Visi jaunumi
ApdraudÄtais adventisms?
21.10.2016
Adventist Review
7 min lasīŔanas laiks
Melnais degunradzis, kalnu gorilla, Sumatras zilonis, orangutÄnsā¦ tÄs visas ir apdraudÄtÄs sugas. Es pie Ŕīm apdraudÄtÄm sugÄm vÄlos pievienot vÄl kÄduā¦Ā protestantus. 31. oktobrÄ« tiks atzÄ«mÄta 499 gada diena kopÅ” MÄrtiÅÅ” Luters pienagloja savas 95 tÄzes pie Vitenbergas baznÄ«cas durvÄ«m. MÅ«sdienÄs, iespÄjams, ka Luters uzrakstÄ«tu garu rakstu Facebook, ko lÄ«dzdalÄ«t pasaulei.
Melnais degunradzis, kalnu gorilla, Sumatras zilonis, orangutÄnsā¦ tÄs visas ir apdraudÄtÄs sugas. Es pie Ŕīm apdraudÄtÄm sugÄm vÄlos pievienot vÄl kÄduā¦Ā protestantus.
Ā
31. oktobrÄ« tiks atzÄ«mÄta 499 gada diena kopÅ” MÄrtiÅÅ” Luters pienagloja savas 95 tÄzes pie Vitenbergas baznÄ«cas durvÄ«m. MÅ«sdienÄs, iespÄjams, ka Luters uzrakstÄ«tu garu rakstu Facebook, ko lÄ«dzdalÄ«t pasaulei.
PagÄjuÅ”ajÄ nedÄÄ¼Ä pÄvests Francisks tikÄs un iedroÅ”inÄja 1000 luterÄÅu likt malÄ doktrÄ«nas un strÄdÄt kopÄ. PÄc Franciska versijas Luters bija centies veikt dažas reformas katoļu BaznÄ«cÄ, lai to apgaismotu kÄdÄs zinÄmÄs lietÄs.
KopÅ” 1517. gada iesÄkÄs protestantu ReformÄcija. LÄ«dz 1540. gadiem kustÄ«ba kļuva tik ietekmÄ«ga, ka pret to izcÄlÄs pretdarbÄ«ba. JezuÄ«ti (dibinÄti 1534.g.) sasauca Trentas koncilu (1545.-1563.), kas izraisÄ«ja kontreformÄciju.
Pirmais jezuÄ«tu pÄvests vÄsturÄ cenÅ”as pabeigt to, kas bija iesÄkts pirms tik daudz gadiem, un aicina Lutera sekotÄjus likt malÄ rÅ«pes par doktrÄ«nÄm un draudzes mÄcÄ«bu, lai savienotos kopÄ ar Romu rÅ«pÄs par nabadzÄ«giem, slimajiem un bÄgļiem.
Fakts, ka Francisks gÅ«st sekmes pie protestantu ReformÄcijas mantiniekiem, norÄda, ka protestanti Rietumos kļūst aizvien mazÄk un tos var pievienot pie apdraudÄto sugu saraksta.
TaÄu te klÄt nÄk vÄl viena apdraudÄta suga, par kuru man ir seviŔķas rÅ«pes: jaunie SeptÄ«tÄs dienas adventisti ZiemeļamerikÄ.
SaskaÅÄ ar doktora Deivida Trima un SeptÄ«tÄs dienas adventistu Ä¢enerÄlkonferences arhÄ«va un statistikas izpÄtes institÅ«tu, vidÄjais adventistu vecums pasaulÄ ir 32 gadi. ASV un KanÄdÄ tas ir 51 gads.
18.46% no adventistiem ZiemeļamerikÄ ir jaunÄki par 40 gadiem. JaunÄki par 25 gadiem ir tikai 4.55%.
Nedaudz aplÅ«kosim Å”os datus. Adventistu kustÄ«ba savÄ dzimtenÄ ā ZiemeļamerikÄ ā170 gadus pÄc kustÄ«bas sÄkuma ir kļuvusi kritiski apdraudÄta.
Adventistu jaunieÅ”i pÄc skaita jebkurÄ uzskaitÄ ir apdraudÄta suga.
Man ir draugi, kuri Ŕķiet vairs nemÄ«l Å”o kustÄ«bu, taÄu viÅi turpina mÄ«lÄt JÄzu. TaÄu, ja nekas netiks darÄ«t jau tuvÄkajos gados, tad jaunie adventisti jau pÄc dažiem gadiem kļūs par izzÅ«doÅ”u sugu. Ziemeļamerikas draudzÄs netrÅ«kst viedokļu Å”ajÄ lietÄ. Es respektÄju tos, kuriem ir savs viedoklis, vai es tam piekrÄ«tu, vai nÄ. TaÄu pietiek ienÄkt jebkurÄ draudzÄ sabatÄ, lai ievÄrotu, ka tÄ ir pustukÅ”a. Pat kÄdreiz plaukstoÅ”ajÄs draudzÄs apmeklÄtÄju skaits ir krities. OficiÄlais draudzes locekļu skaits ir ļoti liels, bet regulÄri katru nedÄļu draudzi apmeklÄ tikai neliela tÄs daļa.
Ir vienalga, vai jÅ«s ticat, ka draudzi drÄ«kst vadÄ«t tikai vÄ«rieÅ”i, sievietes vai abi kopÄ. Man jums ir svarÄ«gi jaunumi: ja mÄs neatradÄ«sim risinÄjumu zaudÄjumiem, kurus piedzÄ«vojam savÄ priekÅ”Ä, tad drÄ«z vien mums nebÅ«s draudžu ne vÄ«rieÅ”iem, ne arÄ« sievietÄm mÄcÄ«tÄjÄm.
Å Ä« situÄcija nav tikai Ziemeļamerikas problÄma vien, tÄ ir vispasaules problÄma. PÄc pÄdÄjÄs gadskÄrtÄjÄs sanÄksmes (8.-13. oktobris) Ä¢enerÄlkonferences sekretÄrs Dž. Ng atgÄdinÄja klÄtesoÅ”ajiem delegÄtiem, ka katru gadu vispasaules draudze no 100 kristÄ«tajiem zaudÄ 49%. Kad pÄc aptaujas tiek vaicÄts, kad tie pametuÅ”i draudzi, gandrÄ«z divas treÅ”daļas apgalvo, ka tas notiek jaunÄ«bÄ.
Lietojot apaļus skaitļus, tas izskatÄs Å”Ädi:
MÄs nokristam desmit cilvÄkus un zaudÄjam piecus.
No pieciem, kurus zaudÄjam, trÄ«s ir dzimuÅ”i Å”ajÄ gadsimtÄ.
HjÅ«stona, Tokio, Sidneja, Londona, Silverspringsaā¦ mums ir problÄmas!
Te nav viena risinÄjuma, lai novÄrstu Å”o tendenci. MÄs runÄjam par noteiktu vecumu grupu apveltÄ«Å”anu ar varu, bet cik daudz no tiem ir pÄrstÄvÄti draudzes administrÄcijÄ? Vai mums ir seÅ”u vai septiÅu skaitļu lieli budžeti, lai dibinÄtu jaunas draudzes, kuras ir domÄtas tieÅ”i tai sabiedrÄ«bas daļai, kuru mÄs zaudÄjam? Ja to mums nav, tad kÄ mÄs varam iedroÅ”inÄt daudzus spÄjÄ«gus jaunieÅ”us iesaistÄ«ties mÄcÄ«tÄja kalpoÅ”anÄ?
MÄs esam Ätri, lai izmestu savu neapmierinÄtÄ«bu publiskos medijos par indivÄ«diem, kalpoÅ”anÄm vai administrÄcijas vadÄ«tÄjiem. TaÄu, kas bÅ«s Å”Ädas rÄ«cÄ«bas rezultÄts? Ja mans mÄcÄ«tÄjs lÄ«dzdala savu neapmierinÄtÄ«bu vai dusmas par kustÄ«bas elementiem, par kuriem man mÄcÄ«ja, ka tÄs Dievs ir izveidojis un uztur, tad kÄdÄļ man bÅ«tu jÄuzticas Å”ai sistÄmai? Å eit parÄdÄs arÄ« vÄl lielÄks jautÄjums: vai man finansiÄli bÅ«tu jÄuztur Ŕī sistÄma?
Ja mÅ«su vadÄ«tÄji ā draudžu vecÄkie, mÄcÄ«tÄji, draudžu savienÄ«bu, Å«niju un Ä¢enerÄlkonferences administratori pauž Å”aubas par struktÅ«ru, ar kuru Ŕī vispasaules kustÄ«ba atŔķiras no visÄm pÄrÄjÄm, tad variet bÅ«t droÅ”i, ka vietÄjÄs draudzes locekļi sÄks Å”aubÄ«ties, vai viÅu desmito naudai vispÄr bÅ«tu jÄnonÄk Ŕīs struktÅ«ras virsotnÄ.
Vienreiz iekustinÄtÄ stÄ«ga turpina savu vibrÄciju. Vai draudzes locekļi pauž Å”aubas par divÄ«ziju, Å«niju vai draudžu savienÄ«bu struktÅ«ru lietderÄ«bu? Vai Å”ÄdÄ Å”Ä·eļoÅ”Ä brÄ«dÄ« tie nepakļausies kÄrdinÄjumam novirzÄ«t savu desmito uz vietÄjiem projektiem vai struktÅ«rÄm, kurÄs paÅ”i piedalÄs? Ja jums Ŕķiet, ka Å”ie jautÄjumi nav bÅ«tiski, tad jÅ«s maldÄties.
Å Ädai izirÅ”anai ir pakļautas arÄ« vietÄjÄs draudzes. Vai jÅ«su vietÄjÄ draudze ir tik brÄ«niŔķīga, ka tÄ spÄj uzturÄt savus draudzes locekļus dedzÄ«gus par savu unikÄlo ticÄ«bas kustÄ«bu? Vai arÄ«, zaudÄjot pasaules redzÄjumu, draudzes locekļi iesÄk salÄ«dzinÄt vietÄjo adventistu draudzi ar populÄro lielo draudzi otrajÄ ielas galÄ? To draudzi, kur kalpo 19 mÄcÄ«tÄji, kur ir augstÄkÄs klases kafejnÄ«ca, profesionÄli mÅ«ziÄ·i, golfa laukuma maŔīnÄ«te, lai pievestu viesus pie durvÄ«m, un ekspertu vadÄ«tÄs bÄrnu programmas.
NepÄrliecinÄti vai nedroÅ”i par atŔķirÄ«gajiem adventistu mÄcÄ«bu punktiem, daudzi adventisti vienkÄrÅ”i vÄrÅ” savu uzmanÄ«bu uz garÄ«go āpieredziā, kÄda tiem ir nedÄļas nogalÄ.
Ja adventistu kustÄ«ba zaudÄs savu globÄlo redzÄjumu, tad mÄs nestrÄ«dÄsimies par darba kursiem vai to, kurÅ” dzimums un kÄdÄ lomÄ drÄ«kst kalpot. Bet mums bÅ«s žÄl, ka nebÅ«sim darÄ«juÅ”i kaut ko, lai paceltos pÄri mÅ«su atŔķirÄ«bÄm un atrastu veidus, kÄ iesaistÄ«t mÅ«su vecos un jaunos, vÄ«rieÅ”us un sievietes (Joels 2:28-29) lÄ«dzdalÄ«t mūžīgo evaÅÄ£Äliju, kurÅ” Å”ai kustÄ«bai ir uzticÄts.
Džareds Sarmons (Jared Thurmon)
Avots: Adventist Review
Ā
Ā
31. oktobrÄ« tiks atzÄ«mÄta 499 gada diena kopÅ” MÄrtiÅÅ” Luters pienagloja savas 95 tÄzes pie Vitenbergas baznÄ«cas durvÄ«m. MÅ«sdienÄs, iespÄjams, ka Luters uzrakstÄ«tu garu rakstu Facebook, ko lÄ«dzdalÄ«t pasaulei.
PagÄjuÅ”ajÄ nedÄÄ¼Ä pÄvests Francisks tikÄs un iedroÅ”inÄja 1000 luterÄÅu likt malÄ doktrÄ«nas un strÄdÄt kopÄ. PÄc Franciska versijas Luters bija centies veikt dažas reformas katoļu BaznÄ«cÄ, lai to apgaismotu kÄdÄs zinÄmÄs lietÄs.
KopÅ” 1517. gada iesÄkÄs protestantu ReformÄcija. LÄ«dz 1540. gadiem kustÄ«ba kļuva tik ietekmÄ«ga, ka pret to izcÄlÄs pretdarbÄ«ba. JezuÄ«ti (dibinÄti 1534.g.) sasauca Trentas koncilu (1545.-1563.), kas izraisÄ«ja kontreformÄciju.
Pirmais jezuÄ«tu pÄvests vÄsturÄ cenÅ”as pabeigt to, kas bija iesÄkts pirms tik daudz gadiem, un aicina Lutera sekotÄjus likt malÄ rÅ«pes par doktrÄ«nÄm un draudzes mÄcÄ«bu, lai savienotos kopÄ ar Romu rÅ«pÄs par nabadzÄ«giem, slimajiem un bÄgļiem.
Fakts, ka Francisks gÅ«st sekmes pie protestantu ReformÄcijas mantiniekiem, norÄda, ka protestanti Rietumos kļūst aizvien mazÄk un tos var pievienot pie apdraudÄto sugu saraksta.
TaÄu te klÄt nÄk vÄl viena apdraudÄta suga, par kuru man ir seviŔķas rÅ«pes: jaunie SeptÄ«tÄs dienas adventisti ZiemeļamerikÄ.
SaskaÅÄ ar doktora Deivida Trima un SeptÄ«tÄs dienas adventistu Ä¢enerÄlkonferences arhÄ«va un statistikas izpÄtes institÅ«tu, vidÄjais adventistu vecums pasaulÄ ir 32 gadi. ASV un KanÄdÄ tas ir 51 gads.
18.46% no adventistiem ZiemeļamerikÄ ir jaunÄki par 40 gadiem. JaunÄki par 25 gadiem ir tikai 4.55%.
Nedaudz aplÅ«kosim Å”os datus. Adventistu kustÄ«ba savÄ dzimtenÄ ā ZiemeļamerikÄ ā170 gadus pÄc kustÄ«bas sÄkuma ir kļuvusi kritiski apdraudÄta.
Adventistu jaunieÅ”i pÄc skaita jebkurÄ uzskaitÄ ir apdraudÄta suga.
Man ir draugi, kuri Ŕķiet vairs nemÄ«l Å”o kustÄ«bu, taÄu viÅi turpina mÄ«lÄt JÄzu. TaÄu, ja nekas netiks darÄ«t jau tuvÄkajos gados, tad jaunie adventisti jau pÄc dažiem gadiem kļūs par izzÅ«doÅ”u sugu. Ziemeļamerikas draudzÄs netrÅ«kst viedokļu Å”ajÄ lietÄ. Es respektÄju tos, kuriem ir savs viedoklis, vai es tam piekrÄ«tu, vai nÄ. TaÄu pietiek ienÄkt jebkurÄ draudzÄ sabatÄ, lai ievÄrotu, ka tÄ ir pustukÅ”a. Pat kÄdreiz plaukstoÅ”ajÄs draudzÄs apmeklÄtÄju skaits ir krities. OficiÄlais draudzes locekļu skaits ir ļoti liels, bet regulÄri katru nedÄļu draudzi apmeklÄ tikai neliela tÄs daļa.
Ir vienalga, vai jÅ«s ticat, ka draudzi drÄ«kst vadÄ«t tikai vÄ«rieÅ”i, sievietes vai abi kopÄ. Man jums ir svarÄ«gi jaunumi: ja mÄs neatradÄ«sim risinÄjumu zaudÄjumiem, kurus piedzÄ«vojam savÄ priekÅ”Ä, tad drÄ«z vien mums nebÅ«s draudžu ne vÄ«rieÅ”iem, ne arÄ« sievietÄm mÄcÄ«tÄjÄm.
Å Ä« situÄcija nav tikai Ziemeļamerikas problÄma vien, tÄ ir vispasaules problÄma. PÄc pÄdÄjÄs gadskÄrtÄjÄs sanÄksmes (8.-13. oktobris) Ä¢enerÄlkonferences sekretÄrs Dž. Ng atgÄdinÄja klÄtesoÅ”ajiem delegÄtiem, ka katru gadu vispasaules draudze no 100 kristÄ«tajiem zaudÄ 49%. Kad pÄc aptaujas tiek vaicÄts, kad tie pametuÅ”i draudzi, gandrÄ«z divas treÅ”daļas apgalvo, ka tas notiek jaunÄ«bÄ.
Lietojot apaļus skaitļus, tas izskatÄs Å”Ädi:
MÄs nokristam desmit cilvÄkus un zaudÄjam piecus.
No pieciem, kurus zaudÄjam, trÄ«s ir dzimuÅ”i Å”ajÄ gadsimtÄ.
HjÅ«stona, Tokio, Sidneja, Londona, Silverspringsaā¦ mums ir problÄmas!
Te nav viena risinÄjuma, lai novÄrstu Å”o tendenci. MÄs runÄjam par noteiktu vecumu grupu apveltÄ«Å”anu ar varu, bet cik daudz no tiem ir pÄrstÄvÄti draudzes administrÄcijÄ? Vai mums ir seÅ”u vai septiÅu skaitļu lieli budžeti, lai dibinÄtu jaunas draudzes, kuras ir domÄtas tieÅ”i tai sabiedrÄ«bas daļai, kuru mÄs zaudÄjam? Ja to mums nav, tad kÄ mÄs varam iedroÅ”inÄt daudzus spÄjÄ«gus jaunieÅ”us iesaistÄ«ties mÄcÄ«tÄja kalpoÅ”anÄ?
MÄs esam Ätri, lai izmestu savu neapmierinÄtÄ«bu publiskos medijos par indivÄ«diem, kalpoÅ”anÄm vai administrÄcijas vadÄ«tÄjiem. TaÄu, kas bÅ«s Å”Ädas rÄ«cÄ«bas rezultÄts? Ja mans mÄcÄ«tÄjs lÄ«dzdala savu neapmierinÄtÄ«bu vai dusmas par kustÄ«bas elementiem, par kuriem man mÄcÄ«ja, ka tÄs Dievs ir izveidojis un uztur, tad kÄdÄļ man bÅ«tu jÄuzticas Å”ai sistÄmai? Å eit parÄdÄs arÄ« vÄl lielÄks jautÄjums: vai man finansiÄli bÅ«tu jÄuztur Ŕī sistÄma?
Ja mÅ«su vadÄ«tÄji ā draudžu vecÄkie, mÄcÄ«tÄji, draudžu savienÄ«bu, Å«niju un Ä¢enerÄlkonferences administratori pauž Å”aubas par struktÅ«ru, ar kuru Ŕī vispasaules kustÄ«ba atŔķiras no visÄm pÄrÄjÄm, tad variet bÅ«t droÅ”i, ka vietÄjÄs draudzes locekļi sÄks Å”aubÄ«ties, vai viÅu desmito naudai vispÄr bÅ«tu jÄnonÄk Ŕīs struktÅ«ras virsotnÄ.
Vienreiz iekustinÄtÄ stÄ«ga turpina savu vibrÄciju. Vai draudzes locekļi pauž Å”aubas par divÄ«ziju, Å«niju vai draudžu savienÄ«bu struktÅ«ru lietderÄ«bu? Vai Å”ÄdÄ Å”Ä·eļoÅ”Ä brÄ«dÄ« tie nepakļausies kÄrdinÄjumam novirzÄ«t savu desmito uz vietÄjiem projektiem vai struktÅ«rÄm, kurÄs paÅ”i piedalÄs? Ja jums Ŕķiet, ka Å”ie jautÄjumi nav bÅ«tiski, tad jÅ«s maldÄties.
Å Ädai izirÅ”anai ir pakļautas arÄ« vietÄjÄs draudzes. Vai jÅ«su vietÄjÄ draudze ir tik brÄ«niŔķīga, ka tÄ spÄj uzturÄt savus draudzes locekļus dedzÄ«gus par savu unikÄlo ticÄ«bas kustÄ«bu? Vai arÄ«, zaudÄjot pasaules redzÄjumu, draudzes locekļi iesÄk salÄ«dzinÄt vietÄjo adventistu draudzi ar populÄro lielo draudzi otrajÄ ielas galÄ? To draudzi, kur kalpo 19 mÄcÄ«tÄji, kur ir augstÄkÄs klases kafejnÄ«ca, profesionÄli mÅ«ziÄ·i, golfa laukuma maŔīnÄ«te, lai pievestu viesus pie durvÄ«m, un ekspertu vadÄ«tÄs bÄrnu programmas.
NepÄrliecinÄti vai nedroÅ”i par atŔķirÄ«gajiem adventistu mÄcÄ«bu punktiem, daudzi adventisti vienkÄrÅ”i vÄrÅ” savu uzmanÄ«bu uz garÄ«go āpieredziā, kÄda tiem ir nedÄļas nogalÄ.
Ja adventistu kustÄ«ba zaudÄs savu globÄlo redzÄjumu, tad mÄs nestrÄ«dÄsimies par darba kursiem vai to, kurÅ” dzimums un kÄdÄ lomÄ drÄ«kst kalpot. Bet mums bÅ«s žÄl, ka nebÅ«sim darÄ«juÅ”i kaut ko, lai paceltos pÄri mÅ«su atŔķirÄ«bÄm un atrastu veidus, kÄ iesaistÄ«t mÅ«su vecos un jaunos, vÄ«rieÅ”us un sievietes (Joels 2:28-29) lÄ«dzdalÄ«t mūžīgo evaÅÄ£Äliju, kurÅ” Å”ai kustÄ«bai ir uzticÄts.
Džareds Sarmons (Jared Thurmon)
Avots: Adventist Review
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...