Visi jaunumi

Lieldienu patiesā nozīme

13.03.2016 V. Kučerjavenko 9 min lasīŔanas laiks

ā€žMÅ«su Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristusā€ 1Kor. 5:7 Katru pavasari kristieÅ”i mÅ«su zemē viens otru sveic ar vārdiem: ā€žKristus ir augŔāmcēlies!ā€ ā€žTik tieŔām, augŔāmcēlies!ā€ Viņi dāvina viens otram krāsotas olas un cep kuličus. Šādi tiek svinētas Lieldienas jeb gaiŔā Kristus augŔāmcelÅ”anās. Å ajā laikā uz kādu brÄ«di atmostas reliÄ£iskās jÅ«tas pat tādiem cilvēkiem, kuri ir tālu no reliÄ£ijas, bet tie izrāda savu cieņu Å”iem svētkiem.

ā€žMÅ«su Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristusā€ 1Kor. 5:7

Katru pavasari kristieÅ”i mÅ«su zemē viens otru sveic ar vārdiem:

ā€žKristus ir augŔāmcēlies!ā€ ā€žTik tieŔām, augŔāmcēlies!ā€

Viņi dāvina viens otram krāsotas olas un cep kuličus[1]. Šādi tiek svinētas Lieldienas jeb gaiŔā Kristus augŔāmcelÅ”anās. Å ajā laikā uz kādu brÄ«di atmostas reliÄ£iskās jÅ«tas pat tādiem cilvēkiem, kuri ir tālu no reliÄ£ijas, bet tie izrāda savu cieņu Å”iem svētkiem.

Taču ievērosim kādu interesantu detaļu. Vācu BÄ«beles (Mārtiņa Lutera tulkojumā) Vecajā DerÄ«bā ir vārds ā€žPassahā€, bet Jaunajā DerÄ«bā – ā€žOsternā€.

Kāpēc tāda atŔķirÄ«ba? Kāpēc kristÄ«gajā literatÅ«rā Lieldienas ir ienākuÅ”as ar citādu nosaukumu ā€žOsternā€? Lai to saprastu, ir nepiecieÅ”ams aplÅ«kot pirmavotus, kad pirmo reizi tika doti norādÄ«jumi par Lieldienām, un noskaidrosim, kas ir Pasha un kādi BÄ«belē ir doti norādÄ«jumi par Pashas svinēŔanu un tās simbolisko nozÄ«mi.

AplÅ«kojot 2. Mozus grāmatas 12.nodaļu, mēs redzam, ka Pasha ir nevis diena, bet gan nokautais jērs, kurÅ” bija sagatavots kā barÄ«ba, kas bija jāēd kopā ar neraudzētu maizi, rÅ«gtām zālēm, taču uzmanÄ«gi, lai nesalauztu jēra kaulus. Ar jēra asinÄ«m bija jāslaka durvju stenderes, un nedrÄ«kstēja iet ārā nakts laikā, lai nepamestu droŔību Å”o asiņu aizsegā. TanÄ« naktÄ« Dievs atbrÄ«voja savu tautu no ēģiptieÅ”u verdzÄ«bas. Katru gadu Israēla tauta Ŕādā veidā pieminēja savu glābÅ”anos no postoŔās mocÄ«bas, kas skāra Ēģipti viņu atbrÄ«voÅ”anas laikā.

Tam visam bija simboliska nozÄ«me, kas piepildÄ«jās notikumos, kas ir saistÄ«ti ar Jēzus Kristus nāvi. ā€žRedzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkuā€ (Jāņa 1:29).

RÅ«gtās zāles – Kristus smagās cieÅ”anas: ā€žMana dvēsele ir noskumusi lÄ«dz nāvei.ā€ (Mateja 26:38) Neraudzētās maizes simbolizē Kristus Ŕķīstumu un nevainÄ«bu: ā€žNe ar iznÄ«cÄ«gām lietām - sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzÄ«ves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, Ŕī bezvainÄ«gā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinÄ«m.ā€ (1. Pētera 1:18-19) Pavēlei nelauzt kaulus arÄ« ir sava vieta Kristus nāves izpildīŔanā: ā€žTad kareivji nāca un satrieca pirmajam lielus, tāpat otram, kas kopā ar Viņu bija krustā sists. Bet, nonākot lÄ«dz Jēzum un redzot, ka ViņŔ ir jau miris, tie Viņa lielus nesatrieca, (..) lai piepildÄ«tos raksti: nevienu kaulu Viņam nebÅ«s salauzt.ā€ (Jāņa 19:32-36)

Šādā veidā Pasha norādÄ«ja uz nākoÅ”o PestÄ«tāju, kurÅ” glābs no grēka verdzÄ«bas par smagu cieÅ”anu un moceklÄ«bas nāves cenu: ā€žViņŔ uznesa mÅ«su grēkus savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruÅ”i, dzÄ«votu taisnÄ«bai; ar Viņa brÅ«cēm jÅ«s esat dziedināti!ā€ (1. Pētera 2:24)

Pēdējo reizi kopā ar saviem mācekļiem noturot Pashas mielastu, Kristus deva evaņģēlija pavēli, paņēma maizi, pārlauza to un sacÄ«ja: ā€žTā ir Mana miesa (vairs ne jēra), kura tiek dota par jums. To dariet, Mani pieminēdami.ā€ (LÅ«kas 22:15-20)

Tagad vairs nav vajadzÄ«bas pienest jēru, kurÅ” simbolizēja nākamās Kristus cieÅ”anas. Kristus, ienākot pasaulē, ir sacÄ«jis: ā€žUpurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet miesu Tu Man esi radÄ«jis, (..) grēku upuri Tev nav patikuÅ”i. (..) ViņŔ atceļ pirmo, lai nodibinātu otru.ā€ (Ebrejiem 10:5-10) Otrs Å”eit ir Kristus nāves pieminēŔana, kad tiek veikts Piemiņas mielasts, maizes lauÅ”ana un vÄ«na baudīŔana, kas ir Kristus izpērkoÅ”o asiņu simbols, kas ir izlietas, lai mÅ«s atbrÄ«votu no grēka verdzÄ«bas. Šādi tiek veikta Jaunās DerÄ«bas Pasha (1Kor. 11:23-29). Kā senie israēlieÅ”i ar bijÄ«bu ēda Pashas jēru, baidoties iziet ārpus glābjoÅ”o asiņu aizsardzÄ«bas uz durvÄ«m, tā arÄ« Å”odien ar pazemÄ«bu un grēku nožēlu ir nepiecieÅ”ams pieminēt Kristus cieÅ”anas, sevi pārbaudot, lai noskaidrotu, vai es neesmu izgājis ārpus Kristus asiņu aizsardzÄ«bas. Jo Kristus ir vienÄ«gā grēcinieka cerÄ«ba. ā€žJo arÄ« mÅ«su Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus. Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumÄ«bas raugu, bet ar skaidrÄ«bas un patiesÄ«bas neraudzētajām maizēm.ā€ (1. KorintieÅ”iem 5:7-8)

BÅ«tiskā atŔķirÄ«ba: Senajos laikos bija svarÄ«ga ticÄ«ba uz glābjoÅ”ajām dzÄ«vnieka asinÄ«m (2. Mozus 12:22-23), bet Jaunajā DerÄ«bā – ticÄ«ba uz glābjoÅ”ajām Jēzus Kristus asinÄ«m.

Vai Å”o lielo patiesÄ«bu atspoguļojumu mēs atrodam mÅ«sdienu tradicionālajās Lieldienās? Par nožēlu, nē. Olas, raudzētie kuliči, jautrÄ«ba, ka Kristus ir augŔāmcēlies. Jā, Kristus ir augŔāmcēlies, ViņŔ ir izgājis ārā no kapa, tā bija uzvarētāja parāde, kurÅ” ir izcÄ«nÄ«jis uzvaru caur lielām cieÅ”anām. ā€žKur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?ā€ (1Kor. 15:55) Taču ir svarÄ«gi piebilst, ka nebÅ«tu Ŕīs parādes, ja nebÅ«tu bijusi cīņa, nebÅ«tu bijusi augŔāmcelÅ”anās, ja nebÅ«tu bijusi Kristus nāve.

Kad ļaudis atzÄ«mē uzvaras dienu, viņu domas pievērÅ”as ne tikai pie parādes uzvaras dienā, bet arÄ« tām cīņām un varoņdarbiem, izlietajām asinÄ«m, pateicoties kurām ir izcÄ«nÄ«ta uzvara. Jo smagāka ir bijusi cīņa, jo lielāks ir ar to saistÄ«tais uzvaras prieks. LÅ«k, par ko bÅ«tu jādomā Lieldienās: ā€žTā ir Mana miesa, kas par jums top dota. (..) Å is biÄ·eris ir jaunā derÄ«ba Manās asinÄ«s, kas par jums top izlietas.ā€ (LÅ«ka 22:19-20)

Par nožēlu Å”o atmiņu nav tradicionālajos Lieldienu rituālos. Pat pretēji, jautrÄ«ba alkohola reibonÄ«, kā to precÄ«zi bija uzgleznojis V. Perovs savā gleznā ā€žKrusta gājiens Lieldienāsā€.

Savāds ir arÄ« Å”o svētku izraudzÄ«tais laiks. Izrādās, ka Å”o svētku laiku nosaka nevis Dieva pavēle, kā tas bija Israēlā, bet gan saskaņā ar baznÄ«cas koncila rÄ«kojumu, kurÅ” bija pieņemts tad, kad valsts kristÄ«gā baznÄ«ca sevÄ« uzņēma pagāniskos rituālus, lai baznÄ«cai piesaistÄ«tu pēc iespējas vairāk pagānu.

Piemēram, Nīķejas koncils 325.g. pavēl: Lieldienas ir jāsvin pirmajā svētdienā pēc pavasara pirmā pilnmēness. Pirmo pavasara pilnmēnesi skaitīt pēc 21. marta.

Lieldienu laiku nosaka mēness fāzes?! TieÅ”i tā! Te atbalsojas senatnes mēness un auglÄ«bas dievietes pielÅ«gsme, no kā ir cēlies Lieldienu nosaukums – Ostern (vācu valodā, bet angliski Easter).

Å ie pagāniskie pavasara svētki ir sastopami praktiski gandrÄ«z visos zinātnē pazÄ«stamajos ticējumos: 25. martā ēģiptieÅ”i svinēja dievietes IsÄ«das (babilonieÅ”i IÅ”taras, grieÄ·i Kibeles, kanaānieÅ”i AÅ”tartes) un viņas mīļākā Adonisa dienu. Lieldienu svētku rituālu pagānisko izcelsmi nenoliedz pat pareizticÄ«gie. Priesteris Aleksandrs Meņs raksta: ā€ž25.martā, pavasara saulgriežu laikā, visās pilsētās, kur godināja Kibeli un Atisu, svinÄ«gi pasludināja miruŔā atgrieÅ”anos pie dzÄ«vÄ«bas. Zemes pavasara uzplaukuma atzÄ«mēŔana izpaudās ar lielu prieku. Notika karnevāli, un uz laiku tika atcelti piedienÄ«gas uzvedÄ«bas likumi un noteikumi.ā€

IsÄ«das (IÅ”taras, Kibeles, AÅ”tartes) kults mÅ«su ēras pirmajā gadsimtā bija plaÅ”i izplatÄ«ts. ā€žIsÄ«das kults tautas apziņā saplÅ«da ar Demētru un Kibeli un ieguva universālās dievietes statusu. Viņa simbolizēja pasaules okeānu un visu dievu dzemdētāju, likteņu un dabas likumdevēju. Saskaņā ar Plutarha vārdiem, viņa esot pasaules ā€žsieviŔķais aizsākums un sevÄ« ietver pilnÄ«gi visu, kas irā€. Viss, ko cilvēks var dēvēt par labu un cildenu, ā€žtiek ietverts Å”ajā mātes tēlÄā€. Senatnes sievietes uz IsÄ«du raudzÄ«jās kā uz atbrÄ«votāju un cÄ«nÄ«tāju par viņu tiesÄ«bām, kura no visiem ir kļuvusi par dievieti.

Dārgais lasÄ«tāj! Ja tu tik tieŔām vēlies pagodināt Kristus augŔāmcelÅ”anos – Ä«steno Pashu –, tad pateicies Viņam par izlietajām asinÄ«m Golgatā un dod Viņam iespēju uzvarēt tevÄ« veco, grēcÄ«go dabu, lai arÄ« tu augŔāmceltos uz jaunu dzÄ«vÄ«bu.

ā€žJo mēs lÄ«dz ar Viņu kristÄ«bā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godÄ«bas spēkā uzcelts no miruÅ”iem, arÄ« mēs dzÄ«votu atjaunotā dzÄ«vē. Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuÅ”i lÄ«dzÄ«gi nāvē, mēs bÅ«sim tādi arÄ« augŔāmcelÅ”anā. Jo mēs saprotam, ka mÅ«su vecais cilvēks ticis lÄ«dzi krustā sists, lai tiktu iznÄ«cināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam.ā€ (RomieÅ”iem 6: 4-6)

Kristus izpērkoÅ”o asiņu spēks spēj tev to izdarÄ«t! ViņŔ vēl aizvien ir spēcÄ«gs glābt visus, kuri nāk pie Viņa ticÄ«bā uz Dieva Vārdu.

V. Kučerjavenko (Belgoroda, Krievija)

Ā 

Izmantotā literatūra:

  1. Š”ŠµŃŠ½ŠøŃ Вселенских соборов. Š’ 2 т. āˆ’ Дпб.: Воскресение. 2008.
  2. Религии мира. Š­Š½Ń†ŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“ŠøŃ. Š’ 2 ч. Š¢. 1. с. 217. М.: Аванта +. 1996.
  3. Мень А. ā€œŠŠ° пороге ŠŠ¾Š²Š¾Š³Š¾ Š—Š°Š²ŠµŃ‚Š°ā€ āˆ’ Москва, 2005.
Ā 

[1] Kuličs – tradicionālais Lieldienu maizes izstrādājums.

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.