Dīvainie reliģisko organizāciju nosaukumi

Reliģisko lietu pārvalde (RLP), paužot satraukumu par pēdējā laikā arvien izplatītākajiem dīvainajiem reliģisko organizāciju nosaukumiem, lūgusi Valsts valodas centru (VVC) izvērtēt tos un spriedīs par iespējām ar likumdošanu vai administratīvi tos reglamentēt.

RLP priekšnieks Ringolds Balodis saka, ka sākotnēji pārvalde lūgusi VVC izvērtēt reliģiskās organizācijas “Cerības reformātu draudze” nosaukuma atbilstību latviešu valodas gramatikas un literārās valodas prasībām.

R. Balodis atzina, ka pēdējā laikā reliģisko organizāciju nosaukumi kļūstot “aizvien dīvaināki”, tāpēc pārvalde “nezina, kā tālāk darīt”. Vēstulē VVC pausts, ka reliģisko organizāciju nosaukumu veidošanas un lietošanas kārtība atšķirībā no sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem likumdošanā nav noteikta, tāpēc RLP nākas reģistrēt organizācijas, “kuru atbilstība latviešu valodas gramatikas un literārās valodas prasībām ir apstrīdama”.

Kā piemērus R. Balodis minēja, piemēram, Jersikas — Madlienas Marijas — Magdalēnas Romas katoļu draudzi, “Bhakti Joga” Liepājas draudzi, Daugavpils svētā Nikolaja (kapsētas) pareizticīgo draudzi, “Svēto mūķeņu kongregācija, kas cīnās par dvēseļu glābšanu šķīstītavā” un citas.

Viņš pauda, ka pēc VVC atzinuma pārvalde vērtēs, kādā veidā — ar likumdošanas izmaiņām vai administratīvā kārtā — risināt šo problēmu.

Pašlaik Latvijā ir reģistrētas 1082 draudzes, 13 reliģisko organizāciju centri, četras garīgo personu mācību istādes, pieci klosteri, kā arī 19 reliģiskas biedrības, misijas un citas iestādes.