Visi jaunumi
PilsonÄ«bas pÄrbaudÄ«jums
04.11.2016
Adventist Review
5 min lasīŔanas laiks
Kad deviÅpadsmitÄ gadsimta kvÄkeru mÄkslinieks un mÄcÄ«tÄjs Edvards Hikss, vadoties no Jesajas 11:6, uzzÄ«mÄja gleznu āMiermÄ«lÄ«gÄ valstÄ«baā, viÅÅ” vÄlÄjÄs, lai skatÄ«tÄji tajÄ lasÄ«tu un redzÄtu svÄtrunu. NÄkotne iznirst no pagÄtnes miera turÄÅ”anas.
āTad vilks mÄjos pie jÄra un pantera apgulsies pie kazlÄna; teļŔ un jauns lauva, un trekni lopi bÅ«s kopÄ, un mazs zÄns tos ganÄ«sā.
Kad deviÅpadsmitÄ gadsimta kvÄkeru mÄkslinieks un mÄcÄ«tÄjs Edvards Hikss, vadoties no Jesajas 11:6, uzzÄ«mÄja gleznu āMiermÄ«lÄ«gÄ valstÄ«baā, viÅÅ” vÄlÄjÄs, lai skatÄ«tÄji tajÄ lasÄ«tu un redzÄtu svÄtrunu.
NÄkotne iznirst no pagÄtnes miera turÄÅ”anas.
No pirmÄ acu skata Hiksa nÄkotnes gleznojums Ŕķiet muļķīgi utopisks: teļŔ lÄ«dzÄs lauvam, kura galvu glÄsta pÄrliecinÄts bÄrns ar rozÄ vaigiem. Vilks un jÄrs guļ kopÄ pļavÄ, kamÄr auns Ŕķiet bezrÅ«pÄ«gs, neievÄrodams tam aiz muguras esoÅ”o leopardu. Nav baiļu un Hiksa svÄtajÄ vÄ«zijÄ nav plÄsoÅu.
TomÄr acis slÄ«d tÄlÄk un gleznojuma kreisajÄ pusÄ Hikss ir novietojis Ŕīs pasaules attÄlu, kur kvÄkeru vadÄ«tÄjs Viljams Penns 1682. gadÄ slÄdz vienoÅ”anos ar delavÄru indiÄÅiem. Aiz uzmanÄ«gi lÄ«dzsvarotas grupas (Äetri draugi un Äetri virsaiÅ”i) ir mirdzoÅ”a upe, kas pauž, kÄ tika slÄgta Ŕī vienoÅ”anÄs un kÄdu rezultÄtu Ŕī derÄ«ba atnesa ā kas ir viens no respektÄjamÄkajiem dialogiem starp baltajiem un vietÄjiem indiÄÅiem visas kontinenta vÄstures laikÄ. LÄ«dztiesÄ«ba valda un sarunas turpinÄs.
MÄcÄ«tÄjs-mÄkslinieks vÄlÄjÄs uzsvÄrt svarÄ«gÄko ā nÄkotnes aina priekÅ”plÄnÄ iznirst no miera turÄÅ”anas pagÄtnÄ.
MÄkslas vÄsturnieki saka, ka Edvards Hikss savas dzÄ«ves laikÄ ir uzgleznojis vismaz 61 āMiermÄ«lÄ«gÄs valstÄ«basā versiju, kurÄs visÄs ir redzami mierÄ«gi dzÄ«vnieki un ļaudis, taÄu katra glezna ar savÄm niansÄm. ViÅÅ” nebija pilnÄ«bÄ apmierinÄts, kÄ viÅam bija izdevies atveidot miera turÄÅ”anas saikni starp Å”o pasauli un pasauli, kura nÄks, viÅÅ” turpinÄja gleznot ā labojot tÄlus un darot siltÄkas krÄsas.
Miera turÄÅ”anai ir nepiecieÅ”ams darbs, cieÅ”a uzmanÄ«ba un nepÄrtraukti labojumi.
Kuru svÄtrunu mums visvairÄk bÅ«tu nepiecieÅ”ams klausÄ«ties?
Pasludiniet sevi par miermÄ«lÄ«gÄs valstÄ«bas pilsoni. SÄciet dialogu un nevis centieties uzvarÄt. RunÄjiet maigi ar tiem, kurus reiz bijÄt saukuÅ”i par ābrÄļiemā un āmÄsÄmā.
PatiesÄ«ba ir tÄ, ka mums nav miera turÄÅ”anas vÄstures vai vÄ«zijas mÅ«su starpÄ, daļÄji tÄdÄļ, ka mÄs esam nodevuÅ”ies patiesÄ«bai. SeptÄ«tÄs dienas adventisti vÄsturÄ ir bijuÅ”i strÄ«dÄ«gi. IzcÄluÅ”ies no pretrunÄ«gi vÄrtÄtÄs millerieÅ”u kustÄ«bas 1830. un1840. gados, Ŕī draudze ir izveidojusies 1860. gados tieÅ”i Amerikas pilsoÅu kara laikÄ, un tÄ jau kopÅ” tÄs dzimÅ”anas ir mÄcÄ«jusies strÄ«dÄties. Kad Linkolns aicinÄja brÄ«vprÄtÄ«gos doties karot, adventisti atteicÄs un palika mÄjÄs ā paliekot uzticÄ«gi sestajam bauslim. Kad deviÅpadsmitÄ gadsimta ālaupÄ«tÄju baroniā bÅ«vÄja savus monopolus uz strÄdÄjoÅ”o mugurÄm, Review redaktori tos bargi kritizÄja savos rakstos. Kad NacionÄlo Reformu asociÄcija aicinÄja uz svÄtdienas likuma pasludinÄÅ”anu 1890. gados, tÅ«kstoÅ”iem adventistu iestÄjÄs pret, uzvarÄja Ŕīs briesmas un panÄca reliÄ£isko brÄ«vÄ«bu. Kad divdesmitÄ gadsimta sÄkumÄ Ameriku pÄrpludinÄja alkoholisms, kas atnesa daudz nelaimju, adventisti nostÄjÄs pilsÄtu laukumos un neatlaidÄ«gi aicinÄja uz atturÄ«bu.
Ja Ŕī gatavÄ«ba cÄ«Åai padarÄ«ja SeptÄ«tÄs dienas adventistus sabiedrÄ«bÄ atpazÄ«stamus garÄ«gajÄs un sociÄlajÄs reformÄs, tad tÄ izrÄdÄ«jÄs nederÄ«ga Ŕīs ticÄ«bas iekÅ”ienÄ. TeoloÄ£iski mÄs esam ļoti strÄ«dÄ«gi ā par taisnoÅ”anu un svÄtoÅ”anu, par svÄtnÄ«cas doktrÄ«nu, par Kristus dabu, par Elenas Vaitas lomu, par 1888. gada nozÄ«mi, par sievieÅ”u ordinÄÅ”anas jautÄjumu.
PatiesÄ«ba ir tÄ, ka mums trÅ«kst miera turÄÅ”anas vÄstures vai vÄ«zijas mÅ«su vidÅ«, daļÄji tÄdÄļ, ka mÄs esam ļoti nodevuÅ”ies patiesÄ«bai. MÅ«su vÄsture, Ŕķiet, mÅ«s mÄca, ka vairÄk ir nepiecieÅ”ams bÅ«t taisnam nekÄ bÅ«t laipnam. Ka sarunas veic tikai tie, kuri nespÄj uzvarÄt. MÄs dodam priekÅ”roku uzvarÄtÄja vainagam un nevis miera turÄtÄja olÄ«vkoka zariem. MÅ«su piemiÅas pants ir āBruÅojieties ar visiem Dieva ieroÄiemā (Ef. 6:11), bet neviens no desmit neatceras, ka PÄvils ir arÄ« rakstÄ«jis: āJa iespÄjams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvÄkiemā (Rom. 12:18).
Ir pienÄcis laiks pÄrmaiÅÄm ā kustÄ«bas iekÅ”ienÄ, caur Å”o kustÄ«bu un Ŕīs kustÄ«bas labÄ. Pasludiniet sevi par miermÄ«lÄ«gÄs valstÄ«bas pilsoni. Lieciet uzsvaru nevis uz uzvarÄÅ”anu, bet gan uz dialogu. RunÄjiet laipni ar tiem, kurus reiz esat saukuÅ”i par ābrÄļiemā un āmÄsÄmā.
PaÅemiet sev lÄ«dzi olÄ«vkoka zarus uz nÄkoÅ”o draudzes darba sapulci.
Bils Nots / Adventist Review redaktors
Avots:Ā Adventist Review
Kad deviÅpadsmitÄ gadsimta kvÄkeru mÄkslinieks un mÄcÄ«tÄjs Edvards Hikss, vadoties no Jesajas 11:6, uzzÄ«mÄja gleznu āMiermÄ«lÄ«gÄ valstÄ«baā, viÅÅ” vÄlÄjÄs, lai skatÄ«tÄji tajÄ lasÄ«tu un redzÄtu svÄtrunu.
NÄkotne iznirst no pagÄtnes miera turÄÅ”anas.
No pirmÄ acu skata Hiksa nÄkotnes gleznojums Ŕķiet muļķīgi utopisks: teļŔ lÄ«dzÄs lauvam, kura galvu glÄsta pÄrliecinÄts bÄrns ar rozÄ vaigiem. Vilks un jÄrs guļ kopÄ pļavÄ, kamÄr auns Ŕķiet bezrÅ«pÄ«gs, neievÄrodams tam aiz muguras esoÅ”o leopardu. Nav baiļu un Hiksa svÄtajÄ vÄ«zijÄ nav plÄsoÅu.
TomÄr acis slÄ«d tÄlÄk un gleznojuma kreisajÄ pusÄ Hikss ir novietojis Ŕīs pasaules attÄlu, kur kvÄkeru vadÄ«tÄjs Viljams Penns 1682. gadÄ slÄdz vienoÅ”anos ar delavÄru indiÄÅiem. Aiz uzmanÄ«gi lÄ«dzsvarotas grupas (Äetri draugi un Äetri virsaiÅ”i) ir mirdzoÅ”a upe, kas pauž, kÄ tika slÄgta Ŕī vienoÅ”anÄs un kÄdu rezultÄtu Ŕī derÄ«ba atnesa ā kas ir viens no respektÄjamÄkajiem dialogiem starp baltajiem un vietÄjiem indiÄÅiem visas kontinenta vÄstures laikÄ. LÄ«dztiesÄ«ba valda un sarunas turpinÄs.
MÄcÄ«tÄjs-mÄkslinieks vÄlÄjÄs uzsvÄrt svarÄ«gÄko ā nÄkotnes aina priekÅ”plÄnÄ iznirst no miera turÄÅ”anas pagÄtnÄ.
MÄkslas vÄsturnieki saka, ka Edvards Hikss savas dzÄ«ves laikÄ ir uzgleznojis vismaz 61 āMiermÄ«lÄ«gÄs valstÄ«basā versiju, kurÄs visÄs ir redzami mierÄ«gi dzÄ«vnieki un ļaudis, taÄu katra glezna ar savÄm niansÄm. ViÅÅ” nebija pilnÄ«bÄ apmierinÄts, kÄ viÅam bija izdevies atveidot miera turÄÅ”anas saikni starp Å”o pasauli un pasauli, kura nÄks, viÅÅ” turpinÄja gleznot ā labojot tÄlus un darot siltÄkas krÄsas.
Miera turÄÅ”anai ir nepiecieÅ”ams darbs, cieÅ”a uzmanÄ«ba un nepÄrtraukti labojumi.
Kuru svÄtrunu mums visvairÄk bÅ«tu nepiecieÅ”ams klausÄ«ties?
Pasludiniet sevi par miermÄ«lÄ«gÄs valstÄ«bas pilsoni. SÄciet dialogu un nevis centieties uzvarÄt. RunÄjiet maigi ar tiem, kurus reiz bijÄt saukuÅ”i par ābrÄļiemā un āmÄsÄmā.
PatiesÄ«ba ir tÄ, ka mums nav miera turÄÅ”anas vÄstures vai vÄ«zijas mÅ«su starpÄ, daļÄji tÄdÄļ, ka mÄs esam nodevuÅ”ies patiesÄ«bai. SeptÄ«tÄs dienas adventisti vÄsturÄ ir bijuÅ”i strÄ«dÄ«gi. IzcÄluÅ”ies no pretrunÄ«gi vÄrtÄtÄs millerieÅ”u kustÄ«bas 1830. un1840. gados, Ŕī draudze ir izveidojusies 1860. gados tieÅ”i Amerikas pilsoÅu kara laikÄ, un tÄ jau kopÅ” tÄs dzimÅ”anas ir mÄcÄ«jusies strÄ«dÄties. Kad Linkolns aicinÄja brÄ«vprÄtÄ«gos doties karot, adventisti atteicÄs un palika mÄjÄs ā paliekot uzticÄ«gi sestajam bauslim. Kad deviÅpadsmitÄ gadsimta ālaupÄ«tÄju baroniā bÅ«vÄja savus monopolus uz strÄdÄjoÅ”o mugurÄm, Review redaktori tos bargi kritizÄja savos rakstos. Kad NacionÄlo Reformu asociÄcija aicinÄja uz svÄtdienas likuma pasludinÄÅ”anu 1890. gados, tÅ«kstoÅ”iem adventistu iestÄjÄs pret, uzvarÄja Ŕīs briesmas un panÄca reliÄ£isko brÄ«vÄ«bu. Kad divdesmitÄ gadsimta sÄkumÄ Ameriku pÄrpludinÄja alkoholisms, kas atnesa daudz nelaimju, adventisti nostÄjÄs pilsÄtu laukumos un neatlaidÄ«gi aicinÄja uz atturÄ«bu.
Ja Ŕī gatavÄ«ba cÄ«Åai padarÄ«ja SeptÄ«tÄs dienas adventistus sabiedrÄ«bÄ atpazÄ«stamus garÄ«gajÄs un sociÄlajÄs reformÄs, tad tÄ izrÄdÄ«jÄs nederÄ«ga Ŕīs ticÄ«bas iekÅ”ienÄ. TeoloÄ£iski mÄs esam ļoti strÄ«dÄ«gi ā par taisnoÅ”anu un svÄtoÅ”anu, par svÄtnÄ«cas doktrÄ«nu, par Kristus dabu, par Elenas Vaitas lomu, par 1888. gada nozÄ«mi, par sievieÅ”u ordinÄÅ”anas jautÄjumu.
PatiesÄ«ba ir tÄ, ka mums trÅ«kst miera turÄÅ”anas vÄstures vai vÄ«zijas mÅ«su vidÅ«, daļÄji tÄdÄļ, ka mÄs esam ļoti nodevuÅ”ies patiesÄ«bai. MÅ«su vÄsture, Ŕķiet, mÅ«s mÄca, ka vairÄk ir nepiecieÅ”ams bÅ«t taisnam nekÄ bÅ«t laipnam. Ka sarunas veic tikai tie, kuri nespÄj uzvarÄt. MÄs dodam priekÅ”roku uzvarÄtÄja vainagam un nevis miera turÄtÄja olÄ«vkoka zariem. MÅ«su piemiÅas pants ir āBruÅojieties ar visiem Dieva ieroÄiemā (Ef. 6:11), bet neviens no desmit neatceras, ka PÄvils ir arÄ« rakstÄ«jis: āJa iespÄjams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvÄkiemā (Rom. 12:18).
Ir pienÄcis laiks pÄrmaiÅÄm ā kustÄ«bas iekÅ”ienÄ, caur Å”o kustÄ«bu un Ŕīs kustÄ«bas labÄ. Pasludiniet sevi par miermÄ«lÄ«gÄs valstÄ«bas pilsoni. Lieciet uzsvaru nevis uz uzvarÄÅ”anu, bet gan uz dialogu. RunÄjiet laipni ar tiem, kurus reiz esat saukuÅ”i par ābrÄļiemā un āmÄsÄmā.
PaÅemiet sev lÄ«dzi olÄ«vkoka zarus uz nÄkoÅ”o draudzes darba sapulci.
Bils Nots / Adventist Review redaktors
Avots:Ā Adventist Review
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...