Visi jaunumi
Ko nozÄ«mÄ Sola Scriptura?
17.08.2017
Andris PeŔelis
5 min lasīŔanas laiks
Reformatoru sauklis Sola Scriptura (latÄ«Åu valodÄ ātikai Rakstiā) ikvienu aicinÄja pieÅemt BÄ«beli par savas dzÄ«ves mÄrauklu. Tas aicinÄja pakļauties Dieva VÄrdam kÄ absolÅ«tajai Dieva autoritÄtei augstÄk pÄr baznÄ«cu, garÄ«dznieku, koncilu vai zinÄtnieku autoritÄti. Tam ir nepiecieÅ”ama drosme un Dieva VÄrda pazÄ«Å”ana.
Reformatoru sauklis Sola Scriptura (latÄ«Åu valodÄ ātikai Rakstiā) ikvienu aicinÄja pieÅemt BÄ«beli par savas dzÄ«ves mÄrauklu. Tas aicinÄja pakļauties Dieva VÄrdam kÄ absolÅ«tajai Dieva autoritÄtei augstÄk pÄr baznÄ«cu, garÄ«dznieku, koncilu vai zinÄtnieku autoritÄti. Tam ir nepiecieÅ”ama drosme un Dieva VÄrda pazÄ«Å”ana.
Romas katoļu teologi dažkÄrt izraisa protestantu apjukumu, uzdodot jautÄjumu: āKur BÄ«belÄ redzams princips Sola Scriptura?ā Reformatori iedroÅ”inÄja vienkÄrÅ”os darba cilvÄkus lasÄ«t SvÄtos Rakstus. Tas izraisÄ«ja skandÄlu, jo BÄ«bele tika lasÄ«ta bez garÄ«dznieku kontroles. VienotÄ«bÄ ir spÄks, bet protestantisms ir saŔķelts vairÄkos atzaros, kuri nav savÄ starpÄ vienoti atbildÄs pat jautÄjumÄ par kristÄ«bu un piemiÅas mielastu ar visu saukli ā Sola Scriptura. Uz to katoļu teologi norÄda, ka princips Sola Scriptura izraisa tikai viedokļu daudzveidÄ«bu, kas ir baznÄ«cas autoritÄtes atmeÅ”anas sekas. Tie apgalvo, ka tikai BaznÄ«cas autoritÄtÄ var rast stabilitÄti noguruÅ”ie no protestantu viedokļu dažÄdÄ«bas. TomÄr te tiek noklusÄts, ka arÄ« Romas katoliskÄs BaznÄ«cas mÄcÄ«ba mÅ«sdienÄs nav tÄda pati, kÄda tÄ bija 6. gadsimtÄ vai pat 13. gadsimtÄ. DogmÄti par pÄvesta nemaldÄ«bu, glÄbÅ”ana caur Mariju un Marijas debesbraukÅ”anu miesÄ ir samÄrÄ jauni un tie netiek apstiprinÄti ne BÄ«belÄ, ne arÄ« paÅ”as BaznÄ«cas tradÄ«cijÄ.
Ā
Kas IR Sola Scriptura?
Ā
Raksti atklÄj un apliecina, kÄds ir Dievs attiecÄ«bÄ uz cilvÄci, kÄds ir cilvÄks un pasaule.
Raksti satur visas nepiecieÅ”amÄs zinÄÅ”anas par cilvÄka glÄbÅ”anu JÄzÅ« KristÅ« (JÄÅa 5:39, 20:31).
Raksti ir pietiekoÅ”s vadonis kristÄ«gajÄ mÄcÄ«bÄ, ticÄ«bÄ un praksÄ (1PÄt. 2:2). Tikai Rakstos var atrast visu, kam kristietim bÅ«tu jÄtic un kÄ jÄpielÅ«dz Dievs.
Raksti paÅ”i sevi apstiprina, izskaidro un paskaidro, kas ir saistoÅ”s un kas nav, tie vienmÄr ir pietiekoÅ”i ticÄ«bas apliecÄ«bai (2Tim. 3:16-17). Tie ir jÄskaidro tikai saskaÅÄ ar paÅ”as BÄ«beles teksta iekÅ”Äjo un vÄsturisko liecÄ«bu.
Lietas, kuras Rakstos nav nosauktas tieÅ”i vÄrdÄ, ir jÄizvÄrtÄ ar Rakstos esoÅ”o principu palÄ«dzÄ«bu.
Viss Ärpus BÄ«beles teksta esoÅ”ais, arÄ« tradÄ«cijas, ir jÄizvÄrtÄ saskaÅÄ ar Rakstu liecÄ«bu (1Tes. 5:20-22). Visas tradÄ«cijas ir pakļautas SvÄto Rakstu izvÄrtÄÅ”anai un autoritÄtei.
Tikai SvÄtie Raksti apstiprina SvÄtÄ Gara darbÄ«bu un pravieÅ”u gara dÄvanas izpausmes (2Tim. 2:7). Tie ir nemaldÄ«ga Dieva gribas atklÄsme, kristieÅ”a rakstura standarts un ikkatras pieredzes pÄrbaudes mÄrs.
Rakstu autoritÄte ir pÄrÄka pÄr baznÄ«cu, koncilu vai individuÄlu cilvÄku viedokļiem (1Tim. 3:15, pÄ«lÄrs vienmÄr ir apakÅ” tÄ, ko tas balsta). Draudze un tÄs mÄcÄ«ba vienmÄr ir pakļauta BÄ«belei.
Ir tikai viens Dieva VÄrds, kÄ ir viens glÄbÅ”anÄs ceļŔ caur Kristu JÄzu (Ef. 4:4-6).
Princips Sola Scriptura balstÄs uz senebreju un sengrieÄ·u valodas pamattekstiem, un no tiem precÄ«zi tulkotajiem BÄ«beles tekstiem.
Sola Scriptura aicina uz personisku un dzÄ«vu sadraudzÄ«bu ar JÄzu Kristu, balstoties uz Rakstu tekstÄ atklÄto mÄcÄ«bu (Apd. 26:20-23; 1Kor. 15:1-4; Ef. 2:20).
Ā
Kas NAV Sola Scriptura?
Ā
Rakstos nav pilnÄ«gi visas zinÄÅ”anas par pasauli, cilvÄku un Dievu (JÄÅa 21:25).
Raksti nesniedz glÄbÅ”anu, bet atklÄj mums GlÄbÄju, ViÅa aicinÄjumu, apsolÄ«jumus un nodomus. BÄ«bele nav jÄpielÅ«dz.
BÄ«belÄ nav aizlieguma to skaidrot un Å”o Rakstu interpretÄciju pielietot dzÄ«vÄ.
Ne viss Rakstos ir saistoÅ”s arÄ« mÅ«sdienÄs (apgraizÄ«Å”ana, jÄra upurÄÅ”ana par grÄkiem utt.).
Ja Rakstos kaut kas nav nosaukts tieÅ”i vÄrdÄ, tad tas nenozÄ«mÄ, ka tas bÅ«tu pieļaujams (smÄÄ·ÄÅ”ana, narkotikas, pornogrÄfija utt.).
Raksti neaizliedz tradÄ«cijas, bet dod tÄm novÄrtÄjumu (pastÄv arÄ« Dievu pagodinoÅ”as tradÄ«cijas, pret kurÄm nav Rakstu liecÄ«bas).
Raksti apraksta SvÄtÄ Gara vadÄ«bu un pravieÅ”u gara dÄvanas, nosakot to patiesÄ«gumu.
Principu Sola Scriptura grÅ«ti pilnÄ mÄrÄ attiecinÄt uz cilvÄku autoritÄÅ”u sagrozÄ«tajÄm BÄ«beles versijÄm, jo tajos nav visi Rakstos dotie Dieva vÄrdi. StÄv rakstÄ«ts: āCilvÄks nedzÄ«vo no maizes vien, bet no katra Dieva VÄrda.ā (LÅ«kas 4:4) To liecina Raksti, bet Å”o frÄzi vairs neatrast jaunajos BÄ«beles tulkojumos. KÄds iebildÄ«s: āTÄ ir atrodama Mateja 4:4!ā TomÄr tur nav gluži tas pats. Kad Dieva VÄrdam tika pielikti klÄt vai atÅemti nost vÄrdi (1Moz. 3. nod.) ā visa pasaule aizgÄja ļaunuma un nÄves pilno vÄstures ceļu.
Sola Scriptura nenozÄ«mÄ, ka glÄbÅ”ana bÅ«tu iegÅ«stama vienÄ«gi caur burtisku sekoÅ”anu BÄ«beles tekstam, bez kontakta ar BÄ«beles Autoru.
Dieva VÄrda autoritÄte un tÄs vÄsts nav ierobežota kÄdas vienas konfesijas skaidrojumu vai prakses rÄmjos pat arÄ« tad, ja tÄ apgalvo, ka savu autoritÄti balsta tiki uz Sola Scriptura.
Princips Sola Scriptura nepieļauj iespÄju, ka patiesÄ«bas vÄrdam varÄtu bÅ«t varianti, vairÄki glÄbÅ”anÄs ceļi caur Kristu, vairÄki PestÄ«tÄji utml.
Ā
āMeklÄjiet tÄ Kunga grÄmatÄ un lasiet: tur nekÄ netrÅ«kst no sacÄ«tÄ, jo tÄ Kunga mute pavÄlÄja, un ViÅa Gars to veicisā (Jes. 34:16).
Ā
Andris PeŔelis
LDS Sabatskolas nodaļas vadÄ«tÄjs
Romas katoļu teologi dažkÄrt izraisa protestantu apjukumu, uzdodot jautÄjumu: āKur BÄ«belÄ redzams princips Sola Scriptura?ā Reformatori iedroÅ”inÄja vienkÄrÅ”os darba cilvÄkus lasÄ«t SvÄtos Rakstus. Tas izraisÄ«ja skandÄlu, jo BÄ«bele tika lasÄ«ta bez garÄ«dznieku kontroles. VienotÄ«bÄ ir spÄks, bet protestantisms ir saŔķelts vairÄkos atzaros, kuri nav savÄ starpÄ vienoti atbildÄs pat jautÄjumÄ par kristÄ«bu un piemiÅas mielastu ar visu saukli ā Sola Scriptura. Uz to katoļu teologi norÄda, ka princips Sola Scriptura izraisa tikai viedokļu daudzveidÄ«bu, kas ir baznÄ«cas autoritÄtes atmeÅ”anas sekas. Tie apgalvo, ka tikai BaznÄ«cas autoritÄtÄ var rast stabilitÄti noguruÅ”ie no protestantu viedokļu dažÄdÄ«bas. TomÄr te tiek noklusÄts, ka arÄ« Romas katoliskÄs BaznÄ«cas mÄcÄ«ba mÅ«sdienÄs nav tÄda pati, kÄda tÄ bija 6. gadsimtÄ vai pat 13. gadsimtÄ. DogmÄti par pÄvesta nemaldÄ«bu, glÄbÅ”ana caur Mariju un Marijas debesbraukÅ”anu miesÄ ir samÄrÄ jauni un tie netiek apstiprinÄti ne BÄ«belÄ, ne arÄ« paÅ”as BaznÄ«cas tradÄ«cijÄ.
Ā
Kas IR Sola Scriptura?
Ā
Raksti atklÄj un apliecina, kÄds ir Dievs attiecÄ«bÄ uz cilvÄci, kÄds ir cilvÄks un pasaule.
Raksti satur visas nepiecieÅ”amÄs zinÄÅ”anas par cilvÄka glÄbÅ”anu JÄzÅ« KristÅ« (JÄÅa 5:39, 20:31).
Raksti ir pietiekoÅ”s vadonis kristÄ«gajÄ mÄcÄ«bÄ, ticÄ«bÄ un praksÄ (1PÄt. 2:2). Tikai Rakstos var atrast visu, kam kristietim bÅ«tu jÄtic un kÄ jÄpielÅ«dz Dievs.
Raksti paÅ”i sevi apstiprina, izskaidro un paskaidro, kas ir saistoÅ”s un kas nav, tie vienmÄr ir pietiekoÅ”i ticÄ«bas apliecÄ«bai (2Tim. 3:16-17). Tie ir jÄskaidro tikai saskaÅÄ ar paÅ”as BÄ«beles teksta iekÅ”Äjo un vÄsturisko liecÄ«bu.
Lietas, kuras Rakstos nav nosauktas tieÅ”i vÄrdÄ, ir jÄizvÄrtÄ ar Rakstos esoÅ”o principu palÄ«dzÄ«bu.
Viss Ärpus BÄ«beles teksta esoÅ”ais, arÄ« tradÄ«cijas, ir jÄizvÄrtÄ saskaÅÄ ar Rakstu liecÄ«bu (1Tes. 5:20-22). Visas tradÄ«cijas ir pakļautas SvÄto Rakstu izvÄrtÄÅ”anai un autoritÄtei.
Tikai SvÄtie Raksti apstiprina SvÄtÄ Gara darbÄ«bu un pravieÅ”u gara dÄvanas izpausmes (2Tim. 2:7). Tie ir nemaldÄ«ga Dieva gribas atklÄsme, kristieÅ”a rakstura standarts un ikkatras pieredzes pÄrbaudes mÄrs.
Rakstu autoritÄte ir pÄrÄka pÄr baznÄ«cu, koncilu vai individuÄlu cilvÄku viedokļiem (1Tim. 3:15, pÄ«lÄrs vienmÄr ir apakÅ” tÄ, ko tas balsta). Draudze un tÄs mÄcÄ«ba vienmÄr ir pakļauta BÄ«belei.
Ir tikai viens Dieva VÄrds, kÄ ir viens glÄbÅ”anÄs ceļŔ caur Kristu JÄzu (Ef. 4:4-6).
Princips Sola Scriptura balstÄs uz senebreju un sengrieÄ·u valodas pamattekstiem, un no tiem precÄ«zi tulkotajiem BÄ«beles tekstiem.
Sola Scriptura aicina uz personisku un dzÄ«vu sadraudzÄ«bu ar JÄzu Kristu, balstoties uz Rakstu tekstÄ atklÄto mÄcÄ«bu (Apd. 26:20-23; 1Kor. 15:1-4; Ef. 2:20).
Ā
Kas NAV Sola Scriptura?
Ā
Rakstos nav pilnÄ«gi visas zinÄÅ”anas par pasauli, cilvÄku un Dievu (JÄÅa 21:25).
Raksti nesniedz glÄbÅ”anu, bet atklÄj mums GlÄbÄju, ViÅa aicinÄjumu, apsolÄ«jumus un nodomus. BÄ«bele nav jÄpielÅ«dz.
BÄ«belÄ nav aizlieguma to skaidrot un Å”o Rakstu interpretÄciju pielietot dzÄ«vÄ.
Ne viss Rakstos ir saistoÅ”s arÄ« mÅ«sdienÄs (apgraizÄ«Å”ana, jÄra upurÄÅ”ana par grÄkiem utt.).
Ja Rakstos kaut kas nav nosaukts tieÅ”i vÄrdÄ, tad tas nenozÄ«mÄ, ka tas bÅ«tu pieļaujams (smÄÄ·ÄÅ”ana, narkotikas, pornogrÄfija utt.).
Raksti neaizliedz tradÄ«cijas, bet dod tÄm novÄrtÄjumu (pastÄv arÄ« Dievu pagodinoÅ”as tradÄ«cijas, pret kurÄm nav Rakstu liecÄ«bas).
Raksti apraksta SvÄtÄ Gara vadÄ«bu un pravieÅ”u gara dÄvanas, nosakot to patiesÄ«gumu.
Principu Sola Scriptura grÅ«ti pilnÄ mÄrÄ attiecinÄt uz cilvÄku autoritÄÅ”u sagrozÄ«tajÄm BÄ«beles versijÄm, jo tajos nav visi Rakstos dotie Dieva vÄrdi. StÄv rakstÄ«ts: āCilvÄks nedzÄ«vo no maizes vien, bet no katra Dieva VÄrda.ā (LÅ«kas 4:4) To liecina Raksti, bet Å”o frÄzi vairs neatrast jaunajos BÄ«beles tulkojumos. KÄds iebildÄ«s: āTÄ ir atrodama Mateja 4:4!ā TomÄr tur nav gluži tas pats. Kad Dieva VÄrdam tika pielikti klÄt vai atÅemti nost vÄrdi (1Moz. 3. nod.) ā visa pasaule aizgÄja ļaunuma un nÄves pilno vÄstures ceļu.
Sola Scriptura nenozÄ«mÄ, ka glÄbÅ”ana bÅ«tu iegÅ«stama vienÄ«gi caur burtisku sekoÅ”anu BÄ«beles tekstam, bez kontakta ar BÄ«beles Autoru.
Dieva VÄrda autoritÄte un tÄs vÄsts nav ierobežota kÄdas vienas konfesijas skaidrojumu vai prakses rÄmjos pat arÄ« tad, ja tÄ apgalvo, ka savu autoritÄti balsta tiki uz Sola Scriptura.
Princips Sola Scriptura nepieļauj iespÄju, ka patiesÄ«bas vÄrdam varÄtu bÅ«t varianti, vairÄki glÄbÅ”anÄs ceļi caur Kristu, vairÄki PestÄ«tÄji utml.
Ā
āMeklÄjiet tÄ Kunga grÄmatÄ un lasiet: tur nekÄ netrÅ«kst no sacÄ«tÄ, jo tÄ Kunga mute pavÄlÄja, un ViÅa Gars to veicisā (Jes. 34:16).
Ā
Andris PeŔelis
LDS Sabatskolas nodaļas vadÄ«tÄjs
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...