Visi jaunumi

Atklāsmes grāmata. Apokalipses kopsavilkums VII

22.12.2025 Dags Bačelors 13 min lasīŔanas laiks

Atklāsmes grāmatas 1. nodaļā redzam Jēzu, no kura mutes iziet abpusgriezÄ«gs zobens. Vai tad, kad Jēzus nāks un jÅ«s Viņu redzēsiet, ViņŔ turēs sirpi un Viņam no mutes nāks ārā zobens? Sirpja turēŔana nozÄ«mē, ka ViņŔ ievāc zemes ražu. Ko simbolizē zobens? Lai to saprastu, izmantojiet BÄ«beli! Vēstules ebrejiem 4. nodaļā ir teikts: ā€œDieva Vārds ir dzÄ«vs un spēcÄ«gs, un asāks par katru abās pusēs griezÄ«gu zobenu.ā€ (Ebr. 4:12), Vēstulē efezieÅ”iem, 6. nodaļā lasām: ā€œÅ…emiet arÄ« pestīŔanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.ā€ (Ef. 6:17) Ir gluži skaidrs, ko simbolizē zobens Jēzus mutē. Tas ir Dieva Vārds. Vai tad, kad DebesÄ«s pieiesim pie Jēzus, lai sasveicinātos un apskautu Viņu, mums bÅ«s jāizvairās no Ŕī iepriekÅ”minētā zobena? Vai arÄ« tas ir simbols? Daudzi no Å”iem simboliem un radÄ«jumiem, kurus attēlo Atklāsmes grāmata, mudina jautāt: ā€œKo tas nozÄ«mē?ā€ Atbilde atrodama turpat BÄ«belē. Kas jums nāk prātā, kad domājat par lauvu? Lauva BÄ«belē simbolizē spēku. Jēzus ir saukts par ā€œlauvu no JÅ«das ciltsā€ (Atkl. 5:5). Tas ir majestātiskuma un varas simbols. Savukārt ērglis simbolizē straujumu. Dievs saka: ā€œEs jÅ«s nesu uz Saviem spārniem, kā ērglis savus bērnus.ā€ Ērgļiem paveras skats no augÅ”as, tie var redzēt visu kopainu, tie ir kā visu redzoÅ”i. Nekas neizbēg ērgļa skatienam. Tad ir vērsis – pazemÄ«gs radÄ«jums, dzÄ«vnieks upurēŔanai, strādÄ«gs. Visbeidzot ir cilvēks ar visu Dieva lÄ«dzÄ«bā radÄ«ta cilvēka cieņu. Vislabākais skaidrojums, ko esmu dzirdējis par Å”iem četriem radÄ«jumiem, ir, ka tie atspoguļo četras dažādas Dieva bÅ«tÄ«bas Ŕķautnes. JÅ«s pamanÄ«jāt – viņi atrodas visapkārt Dieva tronim; Ŕīs dzÄ«vās bÅ«tnes atklāj mums kaut ko par Dievu un Viņa raksturu. Esmu dzirdējis, ka četru evaņģēliju simboli saskan ar Ŕīm četrām dzÄ«vajām bÅ«tnēm. Kādēļ Dievs mums deva četrus dažādus evaņģēlijus? BÅ«tÄ«ba ir tā pati – katram no tiem ir savs skatupunkts. Piemēram, Marka evaņģēliju salÄ«dzina ar ērgli. Tas ir ātrais evaņģēlijs. Vai esat kādreiz, lasot Marka evaņģēliju, pamanÄ«juÅ”i, cik bieži tur teikts ā€œun tÅ«lÄ«tā€ un ā€œuzreizā€? Tas ir apkopojums, stāstÄ«jums ir ļoti konkrēts – ir tas, tas, tas, viss notiek ļoti ātri. Starp citu, tas ir arÄ« Ä«sākais evaņģēlijs. Marks uzreiz runā par bÅ«tÄ«bu, tas ir ērgļa skatÄ«jums. Tad ir Mateja evaņģēlijs – lauva. Mateja evaņģēlijā Jēzus ir attēlots kā Mesija, ĶēniņŔ, Lauva no JÅ«das cilts. Viscaur grāmatā ir atsauces uz pravietojumiem, kuri pierāda Jēzus ķēniŔķību. LÅ«kas evaņģēlija simbols ir cilvēks. Kāda bija LÅ«kas profesija? Ārsts. LÅ«kas evaņģēlijā Jēzus primāri attēlots kā Cilvēka Dēls. LÅ«kas skatÄ«jums bieži vien ir vairāk cilvēcisks. Visbeidzot – Jāņa evaņģēlijs, kura simbols ir upurdzÄ«vnieks vērsis. Tajā Jēzus attēlots kā lielais upuris, Dieva Jērs. Katrs no Å”iem evaņģēlijiem sniedz citādāku skatu uz notiekoÅ”o. Nezinu, vai kādreiz iepriekÅ” esat par to dzirdējuÅ”i, bet Å”is simbolisms nāk no Aristoteļa laika, kad cilvēki tika sadalÄ«ti četrās galvenajās rakstura grupās. Lielākā daļa psihologu Å”im uzskatam piekrÄ«t. DroÅ”i vien esat dzirdējuÅ”i par dalÄ«jumu melanholiÄ·os, sangviniÄ·os, flegmatiÄ·os un holēriÄ·os. Nav svarÄ«gi, kādu vārdu izmantojat, Å”ajos terminos nav nekā svēta. Cilvēki pamatā tiek sadalÄ«ti četrās lielās kategorijās – personÄ«bu grupās; Ŕīs grupas var tikt dažādi kombinētas un dažos cilvēkos izpausties tā, it kā bÅ«tu sajauktas visas kopā. Mēs taču katrs zinām kādus cilvēkus, kuru raksturā izpaužas izteiktas Å”o grupu pazÄ«mes. Kas dzÄ«vos Jaunajā Jeruzalemē? Draudze. Cik bija apustuļu? Divpadsmit. Cik vārtu ir katrā sienā? TrÄ«s. Katrai sienai ir trÄ«s vārti, kopā divpadsmit. Tas viss mums atklāj, ka esam kā salikums uz augstā priestera krūŔu zÄ«mes. Atklāsmes grāmatas 1. nodaļā Jēzus atklājas kā augstais priesteris. Uz augstā priestera krūŔu zÄ«mes bija divpadsmit akmeņi. Vai tie visi bija vienādi? Vai kaut trÄ«s no tiem bija vienādi? Nē, pat divi no tiem nebija vienādi. Vai tie visi bija dārgi? Jā. Tie visi ir dažādi. MÅ«s, Savu draudzi, ViņŔ nav radÄ«jis visus pilnÄ«gi vienādus ar pilnÄ«gi vienādu uzvedÄ«bu. Mums katram piemÄ«t sava atŔķirÄ«ga personÄ«ba; mums visiem pieŔķirtas dažādas dāvanas, kurām jātop Kristus svētÄ«tām. Vai zināt, cik daudz dažādu kombināciju varat iegÅ«t, ja jums ir divpadsmit reiz divpadsmit? Simtu četrdesmit četras. Mēs visi esam unikāli. ViņŔ noteikti var iegÅ«t no tā 144 000. Tātad, ir Ŕīs četras dzÄ«vās bÅ«tnes ap Dieva troni. Un nu, Ŕīs atklāsmes vidÅ«, tiek runāts par rakstu rulli (grāmatu) ar septiņiem zÄ«mogiem. Å is septiņzÄ«mogu rakstu rullis ir noslēpumains, un saruna risinās par to, kurÅ” spēs Å”o rulli atvērt. Vai pamanÄ«jāt, ko es izlaidu? Aizmirsu pastāstÄ«t par 24 vecajiem, kuri arÄ« ir ap troni. Å is izklāsts prasa vairāk laika, nekā man Ŕķita. No kurienes uzrodas divdesmit četri vecaji? Savulaik domāju, ka cilvēks nenokļūst DebesÄ«s, kamēr viņŔ nenomirst un nenotiek augŔāmcelÅ”ana. Bet Å”eit ir divdesmit četri vecaji, un Ŕķiet, ka tie ir cilvēki. Kad Jēzus nomira un augŔāmcēlās – vai Mateja 27. nodaļā nav teikts: ā€œ[..] un kapi atdarÄ«jās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augŔām. Un tie izgāja no kapiem un parādÄ«jās daudziem.ā€ (Mt. 27:52, 53)? Tādēļ Å”ie var bÅ«t daži no pirmajiem cilvēces augļiem, kas atnāca kopā ar Kristu uz DebesÄ«m. Kāpēc divdesmit četri? JÅ«s esat lasÄ«juÅ”i BÄ«belē, Atklāsmes grāmatā, kur ir teikts – mums jābÅ«t par ā€œÄ·Ä“niņu un priesteruā€ tautu. (Atkl. 5:10) Starp citu, lai saprastu Atklāsmes grāmatu, lÅ«dzu, atcerieties, ka liela daļa no tās sarakstÄ«ta kontekstā ar lielo izieÅ”anu no Ēģiptes. IzieÅ”ana bija israēlieÅ”u vēsture, tā bija fonā visam, kam viņi ticēja. Dievs viņus sauca par Saviem izredzētajiem ļaudÄ«m. Visa izieÅ”anas pieredze, Dievs viņu vidÅ«, Desmit bauŔļi, derÄ«ba, atbrÄ«voÅ”ana no verdzÄ«bas. Tas viss ir glābÅ”anas stāsts, vai ne tā? Dievs saka, ka ViņŔ tos aicināja iziet, lai viņi bÅ«tu ķēniņu un priesteru tauta. Starp citu, apskatot desmit mocÄ«bas, kas krita uz ēģiptieÅ”iem, jÅ«s atradÄ«siet septiņas ļoti lÄ«dzÄ«gas mocÄ«bas Atklāsmes grāmatā. 2. Mozus (IzieÅ”anas – Exodus) grāmata jums palÄ«dzēs saprast Atklāsmes grāmatu, tur ir daudz lÄ«dzÄ«bu. 1. Laiku grāmatā, 23. nodaļā ir runāts par 24 tÅ«kstoÅ”iem, kuri tika norÄ«koti darbā pie Tā Kunga nama. Bija 24 tÅ«kstoÅ”i priesteru Dāvida un Salamana laikā, kuri strādāja templÄ«, levÄ«ti, kuri savā starpā mainÄ«jās. Un Dāvidam bija armija, 1. Laiku 27:1 lasām: ā€œÅ ie nu ir Israēla bērni pēc sava skaita, tēvu namu galvenie un virsnieki pār tÅ«kstoÅ”iem un pār simtiem, un viņu ierēdņi, kas ķēniņam kalpoja pēc noteikta dalÄ«juma, nākdami un iedami katru mēnesi, visus mēneÅ”us cauru gadu; katrā tādā nodaļā bija divdesmit četri tÅ«kstoÅ”i vÄ«ru.ā€ Tātad bija 24 tÅ«kstoÅ”i priesteru un 24 tÅ«kstoÅ”i ierēdņu armijā. Priesteri un ķēniņi. Lai atceramies, ka Jēzus parādās Atklāsmes grāmatā kā ĶēniņŔ un Priesteris. Vai varat iedomāties vēl kādu ķēniņu-priesteri BÄ«belē? Melhisedeks! Kas ir teikts par Å”o ķēniņu un priesteri? ViņŔ parādās no nekurienes un tad pazÅ«d. Nav teikts, kad viņŔ ir dzimis, kas ir viņa tauta, kad viņŔ mira, kur viņŔ aizgāja vai kur ir apglabāts. Bez sākuma un gala, viņŔ ir Kristus atveids, no mūžības uz mūžību. Melhisedeks, ķēniņŔ un priesteris, kurÅ” parādās 1. Mozus 14:18 tiek nosaukts par Salemas ķēniņu. Salema bija saÄ«sinātā vārda Jeruzaleme forma. Salema nozÄ«mē ā€˜miers’ – JeruÅ”alom. Vārds Melhisedeks ir saliktenis, kura nozÄ«me ir melhi ā€˜Ä·Ä“niņŔ pār’ (mel ā€˜Ä·Ä“niņŔ’) un sedek ā€˜taisnÄ«ba’. Å is ķēniņŔ-priesteris ir TaisnÄ«bas ķēniņŔ un Visuaugstākā Dieva priesteris. Ābrahāms viņam deva desmito tiesu, un ir teikts: ā€œ[..] viņŔ iznesa maizi un vÄ«nu.ā€ Ko Jēzus darÄ«ja pēdējā Vakarēdienā? MÅ«su ĶēniņŔ-Priesteris ar mums slēdz derÄ«bu. Kas ir Ŕīs derÄ«bas simboli? Maize un vÄ«ns jeb vÄ«nogu sula. Tas ir apbrÄ«nojami. Viss saiet kopā. Tagad varu doties pie rakstu ruļļa ar 7 zÄ«mogiem. Å is rullis (grāmata), kas parādās Atklāsmes grāmatas 5. nodaļā, rada daudz satraukuma, jo atrodas labajā rokā (Atkl. 5:1), un labā roka BÄ«belē simbolizē labvēlÄ«bu. Bet neviens nav atrasts cienÄ«gs Å”o rulli (grāmatu) atvērt. Jānis ir ļoti nobēdājies, ir teikts, ka viņŔ gauži raudāja. Vai jums kādreiz ir bijis sapnis, kurā kaut kas notiek un jÅ«s, pat nesaprotot, kāpēc, pārņem skumjas? Dziļas skumjas jÅ«su sapnÄ«. Man ir bijusi Ŕāda pieredze, es pamostos, un ir Ŕī lielā skumju sajÅ«ta, es gandrÄ«z sāku raudāt. Jānis piepeÅ”i saprot – ja Å”o grāmatu nevarēs atvērt, pasaule bÅ«s nolemta iznÄ«cÄ«bai. Un ir gauža raudāŔana, jo Ŕī grāmata ne tikai atklāj nākotni... Starp citu, vai jÅ«s zināt, kā es un jÅ«s dzÄ«vosim nākotnē? Ja es jums teiktu, ka viss jāizdzÄ«vo Å”eit, tagadnē, tas nozÄ«mētu, ka, tiklÄ«dz tagadne paies, jÅ«su dzÄ«ve beigsies. Ja jums nav nākotnes, jums nav dzÄ«ves. Vai tas jÅ«s samulsina? Vai saprotat, ka pēc divām dienām rÄ«tdiena bÅ«s vakardiena? Skan ļoti dziļi, ne tā? (Smejas.) Å Ä« grāmata ir pravietojumu grāmata. Pravietojumi ir par nākotni. Tā ir par dzÄ«vÄ«bu, par mūžīgo dzÄ«vÄ«bu. Un, ja Dievs to nevar atvērt, ja neviens to nevar atvērt, mums nav nākotnes. Daži to ir salÄ«dzinājuÅ”i ar DzÄ«vÄ«bas grāmatu, bet esiet precÄ«zāki – tā bÅ«tÄ«bā tomēr ir par pravietojumu. Jesajas 29. nodaļā lasām par vēl vienu grāmatu, ko nevar atvērt. Ja gribat saprast Atklāsmes grāmatu, jÅ«s nedrÄ«kstat izdomāt paÅ”i savus skaidrojumus. Esmu dzirdējis dažus sludinātājus, kuri vienkārÅ”i saka: ā€œMan Ŕķiet, ka Å”is nozÄ«mē to.ā€ Kā jÅ«s domājat, no kurienes viņŔ to ņēma? VienkārÅ”i tajā dienā viņam bija tāda sajÅ«ta. Tā rÄ«koties nedrÄ«kst. Tad mums katram bÅ«s savs skaidrojums, turklāt – katram cits. Tos sauc par personÄ«gajiem skaidrojumiem, un tie ir nāvējoÅ”i. Ä»aujiet BÄ«belei paÅ”ai sevi paskaidrot! Atrodiet citu grāmatu BÄ«belē, kura arÄ« ir aizzÄ«mogota, un jÅ«s pamazām iegÅ«siet skaidrÄ«bu. Jesajas 29:11, 12: ā€œTā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzÄ«mogotas grāmatas vārdi [viņŔ runā par atklāsmi, pravietojumu], ko sniedz lasÄ«t pratējam [Å”is cilvēks var lasÄ«t!] un saka: lasi to! [LÅ«dzu!] Un viņŔ atbild: es nevaru to lasÄ«t, jo tā ir aizzÄ«mogota!ā€ Viens cilvēks saka: ā€œEs to nelasīŔu, jo tā ir aizzÄ«mogota.ā€ Tad viņi aiziet pie cita cilvēka, kurÅ” neprot lasÄ«t, un saka: ā€œLÅ«dzu, izlasi Å”o!ā€ Un viņŔ saka: ā€œKāpēc jÅ«s jautājat man, es taču nemaz neprotu lasÄ«t!ā€ [Teksts pārfrāzēts.] Viņi meklē dažādus attaisnojumus, sakot, ka nevar, ka viņiem nav varas atvērt Å”o aizzÄ«mogoto grāmatu. Viņi vai nu nevar lasÄ«t, vai arÄ« tā ir aizzÄ«mogota. Tāpēc nepiecieÅ”ams kāds cits, lai to atvērtu. Vai gribat zināt, kas ir Ŕī grāmata? Ä»aujiet BÄ«belei paÅ”ai sevi paskaidrot! Daniēla 12:4 ā€œBet tu, Daniēl, paglabā labi slepenÄ«bā Å”ais atklāsmēs sacÄ«to un apzÄ«mogo Å”o grāmatu lÄ«dz pēdējam beigu laikam.ā€ Ko tas nozÄ«mē ā€œapzÄ«mogo lÄ«dz pēdējam beigu laikamā€? Vai tas nepasaka, ka beigu laikā tā vairs nebÅ«s aizzÄ«mogota? Kādā brÄ«dÄ« tai ir jākļūst atvērtai. Kad? Beigu laikā tā vairs nav aizzÄ«mogota. LÄ«dz beigu laikam tā ir aizzÄ«mogota. Starp citu, lielākā daļa izpratnes par Atklāsmes grāmatu ir nākusi tieÅ”i draudzes vēstures pēdējā posmā. Å obrÄ«d izpratne par tās pravietojumiem ir lielāka, nekā tā bijusi jebkurā citā vēstures periodā. Pravietojumus vislabāk var izprast, skatoties atpakaļ. Daudz kas no tā, par ko rakstÄ«ts Atklāsmes grāmatā, ir jau pagājis; lÄ«dz ar to zÄ«mogs lielā mērā jau ir atvērts. Tas atklāj arÄ« mÅ«su nākotni. Atklāsmes 22:10 ir teikts: ā€œNeaizzÄ«mogo Ŕīs grāmatas pravietojuma vārdus!ā€ Tātad tiek runāts, ka Atklāsmes grāmata, tā kas aizzÄ«mogota ar Å”iem 7 zÄ«mogiem, tiks atvērta. PatiesÄ«ba par pestīŔanu, par Dievu, par cīņu starp labo un ļauno drÄ«z tiks atklāta. Āmosa 3:7 ā€œJo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu pravieÅ”iem, Saviem kalpiem.ā€ Tātad caur Jāni, Savu pravieti, Dievs atklāj Savus noslēpumus mums. Tad kāds saka: ā€œNeraudi, Jāni, ir Viens, kurÅ” var atvērt grāmatuā€ (Atkl. 5:5, pārfrāzēts) – ā€œTe viens no vecajiem saka man: ā€œNeraudi! Redzi, uzvarējis [Uzvarējis. Kāpēc uzvarējis? Tas nozÄ«mē, ka ir bijusi cīņa, ViņŔ cÄ«nÄ«jās ar velnu, Viņam ir tiesÄ«bas, ViņŔ dzÄ«voja bezgrēcÄ«gu dzÄ«vi.] ir lauva no JÅ«das cilts [Vai mēs zinām, ko Å”is lauva simbolizē?], Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zÄ«mogus.ā€ Tulkoja Anna Rozenberga

Atklāsmes grāmatas 1. nodaļā redzam Jēzu, no kura mutes iziet abpusgriezÄ«gs zobens.Ā  Vai tad, kad Jēzus nāks un jÅ«s Viņu redzēsiet, ViņŔ turēs sirpi un Viņam no mutes nāks ārā zobens? Sirpja turēŔana nozÄ«mē, ka ViņŔ ievāc zemes ražu. Ko simbolizē zobens? Lai to saprastu, izmantojiet BÄ«beli! Vēstules ebrejiem 4. nodaļā ir teikts: ā€œDieva Vārds ir dzÄ«vs un spēcÄ«gs, un asāks par katru abās pusēs griezÄ«gu zobenu.ā€ (Ebr.Ā 4:12), Vēstulē efezieÅ”iem, 6. nodaļā lasām: ā€œÅ…emiet arÄ« pestīŔanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.ā€ (Ef. 6:17) Ir gluži skaidrs, ko simbolizē zobens Jēzus mutē. Tas ir Dieva Vārds. Vai tad, kad DebesÄ«s pieiesim pie Jēzus, lai sasveicinātos un apskautu Viņu, mums bÅ«s jāizvairās no Ŕī iepriekÅ”minētā zobena? Vai arÄ« tas ir simbols?
Daudzi no Å”iem simboliem un radÄ«jumiem, kurus attēlo Atklāsmes grāmata, mudina jautāt: ā€œKo tas nozÄ«mē?ā€ Atbilde atrodama turpat BÄ«belē. Kas jums nāk prātā, kad domājat par lauvu? Lauva BÄ«belē simbolizē spēku. Jēzus ir saukts par ā€œlauvu no JÅ«das ciltsā€ (Atkl. 5:5). Tas ir majestātiskuma un varas simbols. Savukārt ērglis simbolizē straujumu. Dievs saka: ā€œEs jÅ«s nesu uz Saviem spārniem, kā ērglis savus bērnus.ā€ Ērgļiem paveras skats no augÅ”as, tie var redzēt visu kopainu, tie ir kā visu redzoÅ”i. Nekas neizbēg ērgļa skatienam. Tad ir vērsis – pazemÄ«gs radÄ«jums, dzÄ«vnieks upurēŔanai, strādÄ«gs. Visbeidzot ir cilvēks ar visu Dieva lÄ«dzÄ«bā radÄ«ta cilvēka cieņu.
Vislabākais skaidrojums, ko esmu dzirdējis par Å”iem četriem radÄ«jumiem, ir, ka tie atspoguļo četras dažādas Dieva bÅ«tÄ«bas Ŕķautnes. JÅ«s pamanÄ«jāt – viņi atrodas visapkārt Dieva tronim; Ŕīs dzÄ«vās bÅ«tnes atklāj mums kaut ko par Dievu un Viņa raksturu.
Esmu dzirdējis, ka četru evaņģēliju simboli saskan ar Ŕīm četrām dzÄ«vajām bÅ«tnēm. Kādēļ Dievs mums deva četrus dažādus evaņģēlijus? BÅ«tÄ«ba ir tā pati – katram no tiem ir savs skatupunkts.
Piemēram, Marka evaņģēliju salÄ«dzina ar ērgli. Tas ir ātrais evaņģēlijs. Vai esat kādreiz, lasot Marka evaņģēliju, pamanÄ«juÅ”i, cik bieži tur teikts ā€œun tÅ«lÄ«tā€ un ā€œuzreizā€? Tas ir apkopojums, stāstÄ«jums ir ļoti konkrēts – ir tas, tas, tas, viss notiek ļoti ātri. Starp citu, tas ir arÄ« Ä«sākais evaņģēlijs. Marks uzreiz runā par bÅ«tÄ«bu, tas ir ērgļa skatÄ«jums.
Tad ir Mateja evaņģēlijs – lauva. Mateja evaņģēlijā Jēzus ir attēlots kā Mesija, ĶēniņŔ, Lauva no JÅ«das cilts. Viscaur grāmatā ir atsauces uz pravietojumiem, kuri pierāda Jēzus ķēniŔķību.
Lūkas evaņģēlija simbols ir cilvēks. Kāda bija Lūkas profesija? Ārsts. Lūkas evaņģēlijā Jēzus primāri attēlots kā Cilvēka Dēls. Lūkas skatījums bieži vien ir vairāk cilvēcisks.
Visbeidzot – Jāņa evaņģēlijs, kura simbols ir upurdzÄ«vnieks vērsis. Tajā Jēzus attēlots kā lielais upuris, Dieva Jērs.
Katrs no Å”iem evaņģēlijiem sniedz citādāku skatu uz notiekoÅ”o.
Nezinu, vai kādreiz iepriekÅ” esat par to dzirdējuÅ”i, bet Å”is simbolisms nāk no Aristoteļa laika, kad cilvēki tika sadalÄ«ti četrās galvenajās rakstura grupās. Lielākā daļa psihologu Å”im uzskatam piekrÄ«t. DroÅ”i vien esat dzirdējuÅ”i par dalÄ«jumu melanholiÄ·os, sangviniÄ·os, flegmatiÄ·os un holēriÄ·os. Nav svarÄ«gi, kādu vārdu izmantojat, Å”ajos terminos nav nekā svēta. Cilvēki pamatā tiek sadalÄ«ti četrās lielās kategorijās – personÄ«bu grupās; Ŕīs grupas var tikt dažādi kombinētas un dažos cilvēkos izpausties tā, it kā bÅ«tu sajauktas visas kopā. Mēs taču katrs zinām kādus cilvēkus, kuru raksturā izpaužas izteiktas Å”o grupu pazÄ«mes.
Kas dzÄ«vos Jaunajā Jeruzalemē? Draudze. Cik bija apustuļu? Divpadsmit. Cik vārtu ir katrā sienā? TrÄ«s. Katrai sienai ir trÄ«s vārti, kopā divpadsmit. Tas viss mums atklāj, ka esam kā salikums uz augstā priestera krūŔu zÄ«mes. Atklāsmes grāmatas 1. nodaļā Jēzus atklājas kā augstais priesteris. Uz augstā priestera krūŔu zÄ«mes bija divpadsmit akmeņi. Vai tie visi bija vienādi? Vai kaut trÄ«s no tiem bija vienādi? Nē, pat divi no tiem nebija vienādi. Vai tie visi bija dārgi? Jā. Tie visi ir dažādi. MÅ«s, Savu draudzi, ViņŔ nav radÄ«jis visus pilnÄ«gi vienādus ar pilnÄ«gi vienādu uzvedÄ«bu. Mums katram piemÄ«t sava atŔķirÄ«ga personÄ«ba; mums visiem pieŔķirtas dažādas dāvanas, kurām jātop Kristus svētÄ«tām. Vai zināt, cik daudz dažādu kombināciju varat iegÅ«t, ja jums ir divpadsmit reiz divpadsmit? Simtu četrdesmit četras. Mēs visi esam unikāli. ViņŔ noteikti var iegÅ«t no tā 144Ā 000.
Tātad, ir Ŕīs četras dzÄ«vās bÅ«tnes ap Dieva troni. Un nu, Ŕīs atklāsmes vidÅ«, tiek runāts par rakstu rulli (grāmatu) ar septiņiem zÄ«mogiem. Å is septiņzÄ«mogu rakstu rullis ir noslēpumains, un saruna risinās par to, kurÅ” spēs Å”o rulli atvērt.
Vai pamanÄ«jāt, ko es izlaidu? Aizmirsu pastāstÄ«t par 24 vecajiem, kuri arÄ« ir ap troni. Å is izklāsts prasa vairāk laika, nekā man Ŕķita. No kurienes uzrodas divdesmit četri vecaji? Savulaik domāju, ka cilvēks nenokļūst DebesÄ«s, kamēr viņŔ nenomirst un nenotiek augŔāmcelÅ”ana. Bet Å”eit ir divdesmit četri vecaji, un Ŕķiet, ka tie ir cilvēki. Kad Jēzus nomira un augŔāmcēlās – vai Mateja 27.Ā nodaļā nav teikts: ā€œ[..] un kapi atdarÄ«jās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augŔām. Un tie izgāja no kapiem un parādÄ«jās daudziem.ā€ (Mt.Ā 27:52,Ā 53)? Tādēļ Å”ie var bÅ«t daži no pirmajiem cilvēces augļiem, kas atnāca kopā ar Kristu uz DebesÄ«m.
Kāpēc divdesmit četri? JÅ«s esat lasÄ«juÅ”i BÄ«belē, Atklāsmes grāmatā, kur ir teikts – mums jābÅ«t par ā€œÄ·Ä“niņu un priesteruā€ tautu. (Atkl.Ā 5:10) Starp citu, lai saprastu Atklāsmes grāmatu, lÅ«dzu, atcerieties, ka liela daļa no tās sarakstÄ«ta kontekstā ar lielo izieÅ”anu no Ēģiptes. IzieÅ”ana bija israēlieÅ”u vēsture, tā bija fonā visam, kam viņi ticēja. Dievs viņus sauca par Saviem izredzētajiem ļaudÄ«m. Visa izieÅ”anas pieredze, Dievs viņu vidÅ«, Desmit bauŔļi, derÄ«ba, atbrÄ«voÅ”ana no verdzÄ«bas. Tas viss ir glābÅ”anas stāsts, vai ne tā? Dievs saka, ka ViņŔ tos aicināja iziet, lai viņi bÅ«tu ķēniņu un priesteru tauta. Starp citu, apskatot desmit mocÄ«bas, kas krita uz ēģiptieÅ”iem, jÅ«s atradÄ«siet septiņas ļoti lÄ«dzÄ«gas mocÄ«bas Atklāsmes grāmatā. 2.Ā Mozus (IzieÅ”anas – Exodus) grāmata jums palÄ«dzēs saprast Atklāsmes grāmatu, tur ir daudz lÄ«dzÄ«bu.
1. Laiku grāmatā, 23.Ā nodaļā ir runāts par 24Ā tÅ«kstoÅ”iem, kuri tika norÄ«koti darbā pie Tā Kunga nama. Bija 24Ā tÅ«kstoÅ”i priesteru Dāvida un Salamana laikā, kuri strādāja templÄ«, levÄ«ti, kuri savā starpā mainÄ«jās. Un Dāvidam bija armija, 1. Laiku 27:1 lasām: ā€œÅ ie nu ir Israēla bērni pēc sava skaita, tēvu namu galvenie un virsnieki pār tÅ«kstoÅ”iem un pār simtiem, un viņu ierēdņi, kas ķēniņam kalpoja pēc noteikta dalÄ«juma, nākdami un iedami katru mēnesi, visus mēneÅ”us cauru gadu; katrā tādā nodaļā bija divdesmit četri tÅ«kstoÅ”i vÄ«ru.ā€ Tātad bija 24 tÅ«kstoÅ”i priesteru un 24 tÅ«kstoÅ”i ierēdņu armijā. Priesteri un ķēniņi. Lai atceramies, ka Jēzus parādās Atklāsmes grāmatā kā ĶēniņŔ un Priesteris.
Vai varat iedomāties vēl kādu ķēniņu-priesteri BÄ«belē? Melhisedeks! Kas ir teikts par Å”o ķēniņu un priesteri? ViņŔ parādās no nekurienes un tad pazÅ«d. Nav teikts, kad viņŔ ir dzimis, kas ir viņa tauta, kad viņŔ mira, kur viņŔ aizgāja vai kur ir apglabāts. Bez sākuma un gala, viņŔ ir Kristus atveids, no mūžības uz mūžību. Melhisedeks, ķēniņŔ un priesteris, kurÅ” parādās 1.Ā MozusĀ 14:18 tiek nosaukts par Salemas ķēniņu. Salema bija saÄ«sinātā vārda Jeruzaleme forma. Salema nozÄ«mē ā€˜miers’ – JeruÅ”alom. Vārds Melhisedeks ir saliktenis, kura nozÄ«me ir melhi ā€˜Ä·Ä“niņŔ pār’ (mel ā€˜Ä·Ä“niņŔ’) un sedek ā€˜taisnÄ«ba’. Å is ķēniņŔ-priesteris ir TaisnÄ«bas ķēniņŔ un Visuaugstākā Dieva priesteris. Ābrahāms viņam deva desmito tiesu, un ir teikts: ā€œ[..] viņŔ iznesa maizi un vÄ«nu.ā€ Ko Jēzus darÄ«ja pēdējā Vakarēdienā? MÅ«su ĶēniņŔ-Priesteris ar mums slēdz derÄ«bu. Kas ir Ŕīs derÄ«bas simboli? Maize un vÄ«ns jeb vÄ«nogu sula. Tas ir apbrÄ«nojami. Viss saiet kopā.
Tagad varu doties pie rakstu ruļļa ar 7 zÄ«mogiem. Å is rullis (grāmata), kas parādās Atklāsmes grāmatas 5. nodaļā, rada daudz satraukuma, jo atrodas labajā rokā (Atkl. 5:1), un labā roka BÄ«belē simbolizē labvēlÄ«bu. Bet neviens nav atrasts cienÄ«gs Å”o rulli (grāmatu) atvērt. Jānis ir ļoti nobēdājies, ir teikts, ka viņŔ gauži raudāja. Vai jums kādreiz ir bijis sapnis, kurā kaut kas notiek un jÅ«s, pat nesaprotot, kāpēc, pārņem skumjas? Dziļas skumjas jÅ«su sapnÄ«. Man ir bijusi Ŕāda pieredze, es pamostos, un ir Ŕī lielā skumju sajÅ«ta, es gandrÄ«z sāku raudāt. Jānis piepeÅ”i saprot – ja Å”o grāmatu nevarēs atvērt, pasaule bÅ«s nolemta iznÄ«cÄ«bai. Un ir gauža raudāŔana, jo Ŕī grāmata ne tikai atklāj nākotni...
Starp citu, vai jÅ«s zināt, kā es un jÅ«s dzÄ«vosim nākotnē? Ja es jums teiktu, ka viss jāizdzÄ«vo Å”eit, tagadnē, tas nozÄ«mētu, ka, tiklÄ«dz tagadne paies, jÅ«su dzÄ«ve beigsies. Ja jums nav nākotnes, jums nav dzÄ«ves. Vai tas jÅ«s samulsina? Vai saprotat, ka pēc divām dienām rÄ«tdiena bÅ«s vakardiena? Skan ļoti dziļi, ne tā? (Smejas.)
Å Ä« grāmata ir pravietojumu grāmata. Pravietojumi ir par nākotni. Tā ir par dzÄ«vÄ«bu, par mūžīgo dzÄ«vÄ«bu. Un, ja Dievs to nevar atvērt, ja neviens to nevar atvērt, mums nav nākotnes. Daži to ir salÄ«dzinājuÅ”i ar DzÄ«vÄ«bas grāmatu, bet esiet precÄ«zāki – tā bÅ«tÄ«bā tomēr ir par pravietojumu. Jesajas 29. nodaļā lasām par vēl vienu grāmatu, ko nevar atvērt. Ja gribat saprast Atklāsmes grāmatu, jÅ«s nedrÄ«kstat izdomāt paÅ”i savus skaidrojumus.
Esmu dzirdējis dažus sludinātājus, kuri vienkārÅ”i saka: ā€œMan Ŕķiet, ka Å”is nozÄ«mē to.ā€ Kā jÅ«s domājat, no kurienes viņŔ to ņēma? VienkārÅ”i tajā dienā viņam bija tāda sajÅ«ta. Tā rÄ«koties nedrÄ«kst. Tad mums katram bÅ«s savs skaidrojums, turklāt – katram cits. Tos sauc par personÄ«gajiem skaidrojumiem, un tie ir nāvējoÅ”i.
Ä»aujiet BÄ«belei paÅ”ai sevi paskaidrot! Atrodiet citu grāmatu BÄ«belē, kura arÄ« ir aizzÄ«mogota, un jÅ«s pamazām iegÅ«siet skaidrÄ«bu. JesajasĀ 29:11,Ā 12: ā€œTā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzÄ«mogotas grāmatas vārdi [viņŔ runā par atklāsmi, pravietojumu], ko sniedz lasÄ«t pratējam [Å”is cilvēks var lasÄ«t!] un saka: lasi to! [LÅ«dzu!] Un viņŔ atbild: es nevaru to lasÄ«t, jo tā ir aizzÄ«mogota!ā€ Viens cilvēks saka: ā€œEs to nelasīŔu, jo tā ir aizzÄ«mogota.ā€ Tad viņi aiziet pie cita cilvēka, kurÅ” neprot lasÄ«t, un saka: ā€œLÅ«dzu, izlasi Å”o!ā€ Un viņŔ saka: ā€œKāpēc jÅ«s jautājat man, es taču nemaz neprotu lasÄ«t!ā€ [Teksts pārfrāzēts.] Viņi meklē dažādus attaisnojumus, sakot, ka nevar, ka viņiem nav varas atvērt Å”o aizzÄ«mogoto grāmatu. Viņi vai nu nevar lasÄ«t, vai arÄ« tā ir aizzÄ«mogota. Tāpēc nepiecieÅ”ams kāds cits, lai to atvērtu.
Vai gribat zināt, kas ir Ŕī grāmata? Ä»aujiet BÄ«belei paÅ”ai sevi paskaidrot! Daniēla 12:4 ā€œBet tu, Daniēl, paglabā labi slepenÄ«bā Å”ais atklāsmēs sacÄ«to un apzÄ«mogo Å”o grāmatu lÄ«dz pēdējam beigu laikam.ā€ Ko tas nozÄ«mē ā€œapzÄ«mogo lÄ«dz pēdējam beigu laikamā€? Vai tas nepasaka, ka beigu laikā tā vairs nebÅ«s aizzÄ«mogota? Kādā brÄ«dÄ« tai ir jākļūst atvērtai. Kad? Beigu laikā tā vairs nav aizzÄ«mogota. LÄ«dz beigu laikam tā ir aizzÄ«mogota.
Starp citu, lielākā daļa izpratnes par Atklāsmes grāmatu ir nākusi tieÅ”i draudzes vēstures pēdējā posmā. Å obrÄ«d izpratne par tās pravietojumiem ir lielāka, nekā tā bijusi jebkurā citā vēstures periodā. Pravietojumus vislabāk var izprast, skatoties atpakaļ. Daudz kas no tā, par ko rakstÄ«ts Atklāsmes grāmatā, ir jau pagājis; lÄ«dz ar to zÄ«mogs lielā mērā jau ir atvērts. Tas atklāj arÄ« mÅ«su nākotni. Atklāsmes 22:10 ir teikts: ā€œNeaizzÄ«mogo Ŕīs grāmatas pravietojuma vārdus!ā€ Tātad tiek runāts, ka Atklāsmes grāmata, tā kas aizzÄ«mogota ar Å”iem 7 zÄ«mogiem, tiks atvērta. PatiesÄ«ba par pestīŔanu, par Dievu, par cīņu starp labo un ļauno drÄ«z tiks atklāta.
Āmosa 3:7 ā€œJo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu pravieÅ”iem, Saviem kalpiem.ā€ Tātad caur Jāni, Savu pravieti, Dievs atklāj Savus noslēpumus mums.
Tad kāds saka: ā€œNeraudi, Jāni, ir Viens, kurÅ” var atvērt grāmatuā€ (Atkl. 5:5, pārfrāzēts) – ā€œTe viens no vecajiem saka man: ā€œNeraudi! Redzi, uzvarējis [Uzvarējis. Kāpēc uzvarējis? Tas nozÄ«mē, ka ir bijusi cīņa, ViņŔ cÄ«nÄ«jās ar velnu, Viņam ir tiesÄ«bas, ViņŔ dzÄ«voja bezgrēcÄ«gu dzÄ«vi.] ir lauva no JÅ«das cilts [Vai mēs zinām, ko Å”is lauva simbolizē?], Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zÄ«mogus.ā€
Tulkoja Anna Rozenberga
Ā 

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.