Visi jaunumi
VienpiedzimuÅ”ais DÄls
10.10.2016
Andris PeŔelis
6 min lasīŔanas laiks
LatvieÅ”u tulkojumos JÄÅa 1:18 pastÄv Å”Äda daudzveidÄ«ba lasÄ«jumos: (1965) ā Dievu neviens nekad nav redzÄjis. VienpiedzimuÅ”ais DÄls, kas ir pie TÄvs krÅ«ts, tas mums to ir darÄ«jis zinÄmuā (Glika) āDievu neviens nekad nav redzÄjis: tas vienpiedzimuÅ”ais DÄls, TÄva klÄpÄ« bÅ«dams, tas mums to ir stÄstÄ«jisā (Jaunais tulk.) āDievu neviens nekad nav redzÄjis. VienpiedzimuÅ”ais Dievs, kas ir pie TÄva krÅ«ts, viÅu ir atklÄjisā
LatvieÅ”u tulkojumos JÄÅa 1:18 pastÄv Å”Äda daudzveidÄ«ba lasÄ«jumos:
(1965) ā Dievu neviens nekad nav redzÄjis. VienpiedzimuÅ”ais DÄls, kas ir pie TÄvs krÅ«ts, tas mums to ir darÄ«jis zinÄmuā
(Glika) āDievu neviens nekad nav redzÄjis: tas vienpiedzimuÅ”ais DÄls, TÄva klÄpÄ« bÅ«dams, tas mums to ir stÄstÄ«jisā
(Jaunais tulk.) āDievu neviens nekad nav redzÄjis. VienpiedzimuÅ”ais Dievs, kas ir pie TÄva krÅ«ts, viÅu ir atklÄjisā
KÄ tad Ä«sti ir: vienpiedzimuÅ”ais DÄls vai vienpiedzimuÅ”ais Dievs?
SengrieÄ·u manuskriptu lasÄ«jumos ir Å”Äda daudzveidÄ«ba vÄrdiem JÄÅa 1:18:
1. Textus Receptus: hÅ monogenÄs huios (vienpiedzimuÅ”ais dÄls)
Manuskripti: Aleksandrijas kodekss, Äfraima kodeksa labojumÄ, kodeksi: E, F, G, H, K, M, S, U, V, W, X, G, D, Q, L, P, Y, 063, vairÄkums kursÄ«vu manuskriptu, senlatÄ«Åu a, aur, b, c, e, f, ff2, l, q un sÄ«rieÅ”u tulkojumi, latÄ«Åu VulgÄta, armÄÅu tulkojums.
Angļu versijas: KJV, NKJV, RSV, ESV (piezÄ«mÄs), NASB (piezÄ«mÄs), NIV (piezÄ«mÄs), TNIV (piezÄ«mÄs), NET (piezÄ«mÄs) u.c.
2. Westkota/Horta un Nestles/Alanda texts: monogenÄs theos (vienpiedzimuÅ”ais Dievs)
Manuskripti: Sinaja, VatikÄna un Äfraima kodeksi, L, P66, P75 un daži citi. Koptu tulkojums.
Angļu versijas: NKJV (piezÄ«mÄs), RSV (piezÄ«mÄs), NRSV, ESV, NASB, NAB, NIV, TNIV, NEB (piezÄ«mÄs), REB, NET, NLT un citas
LasÄ«jumu āVienpiedzimuÅ”ais DÄlsā savos rakstos lieto baznÄ«ctÄvi (R-D apzÄ«mÄ A. Roberts, Dž. Donaldson āA Select Library of Nicene and Post Nicene Fathersā; ANF apzÄ«mÄ Philipp Shaff āAnte-Nicene Church Fathersā):
Irenejs āPret Ä·eceriemā 1:427, 489 (R-D), TertualiÄns āPret Praksijuā 3:611 (R-D), HipolÄ«ts āPret Noetusā 5:225 (R-D), Antiohijas koncila lÄmums (Trad, 113), OrigÄns āPret Celsijuā 4:460 (R-D), Arhelaus āDisputs ar Manusā 6:205 (R-D), Aleksandrijas Aleksandrs āAriÄÅu Ä·ecerÄ«baā 6:292, 297 (R-D), HilÄrijs āTrÄ«svienÄ«baā 9:73, 84, 95, 113 (ANF), AtanÄsijs āPret ariÄÅiemā 4:382, 439, 443, Bazils Lielais āVÄstulesā 8:274 (ANF), Jeruzalemes Kirils āCat. Lecturesā 7:46 (ANF), Naciances Gregors āOratorijasā 7:307 (ANF), Ambrozijs āVÄstulesā 10:437 (ANF). BaznÄ«ctÄvi to izmantojuÅ”i savos darbos un tÄ ietverta arÄ« NÄ«Ä·ejas (344. g.) ticÄ«bas apliecÄ«bÄ.
TaÄu lasÄ«jumu āVienpiedzimuÅ”ais Dievsā lieto baznÄ«ctÄvi:
Irenejs āPret Ä·eceriemā 1:491 (R-D), Aleksandrijas Klements āStromataā 2:463 (R-D), OrigÄns āJÄÅaā 10:343 (R-D), AtanÄsijs āPret pagÄniemā 4:26 (ANF), Bazils Lielais āGarsā 5:9, 11 (ANF), Nisas Gregors āPret Eunomiusuā 5:102, 104, 125 (ANF).
LatÄ«Åu VulgÄtÄ ir rakstÄ«ts: āunigenitius filiusā (viendzimuÅ”ais dÄls). VÄrds unigenitius dod iespÄju interpretÄcijai, ka DÄls ir unikÄls, neatkÄrtojams, vienÄ«gais no Å”Äda veida. Luters Å”o frÄzi JÄÅa 1:18 tulkojis: āder eingeborene Sohnā (vienpiedzimuÅ”ais DÄls). SpÄÅu BÄ«belÄ (Reina-Valera) tÄ tulkota: āel unigenito Hijoā. Krievu valodÄ sinodÄlajÄ tulkojumÄ: ŠŠ“ŠøŠ½Š¾ŃŠ¾Š“Š½ŃŠ¹ Š”ŃŠ½ (vienpiedzimuÅ”ais DÄls).
Filips Komforts spriež, ka lasÄ«jums āvienpiedzimuÅ”ais DÄlsā esot vÄlÄkÄ laika labojums labskanÄ«bai, jo lasÄ«jums āvienpiedzimuÅ”ais Dievsā ir sarežģīts un nekur citur BÄ«belÄ tÄds nav lietots. Komforts par to spriež Å”Ädi tÄdÄļ, ka manuskripti, kuri satur āvienpiedzimuÅ”ais Dievsā, pÄc laika ir vecÄki par Textus Receptus lasÄ«jumu āvienpiedzimuÅ”ais DÄlsā.
Leons Moris komentÄros par JÄÅa evaÅÄ£Äliju saka, ka jÅ«du acÄ«s Mozus tika uzlÅ«kots kÄ cilvÄks, kurÅ” ir redzÄjis Dievu, kas nevienam citam nav bijis ļauts, taÄu pretstatÄ viÅam JÄzus ir ViÅu atklÄjis (eksegÄsato ā Ä«paŔības vÄrds pagÄtnÄ, kuru veido divi vÄrdi eks ā no, iz, un hÄgeomai ā sacÄ«t, vest uz priekÅ”u. No Ŕī vÄrda izceļas sveÅ”vÄrds ekseÄ£Äze, kas apzÄ«mÄ atklÄÅ”anu, izskaidroÅ”anu caur mÄcÄ«Å”anu), kas ir daudz vairÄk kÄ tikai redzÄjis. Var pat sacÄ«t, ka JÄzus Kristus ir Dieva TÄva ekseÄ£Äze.
Lai gan rakstu vieta norÄda, ka āneviens nav redzÄjis Dievuā, tomÄr 2. Moz.24:9-11, Jes. 6:5, Ec. 1:26-28 norÄda, ka daži ViÅu ir redzÄjuÅ”i. Protams, ikdienÄ Dievu redzÄt nav iespÄjams un cilvÄks nevar palikt dzÄ«vs Dieva godÄ«bas tuvumÄ (2. Moz. 33:20, JÄÅa 6:46). Pat pravieÅ”i ir redzÄjuÅ”i kaut ko no Dieva godÄ«bas, atklÄsmes vai sapÅus, tomÄr tÄ bija tikai atblÄzma, kas neatklÄj dievu visÄ pilnÄ«bÄ. Tikai JÄzus Kristus ir veicis Å”Ädu atklÄsmi. KÄ to ir piezÄ«mÄjis Žans Kalvins, ka vÄrdi āneviens ViÅu nav redzÄjisā norÄda nevis uz fizisko redzi, bet gan to, ka Dievs mÄjo nepieejamÄ gaismÄ un ViÅu nav iespÄjams iepazÄ«t kÄ tikai caur Kristu. Kad Kristus iemiesojÄs, ViÅa iepriekÅ”ÄjÄ godÄ«ba tika apslÄpta, taÄu tÄ atklÄjÄs darbÄ«bÄ un mÄcÄ«bÄ. Kristus liecinÄja par Dieva godÄ«bu un atklÄja, kÄds ir Dievs, kÄdi ir ViÅa nolÅ«ki, nodomi un plÄni attiecÄ«bÄ uz cilvÄku.
BrÅ«ss Mecgers lasÄ«jumu āvienpiedzimuÅ”ais Dievsā nodÄvÄ par Aleksandrijas tradÄ«cijas kļūdu, kas ir ieviesusies pÄrrakstÄ«Å”anas laikÄ, kad saÄ«sinÄjumu Ī„C uzrakstÄ«ja kÄ ĪC. Raiderboss Å”o lasÄ«jumu nosauc par sarežģītu un JÄnim netipisku, kas motivÄ izvÄlÄties Textus Receptus lasÄ«jumu āvienpiedzimuÅ”ais DÄlsā. Barnabas Lindars raksta, ka tikai Dievs var atklÄt pats Sevi. āVienpiedzimuÅ”ais Dievsā norÄda uz JÄÅa 1:1, kur VÄrds un Dievs ir viens un tas pats. Å o svarÄ«go domu JÄnis cenÅ”as atklÄt saviem lasÄ«tÄjiem.
Lai nu kÄ, bet te, lai saprastu Å”o rakstu vietu, ir jÄvadÄs pÄc paÅ”as BÄ«beles, Ä«paÅ”i JaunÄs DerÄ«bas, konteksta.
Ā
Literatūra:
Barret C. K. āThe Gospel According to St. Johnā, Philadelphia: The Westminster Press, 1978.
Comfort W. Philip āNew Testament Text and Translation Commentaryā, Carol Stream, Illinois: Tyndale House Publishers Inc., 2008.
Metzger M. Bruce āA Textual Commentary on the Greek New Testamentā, United Bible Societies, 1994.
Lindars Barnabas, āThe Gospel of Johnā, Grand Rapids, Michigan: William Eerdmans Publishing Company, 1972
Morris Leon, āThe Gospel According to Johnā, Grand Rapids, Michigan: William Eerdmans Publishing Company, 1995.
Ā
(1965) ā Dievu neviens nekad nav redzÄjis. VienpiedzimuÅ”ais DÄls, kas ir pie TÄvs krÅ«ts, tas mums to ir darÄ«jis zinÄmuā
(Glika) āDievu neviens nekad nav redzÄjis: tas vienpiedzimuÅ”ais DÄls, TÄva klÄpÄ« bÅ«dams, tas mums to ir stÄstÄ«jisā
(Jaunais tulk.) āDievu neviens nekad nav redzÄjis. VienpiedzimuÅ”ais Dievs, kas ir pie TÄva krÅ«ts, viÅu ir atklÄjisā
KÄ tad Ä«sti ir: vienpiedzimuÅ”ais DÄls vai vienpiedzimuÅ”ais Dievs?
SengrieÄ·u manuskriptu lasÄ«jumos ir Å”Äda daudzveidÄ«ba vÄrdiem JÄÅa 1:18:
1. Textus Receptus: hÅ monogenÄs huios (vienpiedzimuÅ”ais dÄls)
Manuskripti: Aleksandrijas kodekss, Äfraima kodeksa labojumÄ, kodeksi: E, F, G, H, K, M, S, U, V, W, X, G, D, Q, L, P, Y, 063, vairÄkums kursÄ«vu manuskriptu, senlatÄ«Åu a, aur, b, c, e, f, ff2, l, q un sÄ«rieÅ”u tulkojumi, latÄ«Åu VulgÄta, armÄÅu tulkojums.
Angļu versijas: KJV, NKJV, RSV, ESV (piezÄ«mÄs), NASB (piezÄ«mÄs), NIV (piezÄ«mÄs), TNIV (piezÄ«mÄs), NET (piezÄ«mÄs) u.c.
2. Westkota/Horta un Nestles/Alanda texts: monogenÄs theos (vienpiedzimuÅ”ais Dievs)
Manuskripti: Sinaja, VatikÄna un Äfraima kodeksi, L, P66, P75 un daži citi. Koptu tulkojums.
Angļu versijas: NKJV (piezÄ«mÄs), RSV (piezÄ«mÄs), NRSV, ESV, NASB, NAB, NIV, TNIV, NEB (piezÄ«mÄs), REB, NET, NLT un citas
LasÄ«jumu āVienpiedzimuÅ”ais DÄlsā savos rakstos lieto baznÄ«ctÄvi (R-D apzÄ«mÄ A. Roberts, Dž. Donaldson āA Select Library of Nicene and Post Nicene Fathersā; ANF apzÄ«mÄ Philipp Shaff āAnte-Nicene Church Fathersā):
Irenejs āPret Ä·eceriemā 1:427, 489 (R-D), TertualiÄns āPret Praksijuā 3:611 (R-D), HipolÄ«ts āPret Noetusā 5:225 (R-D), Antiohijas koncila lÄmums (Trad, 113), OrigÄns āPret Celsijuā 4:460 (R-D), Arhelaus āDisputs ar Manusā 6:205 (R-D), Aleksandrijas Aleksandrs āAriÄÅu Ä·ecerÄ«baā 6:292, 297 (R-D), HilÄrijs āTrÄ«svienÄ«baā 9:73, 84, 95, 113 (ANF), AtanÄsijs āPret ariÄÅiemā 4:382, 439, 443, Bazils Lielais āVÄstulesā 8:274 (ANF), Jeruzalemes Kirils āCat. Lecturesā 7:46 (ANF), Naciances Gregors āOratorijasā 7:307 (ANF), Ambrozijs āVÄstulesā 10:437 (ANF). BaznÄ«ctÄvi to izmantojuÅ”i savos darbos un tÄ ietverta arÄ« NÄ«Ä·ejas (344. g.) ticÄ«bas apliecÄ«bÄ.
TaÄu lasÄ«jumu āVienpiedzimuÅ”ais Dievsā lieto baznÄ«ctÄvi:
Irenejs āPret Ä·eceriemā 1:491 (R-D), Aleksandrijas Klements āStromataā 2:463 (R-D), OrigÄns āJÄÅaā 10:343 (R-D), AtanÄsijs āPret pagÄniemā 4:26 (ANF), Bazils Lielais āGarsā 5:9, 11 (ANF), Nisas Gregors āPret Eunomiusuā 5:102, 104, 125 (ANF).
LatÄ«Åu VulgÄtÄ ir rakstÄ«ts: āunigenitius filiusā (viendzimuÅ”ais dÄls). VÄrds unigenitius dod iespÄju interpretÄcijai, ka DÄls ir unikÄls, neatkÄrtojams, vienÄ«gais no Å”Äda veida. Luters Å”o frÄzi JÄÅa 1:18 tulkojis: āder eingeborene Sohnā (vienpiedzimuÅ”ais DÄls). SpÄÅu BÄ«belÄ (Reina-Valera) tÄ tulkota: āel unigenito Hijoā. Krievu valodÄ sinodÄlajÄ tulkojumÄ: ŠŠ“ŠøŠ½Š¾ŃŠ¾Š“Š½ŃŠ¹ Š”ŃŠ½ (vienpiedzimuÅ”ais DÄls).
Filips Komforts spriež, ka lasÄ«jums āvienpiedzimuÅ”ais DÄlsā esot vÄlÄkÄ laika labojums labskanÄ«bai, jo lasÄ«jums āvienpiedzimuÅ”ais Dievsā ir sarežģīts un nekur citur BÄ«belÄ tÄds nav lietots. Komforts par to spriež Å”Ädi tÄdÄļ, ka manuskripti, kuri satur āvienpiedzimuÅ”ais Dievsā, pÄc laika ir vecÄki par Textus Receptus lasÄ«jumu āvienpiedzimuÅ”ais DÄlsā.
Leons Moris komentÄros par JÄÅa evaÅÄ£Äliju saka, ka jÅ«du acÄ«s Mozus tika uzlÅ«kots kÄ cilvÄks, kurÅ” ir redzÄjis Dievu, kas nevienam citam nav bijis ļauts, taÄu pretstatÄ viÅam JÄzus ir ViÅu atklÄjis (eksegÄsato ā Ä«paŔības vÄrds pagÄtnÄ, kuru veido divi vÄrdi eks ā no, iz, un hÄgeomai ā sacÄ«t, vest uz priekÅ”u. No Ŕī vÄrda izceļas sveÅ”vÄrds ekseÄ£Äze, kas apzÄ«mÄ atklÄÅ”anu, izskaidroÅ”anu caur mÄcÄ«Å”anu), kas ir daudz vairÄk kÄ tikai redzÄjis. Var pat sacÄ«t, ka JÄzus Kristus ir Dieva TÄva ekseÄ£Äze.
Lai gan rakstu vieta norÄda, ka āneviens nav redzÄjis Dievuā, tomÄr 2. Moz.24:9-11, Jes. 6:5, Ec. 1:26-28 norÄda, ka daži ViÅu ir redzÄjuÅ”i. Protams, ikdienÄ Dievu redzÄt nav iespÄjams un cilvÄks nevar palikt dzÄ«vs Dieva godÄ«bas tuvumÄ (2. Moz. 33:20, JÄÅa 6:46). Pat pravieÅ”i ir redzÄjuÅ”i kaut ko no Dieva godÄ«bas, atklÄsmes vai sapÅus, tomÄr tÄ bija tikai atblÄzma, kas neatklÄj dievu visÄ pilnÄ«bÄ. Tikai JÄzus Kristus ir veicis Å”Ädu atklÄsmi. KÄ to ir piezÄ«mÄjis Žans Kalvins, ka vÄrdi āneviens ViÅu nav redzÄjisā norÄda nevis uz fizisko redzi, bet gan to, ka Dievs mÄjo nepieejamÄ gaismÄ un ViÅu nav iespÄjams iepazÄ«t kÄ tikai caur Kristu. Kad Kristus iemiesojÄs, ViÅa iepriekÅ”ÄjÄ godÄ«ba tika apslÄpta, taÄu tÄ atklÄjÄs darbÄ«bÄ un mÄcÄ«bÄ. Kristus liecinÄja par Dieva godÄ«bu un atklÄja, kÄds ir Dievs, kÄdi ir ViÅa nolÅ«ki, nodomi un plÄni attiecÄ«bÄ uz cilvÄku.
BrÅ«ss Mecgers lasÄ«jumu āvienpiedzimuÅ”ais Dievsā nodÄvÄ par Aleksandrijas tradÄ«cijas kļūdu, kas ir ieviesusies pÄrrakstÄ«Å”anas laikÄ, kad saÄ«sinÄjumu Ī„C uzrakstÄ«ja kÄ ĪC. Raiderboss Å”o lasÄ«jumu nosauc par sarežģītu un JÄnim netipisku, kas motivÄ izvÄlÄties Textus Receptus lasÄ«jumu āvienpiedzimuÅ”ais DÄlsā. Barnabas Lindars raksta, ka tikai Dievs var atklÄt pats Sevi. āVienpiedzimuÅ”ais Dievsā norÄda uz JÄÅa 1:1, kur VÄrds un Dievs ir viens un tas pats. Å o svarÄ«go domu JÄnis cenÅ”as atklÄt saviem lasÄ«tÄjiem.
Lai nu kÄ, bet te, lai saprastu Å”o rakstu vietu, ir jÄvadÄs pÄc paÅ”as BÄ«beles, Ä«paÅ”i JaunÄs DerÄ«bas, konteksta.
Ā
Literatūra:
Barret C. K. āThe Gospel According to St. Johnā, Philadelphia: The Westminster Press, 1978.
Comfort W. Philip āNew Testament Text and Translation Commentaryā, Carol Stream, Illinois: Tyndale House Publishers Inc., 2008.
Metzger M. Bruce āA Textual Commentary on the Greek New Testamentā, United Bible Societies, 1994.
Lindars Barnabas, āThe Gospel of Johnā, Grand Rapids, Michigan: William Eerdmans Publishing Company, 1972
Morris Leon, āThe Gospel According to Johnā, Grand Rapids, Michigan: William Eerdmans Publishing Company, 1995.
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...