Manam draugam Stīvenam pieder viens no tiem sporta motocikliem, ko bieži redz filmās. Pirms dažiem mēnešiem viņš aicināja mani izbraucienā. Atzīšos, es neesmu gluži ātruma vai motociklu entuziaste, bet, tā kā es cenšos stāties pretī savām bailēm, es piekritu. Pirms brauciena Stīvens sniedza man ķiveri kopā ar drošības instrukcijām: "Lai izvairītos no negadījumiem, mums jāpārvietojas kā vienam." Ja viņš pagrieziena laikā nolieksies pa kreisi, man bija jāseko šim piemēram, lai saglabātu līdzsvaru. Nekādas pēkšņas kustības, lai cik nervoza es justos. Apsolot sekot viņa padomam, es ar viņa palīdzību uzkāpu uz viņa milzīgā motocikla. Pēc tam, kad Stīvens bija braucis lēnām dažu kvartālu garumā, viņš nolēma piedot gāzi. Motocikla rēciens lika manai sirdij salekties. Pēkšņi es kaut ko aptvēru: man nebija nekādas kontroles! Ceļš, ātrums, braukšanas stils — visi lēmumi bija Stīvena rokās. Augošā ātruma un kontroles trūkuma dēļ mani nervi saspringa līdz pēdējam. Bet, tieši pirms panikas iestāšanās, manā prātā ienāca doma: "Ja šie ir manas dzīves pēdējie mirkļi, es labāk atslābšu un izbaudīšu tos." Ironiskā kārtā, brīdī, kad es pieņēmu savu kontroles trūkumu, es sāku izbaudīt braucienu — sajūtot vēju sejā, sauli uz savas ādas. "Ticība ir pretstats kontroles meklēšanai," saka kristiešu autors Skye Jethani. "Tā ir atteikšanās no kontroles. Tā ietver patiesību, ka kontrole ir ilūzija — mums tā nekad nav bijusi un nekad nebūs. Tā vietā, lai censtos pārvarēt savas bailes, tiecoties pēc lielākas kontroles, DZĪVĒ AR DIEVU piedāvātais risinājums ir tieši pretējs — mēs pārvaram bailes, atsakoties no kontroles." ¹ Dažreiz mēs domājam, ka vairāk informācijas palīdzētu mums stāties pretī dzīves izaicinājumiem ar lielāku cieņu un labvēlību. Tomēr, iespējams, mums ir vajadzīga nevis lielāka kontrole, bet gan lielāka iecietība pret nenoteiktību. Varbūt galvenais ir attīstīt emocionālo noturību, pieņemt noslēpumus un tūlītēju risinājumu neesamību. Atklāti sakot, dažreiz dzīvē atbildes tiek saņemtas vēlu vai vispār nav (vismaz šajā mūžības pusē). Nenoteiktības pieņemšana vai vismaz tās pieļaušana mūsos rada emocionālo elastību, kas nepieciešama, lai pielāgotos un pat izbaudītu apstākļus, kurus mēs nevaram kontrolēt. Kāds būs šis ir 2024. gads? Mēs nezinām. Iespējams, tajā būs svētību, dažādu iespēju un izaicinājumu sajaukums. Dziļas saiknes un elpu aizraujoša skaistuma mirkļi, kas pretstatīti tumšām, drūmām dienām. Tātad, kad dzīve mūs izved ātrā izbraucienā ar motociklu, un mēs atrodamies pasažiera sēdeklī, sagaidīsim šo pārsteidzošo nenoteiktības dāvanu ar mieru. Apzinoties, ka Viņš ir pie stūres, mēs pat spēsim to izbaudīt! ¹Skye Jethani (2011): With: Reimagining The Way You Relate To God, Thomas Nelson.
Līdzīgi jaunumi
Atvērt visu sarakstuNo šī gada 2. līdz 6. februārim SDA Alūksnes draudzes mācītājs Miks Možeiko, pārstāvot organizāciju ADRA Latvija, apmeklēja ADRA International un ADRA...
Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Neviens cilvēks nezina, kas notiek otra cilvēka galvā. Lielākā daļa cilvēku savā galvā nedzird nekādas balsis; tie la...
Parasti nevienu jautājumu vai mācības tēmu nemēdz apspriest vai iztirzāt, iesākot ar vispārliecinošāko pierādījumu par tās patiesumu, bet šoreiz tā ir...