Vai daudzreiz nav tÄ, ka kristieÅ”i, domÄjot par to, kÄ glÄbt citus cilvÄkus pasaulÄ no grÄka un pazuÅ”anas, aizmirst par saviem brÄļiem un mÄsÄm KristÅ«, kas ir viÅiem blakus. Dažreiz vai pat bieži, plÄnojot evaÅÄ£elizÄcijas pasÄkumus, sÄk strÄ«dÄties savÄ starpÄ. Ko tur liegties? TÄ ir cilvÄka grÄcÄ«gÄ daba, pie kuras nedarbojoties ar JÄzus spÄka palÄ«dzÄ«bu, paÅ”plÅ«sma labus augļus nenesÄ«s.
Vai daudzreiz nav tÄ, ka kristieÅ”i, domÄjot par to, kÄ glÄbt citus cilvÄkus pasaulÄ no grÄka un pazuÅ”anas, aizmirst par saviem brÄļiem un mÄsÄm KristÅ«, kas ir viÅiem blakus. Dažreiz vai pat bieži, plÄnojot evaÅÄ£elizÄcijas pasÄkumus, sÄk strÄ«dÄties savÄ starpÄ. Ko tur liegties? TÄ ir cilvÄka grÄcÄ«gÄ daba, pie kuras nedarbojoties ar JÄzus spÄka palÄ«dzÄ«bu, paÅ”plÅ«sma labus augļus nenesÄ«s.
EvaÅÄ£elizÄt jeb nest Labo VÄsti nav nepiecieÅ”ams tikai kÄdiem cilvÄkiem x vai y, kuri ir Ärpus draudzes. Tavs un mans personÄ«gais evaÅÄ£Älija darba lauks ir tur, kur mÄs katrs atrodamies jau tagad. Å odien, nevis tas, kuram jÄgatavojas pÄc kaut kÄda laika, noteiktos termiÅos.
SÄksim ar to, ka arÄ« man paÅ”am ir vajadzÄ«gs evaÅÄ£Älijs katru dienu. Man ir vajadzÄ«ga JÄzus klÄtbÅ«tne manÄ dzÄ«vÄ ik dienas, tad arÄ« bÅ«s mazÄka iespÄja āsavÄrÄ«t ziepesā attiecÄ«bÄs ar lÄ«dzcilvÄkiem. Gan draudzÄ, gan Ärpus tÄs. Man ir vajadzÄ«gas dzÄ«vÄ«gas sarunas ar manu GlÄbÄju un ViÅa VÄrda studÄÅ”ana daudz, daudz vairÄk nekÄ interneta dzīļu studÄÅ”ana.
EvaÅÄ£Älijs ir vajadzÄ«gs maniem mÄjiniekiem ā vÄ«ram, sievai, bÄrniem. Pat suns un kaÄ·is redzÄs un jutÄ«s, kÄdam dievam Tu kalpo. KÄ runÄ, kÄ uzvedies, kÄda ir Tava intonÄcija. Vai Tu iedvesmo katru satikto cilvÄku celties jauniem izaicinÄjumiem pretÄ« ticÄ«bai saviem spÄkiem un Dieva spÄkam vai arÄ« mÄrÄ·tiecÄ«gi gremdÄ.
Dieva glÄbjoÅ”Ä vÄsts ir vajadzÄ«ga Taviem darba kolÄÄ£iem, pretimnÄcÄjam vai blakussÄdÄtÄjam kÄdÄ sabiedriskÄ vietÄ.
DraudzÄ cilvÄkiem daudzreiz ir visgrÅ«tÄk nest Å”o Labo VÄsti ar savu klÄtbÅ«tni un vÄrdiem, jo sabiedrÄ«bÄ, kurÄ atrodamies visbiežÄk, nav iespÄjams izlikties. AcÄ«mredzamais nemelo. Un bieži vien notiek tÄ, ka kristietis draudzÄ sÄk koncentrÄties uz ticÄ«bas biedriem kÄ savu nepiepildÄ«to gaidu objektiem. KÄds domÄ: āPÄterim vajadzÄtu vairÄk piedomÄt pie savas runas un attieksmes⦠žÄl, ka tÄ mÄsa KristÅ« nebija svÄtrunÄ, jo vÄsts bija tieÅ”i priekÅ” viÅas. ViÅa taÄu neko nesaprot par Å”o jautÄjumu⦠Tas jau sen ir skaidrs!ā
Jums tas neko neatgÄdina? Farizeja un muitnieka lÅ«gÅ”ana (LÅ«kas 18;10-14). Kuru Dievs uzklausÄ«ja? To, kurÅ” nožÄloja, nevis salÄ«dzinÄja sevi ar citiem. TÄ teikt, grÄcÄ«gÄkiem, ne kÄ viÅÅ” pats. MÄs nedrÄ«kstam citus salÄ«dzinÄt ar JÄzu un gaidÄ«t no viÅiem konkrÄtu rÄ«cÄ«bu, mums jÄsalÄ«dzina paÅ”iem savs raksturs ar JÄzus raksturu. Tam sekos pareizÄ attieksme un rÄ«cÄ«ba.
CilvÄki, kuriem ir vajadzÄ«gs Dievs, nav tikai skaitļi, kurus saskaitÄ«t. Tie ir dzÄ«vi cilvÄki, kas jums ir lÄ«dzÄs ikdienÄ, ik dievkalpojumÄ un kopÄ«gÄ kalpoÅ”anÄ.
MazÄk skatÄ«simies viens uz otru, vairÄk uz āJÄzu, ticÄ«bas iesÄcÄju un piepildÄ«tÄjuā (Ebr. 12:2) ArÄ« sevi patiesÄ gaismÄ varam ieraudzÄ«t tikai, skatoties uz ViÅu, uz Kristus upura nopelnu mÅ«su labÄ.
Elīna Ģipsle