Daudzus gadus Iluzai Silvai sirdÄ« bija spÄcÄ«gas ilgas ā viÅa gribÄja stÄstÄ«t citiem par JÄzu. KÄda bija problÄma? ViÅa nezinÄja, kÄ to darÄ«t. Galu galÄ, viÅa bija tikai friziere. Vai vismaz viÅa tÄ domÄja.
Bet kÄdu dienu Silvai, kurai piederÄja skaistumkopÅ”anas salons KuritibÄ, pilsÄtÄ BrazÄ«lijas dienvidos ar 1,8 miljoniem iedzÄ«votÄju, radÄs ideja. ViÅa nolÄma, ka viÅa izmantos savu biznesu, lai lÄ«dzdalÄ«tu ticÄ«bu savÄm darbiniecÄm.
IknedÄļas BÄ«beles studijas sievietÄm skaistumkopÅ”anas salonÄ BrazÄ«lijÄ
Ā
Daudzus gadus Iluzai Silvai sirdÄ« bija spÄcÄ«gas ilgas ā viÅa gribÄja stÄstÄ«t citiem par JÄzu. KÄda bija problÄma? ViÅa nezinÄja, kÄ to darÄ«t. Galu galÄ, viÅa bija tikai friziere. Vai vismaz viÅa tÄ domÄja.
Ā
Bet kÄdu dienu Silvai, kurai piederÄja skaistumkopÅ”anas salons KuritibÄ, pilsÄtÄ BrazÄ«lijas dienvidos ar 1,8 miljoniem iedzÄ«votÄju, radÄs ideja. ViÅa nolÄma, ka viÅa izmantos savu biznesu, lai lÄ«dzdalÄ«tu ticÄ«bu savÄm darbiniecÄm.
Ā
āEs gribÄju, lai manÄm darbiniecÄm ir pieejama BÄ«bele,ā Silva teica. āTÄpÄc es nolÄmu uzaicinÄt viÅas uz iknedÄļas BÄ«beles studijÄm salonÄ, bez kÄdiem nosacÄ«jumiem.ā
Ā
Silva bija priecÄ«ga, ka darbinieces labprÄt pieÅÄma viÅas uzaicinÄjumu. PÄc pirmajÄm reizÄm viÅu atsauksmes bija ļoti pozitÄ«vas.
Ā
āEs kÄdreiz sekoju daudzÄm tradÄ«cijÄm un zinÄju dažas frÄzes no BÄ«beles,ā teica darbiniece JuliÄna Trindade. Bet Å”eit es iemÄcÄ«jos, ka BÄ«bele ir jÄpÄta visa kopumÄ, jo tÄs tÄmas ir savstarpÄji saistÄ«tas. Ar atseviŔķÄm frÄzÄm nepietiek.ā
Ā
GarajÄs maiÅÄs darbinieces parasti sarunÄjÄs, apkalpojot klientus. PÄc tam, kad Silva bija uzsÄkusi iknedÄļas BÄ«beles studijas, diskusijas par iepriekÅ”ÄjÄs sanÄksmes tÄmu kļuva par parastu lietu. Un tÄ klientes sÄka to ievÄrot.
Ā
Silva stÄsta kÄdu interesantu piedzÄ«vojumu, kad kÄdu dienu viÅa strÄdÄja ar kÄdas pusaudzes matiem. āDarbojoties ar viÅas matiem, es sarunÄjos ar kÄdu no darbiniecÄm par BÄ«beles tÄmu, ko mÄs bijÄm pÄtÄ«juÅ”as iepriekÅ”ÄjÄ dienÄ,ā Silva teica. āKad pusaudze atgriezÄs mÄjÄs, viÅa pastÄstÄ«ja savai mammai, kas arÄ« ir mÅ«su kliente, kÄda ir mÅ«su izpratne par BÄ«beles patiesÄ«bu. ViÅas mamma tad pieteicÄs griezt matus, lai uzzinÄtu kaut ko vairÄk.ā

Ā
IespÄjas mÄcÄ«ties
Ā
Luzia Andrade, vÄl viena skaistumkopÅ”anas salona darbiniece, teica, ka viÅa ir studÄjusi BÄ«beli iepriekÅ”, bet vienmÄr bijusi klausÄ«tÄja lomÄ bez iespÄjas uzdot jautÄjumus. Bet viÅu iknedÄļas studijas ir citÄdÄkas, viÅa sacÄ«ja, jo tagad viÅai ir daudz iespÄju izteikties.
Ā
āÅ Ä« ir vieta, kur apmainÄ«ties viedokļiem,ā teica Andrade. āTu vari izteikt savas Å”aubas kolÄÄ£Äm ik dienas. Un tagad es redzu, ka meklÄjumi pÄc cieÅ”Äkas savienÄ«bas ar Dievu ir kaut kas tÄds, kas pÄrveido cilvÄka dzÄ«vi.ā
Ā
Katru gadu Silva organizÄ arÄ« pasÄkumu āTÄjas vakars sievietÄmā, uz kuru viÅa aicina savas draudzenes un darbinieces. ViÅas ideja ir aicinÄt sievietes, kas vÄl nav iepazinuÅ”as adventistu draudzi uz sadraudzÄ«bas brīžiem.
Ā
Silva zina, ka Ŕī ir iespÄja liecinÄt, tÄdÄjÄdi atklÄjot, ka viÅas draudze ir ieinteresÄta sabiedrÄ«bas labklÄjÄ«bÄ un cilvÄku dzÄ«vÄs. ApmeklÄtÄja Marija Rita Vicente stÄsta, ka viÅa ir lielÄ mÄrÄ pÄrsteigta par pasÄkumu. āMums bija tik lieliskas sarunas, laiks burtiski paskrÄja,ā viÅa teica.
Ā
VietÄjÄ SievieÅ”u kalpoÅ”anas nodaļas vadÄ«tÄja Dulcine Chicoski paskaidroja, ka viÅas lÄ«dzdala draudzes vÄsti citÄdÄkÄ veidÄ. āTÄjas vakaros mÄs pievÄrÅ”amies vairÄk sociÄlajÄm un emocionÄlajÄm jomÄm, sievieÅ”u vajadzÄ«bÄm,ā viÅa teica. āRunÄjot par Å”iem jautÄjumiem, mÄs runÄjam arÄ« par Dievu, kam mÄs ticam.ā
Ā
Ir jau redzams, kÄdi rezultÄti ir darbam, kuru veic friziere ar misiju sirdÄ«. āEs jÅ«tu, ka Dievs ir man tuvÄk, un es jÅ«tos laimÄ«ga,ā stÄsta dalÄ«bniece Elizabete Silva. āEs jÅ«tu, ka JÄzus mani mÄ«l.ā
Ā
Silva ir pÄrliecinÄta, ka tas, ko viÅa dara, ir dabiskas sekas Dieva un Rakstu pazīŔanai. āPÄtot BÄ«beli, viss, ko tu vÄlies, ir, lai arÄ« citi cilvÄki to iepazÄ«st,ā viÅa stÄsta. āTu gribi uzzinÄt arvien vairÄk un vairÄk katru dienu, un tas ir tieÅ”i tas, ko mÄs darÄm.ā
Ā
Luciene Bonfim, Dienvidamerikas divÄ«zijas ziÅas
Ā
Avots:
Adventist Review