Visi jaunumi
IedroŔiniet cits citu!
25.01.2017
TÄlivaldis Vilnis
5 min lasīŔanas laiks
Bailes un nedroŔība vairÄk un vairÄk kļūst par mÅ«su ikdienas dzÄ«ves sastÄvdaļu. Viss mainÄs tik Ätri, ā kÄdi zaudÄ darbu, citiem ir jauni izaicinÄjumi izglÄ«tÄ«bÄ, darbÄ jaunas prasÄ«bas utt. CilvÄki jÅ«tas arvien nedroÅ”Äki. Ko varam darÄ«t? MÄs jums liekam pie sirds, brÄļi, pamÄcait nekÄrtÄ«gos, iedroÅ”inait bailÄ«gos, palÄ«dziet vÄjajiem, esiet pacietÄ«gi pret visiem! (1.Tes. 5:14)
Bailes un nedroŔība vairÄk un vairÄk kļūst par mÅ«su ikdienas dzÄ«ves sastÄvdaļu. Viss mainÄs tik Ätri, ā kÄdi zaudÄ darbu, citiem ir jauni izaicinÄjumi izglÄ«tÄ«bÄ, darbÄ jaunas prasÄ«bas utt. CilvÄki jÅ«tas arvien nedroÅ”Äki. Ko varam darÄ«t?
Ā
MÄs jums liekam pie sirds, brÄļi, pamÄcait nekÄrtÄ«gos, iedroÅ”inait bailÄ«gos, palÄ«dziet vÄjajiem, esiet pacietÄ«gi pret visiem! (1.Tes. 5:14)
Ā
Vispirms jÄsaprot, ka bailes ir reÄla lieta. KÄ teica bijuÅ”ais Latvijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks ā tikai vÄjprÄtÄ«gie nebaidÄs. ArÄ« BÄ«beles varoÅi ir piedzÄ«vojuÅ”i dažÄdus baiļu pÄrdzÄ«vojumus. Un arÄ« JÄzus Ä¢etzemanes dÄrzÄ.
Ā
VÄlos lÄ«dzdalÄ«t dažas idejas, kas saistÄ«tas ar citu iedroÅ”inÄÅ”anu.
Ā
1. NevajadzÄtu jaukt divas lietas. BÄ«belÄ rakstÄ«ts, ka citam citu jÄiedroÅ”ina, bet sevi ā jÄpÄrbauda.
Ā
PÄrbaudait paÅ”i sevi, vai stÄvat ticÄ«bÄ, izmeklÄjiet paÅ”i seviā¦ (2. Kor. 13:5)
Ā
ReizÄm dažiem kristieÅ”iem ir tendence ļoti centÄ«gi iedroÅ”inÄt sevi, bet nopietni kontrolÄt un pÄrbaudÄ«t citus. BÄ«bele tomÄr mÄca, ka vispirms jÄiedroÅ”ina citi.
Ā
2. BÄ«belÄ ir teikts, pÄc kÄ pazÄ«s kristieÅ”us.
Ā
No tam visi pazÄ«s, ka jÅ«s esat Mani mÄcekļi, ja jums bÅ«s mÄ«lestÄ«ba savÄ starpÄ. (JÄÅa 13:35)
Ā
Citu iedroÅ”inÄÅ”ana ir viens no praktiskiem soļiem, kÄ es atklÄju mÄ«lestÄ«bu citiem ticÄ«gajiem.
Ā
3. Viena no vietÄm, kur varam cits citu iedroÅ”inÄt, ir dievkalpojuma laiks, kad sanÄkam kopÄ, jo pa nedÄļu esam katrs savÄs ikdienas gaitÄs.
Ā
Å ajÄ aspektÄ mani ļoti uzrunÄja Elenas Vaitas citÄts:
Ā
āBieži nÄksies savaldÄ«t izjÅ«tas un atturÄties runÄt kaut ko tÄdu, kas atÅemtu drosmi tiem, kuri cÄ«nÄs ar kÄrdinÄÅ”anÄmā¦MÅ«su Dievu pagodinoÅ”ajÄm sapulcÄm vajadzÄtu bÅ«t svÄtÄm, dÄrgÄm stundÄm. LÅ«gÅ”anu sapulce nav vieta, kurÄ brÄļi drÄ«kstÄtu viens otru kritizÄt un tiesÄt, kur drÄ«kstÄtu parÄdÄ«ties nelaipna izturÄÅ”anÄs un atskanÄt skarbi vÄrdi. No sapulcÄm, kurÄs atklÄjas Å”Äds gars, Kristus tiek aizdzÄ«ts, un ienÄk sÄtans, lai uzÅemtos vadÄ«bu.ā (LiecÄ«bas Draudzei, 5. sÄj., 493. lpp.)
Ā
Å eit tiek pamÄcÄ«ts, ka nedrÄ«kstam teikt lietas, kas varÄtu atÅemt drosmi citiem, un tÄpat nevar atskanÄt skarbi vÄrdi, kÄ arÄ« nevar bÅ«t nelaipna izturÄÅ”anÄs. Ja tÄdas lietas notiek, tad Kristus tiek padzÄ«ts un ienÄk cits gars. TÄpÄc arÄ« ir tik svarÄ«gi, sanÄkot kopÄ dievkalpojumÄ vai kopÄ«gÄs sapulcÄs, domÄt, kÄ iedroÅ”inÄt citam citu. Elena Vaita zinÄja, ka pa nedÄļu cilvÄks jau tÄ regulÄri saskaras ar prasÄ«bÄm un nopÄlumiem darbÄ, un citi pat savÄs Ä£imenÄs. Cik bieži Ä£imenÄs bÄrni saÅem uzslavas par labÄm atzÄ«mÄm, un cik daudz nopÄlumus par to, kas nav izdevies? Visur tiek izvirzÄ«tas prasÄ«bas, un cilvÄks tiek mÄrÄ«ts un vÄrtÄts gan profesionÄlÄ ziÅÄ, gan pÄc izskata, zinÄÅ”anÄm, spÄjÄm, Ä£ÄrbÅ”anÄs veida, snieguma utt.
Ā
TÄpÄc ir normÄli, ka cilvÄki, atnÄkot uz dievnamu, cer justies mierÄ«gi, kÄ Dieva Ä£imenÄ, kur viÅus pieÅems tÄdus, kÄdi viÅi ir. SeviŔķi svarÄ«gi tas ir laikmetÄ, kad prasÄ«bas darbÄ un sabiedrÄ«bÄ jau aug no dienas dienÄ, un ne vairs pa gadiem. Dievkalpojums un dievnams nav vieta strÄ«diem, kur izmÄrÄ«t vÄjÄkos un stiprÄkos, kur citam citu censties pÄrtaisÄ«t.
Ā
KÄpÄc tas ir svarÄ«gi? PsiholoÄ£ijÄ to sauc par negatÄ«viem asociÄciju enkuriem. Es pazÄ«stu cilvÄkus, kurus skolas laikÄ kÄds ir pazemojis. Tas varÄja bÅ«t kÄds no skolas biedriem, vai arÄ« kÄds skolotÄjs. Un kad es aicinu uz salidojumu, pat pÄc divdesmit gadiem viÅi Å”o nepatÄ«kamo pieredzi atceras tik spilgti, ka joprojÄm nevÄlas satikties. Es pazÄ«stu arÄ« cilvÄkus, kas vairÄk neapmeklÄ dievnamu, jo ir piedzÄ«vojuÅ”i uzbrukumus, pÄrmetumus, kristÄ«gÄs uzvedÄ«bas pieprasÄ«Å”anu utt.
Ā
Mums jÄapzinÄs, ka daudzi cÄ«nÄs ar kÄrdinÄÅ”anÄm, un mÄs nedrÄ«kstam viÅu ticÄ«bu vÄjinÄt vai sagraut. JÄzus ielÅ«zuÅ”u niedri nesalauza, un kvÄlojoÅ”u dakti neizdzÄsa. (Mat.12:20) TÄpÄc ir tik svarÄ«gi, dodoties uz dievkalpojumu vai tiekoties ar citiem ticÄ«gajiem, padomÄt, kÄ es varu Å”o cilvÄku iedroÅ”inÄt. KÄ es varu āā¦citu celt ticÄ«bÄ.ā (Rom.14:19) Lai es kÄdu celtu ticÄ«bÄ, man Å”is cilvÄks ir jÄiepazÄ«st, kÄ arÄ« tas, kas Å”o cilvÄku paceļ. Lai iemÄcÄ«tos mÄ«lÄt cilvÄkus, ir nepiecieÅ”ama aktÄ«va rÄ«cÄ«ba, un tik pÄc tÄ var pazÄ«t Kristus sekotÄjus.
TÄlivaldis Vilnis
LDS MÄcÄ«tÄju kalpoÅ”anas nodaļas vadÄ«tÄjs
Ā
MÄs jums liekam pie sirds, brÄļi, pamÄcait nekÄrtÄ«gos, iedroÅ”inait bailÄ«gos, palÄ«dziet vÄjajiem, esiet pacietÄ«gi pret visiem! (1.Tes. 5:14)
Ā
Vispirms jÄsaprot, ka bailes ir reÄla lieta. KÄ teica bijuÅ”ais Latvijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks ā tikai vÄjprÄtÄ«gie nebaidÄs. ArÄ« BÄ«beles varoÅi ir piedzÄ«vojuÅ”i dažÄdus baiļu pÄrdzÄ«vojumus. Un arÄ« JÄzus Ä¢etzemanes dÄrzÄ.
Ā
VÄlos lÄ«dzdalÄ«t dažas idejas, kas saistÄ«tas ar citu iedroÅ”inÄÅ”anu.
Ā
1. NevajadzÄtu jaukt divas lietas. BÄ«belÄ rakstÄ«ts, ka citam citu jÄiedroÅ”ina, bet sevi ā jÄpÄrbauda.
Ā
PÄrbaudait paÅ”i sevi, vai stÄvat ticÄ«bÄ, izmeklÄjiet paÅ”i seviā¦ (2. Kor. 13:5)
Ā
ReizÄm dažiem kristieÅ”iem ir tendence ļoti centÄ«gi iedroÅ”inÄt sevi, bet nopietni kontrolÄt un pÄrbaudÄ«t citus. BÄ«bele tomÄr mÄca, ka vispirms jÄiedroÅ”ina citi.
Ā
2. BÄ«belÄ ir teikts, pÄc kÄ pazÄ«s kristieÅ”us.
Ā
No tam visi pazÄ«s, ka jÅ«s esat Mani mÄcekļi, ja jums bÅ«s mÄ«lestÄ«ba savÄ starpÄ. (JÄÅa 13:35)
Ā
Citu iedroÅ”inÄÅ”ana ir viens no praktiskiem soļiem, kÄ es atklÄju mÄ«lestÄ«bu citiem ticÄ«gajiem.
Ā
3. Viena no vietÄm, kur varam cits citu iedroÅ”inÄt, ir dievkalpojuma laiks, kad sanÄkam kopÄ, jo pa nedÄļu esam katrs savÄs ikdienas gaitÄs.
Ā
Å ajÄ aspektÄ mani ļoti uzrunÄja Elenas Vaitas citÄts:
Ā
āBieži nÄksies savaldÄ«t izjÅ«tas un atturÄties runÄt kaut ko tÄdu, kas atÅemtu drosmi tiem, kuri cÄ«nÄs ar kÄrdinÄÅ”anÄmā¦MÅ«su Dievu pagodinoÅ”ajÄm sapulcÄm vajadzÄtu bÅ«t svÄtÄm, dÄrgÄm stundÄm. LÅ«gÅ”anu sapulce nav vieta, kurÄ brÄļi drÄ«kstÄtu viens otru kritizÄt un tiesÄt, kur drÄ«kstÄtu parÄdÄ«ties nelaipna izturÄÅ”anÄs un atskanÄt skarbi vÄrdi. No sapulcÄm, kurÄs atklÄjas Å”Äds gars, Kristus tiek aizdzÄ«ts, un ienÄk sÄtans, lai uzÅemtos vadÄ«bu.ā (LiecÄ«bas Draudzei, 5. sÄj., 493. lpp.)
Ā
Å eit tiek pamÄcÄ«ts, ka nedrÄ«kstam teikt lietas, kas varÄtu atÅemt drosmi citiem, un tÄpat nevar atskanÄt skarbi vÄrdi, kÄ arÄ« nevar bÅ«t nelaipna izturÄÅ”anÄs. Ja tÄdas lietas notiek, tad Kristus tiek padzÄ«ts un ienÄk cits gars. TÄpÄc arÄ« ir tik svarÄ«gi, sanÄkot kopÄ dievkalpojumÄ vai kopÄ«gÄs sapulcÄs, domÄt, kÄ iedroÅ”inÄt citam citu. Elena Vaita zinÄja, ka pa nedÄļu cilvÄks jau tÄ regulÄri saskaras ar prasÄ«bÄm un nopÄlumiem darbÄ, un citi pat savÄs Ä£imenÄs. Cik bieži Ä£imenÄs bÄrni saÅem uzslavas par labÄm atzÄ«mÄm, un cik daudz nopÄlumus par to, kas nav izdevies? Visur tiek izvirzÄ«tas prasÄ«bas, un cilvÄks tiek mÄrÄ«ts un vÄrtÄts gan profesionÄlÄ ziÅÄ, gan pÄc izskata, zinÄÅ”anÄm, spÄjÄm, Ä£ÄrbÅ”anÄs veida, snieguma utt.
Ā
TÄpÄc ir normÄli, ka cilvÄki, atnÄkot uz dievnamu, cer justies mierÄ«gi, kÄ Dieva Ä£imenÄ, kur viÅus pieÅems tÄdus, kÄdi viÅi ir. SeviŔķi svarÄ«gi tas ir laikmetÄ, kad prasÄ«bas darbÄ un sabiedrÄ«bÄ jau aug no dienas dienÄ, un ne vairs pa gadiem. Dievkalpojums un dievnams nav vieta strÄ«diem, kur izmÄrÄ«t vÄjÄkos un stiprÄkos, kur citam citu censties pÄrtaisÄ«t.
Ā
KÄpÄc tas ir svarÄ«gi? PsiholoÄ£ijÄ to sauc par negatÄ«viem asociÄciju enkuriem. Es pazÄ«stu cilvÄkus, kurus skolas laikÄ kÄds ir pazemojis. Tas varÄja bÅ«t kÄds no skolas biedriem, vai arÄ« kÄds skolotÄjs. Un kad es aicinu uz salidojumu, pat pÄc divdesmit gadiem viÅi Å”o nepatÄ«kamo pieredzi atceras tik spilgti, ka joprojÄm nevÄlas satikties. Es pazÄ«stu arÄ« cilvÄkus, kas vairÄk neapmeklÄ dievnamu, jo ir piedzÄ«vojuÅ”i uzbrukumus, pÄrmetumus, kristÄ«gÄs uzvedÄ«bas pieprasÄ«Å”anu utt.
Ā
Mums jÄapzinÄs, ka daudzi cÄ«nÄs ar kÄrdinÄÅ”anÄm, un mÄs nedrÄ«kstam viÅu ticÄ«bu vÄjinÄt vai sagraut. JÄzus ielÅ«zuÅ”u niedri nesalauza, un kvÄlojoÅ”u dakti neizdzÄsa. (Mat.12:20) TÄpÄc ir tik svarÄ«gi, dodoties uz dievkalpojumu vai tiekoties ar citiem ticÄ«gajiem, padomÄt, kÄ es varu Å”o cilvÄku iedroÅ”inÄt. KÄ es varu āā¦citu celt ticÄ«bÄ.ā (Rom.14:19) Lai es kÄdu celtu ticÄ«bÄ, man Å”is cilvÄks ir jÄiepazÄ«st, kÄ arÄ« tas, kas Å”o cilvÄku paceļ. Lai iemÄcÄ«tos mÄ«lÄt cilvÄkus, ir nepiecieÅ”ama aktÄ«va rÄ«cÄ«ba, un tik pÄc tÄ var pazÄ«t Kristus sekotÄjus.
TÄlivaldis Vilnis
LDS MÄcÄ«tÄju kalpoÅ”anas nodaļas vadÄ«tÄjs
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...