Visi jaunumi
Miegs
āCreation Healthā veselÄ«ga dzÄ«vesveida materiÄlos atrodami interesanti fakti par miega vÄrtÄ«bu, kuri noteikti noderÄs arÄ« mÅ«su lasÄ«tÄjiem. 1993. gadÄ ikgadÄjÄ Pasaules Miega federÄcijas konferencÄ tika prezentÄts pÄtÄ«jums par to, ka trÄ«s zaudÄtas miega stundas naktÄ« uz pusi samazina imÅ«nsistÄmas efektivitÄti. Miega trÅ«kuma dÄļ samazinÄs tÄs prÄta spÄjas, kuras kontrolÄ galvas smadzeÅu pieres daiva: plÄnoÅ”ana, koncentrÄÅ”anÄs spÄjas un augstas intelektuÄlÄs spÄjas. ZinÄtnieki ir atklÄjuÅ”i, ka cilvÄkiem, kuri ilgstoÅ”i guļ seÅ”as vai mazÄk stundas, dzÄ«ves ilgums samazinÄs par deviÅiem gadiem, salÄ«dzinot ar tiem cilvÄkiem, kuri guļ septiÅas lÄ«dz astoÅas stundas. Starptautisks pÄtÄ«jums, kurÄ piedalÄ«jÄs 17 500 studenti no 24 valstÄ«m, atklÄja, ka, nesaÅemot pietiekamu daudzumu miega un guļot mazÄk nekÄ septiÅas stundas, bÅ«tiski pasliktinÄs arÄ« jaunu cilvÄku vispÄrÄjÄ veselÄ«ba. MelatonÄ«ns ir hormons, kas nodroÅ”ina miegu; tas smadzenÄs pastiprinÄti izdalÄs pÄc pusnakts. MelatonÄ«na funkcijÄs ietilpst Ä«paÅ”u ritmu sinhronizÄÅ”ana, kas stimulÄ imunsistÄmas darbÄ«bu un darbojas kÄ antioksidants. GrelÄ«ns ir hormons, kas regulÄ apetÄ«ti, savukÄrt leptÄ«ns ir hormons, kas rada sÄta sajÅ«tu. Abi Å”ie hormoni izdalÄs tikai miegÄ. Ja miegs ir nepietiekams, pastiprinÄti izdalÄs grelÄ«ns, cilvÄks jÅ«tas Ä«paÅ”i izsalcis un kompensÄ to ar pÄrmÄrÄ«gu ÄÅ”anu. PÄtÄ«jumi rÄda, ka nepietiekams miegs var novest pie vielmaiÅas traucÄjumiem un liekÄ svara. ApetÄ«tes neiroendokrÄ«no regulÄciju un uztura uzÅemÅ”anu nozÄ«mÄ«gi ietekmÄ tas, cik ilgi cilvÄks guļ. GrelÄ«nam ir nozÄ«mÄ«ga loma ogļhidrÄtu un lipÄ«du metabolismÄ (vielmaiÅÄ), sirds darbÄ«bÄ, imÅ«nsistÄmas funkcijÄ un Ŕūnu caurlaidÄ«bÄ. Ir pierÄdÄ«ts, ka visaugstÄkais grelÄ«na lÄ«menis ir vakara stundÄs un lÄ«dz diviem rÄ«tÄ. Ko dod kvalitatÄ«vs, pietiekams, regulÄrs miegs Tas uzlabo kritiskÄs domÄÅ”anas spÄjas, samazina stresa hormonu, asinsspiedienu, stiprina imunitÄti, vairo labsajÅ«tu, atjauno spÄkus. KÄdi apstÄkļi veicina labu miegu NaktÄ« ā tumÅ”a istaba, klusums, zema gaisa temperatÅ«ra, svaiga gaisa cirkulÄcija, Ärta gulta; dienÄ ā daudz saules gaismas, daudz svaiga gaisa, vieglas un agras vakariÅas, regulÄri miega/ nomoda laiki, pagÄjuÅ”Äs dienas rÅ«pju un dusmu atstÄÅ”ana Ärpus guļamistabas, uzticot tÄs Dievam vakara lÅ«gÅ”anÄ. ApbrÄ«nojami, ka principus, kurus zinÄtne par miegu atklÄj tagad, RadÄ«tÄjs ir ietvÄris SavÄ VÄrdÄ jau sen, sen. Tikai ieklausies un dzÄ«vo pÄc TÄ! āIr velti, ka jÅ«s agri ceļaties un vÄlu paliekat nomodÄ, un Ädat savu maizi ar rÅ«pÄm; Saviem mīļajiem ViÅÅ” to bagÄtÄ«gi dod miegÄ.ā (Psalmi 127:2)
Ā
1993. gadÄ ikgadÄjÄ Pasaules Miega federÄcijas konferencÄ tika prezentÄts pÄtÄ«jums par to, ka trÄ«s zaudÄtas miega stundas naktÄ« uz pusi samazina imÅ«nsistÄmas efektivitÄti.[1] Miega trÅ«kuma dÄļ samazinÄs tÄs prÄta spÄjas, kuras kontrolÄ galvas smadzeÅu pieres daiva: plÄnoÅ”ana, koncentrÄÅ”anÄs spÄjas un augstas intelektuÄlÄs spÄjas.[2] ZinÄtnieki ir atklÄjuÅ”i, ka cilvÄkiem, kuri ilgstoÅ”i guļ seÅ”as vai mazÄk stundas, dzÄ«ves ilgums samazinÄs par deviÅiem gadiem, salÄ«dzinot ar tiem cilvÄkiem, kuri guļ septiÅas lÄ«dz astoÅas stundas.[3] Starptautisks pÄtÄ«jums, kurÄ piedalÄ«jÄs 17Ā 500 studenti no 24 valstÄ«m, atklÄja, ka, nesaÅemot pietiekamu daudzumu miega un guļot mazÄk nekÄ septiÅas stundas, bÅ«tiski pasliktinÄs arÄ« jaunu cilvÄku vispÄrÄjÄ veselÄ«ba.[4]
MelatonÄ«ns ir hormons, kas nodroÅ”ina miegu; tas smadzenÄs pastiprinÄti izdalÄs pÄc pusnakts. MelatonÄ«na funkcijÄs ietilpst Ä«paÅ”u ritmu sinhronizÄÅ”ana, kas stimulÄ imunsistÄmas darbÄ«bu un darbojas kÄ antioksidants.[5]
GrelÄ«ns ir hormons, kas regulÄ apetÄ«ti, savukÄrt leptÄ«ns ir hormons, kas rada sÄta sajÅ«tu. Abi Å”ie hormoni izdalÄs tikai miegÄ. Ja miegs ir nepietiekams, pastiprinÄti izdalÄs grelÄ«ns, cilvÄks jÅ«tas Ä«paÅ”i izsalcis un kompensÄ to ar pÄrmÄrÄ«gu ÄÅ”anu. PÄtÄ«jumi rÄda, ka nepietiekams miegs var novest pie vielmaiÅas traucÄjumiem un liekÄ svara. ApetÄ«tes neiroendokrÄ«no regulÄciju un uztura uzÅemÅ”anu nozÄ«mÄ«gi ietekmÄ tas, cik ilgi cilvÄks guļ. GrelÄ«nam ir nozÄ«mÄ«ga loma ogļhidrÄtu un lipÄ«du metabolismÄ (vielmaiÅÄ), sirds darbÄ«bÄ, imÅ«nsistÄmas funkcijÄ un Ŕūnu caurlaidÄ«bÄ. Ir pierÄdÄ«ts, ka visaugstÄkais grelÄ«na lÄ«menis ir vakara stundÄs un lÄ«dz diviem rÄ«tÄ.[6]
Ko dod kvalitatÄ«vs, pietiekams, regulÄrs miegs
Tas uzlabo kritiskÄs domÄÅ”anas spÄjas, samazina stresa hormonu, asinsspiedienu, stiprina imunitÄti, vairo labsajÅ«tu, atjauno spÄkus.
KÄdi apstÄkļi veicina labu miegu
NaktÄ« ā tumÅ”a istaba, klusums, zema gaisa temperatÅ«ra, svaiga gaisa cirkulÄcija, Ärta gulta; dienÄ ā daudz saules gaismas, daudz svaiga gaisa, vieglas un agras vakariÅas, regulÄri miega/Ā nomoda laiki, pagÄjuÅ”Äs dienas rÅ«pju un dusmu atstÄÅ”ana Ärpus guļamistabas, uzticot tÄs Dievam vakara lÅ«gÅ”anÄ.
ApbrÄ«nojami, ka principus, kurus zinÄtne par miegu atklÄj tagad, RadÄ«tÄjs ir ietvÄris SavÄ VÄrdÄ jau sen, sen. Tikai ieklausies un dzÄ«vo pÄc TÄ!
āIr velti, ka jÅ«s agri ceļaties un vÄlu paliekat nomodÄ, un Ädat savu maizi ar rÅ«pÄm; Saviem mīļajiem ViÅÅ” to bagÄtÄ«gi dod miegÄ.ā (Psalmi 127:2)
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...