Visi jaunumi

Kāpēc draudžu dibināŔana? Otrā daļa

15.01.2026 Inga Šļakota 10 min lasīŔanas laiks

Kāpēc draudžu dibināŔana ir tik efektÄ«va misijas metode? Ir divi veidi, kā varam skatÄ«ties uz pasauli mums apkārt no draudzes nama logiem. Pirmais: apkārt ir tik daudz bezcerÄ«gu grēcinieku, kurus nekad nekas neinteresēs! Otrais: apkārt ir tik daudz glābjamu cilvēku, kuri atsauksies, kad evaņģēlijs tiks pasniegts mÄ«loŔā un saprotamā veidā viņu valodā! Reizēm, kad mÅ«su pÅ«liņi negÅ«st cerētos rezultātus, ieslÄ«gstam pirmajā skatÄ«jumā. Cik labi, ka Jēzus uz katru no mums reiz skatÄ«jās ar otro! Gluži kā uguns eksistē degot, draudze eksistē, nododoties misijai. Draudzei, kurai nav misijas, drÄ«z vairs nav arÄ« ticÄ«bas. Misijas darbā ir 2 iespējas: esoŔā draudze kļūst lielāka vai arÄ« veido jaunas draudzes. Vai nu mums Viņa vārdā jāiet, vai arÄ« mums jāsÅ«ta un jāatbalsta sÅ«tÄ«tie. Tas, ko misioloÄ£ijas (=zinātne par misiju) pētnieki ir ievērojuÅ”i saskan ar Elenas Vaitas principu – prioritātei jābÅ«t jaunu draudžu dibināŔanai, nevis esoŔās draudzes palielināŔanai. Abi centieni ir labi. Pirmie ir [savā ziņā] grÅ«tāki. Bet attiecÄ«gi efektÄ«vāki. Viens no bieži minētajiem iemesliem tam ir draudzes kā dzÄ«va organisma dzÄ«ves cikls. Piemēram, kāds pētÄ«jums starp baptistiem (kuri Å”obrÄ«d gan ASV, gan Latvijā ir priekÅ”zÄ«mÄ«gi aktÄ«vi draudžu dibināŔanā un likumsakarÄ«gi arÄ« straujāk augoÅ”i) parādÄ«ja Ŕādus datus: Draudzes vecumā 0-3: vidēji 10 jaunkristÄ«tie gadā uz 100 draudzes locekļiem. Draudzes vecumā 3-15: vidēji 5 jaunkristÄ«tie gadā uz 100 draudzes locekļiem. Draudzes vecumā 15+: vidēji 1,5 jaunkristÄ«tie gadā uz 100 draudzes locekļiem. Jaunas draudzes kopumā krista vairāk cilvēku nekā vecākas draudzes. Tas nav apvainojums. Tas ir tikai dzÄ«ves cikls. Bērniem patÄ«k skriet un pieauguÅ”ajiem pasēdēt. Vai tas nozÄ«mē, ka jāsāk domāt par nāvi? Nepavisam! Draudze tomēr ir DzÄ«vÄ«bas Kunga iestādÄ«jums. Ir jāsāk domāt par grÅ«tniecÄ«bu! Draudzi, kas apņēmusies dibināt jaunu draudzi, sauc par mātes draudzi, un tas ir viens no draudzes dibināŔanas modeļiem lÄ«dzās misionāru komandas vai mazās grupas dibinātām draudzēm. Kad draudze vienojas doties Å”ajā virzienā, tā lÅ«dz par to, mācās par to, tad noŔķir nelielu komandu no sava vidus jaunās draudzes dibināŔanai, ko mēdz saukt par kodolkomandu. Å ajā kodolkomandā ir cilvēki ar apustuļu un evaņģēlistu dāvanām, ar Dieva aicinājumu bÅ«t Å”ajā komandā, piederÄ«gi sociālajai grupai vai teritorijai, kurā plānota jaunā draudze. Tā uzņemas tālāko darbu, savukārt mātes draudze turpina lÅ«gt, atbalsta ar dažādiem resursiem, priecājas un raud lÄ«dzi darba priekiem un grÅ«tÄ«bām. Kā jau māte. SÅ«tÄ«t jaunas draudzes dibināŔanas misijā savus labākos lÄ«derus, strādāt gatavākos un dedzÄ«gākos lieciniekus izklausās pēc droÅ”as paÅ”nāvÄ«bas draudzei, ja vien neaizmirstam Dieva ekonomiju, kas atŔķiras no mÅ«sējās tik ļoti, cik Debesis ir augstākas par zemi. Ir neskaitāmi stāsti par draudzēm, kas iesaistās jaunas draudzes veidoÅ”anā un lÄ«dz brÄ«dim, kad jaunā draudze uzsāk savus oficiālos dievkalpojumus, mātes draudzes apmeklētāju skaits ir augstāks nekā pirms tā izsÅ«tÄ«ja no sevis cilvēkus misijas darbam. Mums noteikti nav jāraizējas par savas esoŔās draudzes skaitlisko izaugsmi vairāk nekā par kopējo Dieva valstÄ«bas paplaÅ”ināŔanos. Tikai, patiesi raizējoties par pirmo, piedzÄ«vosim otro. Interesanti, ka vairumā gadÄ«jumu jaunas draudzes parādīŔanās ceļ kopienas garÄ«go interesi un nes labumu visām esoÅ”ajām draudzēm tuvumā. Kas vien ceļ Dieva valstÄ«bu, ceļ arÄ« katru tās vēstniecÄ«bu. Atceros kādu stāstu par jaunas draudzes dibināŔanu, kas pacēla kopienas garÄ«go interesi tik augstu, ka pat citu konfesiju draudzes pēkŔņi piedzÄ«voja apmeklētāju skaita dubultoÅ”anos. Lielākoties vienas konfesijas vairākas ā€œfiliālesā€ tajā paŔā kopienā iesaistÄ«to draudžu veselÄ«bu un dzÄ«votspēju ietekmē pozitÄ«vāk nekā vienas draudzes monopols kopienā. Iespējams, ko tādu nojauta Narvesen veidotāji, parÅ«pējoties, lai Å”is kiosks ir uz katra stÅ«ra plaÅ”i apdzÄ«votās vietās. Tas par skaitļiem, bet lielākais ieguvums, kā Elena Vaita to norāda, ir garÄ«gais ieguvums iesaistÄ«tajiem. Lai gan draudzes dibināŔana ir grÅ«ts darbs, kas prasa visādus upurus, tā nes sev lÄ«dzi jaunu enerÄ£iju, fokusu, jēgu un iespēju redzēt, kā Dievs spēcÄ«gi darbojas. DzemdÄ«bās no jauna piedzimst arÄ« māte. Taču, ja tas nebÅ«tu par jauneklÄ«go enerÄ£iju, kāda piemÄ«t jaunām draudzēm, vai atjaunoto dzÄ«vÄ«bu, kādu var piedzÄ«vot mātes draudzes? SvarÄ«gs jautājums: Kāpēc gan visi nevarētu vienkārÅ”i nākt pie mums? Pie mums ir labi! Mēs joprojām jÅ«tamies ļoti dzÄ«vÄ«gi un mums ir labs kristÄ«bu reitings! Vai ir kāds iemesls mums atbalstÄ«t jaunu draudžu veidoÅ”anu? PazemÄ«bu veicinoŔā atbilde ir, ka ir vajadzÄ«gas daudzas un dažādas draudzes, lai aizsniegtu daudzus Kristum. Jauna draudze var piemēroties, lai aizsniegtu konkrētu, grÅ«ti aizsniedzamu cilvēku grupu. Visi nejÅ«tas piederÄ«gi visur. Lai cik ideāla kādam liktos kāda draudze, tā nekad nespēs bÅ«t ideāla pilnÄ«gi visiem, jo cilvēki ir neaptverami dažādi. Misija nav fokusēta uz mums. Mēs gribam vest pie Jēzus, nevis paÅ”mērÄ·Ä«gi pie mums. Es reiz iemācÄ«jos no kolēģiem skolotājiem tādu teicienu: Ja bērns nemācās tā, kā mēs mācām, mācÄ«sim viņu tā, kā viņŔ mācās! Bija gan citi kolēģi, kam Å”is teiciens ļoti nepatika, viņi cirta kāju pie zemes un teica: vai nu tu mācÄ«sies, kā es mācu, vai pats vainÄ«gs! Vai nu tev patiks draudze, kāda ir mums, vai pats vainÄ«gs! Å Ä« ir ļoti egocentriska domāŔana un noteikti ne misionāru domāŔana. Neatņemama daļa no misionāru bÅ«tÄ«bas ir darÄ«t netradicionālas lietas centienos aizsniegt cilvēkus ar evaņģēliju. GatavÄ«ba eksperimentēt te ir izŔķiroÅ”i svarÄ«ga. Ne visi eksperimenti ir veiksmÄ«gi. Varam noskatÄ«ties, sakot: ā€œNu, nu, paskatÄ«simies, redzēsi, ka tā nav laba ideja!ā€ Un, kad riskētājs izrādās kļūdÄ«jies, nosaukt par Kļūdu viņu paÅ”u un saraut visas attiecÄ«bas. Varam arÄ« noskatÄ«ties, sakot: ā€œJa izrādÄ«sies, ka tā nav laba ideja, nāc, liksim galvas kopā un domāsim nākamo!ā€ Mums ir vajadzÄ«gi traki cilvēki, kas mÄ«l pārmaiņas, jo tās ir Dieva dotas dāvanas, lai darÄ«tu tieÅ”i Ŕādu darbu. Pāvils tāds bija, un Jeruzālemes brāļi viņu ne vienmēr saprata, bet viņiem izdevās izrunāties un vienoties, saglabājot uzticÄ«bu un cieņu. Draudžu dibināŔanu noteiktām sabiedrÄ«bas grupām, iespējams, ir grÅ«tāk saprast nekā draudžu dibināŔanu jaunās teritorijās. Bet labās ziņas, ko vērts no Ŕī atcerēties, ir: ikviena draudze var efektÄ«vi aizsniegt tos, kuri neapmeklē tās dievkalpojumus, kļūstot par mātes draudzi jaunai draudzei. Ir dažādi veidi, kā veidot jaunas draudzes. Jaunu draudzi var dibināt esoŔās draudzes ēkā, piemēram, citai valodas grupai. Var dibināt mājas draudzi. EsoÅ”a draudze var pārorganizēties par mazo grupu draudzi, kas sanāk kopā ar zināmu regularitāti. Mātes draudze var nebÅ«t viena, bet vairākas, sadalot resursus un atbildÄ«bas. Draudzi var veidot mācÄ«tāji, ierindas locekļi, cilvēki visos vecumos, lai gan Elena Vaita norāda, ka Ŕī atbildÄ«ba Ä«paÅ”i gulstas uz jaunieÅ”iem. Draudzei NAV jābÅ«t lielai, lai to darÄ«tu. IzŔķiroÅ”s nekad nav draudzes izmērs vai resursu bagātÄ«bas, bet gan nodoÅ”anās lÄ«menis. Draudzes jaudu nevērtē pēc tās draudzes locekļu skaita, bet gan pēc izsÅ«tÄ«to misionāru skaita. Vēl svarÄ«gāk: ir neskaitāmi veidi, kā atbalstÄ«t draudžu dibināŔanu. Pirmais sākas mÅ«su domāŔanā. Cik daudz tā ir vērsta uz misiju, cik uz mums paÅ”iem. Cik daudz tā nodarbojas ar kritiku, cik ar iedroÅ”inājumu. Cik daudz mēs mācāmies, izzinām un jautājam, cik daudz uzskatām, ka visu jau zinām par visu un visiem. Cik daudz kritiku izsakām aizmuguriski, cik daudz to izsakām ieteikuma vai jautājuma formā personÄ«gi cilvēkam, par kuru tā ir. Cik daudz darām, cik baidāmies. Kāpēc tas ir temats, par ko bÅ«t lietas kursā visiem? Jo draudžu dibināŔana ir frontes lÄ«nijas misijas darbs. Skaidrs, ka visi neatrodas frontes pirmajās rindās. Taču bez aizmugures atbalsta fronte ir vāja. Jaunā derÄ«ba ir pilna cilvēku, kuri darbojās draudžu dibināŔanā, taču vēl pilnāka tā ir cilvēku, kuri dažādos veidos atbalsta Å”o darbu, citādi tas nevarētu notikt. Cilvēku, kuri to izprot un zina tā nozÄ«mÄ«bu. Cilvēku, kuri arÄ« nes upurus Ŕīs lietas labā. Cilvēku, pie kuriem var vērsties pēc atbalsta, kad tas nepiecieÅ”ams. IzglÄ«tÄ«bas un informētÄ«bas nozÄ«mÄ«bu Å”ajā lietā nav iespējams pārspÄ«lēt. Draudžu dibināŔana nav paÅ”mērÄ·is. Kāpēc ir vērts izvirzÄ«t Ŕādu mērÄ·i un runāt par to? Jo draudzes dibināŔana kādā jaunā vietā vai jaunai cilvēku grupai parāda, ka mÅ«su misijas darbs ir bijis rezultatÄ«vs un tas turpināsies. Tie neesam tikai mēs, kas ir kaut ko darÄ«juÅ”i un kaut kas kādam ir bijis par svētÄ«bu – kas arÄ« ir skaisti un svarÄ«gi. Bet ir tapis jauns dzÄ«vs organisms, kas turpinās iesākto darbu tā, kā mēs paÅ”i nekad nevarētu. Draudžu dibināŔana mums atgādina mērÄ·us, uz kuriem ejam, kas ir tik nopietni, cik misijas darbs ir. Draudžu dibināŔana no jauna paceļ mÅ«su latiņu evaņģelizācijas darbam, tā mÅ«s izaicina domāt plaŔāk, domāt pamatÄ«gāk, nest lielākus upurus. 6. – 8. februāra konference ā€œMisija: Latvijaā€ paredzēta, lai ikviens varētu mācÄ«ties un iedvesmoties par tematu. Nākamie pasākumi Å”ajā gadā jau bÅ«s specifiskas apmācÄ«bas tiem, kurus Dievs ir uzrunājis vai vēl uzrunās tam nodoties vairāk. Savukārt pavasarÄ« sāksies mācÄ«bu cikls jaunieÅ”iem Baltijā. Uz tikÅ”anos konferencē un lai Dievs arvien svētÄ« Latviju! Inga Šļakota Jaunu grupu un draudžu dibināŔanas koordinatore

Kāpēc draudžu dibināŔana ir tik efektÄ«va misijas metode? Ā 
Ir divi veidi, kā varam skatÄ«ties uz pasauli mums apkārt no draudzes nama logiem. Pirmais: apkārt ir tik daudz bezcerÄ«gu grēcinieku, kurus nekad nekas neinteresēs! Otrais: apkārt ir tik daudz glābjamu cilvēku, kuri atsauksies, kad evaņģēlijs tiks pasniegts mÄ«loŔā un saprotamā veidā viņu valodā! Reizēm, kad mÅ«su pÅ«liņi negÅ«st cerētos rezultātus, ieslÄ«gstam pirmajā skatÄ«jumā. Cik labi, ka Jēzus uz katru no mums reiz skatÄ«jās ar otro!

Gluži kā uguns eksistē degot, draudze eksistē, nododoties misijai. Draudzei, kurai nav misijas, drÄ«z vairs nav arÄ« ticÄ«bas. Misijas darbā ir 2 iespējas: esoŔā draudze kļūst lielāka vai arÄ« veido jaunas draudzes. Vai nu mums Viņa vārdā jāiet, vai arÄ« mums jāsÅ«ta un jāatbalsta sÅ«tÄ«tie.

Tas, ko misioloÄ£ijas (=zinātne par misiju) pētnieki ir ievērojuÅ”i saskan ar Elenas Vaitas principu – prioritātei jābÅ«t jaunu draudžu dibināŔanai, nevis esoŔās draudzes palielināŔanai. Abi centieni ir labi. Pirmie ir [savā ziņā] grÅ«tāki. Bet attiecÄ«gi efektÄ«vāki. Viens no bieži minētajiem iemesliem tam ir draudzes kā dzÄ«va organisma dzÄ«ves cikls. Piemēram, kāds pētÄ«jums starp baptistiem (kuri Å”obrÄ«d gan ASV, gan Latvijā ir priekÅ”zÄ«mÄ«gi aktÄ«vi draudžu dibināŔanā un likumsakarÄ«gi arÄ« straujāk augoÅ”i) parādÄ«ja Ŕādus datus:
DraudzesĀ  vecumā 0-3: vidēji 10 jaunkristÄ«tie gadā uz 100 draudzes locekļiem.
Draudzes vecumā 3-15: vidēji 5 jaunkristītie gadā uz 100 draudzes locekļiem.
Draudzes vecumā 15+: vidēji 1,5 jaunkristītie gadā uz 100 draudzes locekļiem.
Ā 
Jaunas draudzes kopumā krista vairāk cilvēku nekā vecākas draudzes. Tas nav apvainojums. Tas ir tikai dzÄ«ves cikls. Bērniem patÄ«k skriet un pieauguÅ”ajiem pasēdēt. Vai tas nozÄ«mē, ka jāsāk domāt par nāvi? Nepavisam! Draudze tomēr ir DzÄ«vÄ«bas Kunga iestādÄ«jums. Ir jāsāk domāt par grÅ«tniecÄ«bu!

Draudzi, kas apņēmusies dibināt jaunu draudzi, sauc par mātes draudzi, un tas ir viens no draudzes dibināŔanas modeļiem lÄ«dzās misionāru komandas vai mazās grupas dibinātām draudzēm. Kad draudze vienojas doties Å”ajā virzienā, tā lÅ«dz par to, mācās par to, tad noŔķir nelielu komandu no sava vidus jaunās draudzes dibināŔanai, ko mēdz saukt par kodolkomandu. Å ajā kodolkomandā ir cilvēki ar apustuļu un evaņģēlistu dāvanām, ar Dieva aicinājumu bÅ«t Å”ajā komandā, piederÄ«gi sociālajai grupai vai teritorijai, kurā plānota jaunā draudze. Tā uzņemas tālāko darbu, savukārt mātes draudze turpina lÅ«gt, atbalsta ar dažādiem resursiem, priecājas un raud lÄ«dzi darba priekiem un grÅ«tÄ«bām. Kā jau māte.

SÅ«tÄ«t jaunas draudzes dibināŔanas misijā savus labākos lÄ«derus, strādāt gatavākos un dedzÄ«gākos lieciniekus izklausās pēc droÅ”as paÅ”nāvÄ«bas draudzei, ja vien neaizmirstam Dieva ekonomiju, kas atŔķiras no mÅ«sējās tik ļoti, cik Debesis ir augstākas par zemi. Ir neskaitāmi stāsti par draudzēm, kas iesaistās jaunas draudzes veidoÅ”anā un lÄ«dz brÄ«dim, kad jaunā draudze uzsāk savus oficiālos dievkalpojumus, mātes draudzes apmeklētāju skaits ir augstāks nekā pirms tā izsÅ«tÄ«ja no sevis cilvēkus misijas darbam. Mums noteikti nav jāraizējas par savas esoŔās draudzes skaitlisko izaugsmi vairāk nekā par kopējo Dieva valstÄ«bas paplaÅ”ināŔanos. Tikai, patiesi raizējoties par pirmo, piedzÄ«vosim otro.

Interesanti, ka vairumā gadÄ«jumu jaunas draudzes parādīŔanās ceļ kopienas garÄ«go interesi un nes labumu visām esoÅ”ajām draudzēm tuvumā. Kas vien ceļ Dieva valstÄ«bu, ceļ arÄ« katru tās vēstniecÄ«bu. Atceros kādu stāstu par jaunas draudzes dibināŔanu, kas pacēla kopienas garÄ«go interesi tik augstu, ka pat citu konfesiju draudzes pēkŔņi piedzÄ«voja apmeklētāju skaita dubultoÅ”anos. Lielākoties vienas konfesijas vairākas ā€œfiliālesā€ tajā paŔā kopienā iesaistÄ«to draudžu veselÄ«bu un dzÄ«votspēju ietekmē pozitÄ«vāk nekā vienas draudzes monopols kopienā. Iespējams, ko tādu nojauta Narvesen veidotāji, parÅ«pējoties, lai Å”is kiosks ir uz katra stÅ«ra plaÅ”i apdzÄ«votās vietās.

Tas par skaitļiem, bet lielākais ieguvums, kā Elena Vaita to norāda, ir garÄ«gais ieguvums iesaistÄ«tajiem. Lai gan draudzes dibināŔana ir grÅ«ts darbs, kas prasa visādus upurus, tā nes sev lÄ«dzi jaunu enerÄ£iju, fokusu, jēgu un iespēju redzēt, kā Dievs spēcÄ«gi darbojas. DzemdÄ«bās no jauna piedzimst arÄ« māte.
Ā 
Taču, ja tas nebÅ«tu par jauneklÄ«go enerÄ£iju, kāda piemÄ«t jaunām draudzēm, vai atjaunoto dzÄ«vÄ«bu, kādu var piedzÄ«vot mātes draudzes? SvarÄ«gs jautājums: Kāpēc gan visi nevarētu vienkārÅ”i nākt pie mums? Pie mums ir labi! Mēs joprojām jÅ«tamies ļoti dzÄ«vÄ«gi un mums ir labs kristÄ«bu reitings! Vai ir kāds iemesls mums atbalstÄ«t jaunu draudžu veidoÅ”anu?

PazemÄ«bu veicinoŔā atbilde ir, ka ir vajadzÄ«gas daudzas un dažādas draudzes, lai aizsniegtu daudzus Kristum. Jauna draudze var piemēroties, lai aizsniegtu konkrētu, grÅ«ti aizsniedzamu cilvēku grupu. Visi nejÅ«tas piederÄ«gi visur. Lai cik ideāla kādam liktos kāda draudze, tā nekad nespēs bÅ«t ideāla pilnÄ«gi visiem, jo cilvēki ir neaptverami dažādi. Misija nav fokusēta uz mums. Mēs gribam vest pie Jēzus, nevis paÅ”mērÄ·Ä«gi pie mums. Es reiz iemācÄ«jos no kolēģiem skolotājiem tādu teicienu: Ja bērns nemācās tā, kā mēs mācām, mācÄ«sim viņu tā, kā viņŔ mācās! Bija gan citi kolēģi, kam Å”is teiciens ļoti nepatika, viņi cirta kāju pie zemes un teica: vai nu tu mācÄ«sies, kā es mācu, vai pats vainÄ«gs! Vai nu tev patiks draudze, kāda ir mums, vai pats vainÄ«gs! Å Ä« ir ļoti egocentriska domāŔana un noteikti ne misionāru domāŔana.

Neatņemama daļa no misionāru bÅ«tÄ«bas ir darÄ«t netradicionālas lietas centienos aizsniegt cilvēkus ar evaņģēliju. GatavÄ«ba eksperimentēt te ir izŔķiroÅ”i svarÄ«ga. Ne visi eksperimenti ir veiksmÄ«gi. Varam noskatÄ«ties, sakot: ā€œNu, nu, paskatÄ«simies, redzēsi, ka tā nav laba ideja!ā€ Un, kad riskētājs izrādās kļūdÄ«jies, nosaukt par Kļūdu viņu paÅ”u un saraut visas attiecÄ«bas. Varam arÄ« noskatÄ«ties, sakot: ā€œJa izrādÄ«sies, ka tā nav laba ideja, nāc, liksim galvas kopā un domāsim nākamo!ā€ Mums ir vajadzÄ«gi traki cilvēki, kas mÄ«l pārmaiņas, jo tās ir Dieva dotas dāvanas, lai darÄ«tu tieÅ”i Ŕādu darbu. Pāvils tāds bija, un Jeruzālemes brāļi viņu ne vienmēr saprata, bet viņiem izdevās izrunāties un vienoties, saglabājot uzticÄ«bu un cieņu.

Draudžu dibināŔanu noteiktām sabiedrÄ«bas grupām, iespējams, ir grÅ«tāk saprast nekā draudžu dibināŔanu jaunās teritorijās. Bet labās ziņas, ko vērts no Ŕī atcerēties, ir: ikviena draudze var efektÄ«vi aizsniegt tos, kuri neapmeklē tās dievkalpojumus, kļūstot par mātes draudzi jaunai draudzei.
Ā 
Ir dažādi veidi, kā veidot jaunas draudzes. Jaunu draudzi var dibināt esoŔās draudzes ēkā, piemēram, citai valodas grupai. Var dibināt mājas draudzi. EsoÅ”a draudze var pārorganizēties par mazo grupu draudzi, kas sanāk kopā ar zināmu regularitāti. Mātes draudze var nebÅ«t viena, bet vairākas, sadalot resursus un atbildÄ«bas. Draudzi var veidot mācÄ«tāji, ierindas locekļi, cilvēki visos vecumos, lai gan Elena Vaita norāda, ka Ŕī atbildÄ«ba Ä«paÅ”i gulstas uz jaunieÅ”iem. Draudzei NAV jābÅ«t lielai, lai to darÄ«tu. IzŔķiroÅ”s nekad nav draudzes izmērs vai resursu bagātÄ«bas, bet gan nodoÅ”anās lÄ«menis. Draudzes jaudu nevērtē pēc tās draudzes locekļu skaita, bet gan pēc izsÅ«tÄ«to misionāru skaita.

Vēl svarÄ«gāk: ir neskaitāmi veidi, kā atbalstÄ«t draudžu dibināŔanu. Pirmais sākas mÅ«su domāŔanā. Cik daudz tā ir vērsta uz misiju, cik uz mums paÅ”iem. Cik daudz tā nodarbojas ar kritiku, cik ar iedroÅ”inājumu. Cik daudz mēs mācāmies, izzinām un jautājam, cik daudz uzskatām, ka visu jau zinām par visu un visiem. Cik daudz kritiku izsakām aizmuguriski, cik daudz to izsakām ieteikuma vai jautājuma formā personÄ«gi cilvēkam, par kuru tā ir. Cik daudz darām, cik baidāmies.

Kāpēc tas ir temats, par ko bÅ«t lietas kursā visiem? Jo draudžu dibināŔana ir frontes lÄ«nijas misijas darbs. Skaidrs, ka visi neatrodas frontes pirmajās rindās. Taču bez aizmugures atbalsta fronte ir vāja. Jaunā derÄ«ba ir pilna cilvēku, kuri darbojās draudžu dibināŔanā, taču vēl pilnāka tā ir cilvēku, kuri dažādos veidos atbalsta Å”o darbu, citādi tas nevarētu notikt. Cilvēku, kuri to izprot un zina tā nozÄ«mÄ«bu. Cilvēku, kuri arÄ« nes upurus Ŕīs lietas labā. Cilvēku, pie kuriem var vērsties pēc atbalsta, kad tas nepiecieÅ”ams. IzglÄ«tÄ«bas un informētÄ«bas nozÄ«mÄ«bu Å”ajā lietā nav iespējams pārspÄ«lēt.

Draudžu dibināŔana nav paÅ”mērÄ·is. Kāpēc ir vērts izvirzÄ«t Ŕādu mērÄ·i un runāt par to? Jo draudzes dibināŔana kādā jaunā vietā vai jaunai cilvēku grupai parāda, ka mÅ«su misijas darbs ir bijis rezultatÄ«vs un tas turpināsies. Tie neesam tikai mēs, kas ir kaut ko darÄ«juÅ”i un kaut kas kādam ir bijis par svētÄ«bu – kas arÄ« ir skaisti un svarÄ«gi. Bet ir tapis jauns dzÄ«vs organisms, kas turpinās iesākto darbu tā, kā mēs paÅ”i nekad nevarētu. Draudžu dibināŔana mums atgādina mērÄ·us, uz kuriem ejam, kas ir tik nopietni, cik misijas darbs ir. Draudžu dibināŔana no jauna paceļ mÅ«su latiņu evaņģelizācijas darbam, tā mÅ«s izaicina domāt plaŔāk, domāt pamatÄ«gāk, nest lielākus upurus.

6. – 8. februāra konference ā€œMisija: Latvijaā€ paredzēta, lai ikviens varētu mācÄ«ties un iedvesmoties par tematu. Nākamie pasākumi Å”ajā gadā jau bÅ«s specifiskas apmācÄ«bas tiem, kurus Dievs ir uzrunājis vai vēl uzrunās tam nodoties vairāk. Savukārt pavasarÄ« sāksies mācÄ«bu cikls jaunieÅ”iem Baltijā.

Uz tikÅ”anos konferencē un lai Dievs arvien svētÄ« Latviju!
Ā 

Inga Šļakota
Jaunu grupu un draudžu dibināŔanas koordinatore
Ā 

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.