Visi jaunumi

Dievs, svētī Latviju!

16.11.2016 Elīna Ģipsle 5 min lasīŔanas laiks

Pirms vairāk kā desmit gadiem kādam ministram bija vizÄ«te uzņēmumā, kurā tolaik strādāju. Atceros, ka viņŔ runāja par to, kas Latviju varētu sagaidÄ«t tuvākajos gados un mēģināja man un maniem kolēģiem radÄ«t priekÅ”statu, ka pavisam drÄ«z viss bÅ«s labāk. Laikam tas bija kādas priekÅ”vēlēŔanu kampaņas ietvaros

Pirms vairāk kā desmit gadiem kādam ministram bija vizÄ«te uzņēmumā, kurā tolaik strādāju. Atceros, ka viņŔ runāja par to, kas Latviju varētu sagaidÄ«t tuvākajos gados un mēģināja man un maniem kolēģiem radÄ«t priekÅ”statu, ka pavisam drÄ«z viss bÅ«s labāk. Laikam tas bija kādas priekÅ”vēlēŔanu kampaņas ietvaros. Viena darbiniece piecēlās, lai uzdotu jautājumu, uz ko ministrs atbildēja, ka tiek izstrādāta tāda un tāda programma… Viņa nenocietās un skaļi teica: ā€žKamēr JÅ«s izstrādāsiet Ŕīs programmas, sen jau visi bÅ«s no Latvijas aizbraukuÅ”i!ā€ Toreiz skaļās debatēs neiesaistÄ«jos, bet pati pat nenojautu, ka tuvākajā laikā kolēģes vārdi mani skars ļoti personiski.

Man ir trÄ«s māsas un viens brālis, tātad esmu izaugusi piecu bērnu Ä£imenē. Kāda ir statistika? Viņi visi jau gadiem dzÄ«vo ārzemēs. Man viņi ir māsas un brālis, bet maniem vecākiem – bērni, un nu jau mazbērni, kuri uzaug Skype un WatsAppā.

Un ziniet, arī man tā nav tikai statistika. Tie nav tikai cipari atskaitēs. Man tie ir dzīvi cilvēki, nemaz nerunājot par attālākiem radiem, draugiem un paziņām.

Kad vienā no Latvijas dzimÅ”anas dienām devos ar Ä£imeni pie pieminekļa, jutu, ka nevarēŔu noturēties – skanēja skaista latvieÅ”u mÅ«zika par Latviju, dega svecÄ«tes, apkārt piemineklim pulcējās daudz cilvēku ar lielākiem un mazākiem valsts karogiem, un es sāku raudāt. Par to, ka mani tuvākie cilvēki nav Latvijā Å”ajos svētkos un visdrÄ«zāk turpmākos gadus arÄ« nebÅ«s…  Ā 

Tomēr, lai kā ir gājis pagājuÅ”ajā gadā, Ŕķiet, ka 18.novembrÄ« daudzi apzinās to paÅ”u, ko es – cik labi, ka pie mums, Latvijā, nav karÅ”, nav zemestrÄ«ces. Tātad varētu bÅ«t vēl sliktāk. Vienmēr var bÅ«t. Un ir joprojām tik daudzas lietas, par ko pateikties, Å”eit dzÄ«vojot.

Bet, audzinot ar vÄ«ru savus trÄ«s bērnus, mēs bÅ«tu priecÄ«gi savus mīļos tuviniekus satikt ne tikai vienu reizi gadā vai reizi piecos gados, bet priecāties par kopā būŔanu biežāk.

Es nevainoju valdÄ«bu un neteikÅ”u, ka kādi plāni no tās darbÄ«bas ir tikai skaļi lozungi, tā vietā es izvēlos lÅ«gt par valdÄ«bu, lai Debesu Tēvs viņiem palÄ«dz nenomaldÄ«ties birokrātijas gaiteņos. Tās ir atbildÄ«gas nastas, kas viņiem jānes. Un, acÄ«mredzot, vēl daudz kas ir jāmācās un jāapgÅ«st.

Å onedēļ, pastaigājoties pa ielu, pamanÄ«ju vÄ«rieti, kas savos cienÄ«jamos gados muzicēja uz ielas ar akordeonu. Parasti es nemēdzu iemest naudiņu ā€žcepurÄ“ā€. Bet Å”oreiz to darÄ«ju. Kāpēc? Jo tas nebija apbalvojums un pateicÄ«ba par izvēlēto repertuāru, ko spēlēja vÄ«rietis, bet par iniciatÄ«vu. Par uzdrÄ«kstēŔanos darÄ«t. Tā vietā, lai popularizētu tēmu, cik pie mums, Latvijā, viss ir slikti. Ā 

Vairumā gadÄ«jumu mums ir dots viss, lai veidotu savu dzÄ«vi tādu, kādu to vēlamies – galva un divas rokas. Un tikai mÅ«su ziņā ir izvēle, vai mēs katru dienu vainosim citus savās nelaimēs un kultivēsim to savā Ä£imenē, skolā, darba kolektÄ«vā, vai arÄ« izmantosim katru dienu, lai dzÄ«votu par svētÄ«bu sev un apkārtējiem. Latvijai. Kā skanēja kāds sauklis – neprasi, ko valsts var dot Tev, bet pajautā, ko pats vari dot valstij. Jo valsts esam mēs paÅ”i – cilvēki, tauta.

Å Ä·iet, ka daudzus gadus mÅ«su mazo, bet stipro, strādÄ«go, gudro tautu kāds ir mērÄ·tiecÄ«gi barojis ar informāciju, ka mēs neko nevaram. Un Ŕī programma atbalsojas daudzu latvieÅ”u attieksmē un darbos. Bet es gribu cerēt, ka tas ir mazākums. Jo pati pazÄ«stu tik daudzus brÄ«niŔķīgus cilvēkus, kas ir latvieÅ”i, savas zemes Ä«steni patrioti. Dažādu lÄ«meņu vadÄ«tāji un darbinieki, vecāki – tēti un mammas. Å ie cilvēki mani personÄ«gi iedvesmo teikt: ā€žGods kalpot Latvijai!

Nākamreiz neticiet, ja jums teiks, ka esam maza tauta un neko jau Ä«sti nevaram. No sērijas: tik daudzi ir jau aizbraukuÅ”i un drÄ«z pēdējais izslēgs gaismu… Mums IR sava teritorija, mums IR brÄ«vÄ«ba un neatkarÄ«ba, mums IR sava valoda, mums IR daudz talantÄ«gu un spēcÄ«gu personÄ«bu visās jomās. Pasaule centÄ«sies jums pārdot melus, bet turpiniet vērtēt savu dzÄ«ves laiku un valsti, kurā dzÄ«vojat. Latviju un tās iedzÄ«votājus.

Kas ir tas, ko Dievs ir ielicis Tavā sirdÄ« un rokās, lai svētÄ«tu Latviju caur Tevi? Mēs neesam vairs okupēta valsts, neļausim okupēt mÅ«su prātus nepareizai informācijai. MainÄ«sim cietēja lomu pret tādu, kas uzdrÄ«kstas, dara un iedvesmo! ā€žDievs, svētÄ« Latviju!ā€

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.