VÄlos jums lÄ«dzdalÄ«t vienu no labÄkajiem padomiem, ko esmu saÅÄmis, kÄ kristietis. Pirms pÄris gadiem apmeklÄju kÄdu konferenci, kurÄ satiku diezgan pazÄ«stamu evaÅÄ£Älistu. Es viÅam jautÄju: āKas ir labÄkais padoms tÄdam kÄ es, kurÅ” uzsÄk evaÅÄ£elizÄcijas darbu,
VÄlos jums lÄ«dzdalÄ«t vienu no labÄkajiem padomiem, ko esmu saÅÄmis, kÄ kristietis. Pirms pÄris gadiem apmeklÄju kÄdu konferenci, kurÄ satiku diezgan pazÄ«stamu evaÅÄ£Älistu. Es viÅam jautÄju:
Ā
āKas ir labÄkais padoms tÄdam kÄ es, kurÅ” uzsÄk evaÅÄ£elizÄcijas darbu, ko tu bÅ«tu vÄlÄjies saÅemt, kad pats sÄki Å”o darbu?ā ViÅa atbilde mani pÄrsteidza un satricinÄja manas domas.Ā
TÄ vietÄ, lai tieÅ”i atbildÄtu uz manu jautÄjumu, viÅÅ” sÄka stÄstÄ«t par cilvÄku JÄÅa evaÅÄ£Älija piektajÄ nodaļÄ, par vÄ«ru pie Betezdas dīķa. Å is vÄ«rs tur ir visbezcerÄ«gÄkais gadÄ«jums, jau trÄ«sdesmit gadus viÅÅ” ir invalÄ«ds, un ļaudis, kas katru dienu iet garÄm, kÄ arÄ« priesteri, viÅu vienkÄrÅ”i atstÄjuÅ”i novÄrtÄ un aizmirsuÅ”i. TaÄu, JÄzus nÄk pie viÅa un jautÄ, vai tu vÄlies, lai tu esi vesels? DomÄju, ka mÄs zinÄm atbildi uz Å”o jautÄjumu, bet JÄzus pasaka ko tÄdu, kas tomÄr Ŕķiet mazliet dÄ«vaini, jo ViÅÅ” liek Å”im vÄ«ram piecelties, Åemt savu gultu, un staigÄt.
Ā
CelÅ”anÄs un staigÄÅ”ana Ŕķiet pavisam jÄgpilna, bet kÄpÄc Åemt savu gultu? Tas bÅ«tu tikai pastÄvÄ«gs atgÄdinÄjums par trÄ«sdesmit gadus ilgo vientulÄ«bu un pamestÄ«bu, kaunu un dziļo neveiksmi. TajÄ ir apslÄpta galvenÄ vÄsts ā neaizmirsti, no kÄ esi atbrÄ«vots, un tieÅ”i to JÄzus saka arÄ« tev!
Atceros, kad dzirdÄju Å”os vÄrdus, tie mani dziļi uzrunÄja. ViÅa padoms man atgÄdina par diviem dažadiem stÄstiem EvaÅÄ£Älijos, par diviem dažÄdiem cilvÄkiem, kuru dzÄ«ves ir pilnÄ«gi pretÄjas, bet tÄs satiekas pie JÄzus kÄjÄm. Pirmais cilvÄks ir spitÄlÄ«gais SÄ«manis, rakstu mÄcÄ«tÄjs, kurÅ” saslimis ar spitÄlÄ«bu jeb lepru. Tas bija diezgan baisi, jo, ja jÅ«ds saslima ar lepru, tas nozÄ«mÄja, ka Dievs tam uzlicis lÄstu. IedomÄjies, tu esi rakstu mÄcÄ«tÄjs, reliÄ£isks vadÄ«tajs, kuram Dievs uzlicis lÄstu, un tagad esi izraidÄ«ts no sabiedrÄ«bas, nevari bÅ«t ar savÄjiem, nevari pat nevienam pieskarties, tev jÄdzÄ«vo vienam paÅ”am. Tad nÄk JÄzus un tevi dziedina, atjauno tavu dzÄ«vi un kalpoÅ”anu. Marijas MagdalÄnas stÄsts ir mazliet lÄ«dzÄ«gs. ArÄ« viÅa bija sabiedrÄ«bas izraidÄ«ta, sava dzÄ«ves veida dÄļ, jo piekopa laulÄ«bas pÄrkÄpÅ”anas grÄku.
JÄzus viÅu atradis, arÄ« viÅu dziedinÄja. KÄdÄ citÄ vietÄ par viÅu ir teikts, ka no viÅas izdzÄ«ti septiÅi ļaunie gari, viÅas pagÄtne ir dziedinÄta, un viÅa ir darÄ«ta brÄ«va. SÄ«manis uzaicina JÄzu uz savu namu baudÄ«t mielastu, JÄzus ir goda viesis, tomÄr visu uzmanÄ«ba tiek novÄrsta brÄ«dÄ«, kad kÄds klauvÄ pie mÄjas durvÄ«m... viÅas vÄrds ir Marija.
ViÅa ienÄk namÄ neaicinÄta, sÄk raudÄt pie JÄzus kÄjÄm, slacina ViÅa kÄjas ar savÄm asarÄm un nožÄvÄ tÄs savos matos, svaida JÄzus galvu un kÄjas ar eļļu, un viss nams smaržo pÄc Ŕī eļļas upura. SÄ«manis saka, ja JÄzus zinÄtu, kas ir Ŕī sieviete, ViÅÅ” tai neļautu Sev pieskarties, savukÄrt mÄcekļi saka, ka viÅa ir izŔķiedusi naudu ar Å”o dÄrgo eļļu, atdodama to JÄzum. ViÅa jÅ«tas briesmÄ«gi. Bet JÄzus saka, lai tie liek tai mieru.
KÄpÄc tas ir bÅ«tiski? Tajos laikos bija paraža, ka ciemiÅam vajadzÄja izrÄdÄ«t cieÅu un mazgÄt tÄ kÄjas un svaidÄ«t tÄs ar eļļu. KÄda iemesla dÄļ SÄ«manis, Ŕķiet, nesaskatÄ«ja vajadzÄ«bu to darÄ«t JÄzus labÄ. Es domÄju, ka tas ir tÄpÄc, ka SÄ«manis aizmirsa, no kÄ JÄzus viÅu atbrÄ«voja. TaÄu Marija rÄ«kojÄs pilnÄ«gi pretÄji. ViÅa atcerÄjÄs, no kÄ tika atbrÄ«vota, un tÄdÄļ atdeva JÄzum visu, kas viÅai bija.
Es nezinu, kur tu Å”odien atrodies, varbÅ«t Marijas stÄsts ir arÄ« tavs stÄsts, un tu esi gatavs atdot JÄzum visu un Ŕķiet, ka neviens to nenovÄrtÄ un nesaprot. Vai varbÅ«t stÄsts par spitÄlÄ«go SÄ«mani ir tavs stÄsts, un arÄ« tu esi pazaudÄjis apziÅu, cik vÄrtÄ«gi ir bÅ«t pie JÄzus kÄjÄm un dot ViÅam visu, kas tev ir. NeatkarÄ«gi no tÄ, kur atrodies, labÄkÄ atbilde uz abÄm situÄcijÄm ir neaizmirst, no kÄ esi atbrÄ«vots.