Visi jaunumi
Tas nemaksÄ tik daudz ā atvÄrt savas mÄjas durvis
04.11.2016
Elīna Ģipsle
13 min lasīŔanas laiks
Oktobra beigÄs (28.-30.10.) IgaunijÄ (PÄrnavÄ) norisinÄjÄs seminÄrs ar nosaukumu āKontaktdakÅ”aā, tas bija paredzÄts jaunieÅ”iem un iedroÅ”inÄja viÅus jaunu draudžu dÄstÄ«Å”anÄ savÄ valstÄ«. Å o pasÄkumu organizÄja Igaunijas draudžu savienÄ«ba sadarbÄ«bÄ ar jaunieÅ”u nodaļu. Mums ar vÄ«ru (mÄcÄ«tÄju Imantu Ä¢ipsli) bija iespÄja piedalÄ«ties Å”ajÄs apmÄcÄ«bÄs, diskusijÄs un mÄs ar prieku secinÄjÄm, ka piedzÄ«votais pÄrspÄja mÅ«su gaidas un mÄs guvÄm neatsveramu pieredzi, atziÅas par konkrÄtajiem jautÄjumiem un iedvesmu kalpoÅ”anai turpmÄk.
Oktobra beigÄs (28.-30.10.) IgaunijÄ (PÄrnavÄ) norisinÄjÄs seminÄrs ar nosaukumu āKontaktdakÅ”aā, tas bija paredzÄts jaunieÅ”iem un iedroÅ”inÄja viÅus jaunu draudžu dÄstÄ«Å”anÄ savÄ valstÄ«. Å o pasÄkumu organizÄja Igaunijas draudžu savienÄ«ba sadarbÄ«bÄ ar jaunieÅ”u nodaļu. Mums ar vÄ«ru (mÄcÄ«tÄju Imantu Ä¢ipsli) bija iespÄja piedalÄ«ties Å”ajÄs apmÄcÄ«bÄs, diskusijÄs un mÄs ar prieku secinÄjÄm, ka piedzÄ«votais pÄrspÄja mÅ«su gaidas un mÄs guvÄm neatsveramu pieredzi, atziÅas par konkrÄtajiem jautÄjumiem un iedvesmu kalpoÅ”anai turpmÄk.
Galvenais seminÄra idejas izklÄstÄ«tÄjs bija mÄcÄ«tÄjs Džefs Pots (izpilddirektors un draudžu dibinÄÅ”anas vadÄ«tÄjs, Manitoba-SaskaÄevanas konference, KanÄda), kurÅ” kopÅ” 1999. gada, reÄli dzirdot Dieva aicinÄjumu, sÄka pÄtÄ«t draudžu dÄstÄ«Å”anas (Church planting) jautÄjumu un kalpo savÄ konferencÄ kÄ draudžu dÄstÄ«Å”anas koordinators.Ā AicinÄjÄm Džefu uz sarunu.
Ir cilvÄki, kas neko nav dzirdÄjuÅ”i par jaunu draudžu dÄstÄ«Å”anas nepiecieÅ”amÄ«bu. PastÄstiet, lÅ«dzu, kÄpÄc Å”is jaunu draudžu veidoÅ”anas jautÄjums ir tik svarÄ«gs. Mums draudzÄs ir Ā dažÄdi iknedÄļas, ikmÄneÅ”a, ik gada pasÄkumi, programmas. KÄpÄc Å”is jautÄjums ir svarÄ«gÄks kÄ citi draudzes projekti?
Tas ir labs jautÄjums. MÄs zinÄm, ka jaunu draudžu dibinÄÅ”ana ir efektÄ«vÄkÄ evaÅÄ£elizÄcijas metode, kÄda ir. Un, ja mÅ«su mÄrÄ·is ir palÄ«dzÄt nÄkt cilvÄkiem pie Kristus un pievienoties Adventistu draudzei, tad ir ļoti svarÄ«gi izvirzÄ«t to kÄ prioritÄti un izmantot paÅ”u efektÄ«vÄko cilvÄku aizsniegÅ”anas metodi.
Vai var teikt, ka draudžu dibinÄÅ”ana ir tÄ pati mazo grupu veidoÅ”ana?
JÄ, protams, daudzos gadÄ«jumos viss sÄkas no mazÄs grupas. Tikai Å”ai grupai ir konkrÄts mÄrÄ·is, tÄ satiekas konkrÄtÄ periodÄ ar mÄrÄ·i veidot jaunu draudzi. Protams, grupas lielums bÅ«s atkarÄ«gs arÄ« no tÄ, cik daudz cilvÄku dzÄ«vo konkrÄtajÄ apdzÄ«votajÄ vietÄ. Ja jÅ«s kalpojat vietÄs, kur ir, piemÄram, tikai 1000 iedzÄ«votÄju, tad Å”ÄdÄs vietÄs mazajai grupai ir jo Ä«paÅ”i liela loma. TÄ ir labÄkÄ iespÄja, kad nav pieejami tik lieli resursi, lai nopirktu draudzes Äku vai lai Ä«rÄtu telpas. Tas nemaksÄ tik daudz ā atvÄrt savas mÄjas durvis, lai aicinÄtu atnÄkt savus draugus. TÄpÄc mÄjas draudze ir kÄ draudzes dibinÄÅ”ana. Dažreiz grupa izaug tik ļoti, ka tÄ izvÄlas Ä«rÄt telpas. Vai arÄ« var izvÄlÄties sÅ«tÄ«t dažus cilvÄkus no mÄjas draudzes veidot jaunas mÄjas draudzes grupas. Bet daudzas draudzes tiek dibinÄtas tieÅ”i no mazajÄm grupÄm. Adventistu draudzÄ visbiežÄk tieÅ”i Å”ÄdÄ veidÄ tiek dibinÄtas jaunas draudzes.
ArÄ« mÄs paÅ”i adventistu draudzei esam pievienojuÅ”ies tieÅ”i caur mazo grupu. TÄpÄc saprotam, cik mazÄs grupas ir svarÄ«gi un aktuÄli. ArÄ« Ŕī brīža draudze, kurÄ kalpojam, ir sadalÄ«ta mazajÄs grupas, kura pÄta BÄ«beli ne tikai sestdienÄs, pirmajÄ dievkalpojuma daļÄ, bet arÄ« 1 x nedÄÄ¼Ä dažÄdos radoÅ”os veidos.
Tas ir ļoti iepriecinoÅ”i. Un, ja skatÄs bÄ«beliski, tad mazÄs grupas ir autentisks draudzes modelis JaunajÄ DerÄ«bÄ. MazÄs grupas ir savienojoÅ”ais attiecÄ«bu elements draudzÄ. TÄdÄ veidÄ mÄs veidojam bÄ«belisku draudzi (kopienu).Ā Ir daudz rakstvietu JaunajÄ DerÄ«bÄ, kur ir teikts, kÄ mums jÄattiecas vienam pret otru ā jÄmÄ«l, jÄiedroÅ”ina, nesiet cits cita nastas, lÅ«dziet viens par otruā¦ tas viss kļūst daudz aktuÄlÄk tieÅ”i mazo grupu kontekstÄ. Daudz vairÄk nekÄ dievkalpojumu kontekstÄ. TÄpÄc JaunÄs DerÄ«bas teksti par to runÄ Ä¼oti skaidri.
JÅ«s teicÄt, ka jaunu draudžu veidoÅ”ana nav tikai mÄcÄ«tÄju uzdevums un atbildÄ«ba, bet katra draudzes locekļa. Ja cilvÄks saprot, ka ir svarÄ«ga Å”Äda kalpoÅ”ana un grib sÄkt darboties Å”ajÄ jomÄ. Ar ko lai sÄk? LÅ«gÅ”anas. Bet praktiskas darbÄ«bas tÄlÄk?
Tas ir aktuÄls jautÄjums. KÄ mÄs darÄm savÄ konferencÄ? Ja kÄds jÅ«t Dieva aicinÄjumu sÄkt veidot jaunu draudzi, mums ir draudzes veidotÄja pieteikuma forma, kas ir jÄaizpilda. TajÄ ir informÄcija par cilvÄku, kas vÄlas veikt Å”o svÄtÄ«go kalpoÅ”anu, par vÄ«ziju, ko viÅÅ” vÄlas darÄ«t. Ja viÅÅ” vÄlas veidot tradicionÄlu draudzi, viÅam ir nepiecieÅ”ami vismaz 10 cilvÄki. Ja tÄ bÅ«s mÄjas draudze, tad ir nepiecieÅ”ami vÄl 3 cilvÄki, tÄtad kopÄ - 4. MÄs viÅam iedodam arÄ« dažas vadlÄ«nijas, kÄ virzÄ«ties tÄlÄk. DalÄmies ar viÅu draudzes dÄstÄ«Å”anas politikÄ. Un pamatÄ mÄs viÅam parÄdam, kÄdi soļi ir jÄsper, lai viÅÅ” varÄtu organizÄt Å”o procesu.
Ko jÅ«s ieteiktu tiem cilvÄkiem, kas ir ļoti aizÅemti savÄs dzÄ«vÄs?
KÄ atrast laiku svarÄ«gÄkajam?
KÄ draudzes rokasgrÄmatÄ ir rakstÄ«ts, ka evaÅÄ£elizÄcija ir pirmÄ prioritÄte. Nekad nebÅ«s pietiekoÅ”i laika, lai paveiktu visu. TÄpÄc prioritÄtÄm ir jÄatrodas prioritÄrajÄ pirmajÄ vietÄ. Es mÄdzu teikt, ja Tev ir nopietna vÄlÄÅ”anÄs aizsniegt vairÄk cilvÄkus JÄzum, tad Tavai prioritÄtei ir jÄbÅ«t draudžu dÄstÄ«Å”anai. Un pierÄdÄs, ka jaunas draudzes aug ÄtrÄk nekÄ vecÄs draudzes. TÄpÄc mÄs gribam veidot tik daudz draudzes, cik vien varÄsim.
Elena Vaita par to skaidri raksta, ka ir jÄapmeklÄ vieta pÄc vietas, draudzei pÄc draudzes jÄtiek dÄstÄ«tai. ViÅai bija ļoti dziļa izpratne par jaunu draudžu veidoÅ”anu. ViÅa pat bija kritiska pret Ä£enerÄlkonferenci 1901.gadÄ. ViÅa teica: āJÅ«s varÄjÄt izdarÄ«t daudz vairÄk, dÄstÄ«t vairÄk jaunas draudzes. Dievam nepatÄ«k jÅ«su vadÄ«ba.ā
Mini intervijas:
Mani iedvesmo cilvÄki, kas ir parasti cilvÄki kÄ mÄs katrs, bet kas savu dzÄ«vi velta tam, lai kalpotu Dievam, sabiedrÄ«bai, kurÄ tie dzÄ«vo. JautÄjÄm seminÄra apmeklÄtÄjiem - kÄpÄc jums bija svarÄ«gi bÅ«t Å”ajÄs apmÄcÄ«bÄs?
Helis Rosin (Igaunija (Tallina, Rakvere)) ā mÄs ar vÄ«ru vadÄm brÄ«vdienu nodarbÄ«bas bÄrniem RakverÄ, kas notiek 2 x mÄnesÄ« draudzes telpÄs, bÄrnu klasÄ. Mums paÅ”iem ir viens bÄrns (2.g.), bet bÄrnu grupa ir vidÄji 9 bÄrni. Dažreiz mazÄk, dažreiz vairÄk. Esam priecÄ«gi, kad bÄrni Åem lÄ«dzi savus jaunÄkos brÄļus vai mÄsas. SÄkotnÄji tas bija paredzÄts vairÄk draudzes bÄrniem, bet laika gaitÄ sanÄca tÄ, ka pÄrsvarÄ tie ir bÄrni no sabiedrÄ«bas Ärpus draudzes. MÄs vadam dziedÄÅ”anas nodarbÄ«bas Å”iem bÄrniem, mans vÄ«rs spÄlÄ klavieres. Gatavojam dziesmas gan ZiemassvÄtkiem, gan LieldienÄm. Veidojam Ä«paÅ”us ZiemassvÄtku vakarus. Esam organizÄjuÅ”i orientÄÅ”anos bÄrniem. Galda spÄles kÄ Uno un citas ir pieejamas katru tikÅ”anÄs reizi. Mums Igaunijas draudzÄ jau desmit gadus katru gadu vairÄkas dienas ir sadziedÄÅ”anÄs festivÄls bÄrniem, kur mÄs arÄ« vedam mÅ«su bÄrnu grupiÅu. VarbÅ«t tÄdÄ veidÄ viÅi atradÄ«s jaunus draugus draudzÄ. TieÅ”i tÄpÄc esmu Å”eit, lai gÅ«tu jaunas idejas un vÄ«ziju, kÄ efektÄ«vÄk kalpot nÄkotnÄ.Ā
Andres Ploompuu (PÄrnavas draudzes mÄcÄ«tÄjs): Uzskatu, ka par draudžu dÄstÄ«Å”anu ir jÄrunÄ un jÄrunÄ, jÄatgÄdina un jÄatgÄdina, kamÄr cilvÄku domÄÅ”ana draudzÄ mainÄ«sies un mÄs sapratÄ«sim, ka tas ir svarÄ«gi. Jo draudzÄs, kas darbojas Å”obrÄ«d, ir bieži vien grÅ«ti lauzt stereotipus. Te nav runa par teoloÄ£iju un principiem, bet, par to, kÄ mÄs darÄm lietas draudzÄ, piemÄram, pat tÄdu praktisku un vienkÄrÅ”u lietu, kÄ draudzes telpu nokrÄsoÅ”ana mÅ«sdienÄ«gÄkÄ stilÄ, solu nomaiÅa uz krÄsliem. IespÄjams, ka jauni cilvÄki varÄs draudzei pievienoties tikai tad, ja veidosim jaunas draudzes. IgaunijÄ (TallinÄ) ir tÄda jaunieÅ”u kalpoÅ”ana āSPOTā, kur jaunieÅ”i sanÄk kopÄ un slavÄ Dievu ar ļoti skaistu mÅ«ziku, ir daži kristÄ«juÅ”ies, bet ilgtermiÅÄ izskatÄs, ka jaunas draudzes no Ŕīm tikÅ”anÄs reizÄm neveidosies.Ā
Anthony (Tartu UniversitÄtes students no Kenijas, dzÄ«vo IgaunijÄ): Es izvÄlÄjos apmeklÄt Å”o seminÄru, lai iedvesmotos misijai, jo man Ŕķiet, ka tas ir svarÄ«gÄkais, kalpojot draudzÄ.
JautÄjÄm Igaunijas draudžu savienÄ«bas prezidentam Ivo KƤsk. KÄds ir Igaunijas draudžu savienÄ«bas galvenais mÄrÄ·is, ielÅ«dzot Džefu Potu uz Igauniju: MÄs gribÄjÄm pacelt draudžu dÄstÄ«Å”anas garu, jo nÄcÄm pie atziÅas, ka draudžu dÄstÄ«Å”ana ir veids, kÄ mums kÄ draudzes kustÄ«bai jÄvirzÄs tÄlÄk. Pirms gada RÄ«gÄ notika SEEDS konference, tÄ mÅ«s ļoti iedvesmoja un pÄrliecinÄja. MÄs sapratÄm, ka mums ir nepiecieÅ”ams vairÄk konsultÄciju un padomu par Å”o tÄmu, iedroÅ”inÄjuma. TÄpÄc sazinÄjÄmies ar Tomu Evansu. SeminÄrs āKontaktdakÅ”aā bija paredzÄts jaunieÅ”iem, bet pagÄjuÅ”ajÄ nedÄļas nogalÄ Džefs Pots uzrunÄja draudzi TallinÄ ā mÄcÄ«tÄjus, vadÄ«tÄjus, grupas. Jo Tallina ir vieta, kur mÄs vÄlamies paplaÅ”inÄt draudzi. ViÅa ieguldÄ«jums bija iedvesmot draudzi, lai sagatavotu to bÅ«t par āmÄtes draudziā (draudze, no kuras veidojas jaunas draudzes). Džefs Pots IgaunijÄ ir divas nedÄļas, lai mÅ«su mÄcÄ«tÄjus, nodaļu vadÄ«tÄjus un draudzes sagatavotu draudžu dÄstÄ«Å”anas domÄÅ”anas un dzÄ«ves veidam. MÄs runÄjÄm par jaunu draudžu dÄstÄ«Å”anasĀ politiku, stratÄÄ£iju un plÄnojam decembrÄ« organizÄt ziemas tikÅ”anos, jo ir grupas, kuras ir nolÄmuÅ”as darboties Å”ajÄ virzienÄ.
JÄatzÄ«mÄ arÄ«, ka Igaunijas draudžu savienÄ«ba ir ieplÄnojusi piedalÄ«ties pusotru gadu apmÄcÄ«bu kursos kouÄingÄ*, kas norisinÄsies SomijÄ. MÄs sÄksim Ŕī gada novembrÄ« un iziesim septiÅas trÄ«s dienu kouÄinga apmÄcÄ«bu sesijas. Protams, papildus lasot un praktizÄjot kouÄingu arÄ« ikdienas kalpoÅ”anÄ. Jo veidojot jaunas draudzes, kouÄings ir ļoti bÅ«tiska daļa, jo ir jÄvada un jÄiedvesmo Å”os draudzes dibinÄtÄjus virzÄ«ties uz priekÅ”u. Mums ir trÄ«s cilvÄki, kas izies Å”os kursus. Es, Igaunijas draudžu savienÄ«bas prezidents,Ā Andreas Ploompuu, mÄcÄ«tÄju kalpoÅ”anas nodaļas vadÄ«tÄjs, un mantzinis Jaanus-Janari Kogerman. Galvenais Å”o kouÄinga sesiju mÄrÄ·is ir apgÅ«t to savÄ kalpoÅ”anÄ un vÄlÄk Ŕīs prasmes izmantot, kouÄojot citus. Ieguvums bÅ«s daudz lielÄks, piedaloties Å”ajÄs sesijÄ, nekÄ tikai lasot grÄmatas par kouÄingu.
ArÄ« Džefs Pots sarunÄ atzÄ«mÄja, ka daudzas citas konfesijas ir priekÅ”Ä adventistu draudzei tieÅ”i praktisko metožu izvÄlÄ un pielietojumÄ, aizsniedzot cilvÄkus JÄzum. āTe nav runa par citu teoloÄ£iju, bet gan metodÄm un praktiskÄm darbÄ«bÄm. Mums ir jÄmÄcÄs, kÄ labÄk un efektÄ«vÄk darÄ«t lietas draudzÄs. KÄpÄc nemÄcÄ«ties no citiem labo, ko mÄs varam aizgÅ«t?ā
*kouÄings ir personÄ«bas attÄ«stÄ«bas metode, kurÄ personÄ«gais treneris (kouÄs) palÄ«dz apmÄcamajam cilvÄkam sasniegt konkrÄtus personÄ«gos vai profesionÄlos mÄrÄ·us, sniedzot treniÅu, padomus un atbalstu. KouÄingu daudzi kristieÅ”i izmanto, lai dzÄ«votu un kalpotu lÄ«dzsvaroti visÄs dzÄ«ves pamatjomÄs, lai saglabÄtu fokusu uz svarÄ«gÄko un Ā visefektÄ«vÄk izmantotu Dieva dotos talantus.
Elīna un Imants ĢipŔļi
Ā
Galvenais seminÄra idejas izklÄstÄ«tÄjs bija mÄcÄ«tÄjs Džefs Pots (izpilddirektors un draudžu dibinÄÅ”anas vadÄ«tÄjs, Manitoba-SaskaÄevanas konference, KanÄda), kurÅ” kopÅ” 1999. gada, reÄli dzirdot Dieva aicinÄjumu, sÄka pÄtÄ«t draudžu dÄstÄ«Å”anas (Church planting) jautÄjumu un kalpo savÄ konferencÄ kÄ draudžu dÄstÄ«Å”anas koordinators.Ā AicinÄjÄm Džefu uz sarunu.
Ir cilvÄki, kas neko nav dzirdÄjuÅ”i par jaunu draudžu dÄstÄ«Å”anas nepiecieÅ”amÄ«bu. PastÄstiet, lÅ«dzu, kÄpÄc Å”is jaunu draudžu veidoÅ”anas jautÄjums ir tik svarÄ«gs. Mums draudzÄs ir Ā dažÄdi iknedÄļas, ikmÄneÅ”a, ik gada pasÄkumi, programmas. KÄpÄc Å”is jautÄjums ir svarÄ«gÄks kÄ citi draudzes projekti?
Tas ir labs jautÄjums. MÄs zinÄm, ka jaunu draudžu dibinÄÅ”ana ir efektÄ«vÄkÄ evaÅÄ£elizÄcijas metode, kÄda ir. Un, ja mÅ«su mÄrÄ·is ir palÄ«dzÄt nÄkt cilvÄkiem pie Kristus un pievienoties Adventistu draudzei, tad ir ļoti svarÄ«gi izvirzÄ«t to kÄ prioritÄti un izmantot paÅ”u efektÄ«vÄko cilvÄku aizsniegÅ”anas metodi.
Vai var teikt, ka draudžu dibinÄÅ”ana ir tÄ pati mazo grupu veidoÅ”ana?
JÄ, protams, daudzos gadÄ«jumos viss sÄkas no mazÄs grupas. Tikai Å”ai grupai ir konkrÄts mÄrÄ·is, tÄ satiekas konkrÄtÄ periodÄ ar mÄrÄ·i veidot jaunu draudzi. Protams, grupas lielums bÅ«s atkarÄ«gs arÄ« no tÄ, cik daudz cilvÄku dzÄ«vo konkrÄtajÄ apdzÄ«votajÄ vietÄ. Ja jÅ«s kalpojat vietÄs, kur ir, piemÄram, tikai 1000 iedzÄ«votÄju, tad Å”ÄdÄs vietÄs mazajai grupai ir jo Ä«paÅ”i liela loma. TÄ ir labÄkÄ iespÄja, kad nav pieejami tik lieli resursi, lai nopirktu draudzes Äku vai lai Ä«rÄtu telpas. Tas nemaksÄ tik daudz ā atvÄrt savas mÄjas durvis, lai aicinÄtu atnÄkt savus draugus. TÄpÄc mÄjas draudze ir kÄ draudzes dibinÄÅ”ana. Dažreiz grupa izaug tik ļoti, ka tÄ izvÄlas Ä«rÄt telpas. Vai arÄ« var izvÄlÄties sÅ«tÄ«t dažus cilvÄkus no mÄjas draudzes veidot jaunas mÄjas draudzes grupas. Bet daudzas draudzes tiek dibinÄtas tieÅ”i no mazajÄm grupÄm. Adventistu draudzÄ visbiežÄk tieÅ”i Å”ÄdÄ veidÄ tiek dibinÄtas jaunas draudzes.
ArÄ« mÄs paÅ”i adventistu draudzei esam pievienojuÅ”ies tieÅ”i caur mazo grupu. TÄpÄc saprotam, cik mazÄs grupas ir svarÄ«gi un aktuÄli. ArÄ« Ŕī brīža draudze, kurÄ kalpojam, ir sadalÄ«ta mazajÄs grupas, kura pÄta BÄ«beli ne tikai sestdienÄs, pirmajÄ dievkalpojuma daļÄ, bet arÄ« 1 x nedÄÄ¼Ä dažÄdos radoÅ”os veidos.
Tas ir ļoti iepriecinoÅ”i. Un, ja skatÄs bÄ«beliski, tad mazÄs grupas ir autentisks draudzes modelis JaunajÄ DerÄ«bÄ. MazÄs grupas ir savienojoÅ”ais attiecÄ«bu elements draudzÄ. TÄdÄ veidÄ mÄs veidojam bÄ«belisku draudzi (kopienu).Ā Ir daudz rakstvietu JaunajÄ DerÄ«bÄ, kur ir teikts, kÄ mums jÄattiecas vienam pret otru ā jÄmÄ«l, jÄiedroÅ”ina, nesiet cits cita nastas, lÅ«dziet viens par otruā¦ tas viss kļūst daudz aktuÄlÄk tieÅ”i mazo grupu kontekstÄ. Daudz vairÄk nekÄ dievkalpojumu kontekstÄ. TÄpÄc JaunÄs DerÄ«bas teksti par to runÄ Ä¼oti skaidri.
JÅ«s teicÄt, ka jaunu draudžu veidoÅ”ana nav tikai mÄcÄ«tÄju uzdevums un atbildÄ«ba, bet katra draudzes locekļa. Ja cilvÄks saprot, ka ir svarÄ«ga Å”Äda kalpoÅ”ana un grib sÄkt darboties Å”ajÄ jomÄ. Ar ko lai sÄk? LÅ«gÅ”anas. Bet praktiskas darbÄ«bas tÄlÄk?
Tas ir aktuÄls jautÄjums. KÄ mÄs darÄm savÄ konferencÄ? Ja kÄds jÅ«t Dieva aicinÄjumu sÄkt veidot jaunu draudzi, mums ir draudzes veidotÄja pieteikuma forma, kas ir jÄaizpilda. TajÄ ir informÄcija par cilvÄku, kas vÄlas veikt Å”o svÄtÄ«go kalpoÅ”anu, par vÄ«ziju, ko viÅÅ” vÄlas darÄ«t. Ja viÅÅ” vÄlas veidot tradicionÄlu draudzi, viÅam ir nepiecieÅ”ami vismaz 10 cilvÄki. Ja tÄ bÅ«s mÄjas draudze, tad ir nepiecieÅ”ami vÄl 3 cilvÄki, tÄtad kopÄ - 4. MÄs viÅam iedodam arÄ« dažas vadlÄ«nijas, kÄ virzÄ«ties tÄlÄk. DalÄmies ar viÅu draudzes dÄstÄ«Å”anas politikÄ. Un pamatÄ mÄs viÅam parÄdam, kÄdi soļi ir jÄsper, lai viÅÅ” varÄtu organizÄt Å”o procesu.
- Ja jÅ«su konferencÄ nav pieejama Å”Äda struktÅ«ra un palÄ«dzÄ«ba, tad es teiktu, ka pirmais solis ir aicinÄt cilvÄkus, lai tie pievienojas un ir daļa no mazÄs grupas. Tad ir jÄlÅ«dz, lai Dievs dod gudrÄ«bu saprast, kas bÅ«s mazÄs grupas auditorija jeb mÄrÄ·a grupa, kas ir grupas misija, vÄ«zija, vÄrtÄ«bas un stratÄÄ£ija, kÄ vislabÄk dÄstÄ«t jaunu draudzi.
- Laba prakse ir grupai tikties 6 mÄneÅ”us, kopÄ lÅ«dzot, studÄjot BÄ«beli, tas ir kÄ pamata solis nÄkamajiem. Tas ir kÄ grupas kodols. PÄc visa tÄ grupa bÅ«s gatava rÄ«kot publisku atklÄÅ”anu un palielinÄt savu skaitu. Ir nepiecieÅ”ama cilvÄku kritiskÄ masa, kas atnÄks uz Å”o atklÄÅ”anu ā katram grupas kodola cilvÄkam ir jÄatved viens draugs, kas nav adventists, lai dubultotu mazÄs grupas skaitu.Ā
- Ja uz grupas publisko atklÄÅ”anu atnÄk vairÄk cilvÄku, jo labÄk ir, jo, ja cilvÄku bÅ«s maz un katram grupas cilvÄkam bÅ«s 2-3 pienÄkumi, tad ir lielÄks risks izdegt.
Ko jÅ«s ieteiktu tiem cilvÄkiem, kas ir ļoti aizÅemti savÄs dzÄ«vÄs?
KÄ atrast laiku svarÄ«gÄkajam?
KÄ draudzes rokasgrÄmatÄ ir rakstÄ«ts, ka evaÅÄ£elizÄcija ir pirmÄ prioritÄte. Nekad nebÅ«s pietiekoÅ”i laika, lai paveiktu visu. TÄpÄc prioritÄtÄm ir jÄatrodas prioritÄrajÄ pirmajÄ vietÄ. Es mÄdzu teikt, ja Tev ir nopietna vÄlÄÅ”anÄs aizsniegt vairÄk cilvÄkus JÄzum, tad Tavai prioritÄtei ir jÄbÅ«t draudžu dÄstÄ«Å”anai. Un pierÄdÄs, ka jaunas draudzes aug ÄtrÄk nekÄ vecÄs draudzes. TÄpÄc mÄs gribam veidot tik daudz draudzes, cik vien varÄsim.
Elena Vaita par to skaidri raksta, ka ir jÄapmeklÄ vieta pÄc vietas, draudzei pÄc draudzes jÄtiek dÄstÄ«tai. ViÅai bija ļoti dziļa izpratne par jaunu draudžu veidoÅ”anu. ViÅa pat bija kritiska pret Ä£enerÄlkonferenci 1901.gadÄ. ViÅa teica: āJÅ«s varÄjÄt izdarÄ«t daudz vairÄk, dÄstÄ«t vairÄk jaunas draudzes. Dievam nepatÄ«k jÅ«su vadÄ«ba.ā
Mini intervijas:
Mani iedvesmo cilvÄki, kas ir parasti cilvÄki kÄ mÄs katrs, bet kas savu dzÄ«vi velta tam, lai kalpotu Dievam, sabiedrÄ«bai, kurÄ tie dzÄ«vo. JautÄjÄm seminÄra apmeklÄtÄjiem - kÄpÄc jums bija svarÄ«gi bÅ«t Å”ajÄs apmÄcÄ«bÄs?
Helis Rosin (Igaunija (Tallina, Rakvere)) ā mÄs ar vÄ«ru vadÄm brÄ«vdienu nodarbÄ«bas bÄrniem RakverÄ, kas notiek 2 x mÄnesÄ« draudzes telpÄs, bÄrnu klasÄ. Mums paÅ”iem ir viens bÄrns (2.g.), bet bÄrnu grupa ir vidÄji 9 bÄrni. Dažreiz mazÄk, dažreiz vairÄk. Esam priecÄ«gi, kad bÄrni Åem lÄ«dzi savus jaunÄkos brÄļus vai mÄsas. SÄkotnÄji tas bija paredzÄts vairÄk draudzes bÄrniem, bet laika gaitÄ sanÄca tÄ, ka pÄrsvarÄ tie ir bÄrni no sabiedrÄ«bas Ärpus draudzes. MÄs vadam dziedÄÅ”anas nodarbÄ«bas Å”iem bÄrniem, mans vÄ«rs spÄlÄ klavieres. Gatavojam dziesmas gan ZiemassvÄtkiem, gan LieldienÄm. Veidojam Ä«paÅ”us ZiemassvÄtku vakarus. Esam organizÄjuÅ”i orientÄÅ”anos bÄrniem. Galda spÄles kÄ Uno un citas ir pieejamas katru tikÅ”anÄs reizi. Mums Igaunijas draudzÄ jau desmit gadus katru gadu vairÄkas dienas ir sadziedÄÅ”anÄs festivÄls bÄrniem, kur mÄs arÄ« vedam mÅ«su bÄrnu grupiÅu. VarbÅ«t tÄdÄ veidÄ viÅi atradÄ«s jaunus draugus draudzÄ. TieÅ”i tÄpÄc esmu Å”eit, lai gÅ«tu jaunas idejas un vÄ«ziju, kÄ efektÄ«vÄk kalpot nÄkotnÄ.Ā
Andres Ploompuu (PÄrnavas draudzes mÄcÄ«tÄjs): Uzskatu, ka par draudžu dÄstÄ«Å”anu ir jÄrunÄ un jÄrunÄ, jÄatgÄdina un jÄatgÄdina, kamÄr cilvÄku domÄÅ”ana draudzÄ mainÄ«sies un mÄs sapratÄ«sim, ka tas ir svarÄ«gi. Jo draudzÄs, kas darbojas Å”obrÄ«d, ir bieži vien grÅ«ti lauzt stereotipus. Te nav runa par teoloÄ£iju un principiem, bet, par to, kÄ mÄs darÄm lietas draudzÄ, piemÄram, pat tÄdu praktisku un vienkÄrÅ”u lietu, kÄ draudzes telpu nokrÄsoÅ”ana mÅ«sdienÄ«gÄkÄ stilÄ, solu nomaiÅa uz krÄsliem. IespÄjams, ka jauni cilvÄki varÄs draudzei pievienoties tikai tad, ja veidosim jaunas draudzes. IgaunijÄ (TallinÄ) ir tÄda jaunieÅ”u kalpoÅ”ana āSPOTā, kur jaunieÅ”i sanÄk kopÄ un slavÄ Dievu ar ļoti skaistu mÅ«ziku, ir daži kristÄ«juÅ”ies, bet ilgtermiÅÄ izskatÄs, ka jaunas draudzes no Ŕīm tikÅ”anÄs reizÄm neveidosies.Ā
Anthony (Tartu UniversitÄtes students no Kenijas, dzÄ«vo IgaunijÄ): Es izvÄlÄjos apmeklÄt Å”o seminÄru, lai iedvesmotos misijai, jo man Ŕķiet, ka tas ir svarÄ«gÄkais, kalpojot draudzÄ.
JautÄjÄm Igaunijas draudžu savienÄ«bas prezidentam Ivo KƤsk. KÄds ir Igaunijas draudžu savienÄ«bas galvenais mÄrÄ·is, ielÅ«dzot Džefu Potu uz Igauniju: MÄs gribÄjÄm pacelt draudžu dÄstÄ«Å”anas garu, jo nÄcÄm pie atziÅas, ka draudžu dÄstÄ«Å”ana ir veids, kÄ mums kÄ draudzes kustÄ«bai jÄvirzÄs tÄlÄk. Pirms gada RÄ«gÄ notika SEEDS konference, tÄ mÅ«s ļoti iedvesmoja un pÄrliecinÄja. MÄs sapratÄm, ka mums ir nepiecieÅ”ams vairÄk konsultÄciju un padomu par Å”o tÄmu, iedroÅ”inÄjuma. TÄpÄc sazinÄjÄmies ar Tomu Evansu. SeminÄrs āKontaktdakÅ”aā bija paredzÄts jaunieÅ”iem, bet pagÄjuÅ”ajÄ nedÄļas nogalÄ Džefs Pots uzrunÄja draudzi TallinÄ ā mÄcÄ«tÄjus, vadÄ«tÄjus, grupas. Jo Tallina ir vieta, kur mÄs vÄlamies paplaÅ”inÄt draudzi. ViÅa ieguldÄ«jums bija iedvesmot draudzi, lai sagatavotu to bÅ«t par āmÄtes draudziā (draudze, no kuras veidojas jaunas draudzes). Džefs Pots IgaunijÄ ir divas nedÄļas, lai mÅ«su mÄcÄ«tÄjus, nodaļu vadÄ«tÄjus un draudzes sagatavotu draudžu dÄstÄ«Å”anas domÄÅ”anas un dzÄ«ves veidam. MÄs runÄjÄm par jaunu draudžu dÄstÄ«Å”anasĀ politiku, stratÄÄ£iju un plÄnojam decembrÄ« organizÄt ziemas tikÅ”anos, jo ir grupas, kuras ir nolÄmuÅ”as darboties Å”ajÄ virzienÄ.
JÄatzÄ«mÄ arÄ«, ka Igaunijas draudžu savienÄ«ba ir ieplÄnojusi piedalÄ«ties pusotru gadu apmÄcÄ«bu kursos kouÄingÄ*, kas norisinÄsies SomijÄ. MÄs sÄksim Ŕī gada novembrÄ« un iziesim septiÅas trÄ«s dienu kouÄinga apmÄcÄ«bu sesijas. Protams, papildus lasot un praktizÄjot kouÄingu arÄ« ikdienas kalpoÅ”anÄ. Jo veidojot jaunas draudzes, kouÄings ir ļoti bÅ«tiska daļa, jo ir jÄvada un jÄiedvesmo Å”os draudzes dibinÄtÄjus virzÄ«ties uz priekÅ”u. Mums ir trÄ«s cilvÄki, kas izies Å”os kursus. Es, Igaunijas draudžu savienÄ«bas prezidents,Ā Andreas Ploompuu, mÄcÄ«tÄju kalpoÅ”anas nodaļas vadÄ«tÄjs, un mantzinis Jaanus-Janari Kogerman. Galvenais Å”o kouÄinga sesiju mÄrÄ·is ir apgÅ«t to savÄ kalpoÅ”anÄ un vÄlÄk Ŕīs prasmes izmantot, kouÄojot citus. Ieguvums bÅ«s daudz lielÄks, piedaloties Å”ajÄs sesijÄ, nekÄ tikai lasot grÄmatas par kouÄingu.
ArÄ« Džefs Pots sarunÄ atzÄ«mÄja, ka daudzas citas konfesijas ir priekÅ”Ä adventistu draudzei tieÅ”i praktisko metožu izvÄlÄ un pielietojumÄ, aizsniedzot cilvÄkus JÄzum. āTe nav runa par citu teoloÄ£iju, bet gan metodÄm un praktiskÄm darbÄ«bÄm. Mums ir jÄmÄcÄs, kÄ labÄk un efektÄ«vÄk darÄ«t lietas draudzÄs. KÄpÄc nemÄcÄ«ties no citiem labo, ko mÄs varam aizgÅ«t?ā
*kouÄings ir personÄ«bas attÄ«stÄ«bas metode, kurÄ personÄ«gais treneris (kouÄs) palÄ«dz apmÄcamajam cilvÄkam sasniegt konkrÄtus personÄ«gos vai profesionÄlos mÄrÄ·us, sniedzot treniÅu, padomus un atbalstu. KouÄingu daudzi kristieÅ”i izmanto, lai dzÄ«votu un kalpotu lÄ«dzsvaroti visÄs dzÄ«ves pamatjomÄs, lai saglabÄtu fokusu uz svarÄ«gÄko un Ā visefektÄ«vÄk izmantotu Dieva dotos talantus.
Elīna un Imants ĢipŔļi
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...