Viena no manÄm mīļÄkajÄm nodarbÄm bÄrnÄ«bÄ, kad ciemojos pie vecmammas, bija svÄtku atklÄtnīŔu skatīŔanÄs. MazÄ kartona kastÄ«te bija pilna lÄ«dz malÄm ar tuvÄku un tÄlÄku radu un draugu laba vÄlÄjumiem dažÄdos svÄtkos. Man kÄ bÄrnam tÄ likÄs Ä«sta dÄrgumu kastÄ«te. Tik skaistas bildÄ«tes! Man patika lasÄ«t, kas un ko ir uzrakstÄ«jis.
Viena no manÄm mīļÄkajÄm nodarbÄm bÄrnÄ«bÄ, kad ciemojos pie vecmammas, bija svÄtku atklÄtnīŔu skatīŔanÄs. MazÄ kartona kastÄ«te bija pilna lÄ«dz malÄm ar tuvÄku un tÄlÄku radu un draugu laba vÄlÄjumiem dažÄdos svÄtkos. Man kÄ bÄrnam tÄ likÄs Ä«sta dÄrgumu kastÄ«te. Tik skaistas bildÄ«tes! Man patika lasÄ«t, kas un ko ir uzrakstÄ«jis.
Jau daudzus gadus arÄ« mÅ«su Ä£imenÄ Å”is patÄ«kamais pienÄkums ā gada nogalÄ rakstÄ«t svÄtku atklÄtnÄ«tes tuviem un tÄliem radiem un draugiem ir uzticÄts man. Protams, ir vieglÄk pazvanÄ«t, uzrakstÄ«t sociÄlajos tÄ«klos vai nosÅ«tÄ«t veco labo sms, tomÄr atklÄtnÄ«te ir Ä«paÅ”Äk. Bija gadi, kad visiem sagatavoju novÄlÄjumu datorÄ, izdrukÄju un lÄ«mÄju kartiÅÄ, bet pÄdÄjos gados cenÅ”os to darÄ«t ar roku, jo man tas Ŕķiet personiskÄk.
Å ajÄ svÄtku laikÄ, kad daudzu prÄtos jau grozÄs domas par dÄvanu pirkÅ”anu un saiÅoÅ”anu, iesaku arÄ« jums ā uzrakstiet kÄdu atklÄtnÄ«ti. VarbÅ«t arÄ« jums tÄ izvÄrtÄ«sies par jauku svÄtku tradÄ«ciju. Bet varbÅ«t to jau praktizÄjat? Zinu, ka senÄk, pirms dažiem gadiem, Ŕī tradÄ«cija bija ļoti populÄra, bet lÄ«dz ar gadiem tÄ kaut kur izzuda. Laikam cilvÄkiem laika kļūst arvien mazÄk⦠Vai ir citas prioritÄtes?
Tas nav tik dÄrgi, bet ļoti efektÄ«vi gan ā kÄdam sasilda sirdi. TÄ pa Ä«stam.
IepriekÅ”ÄjÄ nedÄÄ¼Ä aizrakstÄ«ju dažiem mīļiem cilvÄkiem ar roku rakstÄ«tas vÄstules. Lai atgÄdinÄtu, cik ļoti es viÅus cienu un cik ļoti viÅi man ir dÄrgi.
Vai esat novÄrojuÅ”i, ka bÄru mielastos parasti aizgÄjÄja radi un draugi stÄsta, cik viÅÅ” vai viÅa, kas vairs nav ar mums, bija jauki cilvÄki kopumÄ vai kaut kÄdÄ noteiktÄ dzÄ«ves jomÄ. Man ir tÄda pÄrliecÄ«ba, ka labie vÄrdi jÄsaka, kad cilvÄks ir vÄl dzÄ«vs, jo kapu kopiÅÄ vairs neviens nespÄj pieÅemt labos vÄrdus un priecÄties par tiem. Un, kas zina, kÄdam cilvÄkam varbÅ«t Å”ie labie vÄrdi mainÄ«s konkrÄtÄs dienas vai pat visas dzÄ«ves gÄjumu. Tevis no sirds rakstÄ«tie vÄrdi ar iedroÅ”inÄjumu, uzmundrinÄju, kÄdu svarÄ«gu atgÄdinÄjumu.
Par slikto svÄtkos parasti nerunÄ, bet tÄdÄ nosacÄ«tÄ svÄtku priekÅ”vakarÄ gribu atgÄdinÄt to, ko nesen izlasÄ«ju, ka daudzi cilvÄki izdara paÅ”nÄvÄ«bas tieÅ”i tÄpÄc, ka nav neviena, kas viÅus uzklausÄ«tu. Vai es varÄtu arÄ« teikt ā neviena, kas viÅiem pasaka kÄdu labu vÄrdu. ArÄ« svÄtkos. SeviŔķi svÄtkos.
BrÄ«niŔķīgÄ adventes laika labdarÄ«bas koncertÄ dzirdÄju vÄrdus no AntuÄna de Sent EkziperÄ« āMazÄ prinÄaā, kas mani dziļi aizkustinÄja: āMÄs pazÄ«stam tikai to, ko pieradinÄm. CilvÄkiem vairs nav laika neko iepazÄ«t, viÅi nopÄrk pie tirgotÄja jau visu gatavu, bet tÄ kÄ nav tirgotÄja, kas pÄrdotu draugus, tad cilvÄkiem vairs nav drauguā¦ā
RakstÄ«tam vÄrdam ir dubults spÄks, tad vairosim labo!