Visi jaunumi
AtklÄsmes grÄmata. Apokalipses kopsavilkums III
Otra svarÄ«ga lieta, kuru, manuprÄt, vajadzÄtu atcerÄties, ir ā AtklÄsmes grÄmata nav aizzÄ«mogota grÄmata! Atceros, kÄ vadÄ«ju vienu no saviem AtklÄsmes grÄmatas seminÄriem, kas notika Navaho rezervÄtÄ, un atceros pÄri, kas ienÄca teltÄ« (pirmais AtklÄsmes grÄmatas seminÄrs, ko vadÄ«ju, notika teltÄ«), viÅi izskatÄ«jÄs pÄrbijuÅ”ies un cieÅ”i turÄja viens otra roku. MÄs viÅus sagaidÄ«jÄm un aicinÄjÄm: āSveiki, nÄciet iekÅ”Ä!ā Bet viÅi atbildÄja: āMums bija bail nÄkt Å”urpu. MÅ«su mÄcÄ«tÄjs teica, ka ikvienam, kurÅ” studÄ AtklÄsmes grÄmatu, tiek uzlikts lÄsts. Bet mums neŔķita, ka tas ir pareizi, tÄpÄc izlÄmÄm atnÄkt un paskatÄ«ties.ā āLÄsts?ā es nodomÄju. āGrÄmata sÄkas un beidzas ar svÄtÄ«bÄm tiem, kuri to lasa.ā PiemÄram, Atkl. 1:3 ā āSvÄtÄ«gs tas, kas lasa, un tie, kas klausÄs un tur to, kas Å”eit rakstÄ«ts; jo noliktais laiks ir tuvu.ā NoslÄgums Atkl. 22:7 ā āāRedzi, Es nÄku drÄ«z!ā SvÄtÄ«gs, kas tur Ŕīs grÄmatas pravietojuma vÄrdus.ā (IzcÄlums abÄs vietÄs pievienots. ā Red. piez.) AtklÄsmes grÄmata atŔķiras no visÄm citÄm grÄmatÄm, jo tÄs sÄkumÄ ir pasludinÄta svÄtÄ«ba, beigÄs svÄtÄ«ba un arÄ« brÄ«dinÄjums, ka lÄsts skars ikvienu, kuram pietiks nekaunÄ«bas izmainÄ«t vai slÄpt to, kas Å”ajÄ grÄmatÄ rakstÄ«ts. TÄpÄc man Ŕķiet ā ja jebkad Dieva draudzes vÄsturÄ ir bijis laiks, kad Dieva ļaudÄ«m jÄstudÄ AtklÄsmes grÄmata, ja Dievs teica, ka ānoliktais laiks ir tuvuā, jau tad, kad Ŕī vÄsts tika sniegta, tad Ä«paÅ”i tuvu tas ir tagad! ManuprÄt, viens no iemesliem, kÄdÄļ Dievs nolika AtklÄsmes grÄmatu tur, kur tÄ ir, ir Å”Äds ā kad lasÄt AtklÄsmes grÄmatu, jums jÄsaprot visa pÄrÄjÄ BÄ«bele. TÄtad ā AtklÄsmes grÄmatÄ ir iedroÅ”inÄjums iepazÄ«ties ar visiem Rakstiem. Ja gribat saprast, kas notiks nÄkotnÄ, jums jÄzina, kas ir noticis pagÄtnÄ. VislabÄkais veids, kÄ saprast nÄkotni, ir pÄrzinÄt, kas ir noticis vÄsturÄ. LabÄkais veids, kÄ saprast AtklÄsmes grÄmatu, ir pÄrzinÄt BÄ«beles vÄsturi un lasÄ«t citus notikumus BÄ«belÄ. PirmajÄ nodaÄ¼Ä ir AtklÄsmes grÄmatas ievads. Ir Ŕīs 7 draudzes, kuras patiesÄ«bÄ ir 7 stadijas. AtklÄsmes grÄmatÄ ir 7 komplekti ar 7. Pirmais 7 ir Ŕīs 7 draudzes (1., 2., 3. nod.); tad ir 7 ainas no DebesÄ«m (4. un 5. nod.); tad ir 7 zÄ«mogi, 7 trompetes, 7 zÄ«mes, kas dotas 12. un 13. nodaļÄ; 7 mocÄ«bas; 7 pÄdÄjÄs vÄ«zijas. TÄtad, pati AtklÄsmes grÄmata ir matemÄtiski perfekti sadalÄ«ta 7 komplektos ar 7. PÄteris jautÄja JÄzum: āCik daudz reižu man jÄpiedod manam brÄlim?ā, un JÄzus atbildÄja: āSeptiÅdesmit reiz septiÅas.ā āJÄzus Kristus atklÄsme, ko ViÅam devis Dievs, lai rÄdÄ«tu Saviem kalpiem, kam jÄnotiek drÄ«zumÄ.ā (Atkl. 1:1) Kad sÄk piepildÄ«ties AtklÄsmes grÄmatas pravietojumi? TÄlu nÄkotnÄ vai drÄ«z? Ir trÄ«s vai Äetri populÄri veidi, kÄ cilvÄki interpretÄ AtklÄsmes grÄmatu. Ir t. s. pretÄrisms, vÄsturiskais skatÄ«jums un futÅ«risms. Resp., ir viena grupa, kas uzskata, ka viss, kas aprakstÄ«ts AtklÄsmes grÄmatÄ, ir jau piepildÄ«jies 1. gadsimtÄ; tas viss ir pagÄjis, un visi, kas lasÄ«ja AtklÄsmes grÄmatu, sÄkot ar 2. gadsimtu, skatÄ«jÄs atpakaļ pagÄtnÄ un teica, ka tas viss jau ir piepildÄ«jies. Å Ä« uzskata piekritÄji domÄ, ka Nerons bija antikrists. ApmÄram 20 % evaÅÄ£Älisko kristieÅ”u tic Å”im uzskatam. Tad ir futÅ«risti, kas uzskata ā daļa AtklÄsmes grÄmatas (1., 2., 3. nodaļa) runÄ par to, kas jau ir pagÄjis, bet pie 4. nodaļas, kad JÄnis dzird Å”o balsi un tiek aizrauts DebesÄ«s, futÅ«risti apgalvo ā tad draudze vairs netiek pieminÄta. VÄrds ādraudzeā tieÅ”Äm neparÄdÄs, taisnÄ«ba, taÄu tas nenozÄ«mÄ, ka draudze nav pieminÄta, atsauÄu uz draudzi ir daudz. FutÅ«risti apgalvo, ka 4. nodaÄ¼Ä notiek parauÅ”ana un ka viss pÄrÄjais notiek pÄc parauÅ”anas, citiem vÄrdiem ā viss, ko jÅ«s un es lasÄm, sÄkot ar 4. nodaļu, vÄl nav noticis. Visu cieÅu, bet es tam pilnÄ«gi noteikti nepiekrÄ«tu! TaÄu tÄds ir futÅ«ristu skatÄ«jums. Mazs atskats vÄsturÄ. Pirmajos 16 kristÄ«gÄs vÄstures gadsimtos (no Kristus dzimÅ”anas lÄ«dz 15.ā16. gs.) neviens futÅ«ristu uzskatam Ä«sti neticÄja. Tad sÄkÄs lielÄ protestantu reformÄcija, un daži no lielajiem reformatoriem ā MÄrtiÅÅ” Luters, Cvinglijs un Kalvins ā sÄka norÄdÄ«t uz Romas baznÄ«cu kÄ piepildÄ«jumu daļai no AtklÄsmes grÄmatas pravietojumiem, minot to kÄ vienu no vajÄjoÅ”ajÄm varÄm. Miljoniem cilvÄku aizgÄja no katoļu baznÄ«cas uz protestantu baznÄ«cÄm AtklÄsmes grÄmatas pravietojumu sludinÄÅ”anas dÄļ. AtklÄsmes grÄmatas interpretÄcija, kuru izmantoja Luters un citi, bija t. s. vÄsturiskais skatÄ«jums. LielÄkÄ daļa reformatoru (un arÄ« es) izmantoja vÄsturisko skatÄ«jumu, kas nozÄ«mÄ, ka AtklÄsmes grÄmatÄ ir aprakstÄ«ts plaÅ”s vÄstures posms, sÄkot ar Kristus 1. atnÄkÅ”anu lÄ«dz ViÅa 2. atnÄkÅ”anai un vÄl tÄlÄk ā lÄ«dz notikumiem DebesÄ«s, jo grÄmata noslÄdzas ar atpestÄ«tajiem DebesÄ«s. Å Ä« grÄmata aptver draudzes vÄsturi. āLaiks ir tuvuā nozÄ«mÄ, ka Å”o pravietojumu piepildÄ«jums, to nozÄ«me ir izmantojama tagad un bÅ«s izmantojama visos kristietÄ«bas laikos, lÄ«dz mÄs beigÄs nokļūsim Debesu valstÄ«bÄ. TÄds ir vÄsturiskais skatÄ«jums. Tas ir skatÄ«jums, kuram ticu es, tam ticÄja teju visi reformatori. Kad katoļu baznÄ«ca redzÄja aizejam turpat visus savus draudzes locekļus, tÄ teica: āMums nav nekÄ, ko atbildÄt uz viÅu AtklÄsmes grÄmatas interpretÄciju.ā Tad pÄrim jezuÄ«tu priesteru ā Manuelam Lakunsam (Manuel Lacunza) un Fransisko Riberam (Francisco Ribera) ā deva uzdevumu izdomÄt citu skaidrojumu AtklÄsmes grÄmatas pravietojumiem. Un viÅi izdomÄja to, ko mÄs saucam par āfutÅ«ristu interpretÄcijuā. Tas viss ir dokumentÄts, ikviens, kam ir interese, var par to uzzinÄt sÄ«kÄk. SÄkumÄ futÅ«risma teorija palika tikai mazÄ katoļu un jezuÄ«tu teologu lokÄ, bet tad nÄca vÄ«rs vÄrdÄ Džons Nelsons Darbijs (John Nelson Darby), viÅÅ” atbalstÄ«ja Å”o teoriju, lai gan bija protestants no Plimutas brÄļu draudzes (Plymouth Bratheren). Tad nÄca citi... Vai esat dzirdÄjuÅ”i par SkofÄ«lda BÄ«beli? TÄ ir BÄ«bele, ko rediÄ£Äjis un komentÄjis amerikÄÅu BÄ«beles students Sairuss SkofÄ«lds (Cyrus I. Scofield), kurÅ” bija protestants un dispensacionÄlisma popularizÄtÄjs. Daudzi protestanti sÄka pirkt SkofÄ«lda BÄ«beli. TÄ kÄ svÄtrunu par AtklÄsmes grÄmatu praktiski nebija, Å”ie protestanti teica: āBet es gribu zinÄt, ko tÄ nozÄ«mÄ!ā, un viÅi sÄka pieÅemt SkofÄ«lda interpretÄciju. Bet viÅi bija protestanti! Tad vÄsturnieks un skolotÄjs vÄrdÄ Hals Lindsijs (Hal Lindsey) sarakstÄ«ja grÄmatu āVecÄ labÄ planÄta Zemeā (The Late Great Planet Earth), kas Å”o teoriju padarÄ«ja ļoti populÄru. Nekas no tÄ, ko viÅÅ” Å”ajÄ grÄmatÄ paredzÄja, nenotiks, bet tas bija laiks, kad Ŕī teorija iesakÅojÄs protestantu evaÅÄ£ÄliskajÄs draudzÄs. MÅ«sdienÄs lielÄkÄ daļa evaÅÄ£Älisko protestantu tic katoļu pravietojumu interpretÄcijai, jezuÄ«tu pravietojumu interpretÄcijai ā futÅ«rismam. Tas ir ļoti dÄ«vaini, bet, iespÄjams, tas bija plÄnots jau no paÅ”a sÄkuma... āSvÄtÄ«gs tas, kas lasa, un tie, kas klausÄs pravieÅ”a vÄstÄ«juma vÄrdus un tur to ...ā Vai ir atŔķirÄ«ba starp lasÄ«Å”anu, klausÄ«Å”anos un turÄÅ”anu (ievÄroÅ”anu)? Vai ir kas tÄds, kas ir jÄievÄro? Vai AtklÄsmes grÄmata ko saka par paklausÄ«bu Dieva gribai? Zinu, ka ir cilvÄki, kuriem patÄ«k sanÄkt kopÄ un diskutÄt par AtklÄsmes grÄmatu, viÅi var neklausÄ«t Dieva likumiem, bet tiem patÄ«k diskutÄt par AtklÄsmes grÄmatu. Ja mÄs neievÄrojam, kas tur rakstÄ«ts, neatradÄ«sim arÄ« svÄtÄ«bu, ājo noliktais laiks ir tuvuā. Tad JÄnis pievÄrÅ”as adresÄtiem ā āJÄnis septiÅÄm draudzÄm ÄzijÄā. Vai Ŕī vÄsts tieÅ”Äm ir paredzÄta tikai tÄm septiÅÄm draudzÄm ÄzijÄ? 2. un 3. nodaÄ¼Ä tÄs ir konkrÄti uzskaitÄ«tas, Ŕīs draudzes ir ā Efeza, Smirna, Pergama, TiatÄ«ra, Sardi, Filadelfija, LÄodikeja. Vai tÄs bija vienÄ«gÄs draudzes ÄzijÄ? NÄ, bija arÄ« citas, agrÄ«nÄ vÄsture atsaucas arÄ« uz citÄm draudzÄm, kuras atradÄs Å”ai apgabalÄ. Interesanti, protams, ka Ŕīs draudzes ir 7, kÄ jau minÄju, cipars 7 ir simbolisks. Å Ä«s 7 draudzes tieÅ”Äm eksistÄja, JÄnis tÄm raksta apļa secÄ«bÄ, vÄsts tiek nodota citai pÄc citas. ApskatÄ«sim Ŕīs 7 draudzes! 1. nodaÄ¼Ä JÄzus parÄdÄs visÄ SavÄ krÄÅ”ÅumÄ. Å Ä« ir viena no divÄm vietÄm BÄ«belÄ, kur kÄds saka, ka redzÄjis Dievu. Starp citu, Ŕī ir paralÄle vÄ«zijai ar Dievu DÄlu, kuru redzÄja DaniÄls. JÄzus parÄdÄs, ViÅÅ” ir tÄrpies augstÄ priestera drÄnÄs ā lina audumÄ ar zelta jostu ap krÅ«tÄ«m ā un stÄv 7 lukturu vidÅ«. VÄlos, lai uzreiz pamanÄt kaut ko, kas Å”ajÄ atklÄsmÄ notiek. AtklÄsmes grÄmatas vÄ«zija ir cieÅ”i saistÄ«ta ar Debesu svÄtnÄ«cu. SvÄtnÄ«cu redzam arÄ« citu BÄ«beles pravieÅ”u rakstÄ«tajÄ. Jesaja redz Dievu vissvÄtÄkajÄ vietÄ starp diviem Ä·erubiem labajÄ un kreisajÄ pusÄ. Tiem ir seÅ”i spÄrni, un tie sauc: āSvÄts, svÄts, svÄts!ā ViÅÅ” redz Dievu tronÄ«. (Jesajas 6. nod.) VÄ«zijas, kas ir EcÄhiÄla grÄmatÄ un Caharijas grÄmatÄ, bieži ir saistÄ«tas ar Debesu svÄtnÄ«cu. JÅ«s pamanÄ«siet, ka AtklÄsmes grÄmatas 1. nodaÄ¼Ä JÄzus atrodas svÄtnÄ«cas pirmajÄ nodalÄ«jumÄ, tur ir septiÅi lukturi (septiÅžuburu lukturis). Dodoties cauri AtklÄsmes grÄmatai, jÅ«s pamanÄ«siet arÄ« atsauci uz kvÄpinÄmo altÄri, kas arÄ« atradÄs pirmajÄ nodalÄ«jumÄ. TÄlÄk teikts: āTad atvÄrÄs Dieva templis debesÄ«s.ā (Atkl. 11:19) Tas nozÄ«mÄ atvÄrtu priekÅ”karu. Un Ŕķirsts, kurÄ nodalÄ«jumÄ atradÄs tas? Tas atradÄs vissvÄtÄkajÄ vietÄ. Visa vÄ«zija norisinÄs Debesu templÄ« (svÄtnÄ«cÄ). Ja jÅ«s nezinÄt kaut ko par zemes svÄtnÄ«cu, saprast AtklÄsmes grÄmatu bÅ«s grÅ«ti. TÄ ir saistÄ«ta arÄ« ar upurÄÅ”anas sistÄmu. JÄzus staigÄ starp 7 lukturiem, kas simbolizÄ 7 draudzes. KÄdÄļ tÄs simbolizÄtas kÄ lukturi? Ko JÄzus saka draudzei? āJÅ«s esat pasaules gaiÅ”ums.ā Mums jÄatspoguļo gaisma, kas nÄk no ViÅa. AtklÄsmes 12. nodaÄ¼Ä ir Kristus lÄ«gava, kas stÄv uz mÄness, tÄ ir gaisma, kuru radÄ«jis Dievs; viÅa ir tÄrpta saulÄ, tÄ ir gaisma, kuru radÄ«jis Dievs; viÅai galvÄ ir 12 zvaigžÅu vainags, tÄ ir gaisma, kuru radÄ«jis Dievs. Dieva gaisma, draudze, Kristus lÄ«gava. ViÅÅ” ir starp lukturiem, Dievs ir sÅ«tÄ«jis Savu draudzi bÅ«t par pasaules gaismu. Ämen. Mums ir jÄbÅ«t gaismai pasaules tumsÄ«bÄ. JÄzus ir nÄcis izgaismot mÅ«s, mums jÄatstaro Ŕī gaisma citiem, ViÅÅ” ir mÅ«su vidÅ«. TÄ ir vÄl viena brÄ«niŔķa lieta. Vesela svÄtruna, Å”ajÄ vienÄ vietÄ. Kristus atrodas vidÅ«, ViÅÅ” stÄv starp tiem. Kad pulcÄjamies ViÅa vÄrdÄ, ViÅÅ” ir mÅ«su vidÅ«, ViÅÅ” ir ar Savu draudzi, ViÅÅ” saka: āMan tas ļoti rÅ«p.ā ViÅÅ” sÅ«ta vÄsti Savai draudzei. KÄ JÄzus ar mums komunicÄ? AtklÄsmes 1. nodaļa parÄda komunikÄcijas veidu, kuram Dievs dod priekÅ”roku, runÄjot ar cilvÄci. Caur JÄzu, caur eÅÄ£eļiem ViÅÅ” nodod vÄsti draudzes vadÄ«tÄjiem, kuri to pavÄsta zuduÅ”ajai pasaulei. ViÅÅ” nesÅ«ta eÅÄ£eļus pie pagÄniem, bet viÅÅ” sniedz mums privilÄÄ£iju komunicÄt ar citiem. MÄs esam vÄsts nodoÅ”anas Ä·ÄdÄ, kuru Dievs izmanto, lai sazinÄtos ar pasauli. āPļaujamÄ daudz, bet pļÄvÄju maz.ā (Mat. 9:37) PļÄvÄji ir draudze. ViÅÅ” grib izmantot mÅ«s, lai sazinÄtos ar pÄrÄjiem. ViÅÅ” nodod Å”o vÄsti caur Kristu, caur eÅÄ£eli, caur JÄni draudzei, kura ir pasaules gaisma zuduÅ”ajiem. Tas tieÅ”Äm ir brÄ«niŔķi! Vai Dievs runÄ arÄ« uz Ŕīm septiÅÄm burtiskajÄm draudzÄm? Vai tÄs ir reÄlas? JÄ, protams. TÄs ir Ä«stas draudzes un Ä«stas pilsÄtas, kuras atradÄs MazÄzijÄ. Bet jums jÄzina, ka Å”eit notiek arÄ« kaut kas garÄ«gs. Vai var bÅ«t tÄ, ka Dievs sniedz vÄsti kÄdam personÄ«gi, bet reizÄ tai ir dubults izmantojums un tÄ ir garÄ«gi derÄ«ga arÄ« citiem? Kad JÄzus teica apustuļiem, ka Jeruzaleme kritÄ«s un akmens uz akmens nepaliks, un izpostÄ«Å”anas negantÄ«ba ieskaus Jeruzalemi ar savÄm armijÄm (Mat. 24. nod.), vai tas burtiski attiecÄs uz jÅ«diem, kuri toreiz bija dzÄ«vi un dzirdÄja ViÅa balsi? JÄ! Tas viÅus ļoti iespaidoja. Daļa no tiem, kuri dzirdÄja, kÄ ViÅÅ” to saka, to visu arÄ« piedzÄ«voja, tÄ bija vÄsts viÅiem. Tulkoja Anna Rozenberga
Atceros, kÄ vadÄ«ju vienu no saviem AtklÄsmes grÄmatas seminÄriem, kas notika Navaho rezervÄtÄ, un atceros pÄri, kas ienÄca teltÄ« (pirmais AtklÄsmes grÄmatas seminÄrs, ko vadÄ«ju, notika teltÄ«), viÅi izskatÄ«jÄs pÄrbijuÅ”ies un cieÅ”i turÄja viens otra roku. MÄs viÅus sagaidÄ«jÄm un aicinÄjÄm: āSveiki, nÄciet iekÅ”Ä!ā Bet viÅi atbildÄja: āMums bija bail nÄkt Å”urpu. MÅ«su mÄcÄ«tÄjs teica, ka ikvienam, kurÅ” studÄ AtklÄsmes grÄmatu, tiek uzlikts lÄsts. Bet mums neŔķita, ka tas ir pareizi, tÄpÄc izlÄmÄm atnÄkt un paskatÄ«ties.ā
āLÄsts?ā es nodomÄju. āGrÄmata sÄkas un beidzas ar svÄtÄ«bÄm tiem, kuri to lasa.ā PiemÄram, Atkl. 1:3 ā āSvÄtÄ«gs tas, kas lasa, un tie, kas klausÄs un tur to, kas Å”eit rakstÄ«ts; jo noliktais laiks ir tuvu.ā NoslÄgums Atkl.Ā 22:7 ā āāRedzi, Es nÄku drÄ«z!ā SvÄtÄ«gs, kas tur Ŕīs grÄmatas pravietojuma vÄrdus.ā (IzcÄlums abÄs vietÄs pievienots. ā Red. piez.) AtklÄsmes grÄmata atŔķiras no visÄm citÄm grÄmatÄm, jo tÄs sÄkumÄ ir pasludinÄta svÄtÄ«ba, beigÄs svÄtÄ«ba un arÄ« brÄ«dinÄjums, ka lÄsts skars ikvienu, kuram pietiks nekaunÄ«bas izmainÄ«t vai slÄpt to, kas Å”ajÄ grÄmatÄ rakstÄ«ts. TÄpÄc man Ŕķiet ā ja jebkad Dieva draudzes vÄsturÄ ir bijis laiks, kad Dieva ļaudÄ«m jÄstudÄ AtklÄsmes grÄmata, ja Dievs teica, ka ānoliktais laiks ir tuvuā, jau tad, kad Ŕī vÄsts tika sniegta, tad Ä«paÅ”i tuvu tas ir tagad!
ManuprÄt, viens no iemesliem, kÄdÄļ Dievs nolika AtklÄsmes grÄmatu tur, kur tÄ ir, ir Å”Äds ā kad lasÄt AtklÄsmes grÄmatu, jums jÄsaprot visa pÄrÄjÄ BÄ«bele. TÄtad ā AtklÄsmes grÄmatÄ ir iedroÅ”inÄjums iepazÄ«ties ar visiem Rakstiem. Ja gribat saprast, kas notiks nÄkotnÄ, jums jÄzina, kas ir noticis pagÄtnÄ. VislabÄkais veids, kÄ saprast nÄkotni, ir pÄrzinÄt, kas ir noticis vÄsturÄ. LabÄkais veids, kÄ saprast AtklÄsmes grÄmatu, ir pÄrzinÄt BÄ«beles vÄsturi un lasÄ«t citus notikumus BÄ«belÄ.
PirmajÄ nodaÄ¼Ä ir AtklÄsmes grÄmatas ievads. Ir Ŕīs 7 draudzes, kuras patiesÄ«bÄ ir 7 stadijas. AtklÄsmes grÄmatÄ ir 7 komplekti ar 7. Pirmais 7 ir Ŕīs 7 draudzes (1., 2., 3. nod.); tad ir 7 ainas no DebesÄ«m (4. un 5. nod.); tad ir 7 zÄ«mogi, 7 trompetes, 7 zÄ«mes, kas dotas 12. un 13. nodaļÄ; 7 mocÄ«bas; 7 pÄdÄjÄs vÄ«zijas. TÄtad, pati AtklÄsmes grÄmata ir matemÄtiski perfekti sadalÄ«ta 7 komplektos ar 7. PÄteris jautÄja JÄzum: āCik daudz reižu man jÄpiedod manam brÄlim?ā, un JÄzus atbildÄja: āSeptiÅdesmit reiz septiÅas.ā
Ā āJÄzus Kristus atklÄsme, ko ViÅam devis Dievs, lai rÄdÄ«tu Saviem kalpiem, kam jÄnotiek drÄ«zumÄ.ā (Atkl. 1:1) Kad sÄk piepildÄ«ties AtklÄsmes grÄmatas pravietojumi? TÄlu nÄkotnÄ vai drÄ«z? Ir trÄ«s vai Äetri populÄri veidi, kÄ cilvÄki interpretÄ AtklÄsmes grÄmatu. Ir t. s. pretÄrisms, vÄsturiskais skatÄ«jums un futÅ«risms. Resp., ir viena grupa, kas uzskata, ka viss, kas aprakstÄ«ts AtklÄsmes grÄmatÄ, ir jau piepildÄ«jies 1. gadsimtÄ; tas viss ir pagÄjis, un visi, kas lasÄ«ja AtklÄsmes grÄmatu, sÄkot ar 2. gadsimtu, skatÄ«jÄs atpakaļ pagÄtnÄ un teica, ka tas viss jau ir piepildÄ«jies. Å Ä« uzskata piekritÄji domÄ, ka Nerons bija antikrists. ApmÄram 20Ā % evaÅÄ£Älisko kristieÅ”u tic Å”im uzskatam. Tad ir futÅ«risti, kas uzskata ā daļa AtklÄsmes grÄmatas (1., 2., 3. nodaļa) runÄ par to, kas jau ir pagÄjis, bet pie 4. nodaļas, kad JÄnis dzird Å”o balsi un tiek aizrauts DebesÄ«s, futÅ«risti apgalvo ā tad draudze vairs netiek pieminÄta. VÄrds ādraudzeā tieÅ”Äm neparÄdÄs, taisnÄ«ba, taÄu tas nenozÄ«mÄ, ka draudze nav pieminÄta, atsauÄu uz draudzi ir daudz. FutÅ«risti apgalvo, ka 4.Ā nodaÄ¼Ä notiek parauÅ”ana un ka viss pÄrÄjais notiek pÄc parauÅ”anas, citiem vÄrdiem ā viss, ko jÅ«s un es lasÄm, sÄkot ar 4. nodaļu, vÄl nav noticis. Visu cieÅu, bet es tam pilnÄ«gi noteikti nepiekrÄ«tu! TaÄu tÄds ir futÅ«ristu skatÄ«jums.
Mazs atskats vÄsturÄ. Pirmajos 16 kristÄ«gÄs vÄstures gadsimtos (no Kristus dzimÅ”anas lÄ«dz 15.ā16.Ā gs.) neviens futÅ«ristu uzskatam Ä«sti neticÄja. Tad sÄkÄs lielÄ protestantu reformÄcija, un daži no lielajiem reformatoriem ā MÄrtiÅÅ” Luters, Cvinglijs un Kalvins ā sÄka norÄdÄ«t uz Romas baznÄ«cu kÄ piepildÄ«jumu daļai no AtklÄsmes grÄmatas pravietojumiem, minot to kÄ vienu no vajÄjoÅ”ajÄm varÄm. Miljoniem cilvÄku aizgÄja no katoļu baznÄ«cas uz protestantu baznÄ«cÄm AtklÄsmes grÄmatas pravietojumu sludinÄÅ”anas dÄļ. AtklÄsmes grÄmatas interpretÄcija, kuru izmantoja Luters un citi, bija t.Ā s. vÄsturiskais skatÄ«jums. LielÄkÄ daļa reformatoru (un arÄ« es) izmantoja vÄsturisko skatÄ«jumu, kas nozÄ«mÄ, ka AtklÄsmes grÄmatÄ ir aprakstÄ«ts plaÅ”s vÄstures posms, sÄkot ar Kristus 1.Ā atnÄkÅ”anu lÄ«dz ViÅa 2.Ā atnÄkÅ”anai un vÄl tÄlÄk ā lÄ«dz notikumiem DebesÄ«s, jo grÄmata noslÄdzas ar atpestÄ«tajiem DebesÄ«s. Å Ä« grÄmata aptver draudzes vÄsturi. āLaiks ir tuvuā nozÄ«mÄ, ka Å”o pravietojumu piepildÄ«jums, to nozÄ«me ir izmantojama tagad un bÅ«s izmantojama visos kristietÄ«bas laikos, lÄ«dz mÄs beigÄs nokļūsim Debesu valstÄ«bÄ. TÄds ir vÄsturiskais skatÄ«jums. Tas ir skatÄ«jums, kuram ticu es, tam ticÄja teju visi reformatori.
Kad katoļu baznÄ«ca redzÄja aizejam turpat visus savus draudzes locekļus, tÄ teica: āMums nav nekÄ, ko atbildÄt uz viÅu AtklÄsmes grÄmatas interpretÄciju.ā Tad pÄrim jezuÄ«tu priesteru ā Manuelam Lakunsam (Manuel Lacunza) un Fransisko Riberam (Francisco Ribera) ā deva uzdevumu izdomÄt citu skaidrojumu AtklÄsmes grÄmatas pravietojumiem. Un viÅi izdomÄja to, ko mÄs saucam par āfutÅ«ristu interpretÄcijuā. Tas viss ir dokumentÄts, ikviens, kam ir interese, var par to uzzinÄt sÄ«kÄk. SÄkumÄ futÅ«risma teorija palika tikai mazÄ katoļu un jezuÄ«tu teologu lokÄ, bet tad nÄca vÄ«rs vÄrdÄ Džons Nelsons Darbijs (John Nelson Darby), viÅÅ” atbalstÄ«ja Å”o teoriju, lai gan bija protestants no Plimutas brÄļu draudzes (Plymouth Bratheren). Tad nÄca citi... Vai esat dzirdÄjuÅ”i par SkofÄ«lda BÄ«beli? TÄ ir BÄ«bele, ko rediÄ£Äjis un komentÄjis amerikÄÅu BÄ«beles students Sairuss SkofÄ«lds (Cyrus I. Scofield), kurÅ” bija protestants un dispensacionÄlisma popularizÄtÄjs. Daudzi protestanti sÄka pirkt SkofÄ«lda BÄ«beli. TÄ kÄ svÄtrunu par AtklÄsmes grÄmatu praktiski nebija, Å”ie protestanti teica: āBet es gribu zinÄt, ko tÄ nozÄ«mÄ!ā, un viÅi sÄka pieÅemt SkofÄ«lda interpretÄciju. Bet viÅi bija protestanti! Tad vÄsturnieks un skolotÄjs vÄrdÄ Hals Lindsijs (Hal Lindsey) sarakstÄ«ja grÄmatu āVecÄ labÄ planÄta Zemeā (The Late Great Planet Earth), kas Å”o teoriju padarÄ«ja ļoti populÄru. Nekas no tÄ, ko viÅÅ” Å”ajÄ grÄmatÄ paredzÄja, nenotiks, bet tas bija laiks, kad Ŕī teorija iesakÅojÄs protestantu evaÅÄ£ÄliskajÄs draudzÄs. MÅ«sdienÄs lielÄkÄ daļa evaÅÄ£Älisko protestantu tic katoļu pravietojumu interpretÄcijai, jezuÄ«tu pravietojumu interpretÄcijai ā futÅ«rismam. Tas ir ļoti dÄ«vaini, bet, iespÄjams, tas bija plÄnots jau no paÅ”a sÄkuma...
Ā āSvÄtÄ«gs tas, kas lasa, un tie, kas klausÄs pravieÅ”a vÄstÄ«juma vÄrdus un tur to ...ā Vai ir atŔķirÄ«ba starp lasÄ«Å”anu, klausÄ«Å”anos un turÄÅ”anu (ievÄroÅ”anu)? Vai ir kas tÄds, kas ir jÄievÄro? Vai AtklÄsmes grÄmata ko saka par paklausÄ«bu Dieva gribai? Zinu, ka ir cilvÄki, kuriem patÄ«k sanÄkt kopÄ un diskutÄt par AtklÄsmes grÄmatu, viÅi var neklausÄ«t Dieva likumiem, bet tiem patÄ«k diskutÄt par AtklÄsmes grÄmatu. Ja mÄs neievÄrojam, kas tur rakstÄ«ts, neatradÄ«sim arÄ« svÄtÄ«bu, ājo noliktais laiks ir tuvuā.
Tad JÄnis pievÄrÅ”as adresÄtiem ā āJÄnis septiÅÄm draudzÄm ÄzijÄā. Vai Ŕī vÄsts tieÅ”Äm ir paredzÄta tikai tÄm septiÅÄm draudzÄm ÄzijÄ? 2. un 3. nodaÄ¼Ä tÄs ir konkrÄti uzskaitÄ«tas, Ŕīs draudzes ir ā Efeza, Smirna, Pergama, TiatÄ«ra, Sardi, Filadelfija, LÄodikeja. Vai tÄs bija vienÄ«gÄs draudzes ÄzijÄ? NÄ, bija arÄ« citas, agrÄ«nÄ vÄsture atsaucas arÄ« uz citÄm draudzÄm, kuras atradÄs Å”ai apgabalÄ. Interesanti, protams, ka Ŕīs draudzes ir 7, kÄ jau minÄju, cipars 7 ir simbolisks. Å Ä«s 7 draudzes tieÅ”Äm eksistÄja, JÄnis tÄm raksta apļa secÄ«bÄ, vÄsts tiek nodota citai pÄc citas.
ApskatÄ«sim Ŕīs 7 draudzes! 1. nodaÄ¼Ä JÄzus parÄdÄs visÄ SavÄ krÄÅ”ÅumÄ. Å Ä« ir viena no divÄm vietÄm BÄ«belÄ, kur kÄds saka, ka redzÄjis Dievu. Starp citu, Ŕī ir paralÄle vÄ«zijai ar Dievu DÄlu, kuru redzÄja DaniÄls. JÄzus parÄdÄs, ViÅÅ” ir tÄrpies augstÄ priestera drÄnÄs ā lina audumÄ ar zelta jostu ap krÅ«tÄ«m ā un stÄv 7 lukturu vidÅ«. VÄlos, lai uzreiz pamanÄt kaut ko, kas Å”ajÄ atklÄsmÄ notiek. AtklÄsmes grÄmatas vÄ«zija ir cieÅ”i saistÄ«ta ar Debesu svÄtnÄ«cu. SvÄtnÄ«cu redzam arÄ« citu BÄ«beles pravieÅ”u rakstÄ«tajÄ. Jesaja redz Dievu vissvÄtÄkajÄ vietÄ starp diviem Ä·erubiem labajÄ un kreisajÄ pusÄ. Tiem ir seÅ”i spÄrni, un tie sauc: āSvÄts, svÄts, svÄts!ā ViÅÅ” redz Dievu tronÄ«. (Jesajas 6. nod.) VÄ«zijas, kas ir EcÄhiÄla grÄmatÄ un Caharijas grÄmatÄ, bieži ir saistÄ«tas ar Debesu svÄtnÄ«cu. JÅ«s pamanÄ«siet, ka AtklÄsmes grÄmatas 1.Ā nodaÄ¼Ä JÄzus atrodas svÄtnÄ«cas pirmajÄ nodalÄ«jumÄ, tur ir septiÅi lukturi (septiÅžuburu lukturis). Dodoties cauri AtklÄsmes grÄmatai, jÅ«s pamanÄ«siet arÄ« atsauci uz kvÄpinÄmo altÄri, kas arÄ« atradÄs pirmajÄ nodalÄ«jumÄ. TÄlÄk teikts: āTad atvÄrÄs Dieva templis debesÄ«s.ā (Atkl.Ā 11:19) Tas nozÄ«mÄ atvÄrtu priekÅ”karu. Un Ŕķirsts, kurÄ nodalÄ«jumÄ atradÄs tas? Tas atradÄs vissvÄtÄkajÄ vietÄ. Visa vÄ«zija norisinÄs Debesu templÄ« (svÄtnÄ«cÄ). Ja jÅ«s nezinÄt kaut ko par zemes svÄtnÄ«cu, saprast AtklÄsmes grÄmatu bÅ«s grÅ«ti. TÄ ir saistÄ«ta arÄ« ar upurÄÅ”anas sistÄmu.
JÄzus staigÄ starp 7 lukturiem, kas simbolizÄ 7 draudzes. KÄdÄļ tÄs simbolizÄtas kÄ lukturi? Ko JÄzus saka draudzei? āJÅ«s esat pasaules gaiÅ”ums.ā Mums jÄatspoguļo gaisma, kas nÄk no ViÅa. AtklÄsmes 12. nodaÄ¼Ä ir Kristus lÄ«gava, kas stÄv uz mÄness, tÄ ir gaisma, kuru radÄ«jis Dievs; viÅa ir tÄrpta saulÄ, tÄ ir gaisma, kuru radÄ«jis Dievs; viÅai galvÄ ir 12 zvaigžÅu vainags, tÄ ir gaisma, kuru radÄ«jis Dievs. Dieva gaisma, draudze, Kristus lÄ«gava. ViÅÅ” ir starp lukturiem, Dievs ir sÅ«tÄ«jis Savu draudzi bÅ«t par pasaules gaismu. Ämen.
Mums ir jÄbÅ«t gaismai pasaules tumsÄ«bÄ. JÄzus ir nÄcis izgaismot mÅ«s, mums jÄatstaro Ŕī gaisma citiem, ViÅÅ” ir mÅ«su vidÅ«. TÄ ir vÄl viena brÄ«niŔķa lieta. Vesela svÄtruna, Å”ajÄ vienÄ vietÄ. Kristus atrodas vidÅ«, ViÅÅ” stÄv starp tiem. Kad pulcÄjamies ViÅa vÄrdÄ, ViÅÅ” ir mÅ«su vidÅ«, ViÅÅ” ir ar Savu draudzi, ViÅÅ” saka: āMan tas ļoti rÅ«p.ā ViÅÅ” sÅ«ta vÄsti Savai draudzei.
KÄ JÄzus ar mums komunicÄ? AtklÄsmes 1. nodaļa parÄda komunikÄcijas veidu, kuram Dievs dod priekÅ”roku, runÄjot ar cilvÄci. Caur JÄzu, caur eÅÄ£eļiem ViÅÅ” nodod vÄsti draudzes vadÄ«tÄjiem, kuri to pavÄsta zuduÅ”ajai pasaulei. ViÅÅ” nesÅ«ta eÅÄ£eļus pie pagÄniem, bet viÅÅ” sniedz mums privilÄÄ£iju komunicÄt ar citiem. MÄs esam vÄsts nodoÅ”anas Ä·ÄdÄ, kuru Dievs izmanto, lai sazinÄtos ar pasauli. āPļaujamÄ daudz, bet pļÄvÄju maz.ā (Mat. 9:37) PļÄvÄji ir draudze. ViÅÅ” grib izmantot mÅ«s, lai sazinÄtos ar pÄrÄjiem. ViÅÅ” nodod Å”o vÄsti caur Kristu, caur eÅÄ£eli, caur JÄni draudzei, kura ir pasaules gaisma zuduÅ”ajiem. Tas tieÅ”Äm ir brÄ«niŔķi!
Vai Dievs runÄ arÄ« uz Ŕīm septiÅÄm burtiskajÄm draudzÄm? Vai tÄs ir reÄlas?Ā JÄ, protams. TÄs ir Ä«stas draudzes un Ä«stas pilsÄtas, kuras atradÄs MazÄzijÄ. Bet jums jÄzina, ka Å”eit notiek arÄ« kaut kas garÄ«gs. Vai var bÅ«t tÄ, ka Dievs sniedz vÄsti kÄdam personÄ«gi, bet reizÄ tai ir dubults izmantojums un tÄ ir garÄ«gi derÄ«ga arÄ« citiem? Kad JÄzus teica apustuļiem, ka Jeruzaleme kritÄ«s un akmens uz akmens nepaliks, un izpostÄ«Å”anas negantÄ«ba ieskaus Jeruzalemi ar savÄm armijÄm (Mat. 24.Ā nod.), vai tas burtiski attiecÄs uz jÅ«diem, kuri toreiz bija dzÄ«vi un dzirdÄja ViÅa balsi? JÄ! Tas viÅus ļoti iespaidoja. Daļa no tiem, kuri dzirdÄja, kÄ ViÅÅ” to saka, to visu arÄ« piedzÄ«voja, tÄ bija vÄsts viÅiem.
Tulkoja Anna Rozenberga
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...