Vai esat kÄdreiz domÄjuÅ”i, kÄ bÅ«tu saÅemt vÄstuli no pravieÅ”a? Vai jums bÅ«tu drosme atvÄrt aploksni un izlasÄ«t vÄstules saturu?
Kaut arÄ« valoda ir diezgan tieÅ”a, Ŕīs vÄstules ir rakstÄ«tas Dieva Gara vadÄ«bÄ un ir domÄtas jauniem cilvÄkiem, lai palÄ«dzÄtu viÅiem izdarÄ«t pareizÄs izvÄles attiecÄ«bÄ uz uzmanÄ«bas parÄdīŔanu pretÄjam dzimumam un laulÄ«bu.
Padoms par to, cik svarīgas ir garīgi piepildoŔas attiecības
Ā
Vai esat kÄdreiz domÄjuÅ”i, kÄ bÅ«tu saÅemt vÄstuli no pravieÅ”a? Vai jums bÅ«tu drosme atvÄrt aploksni un izlasÄ«t vÄstules saturu?
Ā
Kaut arÄ« valoda ir diezgan tieÅ”a, Ŕīs vÄstules ir rakstÄ«tas Dieva Gara vadÄ«bÄ un ir domÄtas jauniem cilvÄkiem, lai palÄ«dzÄtu viÅiem izdarÄ«t pareizÄs izvÄles attiecÄ«bÄ uz uzmanÄ«bas parÄdīŔanu pretÄjam dzimumam un laulÄ«bu.
Ā
Nav tÄda brīža, kad pareizs padoms bÅ«tu svarÄ«gÄks kÄ tad, kad divi jauni cilvÄki ir iecerÄjuÅ”i precÄties. Kungs mÅ«s mÄ«l un vÄlas, lai mums bÅ«tu gan mūžīgÄ dzÄ«ve, gan laimÄ«gas mÄjas. VarbÅ«t Ŕīs vÄstules lasīŔana palÄ«dzÄs mums iegÅ«t abus. AtvÄrsim Marijas Annas aploksni un izlasÄ«sim, ko Kungs viÅai rakstÄ«ja. Tas var bÅ«t rakstÄ«ts arÄ« mums. ā Redaktori.
Ā
Essex Junction, Vermont
1875. gada 22. augusts
Ā
MÄ«Ä¼Ä Marija Anna!
Ā
Man rÄdÄ«ja dažas lietas par tevi un es neuzdroÅ”inos vairs ilgÄk klusÄt, jo es redzu, ka tu esi briesmÄs. Dievs tevi mÄ«l un ViÅÅ” ir iedevis tev nekļūdÄ«gus Savas mÄ«lestÄ«bas pierÄdÄ«jumus. JÄzus ir atpircis tevi ar SavÄm paÅ”a asinÄ«m, un ko tu esi darÄ«jusi ViÅam?
Ā
Tu mÄ«li sevi, mÄ«li izpriecas un mÄ«li jaunu vÄ«rieÅ”u sabiedrÄ«bu. Tu nespÄj atŔķirt vÄrtÄ«go no nevÄrtÄ«gÄ. Tev nav pieredzes un sprieduma, un tu esi briesmÄs izvÄlÄties tÄdu ceļu, kas izrÄdÄ«sies nepareizs un novedÄ«s pie sagrÄves. Tev ir spÄcÄ«gas pieÄ·erÅ”anÄs jÅ«tas, bet tavs pieredzes trÅ«kums var izraisÄ«t to, ka tu pieÄ·eries nepareizajam. Tev vajadzÄtu bÅ«t piesardzÄ«gai un nesekot sava paÅ”a prÄta nosliecÄm.
Ā
Mans mīļais bÄrns, mÄs dzÄ«vojam pÄdÄjo dienu briesmu vidÅ«. SÄtans ir cieÅ”i apÅÄmies sabojÄt jaunieÅ”u prÄtus ar domÄm, jÅ«tÄm un simpÄtijÄm, ko viÅi uzskata par patiesu mÄ«lestÄ«bu un kurÄ neviens nedrÄ«kst iejaukties. To man rÄdÄ«ja tavÄ gadÄ«jumÄ. Tu maz apzinies, cik rÅ«pju pilni ir bijuÅ”i tavi vecÄki un kÄdas nastas viÅi ir nesuÅ”i tavÄ labÄ.
Ā
Tu neesi godÄjusi savu tÄvu un mÄti, kÄ Dievs to sagaida. GrÄks, kas pastÄv Å”ajÄ paaudzÄ starp bÄrniem ir tas, ka viÅi ir ānepaklausÄ«gi vecÄkiem, nepateicÄ«gi, nesvÄti, izpriecas mÄ«l vairÄk nekÄ Dievuā. Un Å”Äds lietu stÄvoklis pastÄv tik lielÄ mÄrÄ, ka tas ir padarÄ«ts par pravietojumu sastÄvdaļu, par vienu no zÄ«mÄm, ka mÄs dzÄ«vojam pÄdÄjÄs dienÄs.
Ā
Dievam ir prasÄ«bas pret tevi. ViÅÅ” ir svÄtÄ«jis tevi ar dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu un ar spÄjÄm un izpratni, ko tu vari attÄ«stÄ«t vai arÄ« lielÄ mÄrÄ Ä¼aunprÄtÄ«gi izmantot, pakļaujot Å”os spÄkus vai prÄta Ä«paŔības sÄtana kontrolei. Tu esi atbildÄ«ga par spÄjÄm, ko Dievs tev ir iedevis.
Ā
LietderÄ«gi izmantojot savas priekÅ”rocÄ«bas, tu vari sevi sagatavot ietekmÄ«gÄm pozÄ«cijÄm un pienÄkumiem.
Ā
PÄdÄjÄ atklÄsmÄ man rÄdÄ«ja, ka BetlkrÄ«kÄ ir daudz jaunu cilvÄku, kas nebÄ«stas Dieva un kas nav garÄ«gi. Å eit ir arÄ« vÄl viena Ŕķira ā zobgaļi. Starp pÄdÄjiem ir Arturs Džounss. ViÅÅ” visu savu mūžu ir bijis dumpÄ«gs. ViÅÅ” nav godÄjis savu tÄvu un mÄti. ViÅÅ” ir nicinÄjis un pretojies mÄjas ierobežojumiem un vecÄku autoritÄtei. ViÅÅ” nav bijis padevÄ«gs. DumpÄ«gs gars viÅam ir tikpat dabisks kÄ elpoÅ”ana. ViÅÅ” ir Ä·ildÄ«gs mÄjÄs, nepaklausÄ«gs, pÄrsteidzÄ«gs, augstprÄtÄ«gs, nepateicÄ«gs un nesvÄts. TÄds ir gars, kas tev patÄ«k. Tu ļauj savÄm pieÄ·erÅ”anÄs jÅ«tÄm sekot Å”im zÄnam. ApstÄjies tur, kur tu esi. Neļauj Å”ai lietai aiziet nevienu soli tÄlÄk.
Ā
Man rÄdÄ«ja, ka viÅÅ” izsmej reliÄ£iju, ir nožÄlojams neticÄ«gais, skeptiÄ·is. ViÅÅ” taisa jokus no reliÄ£iskiem jautÄjumiem. ViÅÅ” ÄrÄji ir patÄ«kams, bet visa viÅa dzÄ«ve ir bijusi sacelÅ”anÄs mÄjÄs un pret Dievu.
Ā
Nav svarÄ«gi, kÄ viÅÅ” runÄ un maldina tevi, Dievs viÅu redz tÄdu, kÄds viÅÅ” ir. Es brÄ«dinu tevi, nelolo pieÄ·erÅ”anÄs jÅ«tas pret Å”o jauno cilvÄku. Sarauj visas intÄ«mÄs un tuvÄs saites ar viÅu. ViÅÅ” nav tavas mÄ«lestÄ«bas cienÄ«gs. ViÅÅ” tevi necienÄ«s, ja neciena un negodÄ savus vecÄkus.
Ā
NerÄ«kojies pÄc savas sirds tieksmÄm. Tu esi jauna un nepieredzÄjusi. Tu noteiksi tiksi pievilta, ja vien nebÅ«si piesardzÄ«ga. Dievam ir plÄns tavai dzÄ«vei, ko sÄtans grib izjaukt. Atdod visu sevi Dievam, savienojies ar DebesÄ«m.
Ā
Neļauj neticÄ«gam jaunam vÄ«rietim, kas zobojas par svÄtÄm lietÄm, sevi aizvest prom no GlÄbÄja. NekavÄjoties pÄrtrauc tuvÄ«bu, kas ir starp jums. Neseko savÄm tieksmÄm, seko GlÄbÄjam. MūžīgÄ dzÄ«vÄ«ba, mīļais bÄrns, mūžīgÄ dzÄ«vÄ«ba ir tÄ, ko vÄlies par katru cenu. NeupurÄ to sava prieka dÄļ, sekojot savÄm jÅ«tÄm, bet atdod sevi JÄzum, mÄ«li ViÅu un dzÄ«vo ViÅam par godu.
Ā
Å
em vÄrÄ Å”os vÄrdus, rÄ«kojies saskaÅÄ ar tiem, un Dievs tevi bagÄtÄ«gi svÄtÄ«s. PieÅem rÄjienu kÄ no Dieva, uzklausi padomu, kas sniegts mÄ«lestÄ«bÄā¦
Ā
Vai tu no Ŕī brīža pilnÄ«bÄ izmainÄ«si savu dzÄ«vi un meklÄsi, kÄda ir Dieva griba attiecÄ«bÄ uz tevi? Neiznieko Å”o priekÅ”rocÄ«bu laiku, bet Å”eit, tieÅ”i Å”eit noliec visu pie JÄzus kÄjÄm un kalpo ViÅam ar savu personÄ«go pieÄ·erÅ”anos. Lai Dievs palÄ«dz tev saraut visas važas, ar kurÄm sÄtans grib tevi saistÄ«t.
Ā
SteidzÄ«gumÄ un lielÄ mÄ«lestÄ«bÄ,
Elena Vaita
Ā
VÄstule 30, 1875
Å is izvilkums ir no grÄmatas āLetters to Young Loversā (Nampa, Idaho: Pacific Press Pub. Assn, 1983), 53.-55. lpp. SeptÄ«tÄs dienas adventisti tic, ka Elenai Vaitai (1827-1915) bija BÄ«belÄ balstÄ«ta pravietoÅ”anas dÄvana, vairÄk nekÄ 70 gadus esot publiskÄ kalpoÅ”anÄ.
Ā
Avots:
Adventist Review