2023. gada Pasaules dienai pret cilvÄku tirdzniecÄ«bu veltÄ«tÄs kampaÅas mÄrÄ·is ir palielinÄt informÄtÄ«bu par UNODC (United Nations Office on Drugs and Crime (Apvienoto NÄciju narkotiku un noziedzÄ«bas birojs)) konstatÄtajÄm satraucoÅ”ajÄm tendencÄm un aicinÄt valdÄ«bas, tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestÄdes, sabiedriskos dienestus un pilsonisko sabiedrÄ«bu novÄrtÄt un pastiprinÄt centienus stiprinÄt profilaksi, identificÄt un atbalstÄ«t cietuÅ”os un izbeigt nesodÄmÄ«bu. GlobÄlÄs krÄ«zes, konflikti un ÄrkÄrtas situÄcijas klimata jomÄ palielina cilvÄku tirdzniecÄ«bas riskus. PÄrvietoÅ”ana un sociÄlekonomiskÄ nevienlÄ«dzÄ«ba ietekmÄ miljoniem cilvÄku visÄ pasaulÄ, padarot viÅus neaizsargÄtus pret cilvÄku tirgotÄju ekspluatÄciju. Tie, kuriem nav oficiÄla juridiskÄ statusa, kuri dzÄ«vo nabadzÄ«bÄ, kuriem ir ierobežota piekļuve izglÄ«tÄ«bai, veselÄ«bas aprÅ«pei vai pienÄcÄ«gam darbam, kuri saskaras ar diskriminÄciju, vardarbÄ«bu vai ļaunprÄtÄ«gu izmantoÅ”anu vai nÄk no marginalizÄtÄm kopienÄm, bieži vien ir cilvÄku tirgotÄju galvenie mÄrÄ·i. GlobÄlÄ mÄrogÄ valstu reakcija, jo Ä«paÅ”i jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s, Ŕķiet, pasliktinÄs. Å o noziegumu atklÄÅ”anas rÄdÄ«tÄji 2020. gadÄ samazinÄjÄs par 11 %; notiesÄjoÅ”o spriedumu skaits samazinÄjÄs par 27 % - tas liecina par kriminÄltiesiskas reakcijas uz cilvÄku tirdzniecÄ«bu palÄninÄÅ”anos visÄ pasaulÄ. Covid-19 pandÄmija mazinÄja arÄ« cilvÄku tirdzniecÄ«bas atpazÄ«stamÄ«bu, virzot to dziļÄk pagrÄ«dÄ, samazinot to iespÄju nonÄkt uzraudzÄ«bas iestÄžu uzmanÄ«bas lokÄ. PatiesÄ«bÄ 41 % cietuÅ”o, kuriem izdodas izbÄgt no smagajiem pÄrbaudÄ«jumiem, vÄrÅ”as pie varas iestÄdÄm pÄc savas iniciatÄ«vas, tÄ ir vÄl viena skaidra pazÄ«me, ka cilvÄku tirdzniecÄ«bas apkaroÅ”anas pasÄkumi ir nepietiekami. SaistÄ«bÄ ar cilvÄku tirdzniecÄ«bu cilvÄku atstÄÅ”ana novÄrtÄ nozÄ«mÄ: ⢠cilvÄku tirdzniecÄ«bas upuru ekspluatÄcijas neizbeigÅ”ana, ⢠nespÄja atbalstÄ«t cietuÅ”os, kad viÅi ir atbrÄ«voti no saviem tirgotÄjiem, ⢠potenciÄlo upuru grupu atstÄÅ”ana neaizsargÄtus pret cilvÄku tirgotÄjiem. Lai izbeigtu cilvÄku tirdzniecÄ«bu, mÄs nevaram pieļaut, ka pret Å”o noziegumu izturas ar pieaugoÅ”u vienaldzÄ«bu un nesodÄmÄ«bas apziÅu. Mums ir jÄstiprina noturÄ«ba pret ekspluatÄciju un ar to saistÄ«tajÄm sociÄlekonomiskajÄm un kultÅ«ras problÄmÄm, kas veicina cilvÄku tirdzniecÄ«bu. Mums ir jÄinformÄ ikviens par cilvÄku tirdzniecÄ«bas tÄmu un tÄdÄjÄdi jÄpievÄrÅ” uzmanÄ«ba tiem, kuri var mainÄ«t politiku un valsts resursu pÄrvaldÄ«bu, lai pastiprinÄtu profilakses pasÄkumus, uzlabotu upuru identifikÄciju, palielinÄtu atbalstu izdzÄ«vojuÅ”ajiem un izbeigtu noziedznieku nesodÄmÄ«bu.
2023. gada Pasaules dienai pret cilvÄku tirdzniecÄ«bu veltÄ«tÄs kampaÅas mÄrÄ·is ir palielinÄt informÄtÄ«bu par UNODC (United Nations Office on Drugs and Crime (Apvienoto NÄciju narkotiku un noziedzÄ«bas birojs)) konstatÄtajÄm satraucoÅ”ajÄm tendencÄm un aicinÄt valdÄ«bas, tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestÄdes, sabiedriskos dienestus un pilsonisko sabiedrÄ«bu novÄrtÄt un pastiprinÄt centienus stiprinÄt profilaksi, identificÄt un atbalstÄ«t cietuÅ”os un izbeigt nesodÄmÄ«bu.
Ā
GlobÄlÄs krÄ«zes, konflikti un ÄrkÄrtas situÄcijas klimata jomÄ palielina cilvÄku tirdzniecÄ«bas riskus. PÄrvietoÅ”ana un sociÄlekonomiskÄ nevienlÄ«dzÄ«ba ietekmÄ miljoniem cilvÄku visÄ pasaulÄ, padarot viÅus neaizsargÄtus pret cilvÄku tirgotÄju ekspluatÄciju. Tie, kuriem nav oficiÄla juridiskÄ statusa, kuri dzÄ«vo nabadzÄ«bÄ, kuriem ir ierobežota piekļuve izglÄ«tÄ«bai, veselÄ«bas aprÅ«pei vai pienÄcÄ«gam darbam, kuri saskaras ar diskriminÄciju, vardarbÄ«bu vai ļaunprÄtÄ«gu izmantoÅ”anu vai nÄk no marginalizÄtÄm kopienÄm, bieži vien ir cilvÄku tirgotÄju galvenie mÄrÄ·i.
GlobÄlÄ mÄrogÄ valstu reakcija, jo Ä«paÅ”i jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s, Ŕķiet, pasliktinÄs. Å o noziegumu atklÄÅ”anas rÄdÄ«tÄji 2020. gadÄ samazinÄjÄs par 11 %; notiesÄjoÅ”o spriedumu skaits samazinÄjÄs par 27 % - tas liecina par kriminÄltiesiskas reakcijas uz cilvÄku tirdzniecÄ«bu palÄninÄÅ”anos visÄ pasaulÄ. Covid-19 pandÄmija mazinÄja arÄ« cilvÄku tirdzniecÄ«bas atpazÄ«stamÄ«bu, virzot to dziļÄk pagrÄ«dÄ, samazinot to iespÄju nonÄkt uzraudzÄ«bas iestÄžu uzmanÄ«bas lokÄ. PatiesÄ«bÄ 41 % cietuÅ”o, kuriem izdodas izbÄgt no smagajiem pÄrbaudÄ«jumiem, vÄrÅ”as pie varas iestÄdÄm pÄc savas iniciatÄ«vas, tÄ ir vÄl viena skaidra pazÄ«me, ka cilvÄku tirdzniecÄ«bas apkaroÅ”anas pasÄkumi ir nepietiekami.
Ā
cilvÄku tirdzniecÄ«bas upuru ekspluatÄcijas neizbeigÅ”ana,
nespÄja atbalstÄ«t cietuÅ”os, kad viÅi ir atbrÄ«voti no saviem tirgotÄjiem,
potenciÄlo upuru grupu atstÄÅ”ana neaizsargÄtus pret cilvÄku tirgotÄjiem.
Ā
Lai izbeigtu cilvÄku tirdzniecÄ«bu, mÄs nevaram pieļaut, ka pret Å”o noziegumu izturas ar pieaugoÅ”u vienaldzÄ«bu un nesodÄmÄ«bas apziÅu. Mums ir jÄstiprina noturÄ«ba pret ekspluatÄciju un ar to saistÄ«tajÄm sociÄlekonomiskajÄm un kultÅ«ras problÄmÄm, kas veicina cilvÄku tirdzniecÄ«bu. Mums ir jÄinformÄ ikviens par cilvÄku tirdzniecÄ«bas tÄmu un tÄdÄjÄdi jÄpievÄrÅ” uzmanÄ«ba tiem, kuri var mainÄ«t politiku un valsts resursu pÄrvaldÄ«bu, lai pastiprinÄtu profilakses pasÄkumus, uzlabotu upuru identifikÄciju, palielinÄtu atbalstu izdzÄ«vojuÅ”ajiem un izbeigtu noziedznieku nesodÄmÄ«bu.
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstuNo Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...