Turpināsim aplūkot Atklāsmes grāmatas 5. nodaļu! Vai zinājāt, ka bija aizzīmogota vēsts (rakstu rullis), kas tika iedota kādam vīram, un tajā bija nāves spriedums viņam pašam? Ūrijam Dāvids iedeva vēsti, kas jānodod Joābam; tajā bija Ūrijas nāves spriedums. Lai arī viņš bija nevainīgs, viņam bija jāmirst, lai apklātu citu izdarīto grēku. Viņš nogādāja pats savu nāves spriedumu aizzīmogotā rakstu rullī (skat. 2. Sam. 11. nod.). Jēzus, Nokautais Jērs, ir vienīgais, kuram ir tiesības šo rakstu rulli (grāmatu) atvērt. Lai jūs un es varētu izprast šīs lietas, lai mums būtu nākotne, lai mēs saprastu šo vēsti, Viņam bija jānomirst. Vai saprotat šo domu? Garīgas lietas ir garīgi jāsaprot, man šī doma likās saprotama. “Un es redzēju goda krēsla, četru dzīvo būtņu un vecajo vidū stāvam Jēru, kā nokautu...” Tas stāv, bet tas ir nokauts. Vai tad, kad Jēzus augšāmcēlās, Viņam bija rētas no nokaušanas? Jā, bet Viņš stāvēja. “...ar septiņiem ragiem...” Rags Bībelē simbolizē varu. Kad priesteris svaidīja ķēniņu ar eļļu, tā tika izlieta no raga, tas simbolizēja Svētā Gara spēku. Daniēla 8. nodaļā tautas un valstis tika simbolizētas ar ragiem. Tātad “...ar septiņiem ragiem un septiņām acīm...” Acis simbolizē zināšanas, atziņu. “...kas ir septiņi Dieva gari...” Jesajas 11:2 ir uzskaitītas septiņas Gara rakstura īpašības. Ir minēta gudrība, spēks, atziņa, jūs to atradīsiet Jesajas 11:2. Jēzus ietver to visu. “...kas ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.” (Atkl. 5:6) Gara dāvanas ir dotas visiem. “Viņš nāca un saņēma grāmatu no Tā labās rokas, kas sēd goda krēslā.” (Atkl. 5:7) Šeit ir Jērs Jēzus un Kāds, kurš sēd goda krēslā. Vai jūs šajā ainā varat saskatīt Tēvu un Dēlu? Ir Jērs, kurš ņem grāmatu no rokas Kādam, kurš sēd goda krēslā. “Kad Viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā, katrs turēdams rokā cītaras un zelta kausus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja...” Šeit ir kvēpināmās zāles, mēs zinām, kas notiek pie kvēpināmā altāra templī. “... viņi dziedāja jaunu dziesmu, sacīdami: “Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām, un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.”” (Atkl. 5:8–10) Šeit atkal ir ķēniņi un priesteri, kuri bija pieminēti arī 1. nodaļā. Mēs esam ķēniņu un priesteru tauta. Vai pamanījāt, ka tas nav tikai Israēls? “No visām ciltīm, valodām...” Tas ir ļoti svarīgi ikvienam, kurš lasa, jo tad, kad nokļūsim 7. nodaļā, redzēsim, ka tur ir teikts “12 000 no 12 ciltīm”. Bet nu sāksim atvērt zīmogus! Tātad, viņi metas ceļos, viņi pielūdz, viņi saka: “Cienīgs ir Jērs.” Paaugstināšana un slavēšana Atklāsmes grāmatā kļūst aizvien varenāka un plašāka, visas nākamās slavēšanas un pielūgsmes dziesmas ir varenākas nekā iepriekšējās. Visbeidzot tiek atvērti zīmogi. 6. nodaļa 1. pants: “Tad es redzēju, ka Jērs atdarīja pirmo no septiņiem zīmogiem, un dzirdēju pirmo no četrām dzīvajām būtnēm sakām [kā pērkona balsī]: nāc!” Kad zīmogs tiek atvērts, Jānis redz atklāsmi: “Es redzēju, un raugi: balts zirgs, un tam, kas sēdēja uz tā, bija šaujamais stops; viņam tika dots vainags, un viņš izgāja uzvarēdams un lai uzvarētu” (Atkl. 6:2) Vēlāk Atklāsmes grāmatā jūs redzat jātnieku baltā zirgā, un tas ir Kristus, Viņš ir Dieva Vārds. Šis jātnieks simbolizē Dieva Vārda uzvaru pirmajos draudzes pastāvēšanas gadsimtos. Starp septiņiem zīmogiem un septiņām draudzēm pastāv paralēles. Vienā gadījumā dota draudzes garīgā vēsture, otrā – draudzes politiskā vēsture. Atgādinu – šis ir tikai kopsavilkums, es gribu, lai jūs studējat paši. 3. pants: “Viņš atdarīja otru zīmogu...” Te nu ir četri apokalipses jātnieki. Šeit tie ir. Starp citu, šīs gleznas autors ir Džo Mana Skalko, par kuru jums iepriekš stāstīju, ka viņš bija “nolietojis” Atklāsmes grāmatas lapas savā Bībelē (no biežās šķirstīšanas tās bija sākušas izdzist). Saprotiet, šis ir mākslinieka priekšstats, es nezinu, vai tas ir tieši tas, ko redzēja Jānis, visticamāk nē, bet šeit ir, uz ko paskatīties. Tātad nākamais ir ugunssārtais zirgs. “Un viņam tika teikts: “Atņem zemei mieru, lai cilvēki nokautu cits citu.” Pēc tam viņam tika dots liels zobens.” (Atkl. 6:4, pārfrāzēts) Šis ir draudzes lielo vajāšanu laika simbols. Tad Viņš atver trešo zīmogu, un Jānim tiek teikts: “[..] nāc! Es redzēju, un raugi: melns zirgs, un tam, kas sēdēja zirgā, bija svari rokā! Es dzirdēju kā balsi četru dzīvo būtņu vidū sakām: “Mērs kviešu par denāriju un trīs mēri miežu par denāriju. Eļļu un vīnu tu nesamaitā!”” (Atkl. 6:5, 6) Šis jātnieks simbolizē, cik dārgs ir Dieva Vārds tajā laikā. Tā kļūst ļoti maz, tas ir aizēnots. Mieži bija vislētākais ēdiens, to deva dzīvniekiem. Cilvēki parasti ēda kviešus. 7. pants: “Viņš atdarīja ceturto zīmogu...” Jūs visi esat dzirdējuši par četriem apokalipses jātniekiem, tie ir pirmie četri no septiņiem zīmogiem. “Viņš atdarīja ceturto zīmogu, tad es dzirdēju ceturtās dzīvās būtnes balsi sakām: nāc! Es redzēju, un raugi: pelēks zirgs...” Šis vārds “pelēks” (citos tulk. “palss” – ‘pelēcīgi dzeltens, bāls, iepelēks’ vai “bālganzaļš” – Red. piez.)... Vai zināt, kāds izskatās asns, kad jūs atstājat kartupeli virtuvē un klāt tiek tikai nedaudz gaismas? Tas sāk dzīt šos bāli pelēkos asnus, jo nepietiek īstas gaismas, lai tie būtu zaļi. Tā ir miroņa krāsa, tas šeit ir domāts. Līķa pelēks, tajā nav hlorofila. Šis bālais zirgs ir laiks draudzes vēsturē, kad ir daudz mirušo un daudz vajāšanu. Tas simbolizē vajāšanas tumšajos viduslaikos. Tālāk Jānis raksta: “Kad Viņš atdarīja piekto zīmogu...” Šeit tiek runāts par tiem, kuri ir nokauti Dieva Vārda dēļ. Te minēti svētie, kas ir zem altāra. Cik daudzi no jums domā, ka ir cilvēki, kuri ir svēti, ir izglābti un šobrīd Debesīs brēc? Kurš gribētu nomirt, nokļūt zem altāra un brēkt? Cik daudzi no jums zina, ka tas ir simbols? Ir kādi, kuri mēģinājuši šo Rakstu vietu izmantot, lai runātu par dvēseļu stāvokli pēc nāves kaut kādā šķīstītavā vai Ābrahāma klēpī, viņi to traktē burtiski, bet tas nav domāts burtiski, tas simbolizē, ka Dieva svētie, kuri šajā laikā ir cietuši, saņems atbildi. Tiesas diena nāk, esiet pacietīgi. Kad jūs Bībelē lasāt, ka Dievs teica Kainam: “Ābela, tava brāļa, asinis brēc uz Mani no zemes” (1. Moz. 4:10), vai tas nozīmē, ka šūnas, mazās asins šūnas no zemes sauca: “Palīgā, palīgā, palīgā!”? Vai arī Dievs šeit vienkārši izmantoja metaforu, lai mēs visi saprastu – Ābela asinis bija pierādījums, ka ir nepieciešams taisnīgums? Te ir runa par laiku, kurā notiek liela svēto vajāšana un augšup paceļas šis “brēciens” – visas Debesīs pierakstītās lūgšanas. Vai zinājāt, ka šodien varat ko lūgt, tad var pienāk jūsu nāves stunda, bet šī lūgšana ir pierakstīta un atbilde var nākt pēc jūsu nāves? Piemēram, jūs lūdzat par saviem bērniem un varbūt nomirstat, pirms redzat, kā viņi tiek glābti un atgriežas pie Dieva. Vai šīs lūgšanas paliek? Vai arī Dievs saka: “Nē, tu nomiri, tagad šīs lūgšanas ir izdzēstas!”? Ja jūs nomirstat ticībā, Viņš šīs lūgšanas ir pierakstījis, vai ne tā? Un tā, šie ir svētie cauri visiem laikiem, viņu lūgšanas ir zem altāra. Kas bija zem altāra? Svēto lūgšanas. Mēs to tikko lasījām, vai ne tā? Te ir runāts par viņu lūgšanām pēc taisnības, attaisnojuma un izglābšanas. Zem altāra nav bars dvēseļu, kuras brēc. Tas ir simbols. Vai tas ir skaidrs? Tiek runāts par svētajiem, un tad vēstījums pāriet pie ļaunajiem, kuri vaimanā. 6. nodaļas 12. pants: “Un es redzēju, kad Viņš atdarīja sesto zīmogu, tad notika liela zemestrīce, saule tapa melna kā saru maiss...” Starp citu, šajā vēstures laikā bija liela zemestrīce. “... viss mēness tapa kā asinis, debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes kokam, stipra vēja kratītam, krīt negatavi augļi. Un debess savēlās kā grāmata, ko satin...” Vai zināt, ko es jums gribētu pastāstīt? Mēs šobrīd dzīvojam starp 13. un 14. pantu. Daudzas no šī lietām jau vēsturē ir notikušas. Lielā zemestrīce; tumšā diena; mēness, kas izskatījās pēc asinīm; zvaigznes krīt no debesīm... Vēsturē skatoties, šīs lietas ir notikušas, un Dieva ļaudis, Viņa draudze to skaidri varēja redzēt. Bet galā, kad nāks Jēzus, “debesis savelsies kā grāmata [rakstu rullis]”. Šīs lietas notiks ātri cita pēc citas. “...un visi kalni un visas salas tika izkustinātas no savām vietām.” Redzot mūsdienu zemestrīces, tas liek aizdomāties. Šeit vaimanā ļaunie: “Zemes ķēniņi, varenie...” Pēc pasaules uzskatiem. “...virsnieki un bagātie, stiprie...” Citiem vārdiem, cilvēki, kuriem bija vara šeit lejā, uz zemes, kuri vajā Dievu – Viņa draudzi. “...un katrs vergs un brīvais paslēpās alās un klinšu aizās...” Vai šie ir izglābtie vai pazudušie, kas slēpjas? Svētie nebēgs, šī ir viņu svētā cerība; šeit vaimanā ļaunie, “...sacīdami kalniem un klintīm: “Krītiet uz mums, apslēpiet mūs no Tā vaiga, kas sēd goda krēslā, un no Jēra dusmām. Jo atnākusi Viņu lielā dusmu diena! Kas varētu pastāvēt?”” (Atkl. 6:12–17) Parasti, kad jūs murgojat un redzat kādu briesmoni vai jums ir no kaut kā bail, tad tas ir kaut kas tiešām briesmīgs. Zinu, ka ir cilvēki, kuri ir šausmās no čūskām. Atceros, pirms daudziem gadiem (es to neiesaku, bet tas bija sen) es aizgāju noskatīties filmu “Žokļi” . Toreiz es nepiederēju draudzei. Esmu nirējs, un man bija bail pat iet baseinā Palmspringsā , jo, galu galā, lielā baltā haizivs ir biedējoša. Ir arī cilvēki, kuriem ir bail no zirnekļiem, lāčiem, no daudz kā cita. Bet es nekad neesmu dzirdējis, ka kāds teiktu: “Man ir bail no jēriem. Man ir tik ļoti bail no jēriem!” Vai tas neizklausās pretrunīgi – “Jēra dusmas”? Jēri tiek uzskatīti par vismīlīgākajiem un maigākajiem radījumiem. Bija kāds bērnu raidījums, kurā darbojās rokas lellīte jēra izskatā, tas bija sen... Tas bija nevainīgi, tas bija mīlīgi. Bet šeit ir runa par “Jēra dusmām”. Kādēļ Jēzus, kādēļ Viņš tā ir attēlots? Tādēļ, ka mēs redzam – Dievs deva Savu Jēru, Savu Dēlu, lai visi varētu tikt glābti; Dievs izlēja Jēzus asinis, lai izglābtu pasauli, lai ikviens, kas Viņam tic, tiktu glābts. Pēc tam, kad esam samīdījuši šo upuri, atsakoties no Jēra žēlastības un Jēra upura, kad atsakāmies no visa labā, ko dod Jērs, vienīgā palikusī lieta ir Jēra tiesa. Un jūs saprotat – grēka alga nav tikai nāve, tas ir sods jeb dusmas un nāve. Jēra dusmas parādās vēlāk, septiņās mocībās, kuras tiek izlietas. Te attēlotas šīs divas cilvēku grupas. Viena, kas tiks izglābta, un Dievs saka: “Jūs būsiet attaisnoti.” Un tad uzreiz ir vajātāji. Sākumā vajātie, tad vajātāji. Pēdējām dienām nākot tuvāk, jūs saprotat, ka ikviens uz zemes būs vienā no šīm grupām. Uz vienu grupu dusmosies visa pasaule, viņi tiks vajāti, viņiem būs Dieva zīme, bet viņi tiks izglābti. Dievs ir apsolījis: “Turieties, jūsu lūgšanas tiks atbildētas.” Tad ir otra grupa, kuri šodien dzīvo pasaulei un nedomā par mūžību, tie ir ļaunie, viņi ir vajātāji, viņiem būs zvēra zīme. Kad mēs nokļūsim nākamajā sadaļā, tur būs aprakstīti tie, kuri dzied kristāla jūras malā, kuri ir atpirkti, uzvarētāji, 144 000. Vai nu jūs esat iedrošināti, cerams – iedvesmoti, iekārdināti vairāk pētīt šo grāmatu? Es tā ceru. Tā palīdzēs uzzināt, kas mūs gaida nākotnē. Jēzus teica: “Noliktais laiks ir tuvu. Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts.” (Atkl. 1:3) Es gribu piepildīt visas trīs lietas – es gribu lasīt, gribu klausīties, gribu turēt [ievērot, pildīt]. Draugi, vai jūs arī? Tiem, kas to darīs, ir paredzētas svētības. Tagad lūgsim pēc šīm svētībām! Mīļais Kungs, Tēvs! Tu esi cienīgs, cienīgs ir Jērs, un mēs pateicamies, ka mums ir dota priekštiesība Tevi pielūgt. Tu esi cienīgs. Un, Kungs, mēs lūdzam, lai mēs varētu dzīvot dzīvi, kas ir par godu Tev. Mēs lūdzam, Kungs, lai mūsu acis ir atvērtas, lai varam izšķirt, redzēt, kas šobrīd notiek. Šīm lietām kādreiz ir lemts pienākt, lemts piepildīties. Mēs zinām, ka šobrīd esam pietuvojušies vislielāko Atklāsmes grāmatas notikumu piepildījumam. Lūdzam, pamodini mūs šajā laikā, kurā mēs dzīvojam, palīdzi mums uzcelties no mūsu remdenā stāvokļa, dod saņemt acu zāles, lai mūsu acis būtu atvērtas, baltas drēbes, lai varam tikt apģērbti, un zeltu, lai varam būt bagāti. Svētī mūs, Kungs, lai šajā grāmatā rakstītais nav tikai simboli, bet gan realitāte mūsu dzīvē! Esi ar ikvienu! Lūdzu, lai Tu mūs piepildi ar Savu Garu, svētī mūs ar Savu klātbūtni. Un vēlreiz – mēs pateicamies par Tavu labestību, palīdzi mums būt gataviem, kad Jērs nāks. Jēzus Vārdā mēs to lūdzam, āmen! Tulkoja Anna Rozenberga
Līdzīgi jaunumi
Atvērt visu sarakstuNo šī gada 2. līdz 6. februārim SDA Alūksnes draudzes mācītājs Miks Možeiko, pārstāvot organizāciju ADRA Latvija, apmeklēja ADRA International un ADRA...
Parasti nevienu jautājumu vai mācības tēmu nemēdz apspriest vai iztirzāt, iesākot ar vispārliecinošāko pierādījumu par tās patiesumu, bet šoreiz tā ir...
Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Neviens cilvēks nezina, kas notiek otra cilvēka galvā. Lielākā daļa cilvēku savā galvā nedzird nekādas balsis; tie la...