Tas bija brÄ«niŔķīgs sabats. MÄs bijÄm uzaicinÄjuÅ”i draugus uz pusdienÄm pÄc dievkalpojuma, un vÄlÄk mÄs visi nolÄmÄm doties pastaigÄ pa netÄlo parku. TÄ bija krasta un tveicÄ«ga diena, tÄdÄļ pirms doÅ”anÄs mÄs pÄrÄ£ÄrbÄmies ÄrtÄkÄs drÄbÄs.
Tas bija brÄ«niŔķīgs sabats. MÄs bijÄm uzaicinÄjuÅ”i draugus uz pusdienÄm pÄc dievkalpojuma, un vÄlÄk mÄs visi nolÄmÄm doties pastaigÄ pa netÄlo parku. TÄ bija krasta un tveicÄ«ga diena, tÄdÄļ pirms doÅ”anÄs mÄs pÄrÄ£ÄrbÄmies ÄrtÄkÄs drÄbÄs.
AcÄ«mredzot citiem arÄ« bija Å”Äds plÄns. MÄs pagÄjÄm garÄm jaunÄm Ä£imenÄm, kas stÅ«ma bÄrnu ratiÅus, vecÄkiem pÄriem, kas bija iegrimuÅ”i dziļÄs sarunÄs, kÄ arÄ« jaunieÅ”iem, kas bija sadevuÅ”ies rokÄs.
Bija pagÄjuÅ”as 10 minÅ«tes, lÄ«dz pie manis pienÄca kÄda aptuveni 40 gadus veca sieviete un vaicÄja pÄc norÄdÄm uz kÄdu konkrÄtu vietu Å”ajÄ parkÄ. Es ļoti labi pÄrzinÄju Å”o parku, tÄdÄļ Ätri vien norÄdÄ«ju pareizo virzienu. VÄl pÄc 5 minÅ«tÄm pie manis pienÄca kÄds vecÄks kungs, vaicÄjot, kur te atrodas lapene. Mana sieva Å arlote parÄdÄ«ja ceļu uz turieni. VÄl pÄc 15 minÅ«tÄm pie mums pienÄca kautrÄ«ga Ä£imene ar draudzÄ«gu suni, vaicÄjot, kur atrodas labÄkais suÅu parks. Es zinÄju ceļu uz labÄko suÅu parku un pavadÄ«ju viÅus lÄ«dz Ä«stajam pagriezienam.Ā
Tagad mÅ«su draugi uz mums skatÄ«jÄs un jautÄja: āKÄpÄc visi Å”ie cilvÄki jums jautÄ, kur kas atrodas? Vai jÅ«s viÅus pazÄ«stat?ā
Starp būŔanu un darīŔanu
KÄpÄc cilvÄki nÄca pie mums, lai vaicÄtu pÄc norÄdÄm? Mana sieva un es jau iepriekÅ” bijÄm novÄrojuÅ”i Å”Ädu Ä«patnÄju fenomenu, kad pastaigÄjÄmies Å”ajÄ parkÄ. KÄpÄc cilvÄkiem Ŕķiet, ka tieÅ”i mÄs zinÄm pareizo virzienu? - mÄs sev vaicÄjÄm. Mums nebija ne Ä«paÅ”u drÄbju vai kÄdas piespraudes, kas liktu citiem domÄt, ka esam parka darbinieki. PatiesÄ«bÄ mÄs savos Å”ortos, t-kreklos un botÄs izskatÄ«jÄmies tieÅ”i tÄpat kÄ visi pÄrÄjie cilvÄki. Tas ir labs jautÄjums, un tas mums ir licis domÄt par evaÅÄ£elizÄciju.
EvaÅÄ£elizÄcija ir svarÄ«gs termins adventistu vÄrdnÄ«cÄ - un ne velti. MÄs esam aicinÄti sludinÄt labo vÄsti par JÄzus drÄ«zo atgrieÅ”anos. Bieži mÄs Å”o liecinÄÅ”anu uztveram kÄ darbÄ«bu, nevis kÄ mÅ«su eksistÄÅ”anas bÅ«tÄ«bu.
Ä»aujiet man jums to ilustrÄt ar agrÄ«nÄs kristieÅ”u draudzes piemÄru. PÄc brÄ«numainÄs SvÄtÄ Gara izlieÅ”anÄs vasarsvÄtku laikÄ (Ap.d. 2-4) un vairÄku tÅ«kstoÅ”u cilvÄku atgrieÅ”anÄs, jÅ«du vadÄ«tÄji bija sÄkuÅ”i ievÄrot Å”o jauno kustÄ«bu. ViÅu pievÄrstÄ uzmanÄ«ba pÄrauga vajÄÅ”anÄs, liekot draudzei izplatÄ«ties arÄ« tÄlÄk par JÅ«deju, Samariju, SÄ«riju, lÄ«dz pat atlikuÅ”ajai Romas impÄrijai. CeļojoÅ”ie mÄcÄ«tÄji, kÄ PÄvils, PÄteris un citi apustuļi, dažkÄrt apciemoja lielÄs pilsÄtas un nodarbojÄs, kÄ mÄs to tagad dÄvÄtu, ar āpubliskuā evaÅÄ£elizÄciju. Bet kristieÅ”u draudze patiesÄ«bÄ attÄ«stÄ«jÄs, pateicoties ikviena draudzes locekļa iesaistei un kalpoÅ”anai. ViÅi tikÄs mazÄs āmÄjas draudzÄsā un bija ļoti iesaistÄ«juÅ”ies vietÄjÄs sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ. ViÅu lÄ«dzjÅ«tÄ«ba, rÅ«pes un mÄ«lestÄ«ba pret tiem, kuriem nepiecieÅ”ama žÄlastÄ«ba un atbalsts, uzrunÄja cilvÄkus. ViÅu fokuss uz JÄzu, kurÅ” glÄbj un pÄrveido, padarÄ«ja citus par kristieÅ”iem.
KÄpÄc viÅi jautÄ pÄc virziena?
MÅ«su pieredze parkÄ ir likusi man domÄt par iemesliem, kÄpÄc cilvÄki jautÄ citiem cilvÄkiem pÄc palÄ«dzÄ«bas, vadÄ«bas, virziena norÄdīŔanas. Te ir trÄ«s iespÄjamie iemesli, kurus bez Å”aubÄm var attiecinÄt arÄ« uz to, kas ir tas, kas mÅ«su rÄ«cÄ«bÄ izraisa cilvÄku interesi par evaÅÄ£Äliju.
1. PÄrzini teritoriju. MÄs esam dzÄ«vojuÅ”i Ŕī parka tuvumÄ jau 12 gadus, un mÄs to ļoti labi pÄrzinÄm. MÄs staigÄjam pa tÄ takÄm ar pÄrliecÄ«bu un nolÅ«ku. PÄrliecÄ«ba un nolÅ«ks ir tÄs Ä«paŔības, kas parasti uzrunÄ cilvÄkus, kuri nezina, uz kurieni viÅi dodas - vai tas bÅ«tu uz burtiska, vai garÄ«ga ceļa. MÄcÄ«ba ir Å”Äda - ja vien mÄs nepazÄ«stam mÅ«su GlÄbÄju personÄ«gi, ja vien mums nav dzÄ«vu un tuvu attiecÄ«bu ar ViÅu, mÄs nevaram nevienu citu vadÄ«t pie ViÅa. MÄcekļi pazÄ«st savu SkolotÄju personÄ«gi. ViÅi nerunÄ vienkÄrÅ”i par faktiem vai BÄ«beles pantiem, kas paÅ”iem nav tuvi. ViÅi ir staigÄjuÅ”i kopÄ ar Kungu cauri visÄm ielejÄm un kalniem. ViÅi uzticas Savam GlÄbÄjam, un viÅi bauda pÄrliecÄ«bu par glÄbÅ”anu.
2. Esi sasniedzams. Kad mÄs staigÄjam pa parku, mÄs nelietojam savus telefonus vai neklausÄmies mÅ«ziku austiÅÄs. MÄs vÄrojam apkÄrtni, mÄs ievÄrojam regulÄros apmeklÄtÄjus un ar viÅiem sasveicinÄmies. MÄs uzsmaidÄm cilvÄkiem un cenÅ”amies iedraudzÄties. MÄs esam nevis nomÄkti un nopietni, bet gan priecÄ«gi un ieinteresÄti. JÄzus galu galÄ komunicÄja ar ļoti dažÄdiem cilvÄkiem - nopietniem skolotÄjiem, noguruÅ”iem strÄdniekiem, bagÄtniekiem, aktÄ«viem bÄrniem, nomÄktiem jaunieÅ”iem, noguruÅ”Äm mÄtÄm. ParÄdÄ«t, ka tu esi atvÄrts komunikÄcijai, nenozÄ«mÄ, ka tu uzreiz esi ekstroverts cilvÄks. JÄzus izmanto gan introvertus, gan ekstrovertus cilvÄkus (un jebko, kas ir starpÄ), bet mums ir jÄbÅ«t pieejamiem.
3. Satver iespÄjas. Å arlote un es nekad neesam izgÄjuÅ”i kÄdus Ä«paÅ”us kursus, lai uzzinÄtu tik daudz detaļu par mÅ«su parku. MÄs nekad neesam pÄtÄ«juÅ”i bukletus, bet, tÄ kÄ parks mums ir ļoti mīļŔ un esam tajÄ nostaigÄjuÅ”i simtiem kilometru, tad mÄs varam sniegt palÄ«dzÄ«bu tiem, kas tajÄ meklÄ ceļu. Mums ne vienmÄr var bÅ«t atbildes uz visiem jautÄjumiem, bet mÄs cenÅ”amies palÄ«dzÄt, kÄ vien spÄjam. Es dažkÄrt domÄju, kÄdas iespÄjas liecinÄt mÄs palaižam garÄm tikai tÄpÄc, ka domÄjam, ka mÅ«su liecÄ«ba nav pietiekami Ä«paÅ”a? Cik bieži mÄs palaižam garÄm izdevÄ«bas, jo nesatveram iespÄju, kad kÄds mums ir uzdevis kÄdu jautÄjumu?
NostaigÄt visu ceļu
LiecinÄÅ”ana par JÄzu nesÄkas ar vÄrdiem. TÄ sÄkas ar personÄ«gu satikÅ”anos ar ViÅu, kas izmaina mÅ«su dzÄ«ves. Kad mÄs pazÄ«stam savu GlÄbÄju personÄ«gi, tad mÄs varam bÅ«t pÄrliecinÄti par ViÅa labestÄ«bu un varam stÄstÄ«t par to arÄ« citiem. Lai gan mums var nebÅ«t visas atbildes, mÄs varam satvert ikvienu iespÄju kalpot un stÄstÄ«t par svÄtÄ«bÄm, ko esam saÅÄmuÅ”i. Un tad mÄs varam iet kÄdu ceļu kopÄ ar tiem, kas meklÄ atbildes. TÄpat kÄ mÄcekļi ceÄ¼Ä uz Emavu, arÄ« mÄs varam atskÄrst, ka staigÄÅ”ana kopÄ ar citiem un JÄzu var izvÄrsties lielÄ svÄtÄ«bÄ.Ā
Ā