Visi jaunumi
Dievs, svÄtÄ« Latviju!
16.11.2016
Elīna Ģipsle
5 min lasīŔanas laiks
Pirms vairÄk kÄ desmit gadiem kÄdam ministram bija vizÄ«te uzÅÄmumÄ, kurÄ tolaik strÄdÄju. Atceros, ka viÅÅ” runÄja par to, kas Latviju varÄtu sagaidÄ«t tuvÄkajos gados un mÄÄ£inÄja man un maniem kolÄÄ£iem radÄ«t priekÅ”statu, ka pavisam drÄ«z viss bÅ«s labÄk. Laikam tas bija kÄdas priekÅ”vÄlÄÅ”anu kampaÅas ietvaros
Pirms vairÄk kÄ desmit gadiem kÄdam ministram bija vizÄ«te uzÅÄmumÄ, kurÄ tolaik strÄdÄju. Atceros, ka viÅÅ” runÄja par to, kas Latviju varÄtu sagaidÄ«t tuvÄkajos gados un mÄÄ£inÄja man un maniem kolÄÄ£iem radÄ«t priekÅ”statu, ka pavisam drÄ«z viss bÅ«s labÄk. Laikam tas bija kÄdas priekÅ”vÄlÄÅ”anu kampaÅas ietvaros. Viena darbiniece piecÄlÄs, lai uzdotu jautÄjumu, uz ko ministrs atbildÄja, ka tiek izstrÄdÄta tÄda un tÄda programmaā¦ ViÅa nenocietÄs un skaļi teica: āKamÄr JÅ«s izstrÄdÄsiet Ŕīs programmas, sen jau visi bÅ«s no Latvijas aizbraukuÅ”i!ā Toreiz skaļÄs debatÄs neiesaistÄ«jos, bet pati pat nenojautu, ka tuvÄkajÄ laikÄ kolÄÄ£es vÄrdi mani skars ļoti personiski.
Man ir trÄ«s mÄsas un viens brÄlis, tÄtad esmu izaugusi piecu bÄrnu Ä£imenÄ. KÄda ir statistika? ViÅi visi jau gadiem dzÄ«vo ÄrzemÄs. Man viÅi ir mÄsas un brÄlis, bet maniem vecÄkiem ā bÄrni, un nu jau mazbÄrni, kuri uzaug Skype un WatsAppÄ.
Un ziniet, arÄ« man tÄ nav tikai statistika. Tie nav tikai cipari atskaitÄs. Man tie ir dzÄ«vi cilvÄki, nemaz nerunÄjot par attÄlÄkiem radiem, draugiem un paziÅÄm.
Kad vienÄ no Latvijas dzimÅ”anas dienÄm devos ar Ä£imeni pie pieminekļa, jutu, ka nevarÄÅ”u noturÄties ā skanÄja skaista latvieÅ”u mÅ«zika par Latviju, dega svecÄ«tes, apkÄrt piemineklim pulcÄjÄs daudz cilvÄku ar lielÄkiem un mazÄkiem valsts karogiem, un es sÄku raudÄt. Par to, ka mani tuvÄkie cilvÄki nav LatvijÄ Å”ajos svÄtkos un visdrÄ«zÄk turpmÄkos gadus arÄ« nebÅ«sā¦Ā Ā
TomÄr, lai kÄ ir gÄjis pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ, Ŕķiet, ka 18.novembrÄ« daudzi apzinÄs to paÅ”u, ko es ā cik labi, ka pie mums, LatvijÄ, nav karÅ”, nav zemestrÄ«ces. TÄtad varÄtu bÅ«t vÄl sliktÄk. VienmÄr var bÅ«t. Un ir joprojÄm tik daudzas lietas, par ko pateikties, Å”eit dzÄ«vojot.
Bet, audzinot ar vÄ«ru savus trÄ«s bÄrnus, mÄs bÅ«tu priecÄ«gi savus mīļos tuviniekus satikt ne tikai vienu reizi gadÄ vai reizi piecos gados, bet priecÄties par kopÄ bÅ«Å”anu biežÄk.
Es nevainoju valdÄ«bu un neteikÅ”u, ka kÄdi plÄni no tÄs darbÄ«bas ir tikai skaļi lozungi, tÄ vietÄ es izvÄlos lÅ«gt par valdÄ«bu, lai Debesu TÄvs viÅiem palÄ«dz nenomaldÄ«ties birokrÄtijas gaiteÅos. TÄs ir atbildÄ«gas nastas, kas viÅiem jÄnes. Un, acÄ«mredzot, vÄl daudz kas ir jÄmÄcÄs un jÄapgÅ«st.
Å onedÄļ, pastaigÄjoties pa ielu, pamanÄ«ju vÄ«rieti, kas savos cienÄ«jamos gados muzicÄja uz ielas ar akordeonu. Parasti es nemÄdzu iemest naudiÅu ācepurÄā. Bet Å”oreiz to darÄ«ju. KÄpÄc? Jo tas nebija apbalvojums un pateicÄ«ba par izvÄlÄto repertuÄru, ko spÄlÄja vÄ«rietis, bet par iniciatÄ«vu. Par uzdrÄ«kstÄÅ”anos darÄ«t. TÄ vietÄ, lai popularizÄtu tÄmu, cik pie mums, LatvijÄ, viss ir slikti. Ā
VairumÄ gadÄ«jumu mums ir dots viss, lai veidotu savu dzÄ«vi tÄdu, kÄdu to vÄlamies ā galva un divas rokas. Un tikai mÅ«su ziÅÄ ir izvÄle, vai mÄs katru dienu vainosim citus savÄs nelaimÄs un kultivÄsim to savÄ Ä£imenÄ, skolÄ, darba kolektÄ«vÄ, vai arÄ« izmantosim katru dienu, lai dzÄ«votu par svÄtÄ«bu sev un apkÄrtÄjiem. Latvijai. KÄ skanÄja kÄds sauklis ā neprasi, ko valsts var dot Tev, bet pajautÄ, ko pats vari dot valstij. Jo valsts esam mÄs paÅ”i ā cilvÄki, tauta.
Å Ä·iet, ka daudzus gadus mÅ«su mazo, bet stipro, strÄdÄ«go, gudro tautu kÄds ir mÄrÄ·tiecÄ«gi barojis ar informÄciju, ka mÄs neko nevaram. Un Ŕī programma atbalsojas daudzu latvieÅ”u attieksmÄ un darbos. Bet es gribu cerÄt, ka tas ir mazÄkums. Jo pati pazÄ«stu tik daudzus brÄ«niŔķīgus cilvÄkus, kas ir latvieÅ”i, savas zemes Ä«steni patrioti. DažÄdu lÄ«meÅu vadÄ«tÄji un darbinieki, vecÄki ā tÄti un mammas. Å ie cilvÄki mani personÄ«gi iedvesmo teikt: āGods kalpot Latvijai!
NÄkamreiz neticiet, ja jums teiks, ka esam maza tauta un neko jau Ä«sti nevaram. No sÄrijas: tik daudzi ir jau aizbraukuÅ”i un drÄ«z pÄdÄjais izslÄgs gaismuā¦ Mums IR sava teritorija, mums IR brÄ«vÄ«ba un neatkarÄ«ba, mums IR sava valoda, mums IR daudz talantÄ«gu un spÄcÄ«gu personÄ«bu visÄs jomÄs. Pasaule centÄ«sies jums pÄrdot melus, bet turpiniet vÄrtÄt savu dzÄ«ves laiku un valsti, kurÄ dzÄ«vojat. Latviju un tÄs iedzÄ«votÄjus.
Kas ir tas, ko Dievs ir ielicis TavÄ sirdÄ« un rokÄs, lai svÄtÄ«tu Latviju caur Tevi? MÄs neesam vairs okupÄta valsts, neļausim okupÄt mÅ«su prÄtus nepareizai informÄcijai. MainÄ«sim cietÄja lomu pret tÄdu, kas uzdrÄ«kstas, dara un iedvesmo! āDievs, svÄtÄ« Latviju!ā
Man ir trÄ«s mÄsas un viens brÄlis, tÄtad esmu izaugusi piecu bÄrnu Ä£imenÄ. KÄda ir statistika? ViÅi visi jau gadiem dzÄ«vo ÄrzemÄs. Man viÅi ir mÄsas un brÄlis, bet maniem vecÄkiem ā bÄrni, un nu jau mazbÄrni, kuri uzaug Skype un WatsAppÄ.
Un ziniet, arÄ« man tÄ nav tikai statistika. Tie nav tikai cipari atskaitÄs. Man tie ir dzÄ«vi cilvÄki, nemaz nerunÄjot par attÄlÄkiem radiem, draugiem un paziÅÄm.
Kad vienÄ no Latvijas dzimÅ”anas dienÄm devos ar Ä£imeni pie pieminekļa, jutu, ka nevarÄÅ”u noturÄties ā skanÄja skaista latvieÅ”u mÅ«zika par Latviju, dega svecÄ«tes, apkÄrt piemineklim pulcÄjÄs daudz cilvÄku ar lielÄkiem un mazÄkiem valsts karogiem, un es sÄku raudÄt. Par to, ka mani tuvÄkie cilvÄki nav LatvijÄ Å”ajos svÄtkos un visdrÄ«zÄk turpmÄkos gadus arÄ« nebÅ«sā¦Ā Ā
TomÄr, lai kÄ ir gÄjis pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ, Ŕķiet, ka 18.novembrÄ« daudzi apzinÄs to paÅ”u, ko es ā cik labi, ka pie mums, LatvijÄ, nav karÅ”, nav zemestrÄ«ces. TÄtad varÄtu bÅ«t vÄl sliktÄk. VienmÄr var bÅ«t. Un ir joprojÄm tik daudzas lietas, par ko pateikties, Å”eit dzÄ«vojot.
Bet, audzinot ar vÄ«ru savus trÄ«s bÄrnus, mÄs bÅ«tu priecÄ«gi savus mīļos tuviniekus satikt ne tikai vienu reizi gadÄ vai reizi piecos gados, bet priecÄties par kopÄ bÅ«Å”anu biežÄk.
Es nevainoju valdÄ«bu un neteikÅ”u, ka kÄdi plÄni no tÄs darbÄ«bas ir tikai skaļi lozungi, tÄ vietÄ es izvÄlos lÅ«gt par valdÄ«bu, lai Debesu TÄvs viÅiem palÄ«dz nenomaldÄ«ties birokrÄtijas gaiteÅos. TÄs ir atbildÄ«gas nastas, kas viÅiem jÄnes. Un, acÄ«mredzot, vÄl daudz kas ir jÄmÄcÄs un jÄapgÅ«st.
Å onedÄļ, pastaigÄjoties pa ielu, pamanÄ«ju vÄ«rieti, kas savos cienÄ«jamos gados muzicÄja uz ielas ar akordeonu. Parasti es nemÄdzu iemest naudiÅu ācepurÄā. Bet Å”oreiz to darÄ«ju. KÄpÄc? Jo tas nebija apbalvojums un pateicÄ«ba par izvÄlÄto repertuÄru, ko spÄlÄja vÄ«rietis, bet par iniciatÄ«vu. Par uzdrÄ«kstÄÅ”anos darÄ«t. TÄ vietÄ, lai popularizÄtu tÄmu, cik pie mums, LatvijÄ, viss ir slikti. Ā
VairumÄ gadÄ«jumu mums ir dots viss, lai veidotu savu dzÄ«vi tÄdu, kÄdu to vÄlamies ā galva un divas rokas. Un tikai mÅ«su ziÅÄ ir izvÄle, vai mÄs katru dienu vainosim citus savÄs nelaimÄs un kultivÄsim to savÄ Ä£imenÄ, skolÄ, darba kolektÄ«vÄ, vai arÄ« izmantosim katru dienu, lai dzÄ«votu par svÄtÄ«bu sev un apkÄrtÄjiem. Latvijai. KÄ skanÄja kÄds sauklis ā neprasi, ko valsts var dot Tev, bet pajautÄ, ko pats vari dot valstij. Jo valsts esam mÄs paÅ”i ā cilvÄki, tauta.
Å Ä·iet, ka daudzus gadus mÅ«su mazo, bet stipro, strÄdÄ«go, gudro tautu kÄds ir mÄrÄ·tiecÄ«gi barojis ar informÄciju, ka mÄs neko nevaram. Un Ŕī programma atbalsojas daudzu latvieÅ”u attieksmÄ un darbos. Bet es gribu cerÄt, ka tas ir mazÄkums. Jo pati pazÄ«stu tik daudzus brÄ«niŔķīgus cilvÄkus, kas ir latvieÅ”i, savas zemes Ä«steni patrioti. DažÄdu lÄ«meÅu vadÄ«tÄji un darbinieki, vecÄki ā tÄti un mammas. Å ie cilvÄki mani personÄ«gi iedvesmo teikt: āGods kalpot Latvijai!
NÄkamreiz neticiet, ja jums teiks, ka esam maza tauta un neko jau Ä«sti nevaram. No sÄrijas: tik daudzi ir jau aizbraukuÅ”i un drÄ«z pÄdÄjais izslÄgs gaismuā¦ Mums IR sava teritorija, mums IR brÄ«vÄ«ba un neatkarÄ«ba, mums IR sava valoda, mums IR daudz talantÄ«gu un spÄcÄ«gu personÄ«bu visÄs jomÄs. Pasaule centÄ«sies jums pÄrdot melus, bet turpiniet vÄrtÄt savu dzÄ«ves laiku un valsti, kurÄ dzÄ«vojat. Latviju un tÄs iedzÄ«votÄjus.
Kas ir tas, ko Dievs ir ielicis TavÄ sirdÄ« un rokÄs, lai svÄtÄ«tu Latviju caur Tevi? MÄs neesam vairs okupÄta valsts, neļausim okupÄt mÅ«su prÄtus nepareizai informÄcijai. MainÄ«sim cietÄja lomu pret tÄdu, kas uzdrÄ«kstas, dara un iedvesmo! āDievs, svÄtÄ« Latviju!ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...