄrtiÅÅ” Luters bÅ«tu domÄjis Å”ÄdÄ veidÄ? NebÅ«tu reformÄcijas, nebÅ«tu protestantisma un, visdrÄ«zÄk, bÅ«tu mazÄk vÄrtÄ«bu un brÄ«vÄ«bu, ko mÄs baudÄm mÅ«sdienÄs. MÄs nesaprastu Dieva labestÄ«bu un žÄlastÄ«bu, kÄ arÄ« iemeslu ViÅa nÄvei pie krusta, kÄ mÄs to Å”odien saprotam.
Ā
Ko tad mÄs varam mÄcÄ«ties no reformÄcijas? KÄ mÄs varam bÅ«t iedvesmoti Å”odien? MÄs varam sÄkt domÄt par izmaiÅÄm, ko varam ieviest savÄ personÄ«gajÄ dzÄ«vÄ, kas var izmainÄ«t mÅ«su Ä£imenes. MÄs varam lÅ«gt Dievu, lai ViÅÅ” mums parÄda, kÄ mÄs varam bÅ«t tie, kas ienes pÄrmaiÅas mÅ«su kopienÄs, parÄdÄ«t JÄzus Kristus mÄ«lestÄ«bu. PÄri visam, mÄs varam personÄ«gi uzÅemties atbildÄ«bu pasludinÄt Dieva patiesÄ«bu, kad vien tiekam aicinÄti to darÄ«t.
Ā
31. oktobrÄ« bÅ«s apritÄjuÅ”i 500 gadi, kopÅ” MÄrtiÅÅ” Luters piecÄlÄs un ienesa pÄrmaiÅas. 2.Ā PÄt. 3:8 mums saka, ka āKungam viena diena ir kÄ tÅ«kstoÅ” gadu un tÅ«kstoÅ” gadu kÄ viena dienaā. Ja Dievam tÅ«kstoÅ” gadi ir kÄ viena diena, tad mÄs esam nodzÄ«vojuÅ”i tikai 12 stundas dienÄ. Mums vÄl joprojÄm ir palikusi puse dienas ā pietiekami daudz laika, lai pÄrliecinÄtos, ka reformÄcijas galvenajÄm mÄcÄ«bÄm nÄkamajÄs paaudzÄs vÄl joprojÄm ir sava nozÄ«me. Nepagursim un nenoiesim no ceļa. Mums ir jÄpaliek uz ceļa un jÄpaceļ augstu reformÄcijas karogs, lai visi varÄtu iepazÄ«t, cik patiesi brÄ«niŔķīgs ir Dievs. PatiesÄm, kÄ teica MÄrtiÅÅ” Luters, ir tikai viens Dievs un viens vÄrds, kurÄ mÄs varam tikt glÄbti ā JÄzus Kristus (sk. Ap.d. 4:12, 1.Ā Tim. 2:5). IzvÄlieties Å”odien, kam jÅ«s gribat kalpot, bet saprotiet, ka jÅ«su izvÄlei bÅ«s maksa. Mums visiem Å”ajÄ reformÄcijas gadadienÄ ir izteikts atgÄdinÄjums, ka izvÄlÄties Dievu, nevis cilvÄkus un tradÄ«cijas, nebÅ«s viegla izvÄle, bet tÄ ir vienÄ«gÄ, ja mÄs vÄrtÄjam savu mūžīgo dzÄ«vÄ«bu.
Ā
Å erila Haita
Ā
Raksts pÄrpublicÄts no žurnÄla āFocusā, 02 2017
Ā
1https://en.wikipedia.org/wiki/Soli_Deo_gloria
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...