Visi jaunumi
ZinÄtne un Dievs
MeklÄjumos pÄc patiesÄ«bas nÄkas izvÄrtÄt zinÄtnes un ticÄ«bas savstarpÄjÄs attiecÄ«bas. Å ajos meklÄjumos tiek lietotas atŔķirÄ«gas metodes, tÄdÄļ tiek iegÅ«ti atŔķirÄ«gi rezultÄti. SalÄ«dzinÄsim, ar ko Ŕīs metodes viena no otras atŔķiras! ZinÄtniskÄ metode Ikviena zinÄtniskÄ pÄtÄ«juma pamatÄ ir zinÄtniskÄ metode. VispÄrÄ«gos vÄrdos raksturojot zinÄtnisko metodi, jÄizdala tÄs secÄ«gie posmi, kas redzami grafikÄ: TajÄ redzams, ka vispirms tiek izvirzÄ«ts izpÄtes jautÄjums, kam seko hipotÄze; tÄlÄk nÄk pÄtÄ«jums vai eksperiments, kurÄ tiek iegÅ«ti dati; pÄc tam ir datu analÄ«ze un secinÄjumi, kuri apstiprina vai noliedz sÄkumÄ izvirzÄ«to hipotÄzi un sniedz atbildi uz sÄkumÄ izvirzÄ«to jautÄjumu. ZinÄtniskie atklÄjumi netop no baltas lapas. Ar zinÄtniskÄs metodes palÄ«dzÄ«bu tiek atklÄts kaut kas jauns, lÄ«dz Å”im nezinÄms, un tas notiek, balstoties uz zinÄmajÄm zinÄtniskajÄm teorijÄm, avotiem un tehnoloÄ£ijÄm, jo citÄdi jaunos datus nebÅ«tu iespÄjams ne izmÄrÄ«t, ne aprakstÄ«t. Ar zinÄtnisko metodi pÄta fizisko pasauli, bet ar tÄs palÄ«dzÄ«bu Dieva eksistenci nav iespÄjams nedz apstiprinÄt, nedz arÄ« noliegt. Protams, var izvirzÄ«t Å”Ädu hipotÄzi, taÄu nav zinÄtniskas metodoloÄ£ijas, ar kuras palÄ«dzÄ«bu bÅ«tu iespÄjams veikt atbilstoÅ”u izpÄti. ZinÄtniskÄ metode ir noderÄ«ga tikai fiziskajÄ pasaulÄ, tÄ nav izmantojama garÄ«gajai dimensijai. Garu nevar izmÄrÄ«t, jo tas nepieder Å”ai pasaulei. Lai gan ticÄ«ba tiek pretstatÄ«ta zinÄtniskajai metodei, tomÄr tÄ ietiecas tur, kur zinÄtne tikt uz priekÅ”u nespÄj. TicÄ«bas iracionÄlais faktors ir dzinÄjspÄks arÄ« zinÄtniskajÄ izpÄtÄ, jo zinÄtniekus uz priekÅ”u dzen ticÄ«ba, ka jauni atklÄjumi, neraugoties uz neveiksmÄm vai grÅ«tÄ«bÄm, ir iespÄjami. TicÄ«bÄ tiek meklÄti jauni ceļi. Lai gan zinÄtne nespÄj virzÄ«ties uz priekÅ”u bez iracionÄlÄs ticÄ«bas, tÄ Å”o ticÄ«bu cenÅ”as pamatot pragmatiski. Vai ticÄ«bu var izmÄrÄ«t? Protams, nÄ! TomÄr tai ir sava vieta un funkcija, kas racionÄlo zinÄtni padara uzticamu, pamatojamu un izmÄrÄmu. Ikvienai zinÄtniskai teorijai ir nepiecieÅ”ama verifikÄcija jeb uzticamÄ«ba, ka uz Å”o teoriju var paļauties, ka tÄ ir ticama, ka rezultÄti apstiprina izvirzÄ«to hipotÄzi. RespektÄ«vi, ticÄ«bu ir nepiecieÅ”ams pamatot. TicÄ«ba virza uz priekÅ”u zinÄtnes progresu, tomÄr ticÄ«ba vien, bez pamatojuma, veido tÄ saukto āpseidozinÄtniā, kad zinÄtnieks tic un apgalvo, ka esot veicis ievÄrojamus atklÄjumus, pat apgalvo, ka ir izgudrojis āmūžīgo dzinÄjuā vai ko tamlÄ«dzÄ«gu, tas sirsnÄ«gi tic savam izgudrojumam un pÄrliecinoÅ”i runÄ par to, bet nespÄj savu ticÄ«bu pamatot. TicÄ«ba un zinÄtne nav pretstati, bet tÄm ir atŔķirÄ«gas funkcijas. TicÄ«ba sadarbojas ar zinÄtni, tomÄr tÄs darbojas katra savÄ jomÄ, visbeidzot saskaroties. TicÄ«ba lÅ«kojas turp, kur racionÄlais prÄts vÄl nespÄj ielÅ«koties, bet zinÄtne pamato to, kurp ticÄ«ba ir atvedusi. TicÄ«ba meklÄ pierÄdÄ«jumus dieviÅ”Ä·Ä klÄtbÅ«tnei un tos atrod, bet zinÄtne turpat lÄ«dzÄs neko nespÄj fiksÄt. TicÄ«ba satver neredzamo, bet zinÄtne to izmÄra un pamato. ZinÄtne apstiprina un pierÄda atklÄjumus, bet ticÄ«ba mudina uz jauniem atklÄjumiem, pÄrliecinot, ka arÄ« tie ir iespÄjami. TomÄr ar zinÄtnes racionÄlo pieeju ir iespÄjams noliegt jebko pÄrdabisku, kas nav izmÄrÄms vai nosverams. BezdievÄ«ba kÄ zinÄtne ZinÄtniskais ateisms PSRS ideoloÄ£ijÄ bija likts par stÅ«rakmeni. Lai gan zinÄtne nav lietojama nedz Dieva apstiprinÄÅ”anai, nedz noliegÅ”anai, tomÄr termins āzinÄtniskais ateismsā ideologiem Ŕķitis pÄrliecinoÅ”s pamatojums Dieva noliegÅ”anai. Kosmonauti kosmosÄ Dievu nav saredzÄjuÅ”i. ZinÄtnes sasniegumi tika likti kontrastÄ reliÄ£ijas atpalicÄ«bai. ZinÄtniskais ateisms Rietumos ir izrÄdÄ«jies daudz stiprÄks un ietekmÄ«gÄks nekÄ tas bijis komunistu sistÄmÄ. Rietumos zinÄtniskÄ ateisma ideoloÄ£ija ir stipra mÄcÄ«bu iestÄdÄs, masu medijos un zinÄtnes struktÅ«rÄs. Ikviena populÄra dabas raidÄ«juma (National Geographic, Discovery, BBC vai jebkurÄ citÄ kanÄlÄ) pamatÄ ir likta evolÅ«cijas teorija. ZinÄtniskÄ ateisma pozÄ«cijas Rietumos ā un, pateicoties tam, visÄ pasaulÄ ā ir stiprÄkas nekÄ jebkad. Ikviens jauns zinÄtniskais atklÄjums tiek uzskatÄ«ts par pienesumu kopÄ«gÄ zinÄtnes tÄla veidoÅ”anai un cilvÄka saprÄta triumfam. Skaļi paziÅojumi par zinÄtnisko ateismu izskan no publicistu mutes, par to izteikuÅ”ies RiÄards Dokinss, Sems Hariss, Kristofers HiÄens, Deniels Denets u. c. KopÅ” 2006. gada ateisms ir ieguvis jaunu atspÄrienu. Tas sÄkÄs ar publikÄciju žurnÄlÄ Wired, kur karojoÅ”ie ateisti tika aicinÄti apvienoties pret jebkÄdu reliÄ£iju. Savu nostÄju ājaunie ateistiā pamato ar reliÄ£ijas vardarbÄ«go vÄsturi un reliÄ£isko radikÄļu terorisma draudu aktualitÄtÄm. Å ie ļaudis veido kolekcijas ar notikumiem, kuros reliÄ£ijas pÄrstÄvji nesuÅ”i nÄvi un tumsonÄ«bu. Jaunie ateisti atrod radikÄļu rÄ«cÄ«bas pamatojumus KorÄnÄ un BÄ«belÄ. VisvairÄk jaunie ateisti uzbrÅ«k BÄ«belei un kristietÄ«bai. Tie uzskaita ikvienu vardarbÄ«bas notikumu BÄ«beles lappusÄs, netiek aizmirsta arÄ« inkvizÄ«cija, krusta kari, garÄ«dznieku vÄrÅ”anÄs pret zinÄtniekiem (Galileo, Koperniku u. c.) un zinÄtniskiem atklÄjumiem. InformatÄ«vajÄ telpÄ jaunajiem ateistiem ir atbalsts, viÅu vadÄ«tajiem raidÄ«jumiem tiek pieŔķirts vislabÄkais raidlaiks, bet publikÄcijÄm ā veseli atvÄrumi un pat attÄli uz žurnÄlu vÄkiem. ZinÄtniskais ateisms mÅ«sdienÄs nekur nav izzudis. Tas ir tikpat vulgÄrs, kÄds tas ir bijis agrÄk. RiÄards Dokinss dažkÄrt, sasveicinoties ar reliÄ£ioziem cilvÄkiem, lieto frÄzi: āEs esmu pÄrtiÄ·is, bet jÅ«s?ā ViÅÅ” to nemaz neuztver par pazemojumu, jo ar Å”o frÄzi iesÄk sarunu par cilvÄka evolÅ«ciju. NedomÄju, ka Dokinss tieÅ”Äm sevi uzskata par dzÄ«vnieku, jo cÅ«cisku attieksmi pret sevi viÅÅ” nepaciestu ne mirkli. PÄrtiÄ·a vieta ir krÄtiÅÄ. TaÄu ne jau to bÅ«tu vÄlÄjies piedzÄ«vot dedzÄ«gais ateists. Jaunais ateisms bÅ«tu uzskatÄms par savdabÄ«gu viedokli, ja vien tam nesekotu noteikta attieksme pret morÄli un Ätiku, kas tiek skaidrota caur naturÄlisma prizmu. CilvÄku savstarpÄjÄs attiecÄ«bas un morÄlÄs vÄrtÄ«bas tiek balstÄ«tas vÄsturÄ, kultÅ«rÄ, psiholoÄ£ijÄ un smadzeÅu neironos. ZinÄtniskais ateisms, par pamatu Åemot evolÅ«cijas teoriju, skaidro seksuÄlos noziegumus, netiklÄ«bu, homoseksuÄlismu, kopoÅ”anos ar dzÄ«vniekiem kÄ bioloÄ£isku nepiecieÅ”amÄ«bu, ko izsauc dabiskie instinkti. Tas atbalsta morÄles normas, kuras pastÄv starp dzÄ«vniekiem, jo tie seko evolÅ«cijas adaptÄcijai un āsugas uzlaboÅ”anaiā. Nav grÅ«ti saskatÄ«t, ka Å”Äds skats uz morÄli un sabiedrÄ«bu spÄj atnest iznÄ«cÄ«bu garÄ«gumam, morÄlei un Ätikai, kuru tie, pÄc paÅ”u apgalvojuma, izskaidro. Å is uzskats grauj robežas. ZinÄtniskais ateisms mudina pieÅemt savu pozÄ«ciju par spÄ«ti tam, ka nespÄj piepildÄ«t dotos apsolÄ«jumus un atnest pasaulei mieru, saskaÅu un labklÄjÄ«bu. 20. gadsimta vÄsture tam ir pierÄdÄ«jums. Kreacionisms kÄ zinÄtne Kad nÄkas uzklausÄ«t kreacionistu pretenzijas uzlÅ«kot kreacionismu par zinÄtni, man tas Ŕķiet savÄdi. Kreacionisms nav zinÄtne saskaÅÄ ar zinÄtnes definÄ«ciju un zinÄtnisko metodi. Tas neatklÄj neko jaunu Ärpus BÄ«beles, bet gan esoÅ”os zinÄtnes atklÄjumus interpretÄ saskaÅÄ ar Rakstiem. TÄ ir filozofija jeb pasaules uzskats. Kreacionists, protams, var sevi nodÄvÄt par zinÄtnieku un kreacionismu ā par zinÄtni, tomÄr kÄ zinÄtnieks kreacionists, lietojot zinÄtnes metodi, nespÄs dot nevienu taustÄmu pierÄdÄ«jumu RadÄ«tÄja eksistencei vai BÄ«beles stÄstu pamatojumam. Ja kreacionists tieÅ”Äm to spÄtu, tad ateisma pretenzijas tiktu atspÄkotas. Kreacionisms piedÄvÄ zinÄtnes datu interpretÄciju saskaÅÄ ar Rakstiem, pamatojot tos ar BÄ«beles pantiem, ievÄrojot Rakstu gramatikas detaļas un precÄ«zu vÄrdu secÄ«bu. RadÄ«Å”anu vai vispasaules PlÅ«dus zinÄtniski pierÄdÄ«t nav iespÄjams, lai arÄ« kÄdu zinÄtnisko metodi lietotu. Kreacionisti izlasa zinÄtniskos atklÄjumus, atmet nost evolÅ«cijas un naturÄlisma elementus un pielÄgo datus GrÄmatai. Liela daļa kreacionistu sniegtÄs informÄcijas satur zinÄtniskÄs metodes kritiku un apgalvojumus par evolucionistu sazvÄrestÄ«bu pret Dievu. Kreacionisms tiek pasniegts kÄ adekvÄta atbilde uz evolucionistu uzbrukumu Rakstiem un reliÄ£ijai. Nav noliedzams, ka pastÄv ateistisko zinÄtnieku naidÄ«gums pret reliÄ£iju, tomÄr zinÄtne kÄ tÄda manipulÄ tikai ar izmÄrÄmiem datiem bez ideoloÄ£ijas. ZinÄtne nenodarbojas ar BÄ«beles noliegÅ”anu laboratorijÄs un eksperimentos, jo zinÄtnes metode to neiekļauj un nemaz nevar iekļaut. Pati zinÄtnes metode izslÄdz iespÄju iekļaut starp metodÄm vai datiem zinÄtnieku personiskos aizspriedumus, viedokļus vai uzskatus, jo tad tÄ top par āviltus zinÄtniā. ZinÄtniekiem, veicot pÄtÄ«jumus, ir jÄpamato, ko tie ir darÄ«juÅ”i, lai izslÄgtu no pÄtÄ«juma savus personiskos aizspriedumus vai viedokļus, lai prezentÄtu datus tÄdus, kÄdi tie ir. Ikviens zinÄtniskais darbs tiek pakļauts smagai kritikai no kolÄÄ£u puses, ja pÄtÄ«juma dati nav verificÄjami, pÄrbaudÄmi, noliedzami vai arÄ« tie satur paÅ”a pÄtnieka aizspriedumus. KatrÄ zinÄtniskÄ pÄtÄ«jumÄ atklÄjums ir ne tikai jÄpierÄda un jÄpamato, bet tam ir jÄbÅ«t arÄ« noliedzamam. To paredz nulles hipotÄzes izvirzÄ«Å”ana pÄtÄ«juma sÄkumÄ. Ja nulles hipotÄze nav noraidÄma, tad pÄtÄ«jumÄ nekas nav atklÄts. Å im noliegumam ir jÄbÅ«t pamatotam, jo noliegt var tikai esoÅ”o. PiemÄram, zÄļu pÄtÄ«jumos zinÄtniekiem ir ne tikai jÄpamato zÄļu labÄs spÄjas ÄrstÄt, bet arÄ« tas, kÄda ir varbÅ«tÄ«ba, ka zÄlÄm nav Ärstniecisku spÄju. NepiecieÅ”ams izpÄtÄ«t arÄ« blaknes un aizliegumus Å”o preparÄtu lietot. Å ie pÄtÄ«jumi pasargÄ pacientus no iespÄjamÄm blakus parÄdÄ«bÄm, ja tiek lietoti citi medikamenti un pastÄv riski. Vai arÄ« ā kad tiek pÄrbaudÄ«ts kÄds viedoklis sabiedrÄ«bÄ, pÄtÄ«jumÄ iekļauj divas cilvÄku grupas ā ar vienu notiek pÄtÄ«jums, bet otra (kontroles grupa) kalpo pÄtÄ«juma datu verifikÄcijai. Viena grupa lieto zÄles, bet otra ā placebo. AtŔķirÄ«bas starp grupÄm ir izmÄrÄmas. ArÄ« paleontoloÄ£ijÄ, piemÄram, kad tiek noteikts fosiliju vecums, tiek izmantota ne tikai viena metode, bet vairÄkas, lai starp mÄrÄ«jumiem bÅ«tu iespÄjams veikt korelÄciju. Kad piedalÄ«jos kreacionistu konferencÄ IslandÄ, kreaconistu profesori visÄ nopietnÄ«bÄ apgalvoja, ka pastÄv zinÄtnisko laboratoriju sazvÄrestÄ«ba nepieÅemt dinozauru fosiliju paraugus analÄ«zÄm uz oglekļa 14 metodi, jo tad var izrÄdÄ«ties, ka Å”ie kauli ir jaunÄki un tie nemaz nav miljoniem gadu veci. No vienas puses Å”Äda laboratoriju attieksme Ŕķiet netaisna (sazvÄrestÄ«ba?), bet no otras puses: dinozauru kaulu fosilijÄs nav oglekļa. KÄpÄc gan laboratorijÄm Å”ie paraugi bÅ«tu jÄanalizÄ ar oglekļa 14 metodi? TurklÄt kreacionisti bieži vien oglekļa 14 metodi pakļauj smagai kritikai par tÄs iespÄjamo neprecizitÄti. TaÄu oglekļa 14 metode ir tikai viena no daudzÄm citÄm, kuras tiek lietotas paleontoloÄ£ijÄ, Ä£eoloÄ£ijÄ, arheoloÄ£ijÄ un pat kriminÄlistikÄ. MinÄÅ”u Å”eit dažas no tÄm: iekļauto fragmentu likums, Harisa matrica, superpozÄ«cijas likums, oriÄ£inÄlÄ horizonta princips, slÄÅu nepÄrtrauktÄ«bas princips, slÄpekļa datÄÅ”ana, fluora absorbcijas datÄÅ”ana, putekÅ”Åu datÄÅ”ana, morfoloÄ£ija, tipoloÄ£ija, paleomagnÄtisms, tefrohronoloÄ£ija, skÄbekļa izotopa metode, aminoskÄbes datÄÅ”ana, luminiscences datÄÅ”ana, termoluminiscences datÄÅ”ana, joda-ksenona datÄÅ”ana, oglekļa oksÄ«da datÄjums, dendrohronoloÄ£ija un citas. Kreacionistu literatÅ«rÄ nekad neesmu lasÄ«jis par Ŕīm metodÄm. ZinÄtnieki no ledÄju urbumiem ir ieguvuÅ”i senÄs atmosfÄras sastÄvu, jo tur dziļumos atrodas gaisa burbuļi ar Ŕī gaisa paraugiem. Urbumi ledÄjos, ezeru dÅ«Åu nogulumos, purvos, mÄlos, koraļļu atolos, kontinentu Å”elfos atklÄj, ka tie visi veido slÄÅus. Ikviens slÄnis apzÄ«mÄ noteiktu gadalaiku maiÅu, kad Å”ie slÄÅi veidojuÅ”ies. Å ie slÄÅi ir fiksÄjuÅ”i arÄ« seno vulkÄnu izvirdumu putekļus, seno augu putekÅ”Åus. Saskaitot tos, sanÄk lielÄks skaitlis, nekÄ raksta kreacionisti. MinÄtajÄ kreacionistu konferencÄ viens no lektoriem pÄc tam, kad bija noklausÄ«jies profesoru lekcijas, sacÄ«ja svÄtrunu, kurÄ vairÄkkÄrt atkÄrtoja vienus un tos paÅ”us vÄrdus: āMums pietiek ar Rakstiem.ā ViÅÅ” apgalvoja, ka zinÄtne un dabas pÄtÄ«jumi ved tikai pie Å”aubÄm, un uzsvÄra: āMums pietiek ar Rakstiem.ā No vienas puses, tÄ ir dabiska vÄlÄÅ”anÄs noliegt dabas sarežģītÄ«bu, bet no otras ā ticÄ«ba BÄ«belei ir viedoklis, kuru nevar pamatot zinÄtniski, bet tikai piedzÄ«vot, ticot uz JÄzu Kristu un staigÄjot SvÄtajÄ GarÄ. Elena Vaita par Dieva atklÄsmi dabÄ E. Vaita apgalvo, ka pastÄv trÄ«s grÄmatas, kuras apliecina RadÄ«tÄju: BÄ«bele, dziesmu grÄmata un dabas grÄmata, kuras ir lasÄmas sabatÄ, pavadot laiku kopÄ ar savu RadÄ«tÄju. LÅ«k, ko viÅa raksta: ļ āDaudziem par lÄstu kļuvuÅ”i zinÄtniskie pÄtÄ«jumi [..], pat visaugstÄk attÄ«stÄ«tie prÄti, ja tie savos meklÄjumos nevadÄs no Dieva VÄrda, var nonÄkt apmulsumÄ, mÄÄ£inot izprast zinÄtnes un atklÄsmes savstarpÄjÄs attiecÄ«bas. CilvÄcÄ«gÄs zinÄÅ”anas gan par materiÄlajÄm, gan garÄ«gajÄm lietÄm ir daļÄjas un nepilnÄ«gas; tÄpÄc daudzi savus zinÄtniskos uzskatus nespÄj saskaÅot ar Rakstu liecÄ«bÄm. Daudzi par zinÄtniskiem faktiem pieÅem teorijas un minÄjumus un domÄ, ka Dieva VÄrds bÅ«tu jÄpÄrbauda ar āgudrÄ«bu, ko nepatiesi tÄ saucā (1. Tim. 6:20; Glika). RadÄ«tÄjs un ViÅa darbi atrodas aiz cilvÄku saprÄta robežÄm, un, nespÄjot to visu izskaidrot ar dabas palÄ«dzÄ«bu, tie BÄ«beles vÄsturi uzskata par neuzticamu. Tie, kas sÄk Å”aubÄ«ties par VecÄs un JaunÄs DerÄ«bas uzticamÄ«bu, pÄrÄk bieži iet vÄl soli tÄlÄk un apÅ”auba arÄ« Dieva esamÄ«bu, piedÄvÄjot bezgalÄ«gu spÄku dabai. AtstÄjuÅ”i savu enkuru, tie triecas pret neticÄ«bas klintÄ«m.ā (āLielÄ cÄ«Åaā, 522. oriÄ£. lpp.) ļ āTÅ«kstoÅ”i kļūst par skeptiÄ·iem, jo ir ļoti daudz filozofisku prÄtojumu un zinÄtnisku pÄtÄ«jumu, kuros Dievs netiek atzÄ«ts. MÅ«sdienu skolÄs rÅ«pÄ«gi mÄca un pamatÄ«gi izskaidro secinÄjumus, ko zinÄtnieki izdarÄ«juÅ”i savos pÄtÄ«jumos, nepÄrprotami radot iespaidu, ka tad, ja viÅiem ir taisnÄ«ba, BÄ«belei tÄ nevar bÅ«t.ā (āLielÄ Ärsta pÄdÄsā, 462. oriÄ£. lpp.) ļ āKÄ dieviŔķajÄ atklÄsmÄ, tÄ dabÄ Dievs cilvÄkiem ir sniedzis noslÄpumus, kas prasa ticÄ«bu. Tam tÄ jÄbÅ«t. MÄs varam vienmÄr pÄtÄ«t, vienmÄr jautÄt, vienmÄr mÄcÄ«ties, tomÄr vÄl mÅ«su priekÅ”Ä bÅ«s bezgalÄ«ba.ā (āLiecÄ«bas draudzeiā, 8. sÄj., 257. oriÄ£. lpp.) No Å”iem un citiem E. Vaitas citÄtiem var secinÄt, ka dabas grÄmata nav noderÄ«ga, lai apstiprinÄtu Rakstu precizitÄti. Pat vairÄk ā pÄtot dabu, var nonÄkt pie skepticisma un Dieva noliegÅ”anas. Vai katedrÄle atbalsta to ticÄ«bu, uz kuras pamata ir celta? Galileo laikÄ cilvÄki burtiski dzÄ«voja katedrÄļu ÄnÄ. Visa dzÄ«ve bija pakļauta reliÄ£ijai. VÄstulÄ savam draugam viÅÅ” rakstÄ«ja: āSvÄtie Raksti nekad nevar melot vai maldÄ«ties [..], to paziÅojumi ir absolÅ«ti un nepÄrkÄpjami patiesi.ā TaÄu no otras puses viÅÅ” ar pÄrliecÄ«bu sacÄ«ja: āLai gan Raksti nevar maldÄ«ties, tomÄr daži to interpretÄtÄji un skaidrotÄji var maldÄ«ties.ā Galileo bija pÄrliecinÄts: āSvÄtie Raksti un daba ā abi vienÄdÄ veidÄ izceļas no tÄ paÅ”a VÄrda; pirmie izceļas no SvÄtÄ Gara sacÄ«tÄ, bet otrÄ ir paklausÄ«ga Dieva pavÄlÄm [..], tÄ nekad nepÄrkÄpj likumus, ar kuriem ir apveltÄ«ta.ā ViÅÅ” bija pÄrliecinÄts, ka Visums ir radÄ«ts pÄc Dieva vÄrda pavÄles un tas ir kÄ grÄmata, kas atvÄrta mÅ«su skatam, tikai ir jÄiemÄcÄs lasÄ«t tÄ valodu. Pat vairÄk, viÅÅ” bija pÄrliecinÄts, ka dabas grÄmata ir tikpat nemaldÄ«ga kÄ SvÄtie Raksti, jo atklÄj TÄ Kunga darbus. Å ajÄ aspektÄ Galileo nonÄca konfliktÄ ar baznÄ«cas autoritÄtÄm, jo savos dabas pÄtÄ«jumos bija pretrunÄ Rakstu atklÄsmei. Galileo konstatÄja, ka Zeme riÅÄ·o apkÄrt Saulei. Å Äda interpretÄcija veda Ärpus baznÄ«cas skaidrojumiem. Galileo pat nenojauta, ka atrodas uz robežŔķirtnes, kura Ŕķir iepriekÅ”Äjo pasauli katedrÄļu ÄnÄ un paver ceļu uz nÄkamo, kur valda cilvÄka veidotÄ zinÄtne. VatikÄnam vÄl joprojÄm pÄrmet, ka pÄvests tikai 1992. gadÄ atzina BaznÄ«cas kļūdu Galileo notiesÄÅ”anÄ par Ä·ecerÄ«bu. Tagad laiki ir citi un lomas ir mainÄ«juÅ”Äs. Å obrÄ«d reliÄ£ija un SvÄtie Raksti atrodas ÄrpusÄ, bet zinÄtnes bÅ«vÄtÄ celtne gluži kÄ katedrÄle ir varena, un tÄs autoritÄte pasaulÄ ā neapÅ”aubÄma. Visa dzÄ«ve notiek Ŕīs katedrÄles ÄnÄ. Pasaules zinÄtnieki nenogurstoÅ”i bÅ«vÄ Å”o celtni, teorijas liekot vienu pie otras, vÄlmÄ uzbÅ«vÄt ko patiesi vienotu un grandiozu. Tikai sanÄcis ir ne gluži tÄ, kÄ bÅ«tu gribÄjies. Vienota un visaptveroÅ”a celtne nesanÄk, torÅu ir daudz, bet tie ir tik dažÄdi. KÄ baznÄ«ca ir saŔķelta konfesijÄs, tÄ arÄ« zinÄtnei nav izdevies visus apvienot vienÄ teorijÄ. ZinÄtnes celtnes sienas rotÄ āsvÄto tÄvu portretiā (EinÅ”teins, Maksvels, Bors, Feinmans, Diraks, Å rÄdingersā¦), bet starp tiem nav nevienas jaunas sejas. Å Ä·iet, ka Ŕī zinÄtnes celtne tÄ arÄ« paliks nepabeigta. To ceļ un ceļ, bet celtniecÄ«ba kÄ nav, tÄ nav galÄ. Celtnieki viens otram jautÄ: āVai mÅ«su zinÄtnes celtni atbalsta tÄ ticÄ«ba, uz kuras Ŕī celtne ir balstÄ«ta?ā Vai celtne to spÄj? Jebkura celtne vai katedrÄle? Jebkad? ZinÄtnes celtne ir ieguvusi to paÅ”u nemaldÄ«go autoritÄti, kÄda bijusi reliÄ£ijas celtnei viduslaikos, Galileo laikÄ. Dabas noslÄpumu atrisinÄÅ”ana nav padarÄ«jusi cilvÄku labÄku, laimÄ«gÄku, nedz pietuvinÄjusi to DebesÄ«m. To nespÄja arÄ« viduslaiku BaznÄ«ca, kas visus spieda drÅ«zmÄties zem tÄs velvÄm. āDebesis daudzina Dieva godu, un izplatÄ«jums izteic ViÅa roku darbu.ā (Ps. 19:2) Daba atstaro RadÄ«tÄja godÄ«bu un paklausa ViÅa likumiem. SvÄtie Raksti atklÄj Dieva godÄ«bu un ViÅa likumus. SvarÄ«gi iemÄcÄ«ties Å”o valodu, lai saklausÄ«tu, saprastu un atrastu to, kas ir āKristus jÅ«sos ā godÄ«bas cerÄ«baā! IzmantotÄ literatÅ«ra: Berlinski, David. āThe Devilās Delusionā, NY: Basic Books, 2009. Gorman, Sara; Gorman, Jack. āDenying to the Graveā, NY: Oxford University Press, 2017.
Ā
ZinÄtniskÄ metode
Ikviena zinÄtniskÄ pÄtÄ«juma pamatÄ ir zinÄtniskÄ metode. VispÄrÄ«gos vÄrdos raksturojot zinÄtnisko metodi, jÄizdala tÄs secÄ«gie posmi, kas redzami grafikÄ:
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...