Å is ir neparasts rudens. Koku nenobiruÅ”ajÄs, krÄsainajÄs lapÄs jau iesnidzis sniegs, kurÅ” nevÄlas nokust. TÄdÄs dienÄs ļoti gribas siltumu. ReÄlu. ArÄ« sirds siltumu.Tukuma Ceļa meklÄtÄjiem 22. oktobrÄ« bija iespÄja Å”o siltumu dÄvÄt. SniedzÄm divus koncertus ā InvalÄ«du dienas centrÄ un Tukuma keramikas cehÄ.InvalÄ«du dienas centrÄ esam diezgan regulÄri ciemiÅi, jo Å”eit parÄdÄm katru jaunu priekÅ”nesumu, ko sagatavojam dažÄdajiem draudzes pasÄkumiem. Å oreiz uzstÄjÄmies pirmajÄ stÄvÄ, lai to varÄtu apmeklÄt arÄ« invalÄ«di ratiÅos. RÄdÄ«jÄm uzvedumu par nerÄtno FrÄ«di, kurÅ” beigÄs kļuva itin lÄnÄ«gs, muzikÄlu skeÄu par lielÄ«go pÅ«pÄdi, kuram nÄcÄs pÄrdomÄt, kÄpÄc neviens ar viÅu nevÄlas draudzÄties.
Å is ir neparasts rudens. Koku nenobiruÅ”ajÄs, krÄsainajÄs lapÄs jau iesnidzis sniegs, kurÅ” nevÄlas nokust. TÄdÄs dienÄs ļoti gribas siltumu. ReÄlu. ArÄ« sirds siltumu.
Tukuma Ceļa meklÄtÄjiem 22. oktobrÄ« bija iespÄja Å”o siltumu dÄvÄt. SniedzÄm divus koncertus ā InvalÄ«du dienas centrÄ un Tukuma keramikas cehÄ.
InvalÄ«du dienas centrÄ esam diezgan regulÄri ciemiÅi, jo Å”eit parÄdÄm katru jaunu priekÅ”nesumu, ko sagatavojam dažÄdajiem draudzes pasÄkumiem. Å oreiz uzstÄjÄmies pirmajÄ stÄvÄ, lai to varÄtu apmeklÄt arÄ« invalÄ«di ratiÅos. RÄdÄ«jÄm uzvedumu par nerÄtno FrÄ«di, kurÅ” beigÄs kļuva itin lÄnÄ«gs, muzikÄlu skeÄu par lielÄ«go pÅ«pÄdi, kuram nÄcÄs pÄrdomÄt, kÄpÄc neviens ar viÅu nevÄlas draudzÄties. Divu Ä£itÄru pavadÄ«jumÄ dziedÄjÄm dziesmas Dievam par gadu.
Ilgi nekavÄjoties, devÄmies uz otru vietu ā keramikas cehu. Pirms gÄjÄm iekÅ”Ä, tikÄm nobrÄ«dinÄti uzvesties ļoti prÄtÄ«gi, jo nejauÅ”i varam sabojÄt keramiÄ·u interesantos darbus. TÄ bija neparasta vide, kur dziesmÄs varÄjÄm slavÄt Dievu. BijÄm gandarÄ«ti iepriecinÄt Å”os cilvÄkus, jo arÄ« viÅi ir gatavi iepriecinÄt citus. BÄrnu istabai, kurÄ pulcÄjas bÄrni no nelabvÄlÄ«gÄm Ä£imenÄm, keramiÄ·es ir izgatavojuÅ”as 30 vienÄdas krÅ«zÄ«tes. ImprovizÄtÄ koncerta dalÄ«bnieki redzÄja, kÄ tÄm piestiprina osiÅas. Tagad pÄrvÄrtÄ«bas notiks karstajÄ ceplÄ«. KrÅ«zÄ«tes ir labprÄtÄ«gs ziedojums Å”iem nelaimÄ«gajiem bÄrniem. AtsaucÄ«gos cilvÄkus mÄs iepriecinÄjÄm ar skeÄu par pÅ«pÄdi un dziesmÄm.
PÄc koncerta varÄjÄm vÄrot, kÄ top dažÄdi trauki no mÄla. Visi ar lielu uzmanÄ«bu un interesi vÄroja, kÄ no parastas mÄla pikas top skaista krÅ«ze, bļoda vai kÄds cits saimniecÄ«bÄ noderÄ«gs priekÅ”mets. Cik daudz lieka mÄla tiek paÅemts nost, cik daudzkÄrt traukam pieskaras meistara rokas, lai nogludinÄtu mazÄko izcilnÄ«ti. NÄca prÄtÄ BÄ«beles teksts, ka arÄ« mÄs Dieva rokÄs esam kÄ mÄlu pika. Tikai kÄ mums katram iet ar ļauÅ”anos Dieva pÄrveidojoÅ”ajam darbam? NorunÄjÄm, ka citreiz nÄksim skatÄ«ties, kÄ Åem ÄrÄ traukus no cepļa. AtvadÄ«jÄmies un devÄmies mÄjup, bet sirdÄ«s palika prieks par doto un saÅemto.
āSaki savam tuvÄkam, ka tev par viÅu prieks,
Saki, kamÄr viÅÅ” to gaidaā¦ā.